EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.7.2022

COM(2022) 349 final

2022/0219(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido instrumentu Eiropas aizsardzības nozares nostiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas Savienības ģeopolitiskais konteksts, ko jau raksturo ilggadēja nestabila situācija Eiropas kaimiņreģionos un sarežģīta un izaicinoša vide, ir krasi mainījies, ņemot vērā Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Teritoriālā konflikta un augstas intensitātes karadarbības atkārtošanās Eiropas teritorijā liek dalībvalstīm pārskatīt to aizsardzības plānus un spējas.

ES valstu vai to valdību vadītāji, tiekoties Versaļā 2022. gada 11. martā, apņēmās “uzlabot Eiropas aizsardzības spējas”, ņemot vērā Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Versaļas deklarācijā jo īpaši norādīts, ka dalībvalstīm jāpalielina aizsardzības izdevumi, jāpastiprina sadarbība ar kopīgu projektu starpniecību, jānovērš nepilnības un jāsasniedz mērķi attiecībā uz spējām, jāveicina inovācija, tostarp izmantojot civilās/militārās sinerģijas un jāstiprina un jāpilnveido ES aizsardzības nozare, tostarp MVU. Turklāt Padome aicināja “Komisiju, koordinējot to ar Eiropas Aizsardzības aģentūru, līdz maija vidum nākt klajā ar analīzi par aizsardzības investīciju nepietiekamību un ierosināt turpmākas iniciatīvas, kas vajadzīgas, lai stiprinātu Eiropas aizsardzības rūpniecisko un tehnoloģisko bāzi”.

Atbildot uz šo uzaicinājumu, Eiropas Komisija un Augstais pārstāvis 2022. gada 18. maijā iesniedza Kopīgu paziņojumu “Aizsardzības investīciju nepietiekamības analīze un turpmākā virzība” (“Kopīgais paziņojums”). Tas sniedza ieskatu trīs galvenajos nepietiekamību veidos: finanšu, rūpniecības un spēju nepietiekamība. Kopīgajā paziņojumā ir norādīts, ka dalībvalstu budžets ticis palielināts pēc ilggadējiem būtiskiem samazinājumiem un nopietniem ieguldījumu trūkumiem. Šāds nepietiekams ieguldījums aizsardzības izdevumos radīja rūpniecības un spēju trūkumu ES un pašreizējo zemo aizsardzības ekipējuma krājumu līmeni. Aizsardzības ekipējuma nosūtīšana uz Ukrainu, kā arī tas, ka krājumu apjoms ir paredzēts miera laikam, ir radījis steidzamu un kritisku nepietiekamību militārā ekipējuma jomā.

Kopīgajā paziņojumā ir atgādināts, ka, ņemot vērā drošības situāciju un jau veiktos sūtījumus uz Ukrainu, dalībvalstīm steidzamā kārtā jāatjauno kaujas gatavība aizsardzības nolūkiem. Jo īpaši materiālu krājumu papildināšana arī ļautu tām sniegt turpmāku palīdzību Ukrainai.

Kopīgajā paziņojumā ir norādīts, ka, dalībvalstīm papildinot savus krājumus un palielinot aizsardzības ekipējuma daudzumu, jāizmanto iespēja to paveikt sadarbojoties. Tas nodrošinātu lielāku ieguldīto līdzekļu atdevi, uzlabotu sadarbspēju un novērstu to, ka visvairāk apdraudētajām ES dalībvalstīm nav iespēju iegūt to, kas tām nepieciešams, jo pastāv pretrunīgas prasības aizsardzības nozarei, kura nevar reaģēt uz šādu pieprasījuma strauju pieaugumu īstermiņā.

Bez koordinācijas un sadarbības palielinātas dalībvalstu investīcijas aizsardzības nozarē rada risku padziļināt Eiropas aizsardzības nozares sadrumstalotību, ierobežot sadarbības potenciālu visā ekipējuma aprites ciklā, pastiprināt ārējo atkarību un kavēt sadarbspēju. Izdarītajai izvēlei attiecībā uz iegādēm īstermiņā būs ilgtermiņa ietekme uz Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata (EDTIB) tirgus pozīciju un iespējām turpmākajās desmitgadēs.

