Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52022AE5991

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – 2022. gada ziņojums par enerģētikas savienības stāvokli (saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību)” (COM(2022) 547 final)

    EESC 2022/05991

    OV C 184, 25.5.2023, p. 88–92 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    25.5.2023   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 184/88

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – 2022. gada ziņojums par enerģētikas savienības stāvokli (saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību)”

    (COM(2022) 547 final)

    (2023/C 184/16)

    Ziņotāji: Marcin NOWACKI, Angelo PAGLIARA, Lutz RIBBE

    Atzinuma pieprasījums

    Eiropas Komisija, 25.11.2022.

    Juridiskais pamats

    Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants.

    Atbildīgā specializētā nodaļa

    Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

    Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

    7.3.2023.

    Pieņemts plenārsesijā

    22.3.2023.

    Plenārsesija Nr.

    577

    Balsojuma rezultāts

    (par/pret/atturas)

    208/4/7

    1.   Secinājumi un ieteikumi

    1.1.

    		 Savā 2022. gada ziņojumā par enerģētikas savienības stāvokli Eiropas Komisija izklāsta samērā optimistiskas pārdomas par pēdējos mēnešos veiktajiem pasākumiem un izvirzītajiem mērķiem.

    1.2.

    		 Lasot ziņojumu, kļūst skaidrs, ka daudzi mērķi, kas pirms kara pret Ukrainu tika uztverti kā pārāk vērienīgi, tagad tiek pasniegti kā reāli risinājumi enerģētikas krīzei. Rodas jautājums: kas Eiropas Savienībai kā vienotam veselumam traucēja skaidri izteikties tad, kad bija runa par klimata aizsardzību, energoapgādes drošību, enerģētisko autonomiju un Eiropas energosistēmas noturību pirms 2022. gada 24. februāra.

    1.3.

    		 Lai gan ir izglītojoši uzzināt paziņojumā izklāstos dažādos faktus un skaitļus, enerģētikas savienība ir daudz vairāk nekā tikai matemātiski vai statistiski definējami mērķi atjaunīgo energoresursu izmantojuma izvēršanai, enerģijas ietaupījumiem un emisiju samazināšanai. EESK norāda, ka enerģētikas savienība pirmām kārtām ir politisks projekts ar šādiem precīzi noteiktiem politiskajiem mērķiem, kas izklāstīti kā redzējums (1):

    (1)

    enerģētikas savienība, kuras pamatā ir solidaritāte un uzticēšanās starp dalībvalstīm, kas pasaules mērogā risināmos jautājumos pauž vienotu nostāju;

    (2)

    integrēta energosistēma, kurā enerģija brīvi plūst pāri robežām, kuras pamatā būtu konkurence, efektīvs regulējums un pēc iespējas labāks resursu izmantojums;

    (3)

    ilgtspējīga, mazoglekļa un klimatam draudzīga ekonomika, kas būvēta ilgam laikam;

    (4)

    spēcīgi, inovatīvi un konkurētspējīgi Eiropas uzņēmumi, kas izstrādā energoefektivitātei vajadzīgus ražojumus un tehnoloģijas un mazoglekļa tehnoloģijas, lai samazinātu rēķinus, aktīvi līdzdarbotos tirgū, un mazaizsargātajiem patērētājiem ir nodrošināta aizsardzība;

    (5)

    attīstīt tās Eiropas darbaspēka prasmes, kas nepieciešamas Eiropas enerģētikas ekonomikas veidošanai un pārvaldībai;

    (6)

    veidot ieguldītāju uzticēšanos, pamatojoties uz cenu signāliem, kas atspoguļo ilgtermiņa vajadzības un politikas mērķus, cita starpā paredzot pakāpenisku subsīdiju pārtraukšanu fosilajiem energoresursiem; un

    (7)

    izvirzīt iedzīvotājus enerģētikas savienības centrā, jo tieši viņi uzņemas līdzatbildību par energosistēmas pārkārtošanu, izmanto jaunas tehnoloģijas, lai samazinātu enerģijas rēķinus, un aktīvi piedalās tirgū, un aizsargāt mazaizsargātus patērētājus.

