EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 8.3.2022
COM(2022) 112 final
2022/0077(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 514/2014, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai,
un
groza Regulu (ES) Nr. 516/2014, ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu,
un
groza Regulu (ES) 2021/1147, ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī izraisīja pārvietoto personu masveida pieplūdumu no Ukrainas vairākās ES dalībvalstīs. Tādējādi nepieciešamība apmierināt steidzamās migrācijas un robežu pārvaldības vajadzības atkal rada spiedienu uz dalībvalstu finanšu resursiem. Dalībvalstīs, kurām ir kopīga sauszemes robeža ar Ukrainu, jau ir asi jūtams migrācijas spiediena pieaugums, kas aptver arī uzņemšanas un patvēruma pieteikumu izskatīšanas procedūru, un vajadzības palielinās aizvien plašākā mērogā visā Eiropas Savienības teritorijā un turpināsies arī pēc 2022. gada.
Šā priekšlikuma vispārējais mērķis ir atbalstīt dalībvalstu centienus tikt galā ar Ukrainā notiekošā kara ietekmi, atvieglojot piekļuvi finanšu resursiem, kas netika iztērēti attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (“AMIF”) un Iekšējās drošības fonda, ciktāl tas skar finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kā arī no Iekšējās drošības fonda, ciktāl tas skar finansiāla atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (tālāk — “2014.–2020. gada iekšlietu fondi”). Šā priekšlikuma mērķis ir maksimāli palielināt minēto fondu tvērumu, pagarinot attiecināmības periodu un atverot piekļuvi neiztērētajiem mērķiezīmētajiem resursiem un tādējādi izvairoties no neizlietotā finansējuma zaudēšanas saistību atcelšanas dēļ.
2022. gada 4. martā tika pieņemts Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2022/382, ar ko Direktīvas 2001/55/EK 5. panta nozīmē konstatē no Ukrainas pārvietoto personu masveida pieplūduma esamību un nosaka pagaidu aizsardzības ieviešanu. Minētajā īstenošanas lēmumā (22. apsvērumā) ir precizēts, ka dalībvalstu centienus izpildīt no tā izrietošos pienākumus un piedāvāt pagaidu aizsardzību citu starpā atbalstīs minētais Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, kas izveidots ar Regulu (ES) 2021/1147 (“2021.–2027. gada AMIF”). Arī pagarinot 2014.–2020. gada iekšlietu fondu īstenošanas periodu, varētu piedāvāt dalībvalstīm papildu elastību attiecībā uz atbalsta pasākumiem, kas tiek veikti saskaņā ar minēto Padomes Direktīvu 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai no Ukrainas pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību.
Šī vispārējā elastība ir nepieciešama, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju migrācijas pārvaldībai, pamatojoties uz savstarpēju uzticēšanos, solidaritāti un atbildības dalīšanu starp dalībvalstīm un Savienības iestādēm, lai nodrošinātu kopēju ilgtspējīgu Savienības politiku patvēruma, migrācijas, drošības un robežu pārvaldības jomā un lai stiprinātu uzticēšanos Savienības spējai apvienot Eiropas un valstu centienus strādāt efektīvi.
2014.–2020. gada iekšlietu fondu īstenošanas perioda pagarināšana
Šā priekšlikuma mērķis ir par vienu gadu pagarināt 2014.–2020. gada iekšlietu fondu īstenošanas periodu. Šis pagarinājums tiks panākts, grozot 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 514/2014, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, kurā izklāstīti 2014.–2020. gada iekšlietu fondu piemērošanas noteikumi. Šis pagarinājums ļaus dalībvalstīm steidzami izmantot atlikušos līdzekļus, lai palīdzētu tikt galā ar pieaugošo spiedienu, ko uz to robežu un migrācijas pārvaldības sistēmām rada iebrukums Ukrainā. Personu masveida pieplūdums ES dalībvalstīs rada arī papildu drošības vajadzības, kuras varētu apmierināt, arī izmantojot atlikušos līdzekļus.
