EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 21.4.2021
COM(2021) 202 final
PIELIKUMI
dokumentam
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai
par mašīnbūves izstrādājumiem
{SEC(2021) 165 final} - {SWD(2021) 82 final} - {SWD(2021) 83 final}
I PIELIKUMS
AUGSTA RISKA MAŠĪNBŪVES IZSTRĀDĀJUMI
1.Šādu tipu ripzāģi (ar vienu vai vairākiem asmeņiem) koka un materiālu ar tam līdzīgām fizikālām īpašībām apstrādei vai gaļas un materiālu ar tai līdzīgām fizikālām īpašībām apstrādei:
1.1.zāģmašīnas ar griešanas laikā fiksētu(-iem) asmeni(-ņiem) ar nostiprinātu pamatni vai balstu un sagataves manuālu padevi vai demontējamu mehānisku padevi;
1.2.zāģmašīnas ar griešanas laikā fiksētu(-iem) asmeni(-ņiem) un manuāli darbināmu turp un atpakaļ kustīgu zāģgaldu vai ratiņiem;
1.3.zāģmašīnas ar griešanas laikā fiksētu(-iem) asmeni(-ņiem) ar iebūvētu sagataves mehāniskās padeves ierīci, ar manuālu iekraušanu un/vai izkraušanu;
1.4.zāģmašīnas ar griešanas laikā kustīgu(-iem) asmeni(-ņiem) un asmens(-ņu) mehānisku pārvietošanu, ar manuālu iekraušanu un/vai izkraušanu.
2.Rokas padeves ēvelmašīnas virsmu kokapstrādei.
3.Kokapstrādes biezumēveles vienas puses apstrādei ar iebūvētu mehāniskās padeves ierīci un manuālu iekraušanu un/vai izkraušanu.
4.Šādu tipu lentzāģi ar manuālu iekraušanu un/vai izkraušanu koka un materiālu ar tam līdzīgām fizikālām īpašībām apstrādei vai gaļas un materiālu ar tai līdzīgām fizikālām īpašībām apstrādei:
4.1.zāģmašīnas ar darbības laikā fiksētu(-iem) asmeni(-ņiem) un ar nekustīgu vai turp un atpakaļ kustināmu darbgaldu vai ar balstu sagatavei;
4.2.zāģmašīnas ar asmeni(-ņiem), kas uzmontētas uz ratiņiem ar turp un atpakaļ kustību.
5.Mašīnas koka un materiālu ar tam līdzīgām fizikālām īpašībām apstrādei, kas kombinētas no 1.–4. punktā un 7. punktā minēto tipu mašīnām.
6.Rokas padeves tapu frēzes ar vairākiem instrumentu turētājiem kokapstrādei.
7.Rokas padeves vertikālās tapu frēzes koka un materiālu ar tam līdzīgām fizikālām īpašībām apstrādei.
8.Pārnēsājami ķēdes zāģi kokapstrādei.
9.Metālu aukstās apstrādes spiednes, tajā skaitā velmji, ar manuālu iekraušanu un/vai izkraušanu, kuru kustīgo darbīgo daļu gājiens var pārsniegt 6 mm un ātrums var pārsniegt 30 mm/s.
10.Iesmidzināšanas vai kompresijas plastmasas formēšanas mašīnas ar manuālu iekraušanu vai izkraušanu.
11.Iesmidzināšanas vai kompresijas kaučuka formēšanas mašīnas ar manuālu iekraušanu vai izkraušanu.
12.Pazemes darbiem paredzētas šādu tipu mašīnas:
12.1.lokomotīves un bremžu vagoni;
12.2.hidrauliskās piedziņas griestu balsti.
13.Manuāli piekraujamas sadzīves atkritumu savākšanas mašīnas ar kompresijas mehānismu.
14.Noņemamas mehāniskās transmisijas ierīces, tostarp to aizsargi.
15.Aizsargi noņemamām mehāniskās transmisijas ierīcēm.
16.Transportlīdzekļu pacēlāji.
17.Cilvēku vai cilvēku un preču celšanas ierīces, kas saistītas ar vertikālas krišanas apdraudējumu no vairāk nekā trīs metru augstuma.
18.Uz portatīviem ratiņiem darbināmas stiprināšanas un citas triecienspēka mašīnas.
19.Aizsardzības ierīces, kas paredzētas cilvēku klātbūtnes noteikšanai.
20.Pārvietojami bloķējami mehāniskās piedziņas aizsargi, kuri paredzēti kā aizsargierīces lietojumam mašīnās, kas minētas 9., 10. un 11. punktā.
21.Loģikas bloki drošības funkciju nodrošināšanai.
22.Apgāšanās aizsargkonstrukcijas (ROPS).
23.Aizsargkonstrukcijas pret krītošiem objektiem (FOPS).
24.Programmatūra drošības funkciju nodrošināšanai, tostarp mākslīgā intelekta sistēmas.
25.Mašīnas, kurās iegultas mākslīgā intelekta sistēmas drošības funkciju nodrošināšanai.
II PIELIKUMS
INDIKATĪVS DROŠĪBAS SASTĀVDAĻU SARAKSTS
1.Aizsargi noņemamām mehāniskās transmisijas ierīcēm.
2.Aizsardzības ierīces, kas paredzētas cilvēku klātbūtnes noteikšanai.
3.Pārvietojami bloķējami mehāniskās piedziņas aizsargi, kuri paredzēti kā aizsargierīces lietojumam mašīnās, kas minētas I pielikuma 9., 10. un 11. punktā.
4.Loģikas bloki drošības funkciju nodrošināšanai.
5.Vārsti ar papildu līdzekļiem defektu noteikšanai, kas paredzēti bīstamu mašīnas kustību vadībai.
6.Mašīnu emisiju novadīšanas sistēmas.
7.Aizsargi un aizsardzības ierīces, kas paredzēti cilvēku aizsardzībai no kustīgajām daļām, kas iesaistītas mašīnas darbības procesā.
8.Novērošanas ierīces iekraušanas un kustību uzraudzībai celšanas mašīnās.
9.Ierobežotājsistēmas, kas notur cilvēkus sēdekļos.
10.Avārijas apturēšanas ierīces.
11.Izlādes sistēmas, lai novērstu potenciāli bīstamu elektrostatisko lādiņu uzkrāšanos.
12.III pielikuma 1.5.7., 3.4.7. un 4.1.2.6. iedaļā minētie enerģijas ierobežotāji un atbrīvošanas ierīces.
13.Sistēmas un ierīces, kas samazina trokšņu un vibrāciju emisiju.
14.Apgāšanās aizsargkonstrukcijas (ROPS).
15.Konstrukcijas aizsardzībai pret krītošiem objektiem (FOPS).
16.Divu roku vadības ierīces.
17.Šādas sastāvdaļas mašīnām, kas paredzētas cilvēku pacelšanai un/vai nolaišanai starp dažādiem laukumiem:
(a)ierīces laukumu durvju nobloķēšanai;
(b)ierīces, kas nepieļauj slodzi nesošā mezgla krišanu vai nekontrolētu kustību uz augšu;
(c)ierīces ātruma pārsniegšanas ierobežošanai,
(d)enerģiju akumulējoši amortizatori: nelineāri vai ar pretkustības slāpēšanu;
(e)enerģiju izkliedējoši amortizatori;
(f)drošības ierīces, kas piestiprinātas pie hidrauliskā spēka kontūra pacēlājiem un ko izmanto kritienu novēršanai;
(g)aizsargslēdži, kas satur elektroniskas sastāvdaļas.
18.
Programmatūra drošības funkciju nodrošināšanai, tostarp mākslīgā intelekta sistēmas.
19.
Filtrēšanas sistēmas, kuras paredzēts izmantot mašīnu kabīnēs, lai aizsargātu operatorus vai citas personas pret bīstamu materiālu un vielu, tostarp pesticīdu, iedarbību, un šādu filtrēšanas sistēmu filtri.
III PIELIKUMS
VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS UN DROŠĪBAS BŪTISKĀS PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ MAŠĪNBŪVES IZSTRĀDĀJUMU KONSTRUĒŠANU UN IZGATAVOŠANU
VISPĀRĒJIE PRINCIPI
1. Mašīnbūves izstrādājuma ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim jānodrošina, ka tiek veikts riska novērtējums, lai noteiktu mašīnbūves izstrādājumam piemērojamās prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību. Pēc tam mašīnbūves izstrādājumu konstruē un izgatavo tā, lai novērstu un samazinātu visus attiecīgos riskus, ņemot vērā riska novērtējuma rezultātus.
Pirmajā daļā minētajā riska novērtēšanas un riska samazināšanas iteratīvajā procesā ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis:
(a)nosaka mašīnbūves izstrādājuma ierobežojumus, kas ietver paredzēto lietojumu un jebkuru pamatoti paredzamu nepareizu tā lietojumu;
(b)nosaka riskus, kas izriet no viena mērķa sasniegšanai paredzētas tādu mašīnu mijiedarbības, kuras sakārto un vada tā, ka tās darbojas kā viens vesels, tādējādi veidojot mašīnbūves izstrādājumu, kā definēts 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā;
(c)nosaka apdraudējumus, ko mašīnbūves izstrādājums var radīt, un ar to saistītās bīstamās situācijas, tostarp apdraudējumus, kuri var rasties mašīnbūves izstrādājuma aprites ciklā un kuri, laižot mašīnbūves izstrādājumu tirgū, ir paredzami kā tā rīcības vai loģikas pilnīgas vai daļējas evolūcijas ietvaros, ņemot vērā, ka mašīnbūves izstrādājums ir konstruēts, lai darbotos ar dažādu autonomijas pakāpi. Šajā saistībā, ja mašīnbūves izstrādājumā ir izmantota mākslīgā intelekta sistēma, mašīnas riska novērtējumā ņem vērā attiecīgās mākslīgā intelekta sistēmas riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes + Regulu ... par Eiropas pieeju mākslīgajam intelektam+ ;
(d)novērtē riskus, ņemot vērā iespējamās traumas vai veselības kaitējuma smaguma pakāpi un tā radīšanas iespējamību;
(e)izvērtē riskus ar mērķi noteikt, vai ir nepieciešams riska samazinājums saskaņā ar šīs regulas mērķi;
(f)novērš apdraudējumus vai samazina riskus, kas saistīti ar šiem apdraudējumiem, piemērojot aizsardzības pasākumus tādā prioritāšu kārtībā, kāda noteikta 1.1.2. iedaļas b) punktā.
2. Pienākumus, ko nosaka būtiskās prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, piemēro tikai tad, kad saistībā ar konkrēto mašīnbūves izstrādājumu pastāv attiecīgs apdraudējums, ja šo mašīnbūves izstrādājumu lieto ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja paredzētajos apstākļos vai paredzamās neparastās situācijās. Tomēr jebkurā gadījumā piemēro 1.1.2. iedaļā noteiktos drošības integrācijas principus un 1.7.3. un 1.7.4. iedaļā minētos pienākumus attiecībā uz mašīnbūves izstrādājumu marķēšanu un instrukcijām.
3. Šajā pielikumā noteiktās būtiskās prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību ir obligātas, tomēr, ņemot vērā jaunākos tehnikas sasniegumus, var nebūt neiespējams sasniegt šajās prasībās izvirzītos mērķus. Tādā gadījumā mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai pēc iespējas tuvotos minētajiem mērķiem.
4. Šis pielikums ir sadalīts sešās nodaļās. Pirmajai nodaļai ir vispārējs raksturs, un tā attiecas uz visiem mašīnbūves izstrādājumiem. Pārējās nodaļas attiecas uz konkrētiem apdraudējumu veidiem. Tomēr, lai pārliecinātos, ka ir ievērotas visas attiecīgās būtiskās prasības, ir būtiski izskatīt visu šo pielikumu. Konstruējot mašīnbūves izstrādājumu, atkarībā no riska novērtējuma rezultātiem, ko veic saskaņā ar šo vispārējo principu 1. punkta noteikumiem, ņem vērā pirmās nodaļas prasības un vienas vai vairāku pārējo nodaļu prasības. Būtiskās veselības aizsardzības un drošības prasības vides aizsardzībai tiek piemērotas tikai mašīnbūves izstrādājumam, kas minēts 2.4. iedaļā.
1.BŪTISKAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VESELĪBAS AIZSARDZĪBU UN DROŠĪBU
1.1.VISPĀRĪGAS PIEZĪMES
1.1.1.Definīcijas
Šajā pielikumā:
(a)“apdraudējums” ir potenciāls traumas vai veselības kaitējuma avots;
(b)“bīstama zona” ir jebkura zona mašīnbūves izstrādājuma iekšienē un/vai ap mašīnbūves izstrādājumu, kurā cilvēka veselība vai drošība ir apdraudēta;
(c)“apdraudējumam pakļauta persona” ir jebkura persona, kas pilnīgi vai daļēji atrodas bīstamā zonā;
(d)“operators” ir persona vai personas, kas uzstāda, darbina, regulē, uztur, tīra, remontē vai pārvieto mašīnbūves izstrādājumu;
(e)“risks” ir traumas vai veselības kaitējuma, ko var radīt bīstama situācija, varbūtības un pakāpes kombinācija;
(f)“aizsargs” ir mašīnbūves izstrādājuma daļa, ko īpaši izmanto, lai nodrošinātu aizsardzību ar fiziska norobežojuma starpniecību;
(g)“aizsargierīce” ir ierīce (kas nav aizsargs), kas samazina risku viena pati vai apvienojumā ar aizsargu;
(h)“paredzētais lietojums” ir mašīnbūves izstrādājuma lietojums atbilstīgi lietošanas instrukcijā sniegtajai informācijai;
(i)“pamatoti paredzams nepareizs lietojums” ir mašīnbūves izstrādājuma lietojums tādā veidā, kas nav paredzēts lietošanas instrukcijā, taču kas var izrietēt no paredzamas cilvēka uzvedības.
1.1.2.Drošības integrācijas principi
(a)Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai tas būtu piemērots savām funkcijām un to varētu darbināt, regulēt un uzturēt, nepakļaujot cilvēkus riskam, ja šīs darbības veic paredzētajos apstākļos, ņemot vērā tomēr arī jebkuru pamatoti paredzamu nepareizu lietojumu. Aizsardzības pasākumi jāveic ar mērķi novērst jebkādu risku visā paredzamajā mašīnbūves izstrādājuma kalpošanas laikā, tostarp transportēšanas, montāžas, demontāžas, atspējošanas un utilizācijas stadijā.
(b)Izvēloties vispiemērotākās metodes, ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim turpmāk noteiktajā kārtībā jāpiemēro šādi principi:
I. iespēju robežās novērst vai samazināt riskus (būtībā droša mašīnbūves izstrādājuma konstrukcija un izgatavošana);
II.veikt vajadzīgos aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātos pret apdraudējumiem, ko nevar novērst;
III. informēt lietotājus par nenovērstajiem riskiem, ko rada pieņemto aizsardzības pasākumu nepilnības, un dot norādījumus par to, vai ir vajadzīga īpaša apmācība, kā arī norādīt jebkādu vajadzību lietot individuālos aizsarglīdzekļus.
(c)Konstruējot un izgatavojot mašīnbūves izstrādājumu un sastādot instrukcijas, ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim jāapsver ne tikai mašīnbūves izstrādājuma lietošana paredzētajiem mērķiem, bet arī jebkura tā pamatoti paredzama nepareiza lietošana. Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un Jāizgatavo tā, lai to nevarētu lietot neparedzētiem mērķiem, ja tā lietošana tādiem mērķiem radītu risku. Ja nepieciešams, instrukcijām jāvērš lietotāja uzmanība uz to, kā, pēc pieredzes, šo mašīnbūves izstrādājumu nevajadzētu lietot.
(d)Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo, ņemot vērā ierobežojumus, kādiem pakļauts operators, lietojot nepieciešamos vai paredzamos individuālos aizsarglīdzekļus.
(e)Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai lietotājs varētu pārbaudīt drošības funkcijas, un mašīnbūves izstrādājums jāaprīko ar visu speciālo aprīkojumu un piederumiem un attiecīgajos gadījumos konkrētu funkcionālā testa procedūru aprakstu, kas vajadzīgas tā testēšanai, regulēšanai, uzturēšanai un drošai lietošanai.
1.1.3.Materiāli un ražojumi
Materiāli, ko lieto mašīnbūves izstrādājuma ražošanā, vai ražojumi, ko lieto vai rada, to ekspluatējot, nedrīkst apdraudēt personu drošību vai veselību. Īpaši, ja lieto šķidrumus, mašīnbūves izstrādājumi jākonstruē un jāizgatavo tā, lai riski nerastos uzpildīšanas, lietošanas, reģenerācijas vai iztukšošanas dēļ.
1.1.4.Apgaismojums
Mašīnbūves izstrādājums jāaprīko ar vietējo apgaismojumu, kas piemērots attiecīgajam darbam, ja tāda apgaismojuma trūkums var radīt risku, kaut arī vispārējā apgaismojuma intensitāte ir normāla.
Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai nerastos iespējami traucējoši ēnu laukumi, kairinoši spilgta gaisma un bīstami stroboskopiski efekti uz kustīgajām daļām apgaismojuma dēļ.
Iekšējās daļas, kam bieži vajadzīga inspicēšana un regulēšana, kā arī uzturēšanas zonas jānodrošina ar piemērotu apgaismojumu.
1.1.5.Mašīnbūves izstrādājuma konstruēšana tā, lai atvieglotu rīkošanos ar to
Mašīnbūves izstrādājumam vai katrai tā sastāvdaļai jābūt:
(a)tādai, lai ar to varētu droši rīkoties un transportēt;
(b)iepakotai vai konstruētai tā, ka to var droši glabāt, neradot bojājumus.
Mašīnbūves izstrādājuma un/vai tā sastāvdaļu transportēšanas laikā nedrīkst būt pēkšņu kustību vai apdraudējumu iespējas nestabilitātes dēļ, ja ar mašīnbūves izstrādājumu un/vai tā sastāvdaļām rīkojas atbilstīgi instrukcijām.
Ja mašīnbūves izstrādājuma vai tā atsevišķo sastāvdaļu svars, izmēri vai forma neļauj to pārvietot ar rokām, mašīnbūves izstrādājumam vai katrai tā sastāvdaļai jābūt:
(a)aprīkotai ar ierīcēm celšanas mehānisma pievienošanai vai
(b)konstruētai tā, ka to var aprīkot ar šādām ierīcēm, vai
(c)tādā formā, ka viegli var pievienot standarta pacelšanas mehānismu.
Ja mašīnbūves izstrādājums vai viena no tā sastāvdaļām jāpārvieto ar rokām, tiem jābūt:
(a)vai nu viegli pārvietojamiem, vai
(b)aprīkotiem tā, lai tos varētu droši pacelt un pārvietot.
Īpaša sagatavošanās jāveic, lai rīkotos ar instrumentiem un/vai mašīnbūves izstrādājuma detaļām, kuras var radīt apdraudējumu, pat ja to svars nav liels.
1.1.6.Ergonomika
Saskaņā ar paredzētajiem lietojuma apstākļiem līdz iespējamajam minimumam jāsamazina operatora diskomforts, nogurums un fiziskā un psiholoģiskā spriedze, ievērojot ergonomikas principus, piemēram:
(a)dažādu operatora fizisko izmēru, spēka un izturības pieļāvums;
(b)pietiekami liela telpa operatora ķermeņa daļu kustībām;
(c)izvairīšanās no mašīnas noteikta darba tempa;
(d)izvairīšanās no novērošanas, kas prasa ilgstošu koncentrēšanos;
(e)cilvēka un mašīnbūves izstrādājuma saskares pielāgošana paredzamajiem operatoru raksturlielumiem, tostarp attiecībā uz tādu mašīnbūves izstrādājumu, kuram paredzēta pilnībā vai daļēji evolucionējoša rīcība vai loģika un kas konstruēts, lai darbotos ar dažādu autonomijas pakāpi;
(f)mašīnbūves izstrādājuma, kuram paredzēta pilnībā vai daļēji evolucionējoša rīcība vai loģika un kas konstruēts, lai darbotos ar dažādu autonomijas pakāpi, pielāgošana, lai tas atbilstoši un piemēroti reaģētu uz cilvēku darbībām (mutiskām, izmantojot vārdus, un neverbālām, izmantojot žestus, sejas izteiksmes vai ķermeņa kustības) un lai tas saprotami paziņotu operatoriem par plānotajām darbībām (ko tas darīs un kāpēc).
1.1.7.Darbināšanas vietas
Darbināšanas vietas jākonstruē un jāizgatavo tā, lai izvairītos no jebkāda riska izplūdes gāzu un/vai skābekļa trūkuma dēļ.
Ja mašīnbūves izstrādājums ir paredzēts lietojumam bīstamā vidē, kas rada risku operatora veselībai un drošībai, vai ja pats mašīnbūves izstrādājums rada bīstamu vidi, jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu operatoram labus darba apstākļus un aizsargātu pret jebkādiem paredzamiem apdraudējumiem.
Ja iespējams, darbināšanas vieta jānodrošina ar atbilstīgu kabīni, kas konstruēta, ražota un/vai aprīkota, lai ievērotu iepriekš minētās prasības. Izejai jānodrošina strauja izkļūšana. Turklāt, ja tas iespējams, avārijas izeja jāveido virzienā, kas ir pretējs parastajai izejai.
1.1.8.Sēdeklis
Ja iespējams un ja darba apstākļi to pieļauj, darba vietām, kas veido mašīnbūves izstrādājuma neatņemamu sastāvdaļu, jābūt projektētām tā, lai tajās varētu ierīkot sēdekļus.
Ja operatoram paredzēts darbības laikā sēdēt un darbināšanas vieta ir mašīnbūves izstrādājuma neatņemama sastāvdaļa, sēdeklis jānodrošina kopā ar mašīnbūves izstrādājumu.
Operatora sēdeklim jāļauj viņam saglabāt stabilu stāvokli. Turklāt operatoram jābūt iespējai pielāgot sēdekli un tā attālumu no vadības ierīcēm.
Ja mašīnbūves izstrādājums ir pakļauts vibrācijām, sēdeklis jākonstruē un jāizgatavo tādā veidā, lai operatoru sasniedzošās vibrācijas samazinātu līdz zemākajam līmenim, kāds vien ir pamatoti iespējams. Sēdekļa stiprinājumiem jāiztur visa veida slodze, kādai vien tos var pakļaut. Ja zem operatora kājām nav grīdas, tad mašīnbūves izstrādājums jāaprīko ar kāju balstiem, kas pārklāti ar neslīdošu materiālu.
1.1.9.Aizsardzība pret bojājumiem
Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai tam pieslēdzot citu ierīci, izmantojot kādu pieslēgtās ierīces funkciju vai izmantojot kādu attālu ierīci, kas sazinās ar mašīnbūves izstrādājumu, nerastos bīstama situācija.
Pieslēgšanai paredzēta aparatūras sastāvdaļa, kas būtiski ietekmē mašīnbūves izstrādājuma atbilstību attiecīgajām prasībām par veselības aizsardzību un drošību, jākonstruē tā, lai tā būtu pienācīgi aizsargāta pret tīšiem vai nejaušiem bojājumiem. Mašīnbūves izstrādājumam ir jāvāc pierādījumi par likumīgu vai nelikumīgu iejaukšanos aparatūras sastāvdaļas darbībā.
Programmatūra un dati, kas būtiski ietekmē mašīnbūves izstrādājuma atbilstību attiecīgajām prasībām par veselības aizsardzību un drošību, ir atbilstoši jāidentificē un pienācīgi jāaizsargā pret tīšiem vai nejaušiem bojājumiem.
Mašīnbūves izstrādājumam ir jāidentificē tajā instalētā programmatūra, kas nepieciešama tā drošai darbībai, un vienmēr jāspēj sniegt informāciju viegli pieejamā veidā.
