EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 21.4.2021

COM(2021) 202 final

2021/0105(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par mašīnbūves izstrādājumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2021) 165 final} - {SWD(2021) 82 final} - {SWD(2021) 83 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Mašīnu direktīva (turpmāk “MD”) 1  nosaka tiesisko regulējumu mašīnu laišanai vienotajā tirgū, pamatojoties uz LESD 114. pantu (tiesību aktu tuvināšana). MD vispārējie mērķi ir šādi: i) nodrošināt mašīnu brīvu apriti iekšējā tirgū; ii) nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību lietotājiem un citām apdraudējumam pakļautām personām. MD ir ievēroti ES tiesību aktu “jaunās pieejas” principi. Tā ir ar nodomu izstrādāta tehnoloģiski neitrāla, proti, tā nosaka būtiskās prasības, kas jāievēro attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību (turpmāk “drošības prasības”), bet nenorāda konkrētu tehnisku risinājumu atbilstības šīm prasībām panākšanai. Tehniskā risinājuma izvēle ir ražotāju ziņā — tas paver ceļu inovācijai un jaunu risinājumu izstrādei.

Direktīvas REFIT izvērtējuma 2 laikā visas ieinteresētās personas apstiprināja, ka tā ir būtisks tiesību akts, tomēr izvērtējums atklāja nepieciešamību uzlabot un vienkāršot MD, kā arī pielāgot to tirgus vajadzībām. Daži Eiropas Parlamenta deputāti pauda atbalstu Mašīnu direktīvas pārskatīšanai. Konkrēti, tika ieteikts piemērot šo tiesību aktu 21. gadsimta vajadzībām un tādējādi veicināt ES ekonomikas inovāciju.

Ražojumu drošuma regulējumā ietilpstošās Direktīvas 2006/42/EK par mašīnām (MD) 3 pārskatīšana kā daļa no Komisijas darba programmas 2020. gadam saskaņā ar prioritāti “Digitālajam laikmetam gatava Eiropa” veicina digitālo pārkārtošanos un stiprina vienoto tirgu. Attiecībā uz jaunajām tehnoloģijām un to ietekmi uz tiesību aktiem drošuma jomā Komisija 2020. gada februārī publicēja Balto grāmatu par mākslīgo intelektu, kurai pievienots “Ziņojums par mākslīgo intelektu, lietu internetu un robotiku drošuma un atbildības aspektā” 4 . Ziņojumā, kurā analizēta jauno tehnoloģiju ietekme un problēmuzdevumi, ko tās rada Savienības tiesību aktiem drošuma jomā, secināts, ka pašreizējiem tiesību aktiem attiecībā uz ražojumu drošumu piemīt vairāki trūkumi, kas cita starpā ir jārisina Mašīnu direktīvā. Tas ir vēl jo svarīgāk, lai nodrošinātu ilgtspējīgu atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas, jo mašīnu nozare ir mašīnbūves nozīmīga daļa un viens no ES ekonomikas rūpnieciskajiem balstiem.

Ņemot vērā aspektus, kas uzsvērti izvērtējumā un sīkāk aplūkoti Mašīnu direktīvas ietekmes novērtējuma ziņojumā 5 , kā arī atsaucoties uz Komisijas politikas mērķiem digitalizācijas jomā, šajā priekšlikumā paredzēts risināt turpmāk izklāstītās problēmas.

1. problēma: MD nav pietiekamā mērā ņemti vērā jaunie riski, ko rada jaunās tehnoloģijas.

Lai veicinātu uzticēšanos digitālajām tehnoloģijām, MD jānodrošina juridiskā noteiktība attiecībā uz šīm tehnoloģijām; esošās nepilnības varētu kavēt vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ražotājiem, kas ietekmētu MD efektivitāti.

Ir vairāki aspekti, kas jārisina šīs problēmas ietvaros. Pirmais attiecas uz iespējamiem riskiem, kas izriet no cilvēku un robotu tiešas sadarbības, jo kopdarbības robotu (kobotu), kas paredzēti darbam kopā ar darbiniekiem cilvēkiem, izplatība strauji pieaug. Otrs iespējama riska avots ir savienotas mašīnas. Trešā problēmu joma ir saistīta programmatūras atjauninājumu ietekmi uz mašīnu darbību pēc to laišanas tirgū. Ceturtā problēma ir saistīta ar ražotāju spēju veikt pilnīgu risku novērtējumu attiecībā uz mašīnmācīšanās lietojumprogrammatūru pirms ražojuma laišanas tirgū. Visbeidzot, attiecībā uz autonomajām mašīnām un attālinātajām uzraudzības stacijām pašreizējā MD paredz vadītāju vai operatoru, kas atbild par mašīnas kustību. Vadītājs var pārvietoties ar mašīnu vai arī pavadīt mašīnu, vai vadīt mašīnu, izmantojot tālvadību, tomēr MD nav aplūkota iespēja, ka vadītāja nav, un tā nenosaka prasības autonomām mašīnām.

2. problēma: i) juridiska nenoteiktība, jo trūkst skaidrības par darbības jomu un definīcijām; ii) tradicionālo tehnoloģiju iespējamas nepilnības, kas saistītas ar drošumu.

MD ir vajadzīga lielāka juridiskā noteiktība darbības jomas un definīciju ziņā, jo tās ir ražotājiem radījušas grūtības izprast, kāds tiesiskais regulējums tiem būtu jāpiemēro. Ir konstatēts, ka MD daļēji pārklājas ar citiem ES īpašajiem tiesību aktiem vai nav saderīga ar tiem. Attiecībā uz direktīvā noteiktajām definīcijām — vairākus iebildumus radīja “daļēji komplektētas mašīnas” definīcija, jo īpaši saistībā ar tās nošķīrumu no “mašīnu” definīcijas, kura ir precizēta. Turklāt ir nepieciešams precizēt izņēmumu attiecināšanu uz transportlīdzekļiem un uzlabot izņēmumu attiecināšanas uz atsevišķiem ražojumiem, uz kuriem attiecas Zemsprieguma direktīva (Direktīva 2014/35/ES) 6 , saskaņotību gadījumos, kad šajos ražojumos integrēta bezvadu lokālā tīkla funkcionalitāte.

Turklāt ir izplatīta prakse, ka tirgū laistas mašīnas tiek pārveidotas, lai, piemēram, pievienotu tām kādu funkciju vai uzlabotu to darbību. Ja mašīnai tiek veikta būtiska modifikācija bez ražotāja piekrišanas, ir iespējams, ka tā vairs neatbildīs būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, un tas ir problemātiski. Pašreizējā MD šo situāciju nerisina.

Pastāv vairākas tradicionālajām tehnoloģijām piemērojamas prasības, kas nav saistītas ar jaunajām tehnoloģijām un ir tikušas atzītas vai nu par nepietiekami skaidrām, vai arī nepietiekami drošām, vai arī pārāk preskriptīvām un tādām, kas, iespējams, kavēs inovāciju. Šīs prasības attiecas uz celšanas iekārtu uzstādīšanu, pazemināta ātruma pacēlājiem, sēdekļiem, aizsardzību pret bīstamām vielām, gaisvadu elektrolīnijām un vibrāciju, ko rada pārnēsājamas rokas mašīnas un ar roku vadāmas mašīnas.

3. problēma: nepietiekami noteikumi augsta riska mašīnām.

Dažas dalībvalstis un ieinteresētās personas uzskata, ka trešo personu veikts atbilstības novērtējums ir labāk piemērots to augsto risku novēršanai, ko rada dažu grupu mašīnas.

Vēl viena problēma saistīta ar to, ka pašreizējais augsta riska mašīnu saraksts, kas iekļauts I pielikumā, tika izstrādāts pirms 15 gadiem, un kopš tā laika tirgus ir ievērojami mainījies. No saraksta jāsvītro mašīnas, kas vairs nav uzskatāmas par augsta riska mašīnām, un/vai tajā jāiekļauj citas (piemēram, mašīnas, kurās iegultas mākslīgā intelekta sistēmas, kas paredzētas drošības funkciju pildīšanai).

4. problēma: izmaksas naudas izteiksmē un saistībā ar vidi, kuras rada apjomīga dokumentācija papīra formātā.

MD prasa, lai ražotāji sniegtu nepieciešamo informāciju par mašīnām, piemēram, instrukcijas. Drukāta versija ir tikusi uzskatīta par visefektīvāko risinājumu, kā nodrošināt visiem mašīnas lietotājiem piekļuvi instrukcijām. Tomēr kopš tā laika ir paplašinājusies interneta un digitālo tehnoloģiju izmantošana. Prasība nodrošināt drukātu eksemplāru palielina ekonomikas dalībnieku izmaksas un administratīvo slogu, kā arī nelabvēlīgi ietekmē vidi. Tomēr jāņem vērā arī tas, ka dažiem lietotājiem ir mazāk zinātības digitālajā jomā, dažviet nav piekļuves internetam un digitālā rokasgrāmata var neatbilst ražojuma versijai.

5. problēma: neatbilstība citiem Savienības tiesību aktiem ražojumu drošuma jomā.

Jaunais tiesiskais regulējums ir pasākumu kopums, kura mērķis ir apkopot visus elementus, kas vajadzīgi, lai ar vispusīgu tiesisko regulējumu reāli nodrošinātu rūpniecības ražojumu drošumu un atbilstību prasībām, kas pieņemtas, lai aizsargātu dažādas sabiedrības intereses un nodrošinātu vienotā tirgus pienācīgu darbību. Viens no Komisijas galvenajiem mērķiem ir saskaņot tiesību aktus attiecībā uz ražojumu harmonizāciju ar Lēmumā Nr. 768/2008/EK ietvertajiem atsauces noteikumiem. Lai gan pati Mašīnu direktīva jau ir jaunās pieejas direktīva, tā vēl nav saskaņota ar jauno tiesisko regulējumu.

Tas, ka MD nav saskaņota ar jauno tiesisko regulējumu, rada pretrunas ar citiem ES tiesību aktiem attiecībā uz ražojumiem.

6. problēma: interpretācijas atšķirības saistībā ar transponēšanu.

Tas, ka pašreizējais tiesiskais regulējums attiecībā uz mašīnām ir direktīva, kas ļauj dalībvalstīm izvēlēties līdzekļus likumdošanas mērķu izpildei, ir radījis MD noteikumu atšķirīgu interpretāciju, radot juridisku nenoteiktību un saskaņotības trūkumu vienotajā tirgū. Turklāt dažās dalībvalstīs direktīvas transponēšana ir aizkavējusies.

1.2.Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šī iniciatīva atbilst Vienotā tirgus aktam 7 , kurā uzsvērta nepieciešamība atjaunot patērētāju uzticību tirgū pieejamo ražojumu kvalitātei un pastiprinātas tirgus uzraudzības nozīme. Šim nolūkam regula par mašīnbūves izstrādājumiem ir saskaņota ar Lēmuma Nr. 768/2008/EK 8 noteikumiem.

Turklāt tā stiprina saskaņotību ar Zemsprieguma direktīvu (Direktīvu 2014/35/ES) 9 , ņemot vērā to, ka elektriskiem un elektroniskiem ražojumiem, kuriem šo regulu nepiemēro, nepiemēros arī Radioiekārtu direktīvu (Direktīvu 2014/53/ES) 10 gadījumā, ja tajos integrēta bezvadu lokālā tīkla funkcionalitāte. 

1.3.Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šis priekšlikums saskan ar Savienības politiku mākslīgā intelekta jomā un gaidāmo Mākslīgā intelekta regulu, kurā tiks risināti jautājumi par riskiem, kas ietekmē to augsta riska mākslīgā intelekta sistēmu drošumu, kuras ir iegultas mašīnās vai kuras ir drošības sastāvdaļas topošās regulas par mašīnbūves izstrādājumiem nozīmē.

Turklāt šis priekšlikums saskan ar Savienības politiku kiberdrošības jomā, veidojot saikni ar turpmākajām kiberdrošības shēmām, kas atbilst Regulai (ES) 2019/881 un ļauj pierādīt atbilstību topošajai regulai par mašīnbūves izstrādājumiem.

Turklāt tas veicina regulatīvās vides vienkāršošanos.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

2.1.Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants, jo regulas mērķis ir saskaņot veselības aizsardzības un drošības prasības attiecībā uz mašīnām visās dalībvalstīs un novērst kavēkļus mašīnu tirdzniecībai starp dalībvalstīm.

2.2.Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā) 

Attiecībā uz Savienības līmeņa rīcības pievienoto vērtību — reglamentējošas darbības Savienības līmenī veicina iekšējā (un digitālā) vienotā tirgus attīstību, nodrošina juridisko noteiktību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus nozarē, kā arī nodrošina mašīnu lietotāju lielāku uzticēšanos.

2.3.Proporcionalitāte

Šis politikas risinājums paredz visu konstatēto problēmu risināšanu visefektīvākajā un iedarbīgākajā veidā, ierosinot pārskatīt MD, lai tā būtu piemērota paredzētajam nolūkam ne tikai pašlaik, bet arī turpmāk, un nodrošinātu saskaņotību ar spēkā esošajiem tiesību aktiem attiecībā uz ražojumu drošumu, kā arī ar turpmāko mākslīgā intelekta satvaru.

3. politikas risinājums paredz, ka jaunas prasības jāpievieno un esošās — jāprecizē mērķtiecīgi un samērīgi tikai tad, ja tas ir nepieciešams un prasības tiek plaši piemērotas konkrētu veidu mašīnām. Tiek palielināta juridiskā skaidrība attiecībā uz pašreizējā tiesību akta darbības jomu, definīcijām un prasībām, tostarp tām, kuras attiecas uz risku, ko rada jaunās tehnoloģijas, un veicina standartizācijas darbības šajā jomā; tas uzlabo drošumu un nodrošina lielāku uzticēšanos un nozares konkurētspēju (digitālajā) tirgū. Tas arī paredz, ka augsta riska mašīnas jāpielāgo pašreizējam tehniskajam līmenim, jāatceļ iespēja veikt iekšējas pārbaudes augsta riska mašīnu atbilstības novērtēšanai un jānodrošina pilnīga saskaņotība ar priekšlikumu Mākslīgā intelekta regulai. Tajā ierosināts apgrūtinājuma mazināšanas pasākums, kuru īpaši prasījuši nozares pārstāvji,— atļauja izmantot digitālus dokumentus, vienlaikus nodrošinot, ka tiešajiem lietotājiem un patērētājiem pēc pieprasījuma bez maksas ir pieejama dokumentu drukāta versija. Visbeidzot, pārskatītās MD saskaņotība un juridiskā noteiktība uzlabosies, ja direktīva tiks saskaņota ar jauno tiesisko regulējumu un kļūs par regulu. Lai nodrošinātu proporcionalitāti, šis politikas risinājums paredz standartizācijas procesu, kurā Komisija izdotu jaunu standartizācijas pieprasījumu sīki izstrādātiem tehniskiem risinājumiem, kas jāizstrādā standartizācijas iestādēm, un norādījumos par mašīnām būtu sniegti sīkāki skaidrojumi un piemēri.

