EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 22.11.2022

COM(2022) 668 final

2022/0393(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko izveido tirgus korekcijas mehānismu iedzīvotāju un ekonomikas aizsardzībai pret pārmērīgi augstām cenām

2022/0393 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko izveido tirgus korekcijas mehānismu iedzīvotāju un ekonomikas aizsardzībai pret pārmērīgi augstām cenām

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Ar šo priekšlikumu tiek izveidots mērķorientēts pagaidu regulatīvs instruments, ar kuru novērst ekstremālus cenu rekordus, ko izraisa nepilnības gāzes vairumtirgu cenu veidošanas mehānismos, un ar kuru tādējādi netiktu pieļauts būtisks kaitējums Savienības ekonomikai.

a) Ukrainas krīze, kas novedusi pie nepieredzētiem cenu kāpumiem un smaga ekonomiskā kaitējuma

Krievijas nepamatotā militārā agresija pret Ukrainu un tas, ka Krievija enerģiju izmanto par ieroci, ir iemesls vēl nepieredzētai enerģētikas krīzei, kas jo īpaši skar Savienību. Tā rezultātā strauji kāpušas enerģijas cenas, veicinot inflāciju un apdraudot energoapgādes drošību. Krievija ir tīši izraisījusi piegādes traucējumus un manipulācijas, ietekmējot Eiropas dabasgāzes cenas un līdzsvarotu cenu veidošanos enerģijas tirgos. Krievijas lēmums pārtraukt piegādi no cauruļvada “Nord Stream 1” un radīt piegādes traucējumus vairākām ES dalībvalstīm, cauruļvada “Nord Stream 1” un “Nord Stream 2” sabotāža, kā arī nepieciešamība īsā laikā atrast jaunus piegādes avotus un maršrutus – tas viss šo krīzi ir ievirzījis jaunā fāzē. Kā izklāstīts Komisijas 2022. gada 18. maija paziņojumā “REPowerEU plāns”, ES ir apņēmusies pilnībā izbeigt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, samazinot pieprasījumu, paātrinot atjaunīgo energoresursu apguvi un, pateicoties Enerģijas iepirkuma platformas sniegtajām iespējām, aizstājot Krievijas gāzi ar alternatīvām piegādēm no uzticamiem partneriem. Krievijas cauruļvadu gāzes īpatsvars kopējā ES gāzes importā jau ir samazinājies: no 41 % 2021. gada septembrī līdz 9 % 2022. gada septembrī.

Lai gan, jau sākoties Krievijas agresijai pret Ukrainu, tirgu reakcija izpaudās kā ievērojams gāzes cenu pieaugums, dabasgāzes cenas ir piedzīvojušas vēl nepieredzētus cenu rekordus, 2022. gada augusta otrajā pusē sasniedzot visu laiku augstāko līmeni. Lai gan iepriekšējā desmitgadē cenas svārstījās no 5 EUR/MWh līdz 35 EUR/MWh, Eiropas dabasgāzes cenas sasniedza līmeni, kas bija par 1000 % augstāks nekā pirms tam Savienībā konstatētās vidējās cenas. Nīderlandes “Title Transfer Facility” (TTF) nākotnes līgumi (3 mēnešu/ceturkšņa produkti), ko tirgo biržā “ICE Endex” 1 , sasniedza 350 EUR/MWh, bet TTF nākamās dienas gāze EEX biržā sasniedza cenu 316 EUR/MWh, lai gan tirdzniecības apjomi nebija būtiski mainījušies. Nākamā mēneša cenas lēciens bija ievērojams, krietni pārsniedzot 200 EUR/MWh, un 2022. gada 26. augustā sasniedzot augstāko punktu – gandrīz 314 EUR/MWh. Divas nedēļas pēc kārtas, no 2022. gada 18. augusta līdz 31. augustam, nākamā mēneša cena saglabājās virs 225 EUR/MWh. Augstākais cenu līmenis noturējās vienu nedēļu jeb piecas tirdzniecības dienas pēc kārtas, proti, no 2022. gada 22. augusta līdz 26. augustam, kad cena gandrīz sasniedza 265 EUR/MWh vai pat pārsniedza šo slieksni. Laikposmā no 2022. gada 22. līdz 31. augustam starpība starp TTF tūlītējām un LNG cenām 2 pārsniedza 57 EUR/MWh. 2022. gada 22.–26. augusta nedēļā pēdējās trijās dienās starpība starp TTF tūlītējām cenām un LNG atsauces cenām pārsniedza 58 EUR/MWh. Tā bija vēl nepieredzēta TTF cenu atsaistīšana no LNG cenām, kas atspoguļo pasaules tirgus cenas. Pēc ekstremāli augstā līmeņa sasniegšanas 2022. gada augustā cenas nākamo nedēļu laikā nokrita zem 220 EUR/MWh un virs šī līmeņa vairs nav pacēlušās.

Šis gandrīz divas nedēļas ilgais ekstremālais cenu kāpums ir ļoti negatīvi ietekmējis Eiropas ekonomiku. Gāzi plaši izmanto daudzās ES tautsaimniecības nozares, sākot ar MVU un beidzot ar lielām rūpniecības nozarēm, jo īpaši saistībā ar tādiem produktiem kā keramika, stikls, mēslošanas līdzekļi, celuloze, papīrs un ķimikālijas. Ļoti augstas dabasgāzes cenas, kā augustā konstatētās, proti, aptuveni 350 EUR/MWh, ievērojami negatīvi ietekmē ekonomiku Savienībā pat tad, ja pastāvējušas pavisam īsu brīdi; tās nelabvēlīgi ietekmē elektroenerģijas cenas un palielina kopējo inflāciju. Cenu kāpumi rada būtiskus zaudējumus un riskus enerģijas lietotājiem, piegādātājiem un piegādes drošībai gāzes un elektroenerģijas tirgos. Lietotāji bija pilnībā pakļauti ekstremāliem cenu rekordiem, ko bija radījusi jaudas nepietiekamība šajā reģionā. Pat ja tiktu nodrošināta maksimālā jauda, papildu gāzes piegādes nevarētu piesaistīt ar turpmākiem cenu pieaugumiem. Krievijas agresija pret Ukrainu joprojām negatīvi ietekmē visas Savienības ekonomiku, salīdzinājumā ar pavasara prognozi nostādot to uz zemākas ekonomiskās izaugsmes un augstākas inflācijas ceļa 3 . Tiek prognozēts, ka gada vidējā inflācija 2022. gadā sasniegs augstāko līmeni, proti, 7,6 % eurozonā un 8,3 % ES, bet 2023. gadā samazināsies attiecīgi līdz 4,0 % un 4,6 %. Saskaņā ar Savienības 2022. gada vasaras (starpposma) ekonomikas prognozi ekonomika Savienībā 2022. gadā pieaugs tikai par 2,7 % un 2023. gadā par 1,5 %. Sagaidāms, ka eirozonā 2022. gadā izaugsme būs 2,6 %, 2023. gadā samazinoties līdz 1,4 %; dažās valstīs gaidāma recesija.

Ņemot vērā, ka Krievijas dabasgāzes plūsmas uz Eiropu ir zemā līmenī, jau tagad tām samazinoties līdz 9 % no ES kopējā cauruļvadu gāzes importa apjoma, kā arī rēķinoties ar to, ka tās vairs nepalielināsies līdz pirmskara līmenim, situācija gāzes un finanšu tirgos Eiropas Savienībā joprojām ir problemātiska. Līdz šim nepieredzētas izmaiņas gāzes piegādē un transporta maršrutos apvienojumā ar tādiem tirgus un cenu veidošanas instrumentiem, kas nebija pielāgoti piegāžu satricinājumiem, Eiropas lietotājus un uzņēmumus pakļauj acīmredzamam riskam, ko varētu radīt jaunus ekonomiskā ziņā postošus gāzes cenu kāpumus. Piegādes drošību var apdraudēt neprognozējami notikumi, piemēram, negadījumi vai cauruļvadu sabotāža, kas traucē gāzes piegādi Eiropai vai krasi palielina pieprasījumu. Tirgus spriedze un nervozitāte, ko izraisa bailes no pēkšņa trūkuma situācijām, visticamāk, saglabāsies arī pēc šīs ziemas un nākamajā gadā, jo paredzams, ka pielāgošanās piegādes satricinājumiem un jaunu piegādes attiecību un infrastruktūras izveide prasīs vienu vai vairākus gadus.

b) Izmaiņas TTF un tirgus kontekstā – cenu etalonu nozīmīguma izmaiņas

Cenu veidošanas sistēma

“Title Transfer Facility” (TTF) ir tā sauktās ieejas–izejas sistēmas “mezgls” 4 vai “virtuālais tirdzniecības punkts”, kurā tīkla lietotāji var nodot gāzi viens otram. Mezglu parasti pārvalda pārvades sistēmas operators vai cita dalībvalsts izraudzīta struktūra, kas nodarbojas ar gāzes īpašumtiesību nodošanu no viena tīkla lietotāja citam.

Mezglos, tostarp virtuālos vai fiziskos (ja gāze ir jāpiegādā noteiktā fiziskā vietā) 5 , var tirgot visdažādākos produktus. Mezgliem ir svarīga funkcija dabasgāzes sistēmas stabilitātes nodrošināšanā, jo tajos tirgus dalībnieki var viens otram nodot gāzi, un tādējādi tie veido gāzes tirgus pamatu. Eiropā ir dažādi gāzes mezgli, no kuriem lielākie ir šādi: Nīderlandes TTF (NL), Vācijas Tirdzniecības mezgls Eiropā (THE), Francijas Gāzes birža – Ziemeļu filiāle (PEG), Beļģijas “Zeebrugge” (“Beach”) un ZTP, Austrijas Virtuālais tirdzniecības punkts (VTP), Itālijas “Punto di Scambio Virtuale” (PSV), Čehijas Virtuālais tirdzniecības punkts (VTP), Spānijas Virtuālais balansēšanas punkts (PVB) un Lielbritānijas Nacionālais balansēšanas punkts (NBP).

TTF nākotnes cenas īpašā nozīme ES cenu veidošanas sistēmā

Tirdzniecību mezglos var īstenot vai nu kā ārpusbiržas tirdzniecību (OTC) vai ar biržas starpniecību, kad mezgls ir piegādes vieta, kur notiek gāzes nodošana starp portfeļiem. Vislikvīdākais produkts, kas saistīts ar TTF, ir Nīderlandes TTF nākotnes līgumi (“TTF Gas Futures”), ko piegādā mēneša laikā un tirgo biržā “ICE Endex”, savukārt tā dēvētajā “tūlītējo darījumu tirgū”, t. i., tādu produktu tirgū, kuriem darījuma termiņš nepārsniedz vienu dienu, likvīdākā tirdzniecības vieta ir Eiropas Enerģijas birža (EEX).

