52023DC0664

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 26.10.2023

COM(2023) 664 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par komiteju darbu 2022. gadā

{SWD(2023) 340 final}

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par komiteju darbu 2022. gadā

1.Ievads

Saskaņā ar 10. panta 2. punktu Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu 1 (“Komiteju procedūras regula”), Komisija ar šo iesniedz savu gada pārskatu par komiteju darbu 2022. gadā.

Pārskatā ir sniegta informācija par “komiteju procedūras” sistēmas attīstību 2022. gadā – ar to tiek domātas komitejas, ar kurām Komisija apspriežas par īstenošanas aktu projektiem. Šo komiteju sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji, priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis, un to darbības procedūras atšķiras atkarībā no attiecīgā pamatakta (sk. II tabulu).

Šajā pārskatā ir sniegts kopsavilkums par komiteju aktivitātēm, un tam ir pievienots dienestu darba dokuments, kurā ietverti detalizēti statistikas dati par atsevišķu komiteju darbu katrā politikas jomā. 2 . Tajā raksturotas galvenās attiecīgajā gadā novērotās izmaiņas un tendences, norādot kopējos skaitļus par sanāksmēm, rakstiskajām procedūrām, sniegtajiem atzinumiem (t. i., pozitīviem, negatīviem vai nesniegtiem atzinumiem) un pieņemtajiem aktiem. Sniegts arī pārskats par lietām, kas nodotas pārsūdzības komitejai, un par Eiropas Parlamenta un Padomes iebildumiem saskaņā ar Komiteju procedūras regulas 11. pantu. Tiek sniegta arī informācija par pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru.

2.Pārskats par komiteju procedūras sistēmas attīstību 2022. gadā

2.1.Sistēmas vispārīgā attīstība

2022. gadā komiteju procedūras komitejas darbojās saskaņā ar procedūrām, kas ir noteiktas Komiteju procedūras regulā, proti, konsultēšanās procedūru (4. pants), pārbaudes procedūru (5. pants) un regulatīvo kontroles procedūru, kura noteikta Komiteju procedūras lēmuma 3 5.a pantā.

Tā kā pakāpeniski tika atcelti Covid-19 ierobežojumi, kļuva iespējams regulārāk rīkot komiteju procedūras komiteju klātienes sanāksmes (vai hibrīdsanāksmes). Visas sanāksmes neatkarīgi no veida, kādā tās notikušas (fiziska klātbūtne, attālināti vai hibrīdformātā), Komitoloģijas reģistrā 4 ir uzskaitītas kā sanāksmes, un protokola kopsavilkumā ir norādīts sanāksmes veids.

2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 5 ir atgādināts par nepieciešamību saskaņot tiesību aktus, kuri joprojām atsaucas uz regulatīvo kontroles procedūru (RKP), ar jauno tiesisko regulējumu, kas ieviests ar Lisabonas līgumu. 2022. gadā turpinājās iestāžu diskusijas par atlikušo pamataktu saskaņošanu, pamatojoties uz Komisijas 2016. gada priekšlikumiem. Attiecībā uz vispārējās saskaņošanas priekšlikumu 6 pēc tam, kad 2019. gadā tika panākta daļēja vienošanās, atlikusī daļa, kas attiecas uz 104 aktiem, joprojām tiek apspriesta, jo likumdevēji līdz šim nav varējuši vienoties par to, vai regulatīvās kontroles procedūras aktus saskaņot ar deleģētajiem aktiem vai īstenošanas aktiem.
Tikmēr 25 akti ir vai nu atcelti ar citiem tiesību aktiem, vai arī to regulatīvās kontroles procedūras noteikumi ir saskaņoti ar deleģētajiem vai īstenošanas aktiem to tiesību aktu grozījumu kontekstā, kas izdarīti attiecīgajos pamataktos. Šā priekšlikuma kontekstā šie tiesību akti vairs nav jāsaskaņo.

Par konkrēto saskaņošanas priekšlikumu tiesiskuma jomā 7 vienošanos izdevās panākt 2022. gadā. Eiropas Parlaments ar 2022. gada 18. oktobra normatīvo rezolūciju apstiprināja Padomes nostāju pirmajā lasījumā bez papildu grozījumiem. Galīgais teksts, kas tika publicēts 25. oktobrī 8 , attiecas tikai uz Regulas (EK) Nr. 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, saskaņošanu 9 , jo abi pārējie sākotnējā priekšlikuma akti pa šo laiku tika atcelti.