Kā paskaidrots ietekmes novērtējumā, vēlamais politikas risinājums atbilst proporcionalitātes principam. Ierosinātās drošības prasību izmaiņas attiecas tikai uz dažu veidu mašīnām — mašīnām, kurās izmantotas jaunās tehnoloģijas, īpašām un augsta riska mašīnām. Apgrūtinājuma mazināšanas pasākumi (piemēram, būtiskas modifikācijas definīcijas precizēšana, digitāli dokumenti, saskaņošana ar jauno tiesisko regulējumu, aizstāšana ar regulu) turpretī attiecas uz visu veidu mašīnām. Proporcionalitāti nodrošina arī tas, ka MD ir tehnoloģiski neitrāla. Priekšlikumā ierosināti tikai patiešām nepieciešamie drošības prasību precizējumi vai papildinājumi, un tie ir jāpapildina ar jaunu, Komisijas izdotu standartizācijas pieprasījumu, lai pilnvarotu standartizācijas iestādes izstrādāt brīvprātīgus tehniskus risinājumus.

2.4.Juridiskā instrumenta izvēle 

Turklāt Mašīnu direktīva ir direktīva, ar ko jāveic pilnīga saskaņošana, proti, tā paredz augstu drošuma pakāpi un neļauj dalībvalstīm noteikt stingrākus pienākumus. Šajā ziņā regula pēc savas juridiskās būtības labāk nodrošinātu, ka dalībvalstis nenosaka valsts mēroga tehniskās prasības, kas ir stingrākas nekā spēkā esošās direktīvas I pielikumā noteiktās drošības prasības un/vai ir tām pretrunā.

Pāreja no direktīvas uz regulu neradīs nekādas izmaiņas regulatīvajā pieejā. Jaunās pieejas raksturīgās iezīmes tiks pilnībā saglabātas, jo īpaši ražotājiem tiks dotas izvēles iespējas, izraugoties līdzekļus, ko tie izmanto būtisko prasību (saskaņoto standartu vai citu tehnisko specifikāciju) ievērošanai, un izraugoties kādu no pieejamajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, lai apliecinātu ražojumu atbilstību. Juridiskā instrumenta veids neietekmēs spēkā esošos mehānismus, kuri tiek izmantoti tiesību aktu īstenošanā (standartizācijas process, darba grupas, tirgus uzraudzība, dalībvalstu administratīvā sadarbība un vadlīniju dokumentu izstrāde) un kuri turpinās darboties atbilstoši regulai tieši tāpat, kā patlaban tie darbojas atbilstoši direktīvai.

Visbeidzot, regulu izmantošana iekšējā tirgus tiesību aktu jomā saskaņā ar ieinteresēto personu pausto vēlmi ļauj izvairīties no pārmērīgas reglamentēšanas riska. Tas arī ļauj ražotājiem izmantot tieši regulas tekstu tā vietā, lai atrastu un izpētītu 27 transponēšanas tiesību aktus. Pamatojoties uz minēto, tiek uzskatīts, ka regula ir vispiemērotākais risinājums visām iesaistītajām pusēm, jo tā ļaus ātrāk un konsekventāk piemērot ierosinātos tiesību aktus un ļaus radīt precīzāk noteiktu regulatīvo vidi ekonomikas dalībniekiem.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

3.1.Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Direktīvas izvērtējumā secināts, ka pārskatīšanas mērķim jābūt: i) novērst riskus, kas izriet no jaunajām tehnoloģijām, vienlaikus netraucējot tehnikas attīstību; ii) uzlabot dažu galveno jēdzienu un definīciju juridisko skaidrību pašreizējā MD tekstā; iii) vienkāršot prasības dokumentācijai, atļaujot digitālus formātus, un tādējādi samazināt administratīvo slogu ekonomikas dalībniekiem, kā arī radīt papildu labvēlīgu ietekmi uz izmaksām saistībā ar vidi; iv) nodrošināt saskaņotību ar citām direktīvām un regulām attiecībā uz ražojumiem, kā arī uzlabot tiesību aktu izpildi, saskaņojot aktu ar jauno tiesisko regulējumu; v) samazināt transponēšanas izmaksas, pārveidojot direktīvu par regulu.

3.2.Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

·1. konkrētais mērķis — aptvert jaunus riskus, kas saistīti ar jaunajām digitālajām tehnoloģijām

Lai gan lielākā daļa ieinteresēto personu uzskata, ka MD pietiekami ņem vērā inovācijas, dažas ir paudušas bažas par jauno digitālo tehnoloģiju iespējamo ietekmi uz drošumu.

·2. konkrētais mērķis — nodrošināt darbības jomas un definīciju saskaņotu interpretāciju un uzlabot tradicionālo tehnoloģiju drošumu

Attiecībā uz darbības jomu un definīcijām lielākā daļa ieinteresēto personu atzina par pareizu arī turpmāk neattiecināt MD uz tās 1. panta 2. punkta k) apakšpunktā uzskaitītajiem zemsprieguma ražojumiem, uz kuriem attiecas Zemsprieguma direktīva un kuros integrēta bezvadu lokālā tīkla funkcionalitāte, kā arī precizēt daļēji komplektētu mašīnu definīciju. Attiecībā uz atbilstības novērtēšanas pienākumu ieviešanu saistībā ar tirgū laistu vai ekspluatācijā nodotu mašīnu būtiskām modifikācijām ieinteresēto personu viedokļi atšķiras. Ieinteresētās personas lielākā vai mazākā mērā ir vienisprātis par būtisko veselības aizsardzības un drošības prasību piemērošanu tradicionālām mašīnām, izņemot dažus īpašus gadījumus, kad tās uzskata, ka tas nav nepieciešamas, jo uz riskiem jau attiecas citi Savienības tiesību akti.

·3. konkrētais mērķis — pārvērtēt mašīnas, kas uzskatāmas par augsta riska mašīnām, kā arī pārvērtēt saistītās atbilstības nodrošināšanas procedūras

Uz jautājumu par to, vai MD I pielikumā paredzētā iespēja, ka ražotājs varētu veikt iekšējās pārbaudes, rada bažas par drošumu, sabiedriskajā apspriešanā tika saņemtas dažādas atbildes. Intervijās sniegtajās atbildēs savukārt daudzos gadījumos bija norādīts, ka I pielikuma pielāgošana un regulāra atjaunināšana varētu dot labumu.

·4. konkrētais mērķis — samazināt prasības, kas paredz papīra formāta dokumentus

Attiecībā uz atļauju izmantot digitāla formāta dokumentus gandrīz visas nozari pārstāvošās ieinteresēto personu grupas norādīja, ka tā ir atbalstāma. Lielākā daļa dalībvalstu un patērētāju organizāciju atbalsta to, ka jānodrošina arī papīra formāta dokumenti.

·5. konkrētais mērķis — nodrošināt saskaņotību ar citiem tiesību aktiem, kas skar ražojumu drošumu

Prasību par saskaņošanu ar jauno tiesisko regulējumu atbalstīja gandrīz visi.

·6. konkrētais mērķis — nepieļaut interpretācijas atšķirības, kas saistītas ar transponēšanu

Lielākā daļa ieinteresēto personu vēlas, lai tiktu samazinātas no transponēšanas izrietošās iespējamās atšķirības Mašīnu direktīvas interpretācijā, un min iespējamos ieguvumus no direktīvas pārveides par regulu. Ražotājiem pārveide varētu samazināt papildu izmaksas, kas saistītas ar interpretācijas atšķirībām dalībvalstīs.

3.3.Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana ― ietekmes novērtējums

Komisija veica Mašīnu direktīvas pārskatīšanas ietekmes novērtējumu. Regulējuma kontroles padome 2021. gada 5. februārī sniedza atzinumu par ietekmes novērtējuma projektu. Padomes atzinums, kā arī galīgais ietekmes novērtējums un tā kopsavilkums tiek publicēti kopā ar šo priekšlikumu.

Tika konstatēts, ka vislabākais ir 3. risinājums, jo:

0. risinājums neparedz nekādu rīcību un nerisina konstatētās problēmas un jautājumus, turklāt pastāv risks, ka problēmas netiks atrisinātas un mērķi netiks sasniegti;

1. risinājuma rezultāti būtu ierobežoti. Tas nenodrošina efektīvu reaģēšanu uz problēmām;

2. risinājums veicinātu konkurētspēju, līdz minimumam samazinot apgrūtinājumu ražotājiem, bet nesamazinātu nedrošu ražojumu skaitu tirgū.

Turpretī 3. risinājums veicinātu konkurētspēju, līdz minimumam samazinot apgrūtinājumu ražotājiem, un arī uzlabotu drošumu, precizējot vai papildinot prasības. Tas radītu papildu izmaksas atbilstības nodrošināšanai, taču arī ieguvumus, jo tirgū nonāktu mazāk nedrošu ražojumu. Šis risinājums turklāt vislabāk atbilst nākotnes prasībām, jo ar to tiek risināti jauno tehnoloģiju radītie riski.

3.4.Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Saskaņotība ar jauno tiesisko regulējumu nozīmē, ka direktīvas darbība un tās izpildes panākšana būs labāka, kā arī mazināsies apgrūtinājums ražotājiem, kam jāievēro saistībā ar savu ražojumu drošumu jāievēro vairāki tiesību akti (piemēram, uz mašīnām attiecas gan Mašīnu direktīva, gan Radioiekārtu direktīva). Tā racionalizē drošības procedūru procesu, vispirms iesaistot ražotājus un dalībvalstis, bet Komisiju informējot pēc tam, un rosina Komisiju pieņemt lēmumu tikai tad, ja starp dalībvalstīm pastāv domstarpības.

Vēl viens vienkāršošanas aspekts ir mākslīgā intelekta jomas un mašīnu jomas tiesību aktu priekšlikumu savstarpējā papildināmība — Mākslīgā intelekta regulā atbilstības novērtēšana deleģēta mašīnu regulējumam, lai riska novērtējums attiecībā uz visām mašīnām, kas aprīkotas ar mākslīgā intelekta sistēmām, tiktu veikts tikai saskaņā ar topošo regulu par mašīnbūves izstrādājumiem.

Visbeidzot, direktīvas pārveide par regulu novērsīs transponēšanas nepieciešamību dalībvalstīs un nodrošinās tiesību akta interpretācijas un īstenošanas saskaņotību.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šis priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

5.CITI ELEMENTI

5.1.Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Lai novērtētu jauno noteikumu efektivitāti, Komisija uzraudzīs to īstenošanu, piemērošanu un atbilstību tiem. Komisijai regula būs regulāri jāizvērtē un jāpārskata un jāsniedz par to publisks ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.2.Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Piemērošanas joma un definīcijas

Ierosinātās regulas darbības joma paliek nemainīga, bet to precizē, pievienojot jaunu priekšmetu 1. pantā, pielāgojot darbības jomas formulējumu un pievienojot jaunu ievilkumu mašīnu definīcijā attiecībā uz mezglu, kurā trūkst tikai tās programmatūras augšupielādes, kas paredzēta tā īpašajam lietojumam,— nolūkā novērst to, ka ražotāji šādus kopumus klasificē kā daļēji komplektētas mašīnas. Turklāt ir precizēta arī drošības sastāvdaļas definīcija, paredzot nemateriālas sastāvdaļas, piemēram, programmatūru.

Ir izveidota jauna būtiskas modifikācijas definīcija, lai nodrošinātu, ka mašīnas, kuras laistas tirgū un/vai nodotas ekspluatācijā un kurām veiktas būtiskas modifikācijas, atbilst III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām.

Turklāt ir iekļautas arī jaunā tiesiskā regulējuma Lēmuma Nr. 768/2008/EK vispārējās definīcijas.

Regulā ir precizēta arī citu Savienības saskaņošanas tiesību aktu piemērošana gadījumos, ja III pielikumā nav paredzēti ar mašīnām saistīti riski, kas jānovērš.

Izņēmumi

Lai palielinātu juridisko noteiktību, atbrīvojums attiecībā uz autotransporta līdzekļiem ietver ne tikai Savienības tiesību aktus par tipa apstiprinājumu. Nolūks ir novērst to, ka transportlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas minētie tiesību akti, nav piemērojami tiesību akti par mašīnām, jo šie tiesību akti nav paredzēti tikai tādu risku pārvaldībai, kas saistīti ar mašīnu funkcijām (piemēram, zāģēšanu, rakšanu utt.), nevis risku pārvaldību, kas saistīti tikai ar cilvēku vai preču pārvadāšanas funkciju. Turklāt, runājot par atbrīvojumu sarakstā iekļautajiem elektriskajiem un elektroniskajiem izstrādājumiem, kurus reglamentē Zemsprieguma direktīva,— arī minētie ražojumi būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, jo arvien vairāk šo ražojumu, piemēram, veļas mazgājamās mašīnas, aprīko ar bezvadu lokālā tīkla funkcionalitāti un tāpēc uz tiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/53/ES 11 par radioiekārtām.

Augsta riska mašīnas

Ar priekšlikumu izveido klasifikācijas noteikumus augsta riska mašīnām un piešķir Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus ar mērķi pielāgot I pielikumā esošo augsta riska mašīnu sarakstu. Saraksts ir novecojis un ir jāpielāgo zinātnes un tehnikas attīstībai, un ir jāņem vērā jauna veida mašīnas, kas rada augstu risku, piemēram, mašīnas, kurās drošības funkcijas nodrošina mākslīgais intelekts.

Ekonomikas dalībnieku pienākumi

Priekšlikumā ir paredzēti ražotāju, importētāju un izplatītāju pienākumi, kas jāsaskaņo ar jaunā tiesiskā regulējuma Lēmumu Nr. 768/2008/EK. Tādējādi tiks precizēti attiecīgie pienākumi, kas ir samērīgi ar ekonomikas dalībnieku atbildību. Turklāt, ja saskaņā ar definīciju mašīna ir būtiski modificēta, mašīnas modifikāciju veikusī puse ir uzskatāma par ražotāju un tai ir jāuzņemas attiecīgie pienākumi. Tā kā mašīnu piegādes ķēdes kļūst arvien sarežģītākas, ir noteikts vispārējs pienākums sadarboties tām mašīnu piegādes ķēdē iesaistītajām trešām personām, kuras nav ekonomikas dalībnieki.

Mašīnu atbilstības prezumpcija

Tiek saglabāta mašīnu atbilstības prezumpcija, kas ir spēkā, ja ražotāji piemēro Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētos attiecīgos saskaņotos standartus vai to daļas. Tomēr, lai nodrošinātu atbilstības prezumpciju gadījumos, kad saskaņotu standartu nav, Komisijai tiks piešķirtas pilnvaras pieņemt tehniskās specifikācijas. Tā būs alternatīva iespēja, kas izmantojama tikai gadījumos, kad standartizācijas iestādes nespēj nodrošināt standartus vai ir izstrādājušas standartus, kuri neatbilst Komisijas standartizācijas pieprasījumam un III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām.

Atbilstības novērtēšana

Priekšlikumā paredzēts, ka ražotāji arī turpmāk var veikt tādu mašīnu iekšējās pārbaudes, kas nav klasificētas kā augsta riska mašīnas. Tomēr, ņemot vērā to, ka I pielikums tiks pielāgots zinātnes un tehnikas attīstībai, kad tas būs nepieciešams, kā arī saskaņošanu ar jauno tiesisko regulējumu, attiecībā uz augsta riska mašīnām tiks pieņemta tikai trešās personas sertifikācija pat tādos gadījumos, kad ražotājs piemēro attiecīgos saskaņotos standartus.

Ar priekšlikumu atjaunina attiecīgos moduļus, kas paredzēti jaunā tiesiskā regulējuma Lēmumā Nr. 768/2008/EK.

