This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52022PC0186
Proposal for a COUNCIL DECISION on the position to be taken on behalf of the European Union in the World Customs Organization Council in relation to the adoption of a draft amendment to the Rules of Procedure of the Harmonized System (HS) Committee
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kura Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pasaules Muitas organizācijas padomē sakarā ar Harmonizētās sistēmas (HS) komitejas reglamenta grozījuma projekta pieņemšanu
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kura Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pasaules Muitas organizācijas padomē sakarā ar Harmonizētās sistēmas (HS) komitejas reglamenta grozījuma projekta pieņemšanu
COM/2022/186 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 27.4.2022
COM(2022) 186 final
2022/0129(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kura Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pasaules Muitas organizācijas padomē sakarā ar Harmonizētās sistēmas (HS) komitejas reglamenta grozījuma projekta pieņemšanu
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1. Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kura Savienības vārdā jāieņem Pasaules Muitas organizācijas padomē saistībā ar to, ka ir paredzēts apstiprināt Harmonizētās sistēmas (HS) komitejas reglamenta grozījuma projektu.
2. Priekšlikuma konteksts
2.1. Starptautiskā konvencija par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu
Starptautiskās konvencijas par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (“nolīgums”) 1 mērķis ir atvieglot starptautisko tirdzniecību un statistikas vākšanu, salīdzināšanu un analīzi, jo īpaši attiecībā uz starptautisko tirdzniecību. Tajā kā pielikums ir iekļauta HS nomenklatūra, kas ir starptautiska saskaņota sistēma, kura ļauj iesaistītajām valstīm muitas vajadzībām klasificēt tirgotās preces uz kopīga pamata. Konkrēti, HS nomenklatūra ietver preču aprakstu, kas sastāv no pozīcijām un apakšpozīcijām un to attiecīgajiem ciparu kodiem, balstoties uz sešciparu kodu sistēmu. HS nomenklatūra tiek pārskatīta reizi piecos gados 2 . Tā tiek piemērota vairāk nekā 200 valstīs un ekonomikās visā pasaulē; līdz ar to vairāk nekā 98 % pasaulē pārdoto preču ir klasificētas saskaņā ar to.
Nolīgums stājās spēkā 1988. gada 1. janvārī.
Eiropas Savienība un visas dalībvalstis ir nolīguma puses.
2.2. Pasaules Muitas organizācija (PMO)
Pasaules Muitas organizācija (PMO), kuru 1952. gadā izveidoja kā Muitas sadarbības padomi, ir neatkarīga starpvaldību struktūra, kuras uzdevums ir uzlabot muitas administrāciju efektivitāti un lietderību. PMO saviem biedriem piedāvā dažādas konvencijas un citus starptautiskus instrumentus, kā arī tehnisko palīdzību un mācību pakalpojumus. Pašlaik PMO pārstāv 184 muitas administrācijas visā pasaulē.
PMO pārvaldības struktūra ir padome, kurai tās funkciju izpildē ar attiecīgo kompetenci un prasmēm palīdz sekretariāts un vairākas tehniskās un padomdevējas komitejas.
PMO tehniskā komiteja, kas ir atbildīga par nolīguma sagatavošanas darbu, ir HS komiteja. HS komitejas galvenie uzdevumi ir šādi:
·nodrošināt HS juridisko dokumentu vienādu interpretāciju un piemērošanu, tostarp risinot klasificēšanas strīdus starp līgumslēdzējām pusēm, un tādējādi atvieglot tirdzniecību;
·ierosināt HS grozījumus un atjauninājumus, lai atspoguļotu tehnoloģiju attīstību un tirdzniecības modeļu izmaiņas, kā arī citas lietotāju vajadzības;
·veicināt HS plašu piemērošanu un izskatīt ar to saistītus vispārīgus un politikas jautājumus.
Saskaņā ar HS konvencijas 6. panta 6. punktu HS komiteja “nosaka savu reglamentu, pieņemot lēmumu ar ne mazāk kā divām trešdaļām tās locekļu balsu. Šādi noteiktu reglamentu apstiprina Padome.”
HS komitejas reglamenta 26. noteikums nosaka, ka “[š]os noteikumus var pilnībā vai daļēji pārskatīt saskaņā ar Konvencijas 6. panta 6. punkta noteikumiem.”
Nostājas, kas Savienībai PMO jāieņem par HS jautājumiem, tiek saskaņotas ar dalībvalstīm. Savienībai un tās dalībvalstīm PMO HS komitejā ir tikai viena balss. PMO padomē par ES kompetencē esošiem jautājumiem, piemēram, HS jautājumiem, ES balso sanāksmē klātesošo dalībvalstu vārdā.