TTF ir virtuāls tirdzniecības punkts, uz kurā notiek darījumi gan ar tūlītējiem, gan nākotnes līgumiem. Ar TTF saistīti produkti (t. i., līgumi ar TTF kā piegādes punktu) ir pieejami biržās un parasti aptver gan īstermiņa (piemēram, tekošās dienas, nākamās dienas, nākamās nedēļas) produktus, gan tādus, kuru piegādes periods beidzas pēc vairākiem gadiem. Šajā kontekstā var izšķirt dažādus tirgus.

tūlītējo darījumi tirgi (tekošās dienas un nākamās dienas tirgi) ir vieta, kur pārvades sistēmas operators fiziski veic balansēšanu tīklā, un tas ir būtiski piegādes drošības garantēšanai. Tā ir arī vieta fiziski piegādātiem darījumiem, kur tirgus dalībnieki, reaģējot uz pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām, piemēram, laikapstākļu vai infrastruktūras sastrēgumu dēļ, sabalansēs savus gāzes portfeļus. Ņemot vērā riskus piegādes drošībai un ikdienējo tirgu balansēšanai, šis priekšlikums uz tiem neattiecas.

Atvasināto instrumentu tirgi, jo īpaši tie, kur tirgo līgumus par gāzes piegādi nākotnē (piemēram, nākamā mēneša vai ilgāka perioda līgumus), ir nozīmīgi, lai gāzes uzņēmumi varētu ierobežot savus finanšu riskus, kas rodas, pērkot gāzi nestabilos tirgos. Stabilākas atvasināto instrumentu ilgtermiņa cenas arī sūta cenas signālus, palīdzot izveidot uzticamu vidi, kurā veikt investīcijas infrastruktūrā. Finanšu stabilitāti varētu ietekmēt arī intervences pasākumi atvasinātajos instrumentos un nākotnes tirgos.

Cenu ziņošanas aģentūras (PRA) seko nākamās dienas tirgu darbībai un publicē indeksus, tostarp ar TTF saistītos, uz kuriem parasti atsaucas līgumos. Bieži līgumos atsaucas uz TTF nākamā mēneša atsauces cenām. Savukārt ar TTF saistītos indeksus, kas saistīti ar TTF tūlītējo vai nākotnes līgumu cenu, var izmantot cenu formulās ilgtermiņa līgumos. Tas galvenokārt ir saistīts ar to, ka pēdējo gadu laikā TTF uzskata par uzticamāko gāzes cenu aizstājējvērtību ES līmenī arī citviet, ne tikai reģionā, ko apkalpo TTF mezgls.

Biržām parasti ir tā sauktie “klīringa centri”, kas pārvalda darījuma partnera riskus, jo darījumi tiek veikti, nezinot, kurš ir darījuma partneris.

TTF ir likvīdākais gāzes mezgls ES, plaši izmantota Eiropas gāzes cenu atsauce, ko izmanto kā galveno tirdzniecības un riska pārvaldības instrumentu gāzes tirdzniecībā Eiropā. Pēdējos gados Eiropā TTF indeksi ir izmantoti kā dabasgāzes cenas aizstājējvērtība Eiropā. Tas ir saistīts ar šī mezgla īpašo ģeogrāfisko atrašanās vietu; tas saņem dabasgāzi no vairākiem avotiem, tostarp iekšzemē ražotu gāzi no “Groningen” gāzes lauka, Norvēģijas gāzi, LNG, kā arī ievērojamus apjomus no Krievijas. Krievijas gāzes piegādes tagad ir jāaizstāj ar citām no trešo valstu piegādātājiem. Vēsturiski tirgus dalībnieki ir izmantojuši TTF cenu kā atsauces aizstājējvērtību dabasgāzei visā Eiropā, un tika uzskatīts, ka TTF ir reprezentatīvs attiecībā uz visu tirgu. Saskaņā ar tirgus datiem TTF mezglā 2022. gada pirmajos astoņos mēnešos kopā tika veikti aptuveni 80 % no dabasgāzes tirdzniecības darījumiem Eiropas Savienībā un Apvienotajā Karalistē (tikpat, cik 2021. gadā tajā pašā periodā). Saskaņā ar tirgus aplēsēm biržas tirdzniecības darījumu īpatsvars TTF 2022. gada pirmajos astoņos mēnešos palielinājās līdz 70 %. “ICE Endex” un “ECC B.V.” ir gāzes biržas operatori Nīderlandes gāzes tirgū.

Pierādījumi par cenu veidošanas mehānisma nepareizu darbību, kas veicina pārmērīgus cenu kāpumus

Krievijas neprovocētā agresija pret Ukrainu un tas, ka Krievijas enerģiju izmanto par ieroci, būtiski strukturāli ietekmē dabasgāzes tirgus Eiropā, liekot pašos pamatos mainīt piegāžu izcelsmi Eiropā un gāzes plūsmas ES iekšienē.

Krievijas piegādes traucējumu dēļ šā gada laikā Krievijas cauruļvadu gāzes īpatsvars kopējā ES cauruļvadu gāzes importā ir samazinājies no 40 % līdz 9 %. Infrastruktūra, kas vajadzīga šīm plūsmām no citiem avotiem, vēl nav pieejama. Lai pielāgotos jaunajai tirgus realitātei atbilstoši “REPowerEU” plānam, tagad tiek novērstas vairākas problēmas saistībā ar infrastruktūras nepietiekamo caurlaides spēju gan attiecībā uz cauruļvadu gāzi, gan LNG.

Situācijā, kad pastāv piegādes satricinājumi un tiek izveidoti jauni piegādes maršruti, tas, ka Eiropas ziemeļrietumu daļas gāzes sistēmai ir raksturīgi būtiski infrastruktūras ierobežojumi gan attiecībā uz pārvadi pa cauruļvadiem (rietumu–austrumu virzienā), gan LNG regazifikācijas jaudu, ir padarījis problemātisku cenu veidošanas mehānisma darbību pārējā Eiropā. Šādi ierobežojumi daļēji ir bijis iemesls vispārējam gāzes cenu pieaugumam kopš krīzes sākuma. Infrastruktūras nepietiekamā caurlaides spēja reģionā bija viens no iemesliem, kas izskaidro vasarā pieaugošo atšķirību starp TTF nākotnes cenām un LNG cenām pasaules tirgū. Lai gan iepriekš TTF nākotnes cena allaž ir bijusi laba un uzticama gāzes cenu aizstājējvērtība daudzos Eiropas reģionos, tagad tā vairs nav tik būtiska un uzticama kā cenas etalons noteiktos reģionos, jo īpaši tajās valstīs, kurām ir vieglāka piekļuve LNG un citiem gāzes avotiem atšķirībā no citām valstīm, kurās nav būtiskas LNG piekļuves un kurās jaudas nepietiekamība kavē papildu piegādes.

Skaidrs rādītājs cenu veidošanas mehānisma nepareizai darbībai, kas ietekmē visu Eiropas tirgu, ir tas, ka no 2022. gada aprīļa TTF nākotnes cena tika atsaistīta no citiem reģionālajiem mezgliem Eiropā un no to cenu novērtējumiem, ko profesionāli indeksu sniedzēji (“cenu ziņošanas aģentūras”) veikuši attiecībā uz LNG importu. Normālos apstākļos, kā tas bija pēdējo desmit gadu laikā, kad TTF kļuva par visvairāk izmantoto dabasgāzes cenas aizstājējvērtību Eiropā, starpība starp TTF un LNG ir bijusi mazāka un pat negatīva. 2022. gada augustā novērotā pārmērīgi lielā starpība starp TTF un citiem reģionālajiem mezgliem ir spēcīga norāde, ka TTF var nebūt labs rādītājs tirgus situācijai ārpus Ziemeļrietumu Eiropas, jo tiek radītas augstas cenas, kas neatbilst tirgus pamatprincipiem visā ES. Tāpēc Regulā [XXXX/2022] ir izveidots jauns, uzticamāks LNG cenas etalons Savienības līmenī, kas ACER jāizstrādā līdz 2023. gada 1. martam. Kad Ziemeļrietumu Eiropas tirgū vērojams iztrūkums, citus reģionālos tirgus ārpus Ziemeļrietumu Eiropas nevajadzīgi ietekmē līgumu piesaiste pie TTF.

Infrastruktūras nepietiekamās caurlaides spējas dēļ ir radušās būtiskas un nepieredzētas cenu atšķirības starp TTF, valstu gāzes mezgliem un LNG cenām. Kamēr Ziemeļrietumeiropā netiks novērstas ar infrastruktūras nepietiekamo caurlaides spēju saistītās problēmas, tās noteiks cenu veidošanos un arī turpmāk radīs milzīgu un nesamērīgu ietekmi uz dabasgāzes tirgiem un ekonomiku Eiropā. Tiklīdz cauruļvadu plūsmas un LNG termināļi sasniedz maksimālo jaudu, nodrošinot piegādes drošību, turpmāki cenu pieaugumi, kas pārsniedz noteiktu starpību salīdzinājumā ar pasaules gāzes cenām, kura ir vajadzīga, lai Eiropai piesaistītu LNG kravas, jaunu gāzi nepiesaista, un tie rodas infrastruktūras nepietiekamās caurlaides spējas dēļ. Šo situāciju tirgotāji un enerģētikas uzņēmumi var izmantot, lai paaugstinātu cenas, radot kaitējumu visā Savienībā.

Šī iemesla dēļ ir izveidojušās tādas situācijas, kā tas bija 2022. gada augusta pēdējās divās nedēļās, kad dabasgāzes cenas sasniedza rekordaugstu līmeni virs 300 EUR/MWh un cena kontinentālos mezglos, piemēram, TTF, pieauga par 70 EUR/MWh salīdzinājumā ar LNG cenu (t. i., TTF cena bija par 25 % augstāka nekā LNG cena (kā liecina vidējais Eiropas ziemeļrietumu un dienvidrietumu daļas LNG tūlītējo darījumu indekss). Šādos gadījumos var apgalvot, ka TTF indekss vairs nenodrošina atbilstošu cenas aizstājējvērtību Eiropā.

Ņemot vērā TTF kā atsauces cenu veidotāja lomu līgumos visā Eiropā, tas ir novedis pie tā, ka Eiropas klientiem, kas neatrodas Centrāleiropā vai Austrumeiropā, ir jāmaksā augstāka cena, lai gan dabasgāze pasaules tirgos bija ievērojami lētāka. Šajos apstākļos TTF ekstremālais kāpums, ko galvenokārt izraisīja jaudas nepietiekamība Centrāleiropā, vairs nebija reprezentatīvs daudziem Eiropas lietotājiem un tika uztverts kā pārmērīgs un tirgus līdzsvaru neatspoguļojošs.

Starpība starp TTF un citiem reģionālajiem mezgliem augustā atklāja, kāpēc TTF varētu vairs nebūtu laba aizstājējvērtība, kas izmantojama tirgus situācijai ārpus Ziemeļrietumu Eiropas, kad tirgi saskaras ar infrastruktūras ierobežojumiem. Kad Ziemeļrietumu Eiropas tirgū vērojams iztrūkums, citus reģionālos tirgus ārpus Ziemeļrietumu Eiropas (kuros rodas labvēlīgāki tirgus apstākļi) nevajadzīgi ietekmē līgumu piesaiste pie TTF.

Paredzams, ka šāda situācija turpināsies visu 2023. gadu. Ilgtermiņā būtiskas investīcijas gāzes starpsavienojumos un LNG termināļos novērsīs gāzes cenu atšķirības starp reģionālajiem mezgliem. Investīcijas atjaunīgās un mazoglekļa elektroenerģijas ražošanā pastāvīgi atsaistīs gāzes cenu ietekmi uz elektroenerģijas cenām un mazinās spiedienu uz gāzes cenām deficīta situācijās. Konkrēti, sagaidāms, ka pašreizējās problēmas izdosies mazinās ar jauno LNG infrastruktūru, kas tiks izbūvēta vēl šogad vai 2023. gada pirmajos mēnešos. Šī sagaidāmā TTF un citu ES mezglu starpības mazināšanās ir saistīta ar plānoto LNG infrastruktūras izvēršanu, piemēram, peldošs LNG uzglabāšanas un regazifikācijas iekārta (FSRU), kam būtu jāsamazina nepietiekamā caurlaides spēja ES ziemeļrietumu daļā. Šā iemesla dēļ pamatota ir tikai pagaidu intervence.