    Ziņojumā izklāstīti līdz šim veiktie vai plānotie pasākumi minētā redzējuma īstenošanai. Tomēr EESK pauž nožēlu, ka ziņojumā sniegtais apraksts attiecas nevis uz redzējumu, bet drīzāk uz piecām savstarpēji pastiprinošajām un cieši sasaistītajām dimensijām, kuru mērķis ir palielināt energoapgādes drošību, ilgtspēju un konkurētspēju. Šis divkāršais kopums, kas, no vienas puses, ir mērķi jeb redzējums, un, no otras puses, – dimensijas, ārkārtīgi apgrūtina sekošanu līdzi redzējuma īstenošanai, arī tāpēc, ka, piemēram, vairākās dimensijās parādās jautājumi par iedzīvotājiem, kas ir enerģētikas savienības centrā, un vajadzība pilnveidot darbaspēka prasmes un pārkvalificēties. EESK pauž nožēlu, ka visa iepriekšminētā dēļ ir ļoti grūti sekot līdzi progresam virzībā uz enerģētikas savienības stratēģijas mērķiem.

    1.4.

    		 Paziņojumā ir pareizi norādīts uz REPowerEU plānu, ko atbalsta EESK un kas ir atjaunojis un nostiprinājis zaļo kursu un paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” instrumentus, galveno uzmanību pievēršot dažādošanai, ietaupījumiem, energoapgādes drošībai un atjaunīgo energoresursu attīstības paātrināšanai. Tomēr pašreizējā klimata un enerģētikas krīze un energoapgādes un cenu drošības, stabilitātes un prognozējamības trūkums Eiropas Savienībai rada milzīgu slogu. Krīze būtu mazāk smaga, ja mērķtiecīgāki pasākumi būtu veikti agrāk un, piemēram, ja pašas ES izvirzītie mērķi (tādi kā Eiropas enerģētikas savienības mērķi) būtu uztverti daudz nopietnāk.

    1.5.

    		 Saskaņā ar 2022. gada ziņojumu par enerģētikas savienības stāvokli ir aplēsts, ka dažādos darbības virzienos, kuru mērķis ir panākt pilnīgu neatkarību no Krievijas fosilā kurināmā, no šā brīža līdz 2030. gadam ir jāiegulda aptuveni 300 miljardi EUR publisko līdzekļu, un tas būtiski ietekmēs ES kopējo budžetu. Būs vajadzīgi arī papildu privātie ieguldījumi, tostarp Eiropas iedzīvotāju ieguldījumi. EESK uzskata, līdzekļi ir jāizlieto tādā veidā, kas palīdzētu sasniegt iepriekšminētos enerģētikas savienības mērķus. Turklāt tēriņiem nevajadzētu novest pie resursu samazināšanas taisnīgas pārkārtošanās īstenošanai, pētniecībai un inovācijai, kā arī uzņēmumiem un patērētājiem, kurus ietekmē enerģijas cenu pieaugums.

    1.6.

    		 Iepriekš nepieredzētais enerģijas cenu kāpums, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, rada milzīgas sociālas un ekonomiskas sekas, kā arī sekas valstu rūpnieciskajai un ražošanas struktūrai. EESK uzsver, ka enerģētikas krīzes laikā pietrūkst skaidras Eiropas koordinācijas, un reakcijas ietvaros aicina izveidot instrumentu, kura pamatā būtu SURE modelis, lai atbalstītu darba ņēmējus un grūtībās nonākušus uzņēmumus.

    1.7.

    		 Nesenie notikumi ir palielinājuši potenciālu kiberuzbrukumu un sabotāžas risku tādām kritiskām infrastruktūrām kā energotīkli un elektrostacijas. Tāpēc EESK iesaka izstrādāt un pieņemt visaptverošu stratēģiju, lai Eiropas Savienību aizsargātu pret šāda veida apdraudējumiem.

    1.8.

