Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2022/C 157/10)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“Mór”/“Móri”

PDO-HU-A1333-AM04

Paziņojuma datums: 11.1.2022.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Izmaiņas ar ACVN “Móri” apzīmētā augstākās kvalitātes vīna organoleptiskajās īpašībās

a)   Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums:

—	“II. Vīnu apraksts”.

b)   Vienotā dokumenta punkts, uz kuru attiecas grozījums:

—	4. punkta “Vīna (vīnu) apraksts” ceturtā daļa “Vīns — augstākās kvalitātes vīns”.

c)   Pamatojums:

organoleptiskās īpašības ir jāprecizē pēc jaunas šķirnes pievienošanas šai produktu kategorijai un ņemot vērā līdzšinējo pieredzi.

2.   Šķirnes “Generosa” pievienošana ar ACVN “Móri” apzīmēta augstākās kvalitātes vīna kategorijai

a)   Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums:

—	“VI. Atļautās vīnogu šķirnes”.

b)   Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

c)   Pamatojums:

Moras vīna reģionā pastāv sena pilnmiesīgu, spēcīgu, nobriedušu baltvīnu ražošanas tradīcija. Grozījuma mērķis ir atļaut šā veida vīna ražošanu no šķirnes “Generosa”. Tas, ka šī ir vietējā šķirne, kas iegūta no šķirnēm “Ezerjó” un “Tramini”, un tas, ka vīnkopjiem ir daudzu gadu pieredze šīs šķirnes audzēšanā, padara to par šķirni, ko vērts popularizēt augstākā kategorijā. Iepriekšējās ražas novākšanas reizēs pat bez ražošanas ierobežojumiem šķirnes “Generosa” sasniegtais cukuru saturs, kas izteikts ungāru misas stiprumā (Magyar misfok — MM°), ir bijis 20 MM vai, ja raža novākta vēlāk un bijuši ražošanas ierobežojumi, — pat 23–24 MM, vienlaikus saglabājot skābumu. Šajos analītiskajos parametros ir labi saglabātas šķirnes garšas un aromāta nianses, kā arī gatavu kauleņu, medus un garšvielu garša, pat ja raža novākta vēlāk, un tas šo šķirni padara par izcilu izejvielu ar ACVN “Móri” apzīmētā augstākās kvalitātes produkta kategorijai.

3.   Izmaiņas augstākās kvalitātes “Móri” vīna vīnogu ražas novākšanas veidā

a)   Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums:

—	“III. Īpašās vīndarības metodes”.

b)   Vienotā dokumenta punkts, uz kuru attiecas grozījums:

—	5. punkta “Vīndarības metodes” trešās daļas “Noteikumi par vīnogu ražošanu” 4. apakšpunkts “Ražas novākšanas veids”.

c)   Pamatojums:

pieaugošais darbaspēka trūkums vīnkopības nozarē un tehniskais progress ražas novākšanas mehanizācijā pēdējos gados liecina par labu augstākās kvalitātes “Móri” vīna izejvielu mehāniskai novākšanai ar iepriekš minētajiem izņēmumiem. Ar ACVN “Móri” apzīmēto augstākās kvalitātes produktu kategorijas pamatā ir sausi, pilnmiesīgi, nobrieduši vīni, kas iegūti no labi nogatavinātām vīnogām, uz kurām attiecas ražošanas ierobežojumi. Mūsdienīgi mehāniskie ražas novākšanas paņēmieni ļauj izejvielai ātri nonākt pārstrādes iekārtā, novēršot jebkādu bojājumu rašanos vai nevēlamus oksidēšanās procesus. Daudzos gadījumos novāktā raža, kas nonāk pārstrādes iekārtā caur tās kātiņu atdalīšanas un šķirošanas adapteriem, ir pat kvalitatīvāka nekā raža, ko novāc pieejamais cilvēku darbaspēks. Apkopojot iepriekš minēto un ņemot vērā paredzētos izņēmumus, pašlaik pieejamā tehnoloģija spēj nodrošināt ar ACVN “Móri” apzīmētā augstākās kvalitātes produkta kategorijai noteiktās kvalitātes prasības.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums vai nosaukumi

Mór

Móri

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

4.   Vīnu apraksts

1.   Vīns — baltvīns

ĪSS APRAKSTS

Baltvīni ir zaļgani bālā, salmu dzeltenā vai zeltaini dzeltenā krāsā ar bālām vai gaišām nokrāsām. Vīniem raksturīgs svaigs un dzīvīgs skābenums, ziedu vai augļu notis, vieglums un svaigums. Vīniem lielākoties nepiemīt īpašības, ko nodrošina nogatavināšana mucās. Vīni parasti ir vidēji pilnmiesīgi un aromātiski, ar izteiktu raksturu. Parasti ir viegli atpazīt norādītās vīnogu šķirnes īpašības.

*	Maksimālā kopējā spirta koncentrācija un maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs atbilst robežvērtībām, kas noteiktas ES tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	9
Minimālais kopējais skābums	4,6 g/l (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	18
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2.   Vīns — sārtvīns

ĪSS APRAKSTS

Sārtvīni ir sārtā, violetā, lašu (sīpolu mizas) vai gaiši sarkanā krāsā; tie ir viegli un augļaini un paredzēti patēriņam tuvākā gada laikā.