2.3. Paredzētais PMO padomes akts
PMO padomei 139. un 140. sesijā 2022. gada 23.–25. jūnijā ir jāapstiprina HS komitejas reglamenta 19. un 20. noteikuma grozījumi (“paredzētais akts”).
HS komiteja 64. sesijā 2019. gada septembrī vienprātīgi vienojās par priekšlikumu grozīt reglamenta 20. noteikumu, lai precizētu atrunu procedūru. Pandēmijas dēļ šis jautājums vēl nav iesniegts PMO padomei apstiprināšanai.
HS komiteja 68. sesijā 2021. gada septembrī vienojās par priekšlikumu grozīt reglamenta 19. noteikumu, lai precizētu balsošanas procedūru.
Priekšlikumi par grozījumiem reglamenta 19. un 20. noteikumā ir izskaidroti turpmāk tekstā.
Grozījumi reglamenta 19. noteikumā
–Grozījuma projektā tiek grozīta reglamenta 19. noteikuma trešā un ceturtā daļa un tādējādi radīta skaidrība par to, kā noteikt vairākumu, kas vajadzīgs, lai HS komiteja varētu pieņemt lēmumus par HS konvencijas grozījumiem (ne mazāk kā divas trešdaļas komitejas locekļu nodoto balsu), piemēram, par HS nomenklatūras grozījumiem, kā arī attiecībā uz citiem lēmumiem, kuriem vajadzīgs vienkāršs balsu vairākums (vairāk nekā 50 % komitejas locekļu nodoto balsu), piemēram, attiecībā uz klasifikācijas lēmumiem, skaidrojumiem, klasifikācijas atzinumiem utt.
–Galvenais mērķis ir nodrošināt, ka gadījumā, kad ir jāapspriež vairāki varianti, tiek ievērota netraucēta un pārredzama procedūra, lai Komitejas lēmuma rezultātā tiktu atbalstīts vispārējs Komitejas locekļu vairākums attiecībā uz variantu, kas atlicis pēc mazāk atbalstīta(-u) varianta(-u) pakāpeniskas izslēgšanas.
–Grozījuma projekts ir iekļauts tabulā (un izmaiņas ir pasvītrotas):
|
Spēkā esošais teksts |
Jauns teksts |
|
|
Trešā daļa |
Lēmumus par Konvencijas grozījumiem pieņem ar Komitejas locekļu nodoto balsu vairākumu, kas nav mazāks par divām trešdaļām nodoto balsu. |
Lēmumus par Konvencijas grozījumiem pieņem ar Komitejas locekļu nodoto balsu vairākumu, kas nav mazāks par divām trešdaļām nodoto balsu. Tomēr, ja ir divi vai vairāki grozījuma varianti, Komiteja vispirms veic daļā par vienkārša vairākuma balsojuma procedūrām aprakstīto pakāpeniskas balsošanas procedūru, lai samazinātu variantu skaitu līdz vienam. Kad ir atlicis viens grozījuma variants, galīgais balsojums par grozījuma pieņemšanu vai noraidīšanu notiek, ievērojot noteikumu par divu trešdaļu balsu vairākumu. |
|
Ceturtā daļa |
Citus lēmumus pieņem ar Komitejas locekļu nodoto balsu vienkāršu vairākumu. |
Citus lēmumus pieņem ar Komitejas locekļu nodoto balsu vienkāršu vairākumu (vairāk nekā 50 procenti). Ja ir vairāk nekā divi varianti un neviens no tiem nav saņēmis vairāk nekā 50 % no Komitejas locekļu nodotajām balsīm, vienkārša vairākuma balsojumā piemēro pakāpeniskas balsošanas praksi, kurā variantu skaits tiek samazināts, atmetot vismazāk balsu saņēmušo variantu, līdz visvairāk balsu saņēmušais variants sasniedz vairāk nekā 50 procentus no Komitejas locekļu nodotajām balsīm. |
Grozījumi reglamenta 20. noteikumā
–Grozījuma projektā tiek grozīts 20. noteikuma pirmā un ceturtā daļa, kuras kļūst attiecīgi par otro un pirmo daļu, un tādējādi tiek precizēts, ka PMO ģenerālsekretāram adresēti paziņojumi, ar kuriem HS komitejā izskatītu jautājumu nodod izskatīšanai Padomē vai atkārtotai izskatīšanai HS komitejā, ģenerālsekretāram būtu jāsaņem līdz attiecīgā termiņa pēdējās dienas plkst. 24.00 (pēc Briseles laika).