Ņemot vērā vajadzību savlaicīgi un mērķtiecīgi atbalstīt dalībvalstis to aizsardzības spēju stiprināšanā šajā ārkārtas situācijā, Eiropas Komisija ierosināja stimulēt kopīgu iepirkumu ar ES budžeta starpniecību, izmantojot īpašu īstermiņa instrumentu, ar ko Eiropas aizsardzības nozari nostiprina, izmantojot kopīgu iepirkumu (“Instruments”).

Ar Instrumenta starpniecību sniegtajam ES finansiālajam atbalstam būtu jāstimulē uz sadarbību balstītais aizsardzības jomas iepirkuma process un jāuzlabo EDTIB, vienlaikus nodrošinot ES dalībvalstu bruņoto spēku spēju rīkoties, piegādes drošību un lielāku sadarbspēju.

Šāds Instruments būtu jāizveido, lai stimulētu tās dalībvalstis, kuras vēlas veikt kopīgu iepirkumu nepietiekamību novēršanai. Šim Instrumentam vajadzētu būt īpašam rīkam, kas paredzēts, lai cīnītos pret Ukrainas kara nelabvēlīgo ietekmi un sekām Savienībā.

Instruments tiks ieviests pēc tam, kad būs izveidota Kopīga aizsardzības iepirkuma darba grupa, kas atbalstīs dalībvalstu ļoti īsa termiņa iepirkuma vajadzību koordinēšanu, lai risinātu jauno drošības situāciju. Pēc Instrumenta izveides Komisija ierosinās Eiropas aizsardzības investīciju programmas (EDIP) regulu. EDIP regula varētu kalpot par pamatu turpmākiem kopīgiem attīstības un iepirkuma projektiem, kas ļoti lielā mērā ir dalībvalstu un Savienības drošības kopīgajās interesēs, un, paplašinot īstermiņa instrumenta loģiku, varētu kalpot par pamatu iespējamai saistītai Savienības finansiālai intervencei Eiropas aizsardzības rūpnieciskās bāzes nostiprināšanai, jo īpaši attiecībā uz projektiem, kurus neviena dalībvalsts nevarētu attīstīt vai iepirkt viena pati.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

–palielināta sadarbības sarežģītība un administratīvais slogs;

–atšķirīgas valstu prasības;

–atšķirīgi iepirkumu kalendāri un budžeta sinhronizācijas trūkums;

–informācijas drošības apsvērumi;

–valsts aizsardzības rūpniecības politikas apsvērumi;

–valsts zināšanu trūkums iepirkuma aģentūrās.

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

2022/0219 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido instrumentu Eiropas aizsardzības nozares nostiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 1 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)ES valstu vai to valdību vadītāji, tiekoties Versaļā 11. martā, apņēmās “stiprināt Eiropas aizsardzības spējas”, ņemot vērā Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Viņi vienojās palielināt aizsardzības izdevumus, pastiprināt sadarbību ar kopīgu projektu un kopīgu aizsardzības spēju iepirkumu starpniecību, novērst trūkumus, veicināt inovācijas un stiprināt un attīstīt ES aizsardzības nozari.

(2)Nepamatotais Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī un notiekošais bruņotais konflikts Ukrainā ir skaidri parādījis, ka ir ļoti svarīgi rīkoties jau tagad, lai novērstu esošos trūkumus. Tas ir novedis pie augstas intensitātes karadarbības un teritoriāla konflikta atkārtošanās Eiropā, kas prasa ievērojamu dalībvalstu kapacitātes palielināšanu, lai novērstu steidzamākās un kritiskākās nepietiekamības, jo īpaši tādas, ko saasina ar aizsardzību saistītu ražojumu sūtīšana uz Ukrainu.

(3)Komisija un Augstais pārstāvis 2022. gada 18. maijā iesniedza Kopīgu paziņojumu “Aizsardzības investīciju nepietiekamības analīze un turpmākā virzība”. Paziņojumā uzsvērts, ka ES pastāv finanšu, rūpniecības un spēju nepietiekamība aizsardzības jomā.

(4)Īpašs īstermiņa instruments, kas izstrādāts solidaritātes garā, tika norādīts kā rīks, lai mudinātu dalībvalstis brīvprātīgi veikt kopīgu iepirkumu un tādējādi sadarbības ceļā novērstu steidzamākās un kritiskākās nepietiekamības, jo īpaši tādas, kas radušās, reaģējot uz pašreizējo Krievijas agresiju.

