52022AE6006

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52022AE6006 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52022AE6006

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Koka būvniecība CO2 emisiju samazināšanai ēku sektorā” (izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Zviedrijas pieprasījuma)

EESC 2022/06006

OV C 184, 25.5.2023, p. 18–27 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

25.5.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 184/18

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Koka būvniecība CO2 emisiju samazināšanai ēku sektorā”

(izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Zviedrijas pieprasījuma)

(2023/C 184/04)

Ziņotājs:	Rudolf KOLBE
Līdzziņotājs:	Sam HÄGGLUND

Atzinuma pieprasījums	Zviedrijas prezidentūra, 14.11.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Pilnsapulces lēmums	14.12.2022.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	7.3.2023.
Pieņemts plenārsesijā	22.3.2023.
Plenārsesija Nr.	577
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	153/2/4

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka biobāzēti būvmateriāli ir svarīga zaļās pārkārtošanās svira. Lai samazinātu oglekļa emisijas, ar aktīvu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu Eiropas Savienībā ir jāveicina koksnes īpatsvara palielināšana būvniecībā, un tai nebūtu jāliek politiska rakstura šķēršļi.

1.2.

Tā kā publiskais sektors pilda parauga funkciju, EESK aicina dalībvalstis publiskajās ēkās palielināt koksnes izmantojumu, kas ir zemāks par kopējo vidējo rādītāju.

1.3.

EESK uzskata, ka arī MVU viegli pieejami atbalsta pasākumi alternatīvu būvmateriālu pētniecībai, izstrādei un inovācijai ir nozīmīgs līdzeklis koka būvniecības potenciāla izmantošanai.

1.4.

EESK ierosina pārbaudīt, vai koka būvniecības jomā sastopamie šķēršļi, kas saistīti ar formālām, juridiskām un tehniskām prasībām, patiešām ir nepieciešami plānošanas kvalitātes labad, un norāda, ka jābūt iespējai inovācijā panākt atbilstību tehnikas līmenim, ne tikai izpildot standartus, bet arī izmantojot “līdzvērtīgus alternatīvus risinājumus”.

1.5.

Tā kā šķēršļus atjaunīgo būvmateriālu izmantošanai rada arī dažādi būvniecības noteikumi, EESK aicina veikt vienādošanas pasākumus un uzskata, ka svarīgs virzītājspēks šajā procesā ir Jaunais Eiropas Bauhaus.

1.6.

EESK iesaka, veicot kvalificēto ilgtspējas novērtējumu, attiecībā uz ēku dzīves ciklu un salīdzinot ietekmi uz vidi, konsekventi izmantot aprites cikla novērtējumu.

1.7.

EESK uzsver, cik nozīmīgs ir obligātais standartu minimums attiecībā uz oglekļa emisijām visā ēku dzīves ciklā un attiecīga prasība ziņot par oglekli visā būvniecības nozarē.

1.8.

EESK uzskata, ka Ēku energoefektivitātes direktīva (ĒEED) ir galvenais politikas instruments, ar ko noteikt prasības oglekļa emisiju samazināšanai visā ēku dzīves cikla laikā. EESK aicina Eiropas Komisiju izstrādāt oglekļa sertifikācijas sistēmu, kurā būtu pilnībā ņemta vērā koksnes produktu loma emisiju kompensēšanā.

1.9.

EESK uzskata, ka ir obligāti jānodod zinātība, kā plānots Jaunā Eiropas Bauhaus akadēmijā, un valsts līmenī jānodrošina atbilstošs apmācības un profesionālās pilnveides piedāvājums. Apmācība un profesionālā pilnveide jaunu, ilgtspējīgu būvniecības metožu un materiālu izmantošanas jomā ir vajadzīga visiem būvniecības procesā iesaistītajiem: plānotājiem, arhitektiem, inženieriem, tehniskajiem darbiniekiem, IT speciālistiem un būvstrādniekiem.

1.10.

EESK uzskata, ka kvalitātē balstītas iepirkuma procedūras, kurās izmantoti ilgtspējas un aprites cikla kritēriji, kā arī piemērotu iepirkuma procedūru izvēle, kas pieļauj inovatīvus risinājumus, ir priekšnoteikums klimata mērķu sasniegšanai un koka būvniecības veicināšanai. Tāpēc EESK aicina gan noteikt stingrākas juridiskās saistības attiecībā uz kvalitātē balstītu konkurenci un uz klimatu saudzējošu publisko iepirkumu, gan arī veikt attiecīgus līgumslēdzēju iestāžu apmācības pasākumus.

1.11.

EESK aicina dalībvalstis piedalīties Austrijas un Somijas valdību iniciatīvā Wood POP, kuras mērķis ir valsts un reģionālā līmenī mobilizēt kokmateriālu nozares publiskā un privātā sektora dalībniekus un atbalstīt ieguldījumu pārorientēšanu uz ilgtspējīgiem biobāzētiem risinājumiem un koksnes pievienotās vērtības radīšanas ķēdēm.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

Koka būvniecības tradīciju pamatā ir gadsimtiem sena inovācijas vēsture. Ilgtspējīgu materiālu izmantošana citastarp ir ietverta Jaunā Eiropas Bauhau s (1) idejās.

2.2.