–Šis grozījums jo īpaši ir svarīgs administrācijām, kuras atrodas citā laika zonā nekā PMO galvenā mītne un kuru paziņojumus PMO ģenerālsekretārs varētu saņemt pēc termiņa beigām, kas atvēlēts šādu atkārtotas izskatīšanas pieprasījumu iesniegšanai atbilstīgi laika zonai, kurā atrodas PMO sekretariāts.
–Grozījuma projekts ir iekļauts tabulā (un izmaiņas ir pasvītrotas):
|
Spēkā esošais teksts |
Jauns teksts |
|
Saskaņā ar Padomes Lēmumu Nr. 298 ģenerālsekretārs pēc līgumslēdzējas puses pieprasījuma var no Konvencijas 8. panta 2. punkta izrietošus jautājumus tieši nodot atpakaļ izskatīšanai Komitejā ar noteikumu, ka pieprasījums ir iesniegts rakstiski un ne vēlāk kā otrā mēneša beigās pēc mēneša, kurā ir beigusies Komitejas sesija. Pēc tam ģenerālsekretārs šo jautājumu iekļauj Komitejas nākamās sesijas darba kārtībā atkārtotai izskatīšanai. Ja par vienu un to pašu jautājumu tiek saņemti pieprasījumi no dažādām līgumslēdzējām pusēm par tā nodošanu izskatīšanai Padomē un Komitejā vai ja kāda līgumslēdzēja puse neprecizē, vai jautājums būtu jānodod izskatīšanai Padomē vai tieši Komitejā, jautājumu nodod izskatīšanai Padomē. Ģenerālsekretārs informē visas līgumslēdzējas puses par to, ka ir saņemts pieprasījums nodot jautājumu izskatīšanai Padomē vai Komitejā. Līgumslēdzēja puse, kas iesniedz pieprasījumu nodot jautājumu izskatīšanai Padomē vai Komitejā, var atsaukt savu lūgumu jebkurā laikā, pirms jautājuma izskatīšanas Padomē vai pirms tā atkārtotas izskatīšanas Komitejā. Tomēr Komiteja izskatīs jautājumu, ja to izskatīšanai ir nodevusi Padome. Gadījumā, kad līgumslēdzēja puse atsauc pieprasījumu, Komitejas sākotnējo lēmumu uzskata par apstiprinātu ar noteikumu, ka netiek izskatīts citas līgumslēdzējas puses pieprasījums par to pašu jautājumu. Ģenerālsekretārs paziņo līgumslēdzējām pusēm par pieprasījuma atsaukšanu. Paziņojumus ģenerālsekretāram par jautājuma nodošanu izskatīšanai Padomē vai atkārtotai izskatīšanai Komitejā saskaņā ar Konvencijas 8. panta 2. punktu un Padomes Lēmumu Nr. 298 nedrīkst iesniegt pirms dienas, kas seko dienai, kurā ir beigusies Komitejas sesija, bet tie ir jāiesniedz līdz otrā mēneša beigām pēc mēneša, kurā attiecīgā sesija ir beigusies. Ja saskaņā ar Konvencijas 8. panta 3. punktu un Padomes Lēmumu Nr. 298 kāds jautājums ir pilnībā vai daļēji nodots izskatīšanai Komitejā, līgumslēdzēja puse, kas pieprasījusi jautājuma atkārtotu izskatīšanu, ne vēlāk kā 60 dienas pirms Komitejas nākamās sesijas atklāšanas dienas iesniedz ģenerālsekretāram piezīmi, kurā tā izklāsta atkārtotas izskatīšanas pieprasījuma iemeslus, kā arī savus priekšlikumus jautājuma atrisināšanai. Ģenerālsekretārs nosūta šo piezīmi pārējām līgumslēdzējām pusēm. |
Paziņojumus ģenerālsekretāram par jautājuma nodošanu izskatīšanai Padomē vai atkārtotai izskatīšanai Komitejā saskaņā ar Konvencijas 8. panta 2. punktu un Padomes Lēmumu Nr. 298 nedrīkst sniegt pirms dienas, kas seko dienai, kurā ir beigusies Komitejas sesija, bet tie ir jāsniedz līdz otrā mēneša beigām pēc mēneša, kurā attiecīgā sesija ir beigusies. Paziņojumu uzskata par sniegtu attiecīgajā termiņā, ja ģenerālsekretārs to ir saņēmis līdz attiecīgā termiņa pēdējās dienas plkst. 