(5)Šāds jauns instruments stiprinās kopīgo aizsardzības iepirkumu un, izmantojot saistīto Savienības finansējumu, stiprinās ES aizsardzības rūpniecības spējas.

(6)Tādēļ šo centienu pamatā vajadzētu būt Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes stiprināšanai. Joprojām pastāv grūtības un nepietiekamības, un Eiropas aizsardzības rūpnieciskā bāze joprojām ir ļoti sadrumstalota, tās ietvaros trūkst pietiekamas sadarbības un ražojumu sadarbspējas.

(7)Pašreizējā aizsardzības tirgus situācijā, ko raksturo paaugstināts drošības apdraudējums un augstas intensitātes konflikta reāla iespējamība, dalībvalstis strauji palielina savus aizsardzības budžetus, un to mērķis ir iegādāties līdzīgu ekipējumu. Tas rada tādu pieprasījuma apjomu, kas pārsniedz Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes ražošanas iespējas, kas pašlaik ir pielāgotas miera laikam.

(8)Rezultātā ir paredzama spēcīga cenu inflācija, kā arī ilgāki piegādes laiki, kas var kaitēt Savienības un tās dalībvalstu drošībai. Aizsardzības nozarei jānodrošina ražošanas jauda, kas nepieciešama pasūtījumu apstrādei, kā arī kritiski svarīgo izejvielu un apakškomponentu sagādei. Šajā kontekstā ražotāji varētu dot priekšroku lieliem pasūtījumiem, potenciāli pakļaujot riskam neaizsargātākās valstis, kurām nav kritiski svarīgā izmēra un finanšu līdzekļu, lai veiktu lielus pasūtījumus.

(9)Turklāt jāpieliek pūles, lai palielinātie izdevumi rezultātā nodrošinātu daudz spēcīgāku Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi. Patiesi, bez koordinācijas un sadarbības palielinātie valstu ieguldījumi, visticamāk, vairos Eiropas aizsardzības nozares sadrumstalotību.

(10)Ņemot vērā iepriekš minētās problēmas un ar tām saistītās strukturālās izmaiņas ES aizsardzības nozarē, šķiet, ir nepieciešams paātrināt Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes pielāgošanu, uzlabot tās konkurētspēju un efektivitāti un tādējādi veicināt dalībvalstu aizsardzības rūpniecības spēju stiprināšanu un reformēšanu. Rūpniecības nepilnību novēršanai būtu jāietver tūlītēja steidzamāko nepietiekamības problēmu risināšana.

(11)Īpaši būtu jāstimulē kopīgi ieguldījumi un aizsardzības jomas iepirkumi, jo šādi sadarbības pasākumi nodrošinātu, ka nepieciešamās izmaiņas ES rūpnieciskajā bāzē notiek sadarbības ceļā, novēršot nozares turpmāku sadrumstalotību.

(12)Šim nolūkam būtu jāizveido īstermiņa instruments, lai palielinātu dalībvalstu sadarbību aizsardzības iepirkumu posmā (“Instruments”). Tas mudinās dalībvalstis veikt sadarbības pasākumus un jo īpaši, ja tās veic iepirkumus šādu nepietiekamību novēršanai, darīt to kopīgi, palielinot sadarbspējas līmeni un stiprinot un reformējot to aizsardzības rūpniecības spējas.

(13)Īstermiņa instrumentam būtu jākompensē sarežģītība un riski, kas saistīti ar šādām kopīgām darbībām, vienlaikus nodrošinot apjomradītus ietaupījumus darbībās, ko dalībvalstis veic, lai stiprinātu un modernizētu Eiropas tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi, tādējādi palielinot Savienības jaudas noturību un piegādes drošību. Stimulējot kopīgu iepirkumu, tiktu samazinātas arī sistēmu ekspluatācijas, uzturēšanas un atsaukšanas izmaksas.

(14)Šis Instruments būs balstīts uz Komisijas un Augstā pārstāvja/aģentūras vadītāja izveidotās Kopīga aizsardzības iepirkuma darba grupas darbu un ņems to vērā saskaņā ar kopīgo paziņojumu “Aizsardzības investīciju nepietiekamības analīze un turpmākā virzība”, lai koordinētu īstermiņa aizsardzības iepirkuma vajadzības un sadarbotos ar dalībvalstīm un ES aizsardzības nozares ražotājiem, tādējādi atbalstot kopīgu iepirkumu krājumu papildināšanai, jo īpaši ņemot vērā Ukrainai sniegto atbalstu.