EESK piekrīt Komisijas uzskatam, ka inovatīviem, biobāzētiem, kā arī ilgtspējīgiem un ar mazoglekļa metodēm saražotiem (būv-)materiāliem ir ārkārtīgi liela nozīme zaļās pārkārtošanās procesā. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) (2) ziņojumu par ēkām pašlaik ēkas rada 33 % no globālajām CO2 emisijām (2021). Lielākā to daļa ir tieši un netieši saistītas ar ēku ekspluatāciju, taču 6,4 % (2021) rada celtniecības materiālu ieguve un ražošana. Šeit nav iekļauts transports, ēku nojaukšana un infrastruktūras objekti. Transporta radītās emisijas tiek iedalītas transporta nozarei. Var pieņemt, ka būvniecības radītās faktiskās emisijas ir lielākas. Saskaņā ar Komisijas datiem Eiropas Savienībā ēkas patērē aptuveni 40 % enerģijas un rada aptuveni vienu trešdaļu no siltumnīcefekta gāzu emisijām ES. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums galvenokārt ir saistīts ar energorenovācijas pasākumiem, atjaunīgo energoresursu avotu īpatsvara palielināšanu un apkures sistēmu atjaunošanu. Toties pieaug galveno dzīvesvietu skaits un lielāka izmantojamā dzīvojamā platība uz vienu mājokli.

2.3.

EESK uzsver mežu ārkārtīgi lieto nozīmi cilvēku dzīvē visā pasaulē. Piemēram, Eiropas 400 miljardi koku absorbē gandrīz 9 % Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisiju. EESK apzinās, ka atmežošana ir milzīga globāla problēma, tomēr Eiropas Savienībā mežu resursi palielinās. No 1990. līdz 2020. gadam meža platība ir pieaugusi par 9 % un koksnes apjoms Eiropas mežos – par 50 % (3). EESK pilnībā atbalsta visus Eiropas Komisijas centienus risināt šo globālo problēmu un uzsver, ka Eiropas Savienībā ir jāturpina veicināt veselīgus un augošus mežus. Lai samazinātu oglekļa emisijas, ar aktīvu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu visā Eiropas Savienībā būtu jāveicina koksnes īpatsvara palielināšana būvniecībā, un tai nebūtu jāliek politiska rakstura šķēršļi.

2.4.

Tāpēc EESK norāda, ka gan masīvkoka, gan līmētas koksnes būvniecības potenciāla izmantošanai klimata aizsardzībā jābūt nesaraujami saistītai ar mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Austrijas projektā CareforParis (4), kurā sadarbojās Federālais Mežu pētniecības centrs (Bundesforschungszentrum für Wald, BFW), Dabas resursu un dzīvības zinātņu universitāte (Universität für Bodenkultur, BOKU), Wood K Plus un Austrijas Vides aģentūra, tika izstrādāti un analizēti dažādi meža apsaimniekošanas scenāriji. Scenāriji pamatojas uz atšķirīgām klimata pārmaiņām un Austrijas mežu pielāgošanās stratēģijām un parāda iespējamās norises līdz 2150. gadam. Tika sīkāk analizēta mežu un koksnes produktu oglekļa ietekme un kā ar koksnes produktu palīdzību izvairīties no CO2 emisiju radīšanas. Mijiedarbība starp meža augšanu, koksnes izmantošanu un siltumnīcefekta gāzu emisiju novēršanu ar koksnes produktu palīdzību veido pozitīvu siltumnīcefekta gāzu bilanci. Eiropas meži ir nozīmīgs oglekļa piesaistītājs. No 2010. līdz 2020. gadam gada vidējā oglekļa sekvestrēšana meža biomasā Eiropas reģionā sasniedza 155 miljonus tonnu. ES 28 dalībvalstīs sekvestrētais apjoms atbilst 10 % no bruto siltumnīcefekta gāzu emisijām (5). Lielāka sviras ietekme klimata aizsardzībā ir fosilo izejvielu un energonesēju aizstāšanai ar koksni (materiāli un enerģija) un tādējādi novērstajām emisijām. Tāpēc svarīgs pasākums cīņā pret klimata pārmaiņām ir nodrošināt koksni, ar ko aizstāt materiālus ar lielākām aprites cikla emisijām.

2.5.

Iegultā enerģija ir enerģija, kas jāizmanto materiālu vai attiecīgi komponentu un ēku ražošanai, uzglabāšanai, transportēšanai, uzstādīšanai un visbeidzot iznīcināšanai. Salīdzinājumā ar citiem tradicionālajiem būvmateriāliem koksne piesaista oglekli vēl pirms tās izmantošanas par celtniecības materiālu (koks sastāv no aptuveni 50 % tīra oglekļa). Vērtējot koksnes emisiju bilanci, būtiska nozīme ir tādiem faktoriem kā izcelsme, transportēšanas attālums un apstrādes veids, kā arī atkalizmantojamība. Līdzvērtīgu ēku salīdzinājums visā to dzīves ciklā liecina, ka, atšķirībā no citiem būvmateriāliem, koksnei ir labāki iegultās enerģijas, siltumnīcefekta gāzu emisiju, gaisa un ūdens piesārņojuma un citi ietekmes rādītāji. Pašlaik gadā saražotie koksnes produkti (= koksne, kas izmantota kā materiāls), tikai pateicoties aizstāšanas efektam vien, ļauj novērst aptuveni 10 % gada kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju.

2.6.

Konkrēti, būvējot no koka, var ietaupīt līdz 40 % CO2 emisiju salīdzinājumā ar betonu. Piemērojot Hagauer et al. (2009) (6) ieteikto tilpuma pārrēķinu svarā, viena kubikmetra (m3) koksnes (jaukta lapu un skuju koku koksne) saussvars ir 417 kg. Pieņemot, ka oglekļa īpatsvars ir 50 %, CO2 ekvivalents ir 0,765 t/m3. Tas nozīmē, ka no 1 miljona m3 papildus nocirstās lietošanai gatavas koksnes 0,765 miljoni tonnu CO2 tiek sekvestrēti pastāvīgajos produktos.

2.7.