Piekļuves atvēršana neiztērētajiem mērķiezīmētajiem resursiem 2014.–2020. gada AMIF ietvaros
Turklāt šā priekšlikuma mērķis ir atvērt piekļuvi neiztērētajām summām, kas iepriekš AMIF ietvaros bija iezīmētas zināmiem konkrētiem mērķiem, lai dalībvalstis varētu labāk tikt galā ar pieaugošo spiedienu, kuru uz to patvēruma un migrācijas pārvaldības sistēmām rada iebrukums Ukrainā. Šī piekļuve tiks nodrošināta, grozot 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) 516/2014, ar ko izveido AMIF un paredz tā izmantošanas noteikumus.
2021.–2027. gada AMIF ārējo piešķirto ieņēmumu izmantošanas nodrošināšana
Lai paplašinātu pieejamo finansējuma avotu tvērumu nolūkā palīdzēt reaģēt uz neparedzamiem nākotnes notikumiem, priekšlikuma mērķis ir sniegt dalībvalstīm un citiem publiskiem vai privātiem līdzekļu devējiem iespēju 2021.–2027. gada plānošanas periodā veikt papildu finanšu iemaksas patvēruma un migrācijas pārvaldībai ārējo piešķirto ieņēmumu veidā. Šie ārējie piešķirtie ieņēmumi būs īpaša iemaksa no dalībvalstīm un citiem publiskiem vai privātiem līdzekļu devējiem, lai finansētu konkrētus izdevumu posteņus 2021.–2027. gada Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros. Pievienot šo potenciālo finansējuma avotu tiks paredzēts, grozot Regulu (ES) 2021/1147, ar ko izveido AMIF un paredz tā izmantošanas noteikumus. Tas ļaus ieviest papildu sagatavotības pasākumu patvēruma un migrācijas darbību finansēšanai dalībvalstīs tādu krīžu laikā, kādas radījis iebrukums Ukrainā.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Priekšlikums saskan ar vispārējo tiesisko regulējumu, kas izveidots 2014.–2020. gada iekšlietu fondiem, un attiecas tikai uz mērķorientētiem grozījumiem konkrētos Regulas (ES) Nr. 514/2014 un Regulas (ES) Nr. 516/2014 noteikumos to steidzamo un ārkārtas apstākļu risināšanai, kurus radījis iebrukums Ukrainā. Turklāt 21. panta 5. punktā Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regula”), kas piemērojama visam ES finansējumam attiecīgajā politikas jomā, ir paredzēta iespēja piešķirt ieņēmumus konkrētiem izdevumu posteņiem.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Priekšlikums attiecas tikai uz mērķorientētiem grozījumiem Regulā (ES) Nr. 514/2014 un Regulā (ES) Nr. 516/2014 to steidzamo un ārkārtas apstākļu risināšanai, kurus radījis iebrukums Ukrainā, un saglabā saskanību ar citām Savienības politikas jomām. Savienība par vienu no svarīgākajām prioritātēm pastāvīgi ir atzinusi vēršanos pret vardarbības uzliesmojumu Ukrainā un gādības uzņemšanos par bēgļu kustību, ko tas izraisījis. Ierosinātā pieeja ir saskanīga arī ar īstenošanas ciklu (“N+3 noteikums”), kas noteikts 136. pantā Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu. Turklāt ārējo piešķirto ieņēmumu izmantošana saskan ar pieeju, kas izmantota citos finansēšanas instrumentos, kuriem svarīgi faktori ir noturība un sagatavotība, piemēram, Padomes Regulā (ES) 2020/2094, ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Ierosinātās Savienības rīcības juridiskais pamats ir atrodams Līguma par Savienības darbību (LESD) 78. panta 2. punktā, 79. panta 2. un 4. punktā, 82. panta 1. punktā, 84. pantā un 87. panta 2. punktā ietvertajā pasākumu sarakstā. Regulas (ES) Nr. 516/2014 pamatā ir 78. panta 2. punkts, 79. panta 2. un 4. punkts, savukārt Regulas (ES) Nr. 514/2014 pamatā ir visi iepriekš minētie noteikumi.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Priekšlikuma mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm tikt galā ar tiešo un netiešo ietekmi, ko rada iebrukums Ukrainā, un jo īpaši apmierināt to pieaugušās migrācijas un robežu pārvaldības vajadzības, lai maksimāli izmantotu pieejamos ES fondus, kuri paredzēti ar to saistītiem mērķiem. ES tiesību aktus var grozīt tikai Savienības līmenī.