(15)Instruments ir saskaņots ar pastāvošajām ES sadarbības iniciatīvām, kas saistītas ar aizsardzību, piemēram, Eiropas Aizsardzības fondu, kā arī pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO), un rada sinerģiju ar citām ES programmām. Instruments pilnībā atbilst stratēģiskā kompasa mērķim.

(16)Tā kā instrumenta mērķis ir uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti, lai no instrumenta gūtu labumu, būs jāslēdz kopīga iepirkuma līgumi ar Savienībā vai asociētajās valstis iedibinātiem tiesību subjektiem, kurus nekontrolē neasociētas trešās valstis vai neasociētu trešo valstu subjekti. Minētajā kontekstā kontrole būtu jāsaprot kā spēja izšķiroši ietekmēt tiesību subjektu tieši, vai arī netieši ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību. Turklāt, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības būtisko interešu aizsardzību, kopīgajā iepirkumā iesaistīto darbuzņēmēju un apakšuzņēmēju infrastruktūrai, iekārtām, aktīviem un resursiem, ko izmanto kopīgā iepirkuma mērķiem, jāatrodas dalībvalsts vai asociētas trešās valsts teritorijā.

(17)Konkrētos apstākļos vajadzētu būt iespējai atkāpties no principa, ka darbuzņēmējus un apakšuzņēmējus, kas iesaistīti Instrumenta atbalstītā kopīgā iepirkumā, nekontrolē neasociētas trešās valstis vai neasociētu trešo valstu subjekti. Šajā kontekstā Savienībā vai asociētā trešā valstī iedibināts tiesību subjekts, ko kontrolē neasociēta trešā valsts vai neasociētas trešās valsts subjekts, drīkst piedalīties kopīgajā iepirkumā kā darbuzņēmējs un apakšuzņēmējs, ja ir izpildīti stingri nosacījumi attiecībā uz Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm, kā noteikts kopējās ārpolitikas un drošības politikas satvarā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu, tostarp attiecībā uz Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata stiprināšanu.

(18)Turklāt kopīgā iepirkuma procedūrās un līgumos iekļauj arī prasību, lai ražojumi, kas saistīti ar aizsardzību, nebūtu pakļauti neasociētas trešās valsts vai neasociētas trešās valsts subjekta īstenotai kontrolei vai ierobežojumiem.

(19)Dotācijas Instrumenta ietvaros var izpausties kā finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, pamatojoties uz rezultātu sasniegšanu un atsaucoties uz kopīgā iepirkuma procesa darba paketēm, atskaites punktiem vai mērķiem, lai radītu vajadzīgo stimulējošu efektu.

(20)Ja Savienības dotācija tiek piešķirta finansējuma veidā, kas nav saistīts ar izmaksām, Komisijai darba programmā būtu jānosaka katras darbības finansēšanas nosacījumi, jo īpaši sniedzot a) tādas darbības aprakstu, kura ietver sadarbību kopīga iepirkuma ietvaros ar mērķi risināt steidzamākās un kritiski svarīgākās spēju vajadzības, norādot b) darbības īstenošanas atskaites punktus, kā arī c) kopīgā iepirkuma aptuveno apmēru un d) maksimālo pieejamo Savienības ieguldījumu.

(21)Lai radītu stimulējošo efektu, Savienības ieguldījuma līmeni var diferencēt, pamatojoties uz tādiem faktoriem kā a) tāda kopīgā iepirkuma sarežģītība, kuram par sākotnējo aizstājēju var kalpot iepirkuma līguma paredzamā apjoma daļa, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta līdzīgās darbībās, b) sadarbības raksturlielumi, piemēram, kopīga izmantošana, krājumu veidošana, īpašumtiesības vai uzturēšana, kas, iespējams, radīs spēcīgākus sadarbspējas rezultātus un ilgtermiņa ieguldījumu signālus nozarei, un c) iesaistīto dalībvalstu vai asociēto valstu skaits vai papildu dalībvalstu vai asociēto valstu iekļaušana esošajos sadarbības procesos.