    		 Par ES valstu galveno vidēja termiņa stratēģisko mērķi – it īpaši ņemot vērā to, kas ir noticis ar karu Ukrainā, kā arī apsverot iespējamu turpmāku starptautiskās situācijas sarežģīšanos – arī turpmāk jāizvirza enerģētiskā autonomija. Mēs uzskatām, ka “stratēģiska enerģētiskā autonomija” nozīmē politisku koncepciju, kas palīdzēs veidot turpmāko ES enerģijas tirgu, kurā autonomi ES lēmumi garantēs enerģētisko neatkarību no neuzticamiem piegādātājiem. EESK pauž nožēlu par to, ka šis temats ziņojumā nav pienācīgi ņemts vērā un joprojām paliek ēnā, galveno uzmanību pievēršot neatkarībai vienīgi no Krievijas enerģijas importa.

    1.9.

    		 Lai sasniegtu ES stratēģiskās autonomijas mērķus, EESK aicina Padomi un Komisiju izstrādāt piemērotus instrumentus, tostarp izveidot Eiropas suverenitātes fondu nolūkā veicināt ieguldījumus tīrās iekšzemes energotehnoloģijās un energoinfrastruktūrā. Vienlaikus ir ļoti svarīgi mudināt dalībvalstis optimāli un efektīvi izmantot līdzekļus tīras enerģijas ieguves attīstībai. Šādā stratēģijā jāiekļauj arī norādījumi par to, kā motivēt uzņēmumus, sabiedriskās iestādes, sabiedrības locekļus un energokopienas ieguldīt vairāk. Pašlaik pieejamie instrumenti un resursi šķiet nepietiekami, lai novērstu lielākās problēmas, kas ir jārisina. EESK aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst jaunu resursu un piegāžu ietekmei uz vidi un jaunai atkarībai no trešām valstīm.

    1.10.

    		 Attīstot enerģētisko autonomiju, EESK ierosina piemērot augšupēju pieeju, jo tā atvieglo 1.3. punktā minēto mērķu sasniegšanu.

    1.11.

    		 Zaļais kurss vēl nav papildināts ar līdzvērtīgu sociālo politiku, kas nodrošinātu, ka šī pārkārtošanās ir taisnīga. Tā kā pārkārtošanās procesi būtiski ietekmēs nodarbinātības un rūpniecības sistēmas, EESK pauž nožēlu, ka ziņojumā nav pienācīgi ņemta vērā visaptverošas nodarbinātības, prasmju un sociālās politikas nozīme. Ieguldījumi izglītībā, pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana ir jāuzskata par sociālekonomisko atbildību.

    2.   Vispārīgas piezīmes

    2.1.

    		 Ideāla atbilde uz piegādes šoku, ko izraisīja Krievijas agresija pret Ukrainu, un atbilde, kas visvairāk atbilst enerģētikas savienības stratēģiskajiem mērķiem, būtu tāda energosistēma, kura par 100 % balstās uz tīru iekšzemes enerģiju. Mēs apzināmies, ka nav vienprātības par to, vai šo mērķi ir iespējams sasniegt. Taču gaidāmajā scenārijā šāda energosistēma kā galveno ieguvumu dotu absolūtu autonomiju un augstu noturību. Pēc tam, kad kapitālizdevumi par ieguldījumiem atjaunīgās enerģijas iekārtās, viedajās tehnoloģijās, tīrā transportā un energoefektivitātē būtu refinansēti, tie galapatērētājam piedāvātu vislētāko enerģiju, vienlaikus stiprinot vietējo un reģionālo ekonomiku un radot vairāk darbvietu nekā vecā sistēma. Visi šie ieguvumi ir skaidri aprakstīti paketes “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” attiecīgajos apsvērumos. Lai gan atjaunīgajai enerģijai teorētiski piemīt potenciāls nodrošināt enerģētisko autonomiju darbības ziņā, vēl ir jānodrošina, ka visa ekosistēma kopumā, tostarp pašās atjaunīgajās enerģijas iekārtās izmantotie materiāli, ļauj veikt vietējo ražošanu. Taču ziņojums par enerģētikas savienības stāvokli liecina, ka Eiropas energosistēma joprojām ir tālu no šā mērķa sasniegšanas.