Tomēr vismaz nākamajā gadā ir steidzami jākoriģē infrastruktūras sastrēgumu pagaidu ietekme konkrētās ES daļās, ņemot vērā milzīgās strukturālās pārmaiņas, kas ietekmē vēsturisko balansu, aizstājot 40 % dabasgāzes izcelsmi Eiropā, apstākļos, kad TTF cenas, iespējams, neatspoguļo gāzes piedāvājuma un pieprasījuma apstākļus pasaulē. Tirgus instrumenti, kas izmantojami Eiropas tirgos, nebija pielāgoti un izstrādāti tā, lai ar tiem varētu atrisināt pašreizējās tirgus situācijas problēmas, ko raksturo milzīgs piegādes satricinājums un ko virza Krievijas īstenotā taktika, kam atbilstoši enerģija tiek izmantota par ieroci, kā rezultātā ES nākas maksāt augstāku cenu par savu gāzi. Tāpat arī Eiropas elektroenerģijas tirgus modelis nebija sagatavots šādai krīzes situācijai, taču neparasti augstās gāzes cenas ir novedušas pie augstām elektroenerģijas cenām un nepieredzēti lielas peļņas ražotājiem, kuri izmanto inframarginālas tehnoloģijas. Padome 2022. gada 6. oktobrī pieņēma regulu par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai, un tagad Komisija strādā pie priekšlikuma, kura mērķis ir strukturāli atsaistīt elektroenerģijas cenas, kuras jāiesniedz 2023. gada pirmajā ceturksnī.

II. Šā priekšlikuma mērķi

Tas, ka TTF cenas veidojušās pārmērīgi augstas un atbalsojušās vispārējā dabasgāzes cenu līmenī Eiropā, ir bijis iemesls daudziem politiska līmeņa aicinājumiem pēc steidzamas un pagaidu intervences.

Eiropas Parlaments 2022. gada 5. oktobra rezolūcijā “Par ES reakciju uz enerģijas cenu pieaugumu Eiropā” aicināja “veikt pasākumus attiecībā uz TTF darbību” un pauda uzskatu, ka “šie pasākumi varētu ietvert tirdzniecības apturēšanas mehānisma piemērošanu TTF pārmērīgu cenu svārstību un cenu diapazonu gadījumā”.

Enerģētikas ministru 12. oktobra neformālajā sanāksmē Komisija tika aicināta ierosināt pasākumus, kuru mērķis ir koordinēt solidaritātes centienus, nodrošināt energoapgādi, stabilizēt cenu līmeņus un atbalstīt mājsaimniecības un uzņēmumus, kas saskaras ar augstām enerģijas cenām.

Savā Oktobra priekšlikumā Komisija izvirzīja mērķi novērst situācijas, kad veidojas pārmērīgas dabasgāzes cenas, un šajā nolūkā ierosināja Padomes pasākumu, ar ko nosaka maksimālo dinamisko cenu, par kādu TTF tūlītējo darījumu tirgos var notikt darījumi ar dabasgāzi saskaņā ar īpašiem nosacījumiem. Lai gādātu, ka nav negatīvas ietekmes, pasākumam būtu jāļauj veikt gāzes ārpusbiržas tirdzniecību, tas nedrīkstētu ietekmēt ES gāzes piegādes drošību un ES iekšējās plūsmas, palielināt gāzes patēriņu un ietekmēt enerģētikas atvasināto instrumentu tirgu stabilitāti un pienācīgu darbību.

2022. gada 20. un 21. oktobra secinājumos Eiropadome aicināja pēc tam, kad izvērtēta šādu mehānismu ietekme uz esošiem līgumiem, un ņemot vērā dažādās energoresursu struktūras un valstu apstākļus, steidzami iesniegt konkrētus lēmumus par noteiktiem papildu pasākumiem, tostarp par “pagaidu dinamisku dabasgāzes darījumu cenu koridoru tūlītējai pārmērīgu gāzes cenu epizožu ierobežošanai”.

Šajā regulā ierosinātā tirgus korekcijas mehānisma galvenais mērķis ir novērst ekstremāli augstas gāzes cenas, ko daļēji var izraisīt neefektīvs cenu veidošanas mehānisms. Galvenais mērķis nav iejaukšanās cenās, kas taisnīgi atspoguļo pieprasījumu un piedāvājumu. Tas ir tāpēc, ka cenas signāli ir svarīgi, lai no trešām valstīm piesaistītu dabasgāzes piegādes, kas Eiropas Savienībai ir vajadzīgas piegādes drošības un ekonomiskās labklājības saglabāšanai.

III. Šā priekšlikuma galvenie elementi

Ierosinātais tirgus korekcijas mehānisms balstās uz 23. un 24. pantu Komisijas 2022. gada 18. oktobra priekšlikumā Padomes Regulai par solidaritātes veicināšanu ar labāk koordinētiem gāzes iepirkumiem, gāzes plūsmu robežām un uzticamiem cenu etaloniem (“Oktobra priekšlikums”).

Pamatojoties uz Eiropadomes 2022. gada 21. oktobra secinājumiem 6 un Oktobra priekšlikuma 23. panta 2. punktā 7 paredzētajiem aizsardzības pasākumiem, tirgus korekcijas mehānisms ir izstrādāts tā, lai atbilstu diviem pamatkritērijiem:

i)    darbojas kā iedarbīgs instruments pret neparasti augstām gāzes cenām; un

ii)    tiek aktivizētas tikai tad, ja cenas sasniedz nepieredzēti augstu līmeni (salīdzinājumā ar LNG cenām), lai izvairītos no būtiskiem tirgus traucējumiem un piegādes līgumu traucējumiem, kas varētu radīt nopietnus piegādes drošības riskus.

Pagātnes notikumi, piemēram, 2022. gada augustā konstatētais nepieredzēti augstais cenu kāpums, var sniegt norādes par to, kā noteikt cenu līmeņus, pie kuriem varētu iedarbināt tirgus korekcijas mehānismu.

Ierosinātais mehānisms būtībā nozīmē ieviest nākamā mēneša TTF atvasināto instrumentu cenas (“TTF cenas”) maksimumu drošības vajadzībām, jo tai ir būtiska nozīme kā atsauces cenai Eiropas gāzes vairumtirgū. Maksimums tiek aktivizēts, ja TTF cenas bāze sasniedz iepriekš noteiktu līmeni un ja cenas kāpums neatbilst līdzīgam kāpumam pasaules tirgus līmenī, ko atspoguļo dienas vidējā cena LNG novērtējumos “Daily Spot Mediterranean Marker (MED)” un “Daily Spot Northwest Europe Marker (NWE)”, ko publicējusi “S&P Global Inc., New York”.

Lai nodrošinātu tūlītēju ietekmi, tiek ierosināts, ka vērtības, kas iedarbina mehānisma aktivizēšanu, būtu jānosaka iepriekš, lai izvairītos no ilgstošām lēmumu pieņemšanas procedūrām, kas varētu ievērojami aizkavēt tā aktivizēšanu, un paredzēto cenu samazināšanas ietekmi. Tiklīdz būs izpildīti nosacījumi tā aktivizēšanai, tirgus korekciju mehānisms būtu jāpiemēro automātiski.

TTF nākotnes līgumu drošības maksimums ir rūpīgi izstrādāts tā, lai neietekmētu cenu veidošanos citos reģionālajos gāzes tirgos. Tas ir saistīts ar to, ka cenas signālus šajos citos tirgos mazāk ietekmē pašreizējā regazifikācija un sastrēgumi pārvadē, kas raksturo Nīderlandes gāzes mezglu un līdz ar to arī TTF.

Šī instrumenta mērķis ir izlīdzināt ļoti pārmērīgas cenas, strukturāli nemainot cenu līmeni. 2022. gada augusta notikumi var kalpot par etalonu intervences līmeņa noteikšanai.

Pieejamie dati liecina, ka laikposmā no 22. līdz 31. augustam cenu atšķirības starp TTF nākamā mēneša tūlītējām cenām un LNG cenām pārsniedza 57 EUR/MWh. Cenas līgumiem ar tuvāko mēnešu termiņu sasniedza līmeni, kas pārsniedza EUR 300. Tirgus korekcijas mehānisma mērķim vajadzētu būt izvairīties no pārmērīgi augsto cenu līmeņa, kāds tika sasniegts pagājušā gada augustā.

Griesti ir ieviesti, lai tos aktivizētu tikai izņēmuma apstākļos ar mērķi risināt patiesi pārmērīgu cenu potenciāli īslaicīgus uzplūdus, lai netiktu palielināts dabasgāzes patēriņš. Patiešām, ja cenas ir “pārmērīgas”, paredzams, ka pieprasījuma elastības pakāpe būs ļoti zema un ka īslaicīgie papildu cenu pieaugumi, no kuriem varētu izvairīties ar griestu piemērošanu, būtiski nesamazinās patēriņu. Visbeidzot, šis mehānisms nav paredzēts cenu strukturālai pazemināšanai, kas, ja attiektos arī uz galalietotājiem, varētu palielināt gāzes patēriņu.

Drošības maksimums būs piemērojams tikai vienam nākotnes līgumu produktam (TTF nākamā mēneša produkti). Pat tad, kad tiks aktivizēts drošības maksimums, tirgus dalībnieki joprojām varēs iepirkt gāzi tūlītēju darījumu tirgos, izmantojot ilgāka termiņa un ārpusbiržas atvasinātos instrumentus, kurus mehānisms tieši neietekmē. Tādēļ nav paredzams, ka mehānisma aktivizēšana izraisīs gāzes normēšanas vai piegādes drošības problēmas.

Tirgus korekcijas mehānismā ir iestrādāti efektīvi aizsardzības pasākumi, piemēram, augstas intervences maksimumi, cieša uzraudzība, kas ļauj pārtraukt mehānismu, ja tas negatīvi ietekmē piegādes drošību.

Ņemot vērā iespējamās izmaiņas tirgus situācijā un lai varētu reaģēt uz iespējamām neparedzētām negatīvām cenas ierobežošanas radītām sekām, priekšlikumā ir iestrādāti efektīvi aizsardzības pasākumi, lai garantētu, ka mehānismu jebkurā laikā var apturēt, ja tas izraisītu nopietnus tirgus traucējumus vai to nepārprotamu risku, kas ietekmētu piegādes drošību un plūsmas ES iekšienē. Drošības maksimums tiktu automātiski dezaktivizēts, ja ikdienas apskats parāda, ka tā aktivizēšanas nosacījumi vairs nepastāv. Novērtējot mehānisma ietekmi, būtu jāņem vērā arī atbilstība ES pieprasījuma samazināšanas mērķrādītājiem.