Mašīnbūves izstrādājumam jāvāc pierādījumi par likumīgu vai nelikumīgu iejaukšanos programmatūrā vai par mašīnbūves izstrādājumā instalētās programmatūras vai tās konfigurācijas modificēšanu.
1.2.VADĪBAS SISTĒMAS
1.2.1.Vadības sistēmu drošums un uzticamība
Vadības sistēmas jākonstruē un jāizgatavo tā, lai nepieļautu bīstamu situāciju rašanos.
Vadības sistēmām jābūt konstruētām un izgatavotām tā, lai:
(a)atbilstoši apstākļiem un riskiem tās varētu izturēt paredzēto slodzi ekspluatācijas laikā un paredzētu un neparedzētu ārējo iedarbību, tostarp trešo pušu ļaunprātīgus mēģinājumus radīt bīstamu situāciju;
(b)vadības sistēmas aparatūras vai loģikas kļūmes nerada bīstamas situācijas;
(c)vadības sistēmas loģikas kļūdas nerada bīstamas situācijas;
(d)veicot drošības funkciju izmaiņas, nebūtu iespējams pārsniegt ražotāja noteiktos ierobežojumus mašīnbūves izstrādājuma riska novērtējumā. Drošības funkciju ierobežojumu noteikšana ietilpst ražotāja veiktajā riska novērtējumā, ieskaitot jebkādas mašīnbūves izstrādājuma vai operatoru radītas iestatījumu vai noteikumu modifikācijas, tostarp arī mācīšanās posmā, kuras nedrīkst pārsniegt riska novērtējumā minētos ierobežojumus;
(e)pamatoti paredzamas cilvēka kļūdas darbības laikā neradītu bīstamas situācijas.
(f)to datu izsekošanas žurnāls, kas ģenerēti saistībā ar iejaukšanos un drošības programmatūras versiju augšupielādi pēc mašīnbūves izstrādājuma laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā, būtu iespējots piecu gadu laikposmā pēc šādas augšupielādes ar vienīgo nolūku apliecināt mašīnbūves izstrādājuma atbilstību šim pielikumam pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma;
(g)tiktu iespējota datu reģistrēšana par drošības lēmumu pieņemšanas procesu pēc mašīnbūves izstrādājuma laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā un lai šādi dati tiktu glabāti vienu gadu pēc to savākšanas ar vienīgo nolūku apliecināt mašīnbūves izstrādājuma atbilstību šim pielikumam pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma.
Vadības sistēmām mašīnbūves izstrādājumiem ar pilnībā vai daļēji evolucionējošu rīcību vai loģiku, kuri konstruēti, lai darbotos ar dažādu autonomijas pakāpi, jābūt konstruētām un izgatavotām tā, lai:
(a)tās neizraisītu tādas mašīnbūves izstrādājuma darbības, kuras pārkāpj tam noteiktos uzdevumus un pārvietošos telpā;
(b)vienmēr būtu iespējams veikt mašīnbūves izstrādājuma korekcijas, lai uzturētu tam piemītošo drošuma līmeni.
Īpaša uzmanība jāpievērš šādiem jautājumiem:
(a)mašīnbūves izstrādājums nedrīkst sākt darboties negaidīti;
(b)mašīnbūves izstrādājuma parametri nedrīkst mainīties nokontrolētā veidā, ja šādas izmaiņas var radīt bīstamas situācijas;
(c)nedrīkst pieļaut mašīnbūves izstrādājuma vai operatoru ģenerētas iestatījumu vai noteikumu modifikācijas, tostarp arī mācīšanās posmā, ja šādas izmaiņas var izraisīt bīstamas situācijas;
(d)mašīnbūves izstrādājuma darbības apturēšana nedrīkst būt kavēta, ja apturēšanas komanda jau dota;
(e)neviena kustīga mašīnbūves izstrādājuma daļa vai sagatave, ko mašīnbūves izstrādājums tur, nedrīkst nokrist vai tikt izmesta;
(f)automātiska vai manuāla kustīgo daļu apturēšana, lai kādas tās būtu, nedrīkst būt traucēta;
(g)aizsargierīcēm pilnībā jāsaglabā efektivitāte vai arī jādod apturēšanas komanda;
(h)ar drošību saistītajām vadības sistēmas daļām saskaņotā veidā jāattiecas uz visu mašīnbūves izstrādājuma mezglu.
Bezvadu vadības gadījumā sakaru vai savienojuma kļūme vai nepareizs savienojums nedrīkst radīt bīstamu situāciju.
Autonomiem mobiliem mašīnbūves izstrādājumiem vadības sistēma jākonstruē tā, lai tā patstāvīgi veiktu drošības funkcijas, kā paredzēts šajā iedaļā, pat tad, ja darbību komandas tiek dotas, izmantojot attālās uzraudzības funkciju.
1.2.2.Vadības ierīces
Vadības ierīcēm jābūt:
(a)skaidri redzamām un atpazīstamām, vajadzības gadījumā marķētām ar piktogrammām;
(b)novietotām tā, lai, nezaudējot laiku, tās var droši darbināt bez šaubīšanās un nenoteiktības;
(c)konstruētām tā, lai vadības ierīces pārvietošana būtu saskanīga ar rezultātu;
(d)novietotām ārpus bīstamām zonām, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams attiecībā uz noteiktām vadības ierīcēm, piemēram, avārijas slēdzi vai apmācības pulti;
(e)novietotām tā, lai to darbība neradītu papildu risku;
(f)konstruētām vai aizsargātām tā, lai vēlamais rezultāts, ja tā sasniegšana saistīta ar apdraudējumu, nav sasniedzams bez apzinātas darbības;
(g)izgatavotām tā, lai tās iztur paredzamo spēku iedarbību, pievēršot īpašu uzmanību avārijas apturēšanas ierīcēm, kuras var tikt pakļautas ievērojamu spēku iedarbībai.
Ja vadības ierīce ir konstruēta un izgatavota tā, lai ar to veiktu vairākas atšķirīgas darbības, proti, ja nav tiešas atbilsmes, veicamā darbība ir skaidri jāparāda un vajadzības gadījumā īpaši jāapstiprina.
Vadības ierīču izvietojumam, pārvietošanās veidam un iedarbināšanas pretestībai jāatbilst izpildāmajai darbībai, ņemot vērā ergonomikas principus.
Mašīnbūves izstrādājumi jāaprīko ar indikatoriem, kas vajadzīgi drošai darbināšanai. Operatoram jābūt iespējai tos saskatīt no savas vadības pozīcijas.
Operatoram jābūt iespējai no jebkuras vadības pozīcijas pārliecināties, vai bīstamajās zonās neatrodas cilvēki, vai arī vadības sistēma jākonstruē un jāizgatavo tā, lai mašīnbūves izstrādājumu nevarētu iedarbināt, ja bīstamajā zonā kāds atrodas.
Ja šādas iespējas nav, pirms mašīnbūves izstrādājums sāk darboties, jādod akustisks un/vai vizuāls brīdinājuma signāls. Apdraudējumam pakļautajām personām jābūt laikam atstāt bīstamo zonu vai novērst, ka mašīna sāk darboties.
Ja nepieciešams, jāparedz līdzekļi, lai nodrošinātu to, ka mašīnbūves izstrādājumu iespējams vadīt tikai no vadības pozīcijām, kas atrodas vienā vai vairākās iepriekšnoteiktās zonās vai vietās.
Ja ir vairāk nekā viena vadības pozīcija, vadības sistēma jākonstruē tā, lai vienas vadības pozīcijas lietojums nepieļauj pārējo vadības pozīciju lietošanu, izņemot apturēšanas vadības ierīces un avārijas slēdzi.
Ja mašīnbūves izstrādājumam ir divas vai vairākas darbināšanas vietas, katra no tām jāaprīko ar visām nepieciešamajām vadības ierīcēm tā, lai operatori viens otram netraucētu un neradītu viens otram bīstamu situāciju.
1.2.3.Iedarbināšana
Mašīnbūves izstrādājumam jābūt iedarbināmam, tikai apzināti darbinot šim nolūkam paredzētu vadības ierīci.
Tā pati prasība ir piemērojama:
(a)atkārtoti iedarbinot mašīnbūves izstrādājumu pēc apturēšanas, neatkarīgi no tās cēloņa;
(b)īstenojot ievērojamas darba nosacījumu izmaiņas.
Tomēr mašīnbūves izstrādājuma atkārtotu iedarbināšanu vai darba nosacījumu izmaiņas iespējams īstenot, apzināti aktivizējot ierīci, kas nav šādam nolūkam nodrošināta vadības ierīce, ar nosacījumu, ka tas nerada bīstamu situāciju.
Mašīnbūves izstrādājumam, kas darbojas automātiskā režīmā, tā iedarbināšana, atkārtota iedarbināšana pēc apturēšanas vai izmaiņas darba nosacījumos var būt iespējamas bez iejaukšanās ar nosacījumu, ka tas nerada bīstamu situāciju.
Ja mašīnbūves izstrādājumam ir vairākas iedarbināšanas ierīces un tāpēc operatori var pakļaut cits citu apdraudējumam, mašīnbūves izstrādājumam jābūt aprīkotam ar papildierīcēm, lai nepieļautu šādus riskus. Ja drošības apsvērumi prasa, lai iedarbināšanu un/vai apturēšanu veiktu noteiktā secībā, ir jābūt ierīcēm, kas nodrošina, ka šādas darbības tiek veiktas pareizajā secībā.
1.2.4.Apturēšana
1.2.4.1.Parasta apturēšana
Mašīnbūves izstrādājums jāaprīko ar vadības ierīci, ar kuru mašīnu var droši pilnībā apturēt.
Katra darbstacija jāaprīko ar vadības ierīci, kas atkarībā no apdraudējuma veida paredzēta atsevišķu vai visu mašīnbūves izstrādājuma funkciju apturēšanai, lai novērstu mašīnbūves izstrādājuma radīto apdraudējumu.
Mašīnbūves izstrādājuma apturēšanas vadības ierīcei jābūt prioritārai attiecībā pret iedarbināšanas vadības ierīci.
Tikko mašīnbūves izstrādājums vai tā bīstamās funkcijas ir apturētas, ir jāpārtrauc enerģijas padeve attiecīgajiem spēka pievadiem.
1.2.4.2.Operatīva apturēšana
Ja operatīvu iemeslu dēļ nepieciešama apturēšanas ierīce, kas neatslēdz enerģijas padevi spēka pievadiem, apturēšanas stāvoklis ir jānovēro un jāsaglabā.
1.2.4.3.Avārijas slēdzis
Katrs mašīnbūves izstrādājums jāaprīko ar vienu vai vairākām avārijas apturēšanas ierīcēm, lai novērstu faktiskus vai iespējamus apdraudējumus.
Tiek piemēroti turpmāk izklāstītie izņēmumi:
(a)mašīnbūves izstrādājums, kurā avārijas apturēšanas ierīce nemazina risku vai nu tāpēc, ka tā nesamazina apturēšanas laiku, vai tāpēc, ka tās nenodrošina speciālo pasākumu izpildi riska mazināšanai;
(b)pārnēsājams rokas un/vai ar roku vadāms mašīnbūves izstrādājums.
Ierīcēm:
(a)jābūt ar skaidri saprotamām, skaidri redzamām un ātri pieejamām vadības ierīcēm;
(b)cik vien ātri iespējams, jāaptur bīstamais process, neradot papildu riskus;
(c)nepieciešamības gadījumā jāiedarbina vai jāļauj iedarbināt noteiktas drošības funkcijas.
Tikko beidzas avārijas apturēšanas ierīces aktīva darbība pēc apturēšanas komandas, avārijas apturēšanas ierīcei jāturpina pildīt šī komanda, līdz tā tiek īpaši atcelta; nedrīkst pieļaut ierīces iedarbošanos, neaktivizējot apturēšanas komandu, un jānodrošina, ka ierīci var izslēgt, tikai veicot attiecīgu darbību, un ka ierīces izslēgšana atkārtoti neiedarbina mašīnbūves izstrādājumu, bet tikai dod iespēju to atkārtoti iedarbināt.
Avārijas apturēšanas funkcijai jābūt pieejamai un darbināmai jebkurā laikā neatkarīgi no darbības režīma.
Avārijas apturēšanas ierīcēm jādublē citi aizsardzības pasākumi, bet ne jāaizstāj tie.
1.2.4.4.Mašīnbūves izstrādājumu mezgls
Ja mašīnbūves izstrādājumam vai mašīnbūves izstrādājuma daļām paredzēts darboties kopīgi, ražotājam mašīna jākonstruē un jāizgatavo tā, lai apturēšanas vadības ierīces, to skaitā avārijas apturēšanas ierīces, var apturēt ne tikai pašu mašīnbūves izstrādājumu, bet arī visas ar to saistītās iekārtas, ja to turpmāka darbība var būt bīstama.
1.2.5.Vadības vai darbības režīmu izvēle
Izvēlētajam vadības vai darbības režīmam jāatceļ visi citi vadības vai darbības režīmi, izņemot avārijas slēdzi.
Ja mašīnbūves izstrādājums ir konstruēts un izgatavots, pieļaujot tā lietojumu vairākos vadības vai darbības režīmos, kas prasa dažādus aizsardzības pasākumus un/vai darba procedūras, tam jābūt aprīkotam ar režīmu selektoru, kuru var fiksēt katrā stāvoklī. Katram selektora stāvoklim jābūt skaidri identificējamam un jāatbilst tikai vienam darbības vai vadības režīmam.
Selektoru drīkst aizstāt ar citu izvēles metodi, kas ierobežo konkrētu mašīnbūves izstrādājuma funkciju lietošanu, padarot tās pieejamas tikai noteiktu kategoriju operatoriem.
Ja, pildot noteiktas darbības, mašīnai jāspēj darboties ar pārvietotu vai noņemtu aizsargu un/vai deaktivizētu aizsargierīci, vadības vai darbības režīmu selektoram vienlaikus:
(a)jāatceļ visi citi vadības vai darbības režīmi;
(b)jāatļauj bīstamu funkciju izmantošana tikai ar tādām vadības ierīcēm, kas jāizmanto nepārtraukti;
(c)jāatļauj bīstamu funkciju izmantošana tikai samazināta riska apstākļos, vienlaikus novēršot saistītu posmu apdraudējumus;
(d)jānovērš jebkura bīstamu funkciju izmantošana, apzināti vai neapzināti iedarbojoties uz mašīnbūves izstrādājuma sensoriem.
Ja šos četrus nosacījumus nav iespējams nodrošināt vienlaikus, vadības vai darbības režīmu selektoram jāaktivizē citi aizsardzības pasākumi, kas izstrādāti un izveidoti, lai nodrošinātu drošu iejaukšanās zonu.
Turklāt operatoram jābūt iespējām vadīt to daļu darbību, ar kurām viņš strādā regulēšanas punktā.
1.2.6.Energoapgādes vai sakaru tīkla savienojuma traucējumi
Energoapgādes vai sakaru tīkla savienojuma pārtraukums, atjaunošana pēc pārtraukuma vai svārstības mašīnbūves izstrādājuma energoapgādē vai sakaru tīklā neatkarīgi no to veida nedrīkst radīt bīstamu situāciju.
Īpaša uzmanība jāpievērš šādiem jautājumiem:
(a)mašīnbūves izstrādājums nedrīkst sākt darboties negaidīti;
(b)mašīnu parametri nedrīkst mainīties nekontrolētā veidā, ja šādas izmaiņas var radīt bīstamas situācijas;
(c)mašīnbūves izstrādājuma darbības apturēšana nedrīkst tikt novērsta, ja apturēšanas komanda jau dota;
(d)neviena kustīga mašīnbūves izstrādājuma daļa vai sagatave, ko mašīnbūves izstrādājums tur, nedrīkst nokrist vai tikt izmesta;
(e)automātiska vai manuāla kustīgo daļu apturēšana, lai kādas tās būtu, nedrīkst būt traucēta;
(f)aizsargierīcēm pilnībā jāsaglabā efektivitāte vai arī jādod apturēšanas komanda.
1.3.AIZSARDZĪBA PRET MEHĀNISKIEM RISKIEM
1.3.1.Stabilitātes zuduma risks
Mašīnbūves izstrādājumam un tā sastāvdaļām un stiprinājumiem jābūt pietiekami stabiliem, lai izvairītos no apgāšanās, krišanas vai nekontrolētām kustībām transportēšanas, montāžas, demontāžas un jebkādas citas darbības laikā saistībā ar mašīnbūves izstrādājumu.
Ja pati mašīnbūves izstrādājuma forma vai paredzētā uzstādīšana nenodrošina pietiekamu stabilitāti, jāiebūvē piemēroti stiprinājuma līdzekļi, kas jānorāda instrukcijās.
1.3.2.Demontēšanās risks darbības laikā
Dažādajām mašīnbūves izstrādājuma daļām un to savienojumiem jāspēj izturēt slodzes, kam tās ir pakļautas lietošanas laikā.
Lietojamo materiālu ilgizturībai jāatbilst ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja paredzētajiem darba vides apstākļiem, īpaši attiecībā uz noguruma, novecošanās, korozijas un nodiluma parādībām.
Instrukcijās jānorāda inspicēšanu un uzturēšanas veids un biežums, kas vajadzīgi drošībai. Vajadzības gadījumā instrukcijās jānorāda dilšanai pakļautās daļas, kā arī to nomaiņas kritēriji.
Ja plīšanas vai sadalīšanās risks saglabājas, neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, attiecīgās daļas jāuzstāda, jānovieto un/vai jāaizsargā tā, lai jebkādi fragmenti tiktu uztverti, tādējādi novēršot bīstamas situācijas.
Gan nekustīgām, gan lokanām caurulēm, pa kurām plūst šķidrumi, īpaši zem augsta spiediena, jāspēj izturēt paredzamās iekšējās un ārējās slodzes, un tām jābūt stingri nostiprinātām un/vai aizsargātām, lai plīšana neradītu risku.
Ja apstrādājamo materiālu instrumentam padod automātiski, lai novērstu risku cilvēkiem, jāievēro šādi nosacījumi:
(a)kad sagatave nonāk saskarē ar instrumentu, tam jābūt sasniegušam normālos darba apstākļus;
(b)ja instruments sāk darboties un/vai apstājas (ar nolūku vai nejauši), padeve jāsaskaņo ar instrumenta kustību.
1.3.3.Krītošu vai izsviestu objektu radīti riski
Jāievēro piesardzība, lai novērstu risku, ko rada krītoši vai izsviesti objekti.
1.3.4.Virsmu, šķautņu vai stūru radīti riski
Ciktāl iespējams atbilstoši to paredzētajam izmantojumam, pieejamām mašīnas daļām nedrīkst būt asas šķautnes, asi stūri un raupjas virsmas, kas var radīt traumas.
1.3.5.Riski saistībā ar kombinētu mašīnbūves izstrādājumu
Ja mašīnbūves izstrādājums paredzēts vairāku dažādu darbību veikšanai, darbību starplaikā manuāli noņemot sagatavi (kombinēts mašīnbūves izstrādājums), tas jākonstruē un jāizgatavo tā, lai katru šā mašīnbūves izstrādājuma elementu varētu lietot atsevišķi, pārējiem elementiem neradot risku apdraudējumam pakļautām personām.
Šajā nolūkā ir jābūt iespējai atsevišķi iedarbināt un apturēt jebkuru neaizsargātu mašīnbūves izstrādājuma elementu.
1.3.6.Riski saistībā ar pārmaiņām darbības nosacījumos
Ja mašīnbūves izstrādājums ir paredzēts darbību izpildei ar dažādiem lietošanas nosacījumiem, tas jākonstruē un jāizgatavo tā, lai šo nosacījumu izvēli un regulēšanu varētu veikt droši un uzticami.
1.3.7.Risks saistībā ar kustīgajām daļām un psiholoģisko spriedzi
Mašīnbūves izstrādājuma kustīgās daļas jākonstruē un jāizgatavo tā, lai novērstu saskares riskus, kas var izraisīt nelaimes gadījumus, vai gadījumā, ja riski nav novēršami, lai tās būtu aprīkotas ar aizsargiem vai aizsargierīcēm.
Jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai novērstu kustīgo daļu nejaušu bloķēšanu. Ja veiktie pasākumi neizslēdz bloķēšanas varbūtību, ja nepieciešams, mašīnbūves izstrādājums ir jāaprīko ar vajadzīgām īpašajām aizsargierīcēm vai instrumentiem, lai iekārtu varētu atbloķēt drošā veidā.
Instrukcijās un pēc iespējas arī uz mašīnbūves izstrādājuma ar zīmi jānorāda uz šīm īpašajām aizsargierīcēm un kā tās lietojamas.
Tāda bīstamas situācijas un psiholoģisku spriedzi izraisoša saskares riska novēršanu, kuru var radīt mijiedarbība ar mašīnu, pielāgo:
(a)cilvēka un mašīnas līdzāspastāvēšanai kopīgā telpā, neveicot tiešu kopdarbību;
(b)cilvēka un mašīnas mijiedarbībai.
Mašīnbūves izstrādājums, kuram paredzēta pilnībā vai daļēji evolucionējoša rīcība vai loģika un kas konstruēts, lai darbotos ar dažādu autonomijas pakāpi, jāpielāgo, lai tas atbilstoši un piemēroti reaģētu uz cilvēku darbībām (mutiskām, izmantojot vārdus, un neverbālām, izmantojot žestus, sejas izteiksmes vai ķermeņa kustības) un lai tas saprotami paziņotu operatoriem par plānotajām darbībām (ko tas darīs un kāpēc).
1.3.8.Aizsarglīdzekļu izvēle aizsardzībai pret kustīgo daļu radītiem riskiem
Aizsargi vai aizsargierīces, ko lieto aizsardzībai pret kustīgo daļu radītiem riskiem, jāizvēlas atkarībā no riska veida. Lai atvieglotu izvēli, jāizmanto turpmāk minētās vadlīnijas.
1.3.8.1.Transmisijas kustīgās daļas
Aizsargiem, kas paredzēti cilvēku aizsardzībai pret apdraudējumiem, ko rada transmisijas kustīgās daļas, jābūt:
(a)vai nu fiksētiem aizsargiem, kā minēts 1.4.2.1. iedaļā, vai
(b)pārvietojamiem bloķējamiem aizsargiem, kā minēts 1.4.2.2. iedaļā.
Pārvietojamie bloķējamie aizsargi būtu jālieto, ja bieži var rasties vajadzība piekļūt attiecīgajām daļām.
1.3.8.2.Darba procesā iesaistītās kustīgās daļas
Aizsargiem vai aizsargierīcēm, kas paredzētas cilvēku aizsardzībai pret apdraudējumiem, ko rada darbā iesaistītās kustīgās daļas, jābūt:
(a)vai nu fiksētiem aizsargiem, kā minēts 1.4.2.1. iedaļā, vai
(b)pārvietojamiem bloķējamiem aizsargiem, kā minēts 1.4.2.2. iedaļā, vai
(c)aizsargierīcēm, kā minēts 1.4.3. iedaļā, vai
(d)iepriekš minēto veidu kombinācijai.
Tomēr, ja dažas darba procesā iesaistītas kustīgās daļas darbināšanas laikā nav iespējams pilnībā norobežot sakarā ar to, ka ir vajadzīga operatora iejaukšanās, šādas daļas jāaprīko ar:
(a)fiksētiem aizsargiem vai pārvietojamiem bloķējamiem aizsargiem, kas liedz piekļuvi tām daļu zonām, kas netiek izmantotas darbā, un
(b)regulējamiem aizsargiem, kā minēts 1.4.2.3. iedaļā, kas ierobežo piekļuvi tādām kustīgu daļu zonām, kurām piekļuve ir nepieciešama.