Paziņotās struktūras

Lai nodrošinātu augsta līmeņa veselības un drošības aizsardzību un panāktu visu ieinteresēto personu uzticēšanos jaunās pieejas sistēmai, ļoti svarīga ir paziņoto struktūru pienācīga darbība. Tādēļ, ņemot vērā jaunā tiesiskā regulējuma lēmumu, priekšlikumā ir izklāstītas prasības valstu iestādēm, kuras ir atbildīgas par atbilstības novērtēšanas struktūrām (paziņotajām struktūrām). Tajā galīgā atbildība par paziņoto struktūru izraudzīšanos un uzraudzību ir atstāta dalībvalstu ziņā.

Savienības tirgus uzraudzība, Savienības tirgū ienākošo mašīnu pārbaude un Savienības drošības procedūra

Priekšlikumā iekļauti jaunā tiesiskā regulējuma Lēmuma Nr. 768/2008/EK noteikumi. Tas pastiprinās tirgus uzraudzību un precizēs drošības klauzulas procedūru. Komisijas lēmumi par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem attiecībā uz ES tirgū laistajiem ražojumiem būs nepieciešami tikai tad, ja citas dalībvalstis šādam pasākumam nepiekritīs, — tas vienkāršos Komisijas darbu.

Būtiskās veselības aizsardzības un drošības prasības tradicionālajām mašīnām

Ierosinātajā regulā pielāgotas vai ieviestas turpmāk uzskaitītās prasības ar mašīnām saistītu konkrētu risku novēršanai.

1.1.2. iedaļa par drošības integrācijas principiem ir pielāgota, lai ļautu mašīnu lietotājiem testēt mašīnu drošības funkcijas.

1.6.1. iedaļa par apkopi ir pielāgota, lai atvieglotu savlaicīgu un drošu glābšanu situācijā, kad operators ir iesprostots mašīnā.

Digitāli dokumenti — Būtisko veselības aizsardzības un drošības prasību 1.7.4. iedaļa par instrukcijām un V pielikums par ražotāja atbilstības deklarāciju ļauj ražotājiem nodrošināt instrukcijas un atbilstības deklarāciju digitālā formātā. Tomēr dokumenti papīra formātā pēc pieprasījuma ir jānodrošina obligāti.

Ir veikti papildu pielāgojumi būtisko veselības aizsardzības un drošības prasību 1.7.4. iedaļā par instrukcijām, lai ļautu pieprasīt informāciju par mašīnu radīto bīstamo vielu emisijām, kā arī būtisko veselības aizsardzības un drošības prasību 2.2.1.1. un 3.6.3.1. iedaļas prasībās par vibrācijām, ko rada pārnēsājamas rokas mašīnas un ar roku vadāmas mašīnas, lai pielāgotu instrukcijas attiecībā uz vibrācijām nolūkā samazināt arodtraumu iespējamību.

Būtisko veselības aizsardzības un drošības prasību 2.2. iedaļa par pārnēsājamām rokas mašīnām un/vai ar roku vadāmām mašīnām ir pielāgota, lai sekmētu bīstamu vielu emisiju uztveršanu vai mazināšanu.

3. iedaļa par tādu risku novēršanu, ko rada mašīnu kustīgums, ir pielāgota, lai novērstu riskus, kas saistīti ar autonomām mašīnām un attālinātām uzraudzības stacijām.

Būtisko veselības aizsardzības un drošības prasību 3.2.2. iedaļa par pārvietojamu mašīnu [mobilo mašīnu] sēdekļiem ir pielāgota, lai uzlabotu vadītāju drošību.

Būtisko veselības aizsardzības un drošības prasību 3.5.4. iedaļa par risku saskarties ar spriegumam pieslēgtām gaisvadu elektrolīnijām ir pievienota ar mērķi novērst negadījumus, kad mašīna saskaras ar gaisvadu elektrolīnijām.

Būtisko veselības aizsardzības un drošības prasību 6.2. iedaļa par vadības ierīcēm ir pielāgota, lai inovācijas sekmēšanas nolūkā nodrošinātu, ka gadījumos, kad tas iespējams, zema ātruma liftos varētu izmantot vadības ierīces, kas atgriežas neitrālā stāvoklī, tiklīdz operators tās atlaiž.

Celšanas iekārtu uzstādīšana — lai atvieglotu tirgus uzraudzības darbības, ražotāja atbilstības deklarācijā turpmāk būs jānorāda adrese, kur mašīna ir pastāvīgi uzstādīta (tikai attiecībā uz ēkā vai konstrukcijā uzstādītām celšanas mašīnām).

Būtiskās veselības aizsardzības un drošības prasības mašīnām, kurās izmantotas jaunas digitālās tehnoloģijas

Riska novērtējumā, kas ražotājam jāveic pirms mašīnas laišanas tirgū / nodošanas ekspluatācijā, būs jāiekļauj arī riski, kas rodas pēc mašīnas laišanas tirgū sakarā ar tās evolucionējošo un autonomo darbību.

Kiberdrošība, kas ietekmē drošumu

Lai novērstu riskus, ko rada ļaunprātīgas trešo personu darbības un kas ietekmē mašīnu drošumu, ar šo priekšlikumu tiek pievienota būtisko veselības aizsardzības un drošības prasību 1.1.9. iedaļa un precizēta 1.2.1. iedaļa par vadības sistēmu drošumu un izturību.

Cilvēka un mašīnas mijiedarbība

Mašīnas kļūst arvien jaudīgākas, autonomākas un dažas izskatās gandrīz kā cilvēki, tādēļ nepieciešams pielāgot būtiskās veselības aizsardzības un drošības prasības saistībā ar saskarsmi starp cilvēku un mašīnu, proti, būtisko veselības aizsardzības un drošības prasību 1.1.6. iedaļu par ergonomiku un 1.3.7. iedaļu par riskiem saistībā ar kustīgajām daļām un psiholoģisko spriedzi.

Mašīnas ar evolucionējošām spējām

Lai gan riskus, kas saistīti ar mākslīgā intelekta sistēmām, reglamentēs Savienības tiesību akti attiecībā uz mākslīgo intelektu, ar priekšlikumu ir jānodrošina, ka visa mašīna ir droša, ņemot vērā mijiedarbību starp mašīnas sastāvdaļām, tostarp mākslīgā intelekta sistēmām. Šajā sakarā ir pielāgotas šādas būtisko veselības aizsardzības un drošības prasību iedaļas: iedaļa “Vispārējie principi”, 1.1.6. iedaļa “Ergonomika”, 1.2.1. iedaļa “Vadības sistēmu drošums un izturība” un 1.3.7. iedaļa “Riski saistībā ar kustīgajām daļām un psiholoģisko spriedzi”.

Mašīnu drošuma izsekojamība

Tirgū laistu mašīnu drošums arvien vairāk balstās uz programmatūras darbību. Lai uzlabotu atbilstības novērtēšanas procesu un tirgus uzraudzību, būtisko veselības aizsardzības un drošības prasību 1.2.1. iedaļai par vadības sistēmu drošumu un izturību un saskaņā ar IV pielikumu tehniskajā dokumentācijā norādāmajai informācijai ir pievienotas dažas jaunas prasības. 

Īstenošanas akti

Ar priekšlikumu Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras vajadzības gadījumā pieņemt īstenošanas aktus, lai nodrošinātu šīs regulas vienveidīgu piemērošanu. Minētie īstenošanas akti tiks pieņemti saskaņā ar noteikumiem par īstenošanas aktiem, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

Deleģētie akti

Ar šo priekšlikumu Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai, ņemot vērā tehnisko zināšanu vai jaunu zinātnisku atziņu attīstību, pielāgotu I pielikumā iekļauto augsta riska mašīnu sarakstu un II pielikumā iekļauto drošības sastāvdaļu indikatīvo sarakstu.

Izvērtēšana un pārskatīšana

Lai novērtētu jauno noteikumu efektivitāti, Komisija uzraudzīs to īstenošanu, piemērošanu un atbilstību tiem. Komisijai regula ir regulāri jāizvērtē un jāpārskata un jāsniedz par to publisks ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei.

Nobeiguma noteikumi

Lai ražotājiem, paziņotajām struktūrām un dalībvalstīm dotu laiku pielāgoties jaunajām prasībām, ierosināto regulu sāks piemērot 30 mēnešus pēc tās stāšanās spēkā. Tomēr, lai vienkāršotu mehānismu, drīz pēc šīs regulas stāšanās spēkā jāpiemēro drošības klauzulas procedūra. Attiecībā uz ražojumiem, kurus ražo, un sertifikātiem, kurus paziņotās struktūras izdod saskaņā ar Direktīvu 2006/42/EK, ir paredzēti pārejas noteikumi, lai tiktu izlietoti krājumi un nodrošināta raita pāreja uz jaunajām prasībām. Ar ierosināto regulu tiks atcelta un aizstāta Direktīva 2006/42/EK.

2021/0105 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par mašīnbūves izstrādājumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 12 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK 13 tika pieņemta saistībā ar iekšējā tirgus izveidi, lai saskaņotu veselības aizsardzības un drošības prasības attiecībā uz mašīnām visās dalībvalstīs un novērstu šķēršļus mašīnu tirdzniecībai starp dalībvalstīm.

(2)Mašīnu nozare ir mašīnbūves nozīmīga daļa un viens no Savienības ekonomikas rūpnieciskajiem balstiem. Mašīnu lietošanas tieši izraisīto nelaimes gadījumu lielā skaita dēļ radušās sociālās izmaksas var samazināt, pateicoties drošai mašīnu konstrukcijai un ražošanai un pareizai uzstādīšanai un uzturēšanai.

(3)Pieredze Direktīvas 2006/42/EK piemērošanā liecina, ka pastāv nepilnības un pretrunas saistībā ar aptvertajiem ražojumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām. Tādēļ ir nepieciešams uzlabot un vienkāršot minētajā direktīvā izklāstītos noteikumus, kā arī pielāgot tos tirgus vajadzībām un paredzēt skaidrus noteikumus attiecībā uz satvaru, saskaņā ar kuru mašīnbūves izstrādājumus var darīt pieejamus tirgū.

(4)Tā kā noteikumi, ar ko nosaka prasības mašīnbūves izstrādājumiem, jo īpaši būtiskās veselības aizsardzības un drošības prasības, kā arī atbilstības novērtēšanas procedūras, visiem operatoriem visā Savienībā ir jāpiemēro vienveidīgi un nedrīkst pieļaut to atšķirīgu piemērošanu dalībvalstīs, Direktīva 2006/42/EK būtu jāaizstāj ar regulu.

(5)Dalībvalstis ir atbildīgas par cilvēku, jo īpaši darba ņēmēju un patērētāju, un — attiecīgā gadījumā — mājdzīvnieku veselības aizsardzību un drošību, kā arī īpašumu drošību savā teritorijā, jo īpaši attiecībā uz riskiem, ko rada mašīnu lietošana. Skaidrībai — arī lauksaimniecības dzīvnieki būtu jāuzskata par mājdzīvniekiem.

(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 14 nosaka atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijas noteikumus, paredz tirgus uzraudzības sistēmu produktiem un sistēmu trešo valstu produktu kontrolei, kā arī nosaka vispārīgos principus attiecībā uz CE zīmi. Minētā regula būtu jāpiemēro mašīnbūves izstrādājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, lai nodrošinātu, ka ražojumi, uz kuriem attiecas brīva preču aprite Savienībā, atbilst prasībām, kas nodrošina augsta līmeņa aizsardzību tādām sabiedrības interesēm kā cilvēku un — attiecīgos gadījumos — mājdzīvnieku veselības aizsardzība un drošība un īpašumu drošība, un attiecīgā gadījumā vides aizsardzība.

(7)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 15 paredz noteikumus par tirgus uzraudzību un Savienības tirgū ienākošo produktu kontroli. Minētā regula jau attiecas uz mašīnām, jo Direktīva 2006/42/EK ir minēta tās I pielikumā.

(8)Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK 16 ir paredzēti kopēji principi un atsauces noteikumi, kas piemērojami dažādu nozaru tiesību aktos. Lai nodrošinātu atbilstību citiem nozaru tiesību aktiem ražojumu jomā, ir lietderīgi konkrētus šīs regulas noteikumus pielāgot minētajam lēmumam, ciktāl nozares īpatnības neprasa citu risinājumu. Tādēļ dažas definīcijas, ekonomikas dalībnieku vispārīgie pienākumi, atbilstības prezumpcijas noteikumi, noteikumi par ES atbilstības deklarāciju, noteikumi par CE zīmi, prasības atbilstības novērtēšanas struktūrām, noteikumi par paziņošanas procedūrām un atbilstības novērtēšanas procedūrām, kā arī noteikumi par procedūrām, kas attiecas uz tādiem mašīnbūves izstrādājumiem, kuri rada risku, būtu jāpielāgo minētajā lēmumā paredzētajiem atsauces noteikumiem.

(9)Šai regulai būtu jāattiecas uz mašīnbūves izstrādājumiem, kas ir jauni Savienības tirgū brīdī, kad tos laiž tirgū, proti, tie ir vai nu jauni mašīnbūves izstrādājumi, kurus izgatavojis ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai arī jauni vai lietoti mašīnbūves izstrādājumi, kas importēti no trešās valsts.

(10)Ja pastāv iespēja, ka mašīnbūves izstrādājumus izmantos patērētāji, proti, neprofesionāli operatori, ražotājam, konstruējot un izgatavojot ražojumus, būtu jāņem vērā tas, ka patērētājiem nav tādu pašu zināšanu un pieredzes, kā rīkoties ar mašīnbūves izstrādājumiem. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad mašīnbūves izstrādājumu parasti lieto, sniedzot pakalpojumu patērētājam.

(11)Beidzamajā laikā tirgū ir nonākušas modernākas mašīnas, kas ir mazāk atkarīgas no operatora (cilvēka). Šīs mašīnas, kas pazīstamas kā kopdarbības roboti jeb koboti, izpilda noteiktus uzdevumus un darbojas strukturētā vidē, tomēr tās var iemācīties veikt jaunas darbības šajā kontekstā un kļūt autonomākas. Tādu mašīnu papildu uzlabojumi, kas jau ieviestas vai ko paredzēts ieviest, ietver informācijas apstrādi reāllaikā, problēmu risināšanu, kustīgumu, sensoru sistēmas, mācīšanos, piemērošanās spēju un spēju darboties nestrukturētā vidē (piemēram, būvlaukumos). Komisijas ziņojumā par mākslīgo intelektu, lietu internetu un robotiku drošuma un atbildības aspektā 17 norādīts, ka jaunu digitālo tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta, lietu interneta un robotikas, parādīšanās rada jaunas problēmas attiecībā uz ražojumu drošumu. Ziņojumā secināts, ka pašreizējiem tiesību aktiem ražojumu drošuma jomā, tostarp Direktīvai 2006/42/EK, šajā ziņā piemīt vairāki trūkumi, kas jānovērš. Tādējādi šai regulai būtu jāattiecas uz drošuma riskiem, ko rada jaunās digitālās tehnoloģijas.

(12)Lai nodrošinātu cilvēku un mājdzīvnieku veselības aizsardzību un drošību, īpašumu drošību un — attiecīgos gadījumos — vides aizsardzību, šī regula būtu jāpiemēro mašīnbūves izstrādājumu visu veidu piegādēm, tostarp tālpārdošanai, kā minēts Regulas (ES) 2019/1020 6. pantā.