Attiecībā uz Komisijas 2017. gada 14. februāra priekšlikumu 10 , kura mērķis ir grozīt Komiteju procedūras regulu (ES) Nr. 182/2011 attiecībā uz pārsūdzības komiteju un jo īpaši risināt “atzinuma nesniegšanas” situācijas sensitīvās jomās 11 , progress 2022. gadā nebija iespējams, jo abu likumdevēju attiecīgās nostājas ievērojami atšķīrās.

Komisija turpināja uz četrām nedēļām publiskot svarīgu deleģēto un īstenošanas aktu tekstu projektus, ļaujot ieinteresētajām personām iesniegt piezīmes. 2022. gadā tīmekļa vietnē “Izsakiet viedokli” 12 tika publicēti 72 īstenošanas aktu projekti sabiedrības atsauksmju saņemšanai, kas ir nedaudz mazāk nekā 85 īstenošanas aktu projekti, kuri tika publicēti 2021. gadā.

2.2.Judikatūras attīstība

Tiesa 2022. gada 14. jūlija spriedumā Komisija/Polija 13 apstiprināja Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-699/17. Lietā bija runa par pārejas periodu un noteikumiem par kvalificēta vairākuma balsošanu pārejai no Nicas līguma uz Lisabonas līgumu. Tas attiecas uz Lisabonas līguma 36. protokola 3. panta 2. punkta piemērošanu noteiktajā laikposmā: šajā punktā noteikts, ka laikposma no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, dalībvalsts var lūgt, lai lēmums tiktu pieņemts ar tādu kvalificētu balsu vairākumu, kas bija piemērojams līdz 2014. gada 31. oktobrim (t. i., kvalificētais balsu vairākums, ko piemēroja pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā).
Strīds attiecās uz to, vai gan dalībvalsts lūgumam, gan balsošanai bija jānotiek pirms 2017. gada 31. marta vai arī pietiek ar to, ka dalībvalsts lūgums ir iesniegts pirms šī datuma, bet balsošana varēja notikt vēlāk. Vispārējā tiesa bija nospriedusi, ka pietiek ar to, ka dalībvalsts ir iesniegusi lūgumu pirms 2017. gada 31. marta, un apelācijas tiesvedībā Tiesa apstiprināja Vispārējās tiesas spriedumu.

Attiecībā uz komiteju procedūras komiteju darba pārredzamību Vispārējā tiesa apvienotajās lietās T-371/20 un T-554/20 (Pollinis France / Komisija 14 ) izskatīja Komisijas atteikumu piešķirt piekļuvi dokumentiem (saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 15 ), kas norāda uz dalībvalstu individuālajām nostājām, kuras paustas komiteju procedūras komitejā. Vispārējā tiesa 2022. gada 14. septembra spriedumā noraidīja Komisijas argumentus, kas bija balstīti uz nepieciešamību aizsargāt notiekošo lēmumu pieņemšanas procesu, un atcēla attiecīgos Komisijas lēmumus par piekļuves atteikumu.
Komisija pēc tam iesniedza apelācijas sūdzību par šo spriedumu.

3.Aktivitāšu pārskats

Turpmākajās iedaļās norādītie skaitļi ir balstīti uz konstatējumiem, kas sīki izklāstīti pievienotajā dienestu darba dokumentā.

3.1.Komiteju skaits

Šajā pārskatā uzmanība ir pievērsta vienīgi likumdevēja izveidotajām komiteju procedūras komitejām, kuras palīdz Komisijai izmantot savas īstenošanas pilnvaras, kas tai piešķirtas ar tiesību pamataktiem. Citas struktūras, konkrēti pašas Komisijas izveidotās ekspertu grupas, šajā pārskatā nav ietvertas.

I tabulā redzams to komiteju procedūras komiteju skaits, kuras pastāvēja no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim; salīdzinājumam pievienoti iepriekšējā gada skaitļi.