    2.2.

    		 Tādējādi šāda situācija prasa diferenciāciju: ja nav sasniedzama absolūta autonomija, Eiropas Savienībai būs vajadzīga stratēģiska autonomija. Stratēģiskā autonomija nozīmētu, ka būtu jānosaka, cik lielā mērā enerģijas imports arī turpmāk paliks nenovēršams un ko tas nozīmē Eiropas energosistēmas neaizsargātībai/noturībai. Tomēr ziņojums par enerģētikas savienības stāvokli nesniedz atbildi uz šo jautājumu, un arī nevienā citā Komisijas stratēģijas dokumentā šādas norādes nav sniegtas.

    2.3.

    		 Lai atbildētu uz 2.2. punktā uzdoto jautājumu, ir jāaprēķina atjaunīgo energoresursu, tostarp elektroenerģijas uzglabāšanas un pieprasījuma pārvaldības, kā arī citu elastīguma variantu devums, lai apmierinātu pieprasījumu elektroenerģijas, siltumapgādes un transporta nozarēs (jaudas aizvietošanas spēja). Jaudas aizvietošanas spēja ir elektrostacijas uzstādītās jaudas daļa, uz kuru var paļauties konkrētā laikā. Tā kā atjaunīgā enerģija ir izkliedēti energoresursi, ir pilnīgi loģiski sākt šo novērtējumu vietā, kur tie tiek ražoti. Ievērojot šo pieeju, pirmā jaudas aizvietošanas spēja būtu jānovērtē vietējā līmenī (piemēram, apgabala līmenī), atspoguļojot devumu, ko var panākt ražojošie patērētāji, atjaunīgās enerģijas kopienas un citi ražotāji. Viens no enerģētikas savienības mērķiem jeb redzējuma elementiem, proti, iedzīvotāju izvirzīšana energosistēmas centrā, ir jāīsteno tieši vietējā līmenī. Nākamais līmenis būtu reģionālais līmenis, kurā pēc iespējas varētu līdzsvarot deficītu (jaudas aizvietošanas spēja zem 100 %) un pārpalikumu (jaudas aizvietošanas spēja virs 100 %). Sekotu starpreģionu, valsts un, visbeidzot, Eiropas līmeņa pasākumi. Tā kā atjaunīgie energoresursi ir saistīti ar ievērojamām sistēmiskajām izmaksām enerģētikas infrastruktūrai, galvenais mērķis ir patērēt enerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem vietējā līmenī; pretējā gadījumā izmaksas jāsedz enerģijas ražotājiem.

    2.4.

    		 Minētā augšupējā pieeja, kas aprakstīta 2.3. punktā, vislabāk atbilst atjaunīgo energoresursu un elastīguma variantu raksturam attiecībā uz visu lielumu ražotājiem, tostarp lielajām enerģijas ražotnēm, kā arī mazajiem ražotājiem, to skaitā tā sauktajiem ražojošajiem patērētājiem.

    2.5.

    		 Attiecībā uz enerģētikas savienību 2.3. punktā aprakstītajai pieejai ir trīs galvenās priekšrocības.

    2.5.1.

    		 Pirmkārt, no ieguldījumu plānošanas perspektīvas ir jāparedz šodien un nākotnē Eiropas Savienībā vajadzīgais enerģijas importa apjoms. Tikai tad var izvairīties no neveiksmīgiem ieguldījumiem un it īpaši no iesīkstes. Precīzāk sakot, bez aprakstītās analīzes nav iespējams pienācīgi noteikt faktisko sašķidrinātās dabasgāzes pieprasījumu 2025., 2030. un 2035. gadā. Pastāv risks, ka jebkurš pirkšanas lēmums, it īpaši tas, kura pamatā ir ilgtermiņa līgumi, var būt nepareizs, ja jaudas aizvietošanas spēju nenovērtē vietējā, reģionālā, starpreģionālā un Eiropas līmenī. Tas ir īpaši svarīgi, jo sašķidrinātās dabasgāzes nodrošināšanai tagad ir vajadzīgi ilgtermiņa līgumi. Enerģētikas savienības panākumi ir atkarīgi no šādas analīzes, taču tādas nav.