IV. Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

V.Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

IV. JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

1. Juridiskais pamats

2.Solidaritāte

3.Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

4.Proporcionalitāte

5.Juridiskā instrumenta izvēle

V.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

1.Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

2.Pamattiesības

VI.IETEKME UZ BUDŽETU

VII.CITI ELEMENTI

2022/0393 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko izveido tirgus korekcijas mehānismu iedzīvotāju un ekonomikas aizsardzībai pret pārmērīgi augstām cenām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 122. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu,

tā kā:

1)Krievijas Federācijas neprovocētā un nepamatotā militārā agresija pret Ukrainu un nepieredzētais dalībvalstīm domāto dabasgāzes piegāžu samazinājums no Krievijas Federācijas apdraud Savienības un tās dalībvalstu energoapgādes drošību. Tajā pašā laikā gāzes piegādes izmantošana par ieroci un Krievijas Federācijas manipulācijas ar tirgiem, tīši traucējot gāzes plūsmas, ir izraisījušas enerģijas cenu krasu pieaugumu Savienībā. Piegādes ceļu maiņa, kas izraisījusi sastrēgumus Eiropas gāzes infrastruktūrā, vajadzība atrast alternatīvus gāzes piegādes avotus, kā arī cenu veidošanas sistēmas, kuras nav pielāgotas piegādes šoka situācijai, ir veicinājušas cenu nepastāvību un cenu kāpumu. Augstākas dabasgāzes cenas apdraud Savienības ekonomiku, jo augsta inflācija, ko izraisa augstākas elektroenerģijas cenas, mazina patērētāju pirktspēju, kā arī palielina ražošanas izmaksas, īpaši energoietilpīgā rūpniecībā, un nopietni apdraud piegādes drošību.

2)Dabasgāzes cenas 2022. gadā bija ārkārtīgi svārstīgas, un daži parametri 2022. gada augustā sasniedza visu laiku augstāko līmeni. 2022. gada augustā reģistrēto dabasgāzes cenu neierasto līmeni noteica vairāki faktori, kuru starpā ir vājš piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars, kas saistīts ar krātuvju uzpildi un cauruļvadu plūsmu samazināšanos, bailes no turpmākiem piegādes traucējumiem un tirgus manipulācijām no Krievijas puses, kā arī cenu veidošanas mehānisms, kas nebija pielāgots šādām ekstremālām pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām un kas saasināja pārmērīgo cenu pieaugumu. Lai gan iepriekšējās desmitgades cenas bija robežās no 5 EUR/MWh līdz 35 EUR/MWh, Eiropas dabasgāzes cenas sasniedza līmeni, kas bija par 1000 % augstāks nekā vidējās cenas Savienībā. Nīderlandes TTF gāzes biržā tirgotie nākotnes līgumi (3 mēnešu/ceturkšņa produkti), ko tirgo biržā “ICE Endex” 9 , sasniedza cenu līmeni, kas bija nedaudz zem 350 EUR/MWh, bet nākamās dienas TTF gāze, ko tirgo EEX, sasniedza cenu EUR 316/MWh. Nekad agrāk gāzes cenas nebija sasniegušas tādu līmeni, kāds tika novērots 2022. gada augustā.

(3)Pēc bojājumiem cauruļvadam Nord Stream 1, ko, iespējams, izraisīja sabotāža 2022. gada septembrī, nav izredžu, ka gāzes piegāde no Krievijas uz Savienību tuvākajā nākotnē varētu atsākties līdz pirmskara līmenim. Eiropas patērētājus un uzņēmumus joprojām apdraud izteikts risks, ka varētu rasties vēl citi ekonomiski postoši gāzes cenu pieaugumi. Piegādes drošību var apdraudēt neprognozējami notikumi, kā negadījumi, cauruļvadu sabotāža vai laikapstākļu vētras, kas traucē gāzes piegādi Eiropai vai krasi palielina pieprasījumu. Tirgus spriedze un nervozitāte, ko izraisa bailes no pēkšņa trūkuma situācijām, visticamāk, saglabāsies arī pēc šīs ziemas un nākamajā gadā, jo paredzams, ka pielāgošanās piegādes satricinājumiem un jaunu piegādes attiecību un infrastruktūras izveide prasīs vienu vai vairākus gadus.

(4)Nīderlandē “Title Transfer Facility” (TTF) cena parasti tiek uzskatīta par “standarta” cenas atsauci Eiropas gāzes tirgos. Tas ir saistīts ar tās tipiski augsto likviditāti, ko izraisa vairāki faktori, kuru vidū ir ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kas ļāva TTF pirmskara apstākļos saņemt dabasgāzi no vairākiem avotiem, kā arī ievērojamus apjomus no Krievijas. Tādējādi to plaši izmanto kā atsauces cenu gāzes piegādes līgumu cenu noteikšanas formulās, kā arī cenu bāzi riska ierobežošanas/atvasināto instrumentu operācijās visā Savienībā, arī centros, kas nav tieši saistīti ar TTF. Saskaņā ar tirgus datiem TTF centrs 2022. gada pirmajos astoņos mēnešos kopā veidoja aptuveni 80 % no Eiropas Savienībā un Apvienotajā Karalistē tirgotās dabasgāzes.

(5)Tomēr revolucionārās izmaiņas ES enerģijas tirgos kopš 2022. gada februāra ietekmēja tradicionālo cenu veidošanas mehānismu darbību un efektivitāti gāzes vairumtirgū, īpaši attiecībā uz TTF etalonu. Lai gan TTF agrāk bija laba atsauce gāzes cenām citos Eiropas reģionos, no 2022. gada aprīļa tā ir atsaistīta no cenām citos centros un tirdzniecības vietās Eiropā, kā arī no cenu novērtējumiem, ko cenu ziņošanas aģentūras veikušas attiecībā uz LNG importu. Tas lielā mērā ir tāpēc, ka Ziemeļrietumu Eiropas gāzes sistēmai ir īpaši infrastruktūras ierobežojumi gan attiecībā uz cauruļvadu pārvadi (rietumi-austrumi), gan LNG regazifikācijas jaudu. Šādi ierobežojumi daļēji izraisīja vispārējo gāzes cenu pieaugumu kopš krīzes sākuma Eiropā pēc tam, kad Krievija sāka izmantot enerģiju par ieroci. Milzīgā starpība starp TTF un citiem reģionālajiem centriem 2022. gada augustā liecina, ka pašreizējos īpašajos tirgus apstākļos TTF var nebūt labs rādītājs tirgus situācijai ārpus Ziemeļrietumu Eiropas, kur tirgi saskaras ar infrastruktūras ierobežojumiem. Kad Ziemeļrietumu Eiropas tirgū vērojams iztrūkums, citos reģionālajos tirgos ārpus Ziemeļrietumu Eiropas var rasties labvēlīgāki tirgus apstākļi, tādējādi līgumu piesaiste pie TTF šo tirgus nevajadzīgi ietekmē. Tādējādi, lai gan TTF joprojām sasniedz savu mērķi līdzsvarot piedāvājumu un pieprasījumu Ziemeļrietumu Eiropā, ir jārīkojas, lai ierobežotu sekas, ko TTF pārmērīgās cenas varētu radīt citiem reģionālajiem tirgiem Eiropas Savienībā.

(6)Ir pieejami dažādi pasākumi, kas varētu risināt pašreizējo cenu veidošanas mehānismu problēmas. Viena no iespējām ir Eiropas uzņēmumiem, kurus skāruši nesenie tirgus traucējumi un cenu veidošanas sistēmas nepilnības, atsākt sarunas par spēkā esošajiem uz TTF balstītiem līgumiem. Tā kā atsaucei uz cenām, kas piesaistītas TTF nākotnes līgumiem, ir atšķirīga nozīme nekā iepriekš un tā ne vienmēr uzskatāma par reprezentatīvu attiecībā uz gāzes tirgus situāciju ārpus Ziemeļrietumu Eiropas, daži pircēji var mēģināt atrisināt pašreizējās cenu veidošanas un TTF etalona problēmas, veicot atkārtotas sarunas ar saviem līgumpartneriem vai nu saskaņā ar speciāli šim nolūkam paredzētiem līguma noteikumiem, vai saskaņā ar vispārīgiem līgumtiesību principiem.

(7)Tāpat importētāji uzņēmumi vai dalībvalstis, kas rīkojas to vārdā, var sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai no jauna rīkotu sarunas par esošajiem piegādes līgumiem vai vienotos par jauniem piegādes līgumiem, izmantojot piemērotākas cenu noteikšanas formulas, kas pielāgotas pašreizējai nestabilitātes situācijai. Koordinēti iepirkumi, izmantojot IT rīku, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) [XXXX/2022], var dot iespēju pazemināt enerģijas importa cenu un tādējādi mazināt tirgus intervences nepieciešamību.

(8)Turklāt finanšu tirgu regulējumā jau ir iekļauti daži aizsardzības pasākumi, kuru nolūks ir ierobežot pārmērīgas nestabilitātes uzplūdus, piemēram, tiek prasīts, ka tirdzniecības vietām ir jāizveido tā saucamie bloķēšanas mehānismi, kas dažu stundu garumā ierobežo ekstremālus cenu lēcienus. Tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisms, kas ieviests ar Padomes Regulas (ES) [XXX/2022] 15.–17. pantu, palīdz ierobežot konkrētās dienas cenu ārkārtējo svārstīgumu enerģētikas atvasināto instrumentu tirgū. Tomēr šie mehānismi darbojas tikai īstermiņā, un tie nav paredzēti tam, lai novērstu tirgus cenu kāpumu līdz pārmērīgi augstam līmenim.

(9)Pieprasījuma samazināšana ir vēl viens svarīgs elements, kas izmantojams ekstremālu cenu rekordu problēmas risināšanai. Gāzes un elektroenerģijas pieprasījuma samazināšana var piebremzēt tirgus cenas un tādējādi palīdzēt mazināt pārmērīgi augsto gāzes cenu problēmu. Tāpēc saskaņā ar Eiropadomes 2022. gada 21. oktobra secinājumiem šajā regulā būtu jāparedz iedarbīgs mehānisms, kas nodrošinātu, ka pieprasījuma samazināšanas potenciāls tiek pilnībā izmantots un ka mehānisma aktivizēšana nepalielina gāzes izmantošanu.

(10)Lai gan tādējādi secināms, ka ir pieejami pasākumi, ar kādiem risināmi daži elementi, kas izraisa problēmas ar cenu veidošanos gāzes tirgos, šie pasākumi negarantē tūlītēju un pietiekami drošu pašreizējo problēmu novēršanu.

(11)Tāpēc attiecībā uz dabasgāzes darījumiem nākamā mēneša TTF atvasināto instrumentu tirgū ir jāizveido pagaidu tirgus korekcijas mehānisms, kas darbosies kā instruments pret pārmērīgi augsto gāzes cenu uzplūdiem, un tam būs tūlītēja iedarbība.

(12)Eiropadome 2022. gada 21. oktobra secinājumos pilnvaroja Komisiju ierosināt tiesību aktu par tirgus korekcijas mehānismu, kam būtu jābalstās uz 23. un 24. pantu Komisijas 2022. gada 18. oktobra priekšlikumā Padomes regulai par solidaritātes veicināšanu ar labāk koordinētiem gāzes iepirkumiem, gāzes plūsmu pāri robežām un uzticamiem cenu etaloniem (“oktobra priekšlikums”).