I TABULA. Kopējais komiteju skaits

Komisijas dienests	2021. g.	2022. g.
AGRI (Lauksaimniecība un lauku attīstība)	12	12
BUDG (Budžets)	2	2
CLIMA (Klimata politika)	5	5
CNECT (Komunikācijas tīkli, saturs un tehnoloģijas)	11	15
DEFIS (Aizsardzības rūpniecība un kosmoss)	13	8
DIGIT (Informātika)	1	0
EAC (Izglītība un kultūra)	4	4
ECFIN (Ekonomika un finanšu lietas)	2	2
ECHO (Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operācijas)	2	2
EMPL (Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība)	6	5
ENER (Enerģētika)	14	13
ENV (Vide)	27	26
ESTAT (Eurostat)	2	1
FISMA (Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība)	11	11
FPI (Ārpolitikas instrumentu dienests)	1	2
GROW (Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU)	39	38
HOME (Migrācija un iekšlietas)	20	18
INTPA (Starptautiskās partnerības)	3	3
JUST (Tiesiskums un patērētāji)	28	24
MARE (Jūrlietas un zivsaimniecība)	3	3
MOVE (Mobilitāte un transports)	33	31
NEAR (Kaimiņattiecību politika un paplašināšanās sarunas)	3	2
OLAF (Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai)	1	1
REFORM (Strukturālo reformu atbalsts)	2	1
REGIO (Reģionālā politika un pilsētpolitika)	0	2
RTD (Pētniecība un inovācija)	31	17
SANTE (Veselība un pārtikas nekaitīgums)	33	33
SG (Ģenerālsekretariāts)*	3	3
TAXUD (Nodokļu politika un muitas savienība)	28	26
TRADE (Tirdzniecība)	13	12
KOPĀ:	353	322

* Tostarp pārsūdzības komiteja 16 .

2022. gada laikā darbojās 322 komiteju procedūras komitejas, ieskaitot visas komiteju konfigurācijas 17 . Tas nozīmē nelielu komiteju skaita samazinājumu salīdzinājumā ar 2021. gadu (kad bija 353 komiteju procedūras komitejas). Tas galvenokārt bija saistīts ar vairāku “veco” komiteju likvidēšanu, kuras darbojās saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas (DFS)iepriekšējās paaudzes programmām un fondiem 18 . Tā kā ar jaunajiem tiesību aktiem, kas stājās spēkā 2022. gadā, jaunas komitejas ir izveidotas tikai dažos gadījumos, komiteju procedūras komiteju skaits no 2021. gada samazinājās un atkal sasniedza pirms 2021. gada reģistrēto līmeni 19 .

II TABULA. Komiteju skaits dalījumā pa procedūrām

Komisijas dienests	Procedūras veids
	Konsultēšanās	Pārbaude	Regulatīvā kontrole	Vairākas procedūras	KOPĀ:
AGRI	0	8	0	4	12
BUDG	0	1	0	1	2
CLIMA	0	1	0	4	5
CNECT	1	7	0	7	15
DEFIS	0	1	0	7	8
DIGIT	0	0	0	0	0
EAC	0	3	0	1	4
ECFIN	0	1	0	1	2
ECHO	0	2	0	0	2
EMPL	1	1	1	2	5
ENER	2	7	0	4	13
ENV	0	12	1	13	26
ESTAT	0	0	0	1	1
FISMA	0	5	2	4	11
FPI	0	2	0	0	2
GROW	2	11	2	23	38
HOME	1	15	0	2	18
INTPA	0	3	0	0	3
JUST	7	11	2	4	24
MARE	0	2	0	1	3
MOVE	3	13	1	14	31
NEAR	0	2	0	0	2
OLAF	0	1	0	0	1
REFORM	1	0	0	0	1
REGIO	0	0	0	2	2
RTD	0	3	0	14	17
SANTE	0	12	0	21	33
SG*	0	3	0	0	3
TAXUD	0	10	0	16	26
TRADE	3	4	0	5	12
KOPĀ:	21	141	9	151	322

* Tostarp pārsūdzības komiteja.

II tabulā ir parādīts komiteju sadalījums 2022. gadā pa procedūru veidiem, saskaņā ar kuriem tās darbojās (t. i., konsultēšanās procedūra, pārbaudes procedūra, regulatīvā kontroles procedūra). Komitejas, kas izmantoja vairākas procedūras, ir uzrādītas atsevišķi no komitejām, kuras darbojās saskaņā ar vienu procedūru.

3.2.Sanāksmju un rakstisko procedūru skaits

Komiteju darbības intensitāti galvenokārt raksturo komiteju sanāksmju skaits un rakstisko procedūru skaits 20 . Šie dati ir izklāstīti šajā III tabulā.