    2.5.2.

    		 Otra priekšrocība, ko nodrošinātu atjaunīgo energoresursu jaudas aizvietošanas spējas, tostarp vietējā, reģionālā, starpreģionālā un Eiropas līmeņa elastīguma variantu, analīze, ir tā, ka šāda analīze palīdzētu izveidot uz nākotni vērstas energoinfrastruktūras plānošanas sistēmu, kas aptvertu elektrotīklu, mazoglekļa gāzes tīklu un centralizētās siltumapgādes sistēmas. Šeit ir fundamentāli svarīgi norādīt, ka gāzes infrastruktūrai Eiropā ir jābūt gatavai ūdeņradim. Tomēr pašlaik nav uzticama kritērija, kā noteikt gatavību ūdeņradim. EESK aicina Komisiju sākt šādu standartu izstrādi, lai pēc iespējas ātrāk iesniegtu priekšlikumu.

    2.5.3.

    		 Trešā priekšrocība ir cieši saistīta ar 1.10. punktā minēto, proti, ir jāpārskata sistēmas stabilitāte. Nākamajai pārvades un sadales tīklu sistēmai Eiropā un ES dalībvalstu līmenī vajadzētu būt standartizētu savienojumu matricai, kas būtu savstarpēji savienota un aptvertu gan centralizēti pārvaldītas augstsprieguma līnijas, gan enerģijas kooperatīvus, kuru pamatā ir komercializētas vidēja sprieguma un zemsprieguma līnijas. Vietējā līmenī ir svarīgi paātrināt izkliedēto energoresursu izvēršanu un vienkāršotu attīstību, izmantojot juridiskus un organizatoriskus mehānismus, kas ļauj izmantot tā sauktās tiešās līnijas, apvienot kabeļus un sadarboties ar AER ražotājiem, pamatojoties uz kopīgiem, noteiktiem EPL (elektroenerģijas pirkuma līguma) principiem.

    2.6.

    		 Pašlaik pārvades tīkla operatori valstu līmenī nav pietiekami ieinteresēti attīstīt vietējos tīklus, kas palielinātu elektroenerģijas nozares elastīgumu, jo, pēc to ieskatiem, tas var destabilizēt elektroenerģijas sistēmu. Sadales tīklu operatoriem nav stimulu ieguldīt vietējos tīklos, jo pašreizējā regulatīvajā un politiskajā vidē trūkst skaidru vadlīniju. Tīkla maksas regulējums stimulē tikai elektroenerģijas pārvadi un sadali. Viedas elektroenerģijas pārvaldības koncepcijas netiek stimulētas. EESK ir pārliecināta, ka enerģijas kooperatīvu attīstība un ražojošo patērētāju enerģijas ražošanas modelis ļauj stiprināt energoapgādes drošību vietējā līmenī un samazināt elektrotīkla noslodzi. Svārstīgas atjaunīgās enerģijas vietējais patēriņš samazina spiedienu uz tīklu, tāpēc priekšroka būtu dodama vietējam patēriņam, ja tas ir resursefektīvi un rentabli. Ražotāji un energokopienas (piedaloties enerģijas sadales uzņēmumiem, pašvaldībām, uzņēmējiem un iedzīvotājiem) var līdzsvarot pieejamos resursus un pieprasījumu pēc elektroenerģijas savās mājsaimniecībās, uzņēmumos un sabiedriskajās ēkās, it īpaši ar enerģijas uzkrāšanas un digitālo tehnoloģiju attīstību. EESK norāda uz risku, ka elektroenerģijas sadales uzņēmumi šajā sakarā varētu atrasties interešu konfliktā, un aicina kompetentās uzraudzības iestādes apsvērt pasākumus, ar ko novērst vertikālās integrācijas negatīvo ietekmi.

    2.7.