*

Maksimālā kopējā spirta koncentrācija un maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs atbilst robežvērtībām, kas noteiktas ES tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	9
Minimālais kopējais skābums	4,6 g/l (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	18
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

3.   Sarkanvīns

ĪSS APRAKSTS

Sarkanvīni tiek izgatavoti kā pamatvīni ar īsu macerācijas procesu (5–7 dienas) patēriņam tuvākā gada laikā. Tie ir viegli un vienkārši, un to aromāts un garša atgādina sarkanas ogas. Šie vīni ir gaiša rubīna krāsā.

*	Maksimālā kopējā spirta koncentrācija un maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs atbilst robežvērtībām, kas noteiktas ES tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	9
Minimālais kopējais skābums	4,6 g/l (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	20
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

4.   Vīns — augstākās kvalitātes vīns

ĪSS APRAKSTS

Šo vīnu krāsa ir no salmu dzeltenas līdz zelta vai vecināta zelta krāsai. Raksturīgais izteiktais skābenums un augstā spirta koncentrācija pieļauj ilgāku nogatavināšanu. Ilgākas nogatavināšanas dēļ dominējošas kļūst nogatavināšanas laikā radušās sekundārās garšas, un reizēm vīnu garšai piemīt minerālu notis.

*	Maksimālā kopējā spirta koncentrācija un maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs atbilst robežvērtībām, kas noteiktas ES tiesību aktos.

*	Vēlās ražas un izraudzītas ražas vīniem un vīniem, kas izgatavoti no apžuvušām vīnogām un kam piešķirts apzīmējums “augstākās kvalitātes”, minimālā kopējā spirta koncentrācija ir 12,83 tilp. % un maksimālais gaistošais skābums — 2 g/l.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	9
Minimālais kopējais skābums	4,6 g/l (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	18
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5.   Vīndarības metodes

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

1.   Vīns — vīndarības metodes

Īpašā vīndarības metode:

intermitējošas vīna spiedes izmantošana.

2.   Neatļautās vīndarības metodes:

attiecīgi ierobežojumi vīnu ražošanā:

ir aizliegta augstākās kvalitātes vīnu saldināšana un misas bagātināšana.

3.   Noteikumi par vīnogu ražošanu

Audzēšanas prakse

1.

Noteikumi par vīnkoku vainaga veidošanu: a) kamēr vien vīndārzs ir ražojošs, vīndārzos, kas stādīti līdz 2010. gada 1. augustam, vīna produktus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu var gatavot no vīnogām, kas ievāktas vīndārzos, kuros izmanto jebkādu audzēšanas praksi, kas atļauta iepriekš; b) vīndārzos, kas stādīti pēc 2010. gada 1. augusta: i) tradicionālais vainags; ii) kausa formas vainags; iii) vienkāršā špalera; iv) zema kordona formas vainags; v) vidēji augsta kordona formas vainags; vi) augsta kordona formas vainags.

2.

Noteikumi par vīnkoku stādījumu biezību vīndārzā: a) kamēr vien vīndārzs ir ražojošs, vīndārzos, kas stādīti līdz 2010. gada 1. augustam, vīna produktus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu var gatavot no vīnogām, kas ievāktas vīndārzos, kuros izmanto jebkādu iepriekš atļautu stādījumu biezību; b) vīndārzos, kas stādīti pēc 2010. gada 1. augusta: ne mazāk kā 3 300 vīnkoku uz hektāru; c) vīndārzos, kas stādīti pēc 2016. gada 1. augusta: ne mazāk kā 3 500 vīnkoku uz hektāru.

3.	Noteikumi par pumpuru skaitu uz vīnkoka “Mór” vīnu atļauts gatavot no vīnogām, kas ievāktas vīndārzos, kuros maksimālais pumpuru skaits nepārsniedz 10 pumpurus uz 1 m2.

4.

Ražas novākšanas veids Visiem ar ACVN apzīmētajiem vīniem paredzēto ražu atļauts novākt ar rokām vai mehanizēti. Mehanizēta ražas novākšana ir atļauta ar ACVN “Móri” apzīmētajiem augstākās kvalitātes vīniem, izņemot izraudzītas ražas vīnu vai vēlās ražas vīnu, vīnu no vēlu novāktām, apžuvušām vīnogām, pamatvīnu un ledus vīnu, kuriem paredzēto ražu drīkst novākt tikai ar rokām.

4.   Minimālais dabiskais cukuru saturs un potenciālā spirta koncentrācija vīnogās

Attiecīgi ierobežojumi vīnu ražošanā

Baltvīni, sārtvīni un sarkanvīni: 9,0 tilp. % — 14,9 ungāru misas stiprumā (Magyar mustfok — MM).

Vēlās ražas un izraudzītas ražas baltvīniem, baltvīniem, kas izgatavoti no apžuvušām vīnogām, un augstākās kvalitātes vīniem minimālais dabiskais cukuru saturs vīnogās ir 216 g/l, potenciālā spirta koncentrācija ir 12,83 tilp. % un 20 ungāru misas stiprumā (MM).

5.   Noteikumi par ražas novākšanas laiku un šķirnēm

Audzēšanas prakse

Ražas novākšanas datuma noteikšana

Datumu, kurā sākas ražas novākšana, katru gadu līdz 20. augustam nosaka vīndaru kopienas padome. Produktam, kas iegūts no vīnogām, kuras novāktas pirms vīndaru kopienas padomes ražas novākšanai noteiktā sākuma datuma, nedrīkst piešķirt ACVN “Mór”/“Móri” izcelsmes sertifikātu, un to arī nedrīkst tirgot ar ACVN marķējumu. Ražas novākšanas sākuma datumu vīndaru kopienas publicē paziņojuma veidā. Izņēmuma gadījumos (piemēram, laikapstākļu vai infekcijas dēļ) ir pieļaujamas atkāpes no šiem noteikumiem.