1.3.9.Nekontrolētas kustības risks
Ja mašīnbūves izstrādājuma daļas darbība ir apturēta, jebkāda novirze no apturēšanas pozīcijas, lai kāda iemesla dēļ tā notiktu, ja tas nenotiek vadības ierīču darbības rezultātā, ir jānovērš vai arī šai novirzei jābūt tādai, kas nerada apdraudējumu.
1.4.AIZSARGU UN AIZSARGIERĪČU OBLIGĀTIE RAKSTURLIELUMI
1.4.1.Vispārīgās prasības
Aizsargiem un aizsargierīcēm jābūt:
(a)ar izturīgu konstrukciju;
(b)droši nostiprinātām vietā;
(c)tādām, kas nerada nekādu papildu risku;
(d)tādām, kas nav viegli apejamas vai padarāmas ekspluatācijai nederīgas;
(e)novietotām piemērotā attālumā no bīstamās zonas;
(f)tādām, kas minimāli traucē novērot ražošanas procesu, un
(g)tādām, kas ļauj veikt būtiskus darbus, lai uzstādītu un/vai nomainītu instrumentus, kā arī veiktu uzturēšanu, atļaujot piekļūšanu tikai konkrētajai zonai, kurā darbs jāveic, ja iespējams, tā, lai nav jānoņem aizsargs vai jāatspējo aizsargierīce.
Turklāt, ja iespējams, aizsargiem ir jāaizsargā pret materiālu vai objektu izsviešanu vai krišanu, kā arī pret mašīnbūves izstrādājuma radītām emisijām.
1.4.2.Īpašas prasības aizsargiem
1.4.2.1.Fiksēti aizsargi
Fiksētiem aizsargiem jābūt nostiprinātiem, izmantojot tādas sistēmas, ko iespējams atvērt vai noņemt tikai ar instrumentiem.
Ja aizsargus noņem, to stiprinājumu sistēmām jāpaliek piestiprinātām pie aizsargiem vai mašīnbūves izstrādājuma.
Ja iespējams, jānodrošina, lai aizsargi neturas savā vietā bez stiprinājumiem.
1.4.2.2.Pārvietojami bloķējami aizsargi
Pārvietojamiem bloķējamiem aizsargiem:
(a)atvērtā stāvoklī, cik iespējams, jāpaliek piestiprinātiem pie mašīnbūves izstrādājuma;
(b)jābūt konstruētiem un izgatavotiem tā, lai tos būtu iespējams regulēt tikai ar apzinātu darbību.
Pārvietojamiem bloķējamiem aizsargiem jābūt saistītiem ar bloķēšanas ierīci, kas:
(a)novērš bīstamu mašīnbūves izstrādājuma funkciju iedarbināšanu, iekams aizsargs nav aizvērts, un
(b)dod apturēšanas komandu ik reizi, kad aizsargs vairs nav aizvērts.
Ja operators var aizsniegt bīstamo zonu, pirms beidzies risks bīstamu mašīnbūves izstrādājuma funkciju dēļ, pārvietojamie aizsargi papildus bloķējamai ierīcei jāsavieno ar aizsarga fiksējošu ierīci, kas:
(a)novērš mašīnbūves izstrādājuma bīstamu funkciju iedarbināšanu, iekams aizsargs nav aizvērts un fiksēts, un
(b)patur aizsargu aizvērtu un aizslēgtā stāvoklī, līdz novērsts traumas risks bīstamu mašīnbūves izstrādājuma funkciju dēļ.
Pārvietojamiem bloķējamiem aizsargiem jābūt projektētiem tā, lai vienas sastāvdaļas trūkums vai nepareiza darbība nepieļautu bīstamu mašīnbūves izstrādājuma funkciju iedarbināšanu vai arī apturētu tās.
1.4.2.3.Regulējami piekļuvi ierobežojoši aizsargi
Regulējamiem aizsargiem, kas ierobežo piekļuvi tā, ka iespējams piekļūt tikai tām kustīgo daļu zonām, kurām jāpiekļūst saistībā ar darbu, jābūt:
(a)manuāli vai automātiski regulējamiem atkarībā no veicamā darba veida, un
(b)jābūt ātri regulējamiem, nelietojot instrumentus.
1.4.3.Īpašas prasības aizsargierīcēm
Aizsargierīces jāprojektē un jāierīko vadības sistēmā tā, lai:
(a)kustīgās daļas nevarētu sākt darboties, kamēr operators tās var sasniegt;
(b)personas nevar sasniegt kustīgās daļas, kad tās kustas, un
(c)vienas to sastāvdaļas trūkums vai atteice neļauj iedarbināt vai aptur kustīgās daļas.
Aizsargierīcēm jābūt regulējamām tikai ar apzinātu rīcību.
1.5.RISKI SAISTĪBĀ AR CITIEM IEMESLIEM
1.5.1.Elektroapgāde
Ja mašīnbūves izstrādājumam ir elektroenerģijas pievads, tas jākonstruē, jāizgatavo un jāaprīko tā, lai novērstu vai varētu novērst visus ar elektrību saistītus apdraudējumus.
Mašīnbūves izstrādājumam piemēro drošības mērķus, kas noteikti Direktīvā 2014/35/ES. Tomēr pienākumus attiecībā uz mašīnbūves izstrādājuma atbilstības novērtējumu un tā laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā, ņemot vērā ar elektrību saistītos riskus, nosaka tikai šī regula.
1.5.2.Statiskā elektrība
Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai novērstu vai ierobežotu potenciāli bīstamu elektrostatisko lādiņu veidošanos, un/vai tas jāaprīko ar izlādētājsistēmu.
1.5.3.Tādas enerģijas pievads, kas nav elektroenerģija
Ja mašīnbūves izstrādājumu darbina enerģija, kas nav elektroenerģija, mašīnbūves izstrādājums jākonstruē, jāizgatavo un jāaprīko tā, lai novērstu visus potenciālos riskus, kas saistīti ar šiem enerģijas avotiem.
1.5.4.Montāžas kļūdas
Ja paredzams, ka, montējot vai atkārtoti montējot noteiktas daļas, ir iespējams pieļaut kļūdas, kas varētu radīt risku, to novērš ar šādu daļu konstrukciju un izgatavošanu vai, ja tas nav iespējams, ar tādas informācijas palīdzību, ko norāda uz pašām daļām un/vai to korpusiem. Tādu pašu informāciju norāda uz kustīgajām daļām un/vai to korpusiem, ja ir jāzina kustības virziens, lai izvairītos no riska.
Ja nepieciešams, plašāka informācija par šiem riskiem jāsniedz instrukcijās.
Ja riska avots var būt defektīvs savienojums, nepareiza savienošana jāpadara neiespējama konstruktīvi vai, ja tas nav iespējams, sniedzot attiecīgu informāciju uz savienojamajiem elementiem un, ja nepieciešams, uz savienošanas līdzekļiem.
1.5.5.Ekstremāla temperatūra
Jāveic pasākumi, lai novērstu jebkādu risku gūt traumas, saskaroties ar mašīnbūves izstrādājuma daļām vai materiāliem, kuru temperatūra ir augsta vai ļoti zema, vai tuvojoties tām.
Tāpat jāveic nepieciešamie pasākumi, lai izvairītos vai aizsargātu no riska, ka tiek izsviesti ļoti karsts vai ļoti auksts materiāls.
1.5.6.Ugunsgrēks
Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai novērstu jebkādus ugunsgrēka vai pārkaršanas riskus, ko rada pats mašīnbūves izstrādājums vai mašīnbūves izstrādājuma ražotās vai patērētās gāzes, šķidrumi, putekļi, tvaiki vai citas vielas.
1.5.7.Eksplozija
Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai novērstu eksplozijas riskus, ko rada pats mašīnbūves izstrādājums vai mašīnbūves izstrādājuma ražotās vai patērētās gāzes, šķidrumi, putekļi, tvaiki vai citas vielas.
Ciktāl tas attiecas uz eksplozijas riskiem saistībā ar mašīnbūves izstrādājuma lietošanu potenciāli sprādzienbīstamā atmosfērā, tam jāatbilst īpašajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.
1.5.8.Troksnis
Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai, ņemot vērā tehnikas attīstību un trokšņa mazināšanas līdzekļu pieejamību, līdz minimumam samazinātu risku, ko rada gaisvadīta trokšņa emisija, jo īpaši pie trokšņa avota.
Trokšņa emisijas līmeni var novērtēt, atsaucoties uz salīdzināmiem emisijas datiem par līdzīgu mašīnbūves izstrādājumu.
1.5.9.Vibrācijas
Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai, ņemot vērā tehnikas attīstību un vibrācijas mazināšanas līdzekļu pieejamību, līdz minimumam samazinātu risku, ko izraisa mašīnbūves izstrādājuma radītā vibrācija, jo īpaši pie vibrācijas avota.
Vibrāciju emisijas līmeni var novērtēt, atsaucoties uz salīdzināmiem emisijas datiem par līdzīgiem mašīnbūves izstrādājumiem.
1.5.10.Starojums
Nevēlamas starojuma emisijas no mašīnbūves izstrādājuma jānovērš vai arī jāsamazina līdz tādam līmenim, kam nav nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēkiem.
Jebkāda funkcionāla jonizējoša starojuma emisijas jāierobežo zemākajā līmenī, kāds ir pietiekams mašīnbūves izstrādājuma pareizai funkcionēšanai tā iestatīšanas, darbības un tīrīšanas laikā. Ja pastāv risks, jāveic nepieciešamie aizsardzības pasākumi.
Jebkāda funkcionāla nejonizējoša starojuma emisijas iestatīšanas, darbības un tīrīšanas laikā jāierobežo tādā līmenī, kādā tām nav nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēkiem.
1.5.11.Ārējais starojums
Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai ārējais starojums netraucē tā darbību.
1.5.12.Lāzera starojums
Ja lieto lāzera iekārtas, jāņem vērā turpmāk uzskaitītais:
(a)lāzera iekārtas mašīnbūves izstrādājumā jākonstruē un jāizgatavo tā, lai novērstu jebkādu nejaušu starojumu;
(b)lāzera iekārtas mašīnbūves izstrādājumā jāaizsargā tā, lai faktiskais starojums, atstarotais vai izkliedētais starojums, kā arī sekundārais starojums neapdraudētu veselību,
(c)mašīnbūves izstrādājuma lāzera iekārtu novērošanas vai regulēšanas optiskajam aprīkojumam jānovērš lāzera staru kaitīgā iedarbība uz veselību.
1.5.13.Bīstamu materiālu un vielu emisijas
Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai varētu izvairīties no tā radīto bīstamo materiālu un vielu ieelpošanas, norīšanas, saskares ar ādu, acīm un gļotādām, kā arī no to iekļūšanas organismā caur ādu riskiem.
Ja risku nevar novērst, mašīnbūves izstrādājums jāaprīko tā, lai bīstamos materiālus un vielas varētu ierobežot, uztvert, izsūknēt, izgulsnēt, izsmidzinot ūdeni, izfiltrēt vai apstrādāt ar citu līdzvērtīgi efektīvu metodi.
Ja mašīnbūves izstrādājuma normālas ekspluatācijas laikā process nav pilnībā norobežots, ierobežošanas vai uztveršanas, filtrēšanas vai atdalīšanas un izsūknēšanas ierīcēm jābūt izvietotām tā, lai tās darbotos cik vien iespējams efektīvi.
1.5.14.Iesprostošanas risks
Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē, jāizgatavo vai jāaprīko tā, lai novērstu cilvēka iesprostošanu tajā, vai, ja tas nav iespējams, jāaprīko ar palīdzības izsaukšanas līdzekļiem.
1.5.15.Slīdēšanas, klupšanas vai krišanas risks
Mašīnbūves izstrādājuma daļas, pa kurām jāpārvietojas vai uz kurām jāstāv cilvēkiem, jākonstruē un jāizgatavo tā, lai novērstu cilvēku slīdēšanu, klupšanu vai krišanu uz šīm daļām vai no tām.
Attiecīgos gadījumos šīs daļas jāaprīko ar rokturiem, kas nostiprināti attiecībā pret lietotāju un ļauj tam saglabāt stabilitāti.
1.5.16.Zibensizlāde
Mašīnbūves izstrādājums, kuru nepieciešams aizsargāt pret zibens iedarbību tā lietojuma laikā, jāaprīko ar sistēmu zibens radīta elektriskā lādiņa novadīšanai uz zemi.
1.6.UZTURĒŠANA
1.6.1.Mašīnbūves izstrādājuma uzturēšana
Regulēšanas un uzturēšanas punktiem jāatrodas ārpus bīstamajām zonām. Jābūt iespējamam veikt regulēšanas, uzturēšanas, remonta, tīrīšanas un apkopes darbības, kad mašīnbūves izstrādājums ir apturēts.
Ja vienu vai vairākus iepriekš minētos nosacījumus tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams izpildīt, jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka šīs operācijas var veikt drošā veidā (skatīt 1.2.5. iedaļu).
Ja mašīna darbojas automātiski un, ja vajadzīgs, arī citos gadījumos, jānodrošina savienotājierīce diagnostisko defektoskopisko iekārtu uzstādīšanai.
Automatizētu mašīnu sastāvdaļām, kas bieži jāmaina, jābūt viegli un drošā veidā noņemamām un nomaināmām. Šīm sastāvdaļām jābūt pieejamām minēto uzdevumu izpildei, lietojot attiecīgus tehniskos līdzekļus saskaņā ar noteiktajiem darbības paņēmieniem.
1.6.2.Piekļuve darbināšanas vietām un apkopes punktiem
Mašīna jākonstruē un jāizgatavo tā, lai varētu droši piekļūt visām zonām, kurās nepieciešama iejaukšanās mašīnas darbināšanas, regulēšanas, uzturēšanas un tīrīšanas laikā.
Tādu mašīnu gadījumā, kurās cilvēkiem darbināšanas, regulēšanas, uzturēšanas vai tīrīšanas veikšanai ir jāieiet, mašīnas piekļuves ejas un to izmēri jāpielāgo glābšanas iekārtu izmantošanai tā, lai nodrošinātu savlaicīgu cilvēku glābšanu.
1.6.3.Atvienošana no enerģijas avotiem
Mašīnbūves izstrādājums jāaprīko ar ierīcēm tā atvienošanai no visiem enerģijas avotiem. Šādi atvienotāji nepārprotami jāmarķē. Tām jābūt bloķējamām, ja atkārtota savienošana var apdraudēt cilvēkus. Jābūt iespējai atvienotājus bloķēt, ja operatoram nav iespējas no jebkura punkta, kas viņam pieejams, pārbaudīt, vai enerģijas padeve joprojām ir atvienota.
Ja mašīnbūves izstrādājumus var pievienot elektrotīklam ar kontaktdakšas palīdzību, pietiek ar kontaktdakšas atvienošanu, ar nosacījumu, ka operators no jebkura punkta, kas viņam pieejams, var pārbaudīt, vai kontaktdakša joprojām ir atvienota.
Pēc enerģijas padeves pārtraukšanas visai mašīnbūves izstrādājuma ķēdēs palikušajai vai uzkrātajai enerģijai jābūt izkliedējamai, neradot risku cilvēkiem.
Atkāpjoties no iepriekšējās daļās paredzētajām prasībām, noteiktas ķēdes var palikt savienotas ar to enerģijas avotiem, piemēram, lai noturētu daļas, aizsargātu informāciju, apgaismotu iekšējās zonas u. tml. Šajā gadījumā jāveic īpaši pasākumi operatora aizsardzībai.
1.6.4.Operatora iejaukšanās
Mašīnbūves izstrādājumam jābūt konstruētam, izgatavotam un aprīkotam tā, lai vajadzība pēc operatora iejaukšanās būtu ierobežota. Ja bez operatora iejaukšanās nav iespējams iztikt, tai jābūt viegli un droši izpildāmai.
1.6.5.Iekšējo daļu tīrīšana
Mašīna jākonstruē un jāizgatavo tā, lai iekšējās daļas, kurās ir bijušas bīstamas vielas vai preparāti, varētu iztīrīt, neieejot tajās; arī jebkādai nepieciešamai atbloķēšanai jābūt iespējamai no ārpuses. Ja ir neiespējami izvairīties no ieiešanas mašīnā, tā jākonstruē un jāizgatavo tā, lai tīrīšana noritētu droši.
1.7.INFORMĀCIJA
1.7.1.Informācija un brīdinājumi uz mašīnbūves izstrādājuma
Informāciju un brīdinājumus uz mašīnbūves izstrādājuma vēlams sniegt viegli saprotamu simbolu vai piktogrammu veidā.
1.7.1.1.Informācija un informācijas ierīces
Mašīnbūves izstrādājuma vadīšanai vajadzīga informācija jāsniedz tā, lai tā būtu nepārprotama un viegli saprotama. Tā nedrīkst būt pārmērīga, lai nepārslogotu operatoru.
Vizuālas atainošanas ierīcēm vai citiem interaktīviem operatora-mašīnas saziņas līdzekļiem jābūt viegli saprotamiem un viegli lietojamiem.
1.7.1.2.Brīdinājuma ierīces
Ja neuzraudzīta mašīnbūves izstrādājuma nepareiza darbība var apdraudēt personu veselību un drošību, mašīnbūves izstrādājums jāaprīko ar attiecīgiem akustiskiem vai gaismas brīdinājuma signāliem.
Ja mašīnbūves izstrādājums ir aprīkots ar brīdinājuma ierīcēm, tām jābūt nepārprotamām un viegli uztveramām. Operatoram jābūt līdzekļiem šo brīdinājuma ierīču pārbaudei jebkurā laikā.
Jāievēro konkrēto Savienības tiesību aktu prasības attiecībā uz krāsām un drošības signāliem.
1.7.2.Brīdinājums par nenovērstajiem riskiem
Ja, neraugoties uz veiktajiem projektēšanas pasākumiem drošības jomā, drošības pasākumiem un papildu aizsardzības pasākumiem, risks nav novērsts, jānodrošina nepieciešamie brīdinājumi, tostarp brīdināšanas ierīces.
1.7.3.Mašīnbūves izstrādājuma marķējums
Visi mašīnbūves izstrādājumi jāmarķē, redzami, salasāmi un neizdzēšami norādot vismaz šādus datus:
(a)ražotāja un, attiecīgā gadījumā, tā pilnvarotā pārstāvja uzņēmuma nosaukums un pilna adrese;
(b)mašīnbūves izstrādājuma apzīmējums;
(c)CE zīme;
(d)sērijas vai tipa apzīmējums;
(e)sērijas numurs, ja tāds ir;
(f)izlaides gads, t. i., gads, kurā pabeigts ražošanas process.
Aizliegts priekšlaicīgi vai arī ar atpakaļejošu datumu datēt mašīnbūves izstrādājumu, kad tam piestiprina CE zīmi.
Turklāt uz mašīnbūves izstrādājuma attiecīgi jānorāda, ja tas konstruēts un izgatavots lietošanai potenciāli sprādzienbīstamā vidē.
Uz mašīnbūves izstrādājuma jānorāda arī visa informācija, kas attiecas uz tā tipu un ir būtiska lietošanas drošībai. Uz šādu informāciju attiecas 1.7.1. iedaļā minētās prasības.
Ja lietošanas laikā mašīnbūves izstrādājuma daļa jāceļ ar celšanas iekārtu, šīs daļas masa jānorāda salasāmi, neizdzēšami un nepārprotami.
1.7.4.Instrukcijas
Instrukcijām, kas pievienotas mašīnbūves izstrādājumam, jābūt vai nu “Instrukcijām oriģinālvalodā”, vai “Instrukciju tulkojumam no oriģinālvalodas” — šajā gadījumā tulkojumam jāpievieno instrukcijas oriģinālvalodā.
Izņēmuma kārtā uzturēšanas instrukcijas, kas paredzētas ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja pilnvaroto specializēto darbinieku lietošanai, drīkst sniegt tikai vienā no Savienības oficiālajām valodām, kuru saprot šie specializētie darbinieki.
Instrukcijas drīkst nodrošināt digitālā formātā. Tomēr pēc pircēja pieprasījuma mašīnbūves izstrādājuma iegādes brīdī instrukcijas bez maksas tiek sniegtas papīra formātā.
Ja instrukcijas tiek sniegtas digitālā formātā, ražotājam:
(a)uz mašīnbūves izstrādājuma un pievienotajā dokumentā jānorāda, kā piekļūt digitālajām instrukcijām;
(b)skaidri jāapraksta, kura instrukciju versija atbilst mašīnbūves izstrādājuma modelim;
(c)jāsniedz informācija formātā, kas ļauj tiešajam lietotājam lejupielādēt un saglabāt instrukcijas elektroniskā ierīcē, lai tās būtu pieejamas jebkurā laikā, jo īpaši mašīnas avārijas gadījumā. Šī prasība attiecas arī uz tādu mašīnbūves izstrādājumu, kura instrukciju rokasgrāmata ir iegulta mašīnbūves izstrādājuma programmatūrā. Instrukciju sagatavošanas vispārējie principi
1.7.4.1.Instrukciju sagatavošanas vispārējie principi
(a)Instrukcijas sagatavo vienā vai vairākās Savienības oficiālajās valodās. Ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja pārbaudītajā(-ās) valodas versijā(-ās) jāparādās vārdiem “Instrukcijas oriģinālvalodā”.
(b)Ja “Instrukcijas oriģinālvalodā” nav nevienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā mašīnbūves izstrādājumu lietos, ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim, vai personai, kas ieved mašīnbūves izstrādājumu attiecīgās valodas teritorijā, jānodrošina tulkojums šajā(-ās) valodā(-ās). Tulkojumos jābūt minētiem vārdiem “Instrukciju tulkojums no oriģinālvalodas”.
(c)Instrukciju saturā jāietver ne tikai paredzama mašīnbūves izstrādājuma lietojuma apraksts, bet jāņem vērā arī jebkurš tā pamatoti paredzams nepareizs lietojums.
(d)Gadījumā, ja mašīnbūves izstrādājums paredzēts, lai to lietotu neprofesionāli operatori, lietošanas instrukcijas formulējumam un izkārtojumam jābūt tādam, kurā ņemts vērā vispārējās izglītības līmenis un uztveres īpatnības, kādas var pamatoti sagaidīt no šādiem operatoriem.