(13)Lai nodrošinātu juridisko noteiktību visiem lietotājiem, būtu skaidri jānosaka šīs regulas darbības joma un pēc iespējas precīzāk jādefinē ar tās piemērošanu saistītie jēdzieni.

(14)Lai nepieļautu, ka attiecībā uz vienu un to pašu ražojumu tiek pieņemti divi regulējumi, ir lietderīgi no šīs regulas darbības jomas izslēgt ieročus, tostarp šaujamieročus, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/853 18 .

(15)Tā kā šīs regulas mērķis ir novērst riskus, ko rada mašīnas cita funkcija, nevis preču vai personu pārvadāšana, tā nebūtu jāpiemēro transportlīdzekļiem, kuru izmantošanas vienīgais nolūks ir preču vai personu pārvadāšana pa autoceļiem, gaisu, ūdeni vai dzelzceļu neatkarīgi no maksimālā ātruma. Tomēr mašīnām, kas uzmontētas šādiem transportlīdzekļiem, vai mobilajai tehnikai, kas paredzēta darbu atvieglošanai, piemēram, būvlaukumos vai noliktavās, tostarp pašizgāzējiem un autoiekrāvējiem, piemīt mašīnas funkcija, un tādēļ uz tām šī regula būtu jāattiecina. Tā kā lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļi un divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļi un kvadricikli, kā arī sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, daļas un aprīkojums, kas konstruēts un ražots šādiem transportlīdzekļiem, ietilpst attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 167/2013 19 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 168/2013 20 darbības jomā, tie būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.

(16)Mājsaimniecības ierīces, kas paredzētas lietošanai sadzīvē un kas nav ar elektrību darbināmas mēbeles, audio un video iekārtas, informācijas tehnoloģiju iekārtas, biroja iekārtas, zemsprieguma sadales ierīces un vadības ierīces un elektromotori, ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/35/ES 21 darbības jomā, un tādēļ būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Dažos no šiem izstrādājumiem, piemēram, veļas mazgājamajās mašīnās, arvien vairāk tiek integrēta bezvadu lokālā tīkla funkcionalitāte, un tāpēc uz tiem kā uz radioiekārtām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/53/ES 22 . Arī minētie izstrādājumi būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.

(17)Mašīnu nozares attīstības rezultātā arvien plašāk tiek izmantoti digitālie līdzekļi un programmatūrai ir arvien lielāka nozīme mašīnu izstrādē. Līdz ar to būtu jāpielāgo mašīnas definīcija. Šajā sakarā mašīnas, kurās trūkst tikai tās programmatūras augšupielādes, kas paredzēta to īpašajam lietojumam, būtu jādefinē kā mašīnas, nevis kā daļēji komplektētas mašīnas. Turklāt drošības sastāvdaļu definīcija būtu jāattiecina ne tikai uz materiālām, bet arī uz digitālām ierīcēm. Ņemot vērā arvien plašāko programmatūras kā drošības sastāvdaļas lietojumu, programmatūra, kas pilda drošības funkciju un tiek laista tirgū pati par sevi, būtu jāuzskata par drošības sastāvdaļu.

(18)Daļēji komplektētas mašīnas ir mašīnbūves izstrādājumi, kam jāveic turpmāka montāža, lai tie varētu veikt savu konkrēto uzdevumu, proti, precīzi noteiktas darbības, kuru veikšanai attiecīgais mašīnbūves izstrādājums ir projektēts. Nav nepieciešams, lai visas šīs regulas prasības attiektos uz daļēji komplektētām mašīnām, tomēr, lai panāktu mašīnbūves izstrādājuma drošumu kopumā, ir svarīgi nodrošināt šādu daļēji komplektētu mašīnu brīvu apriti, izmantojot īpašu procedūru.

(19)Ja mašīnbūves izstrādājumi rada riskus, kuru mazināšanai paredzētas šajā regulā izklāstītās būtiskās veselības aizsardzības un drošības prasības, bet uz tiem pilnīgi vai daļēji attiecas arī citi konkrētāki Savienības tiesību akti, šī regula tiem nebūtu jāpiemēro, ciktāl uz minētajiem riskiem attiecas minētie citi Savienības tiesību akti. Citos gadījumos mašīnbūves izstrādājumi var radīt riskus, uz kuriem neattiecas šajā regulā izklāstītās būtiskās veselības aizsardzības un drošības prasības. Piemēram, mašīnbūves izstrādājumi, kuros integrēta bezvadu lokālā tīkla funkcionalitāte vai mākslīgā intelekta sistēma, var radīt riskus, kurus šajā regulā izklāstītās būtiskās veselības aizsardzības un drošības prasības nemazina, jo šī regula neattiecas uz riskiem, ko rada šādas sistēmas. Mākslīgā intelekta sistēmām būtu jāpiemēro Savienības īpašie tiesību akti mākslīgā intelekta jomā, jo tajos ir iekļautas īpašas drošības prasības attiecībā uz augsta riska mākslīgā intelekta sistēmām. Lai nepieļautu saskaņotības trūkumu attiecībā uz atbilstības novērtēšanas veidu un to, ka tiek ieviestas prasības divu atbilstības novērtējumu veikšanai, minētās īpašās drošības prasības tomēr būtu jāpārbauda šajā regulā noteiktās atbilstības novērtēšanas procedūras ietvaros. Šajā regulā izklāstītās būtiskās veselības aizsardzības un drošības prasības jebkurā gadījumā būtu jāpiemēro, lai attiecīgos gadījumos nodrošinātu mākslīgā intelekta sistēmas drošu integrēšanu mašīnā kopumā tā, lai netiktu apdraudēts mašīnbūves izstrādājuma drošums kopumā.

(20)Tirdzniecības gadatirgos, izstādēs un līdzīgos pasākumos vajadzētu būt iespējai izstādīt šīs regulas prasībām neatbilstošus mašīnbūves izstrādājumus, jo tas neradītu drošības risku. Tomēr pārredzamības labad ieinteresētās personas būtu pienācīgi jāinformē par to, ka šie mašīnbūves izstrādājumi neatbilst prasībām un tos nevar iegādāties.

(21)Tehnoloģiju attīstība mašīnu nozarē ietekmē augsta riska mašīnbūves izstrādājumu klasifikāciju. Lai pienācīgi aptvertu visus augsta riska mašīnbūves izstrādājumus, būtu jānosaka novērtēšanas kritēriji, saskaņā ar kuriem Komisija novērtē, vai mašīnbūves izstrādājumi ir iekļaujami augsta riska mašīnbūves izstrādājuma sarakstā.

(22)Citus riskus, kas saistīti ar jaunajām digitālajām tehnoloģijām, rada ļaunprātīgas trešās personas, kurām ir ietekme uz mašīnbūves izstrādājumu drošumu. Šajā sakarā būtu jāpieprasa, lai ražotāji īstenotu samērīgus pasākumus, kas aprobežojas ar mašīnbūves izstrādājuma drošuma aizsardzību. Tas neizslēdz tādu citu Savienības tiesību aktu piemērošanu mašīnbūves izstrādājumiem, kuri īpaši regulē kiberdrošības aspektus.

(23)Lai nodrošinātu, ka mašīnbūves izstrādājumi, kurus laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā, neapdraud cilvēku vai mājdzīvnieku veselību un drošību un nerada kaitējumu īpašumam un attiecīgā gadījumā videi, būtu jānosaka būtiskās veselības aizsardzības un drošības prasības, kas jāievēro, lai mašīnbūves izstrādājumus varētu laist tirgū. Brīdī, kad mašīnbūves izstrādājumus laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā, tiem būtu jāatbilst būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām. Ja šādi mašīnbūves izstrādājumi pēc tam ar materiāliem vai digitāliem līdzekļiem tiek modificēti tā, kā ražotājs nav paredzējis, un tas varētu radīt neatbilstību attiecīgajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, modifikācija būtu jāuzskata par būtisku. Piemēram, lietotāji var augšupielādēt mašīnbūves izstrādājumā programmatūru, ko ražotājs nav paredzējis un kas var radīt jaunus riskus. Lai nodrošinātu šāda mašīnbūves izstrādājuma atbilstību attiecīgajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, personai, kas veic būtisko modifikāciju, pirms modificētā mašīnbūves izstrādājuma laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā būtu no jauna jāveic atbilstības novērtējums. Šī prasība būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz mašīnbūves izstrādājuma modificēto daļu, ar nosacījumu, ka modifikācija neietekmē visu mašīnbūves izstrādājumu kopumā. Lai nepieļautu nevajadzīgu un nesamērīgu apgrūtinājumu, personai, kas veic būtisko modifikāciju, nevajadzētu pieprasīt atkārtoti veikt testus un sagatavot jaunu dokumentāciju attiecībā uz mašīnbūves izstrādājuma aspektiem, kurus modifikācija neietekmē. Personai, kas veic būtisko modifikāciju, vajadzētu būt pienākumam pierādīt, ka modifikācija neietekmē mašīnbūves izstrādājumu kopumā.

(24)Mašīnu nozarē aptuveni 98 % uzņēmumu ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Lai samazinātu regulatīvo slogu MVU, paziņotajām struktūrām būtu jāpielāgo maksas par atbilstības novērtējumu un jāsamazina tās proporcionāli MVU īpašajām interesēm un vajadzībām.

(25)Lai nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību sabiedrības interesēm, piemēram, cilvēku un — attiecīgos gadījumos — mājdzīvnieku veselībai un drošībai un īpašumu drošībai, un — attiecīgos gadījumos — videi, kā arī godīgu konkurenci Savienības tirgū, ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt atbildīgiem par mašīnbūves izstrādājumu atbilstību šīs regulas prasībām saistībā ar viņu attiecīgo lomu piegādes ķēdē.

(26)Visiem ekonomikas dalībniekiem, kas iesaistīti piegādes un izplatīšanas ķēdē, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka viņi dara pieejamus tirgū tikai šai regulai atbilstīgus mašīnbūves izstrādājumus. Ar šo regulu būtu jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra ekonomikas dalībnieka lomai piegādes un izplatīšanas ķēdē.

(27)Lai atvieglotu ekonomikas dalībnieku, tirgus uzraudzības iestāžu un lietotāju saziņu, dalībvalstīm būtu jāmudina ekonomikas dalībnieki papildus pasta adresei norādīt arī tīmekļa vietnes adresi.

(28)Tā kā ražotājs sīki pārzina konstruēšanas un ražošanas procesu, tas var vislabāk veikt atbilstības novērtēšanas procedūru. Tādēļ atbilstības novērtēšanai arī turpmāk vajadzētu būt tikai un vienīgi ražotāja pienākumam.

(29)Ražotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim būtu jānodrošina arī tas, lai mašīnbūves izstrādājumiem, ko ražotājs vēlas laist tirgū, tiktu veikts riska novērtējums. Šajā nolūkā ražotājam būtu jānosaka, kuras no būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām ir piemērojamas mašīnbūves izstrādājumam un saistībā ar kurām ir jāveic pasākumi, lai novērstu riskus, ko mašīnbūves izstrādājums varētu radīt. Ja mašīnbūves izstrādājumā ir iebūvēta mākslīgā intelekta sistēma, riska novērtējumā apzinātajiem riskiem būtu jāietver tie, kas varētu rasties mašīnbūves izstrādājuma aprites cikla laikā sakarā ar paredzamajām izmaiņām izstrādājuma darbībā, kad tas darbojas ar dažāda līmeņa autonomiju. Šajā sakarā, ja mašīnbūves izstrādājumā ir iebūvēta mākslīgā intelekta sistēma, riska novērtējumā attiecībā uz mašīnbūves izstrādājumu būtu jāņem vērā šīs mākslīgā intelekta sistēmas radīto risku novērtējums, kas veikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../... 23 +.

(30)Nedalāmā mašīnbūves izstrādājuma drošums ir atkarīgs no tā sastāvdaļu, daļēji komplektētu mašīnu un atsevišķu mašīnu, kas iesaistītas mašīnbūves sistēmas saskaņotā montāžā, savstarpējās atkarības un mijiedarbības. Tāpēc ražotājiem riska novērtējumā būtu jāvērtē visas minētās mijiedarbības. Riska novērtējumā būtu jāpievērš uzmanība arī mašīnbūves izstrādājumā uzstādītās programmatūras turpmākiem atjauninājumiem vai pilnveidojumiem, kas ir paredzēti brīdī, kad mašīnbūves izstrādājumu laiž tirgū.

(31)Ir svarīgi, lai pirms ES atbilstības deklarācijas sagatavošanas ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, sagatavotu tehniskās dokumentācijas komplektu, kas pēc pieprasījuma būtu jādara pieejama valsts iestādēm vai paziņotajām struktūrām. Mašīnbūves izstrādājuma ražošanā izmantoto apakšmezglu detalizēti plāni būtu jāpieprasa kā daļa no tehniskās dokumentācijas komplekta vienīgi tad, ja zināšanas par šādiem plāniem ir būtiskas, novērtējot atbilstību šajā regulā noteiktajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām.

(32)Ir jānodrošina, ka trešo valstu izcelsmes mašīnbūves izstrādājumi, kas nonāk Savienības tirgū, atbilst šīs regulas prasībām un neapdraud cilvēku un — attiecīgos gadījumos — mājdzīvnieku veselību un drošību un īpašumu drošību, un — attiecīgos gadījumos — vidi, un īpaši ka ražotāji ir pienācīgi veikuši pienācīgas šādu mašīnbūves izstrādājumu atbilstības novērtēšanas procedūras. Tādēļ būtu jāparedz, ka importētāji nodrošina, ka mašīnbūves izstrādājumi, ko tie laiž tirgū, atbilst šīs regulas prasībām un neapdraud cilvēku un — attiecīgos gadījumos — mājdzīvnieku veselību un drošību un īpašumu drošību, un — attiecīgos gadījumos — vidi. Tā paša iemesla dēļ būtu arī jāparedz noteikums, ka importētājiem jāpārliecinās, ka ir veiktas atbilstības novērtējuma procedūras un ka CE zīme un ražotāja izstrādātā tehniskā dokumentācija ir pieejama valstu kompetentajām iestādēm pārbaudes veikšanai.

(33) Pēc tam, kad ražotājs vai importētājs mašīnbūves izstrādājumus ir laidis tirgū un izplatītājs dara tos pieejamus tirgū, izplatītājam būtu jārīkojas pietiekami piesardzīgi, lai nodrošinātu, ka viņa darbības saistībā ar mašīnbūves izstrādājumiem nelabvēlīgi neietekmē to atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

(34)Laižot mašīnbūves izstrādājumus tirgū, importētājam uz mašīnbūves izstrādājuma būtu jānorāda sava uzņēmuma nosaukums, reģistrētais komercnosaukums vai reģistrētā preču zīme, kā arī pasta adrese saziņai. Gadījumos, kad mašīnbūves izstrādājuma izmērs vai īpatnības to neļauj, būtu jāparedz izņēmumi. Tas ietver arī gadījumus, kad importētājam būtu jāatver iepakojums, lai uz mašīnbūves izstrādājuma norādītu sava uzņēmuma nosaukumu un adresi.