Noteikumi par šķirņu nosaukumu norādi

Jebkuras kategorijas “Mór” vīna produktu marķējumā ir atļauts norādīt vīnogu šķirnes nosaukumu un tā sinonīmus saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par tādu vīnogu šķirņu klasifikāciju, kas piemērotas vīna gatavošanai, ievērojot šādus ierobežojumus un papildinājumus:

a)	ja ir norādīta viena vīnogu šķirne, produktam 85 % apmērā jābūt gatavotam no šīs šķirnes vīnogām;

b)	ja ir norādītas vairākas vīnogu šķirnes, produktam 100 % apmērā jābūt gatavotam no norādīto šķirņu vīnogām;

c)	ir aizliegts norādīt vīnogu šķirni “Mór” vīniem, uz kuriem attiecas ierobežotā norāde Muskotály (muskatvīns).

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

1.	Vīns — baltvīns, sārtvīns, sarkanvīns: 100 hl no hektāra;

2.	Vīns — baltvīns, sārtvīns, sarkanvīns: 13 600 kg vīnogu no hektāra;

3.	Vīns — augstākās kvalitātes vīns: 60 hl no hektāra;

4.	Vīns — augstākās kvalitātes vīns: 8 500 kg vīnogu no hektāra;

5.	Vīns — augstākās kvalitātes vīns, konkrēti, vēlās ražas un izraudzītas ražas vīni: 45 hl no hektāra;

6.	Vīns — augstākās kvalitātes vīns, konkrēti, vēlās ražas un izraudzītas ražas vīni: 8 000 kg vīnogu no hektāra;

7.	Vīns — augstākās kvalitātes vīns, konkrēti, no apžuvušām vīnogām gatavoti vīni un ledus vīns: 20 hl no hektāra;

8.	Vīns — augstākās kvalitātes vīns, konkrēti, no apžuvušām vīnogām gatavoti vīni un ledus vīns: 5 000 kg vīnogu no hektāra.

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Ar ACVN “Mór”/“Móri” apzīmēta vīna produkta izgatavošanā var izmantot vīnogas, kas iegūtas vīndārzos, kuri atbilstīgi vīndārzu kadastram (Moras vīna reģions) klasificēti pie I un II kategorijas vīndārziem un kuri ietilpst Fejēras [Fejér] meģes Csákberény, Csókakő, Mora, Pusztavám, Söréd un Zámoly pašvaldību administratīvajā teritorijā.

7.   Galvenās vīnogu šķirnes

“Cabernet franc” — “Cabernet”

“Cabernet franc” — “Carbonet”

“Cabernet franc” — “Carmenet”

“Cabernet franc” — “Gros cabernet”

“Cabernet franc” — “Gros vidur”

“Cabernet franc” — “Kaberne fran”

“Cabernet sauvignon”

“Chardonnay” — “Chardonnay blanc”

“Chardonnay” — “Kereklevelű”

“Chardonnay” — “Morillon blanc”

“Chardonnay” — “Ronci bilé”

“Cserszegi fűszeres”

“Ezerjó” — “Kolmreifler”

“Ezerjó” — “Korponai”

“Ezerjó” — “Szadocsina”

“Ezerjó” — “Tausendachtgute”

“Ezerjó” — “Tausendgute”

“Ezerjó” — “Trummertraube”

“Generosa”

“Irsai olivér” — “Irsai”

“Irsai olivér” — “Muskat olivér”

“Irsai olivér” — “Zolotis”

“Irsai olivér” — “Zolotisztüj rannüj”

“Királyleányka” — “Dánosi leányka”

“Királyleányka” — “Eerdei sárga”

“Királyleányka” — “Feteasca regale”

“Királyleányka” — “Galbena de ardeal”

“Királyleányka” — “Königliche mädchentraube”

“Királyleányka” — “Königstochter”

“Királyleányka” — “Little princess”

“Kékfrankos” — “Blauer lemberger”

“Kékfrankos” — “Blauer limberger”

“Kékfrankos” — “Blaufränkisch”

“Kékfrankos” — “Limberger”

“Kékfrankos” — “Moravka”

“Leányka” — “Dievcenske hrozno”

“Leányka” — “Feteasca alba”

“Leányka” — “Leányszőlő”

“Leányka” — “Mädchentraube”

“Merlot”

“Olasz rizling” — “Grasevina”

“Olasz rizling” — “Nemes rizling”

“Olasz rizling” — “Olaszrizling”

“Olasz rizling” — “Riesling italien”

“Olasz rizling” — “Risling vlassky”

“Olasz rizling” — “Taljanska grasevina”

“Olasz rizling” — “Welschrieslig”

“Ottonel muskotály” — “Miszket otonel”

“Ottonel muskotály” — “Muscat ottonel”

“Ottonel muskotály” — “Muskat ottonel”

“Pinot blanc” — “Fehér burgundi”

“Pinot blanc” — “Pinot beluj”

“Pinot blanc” — “Pinot bianco”

“Pinot blanc” — “Weissburgunder”

“Pinot noir” — “Blauer burgunder”

“Pinot noir” — “Kisburgundi kék”

“Pinot noir” — “Kék burgundi”

“Pinot noir” — “Kék rulandi”

“Pinot noir” — “Pignula”

“Pinot noir” — “Pino csernüj”

“Pinot noir” — “Pinot cernii”

“Pinot noir” — “Pinot nero”