1.7.4.2.Instrukciju saturs
1. Katrā instrukciju rokasgrāmatā attiecīgā gadījumā jābūt vismaz šādai informācijai:
(a)ražotāja un, attiecīgā gadījumā, tā pilnvarotā pārstāvja uzņēmuma nosaukums un pilna adrese;
(b)mašīnbūves izstrādājuma apzīmējums, kā norādīts uz paša mašīnbūves izstrādājuma, izņemot sērijas numuru (skatīt 1.7.3. iedaļu);
(c)ES atbilstības deklarācija vai dokuments, kurā izklāstīts ES atbilstības deklarācijas saturs, kuros ir norādīti dati par mašīnbūves izstrādājumu, bet kuros var nebūt norādīts sērijas numurs un paraksts, vai interneta adrese, kurā ir pieejama ES atbilstības deklarācija;
(d)mašīnbūves izstrādājuma vispārīgs apraksts;
(e)rasējumi, diagrammas, apraksti un paskaidrojumi, kas nepieciešami mašīnbūves izstrādājuma lietošanai, uzturēšanai, remontam un tā pareizas darbības pārbaudei;
(f)tās(to) darba vietas(-u) apraksts, kurā(-ās) strādās operatori;
(g)mašīnbūves izstrādājumam paredzētā lietojuma apraksts;
(h)brīdinājumi attiecībā uz veidiem, kā mašīnbūves izstrādājumu nevajag lietot, kas, kā rāda pieredze, varētu notikt;
(i)montāžas, uzstādīšanas un pieslēgšanas instrukcijas, tostarp rasējumi, diagrammas un stiprinājuma līdzekļi, kā arī šasijas vai konstrukcijas apzīmējums, uz kādas mašīnbūves izstrādājums jāuzstāda;
(j)instrukcijas attiecībā uz uzstādīšanu un montāžu, lai samazinātu troksni un vibrāciju;
(k)instrukcijas par mašīnbūves izstrādājuma nodošanu ekspluatācijā un lietošanu un, ja nepieciešams, instrukcijas attiecībā uz operatoru apmācību;
(l)informācija par nenovērstiem riskiem, kas saglabājas, neraugoties uz konstruēšanas pasākumiem, kas vērsti uz drošību, drošības pasākumiem un papildu aizsardzības pasākumiem;
(m)instrukcijas par aizsardzības pasākumiem, kas jāveic lietotājam, nepieciešamības gadījumā ietverot arī informāciju par nepieciešamiem individuālās aizsardzības līdzekļiem;
(n)to instrumentu būtiskie raksturlielumi, kurus drīkst uzstādīt mašīnbūves izstrādājumam;
(o)apstākļi, kādos mašīnbūves izstrādājums atbilst stabilitātes prasībām lietošanas, transportēšanas, montāžas, demontāžas, ārpus ekspluatācijas, testēšanas laikā un kad tas paredzami nav lietojams;
(p)instrukcijas, lai nodrošinātu drošas transportēšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas darbības, norādot mašīnbūves izstrādājuma un tā dažādu daļu masu, ja tās parasti paredzēts transportēt atsevišķi;
(q)darbības metode, kas jāievēro nelaimes vai avārijas gadījumā; ja iespējama bloķēšanās, tad darbības metode, kas jāievēro, lai iekārtu varētu droši atbloķēt;
(r)to regulēšanas un uzturēšanas darbību apraksts, kas būtu jāveic lietotājam, kā arī tie profilaktiskie uzturēšanas pasākumi, kas jāievēro, ņemot vērā mašīnbūves izstrādājuma konstrukciju un lietojumu;
(s)instrukcijas, kas paredzētas, lai varētu droši veikt regulēšanu un uzturēšanu, tostarp par aizsardzības pasākumiem, kas būtu jāveic šo darbību laikā;
(t)lietojamo rezerves daļu specifikācijas, ja tās ietekmē operatoru veselību un drošību;
(u)šāda informācija par gaisvadīta trokšņa emisijām:
I.vidējais A–izsvarotais skaņas spiediena līmenis darba vietās, ja tas pārsniedz 70 dB(A); ja šis līmenis nepārsniedz 70 dB(A), šis fakts jānorāda;
II.maksimālā C–izsvarotā momentānā skaņas spiediena vērtība darba vietās, ja tā pārsniedz 63 Pa (130 dB attiecībā pret 20 μPa);
III.mašīnbūves izstrādājuma radītais A–izsvarotais skaņas jaudas līmenis, ja vidējais A–izsvarotais skaņas spiediena līmenis darba vietās pārsniedz 80 dB(A).
Šīm vērtībām jābūt vai nu faktiski izmērītajām vērtībām attiecībā uz konkrēto mašīnbūves izstrādājumu, vai arī noteiktajām vērtībām, pamatojoties uz mērījumiem, kas veikti tehniski salīdzināmam mašīnbūves izstrādājumam, kas ir reprezentatīvs ražojamajam mašīnbūves izstrādājumam.
Ja mašīnbūves izstrādājums ir īpaši liels, vidējā A–izsvarotā skaņas jaudas līmeņa vietā drīkst norādīt vidējo A–izsvaroto skaņas spiediena līmeni noteiktās vietās ap mašīnbūves izstrādājumu.
Ja nevar piemērot saskaņotos standartus vai tehniskās specifikācijas, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu, skaņas līmeņus mēra, izmantojot attiecīgajam mašīnbūves izstrādājumam piemērotāko metodi. Kad norāda skaņas emisijas vērtības, jāprecizē šo vērtību nenoteiktība. Jānorāda mašīnbūves izstrādājuma lietošanas nosacījumi mērīšanas laikā un mērīšanas metodes.
Ja darba vieta(–as) nav noteikta(–as) vai tās nevar noteikt, A–izsvarotais skaņas spiediena līmenis jāmēra 1 metra attālumā no mašīnbūves izstrādājuma virsmas un 1,60 metru augstumā virs grīdas vai pieejas platformas. Jānorāda maksimālā skaņas spiediena vieta un vērtība.
Saistībā ar mašīnbūves izstrādājumu trokšņu samazināšanu instrukcijās attiecīgos gadījumos norāda, kā pareizi veikt iekārtu montāžu un uzstādīšanu (skatīt arī 1.7.4.2. iedaļas 1. punkta j) apakšpunktu).
Ja konkrētos Savienības tiesību aktos ir paredzētas citas prasības attiecībā uz skaņas spiediena līmeņu vai skaņas jaudas līmeņu mērīšanu, jāpiemēro šādi tiesību akti, un attiecīgie šīs iedaļas noteikumi nav jāpiemēro;
(v)ja iespējams, ka mašīnbūves izstrādājums izstaro nejonizējošu starojumu, kas var kaitēt cilvēkiem, jo īpaši cilvēkiem ar aktīvām vai neaktīvām implantētām medicīniskajām ierīcēm, informācija par emitēto starojumu gan operatoram, gan citām tai pakļautām personām;
(w)ja mašīnbūves izstrādājuma konstrukcijas dēļ no tā ir iespējamas bīstamu vielu emisijas, uztveršanas, filtrēšanas vai izvadīšanas ierīces raksturlielumi, ja šāda ierīce netiek piegādāta ar mašīnbūves izstrādājumu, un kāda no šādas informācijas:
I.bīstamu materiālu un vielu emisiju plūsmas ātrums no attiecīgā mašīnbūves izstrādājuma;
II.tādu bīstamu materiālu vai vielu koncentrācija mašīnbūves izstrādājuma tuvumā, ko izdala mašīnbūves izstrādājums vai ar to izmantotie materiāli un vielas;
III.uztveršanas vai filtrēšanas ierīces efektivitāte un nosacījumi, kas jāievēro, lai saglabātu tās efektivitāti laika gaitā.
Pirmajā daļā minētās vērtības vai nu faktiski mēra attiecīgajam mašīnbūves izstrādājumam vai nosaka, pamatojoties uz mērījumiem, kuri veikti tehniski salīdzināmam mašīnbūves izstrādājumam, kas ir reprezentatīvs jaunākajiem tehnikas sasniegumiem.
1.7.4.3.Tirdzniecības literatūra
Tirdzniecības literatūra, kurā aprakstīts mašīnbūves izstrādājums, nedrīkst būt pretrunā ar instrukcijām attiecībā uz veselības aizsardzības un drošības aspektiem. Tirdzniecības literatūrā, kurā aprakstīti mašīnbūves izstrādājumu efektivitātes rādītāji, jābūt tai pašai informācijai par emisijām, kāda minēta instrukcijās.
2.PAPILDU BŪTISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VESELĪBAS AIZSARDZĪBU UN DROŠĪBU NOTEIKTU KATEGORIJU MAŠĪNBŪVES IZSTRĀDĀJUMIEM
Mašīnām, kas paredzētas darbībām ar pārtikas, kosmētikas vai farmaceitiskajiem produktiem, rokas un/vai ar roku darbināmām mašīnām, pārnēsājamām stiprināšanas un citām triecienspēka mašīnām, mašīnām koka un materiālu ar tam līdzīgiem fizikāliem raksturlielumiem apstrādei un pesticīdu lietošanas mašīnām jāatbilst visām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, kas aprakstītas šajā nodaļā (skatīt sadaļas “Vispārējie principi” 4. punktu).
2.1.MAŠĪNAS, KAS PAREDZĒTAS DARBĪBĀM AR PĀRTIKAS, KOSMĒTIKAS VAI FARMACEITISKAJIEM PRODUKTIEM
2.1.1.Vispārīgi
Mašīnas, kas paredzētas lietojumam saskarē ar pārtikas, kosmētikas vai farmaceitiskajiem produktiem, jākonstruē un jāizgatavo tā, lai novērstu jebkādu infekcijas, saslimšanas vai saindēšanas risku.
Jāievēro šādas prasības:
(a)materiāliem, kas saskaras vai kam paredzēts nonākt saskarē ar pārtikas, kosmētikas vai farmaceitiskajiem produktiem, jāatbilst attiecīgajos Savienības tiesību aktos izklāstītajiem nosacījumiem. Mašīna jākonstruē un jāizgatavo tā, lai šos materiālus varētu notīrīt pirms katras lietošanas. Ja tas nav iespējams, tad jālieto vienreizlietojamas daļas;
(b)visām virsmām, kuras nonāk saskarē ar pārtiku, kosmētiku vai farmaceitiskiem produktiem, izņemot vienreizlietojamas daļas, ir:
I.jābūt gludām, bez šķautnēm un spraugām, kur var krāties organiskas vielas. Tas pats attiecas uz to savienojumiem;
II.jābūt konstruētām un izgatavotām tā, lai līdz minimumam samazinātu mezglu izvirzījumus, malas, un padziļinājumus;
III.jābūt viegli tīrāmām un dezinficējamām, ja iespējams, pēc viegli demontējamu daļu noņemšanas; iekšējo virsmu liekumu rādiusiem ir jābūt pietiekami lieliem, lai būtu iespējama rūpīga tīrīšana;
(c)jābūt iespējamam no mašīnas pilnībā izlaist visus šķidrumus, gāzes un aerosolus, kas veidojas no pārtikas, kosmētikas vai farmaceitiskajiem produktiem, kā arī no tīrīšanas, dezinficēšanas un skalošanas šķidrumiem (ja iespējams, “tīrīšanas” stāvoklī);
(d)mašīnas ir jākonstruē un jāizgatavo tā, lai novērstu jebkādu vielu vai dzīvu būtņu, īpaši kukaiņu, iekļūšanu vai jebkādu organisku vielu uzkrāšanos zonās, kuras nevar iztīrīt;
(e)mašīnas ir jākonstruē un jāizgatavo tā, lai saskarē ar pārtiku, kosmētiku vai farmaceitiskiem produktiem nevarētu nonākt nekādas veselībai bīstamas palīgvielas, tostarp lietotās smērvielas. Vajadzības gadījumā mašīnas ir jākonstruē un jāizgatavo tā, lai būtu iespējams pārbaudīt to pastāvīgu atbilstību šai prasībai.
2.1.2.Instrukcijas
Instrukcijās attiecībā uz mašīnām, kas paredzētas darbībām ar pārtikas, kosmētikas vai farmaceitiskajiem produktiem, jānorāda ieteicamie tīrīšanas, dezinfekcijas un skalošanas līdzekļi un metodes, turklāt ne tikai viegli pieejamu zonu apstrādei, bet arī to zonu apstrādei, kuras nav pieejamas vai piekļuve kurām nav vēlama.
2.2.PĀRNĒSĀJAMAS ROKAS UN/VAI AR ROKU VADĀMAS MAŠĪNAS
2.2.1.Vispārīgi noteikumi
Pārnēsājamām rokas un/vai ar roku vadāmām mašīnām:
(a)atkarībā no mašīnas tipa jābūt pietiekama izmēra balsta virsmai un pietiekamam skaitam piemērota izmēra rokturu un balstu, kas izvietoti tā, ka nodrošina mašīnas stabilitāti paredzētos ekspluatācijas apstākļos;
(b)ja mašīnas rokturus nevar pilnīgi droši atlaist, jābūt aprīkotām ar manuālas iedarbināšanas un apturēšanas vadības ierīcēm, ko operators var darbināt, neatlaižot rokturus, izņemot gadījumus, kad tas ir tehniski neiespējami vai kad ir neatkarīga vadības ierīce;
(c)jānovērš nejaušas iedarbināšanas un/vai darbības turpināšanās risks pēc tam, kad operators ir atlaidis rokturus. Ja šī prasība nav tehniski izpildāma, jāveic līdzvērtīgi pasākumi;
(d)jāļauj vajadzības gadījumā vizuāli novērot bīstamo zonu un pārbaudīt instrumenta saskari ar apstrādājamo materiālu;
(e)jābūt ierīcei vai pievienotai izplūdes sistēmai ar novadīšanas savienojuma izeju vai līdzvērtīgai sistēmai, kas paredzēta bīstamo vielu emisiju uztveršanai vai samazināšanai. Šī prasība neattiecas uz gadījumiem, ja tās izmantošana izraisītu jauna riska rašanos, ja mašīnu galvenā funkcija ir bīstamo vielu izsmidzināšana, kā arī uz iekšdedzes motoru emisijām. Pārnēsājamu mašīnu rokturis jākonstruē un jāizgatavo tā, lai mašīnas iedarbināšana un apturēšana būtu vienkārša.
2.2.1.1.Instrukcijas
Instrukcijās jābūt šādai informācijai par pārnēsājamo rokas un ar roku vadāmo mašīnu radīto vibrāciju, ko izsaka kā paātrinājumu (m/s2):
(a)vibrāciju kopējā vērtība no nepārtrauktām vibrācijām, kuras iedarbojas uz plaukstas-rokas sistēmu;
(b)atkārtotu trieciena vibrāciju, kuras iedarbojas uz plaukstas-rokas sistēmu, paātrinājuma maksimālās amplitūdas vidējā vērtība;
(c)abu mērījuma nenoteiktība.
Pirmajā daļā minētās vērtības vai nu faktiski mēra attiecīgajām mašīnām vai nosaka, pamatojoties uz mērījumiem, kuri veikti tehniski salīdzināmam mašīnbūves izstrādājumam, kas ir reprezentatīvs jaunākajiem tehnikas sasniegumiem.
Ja nevar piemērot saskaņotus standartus vai tehniskās specifikācijas, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu, vibrāciju datus mēra, izmantojot attiecīgajai mašīnai piemērotākos mērījumu noteikumus.
Jānorāda ekspluatācijas apstākļi mērīšanas laikā un mērījuma metodes vai arī atsauce uz piemēroto saskaņoto standartu.
2.2.2.Pārnēsājamas stiprināšanas un citas triecienspēka mašīnas
2.2.2.1.Vispārīgi
Pārnēsājamas stiprināšanas un citas triecienspēka mašīnas jākonstruē un jāizgatavo tā, lai:
(a)enerģiju uz elementu, uz kuru iedarbojas trieciena spēks, nodotu starpsastāvdaļa, kas neatstāj iekārtu;
(b)aktivēšanas ierīce nepieļautu trieciena veikšanu, ja mašīna neatrodas pareizā stāvoklī ar atbilstīgu spiedienu uz pamata materiālu;
(c)novērstu netīšu iedarbināšanu; vajadzības gadījumā būtu nepieciešama pareiza darbību ar aktivēšanas ierīci un vadības ierīci secība, lai veiktu triecienu;
(d)rīkošanās ar mašīnu laikā vai trieciena gadījumā nebūtu iespējama netīša tās iedarbināšana;
(e)ielādēšanas un izlādēšanas darbības varētu veikt viegli un droši.
Ja nepieciešams, ir jābūt iespējamam ierīci aprīkot ar šķembu aizsargu(-iem), un piemērotu aizsargu(-us) nodrošina mašīnas ražotājs.
2.2.2.2.Instrukcijas
Instrukcijās jāsniedz nepieciešamā informācija par:
(a)piederumiem un maināmām iekārtām, ko var lietot kopā ar mašīnu;
(b)piemērotiem stiprinājuma vai citiem triecienam pakļautiem elementiem, kādus var lietot kopā ar mašīnu;
(c)attiecīgā gadījumā, piemērotām kasetnēm, kas jāizmanto.
2.3.KOKA UN MATERIĀLU AR LĪDZĪGIEM FIZIKĀLIEM RAKSTURLIELUMIEM APSTRĀDES MAŠĪNAS
Mašīnām, kas paredzētas koka un materiālu ar līdzīgiem fizikāliem raksturlielumiem, ir jāatbilst šādām prasībām:
(a)mašīnas jākonstruē, jāizgatavo un jāaprīko tā, lai ar mašīnu apstrādājamo sagatavi var droši novietot un virzīt; ja sagatavi uz darbgalda tur ar rokām, darbgaldam darba laikā jābūt pietiekami stabilam, un tas nedrīkst apgrūtināt sagataves pārvietošanu;
(b)ja iespējama mašīnas lietošana apstākļos, kad pastāv sagatavju vai to daļu izsviešanas risks, tā jākonstruē, jāizgatavo vai jāaprīko tā, lai novērstu šādu izsviešanu vai, ja tas nav iespējams, lai izmešana nerada riskus operatoram un/vai apdraudējumam pakļautām personām;
(c)mašīna jāaprīko ar automātiskām bremzēm, kas pietiekami īsā laikā aptur instrumentu, ja tā apstāšanās laikā rodas risks ar to saskarties;
(d)ja instruments ir iebūvēts daļēji automatizētā mašīnā, tā jākonstruē un jāizgatavo tā, lai novērstu vai samazinātu nejaušu traumu risku.
2.4.AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻU LIETOŠANAS MAŠĪNAS
2.4.1.Definīcija
“Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas mašīna” ir mašīna, kas īpaši paredzēta, lai lietotu augu aizsardzības līdzekļus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 2. panta 1. punkta nozīmē.
2.4.2.Vispārīgi noteikumi
Pesticīdu lietošanas mašīnu ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim jānodrošina, ka tiek veikts risku novērtējums saistībā ar pesticīdu netīšu iedarbību uz vidi atbilstīgi risku novērtēšanas un risku samazināšanas procesam, kas minēts sadaļas “Vispārēji principi” 1. punktā.
Pesticīdu lietošanas mašīnas jākonstruē un jāizgatavo, ņemot vērā pirmajā daļā minētā riska novērtējuma rezultātus, lai tās varētu darbināt, regulēt un uzturēt, nepieļaujot pesticīdu netīšu iedarbību uz vidi.
Nekādā gadījumā nedrīkst notikt noplūdes.
2.4.3.Vadības ierīces un uzraudzība
No darbināšanas vietas jābūt iespējamam viegli un precīzi vadīt, uzraudzīt un nekavējoties apturēt pesticīdu lietošanu.
2.4.4.Uzpildīšana un iztukšošana
Mašīna jākonstruē un jāizgatavo tā, lai atvieglotu precīzu uzpildīšanu ar vajadzīgo pesticīda daudzumu un nodrošinātu vieglu un pilnīgu iztukšošanu, novēršot pesticīda izšļakstīšanos un izvairoties no ūdens avotu piesārņošanas šādu darbību laikā.
2.4.5.Pesticīdu lietošana
2.4.5.1.Lietojuma deva
Mašīnai jābūt aprīkotai ar līdzekļiem lietojuma devas vieglai, precīzai un drošai regulēšanai.
2.4.5.2.Pesticīdu izkliede, nogulsnēšanās un aiznese
Mašīnas jākonstruē un jāizgatavo tā, lai nodrošinātu pesticīda nogulsnēšanos tikai mērķa zonās, lai mazinātu zaudējumus citām zonām un nepieļautu pesticīda aiznesi vidē. Attiecīgos gadījumos jānodrošina vienmērīga pesticīdu izkliede un homogēna nogulsnēšanās.
2.4.5.3.Testi
Lai pārliecinātos, ka attiecīgās mašīnas daļas atbilst 2.4.5.1. un 2.4.5.2. iedaļā noteiktajām prasībām, ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim katram attiecīgajam mašīnas tipam jāveic vai jāuzdod veikt atbilstoši testi.
2.4.5.4.Zudumi apturēšanas laikā
Mašīnai jābūt konstruētai un izgatavotai tā, lai novērstu zudumus, kamēr pesticīdu lietošanas funkcija ir izslēgta.
2.4.6.Uzturēšana
2.4.6.1.Tīrīšana
Mašīnai jābūt konstruētai un izgatavotai tā, lai to varētu viegli un rūpīgi iztīrīt, nepiesārņojot vidi.
2.4.6.2.Apkope
Mašīnai jābūt konstruētai un izgatavotai tā, lai atvieglotu nolietoto daļu nomaiņu, nepiesārņojot vidi.
2.4.7.Inspicēšanas
Jābūt iespējamam mašīnai ērti pievienot nepieciešamos mērinstrumentus, lai pārbaudītu tās pareizu darbību.
2.4.8.Sprauslu, sietu un filtru marķējums
Sprauslām, sietiem un filtriem jābūt marķētiem tā, lai būtu skaidri saprotams to tips un izmērs.
2.4.9.Izmantotā pesticīda norādīšana
Attiecīgā gadījumā mašīnai jābūt aprīkotai ar īpašu turekli, kur operators var ievietot izmantotā pesticīda nosaukumu.
2.4.10.Instrukcijas
Instrukcijās jāsniedz šāda informācija:
(a)piesardzības pasākumi, kas veicami, samaisot, iepildot, smidzinot, iztukšojot, tīrot, apkopjot un transportējot mašīnu, lai novērstu vides piesārņošanu;
(b)sīki izstrādāti lietošanas nosacījumi dažādām paredzētām darba vidēm, ieskaitot attiecīgo sagatavošanu un regulēšanu, kas nepieciešama, lai nodrošinātu pesticīda nogulsnēšanos paredzētajās zonās, vienlaikus mazinot zaudējumus citām zonām, lai novērstu aiznesi vidē un attiecīgos gadījumos nodrošinātu pesticīda vienmērīgu izkliedi un homogēnu nogulsnēšanos;
(c)mašīnā izmantojamo sprauslu, sietu un filtru tipi un izmēru diapazons;
(d)pārbaužu biežums un kritēriji un metodes to daļu nomaiņai, kuru nodilšana ietekmē mašīnas pareizu darbību, piemēram, sprauslām, sietiem un filtriem;
(e)kalibrēšanas, ikdienas uzturēšanas, sagatavošanas ziemai specifikācijas un citas pārbaudes, lai nodrošinātu mašīnas pareizu darbību;
(f)pesticīdu tipi, kas var izraisīt nepareizu mašīnas darbību;
(g)norāde, ka operatoram vajadzētu aktualizēt izmantotā pesticīda nosaukumu īpašajā tureklī, kas minēts 2.4.9. iedaļā;
(h)visu īpašo iekārtu vai piederumu pievienošana un izmantošana, kā arī vajadzīgie piesardzības pasākumi, kas jāievēro;
(i)norāde, ka uz mašīnu var attiekties dalībvalstu prasības attiecībā uz atbildīgo iestāžu regulārām inspekcijām, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/128/EK;
(j)mašīnas funkcijas, kas jāpārbauda, lai nodrošinātu tās pareizu darbību;
(k)instrukcijas vajadzīgo mērinstrumentu pievienošanai.
3.PAPILDU BŪTISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VESELĪBAS AIZSARDZĪBU UN DROŠĪBU, LAI NOVĒRSTU RISKUS, KO RADA MAŠĪNU MOBILITĀTE
Mašīnām, kuru mobilitāte rada riskus, jāatbilst visām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, kas aprakstītas šajā nodaļā (skatīt sadaļas “Vispārējie principi” 4. punktu).
3.1.VISPĀRĪGI
3.1.1.Definīcijas
(a)“Mašīnas, kuru mobilitāte rada riskus”:
I.mašīnas, kuru darbība prasa mobilitāti ekspluatācijas laikā vai arī nepārtrauktu vai daļēji nepārtrauktu kustību starp fiksētām darba vietām, vai
II.mašīnas, kuras darbina nekustinot, taču kuras var būt aprīkotas tā, lai dotu iespēju tās vieglāk pārvietot no vienas vietas uz citu.
(b)“Vadītājs” ir persona, kas atbild par mašīnas pārvietošanu un kas var pārvietoties ar mašīnu vai ar kājām, pavadot mašīnu, vai vadīt mašīnu, izmantojot tālvadību, vai var attālināti uzraudzīt autonomu mobilo mašīnbūves izstrādājumu neatkarīgi no attāluma un vadības saziņas līdzekļa.