Koka ēku īpatsvars pēdējos gados ir palielinājies. Piemēram, Austrijā 20 gadu laikā koka būvniecības īpatsvars (7) pieauga par vairāk nekā 70 % un 2018. gadā sasniedza 24 % no izmantotās lietderīgās platības. No tiem 53 % attiecināmi uz mājokļu būvi, 11 % – uz komerciālo un rūpniecisko būvniecību un 29 % – uz lauksaimniecības nozares nedzīvojamām ēkām. Salīdzinājumam – sabiedrisko ēku īpatsvars bija tikai 7 %. Zviedrijā un Somijā no koka ir būvētas 90 % visu jauno vienģimenes māju un aptuveni 20 % jaunuzcelto daudzģimeņu māju.

2.8.

Pilsētu blīvuma palielināšanai var būt būtiska nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām, un tas neizbēgami ir saistīts ar augstāku ēku būvniecību. Pašreizējie projekti liecina, ka koka konstrukcijas var sasniegt lielu augstumu. Kā piemērus var minēt Sara kultūras centru Zviedrijā, kuram ir 20 stāvi 75 m augstumā (8), un Ascent Tower augstceltni Milvokī no koka konstrukcijām 18 stāvu augstumā (9).

2.9.

Mūsdienu koka būvniecības sistēmas var viegli pielāgot tā, lai tās nodrošinātu visaptverošus risinājumus ēku renovācijai, radot kvalitatīvus mājokļus un panākot ievērojamus enerģijas ietaupījumus. Renovācijas projektos tiek izmantota ne tikai viegli pieejamā pilsētu infrastruktūra, bet arī tā iegultā enerģija, kas jau ir iekļauta pašreizējā ēku fondā.

2.10.

Izmantot esošās rezerves, nevis pievienot jaunas ēkas nozīmē efektīvāk izmantot tos resursus, ko pilsēta var piedāvāt, tāpēc tas principā ir jānosaka par prioritāti. Priekšrocības ir komponentu montāžas un salikšanas ātrums, labāka nestspējas/svara attiecība salīdzinājumā ar citiem materiāliem un līdz ar to – salīdzinoši zema pašslodze uz esošo konstrukciju.

2.11.

Koksne ir arī labi piemērota izmantošanai kaskādes veidā. Vairāki izmantošanas posmi palielina vērtības radīšanu, samazina resursu patēriņu un nozīmē to, ka CO2 tiek piesaistīts ilgākā laikposmā.

2.12.

Koka būvniecības kvalitātes plānošanai izvirzītās formālās, juridiskās un tehniskās prasības ir salīdzinoši augstākas un apjomīgākas nekā citiem būvniecības veidiem. Šāds sarežģītības līmenis kavē koka būvniecības tirgus daļas pieaugumu. Komponentu, savienojumu un mezglu standartizācija var būt sekmēt īstenošanu un nodrošināt izmaksu lietderību un kvalitāti. Viena no pašreizējām iniciatīvām ir dataholz.eu datubāze, kas nodrošina, ka pārbaudīti ēku komponenti un komponentu savienojumi ir pieejami tiešsaistē Vācijā un Austrijā. EESK principā secina, ka jābūt iespējai, ka inovācijas arī koka būvniecībā visās jomās atbilst tehnikas līmenim, ne tikai izpildot pašreizējos standartus, bet arī izmantojot “līdzvērtīgus alternatīvus risinājumus”.

3. Īpašas piezīmes

3.1.

EESK norāda, ka, pateicoties standartizācijai, precizitātei un kvalitātei, koka būvniecības sistēmas ir ļoti piemērotas gan jaunu ēku būvniecībai, gan esošo ēku renovācijai, gan tukšās pilsētu telpas aizpildīšanai. Dažas no to daudzajām priekšrocībām ir pielāgojamība, augsta saliekamu konstrukciju izgatavošanas pakāpe, īsāks būvniecības laiks un mazāks svars salīdzinājumā ar citiem materiāliem.

3.2.

Būtisks ēku novērtēšanas kritērijs ir ietekme uz vidi visā dzīves ciklā. Ietekmi uz vidi rada būvniecība (izmantoto būvizstrādājumu ražošana un transports), lietošana un demontāža (tostarp būvizstrādājumu reciklēšana vai likvidēšana). Ietekmi uz vidi reģistrē aprites cikla novērtējumos (EN 15804:15.02.2022.).

3.3.

Aprites cikla novērtējums ir piemērots instruments būvizstrādājumu ilgtspējas novērtēšanai. EESK iesaka, veicot kvalificēto ilgtspējas novērtējumu, attiecībā uz ēkām konsekventi izmantot aprites cikla novērtējuma instrumentu, lai parādītu un salīdzinātu ēku ietekmi uz vidi.

3.4.

Būvniecības noteikumu prasības pēdējo gadu laikā ir kļuvušas elastīgākas pret atjaunīgo būvmateriālu izmantošanu. Ir paplašinātas iespējas būvēt no koka, it īpaši saistībā ar ugunsdrošību. Šis jautājums tiek izskatīts arī šobrīd notiekošos projektos.

3.5.

Minhenes Tehniskās universitātes (TUM) vadītajā pētniecības projektā “TIMpuls” (10) pašlaik tiek pētīti ugunsgrēki daudzstāvu koka ēkās, lai izveidotu stabilu pamatu vienotiem noteikumiem par koka augstceltņu būvniecību.

3.6.

Neseno pētījumu rezultāti un īstenotie projekti liecina, ka būvēšana no koka nekādā ziņā neatpaliek no citām projektēšanas metodēm ugunsdrošības ziņā un tai ir papildu priekšrocības seismiskās drošības (11) ziņā.

3.7.