“Pinot noir” — “Pinot tinto”

“Pinot noir” — “Rulandski modre”

“Pinot noir” — “Savagnin noir”

“Pinot noir” — “Spätburgunder”

“Rajnai rizling” — “Johannisberger”

“Rajnai rizling” — “Rheinriesling”

“Rajnai rizling” — “Rhine riesling”

“Rajnai rizling” — “Riesling”

“Rajnai rizling” — “Riesling blanc”

“Rajnai rizling” — “Weisser riesling”

“Rizlingszilváni” — “Müller thurgau”

“Rizlingszilváni” — “Müller thurgau bijeli”

“Rizlingszilváni” — “Müller thurgau blanc”

“Rizlingszilváni” — “Rivaner”

“Rizlingszilváni” — “Rizvanac”

“Sauvignon” — “Sauvignon bianco”

“Sauvignon” — “Sauvignon bijeli”

“Sauvignon” — “Sauvignon blanc”

“Sauvignon” — “Sovinjon”

“Syrah” — “Blauer syrah”

“Syrah” — “Marsanne noir”

“Syrah” — “Serine noir”

“Syrah” — “Shiraz”

“Syrah” — “Sirac”

“Szürkebarát” — “Auvergans gris”

“Szürkebarát” — “Grauburgunder”

“Szürkebarát” — “Graumönch”

“Szürkebarát” — “Pinot grigio”

“Szürkebarát” — “Pinot gris”

“Szürkebarát” — “Ruländer”

“Sárga muskotály” — “Moscato bianco”

“Sárga muskotály” — “Muscat blanc”

“Sárga muskotály” — “Muscat bélüj”

“Sárga muskotály” — “Muscat de frontignan”

“Sárga muskotály” — “Muscat de lunel”

“Sárga muskotály” — “Muscat lunel”

“Sárga muskotály” — “Muscat sylvaner”

“Sárga muskotály” — “Muscat zlty”

“Sárga muskotály” — “Muskat weisser”

“Sárga muskotály” — “Weiler”

“Sárga muskotály” — “Weisser”

“Tramini” — “Gewürtztraminer”

“Tramini” — “Roter traminer”

“Tramini” — “Savagnin rose”

“Tramini” — “Tramin cervené”

“Tramini” — “Traminer”

“Tramini” — “Traminer rosso”

“Zenit”

“Zöld veltelíni” — “Grüner muskateller”

“Zöld veltelíni” — “Grüner veltliner”

“Zöld veltelíni” — “Veltlinské zelené”

“Zöld veltelíni” — “Zöldveltelíni”

8.   Saiknes vai saikņu apraksts

8.1.   Vīns (1)

Noteiktā apgabala apraksts

a)   Dabas un kultūras faktori

Viens no Ungārijas mazākajiem vēsturiskajiem vīna reģioniem — Moras vīna reģions — atrodas Fejēras meģē, Vērteša [Vértes] un Bakoņa [Bakony] kalnu ieskautajā Moras ielejā, Vērteša pusē.

Vīna reģiona mikroklimatu un valdošo vēju virzienu ietekmē Moras ieleja, kas ir tektoniskā nomata līnija starp Bakoņu un Vērtešu. Mūsdienu ģeomorfoloģiju noteikusi zemes virsmas veidošanās vēlīnajā pliocēnā un kvartāra periodā, kad veidojās pakalni ar grants virsmu, garām un platām korēm un nelīdzenām un viegli slīpām nogāzēm. Vērtešs ir vidēja karsta kalnu grēda ar nelīdzenu struktūru.

Brūnā meža augsne ar māla horizontiem un brūnaugsne galvenokārt veidojusies uz lesa nogulumieža sajaukumā ar kaļķakmens iežiem un oligocēna smiltīm. Dolomītu un kaļķakmeni klāj velēnkarbonātu augsnes.

Klimats ir piemērots vīnkoku audzēšanai, lai gan tas ir vēsāks nekā vidējais vīnkoku audzēšanas klimats. Ziemas ir maigas, un gada laikā vērojama ievērojama gaisa apmaiņa. Saule visu vasaru apspīd lielāko daļu vīndārzu. Gada vidējā temperatūra ir 10 °C. Apgabalam raksturīgi mēreni gaismas apstākļi, un nokrišņu daudzums ir 600–650 mm. Lielākā daļa nokrišņu izkrīt vasaras laikā, un vismazāk nokrišņu ir februārī un martā. Valdošie ir ziemeļrietumu vēji. Laiks parasti ir mēreni vēss un salīdzinoši lietains.

b)   Cilvēkfaktori

Tiek uzskatīts, ka vīnkopība šajā apgabalā sākusies jau romiešu laikos. Taču skaidras liecības par vietējo vīnkopību sniedz pēc Ungārijas valsts dibināšanas 11. gadsimtā izdotie akti. Pirmās rakstiskās liecības parādās pēc Ungārijas iekarošanas viduslaikos. Vajal (Moras) vīndārzi pirmo reizi minēti 1231. gadā augstmaņa Miklós Csák testamentā.

Osmaņu valdīšanas laiks vīnkopību šajā reģionā ietekmēja negatīvi. Turku garnizons, kas atkāpās no Csókakő pils, nodedzināja ciemus, iznīcinot arī vīndārzus.