(35)Lai nodrošinātu mašīnbūves izstrādājumu lietotāju veselības aizsardzību un drošību, ekonomikas dalībniekiem būtu jānodrošina, ka visa attiecīgā dokumentācija, piemēram, lietotājiem paredzētas instrukcijas, kas satur precīzu un saprotamu informāciju, ir viegli uztverama, tajā ir ņemta vērā tehnikas attīstība un izmaiņas tiešo lietotāju paradumos un tā ir pēc iespējas atjaunināta. Ja mašīnbūves izstrādājumus dara pieejamus tirgū iepakojumā, kurš satur vairākas vienības, instrukcijas un informācija būtu jāpievieno mazākajai tirgū pieejamajai vienībai.

(36)Ikviens ekonomikas dalībnieks, kurš ar savu vārdu vai preču zīmi laiž mašīnbūves izstrādājumu tirgū vai modificē mašīnbūves izstrādājumu tā, ka izmaiņas varētu ietekmēt tā atbilstību šīs regulas prasībām, būtu jāuzskata par ražotāju, un viņam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

(37)Tā kā izplatītāji un importētāji ir cieši saistīti ar tirgu, tiem būtu jāiesaistās tirgus uzraudzības uzdevumos, ko veic kompetentās valsts iestādes, un tiem vajadzētu būt gataviem aktīvi līdzdarboties, sniedzot minētajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par attiecīgo mašīnbūves izstrādājumu.

(38)Ja ir nodrošināta mašīnbūves izstrādājumu izsekojamība visā piegādes ķēdē, tirgus uzraudzība kļūst vienkāršāka un efektīvāka. Tāpēc būtu jāpieprasa, lai ekonomikas dalībnieki noteiktu laiku glabātu informāciju par saviem darījumiem ar mašīnbūves izstrādājumiem. Tomēr šim pienākumam vajadzētu būt samērīgam ar katra ekonomikas dalībnieka lomu piegādes ķēdē, un no ekonomikas dalībniekiem nevajadzētu prasīt tādas informācijas atjaunināšanu, ko tie nav sagatavojuši.

(39)Šajā regulā būtu jānosaka tikai būtiskās veselības aizsardzības un drošības prasības, kā arī vairākas konkrētākas prasības attiecībā uz dažu kategoriju mašīnbūves izstrādājumiem. Lai būtu vieglāk novērtēt atbilstību minētajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, ir jāparedz prezumpcija par to mašīnu atbilstību, kas atbilst saskaņotajiem standartiem, kuri ir izstrādāti un kuru atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 24 , ar mērķi noteikt šo prasību detalizētas tehniskās specifikācijas.

(40)Ja attiecīgu saskaņotu standartu nav, Komisijai vajadzētu būt iespējai noteikt tehniskās specifikācijas būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām. Tehnisko specifikāciju izmantošana būtu jāparedz kā alternatīvs risinājums, kas atvieglo ražotāja pienākumu ievērot veselības aizsardzības un drošības prasības, piemēram, gadījumos, kad standartizācijas process ir iestrēdzis ieinteresēto personu vienprātības trūkuma dēļ vai saskaņota standarta izstrāde nepamatoti kavējas. Šāda kavēšanās, piemēram, var notikt, ja neizdodas sasniegt vajadzīgo kvalitāti.

(41)Komisijas noteikto saskaņoto standartu un tehnisko specifikāciju ievērošanai vajadzētu būt brīvprātīgai. Tāpēc būtu jāpieņem alternatīvi tehniski risinājumi, ja tehniskajā dokumentācijā ir pierādīta mašīnas atbilstība attiecīgajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām.

(42)Būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām vajadzētu būt izpildītām, lai panāktu to, ka mašīnbūves izstrādājums ir drošs. Šīs prasības būtu jāpiemēro, novērtējot un ņemot vērā modernizācijas pakāpi mašīnbūves izstrādājumu izgatavošanas laikā un tajā laikā spēkā esošās tehniskās un ekonomiskās prasības.

(43)Lai novērstu riskus, ko rada trešo personu ļaunprātīgas darbības, kuras ietekmē mašīnbūves izstrādājumu drošumu, šajā regulā būtu jāiekļauj būtiskās veselības aizsardzības un drošības prasības, attiecībā uz kurām atbilstības prezumpciju attiecīgā apjomā var sniegt ar sertifikātu vai atbilstības apliecinājumu, kas izsniegts saskaņā ar attiecīgu kiberdrošības shēmu, kura pieņemta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/881 25 54. panta 3. punktu.

(44)Regulā (ES) Nr. 1025/2012 paredzēta kārtība iebildumu iesniegšanai pret saskaņotajiem standartiem, ja minētie standarti neatbilst vai nepilnīgi atbilst šīs regulas prasībām.

(45)Augsta riska mašīnu saraksts, kas iekļauts Direktīvas 2006/42/EK I pielikumā, līdz šim ir balstīts uz risku, ko rada konkrētās mašīnas paredzētais lietojums vai jebkāds pamatoti paredzams tās nepareizs lietojums. Tomēr mašīnu nozarē ienāk jauni mašīnbūves projektēšanas un izgatavošanas veidi,, kuri var radīt ievērojamus riskus neatkarīgi no paredzētā lietojuma vai jebkāda pamatoti paredzama nepareiza lietojuma. Piemēram, programmatūra, kura nodrošina mašīnu drošības funkcijas un kuras pamatā ir mākslīgais intelekts, un kura var būt vai nebūt iegulta mašīnbūves izstrādājumā, būtu jāklasificē kā augsta riska mašīnbūves izstrādājums tādu mākslīgā intelekta īpašību dēļ kā atkarība no datiem, melnās kastes efekts, autonomija un savienojamība, kas varētu ievērojami palielināt kaitējuma varbūtību un smagumu un būtiski ietekmēt mašīnbūves izstrādājuma drošumu. Turklāt tādas uz mākslīgo intelektu balstītas programmatūras, kas nodrošina mašīnbūves izstrādājumu drošības funkcijas, tirgus joprojām ir visai ierobežots, tādēļ trūkst pieredzes un datu. Tāpēc tādas uz mākslīgo intelektu balstītas programmatūras, kas nodrošina drošības funkcijas, atbilstības novērtēšana būtu jāveic trešai personai.

(46)Ražotājiem būtu jāsagatavo ES atbilstības deklarācija ar mērķi sniegt informāciju par mašīnbūves izstrādājumu atbilstību šai regulai. Ražotājiem var pieprasīt arī sagatavot ES atbilstības deklarāciju attiecībā uz citiem Savienības tiesību aktiem. Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi informācijai tirgus uzraudzības nolūkā, būtu jāizstrādā vienota ES atbilstības deklarācija attiecībā uz visiem Savienības tiesību aktiem. Lai ekonomikas dalībniekiem samazinātu administratīvo slogu, vajadzētu būt iespējai, ka minētā vienotā ES atbilstības deklarācija ir dokumentu kopa, kurā iekļautas atsevišķas attiecīgās atbilstības deklarācijas.

(47)CE zīme, kas norāda uz ražojuma atbilstību, ir redzamais rezultāts veselam procesam, kas plašā nozīmē ietver arī atbilstības novērtēšanu. Vispārējie principi, kas reglamentē CE zīmes izmantošanu, ir izklāstīti Regulā (EK) Nr. 765/2008. Noteikumi attiecībā uz CE zīmes uzlikšanu mašīnbūves izstrādājumiem būtu jānosaka šajā regulā.

(48)CE zīmei vajadzētu būt vienīgajai, kas garantē, ka mašīnbūves izstrādājumi atbilst šīs regulas prasībām. Tādēļ dalībvalstīm būtu pienācīgi jārīkojas attiecībā uz citiem marķējumiem, kas varētu maldināt trešās personas par CE zīmes nozīmi vai formu.

(49)Lai ekonomikas dalībnieki varētu pierādīt un kompetentās iestādes nodrošināt, ka mašīnas, kas ir darītas pieejamas tirgū, atbilst būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, jāparedz atbilstības novērtēšanas procedūras. Lēmumā Nr. 768/2008/EK paredzēti atbilstības novērtēšanas procedūru moduļi, kas ietver procedūras pieaugošā stingrības pakāpē, kuras ir proporcionālas riska un nepieciešamā drošuma līmenim. Lai nodrošinātu saskaņotību starp nozarēm un izvairītos no ad hoc risinājumiem, atbilstības novērtēšanas procedūras būtu jāizvēlas no minētajiem moduļiem.

(50)Ražotājiem būtu jābūt atbildīgiem par to, lai tiktu sertificēta to ražoto mašīnbūves izstrādājumu atbilstība šai regulai. Tomēr attiecībā uz dažu veidu mašīnbūves izstrādājumiem, kam piemīt augstāks risks, būtu jāparedz stingrāka sertifikācijas procedūra, kurā nepieciešama paziņotas struktūras līdzdalība.

(51)Ir svarīgi, lai visas paziņotās struktūras savas funkcijas veiktu vienādā līmenī un godīgas konkurences apstākļos. Tādēļ attiecībā uz atbilstības novērtēšanas struktūrām, kuras vēlas tikt paziņotas, lai varētu sniegt atbilstības novērtēšanas pakalpojumus, būtu jānosaka obligātās prasības.

(52)Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda atbilstību saskaņotajos standartos noteiktajiem kritērijiem, būtu jāpieņem, ka tā atbilst attiecīgajām prasībām, kuras noteiktas šajā regulā.

(53)Lai nodrošinātu saskaņotu mašīnbūves izstrādājumu atbilstības novērtēšanas kvalitātes līmeni, ir arī jānosaka prasības paziņojošajām iestādēm un citām struktūrām, kuras piedalās paziņoto struktūru novērtēšanā, paziņošanā un pārraudzīšanā.

(54)Šajā regulā noteiktā sistēma būtu jāpapildina ar akreditācijas sistēmu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 765/2008. Akreditācija ir svarīgs līdzeklis, kā pārbaudīt atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, tāpēc arī tā būtu jāizmanto paziņošanā.

(55)Regulā (EK) Nr. 765/2008 paredzētā pārredzamā akreditācija, kas nodrošina atbilstības sertifikātu vajadzīgo uzticamību, valstu publiskā sektora iestādēm visā Savienībā būtu jāuzskata par vēlamāko līdzekli, kā pierādīt atbilstības novērtēšanas struktūru tehnisko kompetenci. Tomēr valstu iestādes var uzskatīt, ka tām ir piemēroti līdzekļi, ar ko pašām veikt minēto novērtēšanu. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu citu valsts iestāžu veiktās novērtēšanas pienācīgu ticamību, valsts iestādēm būtu jāiesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm vajadzīgie dokumentārie pierādījumi, ka izvērtētās atbilstības novērtēšanas struktūras atbilst attiecīgajām normatīvajām prasībām.

(56)Atbilstības novērtēšanas struktūras par dažām savām darbībām, kas saistītas ar atbilstības novērtēšanu, bieži slēdz apakšlīgumus vai izmanto meitasuzņēmumu. Lai nodrošinātu tāda līmeņa aizsardzību, kāda nepieciešama tirgū laižamajām mašīnām, ir ļoti svarīgi, lai atbilstības novērtēšanā iesaistītie apakšuzņēmēji un meitasuzņēmumi attiecībā uz atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu atbilstu tādām pašām prasībām, kādām atbilst paziņotās struktūras. Tādēļ ir svarīgi, lai to struktūru kompetences un snieguma novērtēšana, kuras tiks atzītas par paziņotajām struktūrām, un jau paziņoto struktūru pārraudzīšana attiektos arī uz darbībām, kuras veic apakšuzņēmēji un meitasuzņēmumi.

(57)Paziņotās struktūras var piedāvāt savus pakalpojumus visā Savienībā, tāpēc ir lietderīgi dot pārējām dalībvalstīm un Komisijai iespēju iebilst pret konkrētu paziņoto struktūru. Tādēļ ir svarīgi noteikt laikposmu, kurā var novērst visas šaubas vai bažas par atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, pirms tās sāk darboties kā paziņotās struktūras.

(58)Konkurētspējas nodrošināšanas nolūkā ir svarīgi, lai paziņotās struktūras piemērotu atbilstības novērtēšanas procedūras, neradot nevajadzīgu apgrūtinājumu ekonomikas dalībniekiem. Tā paša iemesla dēļ un lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem, jānodrošina atbilstības novērtēšanas procedūru konsekventa tehniskā piemērošana. Vislabāk to var panākt, ja paziņotās struktūras īsteno pienācīgu koordināciju un sadarbību.

(59)Tirgus uzraudzība ir būtisks instruments, ciktāl tas nodrošina Savienības tiesību aktu pareizu un vienveidīgu piemērošanu. Tādēļ ir lietderīgi ieviest tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru tirgus uzraudzību var veikt pienācīgā veidā.

(60)Dalībvalstīm būtu jāveic visi atbilstīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka mašīnbūves izstrādājumus, uz kuriem attiecas šī regula, var laist tirgū tikai tad, ja tie, pareizi uzstādīti un izmantoti paredzētajam nolūkam vai izmantošanas apstākļos, ko var saprātīgi paredzēt, neapdraud cilvēku veselību vai drošību un — attiecīgos gadījumos —mājdzīvniekus un īpašumu, kā arī vidi. Mašīnbūves izstrādājumi, uz kuriem attiecas šī regula, būtu jāuzskata par neatbilstošiem šajā regulā noteiktajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām tikai tādos izmantošanas apstākļos, kas varētu rasties likumīgas un viegli paredzamas cilvēku rīcības rezultātā.

(61)Tirgus uzraudzības sakarā būtu skaidri jānošķir tāda saskaņota standarta apstrīdēšana, kas piešķir atbilstības prezumpciju attiecībā uz mašīnbūves izstrādājumiem, un drošības klauzula attiecībā uz mašīnbūves izstrādājumiem.

(62)Direktīvā 2006/42/EK jau ir paredzēta drošības procedūra, kas nepieciešama, lai dotu iespēju apstrīdēt mašīnbūves izstrādājumu atbilstību. Lai uzlabotu pārredzamību un lai samazinātu procedūras ilgumu, ir jāuzlabo esošā drošības procedūra ar mērķi padarīt to efektīvāku un izmantot tajā dalībvalstīs pieejamo zinātību.

(63)Pašreizējā drošības procedūra būtu jāpapildina ar procedūru, kas ļauj ieinteresētajām personām saņemt informāciju par pasākumiem, kurus paredzēts veikt attiecībā uz mašīnbūves izstrādājumiem, kas rada risku cilvēku un — attiecīgos gadījumos — mājdzīvnieku veselībai vai drošībai un īpašumu drošībai, un — attiecīgos gadījumos — videi. Tai būtu jāļauj tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem savlaicīgāk rīkoties saistībā ar šādiem mašīnbūves izstrādājumiem.

(64)Ja dalībvalstis un Komisija vienojas par kādas dalībvalsts veikta pasākuma pamatotību, Komisijai turpmāk nebūtu jāiesaistās, izņemot gadījumus, kad neatbilstība var būt izskaidrojama ar saskaņotā standarta nepilnībām.

(65)Lai ņemtu vērā tehnikas attīstību un zināšanas vai jaunas zinātniskas atziņas, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz augsta riska mašīnbūves izstrādājumu saraksta un drošības sastāvdaļu indikatīvā saraksta grozīšanu. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgu apspriešanos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(66)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras noteikt tehniskās specifikācijas būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, pieprasīt paziņotājai dalībvalstij veikt vajadzīgos korektīvos pasākumus attiecībā uz paziņoto struktūru, kas neatbilst tās paziņošanas prasībām, kā arī noteikt, vai valsts pasākums attiecībā uz prasībām atbilstošām mašīnām, kuras dalībvalsts ieskatā apdraud cilvēku veselību un drošību, ir pamatots. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 26 .