    		 Ņemot vērā 2.6. punktā minēto slikto praksi, vēl svarīgāk ir ievērot 2.3. punktā aprakstīto pieeju, lai realizētu 2.5.1., 2.5.2. un 2.5.3. punktā izskaidrotās trīs priekšrocības. Tāpēc EESK aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumu par to, kā šo pieeju iekļaut enerģētikas savienības politikā. Lai sasniegtu enerģētiskās neatkarības stratēģisko perspektīvu, izņemot nepieciešamos ārkārtas pasākumus pēdējā gadā, būs pastāvīgi jāuzrauga un jāattīsta šādi jautājumi:

    —

    esošo resursu (nafta, gāze, atjaunīgie energoresursi, kodolenerģija u. c.) bilance,

    —

    potenciālo resursu bilance (izpēte, tradicionālo energoresursu ieguve, inovatīvu tehnoloģiju izstrāde utt.),

    —

    dažādu enerģijas avotu optimālas attīstības programma un hierarhija Eiropā; enerģētiskās neatkarības programmas finansēšanas sistēma.

    Tādēļ ir arī jānovērtē, kuras esošās iekārtas, kas joprojām darbojas, būtu jāsaglabā un kuri vecie avoti, tostarp tradicionālās jaudas, būtu jāaizstāj vienmērīgā un papildinošā procesā. Būtu arī jāanalizē metāna tvaika riforminga (Steam Methane Reforming ((SMR)un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas / oglekļa uztveršanas un izmantošanas tehnoloģiju sniegtie ieguvumi un izmaksas.

    2.8.

    		 Šajā saistība EESK atgādina, ka ir izšķiroši svarīgi paātrināt atļauju piešķiršanu atjaunīgo energoresursu projektiem. Tas ir svarīgi, un to ir samērā viegli īstenot no procesa puses. Birokrātijas līmenis nepārprotami palēnina dažu projektu īstenošanu, it īpaši tos, kas saistīti ar lielām ražošanas jaudām. Mēs redzam un novērtējam Komisijas centienus šajā jomā, bet beidzot ir jāpanāk pārmaiņas.

    2.9.

    		 Pildot 2.5.3. punktā noteikto uzdevumu, Komisijai būtu jāņem vērā arī stratēģiskā saikne starp Eiropas enerģētikas stratēģiju un vajadzību pēc spēcīgas, ilgtspējīgas un inovatīvas Eiropas rūpniecības sistēmas, kas ziņojumos par enerģētikas savienības stāvokli līdz šim nav ņemta vērā. Atzinumā par enerģētikas savienības stāvokli 2021. gadā (TEN/767) EESK ieteica enerģētikas savienības vadīšanā un pārvaldībā rūpīgāk apsvērt sinerģiju ar jauno ES industriālo stratēģiju. EESK aicina Eiropas Komisiju, sākot ar nākamo ziņojumu, ņemt vērā šīs stratēģiskās saiknes nozīmi un nodrošināt labāku koordināciju ar stratēģiskās prognozes ziņojumu.

    2.10.

    		 Tāpat ne dokumentā, ne tā pielikumos nav pienācīgi ņemta vērā iedzīvotāju centrālā un aktīvā loma, taču viņiem vajadzētu būt politikas centrā. EESK ir stingri pārliecināta, ka iedzīvotājiem ir jābūt enerģētikas savienības uzmanības centrā, integrējot viņus tirgū un padarot par “ražojošiem patērētājiem”. Ir jāpaplašina patēriņa jēdziens, iekļaujot tajā enerģijas koplietošanu, virtuālo pašpatēriņu un citus patēriņa gadījumus, kuros izmanto publisko tīklu. Šajā nolūkā EESK aicina politikas veidotājus veicināt un popularizēt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai iedzīvotāji varētu kļūt par enerģiju ražojošajiem patērētājiem.

    2.11.