Atšķirīgs tiesiskais regulējums, pat dalībvalstu iekšienē, bieži rada nevajadzīgus šķēršļus. Tāpēc EESK aicina turpināt būvniecības tiesību aktu saskaņošanu, lai nodrošinātu koka būvmateriālu vienlīdzību ar citiem būvmateriāliem.

3.8.

EESK mudina dalībvalstis palielināt koksnes izmantojumu publiskajās ēkās, kur tas šobrīd ir zemāks par kopējo vidējo rādītāju. Publiskajam sektoram jāuzņemas rādīt piemēru, izmantojot koka būvniecības potenciālu klimata mērķu sasniegšanā. It īpaši izcilas, novatoriskas no koka būvētas individuālas ēkas var būt identitātes avots un dot impulsu plašākai koksnes izmantošanai.

3.9.

Iepirkuma procedūrās, bieži vien uz koka būvniecības risinājumu rēķina, labākā pretendenta noteikšanā vai nu neizmanto, vai pārāk maz izmanto tādus kritērijus kā bioekonomika, ilgtspēja, aprites cikla izmaksas, ietekme uz klimatu u. c. Tāpēc EESK aicina stingrāk apņemties publiskajā iepirkumā iekļaut kritērijus, kas sekmē klimata mērķu sasniegšanu.

3.10.

Saliekamu koka konstrukciju gadījumā plānošanai jābūt gandrīz izpildes posmā, lai novērstu jebkādu interpretācijas risku un nodrošinātu viennozīmīgu salīdzināmību. Lai panāktu priekšrocības attiecībā uz tehnisko un ekonomisko optimizāciju un īstenošanas ilgumu (12), plašais produktu klāsts un ražošanas, loģistikas un montāžas procesu ietekme šajā saistībā ir jāņem vērā agrākā posmā nekā būvniecībā, kurā ir zems saliekamu konstrukciju līmenis. To var izdarīt, ja, izvēloties piemērotu iepirkuma procedūru, piemēram, arhitektūras konkursu vai konkursa dialogu, vai arī izsludinātājam iesaistot specializētus plānotājus, tiek laikus iekļauta informācija par pretendentu.

3.11.

EESK uzsver Jaunā Eiropas Bauhaus nozīmi kvalitatīvu un klimatu saudzējošu būvmateriālu veicināšanā un tādējādi – koksnes izmantošanā būvniecībā. Pašlaik koksnes kā būvmateriāla īpatsvars Eiropas Savienībā ir tikai 3 %, tāpēc koka būvniecības potenciāls klimata aizsardzībā vēl ne tuvu nav izsmelts. Tādēļ EESK uzskata, ka Jaunā Eiropas Bauhaus atbalsts alternatīvu būvmateriālu pētniecībai, izstrādei un inovācijai ir svarīgs elements šā potenciāla apguvē.

3.12.

Daudzos gadījumos lietotāji būvniecības nozarē ne vienmēr pietiekami pārzina izmantošanas iespējas. Nepilnīgu zināšanu dēļ koku bieži izmanto ļoti ierobežoti. Tāpēc EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi Eiropas iekšienē nodot zinātību, kā plānots Jaunā Eiropas Bauhaus akadēmijā, un vienlaikus uzsver, ka jānodrošina, lai arī valstu līmenī pietiekamā apjomā tiktu piedāvāti atbilstoši apmācības un profesionālās pilnveides moduļi. Apmācība un profesionālā pilnveide jaunu, ilgtspējīgu būvniecības metožu un materiālu izmantošanas jomā būs vajadzīga visām būvniecības procesā iesaistīto darba ņēmēju kategorijām: plānotājiem, arhitektiem, inženieriem, tehniskajiem darbiniekiem, IT speciālistiem un būvstrādniekiem. Zaļo pārkārtošanos var panākt tikai ar atbilstoši izglītotu cilvēku palīdzību.

3.13.

EESK atzinīgi vērtē kopīgo Eiropas sociālo projektu RESILIENTWOOD, ko vada Eiropas Koksnes pārstrādes nozares asociācija (CEI-Bois) un Eiropas Būvniecības un kokapstrādes darbinieku asociācija (EFBWW), kura mērķis ir izstrādāt ieteikumus un vadlīnijas uzņēmumiem, arodmācībām un publiskajām iestādēm, lai ES kokrūpniecības nozarei piesaistītu jauniešus, pielāgotos tehnoloģiskajām pārmaiņām un turpinātu apmācīt darbiniekus.

3.14.

EESK uzskata, ka ir svarīgi publicēt tehnisku informāciju, lai visas ieinteresētās personas būtu informētas par jaunākajiem sasniegumiem koka būvniecības jomā, un noteikt celtniecības un strukturālus standartus koka būvniecības vienkāršošanai.

3.15.

Galvenais ES tiesību akts ēku sektorā ir Ēku energoefektivitātes direktīva (ĒEED). Ar to ES dalībvalstīm ir uzlikts pienākums noteikt savu ēku snieguma līmeņus, stratēģiski plānot ēku fonda dekarbonizāciju, izmantojot ilgtermiņa renovācijas stratēģijas, un īstenot papildu pasākumus. Tāpēc ĒEED ir pašsaprotams politikas instruments, ar ko noteikt prasības un skaidrus katalizatorus oglekļa emisiju samazināšanai visā ēku dzīves cikla laikā.

3.16.

ĒEED noteikumi ir jāsaskaņo ar klimatneitralitātes mērķiem un jānosaka vissvarīgākie un steidzamākie pasākumi, kas jāveic līdz 2050. gadam. Lai gan ir svarīgi uzlabot ēku energoefektivitāti, bez skaidras izpratnes par ēku integrēto oglekļa pēdu pastāv risks, ka pasākumi nebūs optimāli.