(67)Komisijai pienācīgi pamatotos gadījumos, kas attiecas uz cilvēku veselības un drošības aizsardzību, ja to prasa nenovēršami un steidzami iemesli, būtu jāpieņem tūlītēji piemērojami īstenošanas akti, ar ko nosaka, vai valsts pasākums saistībā ar atbilstīgiem mašīnbūves izstrādājumiem, kas rada risku, ir vai nav pamatots.

(68)Ar šo regulu izveidotajai komitejai atbilstīgi iedibinātai praksei var būt noderīga loma, izskatot ar šīs regulas piemērošanu saistītus jautājumus, kurus saskaņā ar komitejas reglamentu ierosina tās priekšsēdētājs vai dalībvalsts pārstāvis.

(69)Kad Komisijas ekspertu grupā izskata tādus ar šo regulu saistītus jautājumus, kas nav jautājumi par tās īstenošanu vai pārkāpumiem, Eiropas Parlamentam saskaņā ar pastāvošo praksi būtu jāsaņem pilnīga informācija un dokumentācija un attiecīgos gadījumos uzaicinājums apmeklēt šādas sanāksmes.

(70)Komisijai ar īstenošanas aktiem, nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011 šo aktu īpašā rakstura dēļ, būtu jānosaka, vai dalībvalstu pieņemtie pasākumi attiecībā uz neatbilstīgiem mašīnbūves izstrādājumiem ir pamatoti.

(71)Tehniskajai dokumentācijai un tirgus uzraudzībai nepieciešamo mašīnu datu izsekojamībai jāatbilst konfidencialitātes noteikumiem nolūkā aizsargāt ražotājus.

(72)Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, lai minētie noteikumi tiktu izpildīti. Paredzētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(73)Tā kā šīs regulas mērķi — proti, nodrošināt, ka tirgū laistie mašīnbūves izstrādājumi atbilst prasībām, kuras nodrošina augsta līmeņa aizsardzību cilvēku un, attiecīgos gadījumos, mājdzīvnieku veselībai un drošībai un īpašumu drošībai, kā arī enerģijas racionālu izmantošanu, vienlaikus garantējot iekšējā tirgus darbību, — nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstu līmenī, bet, ņemot vērā vajadzību pēc saskaņošanas, šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(74)Padomes Direktīva 73/361/EEK 27 par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz stiepļu tauvu, ķēžu un āķu sertificēšanu un marķēšanu būtu jāatceļ, jo Direktīva 2006/42/EK ir pārņēmusi tās darbības jomu, iekļaujot celšanas palīgierīces, ķēdes un troses.

(75)Direktīva 2006/42/EK ir vairākkārt grozīta. Tā kā ir vajadzīgi turpmāki būtiski grozījumi un ir jānodrošina noteikumu par mašīnbūves izstrādājumiem vienveidīga īstenošana visā Savienībā, Direktīva 2006/42/EK būtu jāatceļ.

(76)Ir jāparedz pietiekams laiks, lai ekonomikas dalībnieki varētu izpildīt pienākumus, kas paredzēti šajā regulā, un dalībvalstis varētu izveidot administratīvo infrastruktūru, kas vajadzīga tās piemērošanai. Tādēļ šīs regulas piemērošana būtu jāatliek,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka prasības attiecībā uz mašīnbūves izstrādājumu konstruēšanu un ražošanu ar mērķi ļaut tos darīt pieejamus tirgū vai nodot ekspluatācijā un nosaka noteikumus par mašīnbūves izstrādājumu brīvu apriti Savienībā.

2. pants

Darbības joma

(1)Šo regulu piemēro šādiem mašīnbūves izstrādājumiem:

(a)mašīnām;

(b)maināmām iekārtām;

(c)drošības sastāvdaļām;

(d)celšanas palīgierīcēm;

(e)ķēdēm, trosēm, stropēm un siksnām;

(f)noņemamām mehāniskās transmisijas ierīcēm;

(g)daļēji komplektētām mašīnām.

(2)Šo regulu nepiemēro:

(a)drošības sastāvdaļām, kas paredzētas lietošanai kā rezerves daļas, lai nomainītu identiskas sastāvdaļas, un ko piegādā sākotnējā mašīnbūves izstrādājuma ražotājs;

(b)īpašam aprīkojumam, ko paredzēts izmantot tirgus laukumos vai atrakciju parkos;

(c)mašīnām, kuras īpaši izstrādātas vai nodotas ekspluatācijā kodolenerģijas ražošanas nolūkos un kuru darbības kļūmes rezultātā iespējama radioaktivitātes emisija;

(d)ieročiem, tostarp šaujamieročiem;

(e)transportlīdzekļiem, kuru izmantošanas vienīgais nolūks ir preču vai personu pārvadāšana pa autoceļiem, gaisu, ūdeni vai dzelzceļu, izņemot mašīnas, kas uzmontētas šādiem transportlīdzekļiem;

(f)divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļiem un kvadricikliem, kā arī sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, daļām un aprīkojumam, kas konstruēts un ražots šādiem transportlīdzekļiem un ietilpst Regulas (ES) Nr. 168/2013 piemērošanas jomā;

(g)lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļiem, kā arī sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, daļām un aprīkojumam, kas konstruēts un ražots šādiem transportlīdzekļiem un ietilpst Regulas (ES) Nr. 167/2013 piemērošanas jomā;

(h)jūras kuģiem un mobilām atkrastes platformām, kā arī mašīnām, kas uzstādītas uz šādiem kuģiem vai platformām;

(i)mašīnām, kas īpaši konstruētas un ražotas militārām vai policijas vajadzībām;

(j)mašīnām, kas īpaši konstruētas un ražotas pētniecības nolūkiem pagaidu lietojumam laboratorijās;

(k)šahtās lietotām pacelšanas ierīcēm;

(l)mašīnām, kas paredzētas izpildītāju pārvietošanai izrāžu laikā;

(m)šādiem elektriskiem un elektroniskiem ražojumiem, ciktāl uz tiem attiecas Direktīvas 2014/35/ES vai Direktīvas 2014/53/ES piemērošanas joma:

i)mājsaimniecības ierīcēm, kas paredzētas lietošanai sadzīvē un nav ar elektrību darbināmas mēbeles;

ii)audio un video aprīkojumam;

iii)informācijas tehnoloģijas iekārtām;

iv)biroja iekārtām;

v)zemsprieguma sadales ierīcēm un vadības ierīcēm;

vi)elektromotoriem;

(n)šādām augstsprieguma elektroiekārtām:

i)sadales ierīcēm un vadības ierīcēm;

ii)transformatoriem.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“mašīna” ir:

(a)īpaša lietojuma nolūkā savienotu daļu vai sastāvdaļu, no kurām vismaz viena kustas, mezgls, kas aprīkots vai ko paredzēts aprīkot ar tādu piedziņas sistēmu, kurā netiek tieši pielietots cilvēka vai dzīvnieka spēks;

(b)a) apakšpunktā minētais mezgls, kurā trūkst tikai to sastāvdaļu, kas nepieciešamas, lai to nostiprinātu uz vietas vai pieslēgtu enerģijas un piedziņas avotiem;

(c)a) un b) apakšpunktā minētais mezgls, kas gatavs uzstādīšanai un var darboties attiecīgajā stāvoklī tikai tad, ja tas ir uzstādīts transportlīdzeklim vai ierīkots ēkā vai konstrukcijā;

(d)mezgli, kuri sastāv no mašīnām, kas minētas a), b) un c) apakšpunktā, vai no 7. punktā minētajām daļēji komplektētām mašīnām un kuros viena mērķa sasniegšanai mašīnas sakārto un vada tā, lai tās darbotos kā viens vesels;

(e)mezgls, kas sastāv no kravu un/vai cilvēku celšanas nolūkā savienotām daļām vai sastāvdaļām, no kurām vismaz viena kustas, un kura vienīgais enerģijas avots ir tieši pielikts cilvēku spēks;

(f)a), b), c), d) un e) apakšpunktā minētais mezgls, kurā trūkst tikai tās programmatūras augšupielādes, kas paredzēta tā īpašajam lietojumam;

(2)“maināma iekārta” ir ierīce, kuru pēc mašīnbūves izstrādājuma nodošanas ekspluatācijā šim mašīnbūves izstrādājumam uzmontē pats operators, lai mainītu tā funkciju vai piešķirtu tam jaunu funkciju, ciktāl minētā ierīce nav instruments;

(3)“drošības sastāvdaļa” ir tāda neatkarīgi tirgū laista mašīnas materiāla vai digitāla sastāvdaļa, tostarp programmatūra, kura pilda drošības funkciju un kuras atteice vai darbības traucējums apdraud cilvēku drošību, bet kura nav nepieciešama, lai mašīna darbotos, vai kuru mašīnas darbības nodrošināšanai var aizstāt ar parastām sastāvdaļām;

(4)“celšanas palīgierīce” ir sastāvdaļa vai ierīce, kas nav pievienota celšanas mašīnai, ļaujot noturēt kravu, un kas atrodas starp mašīnu un kravu vai arī uz pašas kravas vai paredzēta kā neatņemama kravas daļa, un ko tirgū laiž pašu par sevi, tostarp stropes un to sastāvdaļas;

(5)“ķēdes” ir ķēdes, kas konstruētas un ražotas celšanas vajadzībām kā celšanas mašīnas vai celšanas palīgierīces daļa;

(6)“troses” ir troses, kas konstruētas un ražotas celšanas vajadzībām kā celšanas mašīnas vai celšanas palīgierīces daļa;

(7)“stropes” ir stropes, kas konstruētas un ražotas celšanas vajadzībām kā celšanas mašīnas vai celšanas palīgierīces daļa;

(8)“siksnas” ir siksnas, kas konstruētas un ražotas celšanas vajadzībām kā celšanas mašīnas vai celšanas palīgierīces daļa;

(9)“noņemama mehāniskās transmisijas ierīce” ir noņemama sastāvdaļa jaudas pārvadīšanai starp pašgājēju mašīnu vai traktoru un citu mašīnu, savienojot tās pie pirmā stacionārā gultņa;

(10)“daļēji komplektēta mašīna” ir mezgls, kas ir mašīna, izņemot tādā ziņā, ka tā pati nevar veikt konkrētu uzdevumu un ir paredzēta vienīgi iekļaušanai citā mašīnā vai citā daļēji komplektētā mašīnā vai iekārtā vai samontēšanai ar to, tādējādi veidojot mašīnbūves izstrādājumu;

(11)“darīt pieejamu tirgū” ir, veicot komercdarbību, par samaksu vai bez maksas piegādāt mašīnbūves izstrādājumu izplatīšanai vai izmantošanai Savienības tirgū;

(12)“laist tirgū” ir mašīnbūves izstrādājumu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

(13)“nodot ekspluatācijā” ir mašīnbūves izstrādājumu pirmo reizi izmantot Savienībā tam paredzētā nolūkā;

(14)“Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir jebkurš Savienības tiesību akts, ar ko saskaņo produktu tirdzniecības nosacījumus;

(15)“mākslīgā intelekta sistēma” ir mākslīgā intelekta sistēma, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) .../... 28 + 3. panta 1. punktā; 

(16)“būtiska modifikācija” ir mašīnbūves izstrādājuma tāda modifikācija ar materiāliem vai digitāliem līdzekļiem pēc tā laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā, kuru ražotājs nav paredzējis un kuras rezultātā var tikt ietekmēta mašīnbūves izstrādājuma atbilstība attiecīgajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām;

(17)“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo mašīnbūves izstrādājumus vai kas pasūta mašīnbūves izstrādājumu projektēšanu vai ražošanu un tirgo šos mašīnbūves izstrādājumus ar savu vārdu vai preču zīmi, vai kas projektē un izgatavo mašīnbūves izstrādājumus savām vajadzībām;

(18)“lietošanas instrukcija” ir informācija, kuru ražotājs nodrošina, laižot mašīnbūves izstrādājumu tirgū vai nododot to ekspluatācijā, un kuras mērķis ir informēt mašīnbūves izstrādājuma lietotāju par tā paredzēto nolūku un pareizu lietošanu, kā arī informācija par jebkādiem piesardzības pasākumiem, kas jāveic, lietojot vai uzstādot mašīnbūves izstrādājumu, tostarp informācija par drošuma aspektiem;

(19)“pilnvarots pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvarojumu attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem rīkoties tā vārdā;

(20)“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas Savienības tirgū laiž kādas trešās valsts izcelsmes mašīnbūves izstrādājumus;

(21)“izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas dara mašīnbūves izstrādājumus pieejamus tirgū;

(22)“ekonomikas dalībnieki” ir ražotājs, viņa pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

(23)“tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kādām mašīnbūves izstrādājumam ir jāatbilst;

(24)“saskaņots standarts” ir standarts, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

(25)“CE zīme” ir zīme, ar ko ražotājs norāda, ka mašīnbūves izstrādājums atbilst piemērojamajām prasībām, kuras noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos attiecībā uz tās uzlikšanu;

(26)“akreditācija” ir akreditācija, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

(27)“valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

(28)“atbilstības novērtēšana” ir process, kurā novērtē, vai ir ievērotas šajā regulā attiecībā uz mašīnbūves izstrādājumiem noteiktās būtiskās veselības aizsardzības un drošības prasības;

(29)“atbilstības novērtēšanas struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspicēšanu;

(30)“paziņotā struktūra” ir atbilstības novērtēšanas struktūra, par ko paziņots saskaņā ar šīs regulas 26. pantu;

(31)“tirgus uzraudzības iestāde” ir tirgus uzraudzības iestāde, kā definēts Regulas (ES) 2019/1020 3. panta 4. punktā;

(32)“atsaukšana” ir jebkāds pasākums, kura mērķis ir saņemt atpakaļ mašīnbūves izstrādājumu, kas jau darīts pieejams tiešajam lietotājam;

(33)“izņemšana” ir jebkāds pasākums, kura mērķis ir novērst, ka mašīnbūves izstrādājums no piegādes ķēdes tiek darīts pieejams tirgū.

4. pants

Brīva aprite

1.Dalībvalstis saistībā ar šīs regulas aptvertajiem aspektiem neliedz darīt pieejamus tirgū vai nodot ekspluatācijā mašīnbūves izstrādājumus, kas atbilst šai regulai.

2.Dalībvalstis neliedz tāda mašīnbūves izstrādājuma izstādīšanu tirdzniecības gadatirgos, izstādēs un demonstrējumos vai līdzīgos pasākumos, kurš neatbilst šīs regulas prasībām, ar nosacījumu, ka labi redzama zīme skaidri norāda, ka attiecīgais mašīnbūves izstrādājums neatbilst šai regulai un nebūs pieejams tirgū, kamēr nebūs nodrošināta tā atbilstība.

Demonstrējumu laikā veic atbilstošus pasākumus, kas nodrošina cilvēku aizsardzību.

5. pants

Augsta riska mašīnbūves izstrādājumi

1.Uz I pielikumā uzskaitītajiem augsta riska mašīnbūves izstrādājumiem attiecas īpaša atbilstības novērtēšanas procedūra, kā minēts 21. panta 2. punktā.