(22)Dalībvalstīm būtu jāieceļ iepirkuma aģents, kas to vārdā veiktu kopīgu iepirkumu. Iepirkuma aģentam vajadzētu būt līgumslēdzējai iestādei, kas reģistrēta dalībvalstī vai asociētā trešā valstī, tostarp Savienības struktūrām vai starptautiskām organizācijām, piemēram, Kopīgā bruņojuma sadarbības organizācijai (OCCAR).

(23)Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību, ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka darbību nepieciešams uzsākt pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Tomēr finanšu ieguldījumam nevajadzētu aptvert laikposmu pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Lai izvairītos no jebkādiem Savienības atbalsta traucējumiem, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, finansēšanas lēmumā vajadzētu būt iespējai paredzēt finanšu ieguldījumus darbībās, kas aptver laikposmu, sākot no 2022. gada 24. februāra, pat ja tās tikušas uzsāktas pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

Šai programmai piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām.

(25)Ar šo regulu nosaka Fonda finansējumu, kas ikgadējās budžeta procedūras laikā ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa tādā nozīmē, kā noteikts 18. punktā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai 2 (2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgums).

(26)Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 3 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 4 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 5 un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 6 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 paredzēto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finanšu intereses 7 . Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai (ECA) nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(27)Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/755/ES 8 94. pantu fiziskās personas un tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar Instrumenta noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(28)Tā kā minētos mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants
Priekšmets

Ar šo regulu izveido instrumentu Eiropas aizsardzības nozares nostiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu (“Instruments”).

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“kopīgs iepirkums” ir kooperatīvs iepirkums, ko kopīgi veic vismaz trīs dalībvalstis;

(2)“neasociētas trešās valsts vai neasociētas trešās valsts subjekta īstenota kontrole” ir spēja īstenot izšķirošu ietekmi uz tiesību subjektu tieši vai netieši, ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību;

(3)“vadības izpildstruktūrvienība” ir kāda tiesību subjekta struktūrvienība, kas ir iecelta saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kas attiecīgā gadījumā atskaitās izpilddirektoram, un kas ir pilnvarota noteikt tiesību subjekta stratēģiju, mērķus un vispārējo virzību, un kas pārrauga un uzrauga vadības lēmumu pieņemšanu;

(4)“neasociētas trešās valsts subjekts” ir tiesību subjekts, kurš iedibināts neasociētā trešā valstī, vai arī – ja tas iedibināts Savienībā vai kādā asociētā trešā valstī, – tāds tiesību subjekts, kura vadības izpildstruktūrvienības atrodas neasociētā trešā valstī;

(5)“iepirkuma aģents” ir līgumslēdzēja iestāde, kas iedibināta dalībvalstī vai asociētā valstī un kuru vismaz trīs dalībvalstis ir izraudzījušās kopīga iepirkuma veikšanai to vārdā, tostarp Savienības struktūras vai starptautiskas organizācijas;

(6)“trešā valsts” ir valsts, kas nav Savienības locekle.

3. pants
Mērķi

1.Instrumentam ir šādi mērķi:

(a)veicināt Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes (EDTIB) konkurētspēju un efektivitāti noturīgākas Savienības veidošanai, jo īpaši sadarbības ceļā paātrinot rūpniecības pielāgošanos strukturālajām pārmaiņām, tostarp palielinot ražošanas jaudu;

(b)veicināt sadarbību aizsardzības iepirkuma procesā starp iesaistītajām dalībvalstīm, veicinot solidaritāti, sadarbspēju, izspiešanas efektu novēršanu, izvairoties no sadrumstalotības un palielinot publisko izdevumu efektivitāti.

2.Mērķus tiecas sasniegt, liekot uzsvaru uz Savienības aizsardzības rūpnieciskās bāzes stiprināšanu un pilnveidošanu, lai, balstoties uz Kopīga aizsardzības iepirkuma darba grupas darbu, jo īpaši varētu risināt steidzamākās un kritiski svarīgākās ar aizsardzības ražojumiem saistītās vajadzības, sevišķi tās, kuras konstatētas vai saasinājušās, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu.

4. pants
Budžets

1.Instrumenta īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmam no šīs Regulas stāšanās spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim ir 500 miljoni EUR faktiskajās cenās.