(13)Izstrādājot tirgus korekcijas mehānismu, no vienas puses, būtu jāņem vērā Eiropadomes 2022. gada 21. oktobra secinājumos un oktobra priekšlikuma 23. un 24. pantā izklāstītie pamatkritēriji un aizsardzības pasākumi. No otras puses, tie būtu jāizmanto, lai garantētu, ka tirgus korekcijas mehānisma iespējamā aktivizēšana tiks izbeigta, ja vairs nepastāv nosacījumi tā aktivizēšanai vai ja rodas neparedzēti tirgus traucējumi.

(14)Tirgus korekcijas mehānisms būtu jāizstrādā tā, lai tas atbilstu diviem pamatkritērijiem, proti, lai tas darbotos kā iedarbīgs instruments pret ārkārtīgi augstu gāzes cenu situācijām un tiktu aktivizēts tikai tad, ja cenas salīdzinājumā ar pasaules tirgiem sasniedz ārkārtēju līmeni; tas ļaus izvairīties no būtiskiem tirgus traucējumiem un novirzēm piegādes līgumu izpildē, kuras potenciāli var radīt nopietnus piegādes drošības riskus.

(15)Intervencei, izmantojot tirgus korekcijas mehānismu, būtu jāaprobežojas ar vissvarīgāko trūkumu novēršanu cenu veidošanā. TTF nākamā mēneša norēķinu cena atvasinātajiem instrumentiem neapšaubāmi ir visplašāk izmantotais etalons gāzes piegādes līgumos visā ES. Citiem cenas etaloniem nav raksturīgas problēmas, ko rada jaudas nepietiekamība Centrāleiropā. TTF nākamā mēneša atsauces cenu savos atvasinātajos instrumentos izmanto ne tikai daudzi tirgotāji, bet bieži arī gāzes piegādes uzņēmumi savos piegādes līgumos. Tāpēc ir lietderīgi intervenci attiecināt tikai uz TTF nākamā mēneša norēķinu cenu.

(16)Tirgus korekcijas mehānisma ieviešanai būtu jādod skaidrs signāls tirgum, ka ES nepieņems pārmērīgas cenas, kas izriet no nepilnīgas cenu veidošanas. Tam būtu arī jānodrošina noteiktība tirgus dalībniekiem attiecībā uz uzticamiem gāzes tirdzniecības ierobežojumiem, un tas var radīt nozīmīgus saimnieciskus ietaupījumus gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, kas netiks pakļautas pārmērīgu enerģijas cenu situācijām.

(17)Ar šo mehānismu drošības vajadzībām būtu jāievieš nākamā mēneša TTF atvasināto instrumentu cenas maksimums. Cenas maksimums būtu jāpiemēro, ja TTF cena sasniedz iepriekš noteiktu līmeni un ja cenu pieaugums neatbilst līdzīgam pieaugumam reģionālā vai pasaules tirgus līmenī. Drošības maksimumam būtu jāgarantē, ka tirdzniecības rīkojumi, kuru cenas pārsniedz 275 EUR, netiek pieņemti, tiklīdz tiek aktivizēts mehānisms, un cenas maksimumam būtu jāpaliek stabilam noteiktu laiku, lai nodrošinātu intervences minimālo paredzamību. Tas ir domāts tam, lai izvairītos no trūkumiem, ko rada cenas maksimums ar ikdienas izmaiņām, kas tirgus dalībniekiem būtu mazāk pārredzams un grūtāk paredzams un tādējādi ierobežotu to spēju pielāgot savas nākotnes gaidas. Iepriekš noteikts drošības maksimums ļauj tirgus dalībniekiem attiecīgi pielāgot savas gaidas turpmākai cenu attīstībai. Tomēr tirgus korekcijas mehānismam vajadzētu būt ar dinamiskiem elementiem. Dinamiskas tirgus norises būtu jāņem vērā, veicot regulāru pārskatīšanu un paredzot iespēju jebkurā laikā dezaktivizēt solīšanas limitu. Aktivizēšanā būtu jāņem vērā arī starpība starp TTF Eiropas tūlītējo gāzes cenu indeksu un atsauces cenu, ko nosaka pēc vidējās cenas, kas izriet no LNG cenu novērtējumiem, kuri saistīti ar Eiropas tirdzniecības centriem, un kas laika gaitā var mainīties.

(18)Lai izvairītos no riskiem, ka nākamā mēneša TTF atvasināto instrumentu cenas solīšanas limits rada nelikumīgu slepenu vienošanos dabasgāzes piegādātāju vai tirgotāju starpā, finanšu regulatoriem, ACER un konkurences iestādēm tirgus korekcijas mehānisma aktivizēšanas laikā būtu īpaši uzmanīgi jāvēro gāzes un enerģijas atvasināto instrumentu tirgi.

(19)Tirgus korekcijas mehānismam vajadzētu būt ar pagaidu raksturu, un tas būtu jāaktivizē tikai, lai ierobežotu ārkārtīgi augsto dabasgāzes cenu situācijas, kas turklāt nav saistītas ar cenām citās gāzes biržās. Tāpēc tirgus korekcijas mehānisma iedarbināšana būtu jābalsta uz abu kumulatīvo nosacījumu izpildi.

(20)Tirgus korekcijas mehānisms būtu jāaktivizē tikai tad, kad tuvākā mēneša TTF atvasināto instrumentu norēķinu cenas sasniedz iepriekš noteiktu ārkārtīgi augstu līmeni. Vadoties no iepriekšējās pieredzes, piemēram, no 2022. gada augustā novērotā ārkārtējā cenu lēciena, būtu jānosaka cenu līmeņi, pie kuriem tirgus korekcijas mehānisms būtu iedarbināms. Pieejamie dati liecina, ka 2022. gada augustā cenas starpība starp TTF nākamā mēneša tūlītējām cenām un LNG cenām pārsniedza 57 EUR/MWh. Tuvākā mēneša cenas sasniedza līmeni, kas pārsniedza 300 EUR. Tirgus korekcijas mehānisma mērķim vajadzētu būt izvairīties no neraksturīgām cenām, kas sasniedz 2022. gada augustā novēroto līmeni.

(21)Turklāt tirgus korekcijas mehānisms būtu jāaktivizē tikai tad, kad TTF cenas sasniedz līmeņus, kas ir ievērojami un nesamērīgi augsti salīdzinājumā ar LNG cenām. Ja cenas pasaules tirgos pieaugs tādā pašā tempā un līmenī kā TTF cenas, tirgus korekcijas mehānisma aktivizēšana varētu kavēt piegāžu iegādi pasaules tirgos, kas var izraisīt piegādes drošības riskus. Tāpēc tirgus korekcijas mehānisms būtu jāiedarbina tikai situācijās, kad TTF cenas ir ievērojami un ilgāku laika posmu augstākas nekā cenas pasaules tirgos. Tāpat, ja pēc mehānisma aktivizēšanas cenas pasaules tirgos palielinātos un atšķirība ar TTF cenām samazinātos vai izzustu, mehānisms būtu automātiski jādeaktivē, lai izvairītos no jebkāda piegādes drošības riska.

(22)LNG cena piemēroti raksturo gāzes cenu attīstību pasaules līmenī. Atšķirībā no cauruļvadu gāzes LNG tiek tirgota pasaules mēroga tirgū. Piemēram, Vidusjūras vai Ziemeļrietumu biržu LNG cenas tieši ietekmē globālā LNG tirgus attīstība, un tās parasti ir tuvākas pasaules tirgus cenu līmenim nekā etaloni, kuri balstās uz cauruļvadu gāzi. LNG cenas Vidusjūras vai Ziemeļrietumu biržās sniedz adekvātu priekšstatu par to, vai ekstremālais cenu lēciens balstās uz pieprasījuma vai piedāvājuma izmaiņām vai uz cenu veidošanas mehānisma nepareizu darbību Savienībā. Šīs LNG cenas arī labāk atspoguļo piedāvājuma un pieprasījuma apstākļus Eiropā nekā līdzīgas cenas ārvalstīs, piemēram, Āzijā vai ASV (sk., piem., “Joint Japan Korea Marker” vai “Henry Hub Gas Price Assessment”, abus publicējis S&P Global Inc., Ņujorka). Proti, tās adekvātāk atspoguļo TTF pārmērīgo cenu salīdzinājumā ar LNG, kas piegādāta Eiropas sistēmā. Eiropas sašķidrinātās dabasgāzes cenu vērā ņemšana novērš neadekvāto ietekmi, ko uz cenām rada vietējie piedāvājuma un pieprasījuma apsvērumi citos pasaules reģionos (kā Amerikas Savienotajās Valstīs un Āzijā). Tomēr, veicot uzraudzību pirms un pēc iespējamas mehānisma aktivizēšanas, būtu jāņem vērā norises citās organizētajās un saistītajās tirgus vietās ārpus Savienības. TTF un LNG cenu salīdzināšanas faktiskie izraisītājfaktori būtu jāizvēlas, pamatojoties uz vēsturisko cenu analīzi, un tajos būtu jāņem vērā starpība cenu kāpuma laikā 2022. gada augustā.

(23)Tirgus korekcijas mehānisma iedarbināšanai vajadzētu būt tādai, ka mehānisms novērš tirgus deficītu un nerada būtisku iejaukšanos pieprasījumā un piedāvājumā un normālā cenu noteikšanā. Ja cenas maksimums netiks noteikts pietiekami augstā līmenī, tas varētu liegt tirgus dalībniekiem pilnvērtīgi ierobežot savus riskus, jo tas varētu kaitēt uzticamu cenu veidošanai attiecībā uz produktiem ar piegādes datumu nākotnē un atvasināto instrumentu tirgu darbībai. Ja mehānisms tiktu iedarbināts, lai mākslīgi pazeminātu cenas, nevis koriģētu tirgus darbības traucējumus, tam būtu nopietna negatīva ietekme uz tirgus dalībniekiem, arī uz enerģētikas uzņēmumiem, kuri varētu saskarties ar grūtībām apmierināt drošības rezerves pieprasījumu un ar likviditātes ierobežojumiem, kas varētu izraisīt saistību neizpildi. Daži tirgus dalībnieki (īpaši mazāki) var saskarties ar grūtībām savas pozīcijas nodrošināt pret risku, un tas vēl vairāk saasinās svārstīgumu tūlītēju darījumu tirgos un, iespējams, izraisīs lielāku cenu kāpumu. Ņemot vērā ievērojamos tirdzniecības apjomus, šāda attīstība radītu acīmredzamu risku ekonomikai, kas būtu jānovērš pasākuma izstrādē.

(24)Lai nodrošinātu pilnīgu saderību ar Padomes Regulu (ES) 2022/1369 un minētajā regulā noteiktajiem pieprasījuma samazināšanas mērķrādītājiem, Komisijai vajadzētu būt iespējai apturēt mehānisma aktivizēšanu, ja tas negatīvi ietekmē progresu, kas panākts, īstenojot gāzes ietaupījuma mērķrādītāju saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2022/1369 3. pantu, vai ja tas rada vispārēju gāzes patēriņa pieaugumu, pamatojoties uz datiem par gāzes patēriņu un pieprasījuma samazinājumu, kas saņemti no dalībvalstīm saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2022/1369 8. pantu. Tirgus korekcijas mehānisma iespējamajai slāpējošajai ietekmei uz dabasgāzes cenām nevajadzētu novest pie tā, ka dabasgāzes patēriņš ES tiek mākslīgi stimulēts tādā mērā, ka tas kaitē vajadzīgajiem centieniem samazināt dabasgāzes pieprasījumu saskaņā ar pieprasījuma samazināšanas mērķrādītājiem atbilstoši Padomes Regulas (ES) 2022/1369 3. un 5. pantam un Regulas 2022/1854 3. un 4. pantam. Komisijai būtu jānodrošina, ka mehānisma aktivizēšana nepalēnina dalībvalstu panākto progresu enerģijas ietaupījuma mērķu sasniegšanā.