2.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 45. pantu, lai grozītu I pielikumu, ņemot vērā tehnikas attīstību un zināšanas vai jaunas zinātniskas atziņas, šajā nolūkā saskaņā ar 3. un 4. punktā noteiktajiem kritērijiem iekļaujot augsta riska mašīnbūves izstrādājumu sarakstā jaunus mašīnbūves izstrādājumus vai svītrojot no minētā saraksta tajā esošus mašīnbūves izstrādājumus.

3.Mašīnbūves izstrādājumu iekļauj I pielikuma augsta riska mašīnbūves izstrādājumu sarakstā, ja tas apdraud cilvēku veselību tā konstrukcijas un paredzētā nolūka dēļ. Mašīnbūves izstrādājumu no I pielikuma augsta riska mašīnbūves izstrādājumu saraksta svītro, ja tas vairs nerada tādu risku. Risku, ko rada konkrēts mašīnbūves izstrādājums, nosaka, pamatojoties uz kaitējuma rašanās varbūtību un kaitējuma smagumu.

Nosakot kaitējuma varbūtību un smagumu, ņem vērā:

(a)to, kādā mērā kaitējums ietekmētu katru skarto personu;

(b)potenciāli skarto personu skaitu;

(c)to, kādā mērā potenciāli skartās puses ir atkarīgas no mašīnbūves izstrādājuma darbības rezultāta;

(d)to, kādā mērā potenciāli skartās puses ir neaizsargātas salīdzinājumā ar mašīnbūves izstrādājuma lietotāju;

(e)mašīnbūves izstrādājuma radītā kaitējuma atgriezeniskuma pakāpi;

(f)to, kādā mērā mašīnbūves izstrādājums ir ticis izmantots konkrētam nolūkam;

(g)norādes par kaitējumu, ko mašīnbūves izstrādājumi, kuri izmantoti konkrētam nolūkam, nodarījuši agrāk.

4.Komisija, pamatojoties uz pieejamo informāciju, rūpīgi novērtē 3. punktā noteiktos kritērijus. Dalībvalstis jo īpaši paziņo Komisijai šādu informāciju, kad tā kļūst pieejama saistībā ar tirgus uzraudzību vai saistībā ar piektajā punktā minētajām bažām:

(a)riska novērtējumu, kā minēts 3. punktā;

(b)izmaksu lietderības analīzi;

(c)mašīnu izraisīto negadījumu analīzi;

(d)statistikas datus par nelaimes gadījumiem, ko izraisījis mašīnbūves izstrādājums iepriekšējos četros gados, pamatojoties jo īpaši uz informāciju, kas iegūta no tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmas (ICSMS), drošības klauzulām, ātrās ziņošanas sistēmas (RAPEX) un Mašīnu nozares administratīvās sadarbības grupas ziņojumiem.

5.Dalībvalsts, kurai rodas bažas par kāda mašīnbūves izstrādājuma iekļaušanu vai neiekļaušanu I pielikumā esošajā sarakstā, nekavējoties informē Komisiju par savām bažām un tās pamato.

6. pants

Drošības sastāvdaļas

1.Drošības sastāvdaļu indikatīvs saraksts ir dots II pielikumā.

2.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 45. pantu, lai grozītu II pielikumu, ņemot vērā tehnikas attīstību un zināšanas vai jaunas zinātniskas atziņas, šajā nolūkā iekļaujot drošības sastāvdaļu indikatīvajā sarakstā jaunas drošības sastāvdaļas vai svītrojot no minētā saraksta tajā esošas drošības sastāvdaļas.

3.Komisija rūpīgi novērtē riskus, kuru dēļ kādu drošības sastāvdaļu iekļauj II pielikumā esošajā drošības sastāvdaļu sarakstā vai kādu drošības sastāvdaļu svītro no minētā saraksta.

4.Dalībvalsts, kurai rodas bažas par kādas drošības sastāvdaļas iekļaušanu vai neiekļaušanu II pielikumā esošajā sarakstā, nekavējoties informē Komisiju par savām bažām un tās pamato.

7. pants

Prasības attiecībā uz mašīnbūves izstrādājumiem

Mašīnbūves izstrādājumus dara pieejamus tirgū vai nodod ekspluatācijā tikai ar nosacījumu, ka tad, ja tos pienācīgi uzstādot, uzturot un izmantojot paredzētajā nolūkā vai pamatoti paredzamos apstākļos, tie atbilst III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām.

8. pants

Īpaši Savienības saskaņošanas tiesību akti

Ja uz konkrēta mašīnbūves izstrādājuma radītajiem riskiem, kuru mazināšanai paredzētas III pielikumā izklāstītās veselības aizsardzības un drošības prasības, pilnībā vai daļēji attiecas arī citi konkrētāki Savienības saskaņošanas tiesību akti, šī regula minētajam mašīnbūves izstrādājumam nav piemērojama, ciktāl uz šādiem riskiem attiecas minētie konkrētie Savienības tiesību akti.

9. pants

Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) .../... 29+

Ja mašīnbūves izstrādājumi satur mākslīgā intelekta sistēmu, kurai piemēro Regulā (ES) …/… izklāstītās būtiskās veselības aizsardzības un drošības prasības, šo regulu attiecībā uz minēto mākslīgā intelekta sistēmu piemēro tikai saistībā ar tās drošu integrēšanu mašīnā kopumā tā, lai netiktu apdraudēts mašīnbūves izstrādājuma drošums kopumā.

II NODAĻA

EKONOMIKAS DALĪBNIEKU PIENĀKUMI

10. pants

Ražotāju pienākumi

1.Ražotāji, laižot mašīnbūves izstrādājumu tirgū, gādā, lai tas būtu konstruēts un ražots saskaņā ar III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām.

2.Pirms mašīnbūves izstrādājuma laišanas tirgū ražotāji sagatavo IV pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju (“tehniskā dokumentācija”) un veic attiecīgās atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 21. vai 22. pantā, vai nodrošina to veikšanu.

Ja, veicot minēto atbilstības novērtēšanas procedūru, tiek apliecināta mašīnbūves izstrādājuma atbilstība III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, ražotāji saskaņā ar 18. pantu sagatavo ES atbilstības deklarāciju un uzliek CE zīmi saskaņā ar 20. pantu, izņemot daļēji komplektētām mašīnām.

3.Ražotāji tehnisko dokumentāciju un — attiecīgā gadījumā — ES atbilstības deklarāciju glabā pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm desmit gadus pēc mašīnbūves izstrādājuma laišanas tirgū. Attiecīgā gadījumā šajā tehniskajā dokumentācijā iekļauto pirmkodu vai ieprogrammēto loģiku dara pieejamu pēc kompetento valsts iestāžu pamatota pieprasījuma ar nosacījumu, ka tas ir vajadzīgs, lai minētās iestādes varētu pārbaudīt atbilstību III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām.

4.Ražotāji nodrošina, ka ir ieviestas procedūras, kas nodrošina sērijveidā ražotu mašīnbūves izstrādājumu pastāvīgu atbilstību šai regulai. Pienācīgi ņem vērā izmaiņas ražošanas procesā vai mašīnbūves izstrādājuma konstrukcijā vai īpašībās, kā arī izmaiņas 17. pantā minētajos saskaņotajos standartos vai tehniskajās specifikācijās, uz kuriem atsaucoties deklarēta mašīnbūves izstrādājuma atbilstība vai kurus piemērojot pārbaudīta tā atbilstība.

Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar mašīnbūves izstrādājumu radītajiem riskiem, ražotāji tiešo lietotāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā veic to mašīnbūves izstrādājumu paraugu testēšanu, kuri darīti pieejami tirgū vai nodoti ekspluatācijā, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības, neatbilstīgus ražojumus un ražojumu atsaukumus, kā arī pastāvīgi informē par šādu uzraudzību izplatītājus.

5.Ražotāji nodrošina, lai uz to tirgū laistajiem mašīnbūves izstrādājumiem ir tipa, partijas vai sērijas numurs vai cits identifikācijas elements vai, ja mašīnbūves izstrādājuma izmērs vai īpašības to neļauj, lai vajadzīgā informācija ir sniegta uz iepakojuma vai mašīnbūves izstrādājumam pievienotajā dokumentā.

6.Ražotāji uz mašīnbūves izstrādājuma vai, ja tas nav iespējams, uz tā iepakojuma vai mašīnbūves izstrādājumam pievienotajā dokumentā norāda sava uzņēmuma nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un saziņai – pasta adresi un e-pasta adresi. Adresē norāda vienu kontaktpunktu, ko var izmantot saziņai ar ražotāju. Kontaktinformāciju norāda tiešajiem lietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

7.Ražotāji nodrošina, ka mašīnbūves izstrādājumiem ir pievienotas III pielikuma 1.7. iedaļā minētās instrukcijas un informācija tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā valodā, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts. Šādas instrukcijas un informācija ir skaidra, saprotama, nepārprotama un salasāma.

8.Ražotāji vai nu pievieno mašīnbūves izstrādājumam ES atbilstības deklarāciju, vai III pielikuma 1.7. iedaļā noteiktajās instrukcijās un informācijā norāda tīmekļa vietnes adresi, kurā var piekļūt ES atbilstības deklarācijai.

9.Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka mašīnbūves izstrādājums, kuru tie ir laiduši tirgū vai nodevuši ekspluatācijā, neatbilst III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, nekavējoties veic korektīvus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šā mašīnbūves izstrādājuma atbilstību vai arī attiecīgā gadījumā to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja mašīnbūves izstrādājums rada risku, ražotāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi mašīnbūves izstrādājumu darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

10.Pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma ražotāji šai iestādei tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai apliecinātu, ka mašīnbūves izstrādājums atbilst III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām. Pēc minētās iestādes pieprasījuma ražotāji ar to sadarbojas visos pasākumos, kas tiek veikti, lai novērstu riskus, kurus rada mašīnbūves izstrādājums, ko viņi laiduši tirgū vai nodevuši ekspluatācijā.

11. pants

Pilnvarotie pārstāvji

1.Ražotājs ar rakstisku pilnvarojumu drīkst iecelt pilnvarotu pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarojumā neietilpst 10. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un tehniskās dokumentācijas sagatavošana.

2.Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas norādīti no ražotāja saņemtajā pilnvarojumā. Pilnvarojums pilnvarotajam pārstāvim ļauj veikt vismaz šādas darbības:

(a)desmit gadus pēc mašīnbūves izstrādājuma laišanas tirgū glabāt valsts tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju;

(b)pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma sniegt šai iestādei visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai apliecinātu mašīnbūves izstrādājuma atbilstību;

(c)pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām visos tajos mašīnbūves izstrādājumu radīto risku likvidēšanas pasākumos, uz kuriem attiecas pilnvarotā pārstāvja pilnvarojums.

12. pants

Importētāju pienākumi

1.Importētāji laiž tirgū tikai tādus mašīnbūves izstrādājumus, kas atbilst III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām.

2.Pirms mašīnbūves izstrādājuma laišanas tirgū importētāji pārliecinās, ka ražotājs ir veicis pienācīgās atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 21. vai 22. pantā. Importētāji pārliecinās, ka ražotājs ir sagatavojis tehnisko dokumentāciju, ka mašīnbūves izstrādājumam ir 19. pantā minētā CE zīme, ka tam ir pievienoti vajadzīgie dokumenti un ka ražotājs ir izpildījis 10. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

Ja importētājs uzskata vai viņam ir pamats uzskatīt, ka mašīnbūves izstrādājums neatbilst III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, importētājs nelaiž mašīnbūves izstrādājumu tirgū, kamēr nav panākta tā atbilstība. Turklāt, ja mašīnbūves izstrādājums apdraud cilvēku un — attiecīgos gadījumos — mājdzīvnieku veselību un drošību un īpašumu drošību, un — attiecīgos gadījumos — vidi, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

3.Importētāji uz mašīnbūves izstrādājuma vai, ja tas nav iespējams, uz tā iepakojuma vai mašīnbūves izstrādājumam pievienotajā dokumentā norāda sava uzņēmuma nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un –saziņai pasta adresi un e-pasta adresi. Kontaktinformāciju norāda tiešajiem lietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

4.Importētāji nodrošina, ka mašīnbūves izstrādājumam ir pievienotas III pielikuma 1.7. iedaļā minētās instrukcijas un informācija tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā valodā, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts.

5.Importētāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par mašīnbūves izstrādājumu, tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi nelabvēlīgi neietekmētu mašīnbūves izstrādājuma atbilstību III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām.

6.Ja saistībā ar mašīnbūves izstrādājumu radītajiem riskiem cilvēku un — attiecīgos gadījumos — mājdzīvnieku veselībai un drošībai un īpašumu drošībai, un — attiecīgos gadījumos — videi tas tiek uzskatīts par lietderīgu, importētāji veic to mašīnbūves izstrādājumu paraugu testēšanu, kas darīti pieejami tirgū, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības, neatbilstīgus ražojumus un ražojumu atsaukumus, kā arī pastāvīgi informē par šādu uzraudzību izplatītājus.

7.Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka mašīnbūves izstrādājums, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, nekavējoties veic korektīvus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šā mašīnbūves izstrādājuma atbilstību vai arī attiecīgā gadījumā to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja mašīnbūves izstrādājums rada risku cilvēku un — attiecīgos gadījumos — mājdzīvnieku veselībai un drošībai un īpašumu drošībai, un — attiecīgos gadījumos — videi, importētāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi mašīnbūves izstrādājumu darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

8.Importētāji desmit gadus pēc mašīnbūves izstrādājuma laišanas tirgū glabā ES atbilstības deklarācijas kopiju, lai tā būtu pieejama tirgus uzraudzības iestādēm, un nodrošina, ka minētajām iestādēm var darīt pieejamu tehnisko dokumentāciju. Attiecīgos gadījumos šajā tehniskajā dokumentācijā iekļauto pirmkodu vai ieprogrammēto loģiku dara pieejamu pēc kompetento valsts iestāžu pamatota pieprasījuma ar nosacījumu, ka tas ir vajadzīgs, lai minētās iestādes varētu pārbaudīt atbilstību III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām.

9.Pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma importētāji šai iestādei tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai apliecinātu, ka mašīnbūves izstrādājums atbilst III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām. Pēc minētās iestādes pieprasījuma importētāji sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai novērstu to mašīnbūves izstrādājumu radītos riskus cilvēku un — attiecīgos gadījumos — mājdzīvnieku veselībai un drošībai un īpašumu drošībai, un — attiecīgos gadījumos — videi, ko viņi laiduši tirgū.

13. pants

Izplatītāju pienākumi

1.Darot mašīnbūves izstrādājumu pieejamu tirgū, izplatītāji rūpīgi ievēro šīs regulas prasības.

2.Pirms mašīnbūves izstrādājumu dara pieejamu tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka:

(a)uz mašīnbūves izstrādājuma ir CE zīme;

(b)mašīnbūves izstrādājumam ir pievienoti nepieciešamie dokumenti, kā arī III pielikuma 1.7. iedaļā minētās instrukcijas un informācija valodā, kas viegli saprotama tiešajiem lietotājiem dalībvalstī, kurā mašīnbūves izstrādājumi tiks darīti pieejami tirgū;

(c)ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 10. panta 5. un 6. punktā un 12. panta 3. punktā noteiktās prasības.