III TABULA. Sanāksmju un rakstisko procedūru skaits

Komisijas dienests	Komiteju skaits	Sanāksmes		Rakstiskās procedūras
		2021. g.	2022. g.	2021. g.	2022. g.
AGRI	12	121	100	104	52
BUDG	2	6	4	2	0
CLIMA	5	5	5	8	3
CNECT	15	13	15	21	30
DEFIS	8	36	46	12	7
DIGIT	0	0	0	0	0
EAC	4	8	11	12	17
ECFIN	2	2	14	0	0
ECHO	2	8	7	8	12
EMPL	5	0	0	0	0
ENER	13	10	18	0	8
ENV	26	24	23	20	10
ESTAT	1	3	3	16	7
FISMA	11	14	10	17	23
FPI	2	3	9	0	6
GROW	38	33	30	42	78
HOME	18	41	49	38	60
INTPA	3	19	18	168	14
JUST	24	30	21	6	6
MARE	3	4	3	16	10
MOVE	31	61	40	37	20
NEAR	2	7	19	41	48
OLAF	1	0	0	0	0
REFORM	1	0	1	0	2
REGIO	2	1	3	7	3
RTD	17	41	62	148	355
SANTE	33	93	95	634	813
SG*	3	6	12	10	6
TAXUD	26	39	31	23	36
TRADE	12	18	24	70	49
KOPĀ:	322	646	673	1476	1675

* Ieskaitot pārsūdzības komitejas sanāksmes / rakstiskās procedūras.

2022. gadā notika 673 sanāksmes, kas ir nedaudz vairāk nekā 2021. gadā (646), ar 1675 rakstiskām procedūrām, kas arī ir vairāk nekā iepriekšējā gadā (1476).

3.3.Atzinumu un īstenošanas aktu skaits

Šis pārskats arī sniedz ziņas par konkrētiem komiteju darba rezultātiem, kas ir vēl viens svarīgs darbības līmeņa rādītājs. IV tabulā ir iekļauti kopējie skaitļi par komiteju sniegtajiem oficiālajiem atzinumiem un turpmākajiem Komisijas pieņemtajiem īstenošanas aktiem 21 , norādot arī gadījumus, kad Eiropas Parlaments vai Padome ir izmantojuši savas pārbaudes tiesības saskaņā ar Komiteju procedūras regulas 11. pantu.

IV TABULA. Pieņemto atzinumu un īstenošanas aktu skaits 22

Komisijas dienests	Atzinumi 23		Pieņemtie īstenošanas akti		Parlamenta rezolūcijas / Padomes lēmumi (11. pants)
	2021. g.	2022. g.	2021. g.	2022. g.	2022. g.
AGRI	101	103	100	100	0
BUDG	2	0	1	0	0
CLIMA	9	4	9	5	0
CNECT	43	31	41	30	0
DEFIS	19	12	14	16	0
DIGIT	0	0	0	0	0
EAC	8	21	8	24	0
ECFIN	1	17	0	17	0
ECHO	8	13	9	13	0
EMPL	0	0	0	0	0
ENER	3	30	0	21	0
ENV	24	25	15	22	0
ESTAT	16	10	15	9	0
FISMA	22	25	18	22	0
FPI	0	5	0	4	0
GROW	62	85	31	73	0
HOME	67	58	36	49	0
INTPA	168	106	167	104	0
JUST	9	13	8	9	0
MARE	16	13	9	19	0
MOVE	64	48	61	55	0
NEAR	40	110	40	108	0
OLAF	0	0	0	0	0
REFORM	0	2	0	1	0
REGIO	7	3	5	5	0
RTD	149	354	110	333	0
SANTE	818	819	775	907	10 (Eiropas Parlaments)
SG*	13	13	2	0	0
TAXUD	50	43	47	40	0
TRADE	76	85	71	86	0
KOPĀ:	1782	2048	1592	2072	10

* Tostarp pārsūdzības komitejas sniegtie atzinumi. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, pieņemtie īstenošanas akti, kas pieņemti ar pārsūdzības komitejas starpniecību, tiek ieskaitīti pirmā līmeņa komitejām attiecīgajās politikas jomās.
Sīkāka informācija par pārsūdzības komitejas darbu/atzinumiem ir sniegta V tabulā.

Komitejas 2022. gadā sniedza 2048 atzinumus 24 , kas ir vairāk nekā 2021. gadā (1782), tātad liecina par lielāku darba slodzi. Arī 2072 īstenošanas aktu skaits, kas pieņemti komitejas procedūras rezultātā, bija ievērojami lielāks nekā iepriekšējā gadā (1592).