(25)Lai Komisija varētu iejaukties gadījumā, kad gāzes un elektroenerģijas patēriņš, reaģējot uz tirgus korekcijas pasākumiem, palielinātos, dalībvalstīm papildus spēkā esošajiem ziņošanas pienākumiem par pieprasījuma samazināšanas īstenošanu būtu jāziņo Komisijai konkrēti par pasākumiem, ko tās veikušas, lai, reaģējot uz tirgus korekcijas pasākumiem, samazinātu gāzes un elektroenerģijas patēriņu nolūkā ievērot gāzes pieprasījuma samazinājumu par 15 %, kas paredzēts Padomes Regulas (ES) 2022/1369 3. un 5. pantā, un pieprasījuma samazināšanas mērķrādītājus, kas noteikti Padomes Regulas (ES) 2022/1854 3. un 4. pantā. Lai nodrošinātu, ka tirgus korekcijas pasākums nemazina stimulu samazināt pieprasījumu, Komisijai būtu jāapsver iespēja ierosināt Padomes Regulas (ES) 2022/1369 pielāgošanu jaunajai situācijai.

(26)Atkarībā no intervences līmeņa tirgus korekcijas mehānisms var radīt finansiālus, līgumiskus un piegādes drošības riskus. Riska līmenis ir atkarīgs no tā, cik bieži mehānisms tiek aktivizēts, un tādējādi tas var traucēt normālu tirgus darbību. Jo zemāks intervences slieksnis, jo biežāk tiks iedarbināts mehānisms, un tādējādi būs lielāka varbūtība, ka risks materializēsies. Tāpēc mehānisma aktivizēšanas nosacījumi būtu jānosaka tādā līmenī, kas saistīts ar TTF nākamā mēneša cenu neparastu un ārkārtīgi augstu līmeni, vienlaikus nodrošinot, ka tas ir iedarbīgs instruments pret pārmērīgu cenu gadījumiem, kas neatspoguļo starptautiskā tirgus norises. Zemāks slieksnis varētu izraisīt cenu griestu aktivizēšanu situācijās, kad cenu pieaugums ir ierobežots un tāpēc nerada bažas tādā pašā mērā kā 2022. gada augustā novērotais cenu pieaugums. 2021. gada decembra beigās un 2022. gada marta sākumā TTF nākamā mēneša cenas bija ļoti augstas tikai pāris dienas un gandrīz nekavējoties samazinājās līdz sākuma līmenim, neradot jūtamas negatīvas sekas tirgiem un patērētājiem.

(27)Ir svarīgi, lai mehānisms tiktu izstrādāts tā, lai nevis mainītu gāzes piegādes līgumu līgumisko pamatlīdzsvaru, bet gan lai risinātu neierastas situācijas tirgū. Ja intervences izraisītājfaktori ir noteikti tādā līmenī, ka tie novērš esošās problēmas ar cenu veidošanu un nav paredzēti, lai traucētu pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru, risku, ka mehānisms vai tā aktivizēšana mainīs esošo līgumu līgumisko līdzsvaru, var samazināt līdz minimumam.

(28)Lai nodrošinātu, ka tirgus korekcijas mehānismam ir tūlītēja iedarbība, solīšanas limits būtu nekavējoties un automātiski jāaktivizē bez Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) vai Komisijas papildu lēmuma. Lai nodrošinātu, ka iespējamās problēmas, kas izriet no aktivizēšanas, tiek apzinātas laikus, Komisijai būtu jāpilnvaro ECB un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) sagatavot ziņojumu par mehānisma negatīvo ietekmi uz finanšu tirgiem, ja tāda būs.

(29)ACER būtu pastāvīgi jāuzrauga, vai ir izpildīti tirgus korekcijas mehānisma darbības nosacījumi. ACER ir vispiemērotākā iestāde šādas uzraudzības veikšanai, jo tai ir Savienības mēroga gāzes tirgu kopaina un vajadzīgā pieredze gāzes tirgu darbībā, un saskaņā ar ES tiesību aktiem tā jau ir pilnvarota uzraudzīt vairumtirdzniecības energoproduktu tirdzniecības darbības. Lai noteiktu, vai tirgus korekcijas mehānisma aktivizēšanu vai dezaktivizēšanu pamatojošie nosacījumi ir izpildīti, ACER būtu jāuzrauga izmaiņas TTF tuvākā mēneša norēķina cenā un TTF Eiropas tūlītējo gāzes cenu indeksā un indekss būtu jāsalīdzina ar atsauces cenu, ko nosaka vidējā cena LNG cenu novērtējumos, kas piesaistīti Eiropas tirdzniecības centriem. Tiklīdz mehānisms ir aktivizēts, ACER būtu ik dienu jāziņo Komisijai, vai aktivizēšanas izraisītājfaktors joprojām ir spēkā.

30)Tirgus korekcijas mehānisma aktivizēšana var tautsaimniecībā radīt nevēlamu un neparedzamu ietekmi, ieskaitot briesmas piegādes drošībai un finanšu stabilitātei. Lai nodrošinātu ātru reaģēšanu negribētu tirgus traucējumu gadījumā, jāiekļauj efektīvi aizsargpasākumi, nodrošinot, ka mehānismu jebkurā brīdī var apturēt. Ja ACER uzraudzības rezultāts ir konkrētas pazīmes, ka tirgus korekcijas notikums nav novēršams, Komisijai jāvar pieprasīt ECB, EVTI, ACER un attiecīgā gadījumā ENTSOG un Gāzes koordinācijas grupas atzinumu par iespējama tirgus korekcijas notikuma ietekmi uz piegādes drošību, ES iekšējām plūsmām un finanšu stabilitāti, lai vajadzības gadījumā tā varētu ātri apturēt ACER tirgus korekcijas mehānisma aktivizēšanu.

31)Papildus tam, ka ik dienas tiek pārskatīts, vai turpina pastāvēt prasības, kas attiecas uz solīšanas limitu, ir jāiekļauj papildu aizsargpasākumi, lai izvairītos no neparedzētiem tirgus traucējumiem.

32)Solīšanas limitam nav jāietekmē ārpusbiržas darījumi, jo to iekļaušana radītu nopietnas uzraudzības problēmas un var izraisīt piegādes drošības problēmas.

33)Tirgus korekcijas mehānisms automātiski jādezaktivizē, ja stāvoklis dabasgāzes tirgū vairs nav iemesls tā darbībai. Ja nerodas tirgus traucējumi, mehānisms jādezaktivizē tikai pēc noteikta laika, lai izvairītos no biežas aktivizēšanas un dezaktivizēšanas. Ja ACER, uzraugot mehānisma izraisītāju veidošanos, konstatē, ka TTF Eiropas gāzes plūsmas indekss pietiekami stabilā laikposmā vairs nav augstāks par atsauces cenu, mehānisms automātiski jādezaktivizē. Mehānisma dezaktivizēšanai nav vajadzīgs ACER vai Komisijas vērtējums, bet, kad nosacījumi ir izpildīti, tai jānotiek automātiski.

34)Ir būtiski, lai tirgus korekcijas mehānismā būtu efektīvs instruments, ar ko jebkurā brīdī nekavējoties atcelt drošības maksimumu, ja tas, ietekmējot piegādes drošību un ES iekšējās plūsmas, novestu pie nopietniem tirgus traucējumiem.

35)Tā kā ir svarīgi rūpīgi izvērtēt visus aizsargpasākumus, kas jāņem vērā, vērtējot drošības maksimuma iespējamu atcelšanu, drošības maksimums ir atceļams ar Komisijas lēmumu. Pieņemot tādu lēmumu, un tas jāpieņem bez liekas kavēšanās, Komisijai galvenokārt jāizvērtē, vai solīšanas limita turpmāka piemērošana apdraud Savienības piegādes drošību, vai to papildina pietiekami pūliņi samazināt pieprasījumu, vai tā aiztur tirgū balstītas iekšējas gāzes plūsmas Savienībā, negatīvi ietekmē enerģētikas atvasināto instrumentu tirgus, nosaka gāzes tirgus cenas dažādās organizētās tirdzniecības vietās visā Savienībā vai var negatīvi ietekmēt pastāvošos gāzes piegādes līgumus.

36)Tirgus korekcijas mehānismam nav jāapdraud Savienības gāzes piegādes drošība, nomācot cenas signālus, kas ir būtiski, lai piesaistītu nepieciešamās gāzes piegādes un nodrošinātu gāzes plūsmas ES iekšienē. Kad ir aktivizēts tirgus korekcijas mehānisms, gāzes piegādātāji faktiski var krājumus pieturēt, lai vislielāko peļņu iegūtu, pārdodot tūlīt pēc maksimumu dezaktivizēšanas. Apstākļos, kad Komisija ir Savienībā vai kādā reģionā izsludinājusi ārkārtēju stāvokli saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 12. pantu un papildus ir jāievieš ārpustirgus pasākumi ar galveno nolūku nodrošināt gāzes piegādi aizsargājamiem lietotājiem, tirgus korekcijas mehānismam nav nepamatoti jāierobežo gāzes plūsma iekšējā tirgū, apdraudot Savienības gāzes piegādes drošību, tāpēc tas jāaptur.

37)Tirgus korekcijas mehānismam nav jāmazina cenas signālu nozīme ES iekšējā gāzes tirgū un jāaiztur tirgū balstītas gāzes plūsmas ES iekšienē, jo ir būtiski, lai dabasgāze turpina plūst tur, kur tās visvairāk vajag.

38)Tirgus korekcijas mehānismi nedrīkst nepamatoti apdraudēt enerģētikas atvasināto instrumentu tirgu nepārtrauktu un pareizu darbošanos. Šiem tirgiem ir būtiska nozīme, jo tie ļauj to dalībniekiem savas pozīcijas nodrošināt pret risku, it sevišķi cenu svārstīguma radīto. Bez tam atvasināto instrumentu tirgos tirgus korekcijas mehānisma iejaukšanās cenās var tirgus dalībniekiem izraisīt ievērojamus finansiālus zaudējumus. Ņemot vērā gāzes tirgus apmērus ES, tādi zaudējumi var ne tikai ietekmēt specializētos atvasināto instrumentu tirgus, bet arī būtiski atsaukties citos finanšu tirgus. Tāpēc Komisijai tirgus korekcijas mehānisms nekavējoties jāaptur, ja tas apdraud atvasināto instrumentu tirgus kārtīgu darbošanos. Tādā sakarā ir svarīgi, lai Komisija ņemtu vērā attiecīgo ES struktūru pieejamo pieredzi. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir neatkarīga iestāde, kas palīdz aizsargāt ES finanšu sistēmas stabilitāti, it īpaši – veicinot tādus stabilus un sakārtotus finanšu tirgus kā atvasināto instrumentu tirgus. Tāpēc Komisijai jāņem vērā EVTI ziņojumi par šiem aspektiem. Komisijai jāņem vērā arī visi Eiropas Centrālās bankas (ECB) ieteikumi par finanšu sistēmas stabilitāti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 127. panta 4. punktu un LESD IV protokola 25. pantu. Ņemot vērā finanšu tirgu svārstīgumu un tirgus intervences potenciāli lielo ietekmi tajos, ir svarīgi nodrošināt, ka Komisija var tirgus korekcijas mehānismu ātri apturēt. Tāpēc EVTI ziņojums un ECB atzinums jāsniedz ne vēlāk kā 48 stundas vai steidzamā gadījumā tajā pašā dienā pēc Komisijas pieprasījuma.