(c)“Autonomas mobilās mašīnas” ir mobilas mašīnas ar autonomas darbības režīmu, kurā pārvietošanās laikā un darba zonā bez pastāvīgas operatora līdzdalības tiek nodrošinātas visas mobilās mašīnas būtiskās drošības funkcijas.
3.2.DARBA VIETAS
3.2.1.Vadīšanas vieta
Redzamībai no vadīšanas vietas jābūt tādai, lai vadītājs, būdams pilnīgā drošībā pats un neapdraudot citas apdraudējumam pakļautas personas, varētu darbināt mašīnu un tās instrumentus paredzētajos lietojuma apstākļos. Ja nepieciešams, jānodrošina atbilstīgas ierīces, lai novērstu riskus nepietiekamas tiešās redzamības dēļ.
Mašīna, kurā pārvietojas vadītājs, ir jākonstruē un jāizgatavo tā, lai nepastāvētu risks, ka vadītājs no vadīšanas vietas varētu netīši nonākt saskarē ar riteņiem un kāpurķēdēm.
Uz mašīnas sēdošu vadītāju vietas jākonstruē un jāizgatavo tā, lai varētu uzstādīt vadītāja kabīni, ar nosacījumu, ka tas nepalielina risku un tai ir pietiekami vietas. Kabīnē jābūt vietai, kurā atrodas vadītājam nepieciešamās instrukcijas.
3.2.2.Sēdeklis
Ja pastāv risks, ka vadītāju vai citas ar mašīnu pārvadātās personas varētu saspiest starp mašīnas daļām un apkārtējo vidi, ja mašīna sagāžas vai apgāžas, jo īpaši attiecībā uz mašīnām, kas aprīkotas ar aizsargkonstrukciju, kas minēta 3.4.3. vai 3.4.4. iedaļā, mašīnai jābūt konstruētai vai aprīkotai ar ierobežotājsistēmu tā, lai noturētu cilvēkus sēdekļos vai aizsargkonstrukcijas iekšpusē, neierobežojot to pārvietojumu brīvību, kāda nepieciešama mašīnas vadīšanai vai pārvietojumiem saistībā ar konstrukciju, ko nosaka sēdekļu atsperojums. Šādas ierobežotājsistēmas vai pasākumus nedrīkst izmantot, ja tie palielina risku.
Vadīšanas vietā jānodrošina vizuāls vai skaņas signāls, kas brīdina vadītāju, ja šāda ierobežotājsistēma nav aktīva.
3.2.3.Vietas citām personām
Ja lietošanas nosacījumi paredz, ka dažreiz vai regulāri ar mašīnu drīkst pārvadāt vai uz tās drīkst strādāt personas, kas nav vadītājs, šādām personām jānodrošina piemērotas vietas, kur tās bez riska var atrasties pārvadāšanas un darba laikā.
Šā pielikuma 3.2.1. iedaļas pirmā un otrā daļa attiecas arī uz vietām, kas paredzētas personām, kas nav vadītājs.
3.2.4.Uzraudzības kontroles funkcija
Autonomiem mobiliem mašīnbūves izstrādājumiem jābūt īpašai uzraudzības kontroles funkcijai, kas tiek izmantota autonomajā režīmā. Šī funkcija ļauj operatoram attālināti saņemt no mašīnas informāciju. Uzraudzības kontroles funkcija nodrošina iespēju veikt darbības vienīgi, lai apturētu un iedarbinātu mašīnu attālināti. Tai jābūt konstruētai un izgatavotai tā, lai atļautu veikt šīs darbības vienīgi tad, ja vadītājs var tieši vai netieši redzēt mašīnas pārvietošanās un darba zonu un aizsargierīces ir aktīvas.
Informācija, kuru vadītājs saņem no mašīnas, kad uzraudzības kontroles funkcija ir aktīva, nodrošina vadītājam pilnīgu un precīzu pārskatu par mašīnas darbību, pārvietošanos un drošu novietojumu pārvietošanās un darba zonā.
Šī informācija brīdina vadītāju gadījumā, ja ir radusies vai gaidāma neparedzēta vai bīstama situācija, kad nepieciešama vadītāja iejaukšanās.
Ja uzraudzības kontroles funkcija nav aktīva, mašīnas darbība nedrīkst būt iespējama.
3.3.VADĪBAS SISTĒMAS
Ja nepieciešams, jāveic pasākumi, lai novērstu neatļautu vadības ierīču lietojumu.
Tālvadības ierīču gadījumā uz katras vadības ierīces skaidri jānorāda mašīna, ko vada ar šo ierīci.
Tālvadības sistēma jākonstruē un jāizgatavo tā, lai tā iedarbotos tikai uz:
(a)konkrēto mašīnu;
(b)konkrētajām funkcijām.
Ar tālvadību vadāmām mašīnām jābūt konstruētām un izgatavotām tā, lai tās reaģētu tikai uz tiem signāliem, ko raida tām paredzētās vadības ierīces.
3.3.1.Vadības ierīces
Vadītājam jāspēj iedarbināt visas vadības ierīces, kas vajadzīgas mašīnas vadīšanai no vadīšanas vietas, izņemot to funkciju iedarbināšanu, kuras var droši iedarbināt tikai ar vadības ierīcēm, kas atrodas citviet. Šīs funkcijas, jo īpaši, ietver tās funkcijas, par ko atbild operatori, kas nav vadītājs, vai kuru izpildei vadītājam jāatstāj vadīšanas vieta, lai tās droši vadītu.
Ja ir pedāļi, tie jākonstruē, jāizgatavo un jāuzstāda tā, lai vadītājs tos var droši darbināt, pastāvot minimālam nepareizas izmantošanas riskam. To virsmām jābūt neslīdīgām un viegli tīrāmām.
Ja to darbināšana var radīt apdraudējumus, jo īpaši bīstamas kustības, vadības ierīcēm, izņemot tās, kuru stāvokļi ir iepriekš iestatīti, jāatgriežas neitrālā stāvoklī, tiklīdz operators tās atlaiž.
Ja mašīnai ir riteņi, stūres iekārta jākonstruē un jāizgatavo tā, lai mazinātu stūres rata vai stūres sviras pēkšņas kustības, ko izraisa triecieni pret vadriteņiem.
Jebkura vadības ierīce, kas bloķē diferenciāli, jāprojektē un jāierīko tā, lai diferenciāli varētu atbloķēt, kad mašīna pārvietojas.
Šā pielikuma 1.2.2. iedaļas sestā daļa saistībā ar akustiskiem un/vai vizuāliem brīdinājuma signāliem attiecas tikai uz pārvietošanos atpakaļgaitā.
3.3.2.Iedarbināšana/kustība
Visas tādu pašgājēju mašīnu, uz kurām sēž vadītājs, pārvietošanās ir iespējamas tikai tad, ja vadītājs atrodas pie vadības ierīcēm.
Ja ekspluatācijas nolūkā mašīnai jāpievieno ierīces, kas pārsniedz tās normālos darba gabarītus (piemēram, stabilizatori, strēles u. tml.), vadītājam jābūt nodrošinātiem līdzekļiem pirms mašīnas kustības sākšanas viegli pārliecināties, vai šīs ierīces ir īpašā stāvoklī, kas ļauj sākt drošu kustību.
Tas attiecas arī uz visām pārējām daļām, kam, lai kustība būtu droša, jābūt īpašā stāvoklī un, ja vajadzīgs, fiksētām.
Ja tas neizraisa citus riskus, mašīnu kustībai jābūt atkarīgai no iepriekš minēto daļu novietojuma drošā stāvoklī.
Nedrīkst būt iespējama mašīnas netīša pārvietošanās motora iedarbināšanas laikā.
Attiecībā uz autonoma mobila mašīnbūves izstrādājuma kustību jāņem vērā riski, kas saistīti ar tā paredzēto pārvietošanās un darba zonu.
3.3.3.Braukšanas funkcija
Neskarot ceļu satiksmes noteikumus, pašgājējām mašīnām un to piekabēm jāatbilst prasībām, kas attiecas uz ātruma samazināšanu, apstāšanos, bremzēšanu un nekustīgumu, lai garantētu drošību visos atļautajos ekspluatācijas, slogojuma, ātruma, ceļa virsmas un slīpuma apstākļos.
Vadītājam jābūt iespējamam samazināt pašgājējas mašīnas ātrumu un to apturēt ar galvenās ierīces palīdzību. Ja tas vajadzīgs drošības nolūkā, galvenās ierīces atteices vai tās darbināšanai vajadzīgās enerģijas padeves defekta gadījumam jāierīko avārijas ierīce ar pilnīgi neatkarīgu un viegli pieejamu vadības ierīci ātruma samazināšanai un apturēšanai.
Ja tas vajadzīgs drošības nolūkā, jānodrošina bloķēšanas ierīce, lai nodrošinātu stacionāras mašīnas izkustēšanos. Šo ierīci drīkst kombinēt ar vienu no šā punkta otrajā daļā minētajām ierīcēm, ja tā ir tīri mehāniska.
Ar tālvadību vadāma mašīna jāaprīko ar ierīcēm darbības automātiskai un tūlītējai apturēšanai un iespējami bīstamu darbību nepieļaušanai šādās situācijās:
(a)ja vadītājs zaudē kontroli;
(b)ja mašīna saņem apturēšanas signālu;
(c)ja ar drošību saistītajā sistēmas daļā konstatēts defekts;
(d)ja noteiktā laikā netiek saņemts validācijas signāls.
Šā pielikuma 1.2.4. iedaļa neattiecas uz braukšanas funkciju.
Autonomiem mobiliem mašīnbūves izstrādājumiem jāatbilst kādam no šādiem nosacījumiem:
(a)tā pārvietošanās un darbība notiek norobežotā zonā, kas aprīkota ar perifēru aizsardzības sistēmu, kas ietver aizsargus vai aizsargierīces;
(b)tas ir aprīkots ar ierīcēm, kuras paredzētas cilvēku, mājdzīvnieku vai citu tuvumā esošu šķēršļu noteikšanai, ja šādi šķēršļi var radīt risku cilvēku vai mājdzīvnieku veselībai un drošībai vai mašīnbūves izstrādājuma drošai darbībai.
Tādu mobilo mašīnbūves izstrādājumu kustība, kuri ir savienoti ar vienu vai vairākām piekabēm vai velkamām iekārtām, ieskaitot autonomus mobilos mašīnbūves izstrādājumus, kuri ir savienoti ar vienu vai vairākām piekabēm vai velkamām iekārtām, nedrīkst radīt risku cilvēkiem, mājdzīvniekiem vai citiem šķēršļiem šādu mašīnbūves izstrādājumu un piekabju vai velkamo iekārtu bīstamajā zonā.
3.3.4.Gājēja vadītas mašīnas kustība
Gājēja vadītas pašgājējas mašīnas kustībai jābūt iespējamai, tikai vadītājam pastāvīgi darbinot attiecīgo vadības ierīci. Jo īpaši nedrīkst būt iespējama kustības sākšanās, iedarbinot motoru. Gājēja vadītas pašgājējas mašīnas vadības sistēmas jākonstruē tā, lai mazinātu riskus, ko rada mašīnas netīša kustība vadītāja virzienā, jo īpaši:
(a)saspiešanu;
(b)rotējošu instrumentu radītas traumas.
Mašīnas braukšanas ātrumam jāatbilst kājām ejoša vadītāja pārvietošanās ātrumam.
Ja mašīnai var pievienot rotējošu instrumentu, nedrīkst būt iespējams darbināt šo instrumentu, kad ir ieslēgta atpakaļgaitas vadības ierīce, izņemot gadījumus, kad mašīnas kustību izraisa instrumenta kustība. Pēdējā gadījumā atpakaļgaitas ātrumam jābūt tādam, lai tas neapdraudētu vadītāju.
3.3.5.Vadības ķēdes atteice
Ja ir uzstādīta stūres sistēma ar pastiprinātāju, tā energoapgādes avota atteice nedrīkst mašīnu padarīt nevadāmu laikā, kas vajadzīgs tās apturēšanai.
Autonomu mobilo mašīnu gadījumā stūres iekārtas atteice nedrīkst ietekmēt mašīnas drošību.
3.4.AIZSARDZĪBA PRET MEHĀNISKIEM RISKIEM
3.4.1.Nekontrolēta kustība
Mašīnbūves izstrādājums jāprojektē, jākonstruē tā un, ja vajadzīgs, jānovieto uz tā mobilā balsta tā, lai pārvietošanas laikā tā smaguma centra nekontrolējamas svārstības neietekmētu tā stabilitāti vai neradītu pārmērīgu deformāciju tā konstrukcijai.
3.4.2.Transmisijas kustīgās daļas
Atkāpjoties no 1.3.8.1. iedaļas noteikumiem, motoru gadījumā pārvietojamiem aizsargiem, kas nepieļauj piekļuvi kustīgajām daļām motora nodalījumā, nav nepieciešamas bloķēšanas ierīces, ja tie jāatver vai nu lietojot instrumentu vai atslēgu, vai arī vadības ierīci, kas atrodas vadītāja vietā, ar nosacījumu, ka vadītāja vieta ir pilnībā slēgta un slēdzama kabīne, kurā nav iespējams iekļūt nepiederošām personām.
3.4.3.Apgāšanās un sagāšanās
Ja pašgājējai mašīnai, uz kuras sēž vadītājs, operators(-i) vai cita(-as) persona(-as), pastāv apgāšanās vai sagāšanās risks, mašīna jāaprīko ar atbilstīgu aizsargkonstrukciju, ja vien tas nepalielina risku.
Šai konstrukcijai jābūt tādai, lai apgāšanās vai sagāšanās gadījumā tā uz mašīnas sēdošai(-ām) personai(-ām) nodrošinātu pietiekamu deformāciju robežvērtību zonu.
Lai pārbaudītu, vai konstrukcija atbilst otrās daļas prasībām, ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim katra tipa konstrukcijai jāveic attiecīgi testi vai jānodrošina, ka šādi testi tiek veikti.
3.4.4.Krītoši objekti
Ja pašgājējas mašīnas, uz kuras sēž vadītājs, operators(-i) vai cita(-as) persona(-as), gadījumā pastāv risks, ko rada krītoši objekti vai materiāli, mašīna jākonstruē un jāizgatavo tā, lai ņemtu vērā šo risku, ja mašīnas izmēri to ļauj, jāaprīko ar atbilstīgu aizsargkonstrukciju.
Šai konstrukcijai jābūt tādai, lai objekta vai materiāla krišanas gadījumā tā nodrošinātu uz mašīnas sēdošajām personām pietiekamu deformāciju robežvērtību zonu.
Lai pārbaudītu, vai konstrukcija atbilst otrās daļas prasībām, ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim katra tipa konstrukcijai jāveic attiecīgi testi vai jānodrošina, ka šādi testi tiek veikti.
3.4.5.Piekļuves līdzekļi
Rokturi un pakāpieni jākonstruē un jānovieto tā, lai operatori tos lietotu instinktīvi un piekļuves atvieglošanai neizmantotu vadības ierīces.
3.4.6.Vilkšanas ierīces
Visas mašīnas, ko lieto vilkšanai vai kas jāvelk, jāaprīko ar jūgierīcēm vai sakabes ierīcēm, kas konstruētas, izgatavotas un izvietotas tā, lai nodrošinātu vieglu un drošu sakabināšanu un atkabināšanu un novērstu nejaušu atkabināšanos lietošanas laikā.
Ciktāl tas nepieciešams saistībā ar slodzi uz jūgstieņa, šādas mašīnas jāaprīko ar balstu, kura nesošā virsma atbilst slodzei un pamatam.
3.4.7.Jaudas pārvade starp pašgājēju mašīnu (vai traktoru) un darbināmo mašīnu
Noņemamas mehāniskās transmisijas ierīces, kas savieno pašgājēju mašīnu (vai traktoru) ar pirmo darbināmās mašīnas stacionāro gultni, jākonstruē un jāizgatavo tā, lai jebkura daļa, kas darbības laikā kustas, būtu aizsargāta visā tās garumā.
Jūgvārpsta pašgājējas mašīnas (vai traktora) pusē, kurai pievieno noņemamu mehāniskās transmisijas ierīci, jāaizsargā vai nu ar aizsargu, kas piestiprināts pie pašgājējas mašīnas (vai traktora) un savienots ar to, vai ar jebkādu citu ierīci, kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību.
Jābūt iespējamam šo aizsargu atvērt, lai piekļūtu noņemamajai transmisijas ierīcei. Kad tā atrodas savā vietā, jābūt pietiekami daudz telpai, lai piedziņas vārpsta nebojātu aizsargu mašīnas (vai traktora) pārvietošanās laikā.
Darbināmās mašīnas pusē ievadvārpsta jānosedz ar aizsargietvaru, kas piestiprināts pie mašīnas.
Kardāna savienojuma transmisiju drīkst aprīkot ar griezes momenta ierobežotājiem vai brīvrumbām tikai darbināmās mašīnas pusē. Noņemama mehāniskās transmisijas ierīce attiecīgi jāmarķē.
Visām darbināmajām mašīnām, kuru darbināšanai vajadzīga noņemama mehāniskās transmisijas ierīce, kas savieno darbināmo mašīnu ar pašgājēju mašīnu (vai traktoru), jābūt aprīkotām ar sistēmu noņemamās mehāniskās transmisijas ierīces pievienošanai tā, lai, mašīnu atkabinot, noņemamo mehāniskās transmisijas ierīci un tās aizsargu nebojā saskare ar zemi vai mašīnas daļu.
Aizsarga ārējās daļas jāprojektē, jākonstruē un jāizvieto tā, lai tās nevar griezties kopā ar noņemamo mehāniskās transmisijas ierīci. Vienkāršu kardāna savienojumu gadījumā aizsargam jānosedz transmisija līdz iekšējo skavu galiem, savukārt platleņķa kardāna savienojumu gadījumā — vismaz līdz ārējā savienojuma vai ārējo savienojumu centram.
Ja piekļuves līdzekļi darba vietām ir paredzēti tuvu noņemamajai mehāniskās transmisijas ierīcei, tiem jābūt konstruētiem un izgatavotiem tā, lai vārpstas aizsargus nevarētu izmantot kā pakāpienus, ja vien tie nav konstruēti un izgatavoti šādam nolūkam.
3.5.AIZSARDZĪBA PRET CITIEM RISKIEM
3.5.1.Akumulatori
Akumulatora korpuss jākonstruē un jāizgatavo tā, lai novērstu elektrolīta izlīšanu uz operatora apgāšanās vai sagāšanās gadījumā un/vai izgarojumu uzkrāšanos vietās, kur atrodas operatori.
Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai akumulatoru varētu atvienot ar šim nolūkam paredzētu viegli pieejamu ierīci.
Akumulatori ar automātisko uzlādi mobilām mašīnām, tostarp autonomiem mobiliem mašīnbūves izstrādājumiem, jākonstruē tā, lai novērstu 1.3.8.2. un 1.5.1. iedaļā minētos apdraudējumus, tostarp mašīnas saskares vai sadursmes risku ar cilvēku vai citu mašīnu, kad mašīna autonomā režīmā pārvietojas uz uzlādes staciju.
3.5.2.Ugunsdrošība
Atkarībā no ražotāja paredzētajiem apdraudējumiem mašīnā, ja tās izmēri atļauj:
(a)jābūt iespējai uzstādīt viegli pieejamus ugunsdzēsības aparātus, vai
(b)jābūt iebūvētām ugunsdzēsības sistēmām.
3.5.3.Bīstamu vielu emisijas
Šā pielikuma 1.5.13. iedaļas otro un trešo daļu nepiemēro, ja mašīnas galvenā funkcija ir līdzekļu smidzināšana. Tomēr operatoram jābūt aizsargātam pret šādu bīstamu emisiju ietekmes risku.
Tādām mobilām mašīnām, uz kurām sēž vadītājs un kuru galvenā funkcija ir līdzekļu smidzināšana, jābūt aprīkotām ar kabīnēm, kurās nodrošināta filtrēšana, vai līdzvērtīgiem drošības pasākumiem.
3.5.4.Risks saskarties ar zem sprieguma esošām gaisvadu elektropārvades līnijām
Atkarībā no mašīnbūves izstrādājumu augstuma mobilie mašīnbūves izstrādājumi attiecīgajos gadījumos jākonstruē, jāizgatavo un jāaprīko tā, lai novērstu risku saskarties ar zem sprieguma esošu gaisvadu elektropārvades līniju vai risku radīt elektrisko loku starp jebkuru mašīnas daļu vai operatoru, kurš vada mašīnu, un zem sprieguma esošu gaisvadu elektropārvades līniju.
Ja nevar pilnībā novērst saskaršanās vai elektriskā loka rašanās risku ar zem sprieguma esošu gaisvadu elektropārvades līniju, mobilie mašīnbūves izstrādājumi jākonstruē, jāizgatavo un jāaprīko tā, lai gadījumā, ja notiek saskare vai rodas elektriskais loks ar zem sprieguma esošu elektropārvades līniju, novērstu vai varētu novērst visus ar elektrību saistītus apdraudējumus.
3.6.INFORMĀCIJA UN NORĀDES
3.6.1.Zīmes, signāli un brīdinājumi
Vajadzības gadījumā visiem mašīnbūves izstrādājumiem jābūt aprīkotiem ar zīmēm un/vai instrukciju plāksnēm attiecībā uz to lietojumu, regulēšanu un uzturēšanu, lai nodrošinātu cilvēku veselības aizsardzību un drošību. Tās jāizvēlas, jākonstruē un jāizgatavo tā, lai tās ir skaidri redzamas un neizdzēšamas.
Neskarot ceļu satiksmes noteikumus, mašīnbūves izstrādājumam, uz kura sēž vadītājs, jābūt aprīkotam ar šādām ierīcēm:
(a)ar akustisko brīdināšanas ierīci cilvēku brīdināšanai;
(b)ar paredzētajiem lietošanas apstākļiem piemērotu gaismas signālu sistēmu; pēdējā prasība neattiecas uz mašīnbūves izstrādājumu, kurš paredzēts tikai pazemes darbiem un kuram nav elektroenerģijas sistēmas;
(c)vajadzības gadījumā starp piekabi un mašīnbūves izstrādājumu jābūt atbilstīgam savienojumam signālu darbināšanai.
Ar tālvadību vadāmas mašīnas, kas normālos lietošanas apstākļos cilvēkiem rada sadursmes vai saspiešanas riskus, jāaprīko ar piemērotiem līdzekļiem brīdināšanai par to kustību vai līdzekļiem cilvēku aizsargāšanai pret šādiem riskiem. Tas pats attiecas uz mašīnbūves izstrādājumu, kura lietošana saistīta ar pastāvīgu uz priekšu un atpakaļ vērstas kustības atkārtošanos uz vienas ass, ja vadītājs mašīnas aizmuguri tieši neredz.
Mašīnas jāizgatavo tā, lai brīdināšanas un signalizācijas ierīces nevarētu nejauši izslēgt. Ja tas ir būtiski drošībai, šādas ierīces jāaprīko ar līdzekļiem, lai pārbaudītu, vai tās ir labā darba kārtībā, un to atteice ir uzskatāmi jāparāda operatoram.
Ja mašīnas vai tās instrumentu kustība ir īpaši bīstama, uz mašīnas jābūt zīmēm ar brīdinājumu netuvoties mašīnai tās darbības laikā; zīmēm jābūt salasāmām pietiekamā attālumā, lai garantētu to cilvēku drošību, kuriem jāatrodas netālu.