Eiropas Parlamentam un Padomei ir pārbaudes tiesības saskaņā ar Komiteju procedūras regulas 11. pantu. Pamatojoties uz Komiteju procedūras regulas 11. pantu, Eiropas Parlaments 2022. gadā pieņēma desmit rezolūcijas; visas attiecās uz SANTE ĢD tiesību aktiem.
Padome 2022. gadā neizmantoja savas tiesības iebilst pret pasākuma projektu saskaņā ar šo noteikumu.

3.4.Pārsūdzības komitejas sanāksmes

Kā redzams tālāk V tabulā, pārsūdzības komiteja 2022. gadā rīkoja 11 sanāksmes un apsprieda 13 īstenošanas aktu projektus, ar kuriem komitejā bija vērsusies Komisija. Izmantojot rakstiskas konsultācijas par 6 tiesību aktu projektiem un balsošanu sanāksmē par 7 tiesību aktu projektiem, tā visos 13 gadījumos atzinumu nesniedza. 25 . Pēc pārsūdzības komitejas balsojuma Komisija pieņēma visus 13 īstenošanas aktus, bet 2 gadījumos tas notika 2023. gadā.

V TABULA. Pārsūdzības komitejas darbība

Komisijas dienests	Pārsūdzības komitejas sanāksmju / rakstisko konsultāciju skaits		Pārsūdzības komitejas sniegto atzinumu 26 skaits		Pēc pārsūdzības komitejas atzinuma pieņemto aktu skaits
	2021. g.	2022. g.	2021. g.	2022. g.	2021. g.	2022. g.
MOVE	1/0	0/0	1 (0)	0 (0)	1	0
SANTE	4/10	10/6	10 (10)	12 (12)	10	10
TRADE	1/0	1/0	1 (1)	1 (1)	1	1
KOPĀ:	6/10	11/6	12	13 (13)	12	11

3.5.Regulatīvās kontroles procedūras izmantošana

Komiteju procedūras regulā regulatīvās kontroles procedūras ietekme tiek saglabāta spēkā esošajos pamataktos, kuros uz to ir izdarīta atsauce 27 . Šo procedūru jaunos tiesību aktos vairs nevar iekļaut, taču tā joprojām ir sastopama daudzos spēkā esošajos pamataktos un saskaņā ar šiem aktiem to joprojām piemēros, līdz attiecīgie pilnvarojumi tiks saskaņoti vai nu ar deleģētajiem, vai īstenošanas aktiem (kā norādīts 2.1. sadaļā).

Saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru 2022. gadā tika pieņemti 68 pasākumi (sk. VI tabulu tālāk), kas ir tikpat cik 2021. gadā (68).

Neviens no likumdevējiem 2022. gadā neizmantoja tiesības iebilst pret aktiem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru. Salīdzinājumam — 2021. gadā Eiropas Parlaments izteica iebildumus divas reizes 28 , savukārt Padome šīs tiesības neizmantoja.

VI TABULA. Saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru pieņemto pasākumu skaits

Komisijas dienests	Regulatīvā kontroles procedūra – pieņemtie pasākumi	Eiropas Parlamenta iebildumi pret pasākumu projektu pieņemšanu	Padomes iebildumi pret pasākumu projektu pieņemšanu
AGRI	0	0	0
BUDG	0	0	0
CLIMA	0	0	0
CNECT	0	0	0
DEFIS	0	0	0
DIGIT	0	0	0
EAC	0	0	0
ECFIN	0	0	0
ECHO	0	0	0
EMPL	0	0	0
ENER	0	0	0
ENV	2	0	0
ESTAT	2	0	0
FISMA	2	0	0
FPI	0	0	0
GROW	7	0	0
HOME	0	0	0
INTPA	0	0	0
JUST	0	0	0
MARE	0	0	0
MOVE	0	0	0
NEAR	0	0	0
OLAF	0	0	0
REGIO	0	0	0
REFORM	0	0	0
RTD	0	0	0
SANTE	55	0	0
SG	0	0	0
TAXUD	0	0	0
TRADE	0	0	0
KOPĀ:	68	0	0

4.Secinājumi

Komiteju darbība 2022. gadā turpinājās ar lielāku intensitāti. Kopumā darbojās 322 komitejas, kas sarīkoja 673 sanāksmes, īstenoja 1675 rakstiskās procedūras un sniedza 2048 atzinumus. Ļaujot dalībvalstīm īstenot savas kontroles pilnvaras saskaņā ar Komiteju procedūras regulu, komitejas sniedz vērtīgu palīdzību Komisijai to īstenošanas pilnvaru izmantošanā, ko tai piešķīruši abi likumdevēji.