24.00 (pēc Briseles laika). Saskaņā ar Padomes Lēmumu Nr. 298 ģenerālsekretārs pēc līgumslēdzējas puses pieprasījuma var no Konvencijas 8. panta 2. punkta izrietošus jautājumus tieši nodot atpakaļ izskatīšanai Komitejā ar noteikumu, ka pieprasījums ir iesniegts iepriekšējā daļā noteiktajā termiņā. Pēc tam ģenerālsekretārs šo jautājumu iekļauj Komitejas nākamās sesijas darba kārtībā atkārtotai izskatīšanai. Ja par vienu un to pašu jautājumu tiek saņemti pieprasījumi no dažādām līgumslēdzējām pusēm par tā nodošanu izskatīšanai Padomē un Komitejā vai ja kāda līgumslēdzēja puse neprecizē, vai jautājums būtu jānodod izskatīšanai Padomē vai tieši Komitejā, jautājumu nodod izskatīšanai Padomē. Ģenerālsekretārs informē visas līgumslēdzējas puses par to, ka ir saņemts pieprasījums nodot jautājumu izskatīšanai Padomē vai Komitejā. Līgumslēdzēja puse, kas iesniedz pieprasījumu nodot jautājumu izskatīšanai Padomē vai Komitejā, var atsaukt savu lūgumu jebkurā laikā, pirms jautājuma izskatīšanas Padomē vai pirms tā atkārtotas izskatīšanas Komitejā. Tomēr Komiteja izskatīs jautājumu, ja to izskatīšanai ir nodevusi Padome. Gadījumā, kad līgumslēdzēja puse atsauc pieprasījumu, Komitejas sākotnējo lēmumu uzskata par apstiprinātu ar noteikumu, ka netiek izskatīts citas līgumslēdzējas puses pieprasījums par to pašu jautājumu. Ģenerālsekretārs paziņo līgumslēdzējām pusēm par pieprasījuma atsaukšanu. Ja saskaņā ar Konvencijas 8. panta 3. punktu un Padomes Lēmumu Nr. 298 kāds jautājums ir pilnībā vai daļēji nodots izskatīšanai Komitejā, līgumslēdzēja puse, kas pieprasījusi jautājuma atkārtotu izskatīšanu, ne vēlāk kā 60 dienas pirms Komitejas nākamās sesijas atklāšanas dienas iesniedz ģenerālsekretāram piezīmi, kurā tā izklāsta atkārtotas izskatīšanas pieprasījuma iemeslus, kā arī savus priekšlikumus jautājuma atrisināšanai. Ģenerālsekretārs nosūta šo piezīmi pārējām līgumslēdzējām pusēm. |
3. Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Ierosinātās nostājas mērķis ir atbalstīt HS komitejas reglamenta grozījuma projektu.
ES ir svarīgi, lai šāds grozījums tiktu pieņemts, jo tā mērķis ir precizēt HS komitejas lēmumu pieņemšanas procesu un nodrošināt, ka lēmumus pieņem ar šīs komitejas locekļu neapstrīdamu balsu vairākumu.
Notika apspriešanās ar dalībvalstīm Muitas ekspertu grupā (HS/PMO koordinācija) un Padomē.
Tāpēc ierosinātā nostāja ir šāda.
–Attiecībā uz reglamenta grozījumu – Savienībai būtu jāatbalsta grozījuma pieņemšana.
–Vajadzības gadījumā Savienībai būtu arī jāatbalsta turpmāki redakcionāli grozījumi, kurus var ierosināt PMO sekretariāts.
Ierosinātā ES nostāja atbilst iedibinātajai muitas politikai un HS komitejas īstenotajai praksei.
Ierosinātā nostāja ir nepieciešama, lai ES varētu paust savu nostāju nākamajā PMO padomē.
4. Juridiskais pamats
4.1. Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1. Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā ir paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 3 .
Tāpēc ierosinātā lēmuma, ar ko nosaka nostāju, kura jāpieņem Savienības vārdā un kura attiecas uz paredzēto aktu, procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.1.2. Piemērošana konkrētajā gadījumā
PMO padome ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, proti, 1950. gada 15. decembra Konvenciju par Muitas sadarbības padomes izveidošanu. Tā saskaņā ar Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu ir atbildīgā iestāde, kas līgumslēdzējām pusēm sniedz ieteikumus šīs konvencijas grozīšanai un apstiprina HS komitejas reglamentu.