2.Šā panta 1. punktā minēto summu drīkst izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga Instrumenta īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

3.Resursus, kas dalībvalstīm piešķirti dalītā pārvaldībā, pēc to pieprasījuma drīkst pārnest uz Instrumentu, ievērojot Kopīgo noteikumu regulas 2021.–2027. gadam attiecīgajos noteikumos izklāstītos nosacījumus. Komisija šos resursus īsteno tieši saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 (“Finanšu regula”) 62. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu. Minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

4.Budžeta saistības darbībām, kas ilgst ilgāk par vienu finanšu gadu, drīkst sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem.

5. pants
Instrumenta asociētās trešās valstis

Instrumenta īstenošanā var piedalīties dalībvalstis un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis (asociētās valstis), saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu.

6. pants
ES finansējuma apgūšana un forma

1.Instrumentu īsteno tiešas pārvaldības režīmā saskaņā ar Finanšu regulu.

2.ES finansējums stimulē sadarbību starp dalībvalstīm, lai sasniegtu 3. pantā minētos mērķus. Finansiālo ieguldījumu izveido, ņemot vērā uz sadarbību orientēto kopīgo iepirkumu, pieskaitot atbilstošu summu, lai radītu stimulējošo efektu, kas vajadzīgs sadarbības rosināšanai.

3.Ja tas ir nepieciešams darbības īstenošanai, finanšu ieguldījumi drīkst aptvert laikposmu pirms dienas, kad iesniegts pieprasījums pēc finansiālā ieguldījuma šai darbībai ar nosacījumu, ka darbība nav sākta pirms 2022. gada 24. februāra.

4.Tiešā pārvaldībā īstenotās dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

7. pants
Attiecināmās darbības

1.Tiesīgas saņemt finansējumu ir tikai darbības, kas atbilst visiem šiem kritērijiem:

(a)darbības ietver sadarbību starp atbalsttiesīgiem subjektiem steidzamāko un kritiski svarīgāko aizsardzības ražojumu kopīgā iepirkumā, īstenojot 3. pantā minētos mērķus;

(b)darbības ietver jaunu sadarbību vai esošās sadarbības paplašināšanu, iekļaujot jaunas dalībvalstis vai asociētās valstis;

(c)darbības veic konsorcijs, kurā ir vismaz trīs dalībvalstis;

(d)darbības atbilst 8. pantā izklāstītajiem papildu nosacījumiem.

2.Šādas darbības nav tiesīgas saņemt finansējumu:

(a)darbības tādu preču vai pakalpojumu kopīgam iepirkumam, ko aizliedz piemērojamie starptautiskie tiesību akti;

(b)darbības tādu letālu autonomu ieroču kopīgam iepirkumam, kuru izmantošanā nav iespējama pietiekama cilvēka kontrole pār mērķu izvēli un spēka lietošanas lēmumiem, kad uzbrukumi tiek vērsti pret cilvēkiem.

8. pants
Papildu finansēšanas nosacījumi

1.Dalībvalstis vai asociētās trešās valstis ieceļ iepirkuma aģentu, kas rīkojas to vārdā kopīga iepirkuma nolūkā. Iepirkuma aģents līdzdalīgo dalībvalstu vārdā veic iepirkuma procedūras un noslēdz izrietošos līgumus ar darbuzņēmējiem.

2.Šā panta 1. punktā minētās iepirkuma procedūras ir balstītas uz vienošanos, kas iesaistītajām dalībvalstīm jāparaksta ar iepirkuma aģentu saskaņā ar 11. pantā minētajā darba programmā izklāstītajiem nosacījumiem.

3.Kopīgās iepirkuma procedūrās un līgumos iekļauj dalības prasības kopīgajā iepirkumā iesaistītajiem darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kā norādīts 4.–10. punktā.

4.Kopīgajā iepirkumā iesaistītajiem līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem jābūt dibinātiem Savienībā un to izpildvadības struktūrām jāatrodas Savienībā. Tos nedrīkst kontrolēt neasociēta trešā valsts vai neasociētas trešās valsts subjekts.

5.Atkāpjoties no 4. punkta, tiesību subjekts, kas reģistrēts Savienībā vai asociētā trešā valstī un kuru kontrolē neasociēta trešā valsts vai neasociētas trešās valsts subjekts, drīkst piedalīties kā darbuzņēmējs un apakšuzņēmējs, kurš iesaistīts kopīgajā iepirkumā, tikai ja tas sniedz garantijas, ko apstiprinājusi dalībvalsts vai asociētā trešā valsts, kurā darbuzņēmējs ir iedibināts.