•Proporcionalitāte
Priekšlikumā ir iekļautas ierobežotas un mērķorientētas izmaiņas, kas nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi nodrošināt, ka dalībvalsts var maksimāli izmantot pieejamos finanšu resursus, reaģējot uz iebrukumu Ukrainā. Šā iebrukuma dēļ palielinājušās vajadzības tādās jomās kā migrācija un robežu pārvaldība, uz kurām tieši attiecas 2014.–2020. gada iekšlietu fondi. Priekšlikums tādējādi ir saskaņā ar proporcionalitātes principu un ietilpst tās darbību tvērumā, ko veic LESD V sadaļā noteiktajā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Mērķi un attiecīgā finansējuma līmenis ir proporcionāls tam, ko instruments tiecas sasniegt.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Regulā (ES) Nr. 514/2014 ir noteikts 2014.–2020. gada iekšlietu fondu attiecināmības un īstenošanas periods, savukārt Regulā (ES) Nr. 516/2014 ir paredzēti īpaši noteikumi par AMIF resursu izmantošanu šajā periodā. Lai pagarinātu 2014.–2020. gada iekšlietu fondu attiecināmības periodu un atvērtu piekļuvi neiztērētajiem AMIF resursiem, ar šo regulu ir jāgroza gan Regula (ES) Nr. 514/2014, gan Regula (ES) Nr. 516/2014. Ar Regulu (ES) 2021/1147 izveido 2021.–2027. gada AMIF un paredz noteikumus par tā izmantošanu, un, lai ieviestu noteikumus par ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, kas izmantojami 2021.–2027. gada AMIF ietvaros, ar šo priekšlikumu ir jāgroza arī Regula (ES) 2021/1147.
3.IETEKME UZ BUDŽETU
Ietekme uz budžetu jau ir segta 2014.–2020. gada iekšlietu fondu budžetā. Šā priekšlikuma mērķis ir optimizēt 2014.–2020. gada iekšlietu fondu izmantošanu saistībā ar pārvietoto personu masveida pieplūdumu no Ukrainas ES dalībvalstīs.
2021.–2027. gada AMIF budžetā ārējo piešķirto ieņēmumu ietekmi uz budžetu iepriekš nav iespējams zināt. Finanšu regulas 21. panta 5. punktā paredzēts, ka budžetā izveido pozīcijas, kurās kārtot ārējos piešķirtos ieņēmumus un iekšējos piešķirtos ieņēmumus, un, ja iespējams, vienmēr norāda summas. Piešķirtos ieņēmumus budžeta projektā var iekļaut tikai par tām summām, kas ir droši zināmas budžeta projekta izveides dienā.
2022/0077 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 514/2014, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai,
un
groza Regulu (ES) Nr. 516/2014, ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu,
un
groza Regulu (ES) 2021/1147, ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 78. panta 2. punktu, 79. panta 2. un 4. punktu, 82. panta 1. punktu, 84. pantu un 87. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī izraisīja pārvietoto personu masveida pieplūdumu no Ukrainas vairākās dalībvalstīs. Tādējādi nepieciešamība apmierināt steidzamās migrācijas, robežu pārvaldības un drošības vajadzības atkal rada spiedienu uz dalībvalstu finanšu resursiem. Ņemot vērā krīzes raksturu un apmēru, šīs neparedzētās vajadzības saglabāsies arī pēc 2022. gada.
(2)Kopš 2014. gada 1. janvāra Savienības iekšlietu politika migrācijas, robežu pārvaldības un drošības jomā ir atbalstīta ar finansējumu no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda, ciktāl tas attiecas uz finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kā arī Iekšējās drošības fonda, ciktāl tas attiecas uz finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (“2014.–2020. gada Iekšlietu fonds”).
(3)2014.–2020. gada iekšlietu fondu īstenošanas periodu ir nepieciešams pagarināt par vienu gadu, lai dalībvalstis varētu pilnībā izmantot visus no šīm programmām neiztērētos līdzekļus, un vajadzības gadījumā ātri pārskatīt to savu programmu īstenošanu, kas vajadzīgas, lai risinātu neparedzētas problēmas, ko radījis iebrukums Ukrainā.
