—

dati par klimata pārmaiņām, augsnes kvalitāti un oglekļa sekvestrēšanu, izmantotajiem pesticīdiem, ūdens un gaisa kvalitāti, enerģiju un bioloģisko daudzveidību būtu jāuzskata par vides datiem, kurus vāc lauksaimnieki vai izmantojot citus instrumentus, kas ir sadarbspējīgi ar FSDN. Savāktie dati būtu jāsadala pa produktu kategorijām (bioloģiskie produkti u. c.). Ilgtspējas datu mainīgie lielumi ir rūpīgi jāizvērtē attiecībā uz derīgumu, kvalitāti un salīdzināmību, lai tos varētu iekļaut tīklā, ja tos paredzēts izmantot kā politikas instrumentu,

—

dati par darba apstākļiem, līgumu veidiem, veselību un drošību (veselības un drošības plāna esība lauku saimniecību līmenī, nelaimes gadījumu skaits, tostarp pašnodarbinātu personu vidū), prasmēm un algām, sociālo nosacījumu saikni ar kopējo lauksaimniecības politiku, pašnodarbināto personu skaitu, pagaidu/sezonas darbinieku skaitu būtu jāuztver kā sociālie dati, kas jāvāc lauksaimniekiem vai izmantojot citus instrumentus, kuri ir sadarbspējīgi ar FSDN. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sievietēm un jauniešiem,

—

vides un sociālajiem datiem būtu jāpiešķir tikpat liela nozīme kā ekonomiskajiem datiem. Ņemot vērā faktu, ka FADN pēdējo desmitgažu laikā ir galvenokārt novērtējis lauksaimnieku ekonomisko stāvokli, ekonomikas dimensijai, tāpat kā vides un sociālajām problēmām, ir svarīga nozīme,

—

izmantot pieeju, kas saistīta ar integrēto administrācijas un kontroles sistēmu (IAKS) un datiem, kuri iegūti īstenojot kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kā arī ar Eurostat, īpaši attiecībā uz vides un sociālajiem datiem,

—

dot iespēju visiem lauksaimniekiem, kas to vēlas un spēj, sniegt ieguldījumu FSDN, pamatojoties uz īpašu metodiku un ņemot vērā pārstāvības principu un budžeta ierobežojumus; nevajadzētu noteikt sankcijas, ja viņi ir izlases grupas sastāvā, bet nevēlas sniegt savu ieguldījumu. Lauksaimnieku datu iesniegšanai arī turpmāk jābūt brīvprātīgai. Tomēr dalībvalstīm būtu jānosaka piemēroti veidi un stimuli, kā mudināt lauksaimniekus piedalīties FSDN,

—

galveno uzmanību vienmēr pievērst birokrātijas mazināšanai: būtu jāizmanto arī progresīvās datu tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts, lietu internets, automātiskā validācija vai attālinātas vākšanas infrastruktūra,

—

ar FSDN būtu jāpalīdz veidot labāku izpratni par lauku saimniecības ekosistēmu kopumā un šajā nolūkā būtu jānodrošina FSDN sadarbspēja ar citām datubāzēm; būtu arī jāparedz, ka vienuviet analizē atsevišķas datu kopas, kas aptver citus piegādes ķēdes posmus,

—

paredzēt, ka FSDN izlasē tiek iekļautas pašnodrošinājuma saimniecības un daļēji naturālas saimniecības,

—

iekļaut dažādus datu raksturlielumus, avotus, formātus, izmērus un detalizācijas pakāpi, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgo situāciju,

—

nodrošināt pastāvīgu lauksaimniecības paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un lauksaimniekiem; šajā nolūkā būtu jāizstrādā īpaši instrumenti,

—

būtu jādara vairāk, lai konsolidētu datu vākšanas, kopīgošanas, pārvaldības un izmantošanas spējas nolūkā uzlabot lauku saimniecību efektivitāti un lēmumu pieņemšanas procesu lauku saimniecībās, it īpaši mazajās lauku saimniecībās,

—

ar FSDN būtu jāpalīdz uzlabot lauku saimniecību pārvaldību un būtu jāsniedz pielāgoti konsultāciju pakalpojumi, tostarp izveidojot nepārprotamu saikni ar datiem par lauksaimniecības ražošanas procesa ārējiem mainīgajiem lielumiem, piemēram, meteoroloģiskajām prognozēm u. c.,

—

būtu jānosaka īpaši kritēriji, kas saistīti ar FSDN paredzēto procesu ilgtspēju, kā arī datu vācēju darba nosacījumu kritēriji.