3.17.

EESK atzinīgi vērtē 2022. gada pavasarī ierosināto Ekodizaina regulu ilgtspējīgiem produktiem kā svarīgu soli ceļā uz zaļākiem un apritīgākiem produktiem. Minimālo kritēriju noteikšanu, piemēram, saistībā ar produktu vidiskās un klimatiskās pēdas samazināšanu, var pilnībā piemērot arī koka būvniecībā un tādejādi radīt ekonomiskas iespējas inovācijai, lai gan pašlaik koka būvniecība nav iekļauta regulā.

3.18.

Obligāts būvniecības nozares ziņošanas pienākums par oglekļa emisijām visā dzīves ciklā atvieglos datu vākšanu un salīdzinošo novērtēšanu un būvniecības sektorā pavērs iespēju attīstīt nepieciešamās prasmes un spējas. Laika gaitā jāievieš un jānostiprina saistošs standartu obligātais minimums attiecībā uz oglekļa emisijām dzīves ciklā. EESK aicina Eiropas Komisiju izstrādāt oglekļa sertifikācijas sistēmu, kurā būtu pilnībā ņemta vērā koksnes produktu loma emisiju kompensēšanā.

3.19.

EESK aicina dalībvalstis visaptveroši piedalīties Austrijas un Somijas valdību jaunajā iniciatīvā Wood POP, kas ir platforma dialoga sekmēšanai par koka izmantošanas politiku un kuras mērķis ir valsts un reģionālā līmenī mobilizēt nozīmīgus kokmateriālu nozares publiskā un privātā sektora dalībniekus un vienlaikus atbalstīt ieguldījumu pārorientēšanu uz ilgtspējīgiem biobāzētiem risinājumiem un koksnes pievienotās vērtības radīšanas ķēdēm.

3.20.

Savā papildatzinumā CCMI/205 “Rūpniecība 5.0 un koka būvkonstrukciju sektors” EESK uzsver, ka koksnes būvmateriālu izmantošana ir lieliska iespēja, jo koksne ir ilgtspējīga un rentabla alternatīva un papildinājums tādiem tradicionālajiem būvmateriāliem kā betons un tērauds. Vēl viena priekšrocība ir augstais darba ražīgums, kas koka būvniecības nozarē ļauj ēkas būvēt ātrāk un efektīvāk. Turklāt koka būvniecība paver nodarbinātības iespējas lauku apvidos. Koka būvniecība sniedz ieguvumus videi, jo koksne ir atjaunojams resurss un salīdzinājumā ar citiem materiāliem rada mazākas oglekļa emisijas gan ražošanā, gan visā aprites ciklā. Koka būvniecība arī veicina mežu saglabāšanu un uzturēšanu un tādējādi palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Briselē, 2023. gada 22. martā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) OV C 275, 18.7.2022., 73. lpp.; OV C 155, 30.4.2021., 73. lpp.

(2) IEA ziņojums par ēkām (2022. gads), https://www.iea.org/reports/buildings.

(3) https://foresteurope.org/wp-content/uploads/2016/08/SoEF_2020.pdf

(4) Weiss P., Braun M., Fritz D., Gschwantner T., Hesser F., Jandl R., Kindermann G., Koller T., Ledermann T., Ludvig A., Pölz W., Schadauer K., Schmid B.F., Schmid C., Schwarzbauer P., Weiss G. 2020. Nobeiguma ziņojums par CareforParis projektu. Klimata un enerģētikas fonds, Vīne.

(5) https://foresteurope.org/wp-content/uploads/2016/08/SoEF_2020.pdf

(6) Hagauer D., B. Lang, C. Pasteiner un K. Nemesthoty, 2009, Empfohlene Umrechnungsfaktoren für Energieholzsortimente bei Holz- bzw. Energiebilanzberechnungen (Ieteicamie pārrēķina koeficienti enerģijas kokmateriālu sortimentam attiecīgi koksnes un enerģijas bilances aprēķinos). Federālā Lauksaimniecības, mežsaimniecības, vides un ūdenssaimniecības ministrija, V/10. nodaļa– Enerģija un vides ekonomika. Privāta izdevniecība, Vīne.

(7) Koka būvniecības īpatsvars Austrijā. Statistisks apsekojums par visiem ēku būvniecības projektiem 1998.–2008.–2018. gadā. Robert Stingl, Gabriel Oliver Praxmarer, Alfred Teischinger, Dabas resursu un dzīvības zinātņu universitāte Vīnē, pasūtītājs – proHolz Austria.

(8) Sk. Sara Cultural Centre, Skelleftea, Schweden, White Arkitekter, 2021. gads.

(9) Sk. Ascent Tower, Milwaukee, WIEHAG Österreich, 2021. gads.

(10) www.cee.ed.tum.de/hbb/forschung/laufende-forschungsprojekte/timpuls (skatīts 23.1.2023.).

(11) Sk. pētniecības projektu “Koka ēku seismiskā drošība”, Bernes Lietišķo zinātņu universitāte (2020) www.bfh.ch/de/forschung/referenzprojekte/erdbebensicherheit-holzgebaeude (skatīts 23.1.2023.).

(12) Sk. pētniecības projektu leanWOOD – Neue Kooperations- und Prozessmodelle für das vorgefertigte Bauen mit Holz (Jauni sadarbības un apstrādes modeļi saliekamu koka konstrukciju būvniecības jomā) HSLU Hochschule Luzern, 2017.