Tiek uzskatīts, ka izšķiroša nozīme turpmākajā vīndārzu atjaunošanā bija Mazāko brāļu kapucīnu ordenim un vāciešiem (tie šajā reģionā ieradās ar Hohburgiem un Lambergiem), kuri ienāca ar modernu aprīkojumu un izsmalcinātām vīnkopības un vīndarības tradīcijām. Moras kapucīnu mūki, kuru klosteris dibināts laikposmā no 1694. līdz 1696. gadam, saglabāja ciešu saikni ar ordeņa mūkiem Tokajā. Leģenda vēsta, ka Tokajas mūki nosūtīja Moras kapucīnu mūkiem “Ezerjó” vīnogu šķirnes spraudeņus, lai palīdzētu viņiem atjaunot vīndārzus.

Pēc vīndārzu pārstādīšanas un pēc filoksēras epidēmijas “Ezerjó” šķirne, kuras mūsdienu nosaukums ir “Hungaricum”, kļuva par galveno vīnogu šķirni vīna reģionā. Vīnkopības un vīna darīšanas nozares atlabšana būtiski ietekmēja to, ka Mora 1758. gadā kļuva par tirgoņu pilsētu.

Saskaņā ar vēstures liecībām apžuvušas vīnogas pirmo reizi vīna reģionā tika ievāktas 1834. gadā. Pateicoties tam, ka vīns bija viegli pārvadājams, 19. gadsimtā arvien lielāks daudzums reģiona vīnu tika pārdoti Austrijas tirgū.

Lai gan pirmā vīndaru kopiena šajā apgabalā tika izveidota apdzīvotā vietā Csákberény 1882. gadā, pēc pieteikuma iesniegšanas 1901. gadā ar dekrētu 1928. gadā tika reģistrēta neatkarīga Moras vīna reģiona izveide.

Laikposmā pēc Otrā pasaules kara līdz 20. gadsimta 80. gadu beigām vīnkopības un vīnogu pārstrādes tehnoloģisko bāzi, noliktavas un vairumu tirdzniecības iespēju vīna reģionā nodrošināja Moras Valsts saimniecība. Līdz 20. gadsimta 80. gadu vidum vīnkopības apgabals atkal bija sasniedzis vēsturiski lielāko uzplaukumu. Bija nodrošināts ne tikai vietējais tirgus — tirdzniecība galvenokārt bija vērsta uz eksportu uz Padomju Savienību.

Pēc politiskā režīma maiņas 1990. gadā Valsts saimniecība tika likvidēta un vīnkopības iestrādes izpostītas, un pēc privatizācijas vīna reģiona liktenis atkal nonāca vietējās lēmējvaras, atsevišķu lauksaimnieku un vīndarītavu rokās. Taču šīs norises būtiski izmainīja vīnkopības un vīndarības struktūru. Daudzas ģimenes kļuva par profesionāliem vīnkopjiem, un patlaban Morā un tās apkārtnē ir daudzas plaukstošas vīndarītavas. Vīnkopības apgabals vīna reģionā ir samazināts līdz 685 ha.

Pateicoties attīstībai un šo ģimenes vīna darītavu gadsimtiem senajām zināšanām un pieredzei, Moras vīni kļūst arvien populārāki patērētāju vidū. Par šādu tendenci liecina neskaitāmas zelta medaļas, kas iegūtas valsts un starptautiskos vīna konkursos, kā arī tirdzniecības attīstība ārvalstu tirgos.

8.2.   Vīns (2)

Vīnu apraksts

Moras vīniem piemīt bagātīga smaržu un aromātu buķete, salīdzinoši augsta spirta koncentrācija un skābenums, un tie ir patīkami un parasti sausi. Izteiksmīgais un pilnmiesīgais raksturs un līdzsvarotais skābenums padara šos vīnus ļoti baudāmus. It īpaši labi ražas gadi nodrošina harmoniskus vīnus, kuriem raksturīgs izteikts skābenums un attiecīgā garša, kas, ja tiek izmantotas pareizās vīndarības metodes un nogatavināšana, kļūst par augstākās kvalitātes vīniem.

Moras vīni literatūrā visbiežāk tiek raksturoti kā noturīgi, izteikti un “vīrišķīgi”. Reģiona vīniem ir tāds raksturs, garša, cukuru saturs un skābenums, kas parasti raksturīgs izciliem vīniem. Kaļķainā augsne nodrošina vīniem raksturīgo skābenumu, un, pateicoties tam, vīniem piemīt izcila garša. Jau pieminētais vīniem piemītošais skābenums nodrošina iespēju uzglabāt izraudzītu šķirņu augstākās kvalitātes vīnus, un tādējādi tie var veidoties un nogatavoties vairākus gadus.

Moras ielejai raksturīgs sausums, tāpēc vīnogulāju sēnīšu slimības nav plaši izplatītas. Tādējādi lielākajā daļā ražas gadu iespējams pārstrādāt veselīgas vīnogas. Arī baltvīni, kas izgatavoti no veselīgām ogām, ir lieliski piemēroti ilgstošai nogatavināšanai un vēsturisku vīnu (“muzeális borok”) izgatavošanai.

Labvēlīgos laikapstākļos “Ezerjó” šķirnes vīnogas nogatavojoties iegūst zeltaini dzeltenu krāsu un izcilu garšu. Atsevišķos ražas gados var tikt izmantotas t. s. dižciltīgās puves skartas vīnogas, lai izgatavotu īpašas kvalitātes pamatvīnu.

Saikne starp ražošanas apgabalu, cilvēkfaktoriem un produktu

Pateicoties dabas faktoriem un cilvēkfaktoriem šajā ģeogrāfiskajā apgabalā, Moras vīna reģionā jau vairākus gadsimtus tiek izgatavoti visā valstī iecienīti vīni.