(4)Ir arī nepieciešams nodrošināt lielāku elastību to līdzekļu izmantošanā, kas mērķiezīmēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 516/2014, kura pašlaik liedz neiztērētos 2014.–2020. gada plānošanas perioda līdzekļus izmantot darbībām, kuru uzdevums ir apmierināt neatliekamās vajadzības, ko radījis iebrukums Ukrainā.
(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 514/2014 nosaka vispārīgus 2014.–2020. gada iekšlietu fonda īstenošanas noteikumus citu starpā attiecībā uz izdevumu finansēšanu un īstenošanas periodu, un tie paredz, ka dalībvalstu veiktā apmaksa ir attiecināma vēlākais līdz 2023. gada 30. jūnijam un īstenošanas periods tiek slēgts 2023. gada 31. decembrī.
(6)Sākot no 2021. gada 1. janvāra, migrācijas un robežu pārvaldības jomā esošo fondu kopumu, kas bija atjaunots, 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros sāka piemērot jaunā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda, finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai un Iekšējās drošības fonda (“2021.–2027. gada iekšlietu fondi”) veidā.
(7)Lai gan 2021.–2027. gada iekšlietu fondi stājās spēkā 2021. gada 15. jūlijā un kļuva piemērojami 2021. gada 1. janvārī, dalībvalstu programmas [šīs regulas pieņemšanas dienā] vēl nav apstiprinātas.
(8)Lai nodrošinātu nepārtrauktību 2014.–2020. gada un 2021.–2027. gada iekšlietu fondu politikas mērķu īstenošanā, kā arī lai būtu iespējama vienmērīga pāreja no 2014.–2020. gada plānošanas perioda uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu un tādējādi tiktu mazināts administratīvais slogs dalībvalstīm, ir nepieciešams, lai attiecīgo finansēšanas instrumentu īstenošanā būtu zināma pārklāšanās.
(9)Šī nepieciešamība ir skaidri atzīta gan 2021.–2027. gada iekšlietu fondu, gan Regulas (ES) 2021/1060 juridiskajā pamatā, kas pieļauj izdevumu attiecināmību ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra.
(10)Neraugoties uz minētajiem noteikumiem, kuru mērķis ir palīdzēt mazināt plaisu starp finansēšanas instrumentiem, 2014.–2020. gada iekšlietu fondu īstenošanas beigu datums un paredzamie 2021.–2027. gada iekšlietu fondu programmu apstiprināšanas datumi ir saistīti ar risku dalībvalstīm saskarties ar ievērojamu finansējuma deficītu. Tādējādi papildu spiediens uz dalībvalstu migrācijas un robežu pārvaldības darbībām pēc masveida pārvietoto personu pieplūduma no Ukrainas var izraisīt likviditātes problēmas.
(11)Risku pastiprina tas, ka 2014.–2020. gada iekšlietu fondiem ir īsāks budžeta saistību īstenošanas cikls (N+2 noteikums), kas nav saskaņots ar citiem ES finansēšanas instrumentiem dalītā pārvaldībā, piemēram, ar kohēzijas fondiem, kuriem piemēro ilgāku īstenošanas periodu (N+3). 2021.–2027. gada laikposmā šis N+3 noteikums attieksies uz 2021.–2027. gada iekšlietu fondiem, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1060.
(12)Pieejamie dati par īstenošanas gaitu dalībvalstīs liecina, ka daļēji tādu iemeslu dēļ, kurus dalībvalstis nevar kontrolēt, piemēram, koronavīrusa pandēmijas izraisīto īstenošanas kavējumu dēļ 2020. un 2021. gadā, pastāv liels risks, ka varētu tikt atceltas saistības attiecībā uz fondiem, kurus citādi varētu izmantot, lai apmierinātu jaunas vajadzības. Savukārt fondu īstenošanas termiņa pagarināšana par vienu gadu ļautu dalībvalstīm pilnībā izmantot budžeta saistības 2014.–2020. gada programmu ietvaros, lai risinātu problēmas, ar kurām tās tagad saskaras Ukrainas notikumu dēļ.