    		 Dalībvalstīm ir pienākums iesniegt savus nacionālos enerģētikas un klimata plānus (NEKP) līdz 2023. gada jūnijam. Šajā nolūkā dalībvalstīm jāsaņem skaidrs vēstījums ar ceļvedi, kas ļautu tām pienācīgi plānot savu virzību enerģētikas pārkārtošanās procesā, kā aprakstīts 2.3. punktā, un kurā būtu ņemti vērā 2.7., 2.8. un 2.9. punktā sniegtie ieteikumi.

    2.12.

    		 Plānotie pasākumi jauna tirgus modeļa izstrādei ir jānosaka minēto aspektu kontekstā. EESK piekrīt, ka ir jārīkojas, lai optimizētu un uzlabotu ES elektroenerģijas tirgus modeli, ņemot vērā arī 2.3. punktā aprakstīto enerģētikas nozares turpmāko attīstību, jaunās tehnoloģijas, ģeopolitisko attīstību un pašreizējās krīzes laikā gūto pieredzi. EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pārskatīt REMIT sistēmu, lai mazinātu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas risku, un aicina Komisiju ieviest visus pasākumus, kas nepieciešami, lai saglabātu tirgus darbību un novērstu kropļojošo ietekmi saistībā ar cenu noteikšanu un spekulācijām. Eiropas enerģijas tirgum nevajadzētu darboties līdzīgi finanšu tirgiem. Mūsu iekšējam enerģijas tirgum ir jāatspoguļo reālā situācija Eiropas energosistēmā. EESK vērš uzmanību uz neseno Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu, kurā norādīts uz Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) nepietiekamajiem resursiem tirgus uzraudzībai, kas nepieciešama, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, un aicina Komisiju nodrošināt, ka ACER var pildīt savus uzdevumus šajā saistībā.

    2.13.

    		 EESK pauž bažas par atjaunīgo energoresursu subsīdiju samazinājumu, kamēr fosilā kurināmā subsīdijas ir saglabājušās stabilas. Pēc krīzes ir vajadzīgi izlēmīgi pasākumi, lai izbeigtu konkurenci par subsīdijām starp atjaunīgajiem energoresursiem un fosilajiem energoresursiem. Savā ziņojumā Komisija šajā saistībā nesniedz nekādas norādes.

    2.14.

    		 EESK norāda, ka 2022. gada ziņojumā par enerģētikas savienības stāvokli pienācīga uzmanība nav pievērsta jautājumam par izmaksām un sekām, kas saistītas ar Eiropas stratēģijas pīlāru attiecībā uz enerģijas pieprasījuma samazināšanu. Tāpēc EESK iesaka Komisijai sīkāk izpētīt, kā šis samazinājums varētu ietekmēt dažādus reģionālos kontekstus, un izklāstīt instrumentus, kas vajadzīgi, lai mazinātu tā ietekmi.

    2.15.

    		 Klimata politikai būs liela ietekme uz darba ņēmējiem un uzņēmumiem, un šajā saistībā būs nepieciešama plaša apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana. Šī pārkārtošanās būtu jāizmanto kā izdevība radīt kvalitatīvas darbvietas ar labiem darba apstākļiem visās nozarēs un reģionos. Ziņojumā nav pietiekami ņemta vērā taisnīga pārkārtošanās. EESK mudina Komisiju stiprināt taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, īpašu uzmanību pievēršot ietekmei uz darba ņēmējiem, darbvietām un rūpniecības sistēmu. Tāpat sociālo partneru iesaistei ilgtspējas, drošības un solidaritātes politikas izstrādē vajadzētu būt pastāvīgai un strukturālai. “Taisnīga pārkārtošanās” nozīmē ne tikai pārkārtošanās finansēšanu. Tā ietver arī mērķi aizsargāt darba ņēmēju tiesības, radīt pienācīgus darba apstākļus, kvalitatīvas darbvietas un sociālo nodrošinājumu un saglabāt un palielināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, tāpēc vajadzīgi īpaši pasākumi visos līmeņos, it īpaši reģionālajā līmenī.

    Briselē, 2023. gada 22. martā

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

    Christa SCHWENG

    (1)  Sk. COM(2015) 80 final, “Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku”.

    Top