PIELIKUMS

Turpmākajās lappusēs pievienots Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas papildatzinums “Rūpniecība 5.0 un koka būvkonstrukciju sektors”:

Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisijas atzinums par tematu “Rūpniecība 5.0 un koka būvkonstrukciju sektors”

(papildatzinums atzinumam TEN/794)

Ziņotājs:	Martin BÖHME
Līdzziņotājs:	Rolf GEHRING

Pilnsapulces lēmums	15.11.2022.
Juridiskais pamats	Reglamenta 56. panta 1. punkts
	Papildatzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
Pieņemts CCMI sanāksmē	27.2.2023.
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	29/0/3

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzsver, ka koksnes būvmateriālu izmantošana ir lieliska iespēja, jo koksne ir ilgtspējīga un rentabla alternatīva un papildinājums tādiem tradicionālajiem būvmateriāliem kā betons un tērauds. Vēl viena šā materiāla priekšrocība ir augstā darba produktivitāte, kas koka būvkonstrukciju nozarē sniedz iespēju ēkas būvēt ātrāk un efektīvāk. Arī iespēja konstrukcijas elementus izgatavot rūpnīcā mazina izmaksas un palielina ēku drošību.

1.2.

Darbaspēka izglītība, apmācība un mūžizglītība koka būvkonstrukciju jomā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Izglītībai un apmācībai jābūt uz visu sociālo partneru iesaisti balstīta sociālā dialoga rezultātam.

1.3.

EESK uzskata, ka koka būvkonstrukciju nozares stiprināšana paplašinās darba ņēmēju iespējas, it īpaši lauku apvidos. Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība mežsaimniecības un koka būvkonstrukciju nozarē var uzlabot ekonomisko stāvokli lauku apvidos, kuros svarīga nozīme ir mežsaimniecībai.

1.4.

EESK uzsver daudzos ieguvumus, ko koka būvkonstrukcijas sniedz videi. Viens no lielākajiem ieguvumiem ir tas, ka koksne ir atjaunojama izejviela, kas gan būvkonstrukciju ražošanas un ēku būvniecības procesā, gan to ekspluatācijas ciklā rada daudz mazāku CO2 emisiju daudzumu nekā citi būvmateriāli. Turklāt, lai koksni varētu izmantot būvniecībā, meži ir jāuztur un jākopj, un tāpēc šāda izmantošana stimulē ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Augšanas posmā koksne no atmosfēras piesaista un uzglabā CO2. Ja koksni izmanto kā būvmateriālu, tā kļūst par zaļo būvmateriālu un tādējādi kopumā palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

1.5.

EESK norāda uz nesenajām publikācijām par būvniecību un būvizstrādājumiem, it īpaši uz atzinumiem “Saskaņoti būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumi” (1) un “Koka būvkonstrukcijas CO2 emisiju samazināšanai būvniecības nozarē” (2).

1.6.

Koksnes izmantošana būvniecības nozarē pastiprina viedokli par koksnes seismiskās drošības īpašībām, kas sevi ir apliecinājušas dažos gadījumos, piemēram, Aļaskā notikušajā zemestrīcē 1964. gadā. EESK uzskata, ka cilvēki, kuri dzīvo zemestrīču apdraudētās teritorijās, būtu jāmudina izmantot koksni kā būvmateriālu.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

Šis atzinums papildina atzinuma TEN/794 “Koka konstrukciju izmantošana CO2 samazināšanai būvniecības nozarē” vispārīgās piezīmes.

2.2.

Būvniecības nozare ir nozīmīgs siltumnīcefekta gāzu emisiju avots un līdz ar to svarīgs faktors, kas nelabvēlīgi ietekmē klimatu. Emisijas galvenokārt rodas, siltuma un elektroenerģijas ieguvei ēkās izmantojot fosilos kurināmos, kā arī būvmateriālu ražošanas procesā. Būvniecības nozarē ir steidzami jāveic siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumi, piemēram, atjaunīgas enerģijas izmantošana, ēku energoefektivitātes paaugstināšana un ilgtspējīgu būvmateriālu izmantošana (3).

2.3.

EESK uzsver – lai būvniecības nozarē palielinātu ilgtspējīgi izgatavotu koka būvmateriālu nozīmi, lielāka uzmanība jāpievērš ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai, kuras mērķis ir izejvielas, proti, koksnes ieguve. Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana nozīmē ekoloģisku un vienlaikus ekonomiski un sociāli ilgtspējīgu mežu pārvaldību un izmantošanu. Tas nozīmē mežu saglabāšanu ne vien pašreizējām, bet arī nākamajām paaudzēm un dabas resursu atbildīgu izmantošanu. Svarīgs ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas elements ir bioloģiskās daudzveidības un mežu ekosistēmu pakalpojumu saglabāšana. Ir svarīgi arī mazināt mežu neaizsargātību pret tādiem dabiskiem traucējumiem kā mežu ugunsgrēki un kukaiņu invāzija.

2.4.

Tehniskā ziņā var apgalvot, ka koka būvkonstrukcijām salīdzinājumā ar citiem būvmateriāliem, piemēram, betonu, ir nepieciešams ievērojami mazāks daudzums tā sauktās iegultās enerģijas. Iegultā enerģija ir enerģija, ko izmanto produktu izgatavošanai, transportēšanai, glabāšanai un reciklēšanai. Samazinot iegultās enerģijas apjomu, šiem procesiem vajadzēs mazāk enerģijas, un tādējādi tiks veicināta CO2 emisiju samazināšana un ilgtspējīgs enerģijas patēriņš. Iegultās enerģijas apjoma samazinājums var arī uzlabot uzņēmumu konkurētspēju.

2.5.