6.Iesaistītās dalībvalstis iesniedz Komisijai iepirkuma aģenta paziņojumu par garantijām, ko sniedz kopīgajā iepirkumā iesaistīts darbuzņēmējs vai apakšuzņēmējs, kas ir iedibināts Savienībā vai asociētā trešā valstī un kuru kontrolē neasociēta trešā valsts vai neasociētas trešās valsts subjekts. Iepirkuma līguma garantijas un ar tiem saistītos noteikumus dara pieejamus Komisijai pēc pieprasījuma. Ar minētajām garantijām nodrošina, lai kopīgajā iepirkumā iesaistītā darbuzņēmēja vai apakšuzņēmēja iesaiste nebūtu pretrunā nedz Savienības, nedz tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm, kā noteikts atbilstīgi KĀDP, ievērojot LES V sadaļu, nedz 3. pantā izklāstītajiem mērķiem.

7.Ar garantijām jo īpaši pamato, ka kopīga iepirkuma nolūkā ir ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu, ka:

(a)kontrole pār kopīgajā iepirkumā iesaistīto darbuzņēmēju vai apakšuzņēmēju tiek īstenota tādā veidā, kas neierobežo tā spēju izpildīt pasūtījumu un sasniegt rezultātus;

(b)tiek novērsta neasociētās trešās valsts vai neasociētas trešās valsts struktūras piekļuve sensitīvai informācijai un darbiniekiem vai citām personām, kuras iesaistītas kopīgajā iepirkumā, ir dalībvalsts izsniegta valsts drošības pielaide.

8.Kopīgajā iepirkumā iesaistīto darbuzņēmēju un apakšuzņēmēju infrastruktūra, iekārtas, aktīvi un resursi, ko izmanto kopīgā iepirkuma mērķiem, atrodas dalībvalsts vai asociētas trešās valsts teritorijā. Ja Savienībā vai kādā asociētā trešā valstī nav konkurētspējīgu un tūlītēji pieejamu alternatīvu, darbuzņēmēji un apakšuzņēmēji, kas iesaistīti kopīgajā iepirkumā, var izmantot savus aktīvus, infrastruktūru, objektus un resursus, kas atrodas vai tiek turēti ārpus dalībvalstu vai asociēto trešo valstu teritorijas, ar noteikumu, ka šāds izmantojums nav pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm un saskan ar mērķiem, kas izklāstīti 3. pantā.

9.Kopīgās iepirkuma procedūrās un līgumos iekļauj arī prasību, lai uz ražojumiem, kas saistīti ar aizsardzību, neattiektos neasociētas trešās valsts vai neasociētas trešās valsts subjekta noteikti ierobežojumi.

10.Šī panta nolūkiem “kopīgajā iepirkumā iesaistītie apakšuzņēmēji” ir visi tālāk minētie:

(a)apakšuzņēmēji, kuriem ir tiešas līgumattiecības ar darbuzņēmēju;

(b)citi apakšuzņēmēji, kuriem tiek piešķirti vismaz 10 % no darba apjoma;

(c)apakšuzņēmēji, kuriem var būt nepieciešama piekļuve klasificētai informācijai, lai īstenotu kopīgo iepirkumu.

9. pants
Atbalsttiesīgie subjekti

Ar nosacījumu, ka tie atbilst Finanšu regulas 197. pantā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, tiesības saņemt finansējumu ir šādiem subjektiem:

(a)publiskā iepirkuma līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/24/ES 9 un 2014/25/ES 10 ;

(b)asociēto trešo valstu publiskās iestādes.

10. pants
Piešķiršanas kritēriji

Komisija izvērtē iesniegtos priekšlikumus, pamatojoties uz šādiem piešķiršanas kritērijiem.

1.Darbības ieguldījums Savienības aizsardzības rūpnieciskās bāzes stiprināšanā un pilnveidošanā, lai ļautu tai jo īpaši apmierināt steidzamākās un kritiski svarīgākās aizsardzības ražojumu vajadzības, kā minēts 3. pantā, tostarp attiecībā uz iepirkuma procedūru un piegādes izpildes laiku, krājumu papildināšanu, pieejamību un piegādi.