39)Tirgus korekcijas mehānisms jāveido reaģēšanai tikai uz gāzes cenu ārkārtēju pieaugumu, kuru izraisa cenu veidošanas mehānisma deficīts un kurš pats par sevi neietekmē spēkā esošo gāzes piegādes līgumu derīgumu. Taču apstākļos, kad Komisija konstatē, ka tirgus korekcijas mehānisma aktivizējums negatīvi ietekmē pastāvošos piegādes līgumus, Komisijai tas jāaptur.

40)Mehānisma izveides un apturēšanas iespējās jāņem vērā, ka dabasgāzes tirgotāji var dabasgāzes tirdzniecību pārcelt uz ārpussavienības reģioniem, mazinot tirgus korekcijas mehānisma efektivitāti. Tā būtu, piemēram, ja tirgotāji nodotos ārpusbiržas gāzes tirdzniecībai, kas ir mazāk pārredzama un mazāk pakļauta regulatīvai kontrolei un palielina briesmas, ka iesaistītās personas nepildīs pienākumus. Tā būtu arī tad, ja tirgotāji, kuriem tirgus korekcijas mehānisms var ierobežot nodrošinājumu, vēlētos nodrošināties citā tiesiskajā telpā un mijieskaita otrai pusei tādēļ nāktos līdzsvarot atvasināto instrumentu pozīciju pamatā esošo naudu, lai no jauna atspoguļotu ierobežoto norēķinu cenu, un tas izraisītu drošības rezerves pieprasījumus.

41)ACER, Eiropas Centrālajai bankai, EVTI, Gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklam (ENTSOG) un Gāzes koordinācijas grupai, kas izveidota ar Regulu (ES) 2017/1938, jāpalīdz Komisijai uzraudzīt tirgus korekcijas mehānismu.

42)Pēc tirgus korekcijas notikuma vai apturēšanas lēmuma vai tirgus un piegādes drošības tendenču dēļ var būt vajadzīgs revidēt 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītos tirgus korekcijas mehānisma aktivizēšanas nosacījumus. Tāpēc tādos apstākļos Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt attiecīgus grozījumus šajā regulā.

43)Tirgus korekcijas mehānisms ir nepieciešams un samērīgs, lai sasniegtu mērķi TTF koriģēt pārmērīgi augstas gāzes cenas. Visas dalībvalstis skar cenu kāpuma netiešā ietekme, piemēram, enerģijas cenu un inflācijas pieaugums. Deficītam cenu veidošanas sistēmā dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga nozīme, jo vienās (piemēram, Viduseiropas dalībvalstīs) cenu pieaugums ir reprezentatīvāks nekā citās (piemēram, nomaļajās dalībvalstīs vai dalībvalstīs ar citām piegādes iespējām). Lai izvairītos no nevienveidīgas rīcības, kas varētu sašķelt integrēto Savienības gāzes tirgu, ir vajadzīga kopīga rīcība solidaritātes garā. Tas ir arī būtiski, gādājot par piegādes drošību Savienībā. Bez tam kopīgi aizsargpasākumi, kas dalībvalstīs bez piegādes alternatīvām var būt vairāk vajadzīgi nekā dalībvalstīs, kurās ir vairāk alternatīvu, nodrošina koordinētu pieeju kā solidaritātes izpausmi enerģētikā. Lai gan dalībvalstīs ļoti atšķiras finansiālais risks un ieguvumi, tirgus korekcijas mehānisms ir solidārs kompromiss, kurā visas dalībvalstis piekrīt veicināt tirgus koriģēšanu un akceptēt vienādus cenu veidošanas ierobežojumus, kaut arī cenu veidošanas mehānisma darbības traucētība un TTF cenu finansiālā ietekme uz tautsaimniecību dalībvalstīs atšķiras. Tāpēc tirgus korekcijas mehānisms stiprinātu Savienības solidaritāti, izvairoties no pārmērīgām cenām, kas daudzām dalībvalstīm pat īsu brīdi nav ilgtspējīgas. Ierosinātais pasākums palīdzēs nodrošināt, ka visu dalībvalstu gāzes piegādes uzņēmumi solidaritātes garā var iegādāties gāzi par mērenām cenām.

44)Iestājoties ziemas sezonai, nestabilajos un neparedzamajos dabasgāzes tirgus apstākļos kļūst svarīgi nodrošināt, ka tirgus korekcijas mehānismu var piemērot, kolīdz iespējams, ja ir izpildīti nosacījumi tā aktivizēšanai. Šai regulai tādēļ jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA. PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

Šī regula izveido pagaidu tirgus korekcijas mehānismu pret pārmērīgi augstām gāzes cenām, kas nav saistītas ar cenām citās biržās Savienībā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)“TTF atvasinātais instruments ar tuvāko mēneša termiņu” ir tirdzniecības vietā tirgots Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 30) apakšpunktā definēts preču atvasinātais instruments, kura pamats ir darījums “Title Transfer Facility” (TTF) virtuālajā tirdzniecības punktā, ko vada “Gasunie Transport Services B.V.”, un kura derīguma termiņš kādā noteiktā tirdzniecības vietā tirgoto vienmēneša termiņa atvasināto instrumentu vidū ir vistuvākais;

2)“atsauces cena” ir dienas vidējā cena no sašķidrinātas dabasgāzes novērtējumu cenas “S&P Global Inc., New York” publicētajos “Daily Spot Mediterranean Marker (MED)” un “Daily Spot Northwest Europe Marker (NWE)” un saskaņā ar Padomes Regulas (ES) [XXXX/2022] 18.–22. pantu ACER ikdienējā cenu novērtējuma cenas;

3)“tirdzniecības vieta” ir kāda no šīm:

a)“regulēts tirgus”, kas definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21) apakšpunktā;

b)“daudzpusēja tirdzniecības sistēma”, kas definēta Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 22) apakšpunktā;

c)“organizēta tirdzniecības sistēma”, kas definēta Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 23) apakšpunktā.

II NODAĻA. TIRGUS KOREKCIJAS MEHĀNISMS

3. pants

Tirgus korekcijas mehānisms

1)Lai ierobežotu pārmērīgu dabasgāzes cenu uzplūdus, kas nav saistīti ar cenām citās gāzes biržās, no 2023. gada 1. janvāra TTF atvasināto instrumentu norēķinu cenai var aktivizēt tirgus korekcijas mehānismu.

2)Tirgus korekcijas mehānismu aktivizē, ja ir izpildīti šie nosacījumi (“tirgus korekcijas notikums”):

a)TTF atvasināto instrumentu ar tuvāko mēneša termiņu norēķinu cena divas nedēļas pārsniedz 275 EUR un

b)Eiropas Enerģijas biržas (EEX) publicētais TTF Eiropas gāzes plūsmas indekss ir par 58 EUR augstāks nekā atsauces cena pēdējās 10 tirdzniecības dienās pirms a) apakšpunktā minētā laika sprīža beigām.

3)Ja saskaņā ar 4. panta 1. punktu ACER veiktās uzraudzības rezultāts ir konkrētas norādes, ka tirgus korekcijas notikums saskaņā ar 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu nav novēršams, Komisija lūdz Eiropas Centrālās bankas (ECB), Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) un attiecīgā gadījumā gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (ENTSOG) un atbilstoši Regulai (ES) 2017/1938 izveidotās Gāzes koordinācijas grupas atzinumu par iespējama tirgus korekcijas notikuma ietekmi uz piegādes drošību, ES iekšējām plūsmām un finanšu stabilitāti, lai Komisija vajadzības gadījumā var ātri atcelt tirgus korekcijas mehānisma aktivizējumu. Atzinumā ņem vērā arī cenu pārmaiņas citās attiecīgās organizētās tirdzniecības vietās, sevišķi Āzijā vai ASV, ko atspoguļo “S&P Global Inc., New York” publicētie “Joint Japan Korea Marker” vai “Henry Hub Gas Price Assessment”.

4)Ja no informācijas, ko ACER saņēmusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1227/2011, Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1348/2014, Padomes Regulas (ES) [XXXX/2022] 18.–22. pantu vai citādu publiski pieejamu tirgus informāciju, tā konstatē tirgus korekcijas notikumu, tā nekavējoties Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par to, ka ir tirgus korekcijas notikums (“paziņojums par tirgus korekciju”), un par tirgus korekcijas notikumu informē Komisiju, EVTI un ECB.

5)TTF atvasināto instrumentu ar tuvāko mēneša termiņu, kuru cenas pārsniedz 275 EUR, pasūtījumus nedrīkst pieņemt no nākamās dienas pēc paziņojuma par tirgus korekciju (“solīšanas limita”) publicēšanas.

6)Dalībvalstis paziņo Komisijai, kādus pasākumus ir veikušas, lai novērstu gāzes un elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, reaģējot uz tirgus korekcijas notikumu, un samazinātu gāzes un elektroenerģijas pieprasījumu, ņemot vērā Padomes Regulas (ES) 2022/1369 3. un 5. pantā noteikto gāzes pieprasījuma samazinājumu par 15 % un Padomes Regulas (ES) 2022/1854 3. un 4. pantā noteiktos pieprasījuma samazinājuma mērķrādītājus. Paziņots tiek ne vēlāk kā divas nedēļas pēc tirgus korekcijas notikuma, ja pa to laiku Komisija nav uz 5. panta 2. punkta pamata pieņēmusi apturēšanas lēmumu.

7)Komisija, novērtējusi solīšanas limita ietekmi uz gāzes un elektroenerģijas patēriņu un panākumus Padomes Regulas (ES) 2022/1369 3. un 5. pantā un Padomes Regulas (ES) 2022/1854 3. un 4. pantā noteikto pieprasījuma samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanā, var arī ierosināt Padomes Regulu (ES) 2022/1369 pielāgot jaunajiem apstākļiem.

8)Tirgus korekcijas notikuma gadījumā Komisija bez liekas kavēšanās lūdz ECB ziņojumu par nejaušu traucējumu risku enerģētikas atvasināto instrumentu tirgu stabilitātei un kārtīgai darbībai.

4. pants

Tirgus korekcijas mehānisma uzraudzīšana un dezaktivizēšana

1)ACER pastāvīgi uzrauga, vai ir izpildīts 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētais nosacījums, balstoties uz informāciju, ko tā saņem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1227/2011, Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1348/2014 un Padomes Regulas (ES) [XXXX/2022] 18.–22. pantu, un informāciju par tirgu. Katras darba dienas beigās ne vēlāk kā plkst. 18.00 pēc Viduseiropas laika ACER iesniedz Komisijai uzraudzības rezultātus.

2)Ja 10 secīgas tirdzniecības dienas pirms mēneša beigām pēc tirgus korekcijas notikuma vai vēlāk vairs netiek izpildīts 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētais nosacījums (“dezaktivizēšanas notikums”), ACER nekavējoties publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un paziņo Komisijai un EVTI, ka 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētais nosacījums vairs netiek izpildīts (“dezaktivizēšanas paziņojums”). No nākamās dienas pēc dezaktivizēšanas paziņojuma publicēšanas vairs nepiemēro 3. panta 4. punktā minēto solīšanas limitu.