3.6.2.Marķējums
Šāda informācija salasāmi un nenodzēšami jānorāda uz visiem mašīnbūves izstrādājumiem:
(a)kilovatos (kW) izteikta nominālā jauda;
(b)kilogramos (kg) izteikta visbiežāk lietotās konfigurācijas masa;
un, ja vajadzīgs:
(a)maksimālais paredzētais vilces spēks pie jūgkāša, ņūtonos (N);
(b)maksimālā paredzētā vertikālā slodze uz jūgkāsi, ņūtonos (N).
3.6.3.Instrukcijas
3.6.3.1.Vibrācijas
Instrukcijās jābūt šādai informācijai par vibrācijām (izsakot tās kā paātrinājumu (m/s2), kas no mašīnas tiek pārnestas uz plaukstu-roku sistēmu vai uz visu ķermeni:
(a)to nepārtraukto vibrāciju kopējā vērtība no , kuras iedarbojas uz plaukstu-roku sistēmu;
(b)atkārtotu trieciena vibrāciju, kuras iedarbojas uz plaukstas-rokas sistēmu, paātrinājuma maksimālās amplitūdas vidējā vērtība;
(c)svērtā paātrinājuma augstākā vidējā kvadrātiskā vērtība, kas iedarbojas uz visu ķermeni, ja tā pārsniedz 0,5 m/s2. Ja šī vērtība nepārsniedz 0,5 m/s2, tas jānorāda;
(d)mērījumu nenoteiktība.
Šīm vērtībām jābūt vai nu faktiski izmērītajām vērtībām attiecībā uz konkrēto mašīnu, vai arī noteiktajām vērtībām, pamatojoties uz mērījumiem, kas veikti tehniski salīdzināmai mašīnai, kas ir reprezentatīva ražojamajai mašīnai.
Ja nevar piemērot saskaņotus standartus vai tehniskās specifikācijas, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu, vibrācijas mēra, izmantojot attiecīgajai mašīnai piemērotākos mērījumu noteikumus.
Jāapraksta ekspluatācijas apstākļi mērīšanas laikā un mērījumu noteikumi.
3.6.3.2.Dažāds lietojums
Tāda mašīnbūves izstrādājuma instrukcijās, kas paredzēts vairākiem lietojumiem atkarībā no izmantotajām iekārtām, un maināmo iekārtu instrukcijās jābūt informācijai, kas nepieciešama mašīnbūves pamatizstrādājuma un uzstādāmo maināmo iekārtu drošai montāžai un izmantošanai.
3.6.3.3.Autonomi mobili mašīnbūves izstrādājumi
Autonomu mobilu mašīnbūves izstrādājumu lietošanas instrukcijā jānorāda paredzētās pārvietošanās, darba zonu un bīstamo zonu raksturlielumi.
4.PAPILDU BŪTISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VESELĪBAS AIZSARDZĪBU UN DROŠĪBU, KAS JĀIEVĒRO, LAI NOVĒRSTU APDRAUDĒJUMUS, KURI SAISTĪTI AR CELŠANAS DARBĪBĀM
Mašīnām, kas rada ar celšanas darbībām saistītus apdraudējumus, jāatbilst visām attiecīgajām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, kādas aprakstītas šajā nodaļā (skatīt sadaļas “Vispārējie principi” 4. punktu).
4.1.VISPĀRĪGI
4.1.1.Definīcijas
(a)“celšanas darbība” ir tādu kravas vienību pārvietošana, ko veido preces un/vai personas, kad konkrētā brīdī ir nepieciešama līmeņa maiņa;
(b)“vadāma krava” ir krava, kur visu pārvietojumu veic pa stingrām vai lokanām vadsliedēm, kuru stāvokli nosaka fiksēti punkti;
(c)“darba koeficients” ir aritmētiskā attiecība starp maksimālo slodzi, kuras noturēšanu ar attiecīgo sastāvdaļu mašīnu ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis garantē, un maksimālo darba slodzi, kura norādīta uz sastāvdaļas;
(d)“testa koeficients” ir aritmētiskā attiecība starp slodzi, ko izmanto, veicot celšanas mašīnas vai celšanas palīgierīces statiskos vai dinamiskos testus, un maksimālo darba slodzi, kura norādīta uz celšanas mašīnas vai celšanas palīgierīces;
(e)“statiskais tests” ir tests, kura laikā celšanas mašīnu vai celšanas palīgierīci vispirms inspicē un pakļauj spēkam, kas atbilst maksimālās darba slodzes un attiecīgā statiskā testa koeficienta reizinājumam, un pēc minētās slodzes noņemšanas inspicē atkārtoti, lai konstatētu, vai slodze nav radījusi bojājumus;
(f)“dinamiskais tests” ir tests, kura laikā celšanas mašīnu visās iespējamās konfigurācijās darbina ar maksimālu darba slodzi, kas reizināta ar atbilstīgo dinamiskā testa koeficientu, ņemot vērā celšanas mašīnas dinamiskos parametrus, lai pārbaudītu, vai tā darbojas pareizi;
(g)“platforma” ir mašīnas daļa, uz kuras vai kurā celšanai novieto personas un/vai preces.
4.1.2.Aizsardzība pret mehāniskiem riskiem
4.1.2.1.Ar nepietiekamu stabilitāti saistīts risks
Mašīnas jākonstruē un jāizgatavo tā, lai 1.3.1. iedaļā noteiktā stabilitāte saglabātos ekspluatācijas laikā un ārpus tā, tostarp visos transportēšanas, montāžas un demontāžas posmos, paredzamo sastāvdaļu atteiču laikā un arī saskaņā ar lietošanas instrukciju veikto testu laikā. Šajā nolūkā ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim jāizmanto piemērotas verificēšanas metodes.
4.1.2.2.Mašīnas, kas pārvietojas pa vadsliedēm un sliežu ceļiem.
Mašīnām jābūt aprīkotām ar ierīcēm, kas novērš to noskriešanu no vadsliedēm vai sliežu ceļiem.
Ja šīs ierīces tomēr nenovērš mašīnas noskriešanas no sliedēm risku vai sliedes vai ritošās daļas bojājuma risku, ir jānodrošina ierīces, kas novērš iekārtas, aprīkojuma vai kravas krišanu vai mašīnas apgāšanos.
4.1.2.3.Mehāniskā stiprība
Mašīnām, celšanas palīgierīcēm un to sastāvdaļām jāiztur slodzes, kam tās ir pakļautas visa darbmūža ietvaros lietošanas laikā vai, attiecīgos gadījumos, ārpus tā, paredzētajos uzstādīšanas un ekspluatācijas apstākļos visās attiecīgajās konfigurācijās, vajadzības gadījumā ievērojot vides faktoru un cilvēku pielikto spēku iedarbību. Šī prasība jāievēro, arī veicot transportēšanu, montāžu un demontāžu.
Mašīnas un celšanas palīgierīces jākonstruē un jāizgatavo tā, lai, pienācīgi ņemot vērā paredzēto lietojumu, novērstu atteices, kas rodas noguruma vai nolietošanās dēļ.
Materiāli jāizvēlas atkarībā no paredzētajām darba vidēm, īpaši ņemot vērā korozijas, nodiluma, triecienu, ekstremālu temperatūru, noguruma, trausluma, starojuma un novecošanās faktorus.
Mašīnas un celšanas palīgierīces jākonstruē un jāizgatavo tā, lai tās izturētu pārslodzi statiskajos testos bez paliekošas deformācijas vai acīmredzamiem defektiem. Stiprības aprēķinos jāņem vērā izraudzītā statiskā testa koeficienta vērtība, lai garantētu atbilstīgu drošības līmeni. Šim koeficientam parasti ir šādas vērtības:
(a)manuāli darbināmām mašīnām un celšanas palīgierīcēm: 1,5;
(b)citām mašīnām: 1,25.
Mašīnas jākonstruē un jāizgatavo tā, lai tās bez darbības traucējumiem izturētu dinamiskos testus, kurus veic, izmantojot maksimālās darba slodzes un dinamiskā testa koeficienta reizinājumu. Dinamiskā testa koeficientu izvēlas tā, lai garantētu pietiekamu drošības līmeni; šis koeficients parasti ir 1,1. Testus parasti veic pie noteiktajiem nominālajiem ātrumiem. Ja mašīnas vadības ķēde ļauj vienlaicīgi izdarīt vairākas kustības, testi jāveic vismazāk labvēlīgos apstākļos, t. i., parasti — apvienojot attiecīgās kustības.
4.1.2.4.Skriemeļi, spoles, riteņi, troses un ķēdes
Skriemeļu, spoļu un riteņu diametram jāatbilst trošu vai ķēžu izmēriem, ar kurām tos savieno.
Spoles un riteņi jākonstruē, jāizgatavo un jāuzstāda tā, lai ar tiem aprīkotās troses vai ķēdes var griezties ap tiem nenokrītot.
Trosēm, ko tieši lieto kravas celšanai vai balstīšanai, nedrīkst būt nekādu pinumsavienojumu, izņemot to galos. Pinumsavienojumi toties ir pieļaujami iekārtās, kuru konstrukciju ir paredzēts regulāri pārveidot atkarībā no lietošanas vajadzībām.
Vienlaidu trosēm un to galiem izvēlas darba koeficientu, kas garantē atbilstīgu drošības līmeni. Parasti šis koeficients ir 5.
Celšanas ķēdēm izvēlas darba koeficientu, kas garantē atbilstīgu drošības līmeni. Parasti šis koeficients ir 4.
Lai pārbaudītu, vai ir sasniegts pietiekams darba koeficients, ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim katra tipa ķēdēm un trosēm, ko tieši lieto kravas celšanā, un trošu galiem jāveic attiecīgie testi vai jānodrošina, ka šādi testi ir veikti.
4.1.2.5.Celšanas palīgierīces un to sastāvdaļas
Celšanas palīgierīču un to sastāvdaļu izmēri jāizvēlas, pienācīgi ņemot vērā iespējamo nogurumu un novecošanās procesus ekspluatācijas ciklos, kas atbilst paredzamajam darbmūžam, kas norādīts ekspluatācijas nosacījumos konkrētam lietojumam.
Turklāt:
(a)metāla trošu/trošu galu kombināciju darba koeficients jāizvēlas tā, lai garantētu atbilstīgu drošības līmeni; šis koeficients parasti ir 5. Trosēm nedrīkst būt nekādu pinumsavienojumu vai cilpu, izņemot to galos;
(b)ja lieto ķēdes ar metinātiem posmiem, tiem jābūt īsā tipa posmiem. Jebkura tipa ķēdēm jāizvēlas darba koeficients, kas garantē atbilstīgu drošības līmeni; šis koeficients parasti ir 4;
(c)no tekstilmateriāla gatavotu virvju, stropju vai siksnu darba koeficients ir atkarīgs no materiāla, ražošanas metodes, izmēriem un lietojuma. Šis koeficients jāizvēlas tā, lai garantētu atbilstīgu drošības līmeni; parasti tas ir 7, ja materiālu kvalitāte ir ļoti laba un ražošanas metode atbilst paredzētajam lietojumam. Ja iepriekš minētais nav nodrošināts, parasti nosaka augstāku koeficientu, lai garantētu līdzvērtīgu drošības līmeni. No tekstilmateriāla ražotām virvēm, stropēm vai siksnām, kas nav gredzenveida stropes, nedrīkst būt mezgli vai pinumsavienojumi, izņemot stropju galos;
(d)visām metāla daļām, kas veido stropi vai ko lieto kopā ar stropi, jāizvēlas darba koeficients, kas garantē atbilstīgu drošības līmeni; šis koeficients parasti ir 4;
(e)daudzzaru stropes maksimālo darba slodzi nosaka, pamatojoties uz neizturīgākā zara darba koeficientu, zaru skaitu un samazinājuma koeficientu, kas atkarīgs no stropes konfigurācijas;
(f)lai pārbaudītu, vai ir sasniegts pietiekams darba koeficients, ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim katra tipa sastāvdaļām, kas minētas a), b), c) un d) punktā, jāveic attiecīgie testi vai jānodrošina, ka šādi testi tiek veikti.
4.1.2.6.Kustību vadība
Kustību vadības ierīcēm jādarbojas tā, lai garantētu tās mašīnas drošumu, kurā šādas ierīces ir uzstādītas.
(a)mašīnas jākonstruē un jāizgatavo vai jāaprīko ar ierīcēm tā, lai to sastāvdaļu kustību amplitūda nepārsniegtu noteiktās robežas. Ja vajadzīgs, jānodrošina iepriekšējs brīdinājums par tādu ierīču darbību;
(b)ja vienā vietā vienlaikus var manevrēt vairākus stacionārus vai uz sliedēm montētus mašīnbūves izstrādājumus, kas rada sadursmes risku, šādas mašīnas jākonstruē un jāizgatavo tā, lai tās varētu aprīkot ar šā riska novēršanas sistēmām;
(c)mašīnas jākonstruē un jāizgatavo tā, lai kravas nevarētu bīstami slīdēt vai brīvi un negaidīti krist pat daļējas vai pilnīgas enerģijas piegādes atteices gadījumā vai operatoram pārtraucot mašīnas darbināšanu;
(d)nedrīkst pieļaut, ka normālos ekspluatācijas apstākļos kravu var nolaist vienīgi ar berzes bremzi, izņemot tādu mašīnu gadījumos, kurām šādi jādarbojas to funkcijas dēļ;
(e)stiprinājuma ierīces jākonstruē un jāizgatavo tā, lai novērstu kravu nejaušu krišanu.
4.1.2.7.Kravu kustības apstrādes laikā
Mašīnas darbināšanas vietai jānodrošina iespējami pilnīgāka kustīgo daļu kustības trajektoriju pārredzamība, lai novērstu iespējamas sadursmes ar cilvēkiem, iekārtām vai citām mašīnām, kas var manevrēt vienlaikus un radīt apdraudējumus.
Mašīnas ar vadāmām kravām jākonstruē un jāizgatavo tā, lai kravas, platformas vai pretsvaru, ja tādi ir, kustības nevarētu traumēt cilvēkus.
4.1.2.8.Mašīnas, ar kurām apkalpo stacionārus izkraušanas/izkāpšanas laukumus
4.1.2.8.1. Platformas kustības
Tādas mašīnas platformai, kas apkalpo stacionārus izkraušanas/izkāpšanas laukumus, jābūt stabili novadāmai uz izkraušanas/izkāpšanas laukumiem un pie tiem. Arī šķērveida sistēmas uzskatāmas par stingru virzīšanas sistēmu.
4.1.2.8.2. Piekļuve platformai
Ja cilvēkiem ir piekļuve platformai, mašīnai jābūt konstruētai un izgatavotai tā, lai nodrošinātu platformas stacionāru stāvokli piekļuves brīdī, jo īpaši iekraušanas un izkraušanas brīdī.
Mašīnām jābūt konstruētām un izgatavotām tā, lai nodrošinātu to, ka platformas un apkalpojamā izkraušanas/izkāpšanas laukuma līmeņu starpība nerada klupšanas risku.
4.1.2.8.3. Risks saskares ar kustībā esošu platformu dēļ
Gadījumos, kas tas ir nepieciešams, lai izpildītu 4.1.2.7. iedaļas otrajā daļā noteiktās prasības, parastas ekspluatācijas laikā pārvietošanās zonai jābūt nepieejamai.
Ja inspicēšanas vai uzturēšanas laikā personas, kas atrodas virs vai zem kabīnes, pakļautas riskam, ka tās var saspiest starp kabīni un jebkādām stacionārām daļām, jānodrošina pietiekami daudz brīvas telpas vai nu ar fizisku drošības telpu starpniecību, vai arī ar mehāniskām ierīcēm, kas bloķē platformas kustību.
4.1.2.8.4. No platformas krītošas kravas radīts risks
Ja pastāv no platformas krītošas kravas risks, mašīna jāprojektē un jākonstruē tā, lai šādu risku novērstu.
4.1.2.8.5. Izkraušanas/izkāpšanas laukumi
Jānovērš risks, ko rada izkraušanas/izkāpšanas laukumos esošu personu saskare ar kustībā esošu platformu vai citām kustīgām daļām.
Ja pastāv risks, ka personas var iekrist kravas pārvietošanas zonā tad, kad izkraušanas/izkāpšanas laukumā platformas nav, jāierīko aizsargi šāda riska novēršanai. Šādi aizsargi nedrīkst būt atverami pārvietošanās zonas virzienā. Tie jāaprīko ar bloķējamu ierīci, kuras vadība notiek atkarībā no platformas atrašanās vietas, tādējādi novēršot:
(a)bīstamu platformas kustību, pirms aizsargi nav aizvērti un bloķēti;
(b)bīstamu aizsarga atvēršanos, pirms platforma nav apstājusies attiecīgajā izkraušanas/izkāpšanas laukumā.
4.1.3.Piemērotība paredzētajam nolūkam
Kad celšanas mašīnu vai celšanas palīgierīces laiž tirgū vai pirmo reizi nodod ekspluatācijā, ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim, veicot attiecīgus pasākumus, jānodrošina tas, ka lietojumam sagatavotā mašīna vai celšanas palīgierīces — neatkarīgi no tā, vai tās darbina manuāli vai ar mehānisko enerģiju — var droši pildīt tām paredzētās funkcijas.
Visām celšanas mašīnām, kas gatavas nodošanai ekspluatācijā, jāveic 4.1.2.3. iedaļā minētais statiskais un dinamiskais tests.
Ja mašīnu nav iespējams samontēt ražotāja telpās vai tā pilnvarotā pārstāvja telpās, pienācīgos pasākumus mašīnas lietošanas vietā veic ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, vai cita persona ražotāja vārdā. Pretējā gadījumā šādus pasākumus drīkst veikt vai nu ražotāja telpās, vai arī lietošanas vietā.
4.2.PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MAŠĪNBŪVES IZSTRĀDĀJUMIEM BEZ MANUĀLAS PIEDZIŅAS
4.2.1.Kustību vadība
Mašīnu vai tās iekārtu kustību vadībā jāizmanto vadības ierīces, kas atgriežas neitrālā stāvoklī, tiklīdz tās tiek atlaistas. Tomēr daļēju vai pilnīgu kustību gadījumā, ja šīs kustības nerada mašīnas vai kravas sadursmes riskus, minētās ierīces drīkst aizstāt ar automātiskām apturēšanas vadības ierīcēm, kas nodrošina apturēšanu iepriekš izvēlētos stāvokļos, operatoram nelietojot vadības ierīci, kas atgriežas neitrālā stāvoklī, to atlaižot.
4.2.2.Iekraušanas vadība
Mašīna, kuras maksimālā darba slodze nav mazāka par 1000 kilogramiem vai kuras apgāšanās moments nav mazāks par 40 000 Nm, jāaprīko ar ierīcēm vadītāja brīdināšanai un bīstamu kravas kustību novēršanai:
(a)kad mašīna ir pārslogota vai nu maksimālās darba slodzes pārsniegšanas, vai maksimālā darba momenta dēļ, jo ir pārsniegta pieļaujamā slodze, vai
(b)ir pārsniegts apgāšanās moments.
4.2.3.Trošu vadības iekārtas
Trošu platformas, vilcēji vai vilcēju platformas jānotur ar pretsvariem vai ierīci, kas ļauj pastāvīgi kontrolēt spriegojumu.
4.3.INFORMĀCIJA UN MARĶĒJUMI
4.3.1.Ķēdes, troses un siksnas
Uz katras celšanas ķēdes, troses vai siksnas, kas nav kāda mezgla daļa, jābūt marķējumam vai, ja tas nav iespējams, plāksnei vai nenoņemamam gredzenam, uz kura ir norādīts ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese, kā arī norāde uz attiecīgo sertifikātu.
Iepriekš minētajā sertifikātā jāsniedz vismaz šāda informācija:
(a)ražotāja un, ja nepieciešams, tā pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese;
(b)ķēdes vai troses apraksts, kurā iekļautas šādas ziņas:
I.nominālais izmērs;
II.konstrukcija;
III.materiāls, no kā ķēde vai trose ražota, un
IV.jebkāda īpaša metalurģiska apstrāde, kādai materiāls pakļauts;
(c)izmantotā testēšanas metode;
(d)maksimālā slodze, kādai ķēdi vai trosi var pakļaut ekspluatācijas laikā. Drīkst norādīt paredzētajiem lietojumiem atbilstīgu vērtību diapazonu.
4.3.2.Celšanas palīgierīces
Attiecībā uz visām celšanas palīgierīcēm jānorāda šādi dati:
I.ziņas par materiālu, ja šāda informācija ir vajadzīga droša lietojuma nolūkā;
II.maksimālā darba slodze.
Gadījumā, ja celšanas palīgierīces fiziski nav iespējams marķēt, pirmajā daļā minētās ziņas jānorāda uz plāksnītes vai ar citu līdzvērtīgu paņēmienu un stingri jānostiprina pie palīgierīces.
Informācijai jābūt salasāmai un jāatrodas vietā, kur tā nevarētu pazust nodiluma rezultātā vai mazināt palīgierīces stiprību.
4.3.3.Celšanas mašīnas
Maksimālajai darba slodzei jābūt skaidri pamanāmi marķētai uz mašīnas. Šim marķējumam jābūt salasāmam, nenodzēšamam un nešifrētā formā.
Ja maksimālā darba slodze ir atkarīga no mašīnas konfigurācijas, katrā darbināšanas vietā jābūt plāksnei, uz kuras norādīta katras konfigurācijas pieļaujamā slodze, vēlams diagrammu vai tabulu veidā.
Uz mašīnām, kas paredzētas tikai preču celšanai un ir aprīkotas ar platformu, uz kuras iespējams nokļūt cilvēkiem, jābūt skaidram un nenodzēšamam brīdinājumam, kas aizliedz cilvēku pacelšanu. Šim brīdinājumam jābūt redzamam visās vietās, no kurām iespējama piekļuve.
4.4.INSTRUKCIJAS
4.4.1.Celšanas palīgierīces
Katrai celšanas palīgierīces vai katrai sērijveida nedalāmai celšanas palīgierīču partijai jāpievieno instrukcijas, kurās sniegti vismaz šādi dati:
(a)paredzētais lietojums;
(b)lietojuma ierobežojumi (jo īpaši attiecībā uz tādām celšanas palīgierīcēm kā magnētiskie vai vakuuma spilveni, kas pilnībā neatbilst 4.1.2.6. iedaļas e) punktam);
(c)lietošanas, montāžas un uzturēšanas instrukcijas;
(d)izmantotais statiskā testa koeficients.
4.4.2.Celšanas mašīnas
Celšanas mašīnām jāpievieno instrukcijas, kurās ietverta informācija par:
(a)mašīnas tehniskajiem raksturlielumiem un jo īpaši par:
I.maksimālo darba slodzi, un nepieciešamības gadījumā jāpievieno 4.3.3. iedaļas otrajā daļā aprakstītās slodzes datu plāksnes vai slodžu tabulas kopija;
II.pretdarbības spēkiem pie stiprinājumiem vai balstiem un, attiecīgā gadījumā, sliežu raksturlielumiem;
III.ja vajadzīgs, balasta definīciju un uzstādīšanas līdzekļiem;
(b)reģistrācijas žurnāla saturu, ja žurnālu nepiegādā kopā ar mašīnu;
(c)padomiem lietotājam, īpaši par to, kā kompensēt to, ka krava nav operatora tiešā redzamībā;
(d)ja nepieciešams, testa ziņojumu, kurā norādīti ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja, vai tā uzdevumā veiktie statiskie un dinamiskie testi;
(e)attiecībā uz mašīnām, kas nav samontētas ražotāja telpās tādā formā, kādā tās lietojamas — nepieciešamās instrukcijas par 4.1.3. iedaļā minēto pasākumu veikšanu, pirms mašīna pirmo reizi tiek nodota ekspluatācijā.