2.Darbības ieguldījums EDTIB konkurētspējā un pielāgošanā, tostarp paredzot ražošanas jaudu palielināšanu, ražošanas jaudu rezervēšanu, pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, kā arī vispārēju modernizāciju.

3.Darbības ieguldījums dalībvalstu vai asociēto valstu sadarbības un ražojumu sadarbspējas stiprināšanā.

4.To dalībvalstu vai asociēto valstu skaits, kuras piedalās kopīgajā iepirkumā.

5.Kopīgā iepirkuma novērtētais apjoms un jebkāds dalībnieku apliecinājums, ka viņi kopīgi izmantos, uzkrās, turēs īpašumā iepirktos aizsardzības ražojumus vai veiks to uzturēšanu.

6.Savienības finansiālā atbalsta katalizatora efekts, demonstrējot, kā ar Savienības ieguldījumu var pārvarēt kopīgā iepirkuma šķēršļus.

7.Darbības izpildes plānu īstenošanas kvalitāte un efektivitāte.

11. pants
Darba programma

1.Instrumentu īsteno ar darba programmu, kā minēts Finanšu regulas 110. pantā.

2.Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem darba programmu, kas minēta 1. punktā. Īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 14. panta 3. punktā.

3.Darba programmā nosaka kopīgā iepirkuma darbības minimālajam finansiālajam apjomam un orientējošai finansiālā atbalsta summai darbībām, ko veic minimālais dalībvalstu skaits, kā minēts 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kā arī stimuliem augstākas vērtības iepirkumam un papildu dalībvalstu vai asociēto valstu iekļaušanai.

4.Darba programmā nosaka finansēšanas prioritātes saskaņā ar 3. panta 2. punktā minētajām vajadzībām.

12. pants
Uzraudzība un ziņošana

1.Komisija sagatavo izvērtējuma ziņojumu par Instrumentu ne vēlāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim un nosūta to Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā tiek novērtēta Instrumenta ietvaros veikto darbību ietekme un efektivitāte.

2.Ziņojumā, pamatojoties uz konsultācijām ar dalībvalstīm un svarīgākajām ieinteresētajām personām, jo īpaši izvērtē progresu 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanā.

13. pants
Informācija, komunikācija un publicitāte

1.Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.Komisija īsteno informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar Instrumentu, tā darbībām un rezultātiem. Instrumentam piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

14. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Eiropas Aizsardzības aģentūru uzaicina par novērotāju, lai tā komitejai sniegtu savu viedokli un speciālās zināšanas. Palīdzēt komitejai uzaicina arī Eiropas Ārējās darbības dienestu.

3.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

15. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma 

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

☑ jaunu darbību 

◻ jaunu darbību, kas balstās uz iepriekš veiktu izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 11  

◻ spēkā esošas darbības turpināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Vispārīgais mērķis

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šajā punktā “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas risinājumu, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

☑ Ierobežots ilgums

–☑    spēkā no 2022. gada līdz 31.12.2024

–☑    finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām no 2022. līdz 2024. gadam, uz maksājumu apropriācijām no 2023. līdz 2027. gadam. 

◻ Beztermiņa

–īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 12

☑ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–☑ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās; 

–◻    ko veic izpildaģentūras. 

◻ dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm 

◻ netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to norīkotām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām, ievērojot LES V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksu lietderības (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas (skatīt tabulu zem 3.2. iedaļas)

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Priekšlikuma finansēšanas avoti

3.2.1.Apropriāciju finansējuma avots saskaņā ar priekšlikumu

3.2.2.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas 

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas 

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās administratīvās apropriācijas nodrošinās, izmantojot apropriācijas, kuras jau piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārgrupētas, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi. 

–✓    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–◻    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārdali daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā.

–☑    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā.

–◻    jāpārskata DFS.

3.2.6.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–☑    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻    paredz šādu trešo personu sniegtu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–☑    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

pašu resursus 

citus ieņēmumus

atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piem., metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    OV C , , . lpp.

(2)    OV L 433I, 22.12.2020., 28. lpp.

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp).

(4)    Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.95., 1. lpp.).

(5)    Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.96, 2. lpp.).

(6)    Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(8)    Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

(11)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(12)    Plašāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/LV/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(13)    Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

(14)    EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(15)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(16)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.