(13)Regula (ES) Nr. 514/2014 atzīst, ka, ņemot vērā jaunus vai neparedzētus apstākļus, pēc Komisijas vai attiecīgās dalībvalsts iniciatīvas apstiprināto valsts programmu var izvērtēt atkārtoti un vajadzības gadījumā pārskatīt attiecībā uz atlikušo programmas veidošanas laikposmu. Ievērojot to, būtu lietderīgi uzskatīt, ka karš Ukrainā ir “jauni vai neparedzēti apstākļi”, lai pamatotu programmas īstenošanas pārskatīšanu un darbības pārorientēšanu, ņemot vērā šīs jaunās vajadzības un iepriekš pieņemtās programmas konkrētos mērķus.
(14)Lai dalībvalstīm nodrošinātu nepārtrauktu piekļuvi neiztērētajām summām no 2014.–2020. gada iekšlietu fondiem, ir nepieciešams pagarināt minēto fondu attiecināmības periodu par vienu gadu un veikt vajadzīgos ar to saistītos pielāgojumus attiecībā uz datumiem, kas piemērojami programmu īstenošanai, ziņošanai par tām, to izvērtēšanai un slēgšanai, kā arī attiecībā uz datumiem, kuri saistīti ar summām, kam atceltas saistības.
(15)Lai nodrošinātu, ka iespējami skaidrā veidā tiek ieviests attiecināmības perioda pagarinājums, ir nepieciešams noteikt vienu galīgo galveno datumu, līdz kuram gan izdevumiem ir jārodas, gan tie ir jāapmaksā.
(16)Ar 2018. gada 12. decembra Regulu (ES) 2018/2000 tika grozīta Regula (ES) Nr. 516/2014, lai atvērtu piekļuvi resursiem, kas mērķiezīmēti starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju un saņēmēju pārsūtīšanai, un lai ļautu šos resursus izmantot konkrētām citām darbībām, kas ietvertas valsts programmā. Šo elastīguma principu ir nepieciešams paplašināt, lai apmierinātu steidzamas vajadzības, ņemot vērā jaunus vai neparedzētus apstākļus, jo īpaši lai risinātu dalībvalstu jaunās patvēruma un migrācijas pārvaldības vajadzības, ko radījis iebrukums Ukrainā.
(17)Lai atvērtu piekļuvi visiem pieejamajiem fondiem un izvairītos no to zaudēšanas saistību atcelšanas dēļ attiecībā uz neizmantotajiem resursiem, kas iepriekš bija mērķiezīmēti zināmiem konkrētiem mērķiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 516/2014, tostarp konkrētām darbībām un Savienības pārmitināšanas programmai mērķiezīmētiem resursiem, ir nepieciešams piedāvāt dalībvalstīm iespēju izņēmuma kārtā izmantot šos resursus, ņemot vērā jaunus vai neparedzētus apstākļus, piemēram, tādus, kas radušies sakarā ar iebrukumu Ukrainā.
(18)Lai paplašinātu pieejamo finansējuma avotu tvērumu nolūkā palīdzēt reaģēt uz neparedzamiem nākotnes notikumiem, ir lietderīgi sniegt dalībvalstīm un citiem publiskiem vai privātiem līdzekļu devējiem iespēju 2021.–2027. gada plānošanas periodā veikt papildu finanšu iemaksas patvēruma un migrācijas pārvaldībai ārējo piešķirto ieņēmumu veidā. Šie ārējie piešķirtie ieņēmumi būs īpaša iemaksa no dalībvalstīm un citiem publiskiem vai privātiem līdzekļu devējiem, lai finansētu konkrētus izdevumu posteņus 2021.–2027. gada Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros, un ļaus ieviest papildu sagatavotības pasākumu patvēruma un migrācijas darbību finansēšanai dalībvalstīs tādu krīžu laikā, kādas radījis iebrukums Ukrainā.
(19)AMIF sniegtajam atbalstam sevišķi būtu jāpapildina darbības, ko finansē no citiem Savienības fondiem, jo īpaši kohēzijas politikas ietvaros, lai maksimāli palielinātu pieejamā finansējuma ietekmi.