5.PAPILDU BŪTISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VESELĪBAS AIZSARDZĪBU UN DROŠĪBU MAŠĪNBŪVES IZSTRĀDĀJUMIEM, KAS PAREDZĒTI PAZEMES DARBIEM
Mašīnbūves izstrādājumiem, kas paredzēti pazemes darbiem, jāatbilst visām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, kuras aprakstītas šajā nodaļā (skatīt sadaļas “Vispārējie principi” 4. punktu).
5.1.AR NEPIETIEKAMU STABILITĀTI SAISTĪTS RISKI
Mehanizēti griestu balsti jākonstruē un jāizgatavo tā, lai tie pārvietojoties notur noteiktu virzienu un neslīd, pirms un nonākot zem slodzes un pēc slodzes noņemšanas. Tie jāaprīko ar atsevišķo hidraulisko balstu augšējo plātņu stiprinājumiem.
5.2.KUSTĪBA
Mehanizētiem griestu balstiem jāļauj cilvēkiem netraucēti pārvietoties.
5.3.VADĪBAS IERĪCES
Pa sliedēm braucošu mašīnu akseleratoram un bremzēm jābūt ar roku vadāmām. Tomēr aktivēšanas ierīces drīkst būt ar kāju darbināmas.
Mehanizētu griestu balstu vadības ierīces jākonstruē un jāizvieto tā, lai pārvietošanas operāciju laikā attiecīgs balsts nodrošinātu patvērumu operatoram. Vadības ierīces jāaizsargā pret nejaušu atlaišanu.
5.4.APTURĒŠANA
Pa sliedēm braucošas pašgājējas mašīnas, kas paredzētas pazemes darbiem, jāaprīko ar aktivēšanas ierīci, kas iedarbojas uz mašīnas kustības vadības sistēmu tā, lai kustība tiek apturēta, ja vadītājs vairs nekontrolē kustību.
5.5.UGUNSDROŠĪBA
Attiecībā uz mašīnām, kurām ir viegli uzliesmojošas daļas, obligāti jāievēro 3.5.2. iedaļas b) punkts.
Pazemes darbiem paredzētu mašīnu bremžu sistēma jākonstruē un jāizgatavo tā, lai tā neradītu dzirksteles un neizraisītu degšanu.
Pazemes darbiem paredzētu mašīnu iekšdedzes motoriem jābūt motoriem, kuros lieto zema iztvaikošanas spiediena degvielu un kuros nekādas dzirksteles nerada elektriski.
5.6.IZPLŪDES EMISIJAS
Izplūdes emisijas no iekšdedzes motoriem nedrīkst izvadīt virzienā uz augšu.
6.PAPILDU BŪTISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VESELĪBAS AIZSARDZĪBU UN DROŠĪBU MAŠĪNBŪVES IZSTRĀDĀJUMIEM, KAS RADA ĪPAŠUS RISKUS, PACEĻOT CILVĒKUS
Mašīnbūves izstrādājumiem, kas rada riskus, paceļot cilvēkus, jāatbilst visām attiecīgajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, kuras minētas šajā nodaļā (skatīt sadaļas “Vispārējie principi” 4. punktu).
6.1.VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
6.1.1.Mehāniskā stiprība
Platforma, ieskaitot jebkādas lūkas, jākonstruē un jāizgatavo tā, lai nodrošinātu telpu un stiprību, kas atbilst maksimālajam cilvēku skaitam, kas pieļaujams uz platformas, un maksimālajai darba slodzei.
Darba koeficienti sastāvdaļām, kas noteiktas 4.1.2.4. un 4.1.2.5. iedaļā, nav pietiekami mašīnām, kuras paredzētas cilvēku celšanai, un parasti jādivkāršo. Mašīnām, kas paredzētas cilvēku celšanai vai cilvēku un preču celšanai, jābūt aprīkotām ar platformas iekāršanas vai balsta sistēmu, kas konstruēta un izgatavota, lai nodrošinātu atbilstīgu vispārējo drošības līmeni un novērstu platformas krišanas risku.
Ja platformas iekāršanā izmanto troses vai ķēdes, parasti nepieciešamas vismaz divas neatkarīgas troses vai ķēdes, kurām katrai ir savs, neatkarīgs stiprinājums.
6.1.2.Bez cilvēku spēka darbināmu mašīnu iekraušanas vadība
Neatkarīgi no maksimālās darba slodzes un apgāšanās momenta piemēro 4.2.2. iedaļā minētās prasības, ja vien ražotājs nepierāda, ka nepastāv pārslogošanas vai apgāšanās risks.
6.2.VADĪBAS IERĪCES
Ja drošības prasības nenosaka citus risinājumus, platforma parasti jākonstruē un jāizgatavo tā, lai uz tās esošajiem cilvēkiem ir pieejami vadības līdzekļi augšup un lejup vērstai kustībai un, ja vajadzīgs, arī citām platformas kustībām.
Darbības laikā šīm vadības ierīcēm jābūt prioritārām attiecībā pret pārējām vadības ierīcēm, kas regulē to pašu kustību, izņemot avārijas apturēšanas ierīces.
Pirmajā daļā minēto kustību vadības ierīcēm jābūt tādām, kas atgriežas neitrālā stāvoklī, tiklīdz operators tās atlaiž, izņemot gadījumu, kad platforma ir pilnībā slēgta. Ja nepastāv uz platformas esošo cilvēku vai objektu sadursmes vai nokrišanas risks, kā arī citi riski platformas kustības augšup un lejup dēļ, tādu vadības ierīču vietā, kas atgriežas neitrālā stāvoklī, drīkst izmantot vadības ierīces, kas nodrošina automātisku apturēšanu iepriekš izvēlētos stāvokļos.
6.3.RISKS CILVĒKIEM UZ PLATFORMAS VAI TAJĀ
6.3.1.Risks platformas kustību dēļ
Cilvēku celšanas mašīnas jākonstruē, jāizgatavo vai jāaprīko tā, lai pārāk liels platformas paātrinājums vai palēninājums neradītu risku cilvēkiem.
6.3.2.Risks saistībā ar cilvēku nokrišanu no platformas
Platforma nedrīkst sasvērties tādā mērā, kas rada uz tās esošo cilvēku izkrišanas risku, arī tad, kad mašīna un platforma atrodas kustībā.
Ja platforma ir projektēta kā darba vieta, jāievēro noteikumi, kas nodrošina stabilitāti un novērš bīstamas kustības.
Ja 1.5.15. iedaļā minētie pasākumi nav pietiekami, platforma jāaprīko ar pietiekamu skaitu piemērotu stiprinājumu punktu, kas atbilst atļautajam transportējamo cilvēku skaitam. Stiprinājuma punktiem jābūt pietiekami izturīgiem, lai tajos varētu izmantot individuālos aizsarglīdzekļus pret krišanu no augstuma.
Jebkādām lūkām grīdās vai griestos, vai sānu durvīm jābūt konstruētām un izgatavotām tā, lai nepieļautu netīšu atvēršanos; tām jāveras virzienā, kas novērš jebkādu izkrišanas risku gadījumā, ja tās atveras neparedzēti.
6.3.3.Risks, ko rada uz platformas krītoši objekti
Ja pastāv risks, ka uz platformas var krist kādi objekti un apdraudēt cilvēkus, platforma jāaprīko ar aizsargjumtu.
6.4.MAŠĪNAS, AR KURĀM APKALPO STACIONĀRUS IZKRAUŠANAS/IZKĀPŠANAS LAUKUMUS
6.4.1.Risks cilvēkiem uz platformas vai tajā
Platformai jābūt konstruētai un izgatavotai tā, lai novērstu riskus, notiekot saskarei starp cilvēkiem un/vai objektiem uz platformas vai tajā un jebkādiem stacionāriem vai kustīgiem elementiem. Ja tas nepieciešams šīs prasības ievērošanas nolūkā, pašai platformai jābūt pilnībā noslēgtai un ar durvīm, kas aprīkotas ar bloķējamu ierīci, kas novērš bīstamas platformas kustības, ja šīs durvis nav aizvērtas. Durvīm jāpaliek aizvērtām, ja platforma apstājas starp izkraušanas/izkāpšanas laukumiem, kur pastāv risks nokrišanai no platformas.
Mašīnām jābūt konstruētām, izgatavotām un nepieciešamības gadījumā aprīkotām ar ierīcēm tā, ka netiek pieļauta nekontrolēta kabīnes kustība augšup vai lejup. Šīm ierīcēm jāspēj apturēt platformas kustību pie tās maksimālās darba slodzes un tai pārvietojoties paredzamajā maksimālajā ātrumā.
Apturēšanas darbība nedrīkst izraisīt tādu palēninājumu, kas varētu kaitēt kabīnē esošajiem, neatkarīgi no slodzes apstākļiem.
6.4.2.Vadības ierīces izkraušanas/izkāpšanas laukumos
Izkraušanas/izkāpšanas laukumos esošās vadības ierīces, kas nav ierīces lietojumam ārkārtas situācijā, nedrīkst ierosināt platformas kustības tad, kad:
(a)tiek darbinātas platformas vadības ierīces;
(b)platforma neatrodas pie izkraušanas/izkāpšanas laukuma.
6.4.3.Piekļuve platformai
Aizsargiem pie izkraušanas/izkāpšanas laukumiem un uz platformas jābūt konstruētiem un izgatavotiem tā, lai nodrošinātu drošu nokļūšanu uz un no platformas, ņemot vērā paredzamo paceļamo preču sortimentu un cilvēkus.
6.5.MARĶĒJUMS
Uz platformas jānorāda informācija, kas nepieciešama drošības nolūkā, tostarp:
(a)atļautais cilvēku skaits uz platformas;
(b)maksimālā darba slodze.
IV PIELIKUMS
A. MAŠĪNBŪVES IZSTRĀDĀJUMU TEHNISKĀ DOKUMENTĀCIJA
Tehniskajā dokumentācijā norāda līdzekļus, ko ražotājs izmanto, lai nodrošinātu mašīnbūves izstrādājuma atbilstību piemērojamajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, kas noteiktas III pielikumā.
Tehniskajā dokumentācijā ietver vismaz šādus elementus:
(a)mašīnbūves izstrādājuma un tā paredzētā lietojuma pilnīgs apraksts;
(b)risku novērtējums, pamatojoties uz kuru mašīnbūves izstrādājums ir konstruēts un izgatavots;
(c)mašīnbūves izstrādājumam piemērojamo būtisko veselības aizsardzības un drošības prasību saraksts;
(d)mašīnbūves izstrādājuma un tā sastāvdaļu, montāžas mezglu un ķēžu projekta rasējumi, ražošanas rasējumi un shēmas;
(e)apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi d) punktā minēto rasējumu un shēmu, kā arī mašīnbūves izstrādājuma darbības izpratnei;
(f)atsauces uz saskaņotajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu un kuras ir piemērotas mašīnu konstruēšanā un ražošanā. Ja saskaņotie standarti piemēroti daļēji, dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas;
(g)ja saskaņotie standarti nav piemēroti vai ir piemēroti tikai daļēji, citu tādu tehnisko specifikāciju apraksts, kuras izmantotas, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām;
(h)to konstruktīvo aprēķinu, inspekciju un pārbaužu rezultāti, kas veiktas, lai verificētu mašīnu atbilstību piemērojamajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām;
(i)to testu ziņojumi, kas veikti, lai verificētu mašīnu atbilstību piemērojamajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām;
(j)to līdzekļu apraksts, kurus ražotājs izmanto mašīnu ražošanas procesā, lai nodrošinātu saražoto mašīnu atbilstību projekta specifikācijām;
(k)ražotāja instrukcijas eksemplārs un informācija, kas noteikta III pielikuma 1.7.4. iedaļā;
(l)ja nepieciešams, V pielikumā noteiktā daļēji komplektētu mašīnu iekļaušanas deklarācija un attiecīgās šādu mašīnu montāžas instrukcijas;
(m)attiecībā uz sērijveidā ražotiem mašīnbūves izstrādājumiem — iekšējie pasākumi, kas tiks īstenoti, lai nodrošinātu to, ka mašīnbūves izstrādājums saglabā atbilstību šai regulai;
(n)ar drošību saistītās programmatūras pirmkods vai ieprogrammētā loģika nolūkā apliecināt mašīnbūves izstrādājuma atbilstību šai regulai pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma, ja tas nepieciešams, lai minētās iestādes varētu pārbaudīt atbilstību būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, kas noteiktas III pielikumā;
(o)attiecībā uz mašīnbūves izstrādājumu, kuram padeve notiek, izmantojot sensorus, kas tiek vadīti attālināti vai kas ir autonomi, ja ar drošību saistīto darbību vadība pamatojas uz sensoru datiem, — attiecīgajos gadījumos apraksts par sistēmas vispārīgajiem raksturlielumiem, spējām un ierobežojumiem, datiem, attīstību, izmantotajiem testēšanas un validēšanas procesiem, neskarot tādas prasības par mākslīgā intelekta sistēmām, kuras izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) .../...,
+ ja ar drošību saistītajā programmatūrā ir ietverta mākslīgā intelekta sistēma;
(p)tādas izpētes un testu rezultāti attiecībā uz mašīnas sastāvdaļām, stiprinājumiem vai nokomplektēto mašīnu, ko ražotājs veicis, lai noteiktu, vai konstrukcija vai izgatavošana ir tāda, ka to iespējams droši samontēt un nodot ekspluatācijā.
B. ATTIECĪGĀ DAĻĒJI KOMPLEKTĒTU MAŠĪNU TEHNISKĀ DOKUMENTĀCIJA
Tehniskajā dokumentācijā norāda līdzekļus, ko ražotājs izmanto, lai nodrošinātu daļēji komplektētu mašīnu atbilstību piemērojamajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, kas noteiktas III pielikumā.
Tehniskajā dokumentācijā ietver vismaz šādus elementus:
(a)daļēji komplektēto mašīnu un to paredzētā lietojuma pilnīgs apraksts;
(b)risku novērtējums, pamatojoties uz kuru daļēji komplektētās mašīnas ir konstruētas un izgatavotas; daļēji komplektētām mašīnām piemērojamo būtisko veselības aizsardzības un drošības prasību saraksts;
(c)daļēji komplektēto mašīnu un to sastāvdaļu, montāžas mezglu un ķēžu projekta rasējumi, ražošanas rasējumi un shēmas;
(d)apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi d) punktā minēto rasējumu un shēmu, kā arī daļēji komplektēto mašīnu darbības izpratnei;
(e)atsauces uz 18. pantā minētajiem saskaņotajiem standartiem, kas ir piemēroti daļēji komplektēto mašīnu konstruēšanā un ražošanā. Ja saskaņotie standarti piemēroti daļēji, dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas;
(f)ja saskaņotie standarti nav piemēroti vai ir piemēroti tikai daļēji, citu tādu tehnisko specifikāciju apraksts, kuras izmantotas, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām;
(g)to konstruktīvo aprēķinu, inspekciju un pārbaužu rezultāti, kas veiktas, lai verificētu daļēji komplektēto mašīnu atbilstību piemērojamajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām;
(h)to testu ziņojumi, kas veiktas, lai verificētu daļēji komplektēto mašīnu atbilstību piemērojamajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām;
(i)to līdzekļu apraksts, kurus ražotājs izmanto daļēji komplektēto mašīnu ražošanas procesā, lai nodrošinātu saražoto daļēji komplektēto mašīnu atbilstību projekta specifikācijām;
(j)daļēji komplektēto mašīnu montāžas instrukcijas eksemplārs un informācija, kas izklāstīta III pielikuma 1.7.4. iedaļā;
(k)attiecībā uz sērijveidā ražotiem daļēji komplektētiem mašīnbūves izstrādājumiem — iekšējie pasākumi, kas tiks īstenoti, lai nodrošinātu to, ka daļēji komplektētais mašīnbūves izstrādājums saglabās atbilstību piemērotajām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību;
(l)ar drošību saistītās programmatūras pirmkods vai ieprogrammētā loģika pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma, ja tas nepieciešams, lai minētās iestādes varētu pārbaudīt atbilstību būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, kas noteiktas III pielikumā;
(m)attiecībā uz daļēji komplektētām mašīnām, kurām padeve notiek, izmantojot sensorus, kas tiek vadītas attālināti vai kas ir autonomas, ja ar drošību saistīto darbību vadība pamatojas uz sensoru datiem, — attiecīgajos gadījumos apraksts par sistēmas vispārīgajiem raksturlielumiem, spējām un ierobežojumiem, datiem, attīstību, izmantotajiem testēšanas un validēšanas procesiem, neskarot tādas prasības par mākslīgā intelekta sistēmām, kuras izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) .../...
+par Eiropas pieeju mākslīgajam intelektam, ja ar drošību saistītajā programmatūrā ir ietverta mākslīgā intelekta sistēma;
(n)tādas izpētes un testu rezultāti attiecībā uz mašīnas sastāvdaļām, stiprinājumiem vai nokomplektēto mašīnu, ko ražotājs veicis, lai noteiktu, vai konstrukcija vai izgatavošana ir tāda, ka to iespējams droši samontēt un nodot ekspluatācijā.
V PIELIKUMS
ES ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJA NR. ... MAŠĪNBŪVES IZSTRĀDĀJUMIEM, IZŅEMOT DAĻĒJI KOMPLEKTĒTAS MAŠĪNAS
Šī deklarācija attiecas tikai un vienīgi uz mašīnbūves izstrādājumiem, izņemot daļēji komplektētas mašīnas, tajā stāvoklī, kādā tie laisti tirgū, un neattiecas uz sastāvdaļām, ko pievieno, un/vai darbībām, ko veic vēlāk gala lietotājs, ja vien netiek veikta mašīnbūves izstrādājuma būtiska modifikācija.
1.ES atbilstības deklarācijā ietilpst šāda informācija: mašīnbūves izstrādājums (produkta, tipa, partijas vai sērijas numurs):
2.Ražotāja un attiecīgā gadījumā tā pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese:
3.Mašīnbūves izstrādājuma pastāvīgās uzstādīšanas adrese — vienīgi celšanas mašīnbūves izstrādājumam, kas uzstādīts ēkā vai būvē:
4.Šo atbilstības deklarāciju izdod tika un vienīgi uz ražotāja atbildību:
5.Deklarācijas priekšmets (mašīnbūves izstrādājuma identifikācija, kas nodrošina tā izsekojamību; nepieciešamības gadījumā mašīnbūves izstrādājuma identifikācijai drīkst iekļaut pietiekami skaidru krāsainu attēlu):
6.Iepriekš 4. punktā aprakstītais deklarācijas priekšmets atbilst attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem:
7.Atsauces uz attiecīgajiem izmantotajiem saskaņotajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu, ieskaitot standarta datumu, vai atsauces uz citām tehniskajām specifikācijām, ieskaitot specifikācijas datumu, saistībā ar kuru sniegta atbilstības deklarācija:
8.Attiecīgā gadījumā paziņotā struktūra … (nosaukums, numurs) … veica ES tipa pārbaudi (B modulis) un izdeva ES tipa pārbaudes sertifikātu … (atsauce uz sertifikātu), kam seko atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas iekšējo kontroli (C modulis):
9.Attiecīgā gadījumā uz mašīnbūves izstrādājumu attiecas atbilstības novērtēšanas procedūra … (vai nu ražošanas iekšējā kontrole (A modulis), vai visaptveroša kvalitātes nodrošināšana. (H modulis) … paziņotās struktūras … (nosaukums, numurs) uzraudzībā:
10.Papildu informācija:
Parakstīts šādas personas vārdā: …
(izdošanas vieta un datums):
(vārds un uzvārds, amats) (paraksts):
ES DAĻĒJI KOMPLEKTĒTU MAŠĪNU IEKĻAUŠANAS DEKLARĀCIJA NR. ...
Iekļaušanas deklarācijā jāiekļauj šādas ziņas.
1.Daļēji komplektētā mašīna (produkta, tipa, partijas vai sērijas numurs):
2.Ražotāja un attiecīgā gadījumā tā pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese:
3.Šī iekļaušanas deklarācija ir izdota vienīgi uz šāda ražotāja atbildību:
4.Deklarācijas priekšmets (daļēji komplektētās mašīnas identifikācija, kas nodrošina tās izsekojamību; nepieciešamības gadījumā daļēji komplektētās mašīnas identifikācijai drīkst iekļaut pietiekami skaidru krāsainu attēlu):
5.Teikums, kurā deklarē, kuras Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) .../...+ būtiskās prasības ir piemērotas un ievērotas, un to, ka saskaņā ar IV pielikuma B daļu tika sagatavota attiecīga tehniskā dokumentācija, un, ja nepieciešams, teikums, kurā deklarē daļēji komplektēto mašīnu atbilstību citām atbilstīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem:
6.Atsauces uz attiecīgajiem izmantotajiem saskaņotajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu, ieskaitot standarta datumu, vai atsauces uz citām tehniskajām specifikācijām, ieskaitot specifikācijas datumu, saistībā ar kuru sniegta atbilstības deklarācija:
7.Apņemšanās pēc valsts iestāžu pamatota pieprasījuma nosūtīt attiecīgo informāciju par daļēji komplektētām mašīnām. Tas sevī ietver arī nosūtīšanas metodi un neskar daļēji komplektēto mašīnu ražotāja intelektuālā īpašuma tiesības:
8.Ja nepieciešams, paziņojums, ka daļēji komplektēto mašīnu nedrīkst nodot ekspluatācijā, kamēr galīgajai mašīnai, kurā šī daļēji komplektētā mašīna ir ietverama, nav izdota deklarācija par tās atbilstību šai regulai:
9.Papildu informācija:
Parakstīts šādas personas vārdā: …
(izdošanas vieta un datums):
(vārds un uzvārds, amats) (paraksts):
VI PIELIKUMS
RAŽOŠANAS IEKŠĒJĀ KONTROLE
(A modulis)
1.Ražošanas iekšējā kontrole ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3. un 4. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un, pilnībā uzņemoties atbildību, deklarē, ka attiecīgais mašīnbūves izstrādājums atbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām.
2.Tehniskā dokumentācija
Ražotājs sagatavo IV pielikumā aprakstīto tehnisko dokumentāciju.
3.Ražošana
Ražotājs veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu saražotā mašīnbūves izstrādājuma atbilstību 2. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai un šīs regulas piemērojamajām prasībām.
4.CE zīme un ES atbilstības deklarācija
4.1.Ražotājs piestiprina CE zīmi katram atsevišķam mašīnbūves izstrādājumam, kurš atbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām.
4.2.Ražotājs katram mašīnbūves izstrādājuma modelim saskaņā ar 20. pantu sagatavo ES atbilstības deklarāciju un to glabā kopā ar tehnisko dokumentāciju, lai tā būtu valsts iestāžu rīcībā desmit gadus pēc tam, kad mašīnbūves izstrādājums ir laists tirgū vai nodots ekspluatācijā. ES atbilstības deklarācijā norāda mašīnbūves izstrādājumu, kam šī deklarācija ir sagatavota.
ES atbilstības deklarācijas kopija pēc pieprasījuma ir pieejama visām attiecīgajām iestādēm.
5.Pilnvarotais pārstāvis
Ražotāja pienākumus, kas noteikti 4. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību drīkst pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarojumā.
VII PIELIKUMS
ES TIPA PĀRBAUDE
(B modulis)
1.ES tipa pārbaude ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kuras gaitā paziņotā struktūra pārbauda mašīnbūves izstrādājuma tehnisko projektu un verificē un apstiprina, ka mašīnbūves izstrādājuma tehniskais projekts atbilst šīs regulas piemērojamām prasībām.
2.ES tipa pārbaudi veic, novērtējot mašīnbūves izstrādājuma tehniskā projekta atbilstību, ko veic, pārbaudot tehnisko dokumentāciju, kā arī pārbaudot mašīnbūves izstrādājuma paraugu (produkcijas tipu), kas ir reprezentatīvs paredzamās produkcijas paraugs.