5. pants

Tirgus korekcijas mehānisma apturēšana

1)EVTI, ECB, ACER, Gāzes koordinācijas grupa un ENTSOG pastāvīgi uzrauga solīšanas limita ietekmi uz tirgiem un piegādes drošību.

2)Uz šīs uzraudzības pamata Komisija jebkurā brīdī ar lēmumu aptur tirgus korekcijas mehānismu, ja rodas nejauši tirgus traucējumi vai acīmredzamas tādu traucējumu briesmas, kas negatīvi ietekmē piegādes drošību, ES iekšējās plūsmas vai finanšu stabilitāti (“apturēšanas lēmums”). Vērtējot Komisija īpaši ņem vērā, vai tirgus korekcijas mehānisma turpmāka aktivitāte:

a)apdraud Savienības gāzes piegādes drošību, ko par tādu gadījumu uzskata īpaši tad, kad Komisija kādā apgabalā vai Savienībā ir izsludinājusi ārkārtēju stāvokli saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 12. pantu vai kad tas var novest pie gāzes normēšanas;

b)ir laikposmā, kad obligātie pieprasījuma samazināšanas mērķrādītāji saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2022/1369 5. pantu nav sasniegti ES līmenī, negatīvi ietekmē panākumus gāzes ietaupījuma mērķrādītāju īstenošanā atbilstoši Padomes Regulas (ES) 2022/1369 3. pantam vai izraisa vispārēju gāzes patēriņa pieaugumu, pēc datiem par gāzes patēriņu un pieprasījuma samazinājumu, kas saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2022/1369 8. pantu saņemti no dalībvalstīm;

c)saskaņā ar ACER uzraudzības datiem ES iekšienē aiztur tirgū balstītas gāzes plūsmas;

d)pamatojoties uz ziņojumu par EVTI tirgus korekcijas pasākuma aktivizēšanas ietekmi un uz ECB atzinumu, ko šim nolūkam pieprasījusi Komisija, ietekmē enerģijas atvasināto instrumentu tirgu stabilitāti un kārtīgu darbību;

e)ņem vērā gāzes tirgus cenas visas Savienības organizētās tirdzniecības vietās un citās attiecīgās organizētās tirdzniecības vietās, kā Āzijā vai ASV, ko atspoguļo “S&P Global Inc., New York” publicētie “Joint Japan Korea Marker” vai “Henry Hub Gas Price Assessment”;

f)ietekmē pastāvošo gāzes piegādes līgumu derīgumu, ieskaitot ilgtermiņa gāzes piegādes līgumus.

3)Apturēšanas lēmumu pieņem bez liekas kavēšanās un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. No nākamās dienas pēc apturēšanas lēmuma publicēšanas un tik ilgi, cik norādīts apturēšanas lēmumā, vairs nepiemēro 3. panta 4. punktā minēto solīšanas limitu.

4)ACER, ECB, EVTI, Gāzes koordinācijas grupa un ENTSOG palīdz Komisijai veikt uzdevumus saskaņā ar 3., 4. un 5. pantu. EVTI ziņojumu un ECB atzinumu saskaņā ar 2. punkta d) apakšpunktu sniedz ne vēlāk kā 48 stundas vai steidzamos gadījumos tajā pašā dienā pēc Komisijas pieprasījuma.

5)Tirgus korekcijas mehānismu piemēro tikai tik ilgi, cik ir spēkā šī regula.

6)Pēc tirgus korekcijas notikuma vai apturēšanas lēmuma vai tirgus un piegādes drošības tendenču dēļ Padome pēc Komisijas priekšlikuma var nolemt pārskatīt 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktā tirgus korekcijas mehānisma aktivizēšanas nosacījumus. Pirms tāda priekšlikuma iesniegšanas Komisijai jāapspriežas ar ECB, EVTI, ACER, Gāzes koordinācijas grupu, ENTSOG un citām attiecīgām ieinteresētām personām.

(1)

III NODAĻA – NOBEIGUMA NOTEIKUMI

6. pants

Stāšanās spēkā un pārskatīšana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro vienu gadu pēc stāšanās spēkā. Ne vēlāk kā līdz 2023. gada 1. novembrim Komisija šo regulu pārskata, ņemot vērā gāzes piegādes vispārīgo stāvokli Savienībā, un iesniedz Padomei ziņojumu par galvenajiem pārskates konstatējumiem. Uz minētā ziņojuma pamata Komisija var ierosināt pagarināt šīs regulas darbības laiku.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikums Padomes regulai, ar ko izveido tirgus korekcijas mehānismu iedzīvotāju un ekonomikas aizsardzībai pret pārmērīgi augstām cenām

1.2.Attiecīgā politikas joma 

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

x jaunu darbību 

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 10  

◻ esošas darbības pagarināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētais mērķis

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

X◻ ierobežots ilgums

–X◻    spēkā no 2023. gada, kamēr vien turpinās enerģētikas krīze

–◻    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām - no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām - no GGGG. līdz GGGG. gadam.

◻ beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 11   

X◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība

–X◻ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu darbības izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekš minēto iedaļu:

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām 

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikums/iniciatīva:

–X    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

–◻    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–◻    jāpārskata DFS

3.2.5.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikums/iniciatīva:

–◻    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–X Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    citus ieņēmumus

–Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻    

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS — AĢENTŪRAS

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS — AĢENTŪRAS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Priekšlikums Padomes regulai, ar ko izveido tirgus korekcijas mehānismu iedzīvotāju un ekonomikas aizsardzībai pret pārmērīgi augstām cenām Attiecīgā(-s) politikas joma (-s)

1.3.Priekšlikums attiecas uz 

 jaunu darbību

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 26  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu, veidojot citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi 

1.4.2.Konkrētie mērķi 

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji 

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

 ierobežots ilgums

–    Priekšlikums/iniciatīva ir spēkā no [DD/MM]2023., kamēr turpinās enerģētikas krīze

–    Finansiālā ietekme no 2023. gada līdz 2027. gadam attiecībā uz saistību apropriācijām un maksājumu apropriācijām.

    beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 27   

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

–    ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

    starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

    EIB un Eiropas Investīciju fondam;

    70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

    publisko tiesību subjektiem;

    privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

    dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

    personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem 

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstā ietekme uz [struktūras] apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Aplēstā ietekme uz ACER cilvēkresursiem 

3.2.3.1.Kopsavilkums

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Personāla vajadzības (FTE):

Norādiet paredzamo darbā pieņemšanas datumu un attiecīgi pielāgojiet summu (ja darbinieks tiek pieņemts darbā jūlijā, vērā ņem tikai 50 % no vidējām izmaksām), un sniedziet sīkāku paskaidrojumu.

3.2.3.2.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības atbildīgajam ĢD

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

FTE vienību izmaksu aprēķina apraksts jāiekļauj V pielikuma 3. iedaļā.

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

–    Priekšlikums/iniciatīva sader ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu.

–    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

–    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 40 .

3.2.5.Trešo personu iemaksas 

–Šis priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

–Šis priekšlikums/iniciatīva paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–    pašu resursus

–    citus ieņēmumus

–     atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

(1)

   Cenu atšķirība jeb “starpība”, ko mēra, no EEX “TTF tūlītējo darījumu EGSI” atņemot Platts/S&P Global veiktā ES ziemeļrietumu daļas un ES dienvidrietumu daļas LNG tūlītējās cenas novērtējuma vidējo vērtību.

(2)

   Cenu atšķirība jeb “starpība”, ko mēra, no EEX “TTF tūlītējo darījumu EGSI” atņemot Platts/S&P Global veiktā ES ziemeļrietumu daļas un ES dienvidrietumu daļas LNG tūlītējās cenas novērtējuma vidējo vērtību.

(3)          2022. gada vasaras ekonomikas prognoze: Krievijas karš pasliktina perspektīvu (https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_22_4511) .

(4)    Mezgls ir ieejas/izejas sistēmas virtuāls tirdzniecības punkts, kurā tīkla lietotāji var nodot gāzi viens otram, un šo mezglu visbiežāk pārvalda pārvades sistēmas operators (vai cita izraudzīta struktūra).

(5)    ACER (2011) Pamatnostādnes par gāzes balansēšanu pārvades sistēmās.

(6)    Skatīt 18. apsvērumu 2022. gada 20.–21. oktobra secinājumos:    
“Eiropadome aicina Padomi un Komisiju steidzami iesniegt konkrētus lēmumus par šādiem papildu pasākumiem, kā arī par Komisijas priekšlikumiem, pēc tam, kad izvērtēta to ietekme jo īpaši uz esošiem līgumiem, tostarp tas, ka tie neietekmē ilgtermiņa līgumus, un ņemot vērā dažādās energoresursu struktūras un valstu apstākļus: […]    
c) pagaidu dinamisks dabasgāzes darījumu cenu koridors tūlītējai pārmērīgu gāzes cenu epizožu ierobežošanai, ņemot vērā garantijas, kuras izklāstītas 2022. gada 18. oktobrī ierosinātās Padomes Regulas projekta 23. panta 2. punktā;”

(7)     Oktobra priekšlikuma 23. panta 2. punktā ir noteikts, ka turpmākais tirgus korekcijas mehānisms atbilst šādiem aizsardzības pasākumiem: neskar gāzes ārpusbiržas tirdzniecību, neapdraud Savienības gāzes piegādes drošību, ir atkarīgs no progresa gāzes ietaupījumu mērķrādītāja sasniegšanā, neizraisa vispārēju gāzes patēriņa pieaugumu, ir izstrādāts tā, lai nekavētu tirgū balstītas gāzes plūsmas ES iekšienē, neietekmē enerģētikas atvasināto instrumentu tirgu stabilitāti un pienācīgu darbību un ņem vērā gāzes tirgus cenas dažādās organizētās tirdzniecības vietās visā Savienībā.

(8)    Tiesas 2021. gada 15. jūlija spriedums, Vācija/Polija, C-848/19 P, ECLI:EU:C:2021:598.

(9)     “ICE Endex” ir viena no galvenajām enerģijas biržām Eiropā. Attiecībā uz gāzi tā nodrošina regulētu nākotnes līgumus un iespēju līgumus tirdzniecību Nīderlandes TTF biržas tirdzniecības centram.

(10)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(11)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(12)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(13)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(14)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(15)    Saskaņā ar oficiālo budžeta nomenklatūru.

(16)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(17)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(18)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(19)    Kā aprakstīts 1.4.2. punktā. “Konkrētie mērķi…”

(20)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(21)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(22)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(23)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(24)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(25)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

(26)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(27)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(28)    Dif. diferencētās apropriācijas, nedif. nediferencētās apropriācijas.

(29)    EBTA - Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(30)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(31)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(32)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(33)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(34)    Kā aprakstīts 1.4.2. punktā. “Konkrētie mērķi…”

(35)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(36)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(37)    AC = līgumdarbinieki; AL = vietējie darbinieki; END = valstu norīkotie eksperti; INT = aģentūru darbinieki; JED = jaunākie eksperti delegācijās.

(38)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(39)    Galvenokārt ES kohēzijas politikas fondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondam (EJZAF).

(40)    Sk. 12. un 13. pantu Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 2093/2020 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam.

(41)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.