Labvēlīgais mezoklimats un mikroklimats kalnu un pakalnu dienvidu un dienvidrietumu nogāzēs nodrošina labus vietējos vīnogulāju audzēšanas apstākļus.

Ielejai raksturīgais sausums ir lieliska priekšrocība cīņā pret sēnīšu izraisītām vīnogulāju slimībām, kā arī lai mazinātu vai novērstu salnas risku vai lai mazinātu salnu biežumu. Citas priekšrocības ir labvēlīgs vērsums pret debespusēm un saules gaismas izmantošana stāvajās dienvidrietumu nogāzēs Moras ielejas nomalē. Moras vīnu īpašo raksturu nodrošina arī salīdzinoši augstais kaļķu saturs augsnēs.

Vīnkopībai un vīndarībai reģionā ir ļoti daudz unikālu tradīciju, kurām ir būtiska ilgtermiņa ietekme. Salīdzinājumā ar citiem vīna reģioniem būtiskas vīnkopības un vīnogu pārstrādes atšķirības nosaka tas, ka, pirmkārt, vāciski runājošie ienācēji izmantoja savas dzimtenes reģioniem raksturīgās vīnkopības metodes, otrkārt, jaunas vīnkopības un vīndarības metodes ieviesa kapucīnu mūki un, treškārt, šīs īpatnības lielākoties attīstījās vietējā mērogā un izolēti.

Tradicionālajos vīna dārzos joprojām tiek izmantota pilnīga izgriešana un tradicionālā vainaga veidošana ar balstiem, kura ir raksturīga vīna reģionam un kuras mērķis ir nodrošināt, lai ķekari būtu pēc iespējas tuvāk augsnei, kas dienas laikā uzsilst, tādējādi nodrošinot labu nogatavošanos un labāku kvalitāti. Moras vīna ražotāji vīnkoku audzēšanā šo pieeju izmanto līdz mūsdienām. Visi vīna darītāji reģionā cenšas saglabāt zemu vainagu veidošanas metodes.

Arī rūpīga pumpuru izgriešana palīdz nodrošināt vienmērīgu pumpuru izvietojumu, un tas veicina veselīgu vīnogu attīstību, kas ir ļoti būtiska augļaino “Mór” vīnu gatavošanai.

Šādā veidā iegūtās izejvielas ir lielā mērā piemērotas ilgākai nogatavināšanai, piemēram, augstākās kvalitātes vīnu gadījumā, ko vīna reģionā tradicionāli gatavo mucās. Iemesls — mazās platības dēļ nogatavināšanu koka mucās var atļauties paildzināt.

Vīnogu šķirnei “Ezerjó”, kas līdz 20. gadsimta 50. gadiem bija galvenā vīnogu šķirne un vīna reģiona preču zīme, kopš tā laika pievienojušās vairākas citas — galvenokārt balto vīnogu šķirnes. Tās ir, piemēram, “Zöld veltelíni”, “Rizlingszilváni”, “Rajnai rizling”, “Chardonnay”, “Leányka”, “Királyleányka”, “Sauvignon”, “Szürkebarát” un “Tramini”, kā arī dažas zilo vīnogu šķirnes, kuras audzē ļoti mazā platībā. Vīna reģiona nozīmīgākā vīnogu šķirne joprojām ir “Ezerjó”, ko audzē gandrīz trešdaļā apgabala.

Tādējādi Moras vīns joprojām bieži vien tiek saistīts ar nosaukumu “Móri Ezerjó”, kas radās nejauši, labam ražošanas apgabalam sastopoties ar izcilu šķirni. Vīnogu šķirni audzē vairākās vietās Ungārijā, taču tās īstā mājvieta ir Vērteša nogāzes.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Noteikumi par norādēm (1)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu.

Nosacījuma apraksts:

a)	marķējumā var sniegt norādi “oltalom alatt álló eredetmegjelölés” (aizsargāts cilmes vietas nosaukums) un tās variantus ungāru valodā, kā arī jebkurā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām;

b)	ar ACVN “Mór”/“Móri” apzīmēta vīna marķējumā vārdus “oltalom alatt álló eredetmegjelölés” (aizsargāts cilmes vietas nosaukums) var aizstāt ar vārdiem “védett eredetű bor” (vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu);

c)	aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Mór” var aizstāt ar norādi “Móri” vai “Móri borvidék” (Moras vīna reģions). Marķējumā var norādīt arī VIII sadaļas 1.1.2. punktā minēto pašvaldību nosaukumu gramatisko variantu ar galotni “-i”;

d)	visu pamatvīnu un jauno vīnu marķējumā obligāti jānorāda ražas gads;

e)	ja norāda ražas gadu, 85 % vīna jābūt gatavotam no attiecīgā ražas gada vīnogām. Izņēmums attiecas uz pamatvīniem vai jauniem vīniem, kā arī uz “virgin vintage” vai “pirmās ražas” vīniem, kuriem pilnībā jābūt gatavotiem no attiecīgās ražas;

f)	jebkurā “Mór”/“Móri” vīna marķējumā var sniegt norādes “termőhelyen palackozva” (pildīts pudelēs ražošanas apgabalā), “termelői palackozás” (pudelēs pildījis ražotājs) vai “pinceszövetkezetben palackozva” (pildīts pudelēs vīndaru kooperatīvā);

g)	norādi “rozé” var aizstāt ar “rosé” un norādi “küvé” var aizstāt ar norādi “cuvée”.

Noteikumi par norādēm (2)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu.