3.ES tipa pārbaudes pieteikums
Ražotājs iesniedz ES tipa pārbaudes pieteikumu vienai paziņotajai struktūrai pēc savas izvēles.
Pieteikumā iekļauj:
(a)ražotāja nosaukumu un adresi, kā arī, ja pieteikumu iesniedzis ražotāja pilnvarotais pārstāvis, — arī tā vārdu vai nosaukumu un adresi;
(b)rakstisku paziņojumu, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā struktūrā;
(c)IV pielikumā aprakstīto tehnisko dokumentāciju;
(d)mašīnbūves izstrādājumu(-us), kas ir reprezentatīvs(-i) paredzētās produkcijas paraugs(-i). Paziņotā struktūra nepieciešamības gadījumā drīkst pieprasīt papildu paraugus testa programmas veikšanai. Attiecībā uz mašīnbūves izstrādājumiem, ko ražo sērijveidā, katru vienību pielāgojot tā, lai tā derētu individuālam lietotājam, — iesniedz paraugus, kas ir reprezentatīvi dažādu lietotāju diapazonam, un attiecībā uz mašīnbūves izstrādājumiem, ko ražo pa vienam, lai ņemtu vērā īpašās atsevišķa lietotāja vajadzības, — iesniedz bāzes modeli.
4.ES tipa pārbaude
Paziņotā struktūra:
(a)pārbauda tehnisko dokumentāciju, lai novērtētu mašīnbūves izstrādājuma tehniskā projekta atbilstību. Veicot šādu pārbaudi, nav jāņem vērā IV pielikuma otrās daļas j) punkts;
(b)attiecībā uz mašīnbūves izstrādājumiem, ko ražo sērijveidā, katru vienību pielāgojot tā, lai tā derētu individuālam lietotājam, — pārbauda pasākumu aprakstu nolūkā novērtēt to atbilstību;
(c)pārliecinās, ka paraugs(-i) ir ražots(-i) saskaņā ar tehnisko dokumentāciju, un nosaka tos elementus, kas konstruēti saskaņā ar attiecīgo saskaņoto standartu piemērojamajiem noteikumiem vai tehniskajām specifikācijām, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu, kā arī elementus, kas konstruēti saskaņā ar citām tehniskajām specifikācijām;
(d)veic atbilstīgas pārbaudes un testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu, vai gadījumos, kad ražotājs izvēlējies piemērot attiecīgajos saskaņotajos standartos paredzētos risinājumus, tie piemēroti pareizi;
(e)veic atbilstīgas pārbaudes un testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu, vai gadījumos, kad nav tikuši piemēroti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai tehniskajās specifikācijās, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu, paredzētie risinājumi, ražotāja pieņemtie risinājumi, tostarp tādi, kas paredzēti citās piemērojamās tehniskajās specifikācijas, atbilst attiecīgajām būtiskajām veselības un drošības prasībām un ir piemēroti pareizi.
5.Izvērtēšanas ziņojums
Paziņotā struktūra sagatavo izvērtēšanas ziņojumu, kurā norāda pasākumus, kas veikti saskaņā ar 4. punktu, un šo pasākumu rezultātus. Neskarot savus pienākumus pret paziņojošajām iestādēm, kā norādīts 32. pantā, paziņotā struktūra tikai ar ražotāja piekrišanu pilnīgi vai daļēji izpauž minētā ziņojuma saturu.
6.ES tipa pārbaudes sertifikāts
6.1.Ja tips atbilst piemērojamajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, paziņotā struktūra izsniedz ražotājam ES tipa pārbaudes sertifikātu.
Pirmo reizi izdota un attiecīgā gadījumā atkārtoti izdota sertifikāta derīguma termiņš nepārsniedz piecus gadus.
6.2.ES tipa pārbaudes sertifikātā iekļauj vismaz šādu informāciju:
(a)paziņotās struktūras nosaukums un identifikācijas numurs;
(b)ražotāja nosaukums un adrese, kā arī, ja pieteikumu iesniedzis ražotāja pilnvarotais pārstāvis, — arī tā vārds vai nosaukums un adrese;
(c)tā mašīnbūves izstrādājuma identifikācija, uz kuru attiecas sertifikāts (tipa numurs);
(d)paziņojums, ka mašīnbūves izstrādājuma tips atbilst piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām;
(e)ja pilnībā vai daļēji piemēroti saskaņotie standarti vai tehniskās specifikācijas, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu, atsauces uz minētajiem standartiem vai to daļām;
(f)ja piemērotas citas tehniskās specifikācijas, atsauces uz šādām tehniskajām specifikācijām;
(g)attiecīgā gadījumā mašīnbūves izstrādājuma veiktspējas līmenis(-ņi) vai aizsardzības klase;
(h)izsniegšanas datums, derīguma termiņa beigas un, attiecīgā gadījumā, atjaunošanas datums(-mi);
(i)visi nosacījumi, kas saistīti ar sertifikāta izdošanu;
6.3.ES tipa pārbaudes sertifikātam var būt viens vai vairāki pielikumi.
6.4.Ja tips neatbilst piemērojamajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, paziņotā struktūra atsakās izsniegt ES tipa pārbaudes sertifikātu un attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju, atteikumu detalizēti pamatojot.
7.ES tipa pārbaudes sertifikāta pārskatīšana
7.1.Paziņotā struktūra pastāvīgi apzina visas izmaiņas vispāratzītajos jaunākajos tehnikas sasniegumos, kas norāda, ka apstiprinātais tips varētu vairs neatbilst piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām, un nosaka, vai šādu izmaiņu dēļ ir nepieciešama sīkāka izmeklēšana. Ja šāda izmeklēšana ir nepieciešama, paziņotā struktūra par to informē ražotāju.
7.2.Ražotājs informē paziņoto struktūru, kura glabā tehnisko dokumentāciju, kas saistīta ar ES tipa pārbaudes sertifikātu, par visām apstiprinātā tipa modifikācijām un visām tehniskās dokumentācijas modifikācijām, kas var ietekmēt mašīnbūves izstrādājuma atbilstību piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām vai minētā sertifikāta derīguma nosacījumus. Šādām modifikācijām vajadzīgs papildu apstiprinājums sākotnējā ES tipa pārbaudes sertifikāta papildinājuma formā.
7.3.Ražotājs nodrošina, ka mašīnbūves izstrādājums, ņemot vērā jaunākos tehnikas sasniegumus, aizvien atbilst piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām.
7.4.Ražotājs lūdz paziņoto struktūru pārskatīt ES tipa pārbaudes sertifikātu vai nu:
(a)ja veiktas 7.2. punktā minētās apstiprinātā tipa modifikācijas;
(b)ja mainījies 7.3. punktā minētais pašreizējais tehnikas līmenis;
(c)vēlākais pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām.
Lai paziņotā struktūra varētu pildīt savus pienākumus, ražotājs iesniedz savu pieteikumu agrākais 12 mēnešus un vēlākais 6 mēnešus pirms ES tipa pārbaudes sertifikāta derīguma termiņa beigām.
7.5.Paziņotā struktūra pārbauda mašīnbūves izstrādājuma tipu un, ja tas vajadzīgs izdarīto izmaiņu dēļ, veic attiecīgos testus, lai nodrošinātu, ka apstiprinātais tips aizvien atbilst piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām. Ja paziņotā struktūra ir pārliecinājusies, ka apstiprinātais tips joprojām atbilst piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām, tā atkārtoti izsniedz ES tipa pārbaudes sertifikātu. Paziņotā struktūra nodrošina, ka pārskatīšanas procedūra tiek pabeigta pirms ES tipa pārbaudes sertifikāta derīguma termiņa beigām.
7.6.Ja 7.4. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi nav izpildīti, piemēro vienkāršotu pārskatīšanas procedūru. Ražotājs iesniedz paziņotajai struktūrai:
(a)savu vārdu/nosaukumu un adresi, un datus, ar ko identificē attiecīgo ES tipa pārbaudes sertifikātu;
(b)apstiprinājumu, ka nav veiktas apstiprinātā tipa modifikācijas, kā minēts 7.2. punktā, tostarp materiāliem, apakšsastāvdaļām vai montāžas mezgliem, ne arī izmaiņas attiecīgajos saskaņotajos standartos vai tehniskajās specifikācijās, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu, vai citās piemērotajās tehniskajās specifikācijās;
(c)apstiprinājumu, ka nav mainījies 7.3. punktā minētais pašreizējais tehnikas līmenis; un
(d)ja tās vēl nav iesniegtas — pašreizējā ražojuma rasējumu kopijas un fotogrāfijas, ražojuma marķējumu un informāciju.
Ja paziņotā struktūra ir apstiprinājusi, ka nav veiktas modifikācijas 7.2. punktā minētajā apstiprinātajā tipā un nav mainījies 7.3. punktā minētais pašreizējais tehnikas līmenis, tiek piemērota vienkāršotā pārskatīšanas procedūra un netiek veiktas 7.5. punktā minētās pārbaudes un testi. Šādā gadījumā paziņotā struktūra atkārtoti izsniedz ES tipa pārbaudes sertifikātu.
Izmaksas saistībā ar atkārtotu izsniegšanu ir proporcionālas vienkāršotās procedūras radītajam administratīvajam slogam.
Ja paziņotā struktūra konstatē, ka ir mainījies 7.3. punktā minētais pašreizējais tehnikas līmenis, tiek piemērota 7.5. punktā noteiktā procedūra.
7.7.Ja pēc pārskatīšanas paziņotā struktūra secina, ka ES tipa pārbaudes sertifikāts vairs nav derīgs, šī struktūra to atsauc un ražotājs beidz laist tirgū attiecīgo mašīnbūves izstrādājumu.
8.Katra paziņotā struktūra informē savu paziņojošo iestādi par ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, ko tā ir izdevusi vai atsaukusi, un periodiski vai pēc pieprasījuma paziņojošajai iestādei iesniedz šādu sertifikātu un/vai to papildinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti vai kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.
Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai jebkādiem to papildinājumiem, kurus tā ir atteikusi, atsaukusi, kuru darbību tā ir apturējusi vai citādi ierobežojusi, un pēc pieprasījuma arī par tiem ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, kurus tā ir izsniegusi.
Komisija, dalībvalstis un pārējās paziņotās struktūras, iesniedzot pieprasījumu, var saņemt ES tipa pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopiju. Pēc pieprasījuma Komisija un dalībvalstis var saņemt tehniskās dokumentācijas un paziņotās struktūras veikto pārbaužu rezultātu kopijas.
Paziņotā struktūra glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu kopiju, kā arī tehnisko dokumentāciju, tostarp ražotāja iesniegto dokumentāciju, piecus gadus pēc minētā sertifikāta derīguma termiņa beigām.
9.Ražotājs glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu kopiju, kā arī tehnisko dokumentāciju pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc mašīnbūves izstrādājuma laišanas tirgū.
10.Ražotāja pilnvarotais pārstāvis drīkst iesniegt 3. punktā minēto pieteikumu un pildīt 7.2., 7.4. un 9. punktā noteiktos pienākumus, ar noteikumu, ka tie ir norādīti pilnvarojumā.
VIII PIELIKUMS
ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ RAŽOŠANAS IEKŠĒJO KONTROLI (C modulis)
1.Atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas iekšējo kontroli, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2. un 3. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un, pilnībā uzņemoties atbildību, deklarē, ka attiecīgais mašīnbūves izstrādājums atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām.
2.Ražošana
Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu saražotā mašīnbūves izstrādājuma atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām.
3.CE zīme un ES atbilstības deklarācija
3.1.Ražotājs piestiprina CE zīmi katram atsevišķam mašīnbūves izstrādājumam, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām.
3.2.Ražotājs rakstiski sagatavo mašīnbūves izstrādājuma modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to kopā ar tehnisko dokumentāciju valsts iestāžu vajadzībām vismaz 10 gadus pēc mašīnbūves izstrādājuma laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā norāda mašīnbūves izstrādājumu, kam šī deklarācija ir sagatavota.
ES atbilstības deklarācijas kopija pēc pieprasījuma ir pieejama visām attiecīgajām iestādēm.
4.Pilnvarotais pārstāvis
Ražotāja pienākumus, kas noteikti 3. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību drīkst pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarojumā.
IX PIELIKUMS
ATBILSTĪBA, PAMATOJOTIES UZ VISAPTVEROŠU KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU
(H modulis)
1.Atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2. un 5. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un, pilnībā uzņemoties atbildību, deklarē, ka attiecīgais mašīnbūves izstrādājums atbilst šīs regulas prasībām, kas uz tiem attiecas.
2.Ražošana
Ražotājs attiecīgā mašīnbūves izstrādājuma konstruēšanā, ražošanā, galīgajā produkta inspicēšanā un testēšanā izmanto apstiprināto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu atbilstīgi 3. punktam, un ir pakļauts uzraudzībai, kā noteikts 4. punktā.
3.Kvalitātes sistēma
3.1.Ražotājs paša izvēlētajai paziņotajai struktūrai iesniedz pieteikumu novērtēt attiecīgā mašīnbūves izstrādājuma kvalitātes sistēmu.
Pieteikumā iekļauj:
(a)ražotāja nosaukumu un adresi, kā arī, ja pieteikumu iesniedz ražotāja pilnvarotais pārstāvis, — tā vārdu vai nosaukumu un adresi;
(b)tehnisko dokumentāciju vienam modelim no katras ražošanai paredzētās produktu kategorijas. Tehniskajā dokumentācijā attiecīgā gadījumā iekļauj vismaz šādus elementus:
i)
mašīnbūves izstrādājuma vispārīgu aprakstu;
ii)
konceptuālos projekta rasējumus, ražošanas rasējumus un sastāvdaļu, montāžas mezglu, ķēžu u. tml. shēmas;
iii)
aprakstus un skaidrojumus, kas vajadzīgi minēto rasējumu, shēmu un mašīnbūves izstrādājuma darbības izpratnei;
iv)
tādu pilnībā vai daļēji piemērotu saskaņoto standartu vai tehnisko specifikāciju, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu, un/vai citu attiecīgo tehnisko specifikāciju sarakstu, kuru atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tādu risinājumu aprakstu, kuri ieviesti, lai izpildītu šīs regulas būtiskās prasības, ja attiecīgie saskaņotie standarti nav tikuši piemēroti. Ja saskaņotie standarti piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas;
v)
veikto konstruktīvo aprēķinu, pārbaužu rezultātus utt.;
vi)
testu ziņojumus;
vii)
kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju; un
viii)
rakstisku paziņojumu, ka šis pats pieteikums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā struktūrā.
3.2.Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina izstrādājumu atbilstību tām regulas prasībām, kuras uz tiem attiecas.
Visi elementi, prasības un noteikumi, ko pieņēmis ražotājs, ir sistemātiski un strukturēti dokumentēti rakstisku nostādņu, procedūru un instrukciju veidā. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija rada iespēju konsekventi interpretēt kvalitātes nodrošināšanas programmas, plānus, rokasgrāmatas un dokumentāciju.
Tajā jo īpaši ietver atbilstošu aprakstu par:
(a)kvalitātes nodrošināšanas mērķiem, kā arī vadības organizatorisko struktūru, pienākumiem un pilnvarām saistībā ar projekta un produktu kvalitāti;
(b)tehniskā projekta specifikācijām, tostarp standartiem, ko piemēros, un gadījumā, ja atbilstīgos saskaņotos standartus vai tehniskās specifikācijas, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu, un/vai tehniskās specifikācijas nepiemēro pilnībā, līdzekļiem, ko lietos, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas šīs regulas būtiskās prasības, kuras piemēro mašīnbūves izstrādājumam;
(c)konstrukcijas kontroli un konstrukcijas verifikācijas metodēm, procesiem un sistemātiskām darbībām, kas tiks izmantotas, konstruējot attiecīgās izstrādājumu kategorijas mašīnbūves izstrādājumu;
(d)attiecīgajiem ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas paņēmieniem, procesiem un sistemātiskām darbībām, kas tiks izmantotas;
(e)pārbaudēm un testiem, ko veiks pirms ražošanas, tās laikā un pēc tās, un biežumu, kādā tos veic;
(f)kvalitātes dokumentāciju, piemēram, inspicēšanas ziņojumiem un testu datiem, kalibrēšanas datiem, ziņojumiem par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. tml.;
(g)konstrukcijas un produkta vajadzīgās kvalitātes sasniegšanas un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvas darbības uzraudzības līdzekļiem.
3.3.Paziņotā struktūra novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām.
Tā pieņem, ka šīm prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām valsts standarta specifikācijām, ar kurām īstenots attiecīgais saskaņotais standarts un/vai tehniskā specifikācija.
Papildus pieredzei kvalitātes pārvaldības sistēmu jomā vismaz vienam revīzijas grupas loceklim ir pieredze attiecīgās ražojuma jomas un ražošanas tehnoloģijas novērtēšanā un zināšanas par piemērojamajām šīs regulas prasībām. Revīzija ietver novērtēšanas apmeklējumu ražotāja telpās. Revīzijas grupa izskata 3.1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju konstatēt piemērojamās šīs regulas prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes nolūkā nodrošināt mašīnbūves izstrādājuma atbilstību minētajām prasībām.
Par pieņemto lēmumu paziņo ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim.
Paziņojumā iekļauj revīzijas secinājumus un argumentētu novērtējuma lēmumu.
3.4.Ražotājs apņemas pildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nodrošināt tās atbilstīgu un efektīvu darbu.
3.5.Ražotājs informē paziņoto struktūru, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām plānotajām kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izmaiņām.
Paziņotā struktūra izvērtē visas ierosinātās izmaiņas un lemj, vai mainītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbildīs prasībām, kas minētas 3.2. punktā, vai arī ir nepieciešams pārvērtējums.
Tā savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver pārbaudes secinājumus un argumentētu novērtējuma lēmumu.
4.Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā struktūra
4.1.Uzraudzības nolūks ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, ko paredz apstiprinātā kvalitātes nodrošināšanas sistēma.
4.2.Ražotājs nodrošina paziņotās struktūras pārstāvjiem pieeju konstruēšanas, ražošanas, inspicēšanas, testēšanas un noliktavu telpām novērtēšanas vajadzībām un sniedz visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši:
(a)kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;
(b)kvalitātes dokumentāciju, piemēram, analīžu, aprēķinu, testu u. tml. rezultātus, kā to paredz kvalitātes nodrošināšanas sistēmas konstruēšanas daļa;
(c)kvalitātes dokumentāciju, ko paredz kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ražošanas daļa, piemēram, inspicēšanas ziņojumus un testu datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju.
4.3.Paziņotā struktūra periodiski veic revīzijas, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un izmanto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam revīzijas ziņojumu.
4.4.Turklāt paziņotās struktūras pārstāvji drīkst bez brīdinājuma ierasties pie ražotāja. Šajos apmeklējumos paziņotā struktūra vajadzības gadījumā var veikt vai uzticēt veikt testus, lai pārbaudītu, vai kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Tā iesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojumu un, ja ir veikti testi, arī testu ziņojumu.
5.Atbilstības zīme un atbilstības deklarācija
5.1.Ražotājs piestiprina nepieciešamo atbilstības zīmi, kā noteikts šajā regulā, un uz 3.1. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību uzliek arī šīs struktūras identifikācijas numuru katram produktam, kas atbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām.
5.2.Ražotājs rakstiski sagatavo katra mašīnbūves izstrādājuma modeļa atbilstības deklarāciju un glabā to kopā ar tehnisko dokumentāciju valsts iestāžu vajadzībām vismaz desmit gadus pēc mašīnbūves izstrādājuma laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē produkta modeli, kam šī deklarācija ir sagatavota.
Atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu visām attiecīgajām iestādēm.
6.Ražotājs vismaz desmit gadus pēc mašīnbūves izstrādājuma laišanas tirgū glabā pieejamu valsts iestādēm:
(a)iepriekš 3.1. punktā minēto tehnisko dokumentāciju;
(b)dokumentāciju par 3.1. punktā minēto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu;
(c)iepriekš 3.5. punktā minētās apstiprinātās izmaiņas;
(d)paziņotās struktūras lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.5., 4.3. un 4.4. punktā.
7.Katra paziņotā struktūra informē to paziņojošās iestādes par izsniegtajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu to paziņojošām iestādēm tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir atteikti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.
Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir atteikusi, apturējusi vai atsaukusi, un pēc pieprasījuma arī par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir izsniegusi.
8.Pilnvarotais pārstāvis
Ražotāja pienākumus, kas noteikti 3.1., 3.5., 5. un 6. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību drīkst pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarojumā.
X PIELIKUMS
MONTĀŽAS INSTRUKCIJAS DAĻĒJI KOMPLEKTĒTĀM MAŠĪNĀM
Montāžas instrukcijās daļēji komplektētām mašīnām jābūt to nosacījumu aprakstam, kuri jāievēro, lai nodrošinātu, ka daļēji komplektētā mašīna tiek pareizi iekļauta mašīnbūves galaizstrādājumā un ka mašīnbūves galaizstrādājums nerada apdraudējumu cilvēku un, attiecīgos gadījumos, mājdzīvnieku veselībai un drošībai, kā arī īpašumam un, attiecīgos gadījumos, videi.
Montāžas instrukcijām jābūt rakstītām kādā no Savienības oficiālajām valodām, kas ir saprotama tā mašīnbūves izstrādājuma ražotājam, kurā tiks uzstādītas daļēji komplektētās mašīnas, vai šāda ražotāja pilnvarotajam pārstāvim.
XI PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
Direktīva 2006/42/EK
|
Šī regula
|
1. pants
|
2. pants
|
2. pants
|
3. pants
|
3. pants
|
8. pants un 9. pants
|
4. pants
|
-
|
5. pants
|
7. pants
|
6. pants
|
4. pants
|
7. pants
|
17. panta 1. punkts
|
8. panta 1. punkts
|
45. pants
|
8. panta 2. punkts
|
-
|
9. pants
|
-
|
10. pants
|
42. panta 3. punkts
|
11. pants
|
41.–44. pants
|
12. pants
|
21. pants
|
13. pants
|
22. pants
|
14. pants
|
24.–40. pants
|
15. pants
|
23. pants
|
16. pants
|
19. pants
|
17. pants
|
20. pants
|
18. pants
|
47. pants
|
19. pants
|
-
|
Direktīva 2006/42/EK
|
Šī regula
|
20. pants
|
-
|
21. pants
|
51. pants
|
21.a pants
|
45. pants
|
22. pants
|
46. pants
|
23. pants
|
48. pants
|
24. pants
|
-
|
25. pants
|
49. pants
|
26. pants
|
-
|
27. pants
|
-
|
28. pants
|
52. pants
|
29. pants
|
52. pants
|
I pielikums. Vispārējie principi
|
III pielikums. Vispārējie principi
|
I pielikuma 1. iedaļa
|
III pielikuma 1. iedaļa
|
I pielikuma 2. iedaļa
|
III pielikuma 2. iedaļa
|
I pielikuma 3. iedaļa
|
III pielikuma 3. iedaļa
|
I pielikuma 4. iedaļa
|
III pielikums 4. iedaļa
|
I pielikuma 5. iedaļa
|
III pielikuma 5. iedaļa
|
I pielikuma 6. iedaļa
|
III pielikuma 6. iedaļa
|
II pielikuma A un B daļa
|
V pielikums
|
III pielikums
|
-
|
IV pielikums
|
I pielikums
|
V pielikums
|
II pielikums
|
VI pielikums
|
X pielikums
|
VII pielikuma A un B daļa
|
IV pielikuma A un B daļa
|
Direktīva 2006/42/EK
|
Šī regula
|
VIII pielikums
|
VI pielikums
|
IX pielikums
|
VII pielikums
|
X pielikums
|
VIII pielikums
|
XI pielikums
|
28. pants
|