Gaidāms, ka PMO padome saskaņā ar HS konvencijas 6. pantu jūnija sesijā apstiprinās HS komitejas reglamenta grozījumu. Kad grozījums būs apstiprināts, tam būs juridiskas sekas ES tiesību aktos, konkrēti: Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā. Tas ir tāpēc, ka minētās regulas 2. panta a. punkts nosaka: “2. Kombinētajā nomenklatūrā ietilpst: a) harmonizētās sistēmas nomenklatūra;” un tāpēc, ka šis grozījums ietekmēs to, kā HS komitejā tiek pieņemti lēmumi par harmonizētās sistēmas nomenklatūras interpretāciju un grozījumiem, un līdz ar to arī to, kā tiek interpretēta kombinētā nomenklatūra.
Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2. Materiālais juridiskais pamats
4.2.1. Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kuru prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2. Piemērošana konkrētajā gadījumā
Tā kā paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz lēmumu pieņemšanas procesu saistībā ar tarifa interpretāciju un uz starptautiska nolīguma piemērošanu kopējā tirdzniecības politikā, un HS nomenklatūras un ES kombinētās nomenklatūras īstenošanu, ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 31. pants, 43. panta 2. punkts un 207. panta 4. punkta pirmā daļa.
4.3. Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 31. pantam, 43. panta 2. punktam un 207. panta 4. punkta pirmajai daļai saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
5. Ietekme uz budžetu
Priekšlikums neietekmē Eiropas Savienības budžetu.
2022/0129 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kura Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pasaules Muitas organizācijas padomē sakarā ar Harmonizētās sistēmas (HS) komitejas reglamenta grozījuma projekta pieņemšanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. pantu, 43. panta 2. punktu un 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) Starptautiskā konvencija par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (“nolīgums”), ko Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu 87/369 41, stājās spēkā 1988. gada 1. janvārī.
(2) Saskaņā ar nolīguma 6. panta 6. punktu Harmonizētās sistēmas (HS) komitejai ir jānosaka savs reglaments, pieņemot lēmumu ar ne mazāk kā divām trešdaļām tās locekļu balsu. Šādi noteikts reglaments ir jāapstiprina Padomei.
(3) Gaidāms, ka PMO padome jūnija sesijās apstiprinās HS komitejas reglamenta grozījuma projektu. Šāds grozījums tiks apstiprināts, pamatojoties uz HS komitejas izstrādāto priekšlikumu, kas tika pabeigts tās 64. sesijā (2019. gada 18.–27. septembrī) un 68. sesijā (2021. gada 6.–28. septembrī). Tas stāsies spēkā pēc tā pieņemšanas.
(4) Ir ārkārtīgi svarīgi, lai HS komiteja lēmumus pieņemtu pārredzami un efektīvi un lai šādi lēmumi saņemtu maksimālu atbalstu no šīs komitejas locekļiem.
(5) Tā kā minētais HS komitejas reglamenta grozījuma projekts ir jāapstiprina PMO padomei, ir lietderīgi noteikt nostāju, kas jāieņem Savienības vārdā, jo grozītais reglaments pēc tā pieņemšanas būs saistošs Savienībai un var ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu, proti, I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 52.
(6) Tādēļ ir lietderīgi, ka Savienības nostāja ir – atbalstīt HS komitejas reglamenta grozījuma projektu un nelielus redakcionālus vai lingvistiskus pielāgojumus, ko uzskata par nepieciešamiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem PMO padomes 2022. gada jūnija sesijās, ir – atbalstīt HS komitejas reglamenta grozījuma projektu, kas izklāstīts pielikumā.