(20)Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 514/2014 un Regula (ES) Nr. 516/2014,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) Nr. 514/2014 groza šādi:
(1)
regulas 17. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
“3. Izdevumi ir attiecināmi atbalsta sniegšanai saskaņā ar konkrētajām regulām, ja saņēmējam tie ir radušies un izraudzītā atbildīgā iestāde tos ir pilnība apmaksājusi laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 30. jūnijam.”;
(2)
regulas 40. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:
“1. Dalībvalstis līdz 2024. gada 31. decembrim iesniedz šādus dokumentus:
a) pēdējam gada pārskatam nepieciešamo informāciju saskaņā ar 44. panta 1. punktu;
b) galīgā atlikuma maksājuma pieprasījumu;
c) valsts programmas galīgo īstenošanas ziņojumu, kā norādīts 54. panta 1. punktā.
2. Maksājumus, ko atbildīgā iestāde veikusi no 2023. gada 16. oktobra līdz 2024. gada 30. jūnijam, iekļauj pēdējā gada pārskatā.”;
(3)
regulas 50. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
“4. Saistības, kas attiecas uz laikposma pēdējiem diviem finanšu gadiem, atceļ saskaņā ar noteikumiem, kuri jāievēro attiecībā uz programmas slēgšanu.”;
(4)
regulas 54. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Līdz 2016. gada 31. martam un līdz katra turpmākā gada 31. martam (2023. gadu ieskaitot) atbildīgā iestāde iesniedz Komisijai gada ziņojumu par katras valsts programmas īstenošanu iepriekšējā finanšu gadā un var minēto informāciju atbilstīgā līmenī publiskot. 2016. gadā iesniegtais ziņojums attiecas uz 2014. un 2015. finanšu gadu. Dalībvalsts iesniedz gala ziņojumu par valsts programmu īstenošanu līdz 2024. gada 31. decembrim.”;
(5)
regulas 57. pantu groza šādi:
a)
panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“b) līdz 2024. gada 31. decembrim – ex post izvērtēšanas ziņojumu par saskaņā ar to valsts programmām īstenoto pasākumu ietekmi.”;
b)
panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“b) līdz 2025. gada 30. jūnijam – pēc valsts programmu slēgšanas – ex post izvērtēšanas ziņojumu par šīs regulas un konkrēto regulu ietekmi.”
2. pants
Regulu (ES) Nr. 516/2014 groza šādi:
(1)
regulas 16. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
“3. Šā panta 1. un 2. punktā minētās papildu summas dalībvalstīm piešķir ar individuāliem finansēšanas lēmumiem, ar kuriem saistībā ar starpposma pārskatīšanu apstiprina vai pārskata to valsts programmas saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. un 15. pantā. Minētās summas izmanto vienīgi to konkrēto darbību īstenošanai, kas ir uzskaitītas šīs regulas II pielikumā. Tomēr, ja, ņemot vērā jaunus vai neparedzētus apstākļus, valsts programmas ietvaros ir vajadzīgs cits izmantojums, attiecīgā dalībvalsts pirms šādas minēto summu izmantošanas apspriežas ar Komisiju.”;
(2)
regulas 17. panta 9. punktu aizstāj ar šādu:
“9. Šā panta 1. un 2. punktā minētās papildu summas dalībvalstīm piešķir ik pēc 2 gadiem, pirmo reizi ar individuāliem finansēšanas lēmumiem, ar ko apstiprina to valsts programmu saskaņā ar procedūru, kura noteikta Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantā, un vēlāk ar finansēšanas lēmumu, ko pievieno pielikumā lēmumiem, ar kuriem apstiprina to valsts programmu. Minētās summas nepārceļ uz citām darbībām, kas ietvertas valsts programmā. Tomēr, ja, ņemot vērā jaunus vai neparedzētus apstākļus, pārcelšana ir vajadzīga, attiecīgā dalībvalsts pirms šādas minēto summu pārcelšanas apspriežas ar Komisiju.”
3. pants
Regulu (ES) 2021/1147 groza šādi:
(1)
Regulas 10. pantam pievieno šādu jaunu 5. punktu:
“5. Atbalstu, ko piešķir saskaņā ar šo regulu, var finansēt arī no dalībvalstu un citu publisku vai privātu līdzekļu devēju iemaksām kā ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 5. punktu.”
4. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā —
Padomes vārdā —
priekšsēdētāja
priekšsēdētājs