EESK secina, ka tiesiskais regulējums dažkārt kavē koka būvkonstrukciju nozares attīstību, ierobežojot koksnes kā būvmateriāla izmantošanu vai uzliekot konkrētus noteikumus un standartus, kas apgrūtina vai sadārdzina koka būvkonstrukciju izmantošanu. Šajā ziņā piemērs ir dažās valstīs noteiktais koka ēku augstuma ierobežojums. Tas var ierobežot koka būvkonstrukciju izmantošanas iespējas un kavēt novatorisku koka konstrukciju izstrādi. Ēku ugunsdrošības jomā nav pieņemami, ka veiktspējas noteikumi attiecībā uz koksni atšķiras tiem, kas attiecas uz citiem materiāliem. EESK mudina Eiropas līmenī vienādot noteikumus neatkarīgi no materiāla veida.

2.6.

Koka būvkonstrukcijas var sniegt nozīmīgu ieguldījumu virzībā uz apritīgāku ekonomiku un it īpaši uz vairāk biobāzētas ekonomikas mērķa sasniegšanu, kā to paredz attiecīgie ES politikas pasākumi. Šajā sakarā ir jāturpina paplašināt koksnes un koksnes izstrādājumu izmantošanas jomas un uzlabot materiālu īpašības. Šajā procesā īpaši būtiska nozīme ir koksnes produktu reciklējamībai. Vienlaikus nozīmīgāka tomēr kļūst arī koksnes un citu materiālu kombinēšana. Šajā ziņā svarīga un inovāciju veicinoša nozīme var būt Eiropas līmenī koordinētai un atbalstītai sadarbībai materiālu īpašību un kompozītmateriālu pētniecības jomā.

2.7.

Mūsu tautsaimniecības nozaru pārveidei saskaņā ar koncepciju “Rūpniecība 5.0” ir ne tikai sociāls pamats, bet arī spēcīga tehniska dimensija. Digitalizācija (Building-Information-Modeling), robotizācija un mācīties spējīgu programmu (mākslīgais intelekts) izmantošana pārveidos visu vērtības radīšanas ķēdi – no mežsaimniecības līdz būvniecībai, ēku saglabāšanai un reciklēšanai. Tāpēc vajadzīgs tiesiskais regulējums, kurā noteiktas vispārīgas prasības attiecībā uz izstrādājumiem, prasības attiecībā uz būvizstrādājumiem un standarti. Koka būvkonstrukciju jomā šīs prasības ir jākoordinē. Saskaņā ar iniciatīvas “Rūpniecība 5.0” sociālajiem mērķiem tehnoloģijas un darba organizācijas koncepcijas būtu jāizstrādā, sekojot antropocentriskai pieejai tehnoloģiju izstrādē. Būs svarīgi arī, sākot ar tehnoloģiju izstrādes pirmo posmu, sistemātiski apsvērt iespējamo pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz veselīgu darba un dzīves vidi.

2.8.

EESK secina, ka koka būvkonstrukciju tehnoloģiskās un materiāltehniskās izmaiņas mainīs arī darba organizāciju un kvalifikācijas prasības. Šeit rodas pārklāšanās starp būvniecības un kokrūpniecības nozari un starp tradicionālajām profesijām šajās divās tautsaimniecības nozarēs. Šajā saistībā obligāta ir pašreizējo mācību programmu, kas paredzētas atsevišķām profesijām, pielāgošana vai profesiju pārveidošana, kura būtu jākoordinē Eiropas līmenī. Mērķis vairot profesiju pievilcību un paredzēt tām plašu uzdevumu klāstu un atbilstoša darba organizācija arī pozitīvi ietekmēs būvniecības un kokrūpniecības pievilcību.

2.9.

EESK uzskata, ka saistībā ar straujajām pārmaiņām darba metodēs (digitalizācija, robotika, mākslīgais intelekts, jaunas iekārtas), darbaspēka izglītība, apmācība un mūžizglītība koka būvkonstrukciju jomā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Izglītībai un apmācībai jābūt uz visu sociālo partneru iesaisti balstīta sociālā dialoga rezultātam.

3. Īpašas piezīmes

3.1.

Sagaidāms, ka koka būvkonstrukciju īpatsvara pieaugums varētu ievērojami veicināt reģionālo vērtības radīšanas ķēžu stiprināšanu un ekoloģiskās pēdas mazināšanu. Koka būvkonstrukcijas materiāltehniskā ziņā ir ļoti efektīvs ieguldījums bioekonomikā, it īpaši, ja visā būvkonstrukciju aprites ciklā, tostarp projektēšanas posmā lielāks uzsvars tiek likts uz uzturēšanu un saglabāšanu. Lai izvairītos no ekoloģiskas pārvirzes, koksni cita starpā vajadzētu iegūt tikai no vietām, kurās ir sertificētas meža platības (FSC un PEFC meža sertifikācijas sistēmas) un kuru masīvkoksnes potenciāls pārsniedz pašu vajadzības.

3.2.

EESK uzskata, ka koksnes ieguvei nepieciešamās zemes platības plānojums un apsaimniekošanas veids (intensīvs, ekstensīvs, monokultūra, ekoloģisks) un ieguve (konvencionāla vai ilgtspējīga) kopumā ir ļoti svarīgi koka būvkonstrukciju ilgtspējas elementi. It īpaši, lai panāktu vēlamo koka būvkonstrukciju īpatsvara pieaugumu būvniecības nozarē, palielinot zemes platību īpatsvaru un pārveidojot attiecīgās platības koksnes ieguvei, ir ārkārtīgi svarīgi pastāvīgi tiekties uz ilgtspējas un bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanu.

3.3.