Savienības pārstāvji var piekrist nelieliem redakcionāliem vai lingvistiskiem pielāgojumiem, ņemot vērā norises gaidāmajās PMO padomes sesijās, apspriežoties ar dalībvalstīm vai koordinācijas sanāksmēs uz vietas bez Padomes papildu lēmuma.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 27.4.2022
COM(2022) 186 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM
par nostāju, kura Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pasaules Muitas organizācijas padomē sakarā ar Harmonizētās sistēmas (HS) komitejas reglamenta grozījuma projekta pieņemšanu
PIELIKUMS
Grozījumi reglamenta 19. noteikumā
|
Trešā daļa |
Lēmumus par Konvencijas grozījumiem pieņem ar Komitejas locekļu nodoto balsu vairākumu, kas nav mazāks par divām trešdaļām nodoto balsu. Tomēr, ja ir divi vai vairāki grozījuma varianti, Komiteja vispirms veic daļā par vienkārša vairākuma balsojuma procedūrām aprakstīto pakāpeniskas balsošanas procedūru, lai samazinātu variantu skaitu līdz vienam. Kad ir atlicis viens grozījuma variants, galīgais balsojums par grozījuma pieņemšanu vai noraidīšanu notiek, ievērojot noteikumu par divu trešdaļu balsu vairākumu. |
|
Ceturtā daļa |
Citus lēmumus pieņem ar Komitejas locekļu nodoto balsu vienkāršu vairākumu (vairāk nekā 50 procenti). Ja ir vairāk nekā divi varianti un neviens no tiem nav saņēmis vairāk nekā 50 % no Komitejas locekļu nodotajām balsīm, vienkārša vairākuma balsojumā piemēro pakāpeniskas balsošanas praksi, kurā variantu skaits tiek samazināts, atmetot vismazāk balsu saņēmušo variantu, līdz visvairāk balsu saņēmušais variants sasniedz vairāk nekā 50 procentus no Komitejas locekļu nodotajām balsīm. |
Grozījumi reglamenta 20. noteikumā
|
Paziņojumus ģenerālsekretāram par jautājuma nodošanu izskatīšanai Padomē vai atkārtotai izskatīšanai Komitejā saskaņā ar Konvencijas 8. panta 2. punktu un Padomes Lēmumu Nr. 298 nedrīkst sniegt pirms dienas, kas seko dienai, kurā ir beigusies Komitejas sesija, bet tie ir jāsniedz līdz otrā mēneša beigām pēc mēneša, kurā attiecīgā sesija ir beigusies. Paziņojumu uzskata par sniegtu attiecīgajā termiņā, ja ģenerālsekretārs to ir saņēmis līdz attiecīgā termiņa pēdējās dienas plkst. 24.00 (pēc Briseles laika). Saskaņā ar Padomes Lēmumu Nr. 298 ģenerālsekretārs pēc līgumslēdzējas puses pieprasījuma var no Konvencijas 8. panta 2. punkta izrietošus jautājumus tieši nodot atpakaļ izskatīšanai Komitejā ar noteikumu, ka pieprasījums ir iesniegts iepriekšējā daļā noteiktajā termiņā. Pēc tam ģenerālsekretārs šo jautājumu iekļauj Komitejas nākamās sesijas darba kārtībā atkārtotai izskatīšanai. Ja par vienu un to pašu jautājumu tiek saņemti pieprasījumi no dažādām līgumslēdzējām pusēm par tā nodošanu izskatīšanai Padomē un Komitejā vai ja kāda līgumslēdzēja puse neprecizē, vai jautājums būtu jānodod izskatīšanai Padomē vai tieši Komitejā, jautājumu nodod izskatīšanai Padomē. Ģenerālsekretārs informē visas līgumslēdzējas puses par to, ka ir saņemts pieprasījums nodot jautājumu izskatīšanai Padomē vai Komitejā. Līgumslēdzēja puse, kas iesniedz pieprasījumu nodot jautājumu izskatīšanai Padomē vai Komitejā, var atsaukt savu lūgumu jebkurā laikā, pirms jautājuma izskatīšanas Padomē vai pirms tā atkārtotas izskatīšanas Komitejā. Tomēr Komiteja izskatīs jautājumu, ja to izskatīšanai ir nodevusi Padome. Gadījumā, kad līgumslēdzēja puse atsauc pieprasījumu, Komitejas sākotnējo lēmumu uzskata par apstiprinātu ar noteikumu, ka netiek izskatīts citas līgumslēdzējas puses pieprasījums par to pašu jautājumu. Ģenerālsekretārs paziņo līgumslēdzējām pusēm par pieprasījuma atsaukšanu. Ja saskaņā ar Konvencijas 8. panta 3. punktu un Padomes Lēmumu Nr. 298 kāds jautājums ir pilnībā vai daļēji nodots izskatīšanai Komitejā, līgumslēdzēja puse, kas pieprasījusi jautājuma atkārtotu izskatīšanu, ne vēlāk kā 60 dienas pirms Komitejas nākamās sesijas atklāšanas dienas iesniedz ģenerālsekretāram piezīmi, kurā tā izklāsta atkārtotas izskatīšanas pieprasījuma iemeslus, kā arī savus priekšlikumus jautājuma atrisināšanai. Ģenerālsekretārs nosūta šo piezīmi pārējām līgumslēdzējām pusēm. |