Eiropas Parlaments un Padome tiek aicināti ņemt vērā šo pārskatu.

(1) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(2) Atbilstoši Komisijas dienestu darbam ar attiecīgajām politikas jomām.

(3) Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.).

(4) https://ec.europa.eu/transparency/comitology-register/screen/home?lang=lv .

(5) Iestāžu nolīgums (2016. gada 13. aprīlis) starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.), skat. 27. punktu.

(6) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko vairākus tiesību aktus, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantam (COM(2016) 799 final).

(7) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko vairākus tiesību aktus tiesiskuma jomā, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam (COM(2016) 798).

(8) OV L 275, 25.10.2022., 30. lpp. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L:2022:275:TOC

(9) Vienīgais regulas noteikums, kas paredz regulatīvās kontroles procedūras izmantošanu, tika grozīts, lai paredzētu deleģēto aktu izmantošanu pielikumu grozīšanai nolūkā atjaunināt standarta veidlapas.

(10) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (COM(2017) 085 final).

(11) Komisija ir ierosinājusi mērķorientētus grozījumus Komiteju procedūras regulā, lai izvairītos no situācijas, kad tai ir juridisks pienākums pieņemt lēmumu par atļaujas piešķiršanu, ja nav dalībvalstu kvalificēta vairākuma (par vai pret) nostāju komitejā/apelācijas komitejā. Komisija uzskata, ka šāda “atzinuma nesniegšanas” situācija ir īpaši problemātiska, ja tā attiecas uz politiski sensitīviem jautājumiem, kas tieši ietekmē iedzīvotājus un uzņēmumus, piemēram, cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības un drošības jomu.

(12) https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say_lv

(13) C-207/21, Eiropas Komisija / Polijas Republika, ECLI:EU:C:2022:560.

(14) T-371/20 un T-554/20, Pollinis France / Komisija, ECLI:EU:T:2022:556.

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(16) Pārsūdzības komiteja ir reģistrēta Komitoloģijas reģistrā kā komiteja, par kuru atbild Ģenerālsekretariāts. Tomēr praksē tās vadību nodrošina attiecīgie dienesti.

(17) Dažos pamataktos likumdevējs ir paredzējis īpašus komitejas sastāvus.

(18) Tās tika pakāpeniski likvidētas 2021. gadā, vienlaikus izveidojot “jaunas” komitejas, kas izveidotas saskaņā ar DFS jaunās paaudzes programmām un fondiem (2021.–2027. gadam).

(19) 2019. g.: 318; 2020. g: 320

(20) Balsošana komitejās var notikt kārtējā komitejas sanāksmē vai – pienācīgi pamatotos gadījumos – rakstiskas procedūras veidā saskaņā ar Komiteju procedūras regulas 3. panta 5. punktu.

(21) Jebkurā attiecīgajā gadā var būt neatbilstība starp atzinumu skaitu un īstenošanas aktu / pasākumu skaitu. Minētās neatbilstības iemesli ir izskaidroti pievienotā dienestu darba dokumenta ievadā.

(22) Attiecībā uz pieņemtajiem īstenošanas aktiem Komisijas dienestu (politikas jomu) norādīšana nozīmē, ka attiecīgie akti ir sagatavoti (apspriesti un/vai par tiem ir balsots) šā Komisijas dienesta vadītā komitejā; dažos gadījumos akta faktisko pieņemšanu oficiāli nodrošināja cits Komisijas dienests.

(23) Balsojums, kura rezultātā atzinums netiek sniegts, tiek ieskaitīts kopējā atzinumu skaitā, jo tas ir viens no iespējamajiem balsojuma rezultātiem komitejā.

(24) Pārliecinošā vairākumā gadījumu balsojums bija pozitīvs, savukārt 33 gadījumos (izņemot pārsūdzības komitejas līmenī) atzinums netika sniegts. Nebija neviena negatīva balsojuma.

(25) Sīkāka informācija ir pieejama pārskatam pievienotajā dienestu darba dokumentā.

(26) Jēdziens “atzinums” ietver arī scenāriju, kurā oficiālais rezultāts ir “atzinuma nesniegšana”, kas nozīmē, ka nav vajadzīgā vairākuma ne pozitīva, ne negatīva atzinuma sniegšanai. “Atzinuma nesniegšanas” gadījumu skaits ir norādīts iekavās.

(27) Komiteju procedūras regulas 12. panta otrā daļa.

(28) Sīkāku informāciju skat. SWD(2022)279, 102. lpp.

Choose the experimental features you want to try