Praktiskie testi liecina, ka ekoloģiskās bilances ziņā koka būvkonstrukciju izmantošana kopumā ir izdevīgāka nekā citas būvniecības metodes, piemēram, būvniecība, izmantojot dzelzsbetona konstrukcijas. It īpaši ietekmes rādītājs globālās sasilšanas potenciāla noteikšanai ir ievērojami labāks un veido tikai 57 % no dzelzsbetona konstrukcijas potenciāla (4).

3.4.

EESK uzsver, ka, izvērtējot pētījumus, kuros pretstatītas koka būvkonstrukcijas un monolītas konstrukcijas, ir pierādīts: ņemot vērā aprites cikla novērtējuma rādītājus: a) primārās enerģijas pieprasījumu (kopējais un neatjaunojamais) un b) globālās sasilšanas potenciālu, saskaņā ar dzīves cikla novērtējuma rādītājiem koka būvkonstrukciju izmantošanai gandrīz visos gadījumos ir mazāka vidiskā ietekme. Tas nav atkarīgs no monolītajai konstrukcijai izvēlētajiem būvmateriāliem un no koka būvkonstrukcijas veida (5).

3.5.

Saliekamu koksnes būvkonstrukciju ražošanas iespējas daudz lielākas nekā saliekamu monolītu konstrukciju ražošanas iespējas. Tas nozīmē, ka darbs būvlaukumā ir mazāk atkarīgs no laikapstākļiem un lielāka ražošanas daļa notiek ražotnē optimālos darba apstākļos. Tomēr lielākai vertikālai integrācijai vajadzīga intensīvāka plānošana un tādējādi ilgāks plāna izpildes laiks.

3.6.

EESK secina, ka īsāki būvniecības termiņi, izmantojot koka būvkonstrukcijas, samazina būvobjektu pieskaitāmās izmaksas un izpildes laiku. Iepriekš izgatavotas saliekamās konstrukcijas samazina pārvadājumus uz būvlaukumu. It īpaši pilsētvides potenciāli izmantojamās zonās koka būvkonstrukcijas var ātri radīt jaunu dzīves telpu, piemēram, palielinot un paplašinot esošās ēkas.

3.7.

Koka būvkonstrukcijas ar vienādiem ārējiem izmēriem nodrošina lielākas dzīvojamās platības. Tas ir tāpēc, ka koka būvkonstrukcijās izolācijas slānis bieži tiek integrēts nesošajā konstrukcijā, monolītajām konstrukcijām to pievieno atsevišķi. Tāpēc ar tādu pašu izolācijas slāni koka ēkām ir plānāka ārējā siena.

3.8.

EESK pauž cerību, ka koka būvkonstrukciju potenciāls palielināsies, papildus dzīvojamo ēku būvniecībai tās izmantojot cita veida nedzīvojamās ēkās (piemēram, biroju, noliktavu un laboratoriju ēkās).

3.9.

EESK norāda, ka, tāpat kā visiem būvniecības veidiem, būves ekspluatācijas ciklā liela nozīme ir kvalitatīvai ēku projektēšanai un būvniecībai. Tāpēc īpaši ir vajadzīgi labi apmācīti arhitekti un inženieri un Eiropas plānošanas direktīva, kas ar atbilstošu tiesisko regulējumu atbalsta minētās profesijas. It īpaši plānošanas jomā ar tiesību aktu pielāgošanu un līgumslēdzēju atbilstošu apmācību ir jānodrošina, ka līgumu izpildes tiesības obligāti jāpiešķir tiem, kas sola nodrošināt augstāku kvalitāti (6).

3.10.

Ņemot vērā Turcijā nesen notikušo zemestrīču un iepriekšējo zemestrīču sekas, kā arī ekspertu prognozes par gaidāmajiem notikumiem, EESK uzskata, ka cilvēki, kas dzīvo zemestrīču apdraudētos apgabalos, būtu jāmudina būvēt koka mājas un ēkas.

3.11.

Ražošanas uzņēmumos ražošanas procesus var optimizēt un vienkāršot, izmantojot “Rūpniecība 5.0” tehnoloģijas, un var samazināt enerģijas patēriņu un līdz ar to arī CO2 emisiju rašanos ražošanas procesā. Turklāt konstrukcijas elementu izgatavošana rūpnīcā dod iespēju paaugstināt būvlaukuma efektivitāti un mazināt tajā radīto atkritumu daudzumu, jo būvkonstrukcijas atliek uz vietas samontēt. Tas mazina transportā patērētās enerģijas daudzumu un atkritumu rašanos (7).

Briselē, 2023. gada 27. februārī

Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas priekšsēdētājs

Pietro Francesco DE LOTTO

(1) OV C 75, 28.2.2023., 159. lpp.

(2) Koka būvniecība CO2 emisiju samazināšanai ēku sektorā (skatīt šā OV 18. lpp.).

(3) Sk. Kreislaufwirtschaft für die Dekarbonisierung des EU-Bausektors – Modellierung ausgewählter Stoffströme und Treibhausgasemissionen. Meta Thurid Lotz, Andrea Herbst, Matthias Rehfeldt.

(4) https://www.berlin.de/nachhaltige-beschaffung/studien/holz-versus-stahlbetonbauweise/

(5) Potentiale von Bauen mit Holz. German Environment Agency. 25. lpp.

(6) Sk. Holzbau vs. Massivbau – ein umfassender Vergleich zweier Bauweisen im Zusammenhang mit dem SNBS Standard. Daniel Müller.

(7) Sk. Koppelhuber, J., Bok, M. (2019. gads). Paradigmenwechsel im Hochbau. In. Hofstadler, C. (eds) Aktuelle Entwicklungen in Baubetrieb, Bauwirtschaft und Bauvertragsrecht. Springer Vieweg, Wiesbaden. https://doi.org/10.1007/978-3-658-27431-3_19.

Top

Choose the experimental features you want to try