Nosacījuma apraksts:

a)

patērētāju informēšanas nolūkā norādi “küvé” jeb “cuvée” var sniegt tādu vīnu marķējumā, kuri gatavoti, kupažējot vairākas vīnogu šķirnes, un vīnogu šķirnes, no kurām gatavots “cuvée”, var norādīt dilstošā secībā atkarībā no attiecīgās vīnogu šķirnes proporcijas. Ja tiek norādītas vīnogu šķirnes, ir jānorāda visas šķirnes, no kurām gatavots “cuvée”;

b)	norādi “Öreg tőkék bora” (vīns gatavots no vecu vīnkoku vīnogām) marķējumā drīkst sniegt tad, ja vismaz 85 % vīna iegūti vīndārzā, kurā vīnkoki ir vairāk nekā 40 gadus veci;

c)

norādi “birtokbor” (vīns no saimniecībā audzētām vīnogām) “Mór” vīnu marķējumā izmantot drīkst tādā gadījumā, ja vīnogas, kas izmantotas par vīna gatavošanas izejvielu, pilnībā audzētas konkrētajā saimniecībā. Ja vīndarītava ir ģimenes uzņēmums, norādi “birtokbor” (vīns no saimniecībā audzētām vīnogām) var sniegt arī tādu vīnu marķējumā, kuri gatavoti no vīnogām, kuras audzētas vienas ģimenes locekļu apstrādātos vīndārzos;

d)	norādes “késői szüretelésű bor” (vēlās ražas vīns), “válogatott szüretelésű bor” (izraudzītas ražas vīns), “főbor” (pamatvīns), “jégbor” (ledus vīns) un “töppedt szőlőből készült bor” (vīns no apžuvušām vīnogām) var sniegt tikai augstākās kvalitātes vīna marķējumā.

Citas ierobežotas norādes, ko atļauts izmantot

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu.

Nosacījuma apraksts:

—	“Muzeális bor” (vēsturisks vīns) — baltvīns, augstākās kvalitātes vīns,

—	“Birtokbor” (vīns no saimniecībā audzētām vīnogām) — visi vīni,

—	“Öreg tőkék bora” (vīns izgatavots no vecu vīnkoku vīnogām) — visi vīni,

—	“Virgin vintage” vai “first harvest” (pirmā raža) — visi vīni,

—	“Muskotály” (muskatvīns) — baltvīns,

—	“Cuvée” vai “küvé” — visi vīni,

—	“Szűretlen” (nefiltrēts) — sarkanvīns,

—	“Primőr” vai “Primeur” (jauns vīns) — baltvīns, sārtvīns, sarkanvīns,

—	“Barrique” — baltvīns, sarkanvīns, augstākās kvalitātes vīns.

Mazāku ģeogrāfisko vienību nosaukumi, ko var izmantot papildus ACVN “Mór”

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu.

Nosacījuma apraksts:

pašvaldības:

—	Fejēras meģe: Csákberény, Csókakő, Pusztavám, Söréd, Zámoly.

Tādu “Mór” vīnu ražošanā, kuru marķējumā norādīts pašvaldības nosaukums, vismaz 85 % vīnogu jābūt iegūtām vīndārzos, kas attiecīgajā pašvaldībā klasificēti pie I un II kategorijas vīndārziem, un līdz 15 % pārstrādāto vīnogu drīkst iegūt citās noteiktā ražošanas apgabala teritorijās.

Noteikumi par tirdzniecību

Tiesiskais regulējums:

nosaka organizācija, kas pārvalda ACVN/AĢIN, ja dalībvalsts tā paredzējusi.

Papildu nosacījuma veids:

noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā veikta iepakošana.

Nosacījuma apraksts:

augstākās kvalitātes vīnus drīkst pārdot tikai pudelēs.

Šī prasība neattiecas uz ražošanas apgabala vīniem, ko ražotājs savā vīndarītavā gatavojis patēriņam uz vietas.

Augstākās kvalitātes vīnus drīkst tirgot tikai nākamajā gadā pēc gada, kad ievākta raža.

Ražošana ārpus noteiktā ražošanas apgabala (1)

Tiesiskais regulējums:

nosaka organizācija, kas pārvalda ACVN/AĢIN, ja dalībvalsts tā paredzējusi.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

vēsturisku apsvērumu dēļ papildus IV sadaļā uzskaitītajām pašvaldībām ar ACVN “Mór” apzīmētus vīnus drīkst ražot šādās meģēs un pilsētās:

—	Fejēras [Fejér] meģe:

Aba, Alcsútdoboz, Bicske, Csabdi, Etyek, Felcsút, Gárdony, Gyúró, Igar, Kajászó, Kápolnásnyék, Lajoskomárom, Martonvásár, Mezőkomárom, Nadap, Pákozd, Pázmánd, Seregélyes, Sukoró, Szabadhídvég, Székesfehérvár, Tordas, Vál un Velence pašvaldības,

—	Bāčas-Kiškunas [Bács-Kiskun] meģe:

Ágasegyháza, Akasztó, Apostag, Bácsalmás, Bácsszőlős, Ballószög, Balotaszállás, Bátmonostor, Bócsa, Borota, Bugac, Császártöltés, Csengőd, Csátalja, Csávoly, Csikéria, Csólyospálos, Dunapataj, Dunavecse, Dusnok, Érsekcsanád, Érsekhalma, Felsőlajos, Fülöpháza, Fülöpjakab, Hajós, Harkakötöny, Harta, Helvécia, Imrehegy, Izsák, Jakabszállás, Jánoshalma, Jászszentlászló, Kaskantyú, Kecel, Kecskemét, Kelebia, Kéleshalom, Kerekegyháza, Kiskőrös, Kiskunfélegyháza, Kiskunmajsa, Kisszállás, Kunbaja, Kunbaracs, Kunfehértó, Kunszállás, Kunszentmiklós, Ladánybene, Lajosmizse, Lakitelek, Pirtó, Páhi, Rém, Solt, Soltszentimre, Soltvadkert, Sükösd, Szabadszállás, Szank, Szentkirály, Tabdi, Tázlár, Tiszaalpár, Tiszakécske, Tiszaug, Tompa, Vaskút un Zsana pašvaldības.

Ražošana ārpus noteiktā ražošanas apgabala (2)

Tiesiskais regulējums:

nosaka organizācija, kas pārvalda ACVN/AĢIN, ja dalībvalsts tā paredzējusi.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

—	Komāromas-Estergomas [Komárom-Esztergom] meģe:

Ászár, Baj, Bajót, Bársonyos, Császár, Csép, Dunaalmás, Dunaszentmiklós, Esztergom, Ete, Kerékteleki, Kesztölc, Kisbér, Kocs, Lábatlan, Mocsa, Mogyorósbánya, Nagyigmánd, Neszmély, Nyergesújfalu, Süttő, Szomód, Tát, Tata, Tokod, Vérteskethely un Vértesszőlős pašvaldības,

—	Peštas [Pest] meģe:

Abony, Albertirsa, Bénye, Budajenő, Budakeszi, Cegléd, Ceglédbercel, Csemő, Dány, Dömsöd, Gomba, Hernád, Inárcs, Kakucs, Kerepes, Kisnémedi, Kocsér, Kóka, Mogyoród, Monor, Monorierdő, Nagykőrös, Ócsa, Őrbottyán, Örkény, Páty, Pilis, Pilisborosjenő, Ráckeve, Szada, Szigetcsép, Szigetszentmárton, Szigetújfalu, Tápiószele, Tápiószentmárton, Telki, Tóalmás, Tököl, Újlengyel, Üröm, Vác, Vácegres un Veresegyház pašvaldības,

—	Šomoģas [Somogy] meģe:

Andocs, Balatonberény, Balatonboglár, Balatonendréd, Balatonkeresztúr, Balatonlelle, Balatonőszöd, Balatonszabadi, Balatonszemes, Böhönye, Csoma, Csurgó, Gyugy, Kaposhomok, Kaposkeresztúr, Karád, Kercseliget, Kéthely, Kötcse, Kőröshegy, Látrány, Lengyeltóti, Marcali, Mosdós un Ordacsehi pašvaldības.

Ražošana ārpus noteiktā ražošanas apgabala (3)

Tiesiskais regulējums:

nosaka organizācija, kas pārvalda ACVN/AĢIN, ja dalībvalsts tā paredzējusi.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

—	Tolnas [Tolna] meģe:

Alsónána, Alsónyék, Aparhant, Báta, Bátaapáti, Bátaszék, Bikács, Bölcske, Bonyhád, Bonyhádvarasd, Decs, Dunaföldvár, Dunaszentgyörgy, Dúzs, Fácánkert, Felsőnyék, Grábóc, Gyönk, Györe, Györköny, Harc, Hőgyész, Iregszemcse, Izmény, Kakasd, Kéty, Kisdorog, Kismányok, Kisszékely, Kisvejke, Kölesd, Lengyel, Madocsa, Magyarkeszi, Medina, Mőcsény, Mórágy, Mucsfa, Mucsi, Nagydorog, Nagymányok, Nagyszékely, Nagyszokoly, Ozora, Őcsény, Paks, Pincehely, Regöly, Sárszentlőrinc, Simontornya, Sióagárd, Szálka, Szekszárd, Tamási, Tengelic, Tevel, Tolna, Tolnanémedi, Váralja, Várdomb, Závod un Zomba pašvaldības,

—	Vesprēmas [Veszprém] meģe:

Ábrahámhegy, Alsóörs, Aszófő, Badacsonytomaj, Badacsonytördemic, Balatonakali, Balatonalmádi, Balatoncsicsó, Balatonederics, Balatonfüred, Balatonfőkajár, Balatonhenye, Balatonkenese, Balatonrendes, Balatonszepezd, Balatonszőlős, Balatonudvari, Balatonvilágos, Csopak, Csabrendek, Dörgicse, Felsőörs, Gyulakeszi, Hegyesd, Hegymagas, Káptalantóti, Kisapáti, Kővágóörs, Köveskál, Lesencefalu, Lesenceistvánd, Lesencetomaj, Lovas, Mencshely, Mindszentkálla, Monostorapáti, Monoszló, Nemesgulács, Nemesvita, Óbudavár, Örvényes, Paloznak, Pécsely, Raposka, Révfülöp, Salföld, Sáska, Sümeg, Sümegprága, Szentantalfa, Szentbékkálla, Szentjakabfa, Szigliget, Tagyon, Tapolca, Tihany, Uzsa, Vászoly, Zalahaláp un Zánka pašvaldības.

Šo nosacījumu nepiemēro augstākās kvalitātes vīniem, kurus drīkst ražot tikai IV sadaļā minēto pašvaldību teritorijā.

Saite uz produkta specifikāciju

https://boraszat.kormany.hu/admin/download/6/5f/d2000/Mor%20OEM_vv3_standard_korr_nelkul.pdf

---

(1)  OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.