3.Ja izplatītājs uzskata vai viņam ir iemesls uzskatīt, ka mašīnbūves izstrādājums neatbilst III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, izplatītājs nedara mašīnbūves izstrādājumu pieejamu tirgū, kamēr nav panākta tā atbilstība. Turklāt, ja mašīnbūves izstrādājums apdraud cilvēku un — attiecīgos gadījumos — mājdzīvnieku veselību un drošību un īpašumu drošību, un — attiecīgos gadījumos — vidi, izplatītājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

4.Izplatītāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par mašīnbūves izstrādājumu, tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi nelabvēlīgi neietekmētu mašīnbūves izstrādājuma atbilstību III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām.

5.Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka mašīnbūves izstrādājums, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, nodrošina, ka tiek veikti korektīvi pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šā mašīnbūves izstrādājuma atbilstību vai arī attiecīgā gadījumā to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja mašīnbūves izstrādājums rada risku cilvēku un — attiecīgos gadījumos — mājdzīvnieku veselībai un drošībai un īpašumu drošībai, un — attiecīgos gadījumos — videi, izplatītāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi mašīnbūves izstrādājumu darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

6.Pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma izplatītāji šai iestādei tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu, ka mašīnbūves izstrādājums atbilst III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām. Pēc minētās iestādes pieprasījuma izplatītāji sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai novērstu riskus, kurus cilvēku un — attiecīgos gadījumos — mājdzīvnieku veselībai un drošībai un īpašumu drošībai, un — attiecīgos gadījumos — videi rada mašīnbūves izstrādājumi, ko viņi darījuši pieejamus tirgū.

14. pants

Gadījumi, kad uz importētājiem un izplatītājiem attiecas ražotāja pienākumi

Ja importētājs vai izplatītājs laiž tirgū mašīnbūves izstrādājumu ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi vai veic jau tirgū laistu vai ekspluatācijā nodotu mašīnbūves izstrādājumu būtisku modifikāciju, minēto importētāju vai izplatītāju šajā regulā uzskata par ražotāju un uz viņu attiecas 10. pantā noteiktie ražotāja pienākumi.

15. pants

Citi gadījumi, kuros piemēro ražotāja pienākumus

Fizisku vai juridisku personu, kas nav ražotājs, importētājs vai izplatītājs un kas veic mašīnbūves izstrādājuma būtisku modifikāciju, šajā regulā uzskata par ražotāju, un uz viņu attiecas 10. pantā noteiktie ražotāja pienākumi attiecībā uz to mašīnbūves izstrādājuma daļu, kuru ietekmē modifikācija, vai attiecībā uz visu mašīnbūves izstrādājumu, ja būtiskā modifikācija ietekmē mašīnbūves izstrādājuma drošumu kopumā.

16. pants

Ekonomikas dalībnieku identifikācija

1.Pēc pieprasījuma ekonomikas dalībnieki tirgus uzraudzības iestādēm sniedz informāciju par:

(a)visiem ekonomikas dalībniekiem, kuri viņiem piegādājuši mašīnbūves izstrādājumus;

(b)visiem ekonomikas dalībniekiem, kuriem viņi piegādājuši mašīnbūves izstrādājumus.

2.Ekonomikas dalībnieki spēj sniegt 1. punktā minēto informāciju desmit gadus pēc tam, kad mašīnbūves izstrādājums viņiem piegādāts, un desmit gadus pēc tam, kad viņi ir piegādājuši mašīnbūves izstrādājumu.

III NODAĻA

MAŠĪNU ATBILSTĪBA

17. pants

Mašīnbūves izstrādājumu atbilstības prezumpcija

1.Pieņem, ka mašīnbūves izstrādājums, kurš atbilst tiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz ko atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ir atbilstīgs tām III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

2.Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. panta 1. punktu pieprasa vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotus standartus III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām.

3.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas saistībā ar III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nav publicēta atsauce uz saskaņotiem standartiem, kas attiecas uz būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, kā to paredz Regula (ES) Nr. 1025/2012;

(b)Komisija ir pieprasījusi, lai viena vai vairākas Eiropas standartizācijas organizācijas izstrādā saskaņotu standartu saistībā ar būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, un standartizācijas procedūra nepamatoti kavējas, vai arī neviena Eiropas standartizācijas organizācija nav atsaukusies pieprasījumam.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 46. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.Pieņem, ka mašīnbūves izstrādājums, kas atbilst tehniskajām specifikācijām vai to daļām, ir atbilstīgs III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, uz kurām attiecas minētās tehniskās specifikācijas vai to daļas.

5.Pieņem, ka mašīnbūves izstrādājumi, kas ir sertificēti vai kam ir izdots atbilstības apliecinājums saskaņā ar kiberdrošības shēmu, kura pieņemta saskaņā ar Regulu (ES) 2019/881 un uz kuru atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ir atbilstīgi tām III pielikuma 1.1.9. un 1.2.1. iedaļā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, kuras skar aizsardzību pret korupciju un vadības sistēmu drošumu un uzticamību, ciktāl uz šīm prasībām attiecas kiberdrošības sertifikāts vai atbilstības apliecinājums, vai to daļas.

18. pants

ES atbilstības deklarācija

1.ES atbilstības deklarācijā norāda, ka ir apliecināta atbilstība piemērojamajām III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām.

2.ES atbilstības deklarācijai ir V pielikumā sniegtā parauga struktūra; tajā ir elementi, kas norādīti attiecīgajos moduļos, kuri noteikti VI, VII, VIII un IX pielikumā, un to pastāvīgi atjaunina. To tulko valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kurā mašīnbūves izstrādājumu laiž vai dara pieejamu tirgū.

3.Ja uz mašīnbūves izstrādājuma modeli attiecas vairāk nekā viens Savienības tiesību akts, kurš prasa ES atbilstības deklarāciju, tiek sagatavota vienota ES atbilstības deklarācija attiecībā uz visiem šādiem Savienības tiesību aktiem. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos Savienības tiesību aktus, kā arī atsauces uz to publikācijām.

4.Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par mašīnbūves izstrādājuma atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

19. pants

CE zīmes izmantošanas vispārīgie principi

Uz CE zīmi attiecas vispārīgie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

20. pants

CE zīmes uzlikšanas noteikumi

1.CE zīmi mašīnbūves izstrādājumam uzliek redzami, salasāmi un neizdzēšami. Ja mašīnbūves izstrādājuma īpatnību dēļ tas nav iespējams vai nodrošināms, to uzliek iepakojumam un mašīnbūves izstrādājuma pavaddokumentiem.

2.CE zīmi uzliek pirms mašīnbūves izstrādājuma laišanas tirgū.

3.Mašīnbūves izstrādājumiem, kuru atbilstības novērtēšanā saskaņā ar IX pielikumu piedalās paziņotā struktūra, aiz CE zīmes norāda minētās paziņotās struktūras identifikācijas numuru.

Paziņotās struktūras identifikācijas numuru uzliek pati struktūra vai pēc tās norādījumiem to uzliek ražotājs vai ražotāja pilnvarotais pārstāvis.

4.Aiz CE zīmes un — attiecīgā gadījumā — paziņotās struktūras identifikācijas numura var norādīt piktogrammu vai citu zīmi par īpašu risku vai lietojumu.

5.Dalībvalstis izmanto spēkā esošos mehānismus, lai nodrošinātu CE zīmes izmantošanas kārtības pareizu piemērošanu, un minētās zīmes neatbilstīgas izmantošanas gadījumā attiecīgi rīkojas.

IV NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

21. pants

Mašīnbūves izstrādājumu, izņemot daļēji komplektētu mašīnu, atbilstības novērtēšanas procedūras

1.Lai apliecinātu mašīnbūves izstrādājuma atbilstību šai regulai, ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis un persona, kas veikusi mašīnbūves izstrādājuma būtisku modifikāciju, piemēro vienu no 2. un 3. punktā minētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.Ja mašīnbūves izstrādājums ir iekļauts I pielikumā esošajā augsta riska mašīnbūves izstrādājumu sarakstā, ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis un persona, kas veikusi mašīnbūves izstrādājuma būtisku modifikāciju, piemēro vienu no šādām procedūrām:

(a)VII pielikumā paredzētā ES tipa pārbaudes procedūra (B modulis), kam seko VIII pielikumā noteiktā procedūra, kurā pārbauda atbilstību tipam, pamatojoties uz ražošanas iekšējo kontroli (C modulis);

(b)IX pielikumā noteiktā procedūra attiecībā uz atbilstību, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu (H modulis).

3.Ja mašīnbūves izstrādājums nav iekļauts I pielikumā esošajā augsta riska mašīnbūves izstrādājumu sarakstā, ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis un persona, kas veikusi mašīnbūves izstrādājuma būtisku modifikāciju, piemēro ražošanas iekšējās kontroles procedūru (A modulis), kā izklāstīts VI pielikumā.

4.Nosakot maksas par atbilstības novērtēšanu, paziņotās struktūras ņem vērā mazo un vidējo uzņēmumu īpašās intereses un vajadzības un samazina šīs maksas proporcionāli MVU īpašajām interesēm un vajadzībām.

22. pants

Daļēji komplektētu mašīnu atbilstības novērtēšanas procedūras

1.Pirms daļēji komplektētu mašīnu laišanas tirgū to ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodrošina, ka tiek sagatavoti šādi dokumenti:

(a)attiecīgā tehniskā dokumentācija, kas atbilst IV pielikuma B daļā noteiktajām prasībām;

(b)montāžas instrukcijas, kas atbilst X pielikumā noteiktajām prasībām;

(c)ES iekļaušanas deklarācija, kurai ir V pielikumā sniegtā parauga struktūra.

2.Attiecīgos gadījumos daļēji komplektētu mašīnu ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis pēc kompetentās valsts iestādes pieprasījuma dara pieejamu 1. punkta a) apakšpunktā minētajā tehniskajā dokumentācijā iekļauto pirmkodu vai ieprogrammēto loģiku ar nosacījumu, ka tas ir vajadzīgs, lai minētā iestāde varētu pārbaudīt atbilstību III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām. Montāžas instrukcijas, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā, un 1. punkta c) apakšpunktā minēto iekļaušanas deklarāciju pievieno daļēji komplektētajai mašīnai, līdz to iekļauj galīgajā mašīnbūves izstrādājumā, un pēc tam tā kļūst par daļu no minētā mašīnbūves izstrādājuma tehniskās dokumentācijas.

23. pants

Cilvēku aizsardzība mašīnbūves izstrādājumu uzstādīšanas un lietošanas laikā

Dalībvalstis drīkst noteikt prasības, lai nodrošinātu, ka, uzstādot un lietojot mašīnbūves izstrādājumus, tiek aizsargāti cilvēki, tostarp darba ņēmēji, ar nosacījumu, ka šādi noteikumi neļauj veikt mašīnbūves izstrādājuma modifikāciju veidā, kas nav saderīgs ar šo regulu.

V NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRU PAZIŅOŠANA

24. pants

Paziņošana

Dalībvalstis Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo atbilstības novērtēšanas struktūras, kas pilnvarotas veikt atbilstības novērtēšanu saskaņā ar šo regulu.

25. pants

Paziņojošās iestādes

1.Dalībvalstis izraugās paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par tādu procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un uzraudzītu paziņotās struktūras, tostarp to atbilstību 32. pantam.

2.Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

3.Ja paziņojošā iestāde šā panta 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzību deleģē vai kā citādi uztic veikt kādai struktūrai, kas nav valsts pārvaldes iestāde, šī struktūra ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 26. pantā noteiktajām prasībām. Turklāt minētā struktūra ir spējīga uzņemties saistības, kas izriet no tās darbībām.

4.Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

26. pants

Prasības paziņojošajām iestādēm

1.Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu interešu konflikta ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.

2.Paziņojošā iestāde ir organizēta un darbojas tā, lai nodrošinātu tās darbības objektivitāti un taisnīgumu.

3.Paziņojošā iestāde ir organizēta tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas mašīnbūves izstrādājumu novērtēšanu.

4.Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, un nesniedz konsultāciju pakalpojumus uz komerciāliem vai konkurenciāliem pamatiem.

5.Paziņojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

6.Paziņojošās iestādes rīcībā ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās pienākumu pienācīgai izpildei.

27. pants

Paziņojošo iestāžu pienākumi informācijas sniegšanā

Dalībvalstis informē Komisiju par savām atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanas un paziņošanas procedūrām un paziņoto struktūru uzraudzības procedūrām, kā arī par jebkādām izmaiņām šajās procedūrās.

Komisija šo informāciju dara publiski pieejamu.

28. pants

Prasības paziņotajām struktūrām

1.Paziņošanas nolūkā atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2.–11. punktā noteiktajām prasībām.

2.Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3.Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai mašīnbūves izstrādājuma, kam tā veic novērtējumu.

Struktūra, kas pieder uzņēmumu organizācijai vai profesionālajai federācijai, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti tās novērtējamo mašīnbūves izstrādājumu projektēšanā, ražošanā, piegādē, montāžā, lietošanā vai uzturēšanā, drīkst tikt uzskatīta par šādu atbilstības novērtēšanas struktūru, ja ir pierādīta tās neatkarība un interešu konflikta neesība.

4.Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav ne novērtējamā mašīnbūves izstrādājuma konstruktori, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkalpotāji, ne arī minēto personu pārstāvji. Tas neliedz izmantot mašīnbūves izstrādājumu, kas ir vajadzīgs atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot mašīnbūves izstrādājumus personīgām vajadzībām.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav tieši saistīti ar minēto mašīnbūves izstrādājumu konstruēšanu, ražošanu, tirdzniecību, uzstādīšanu, lietošanu vai uzturēšanu un nepārstāv minētajās darbībās iesaistītās personas. Tā neiesaistās nekādās darbībās, kas varētu būt pretrunā lēmuma neatkarībai vai godprātībai attiecībā uz atbilstības novērtēšanas darbībām, kuru dēļ tā ir paziņotā struktūra. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūra nodrošina, ka tās meitasuzņēmumu vai apakšuzņēmēju darbības neietekmē atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

5.Atbilstības novērtēšanas struktūra un tās darbinieki atbilstības novērtēšanas darbības veic ar visaugstāko profesionālo godprātību un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā un darbojas bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6.Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri minēti VII, VIII un IX pielikumā un kuru dēļ tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra vai tie tiek veikti tās vārdā un uz tās atbildību.

Atbilstības novērtēšanas struktūras rīcībā vienmēr un par visām atbilstības novērtēšanas procedūrām un mašīnbūves izstrādājumu veidiem, attiecībā uz ko tā ir paziņota, ir vajadzīgie:

(a)darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi atbilstības novērtēšanas darbību veikšanā;

(b)atbilstības novērtējuma veikšanas procedūru apraksti, kuri nodrošina šo procedūru pārredzamību un atkārtojamību;

(c)pienācīga kārtība un procedūras, kā darbības, kuras struktūra veic kā paziņotā struktūra, nodalīt no citām darbībām;

(d)procedūras atbilstības novērtēšanas darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās mašīnas tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai attiecīgais ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

Atbilstības novērtēšanas struktūras rīcībā ir līdzekļi, kas nepieciešami, lai pienācīgi veiktu ar atbilstības novērtēšanas darbībām saistītos tehniskos un administratīvos uzdevumus, un tai ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām.

7.Darbiniekiem, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir:

(a)pienācīga tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visas atbilstības novērtēšanas darbības, kuru dēļ atbilstības novērtēšanas struktūra ir paziņotā struktūra;

(b)pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un atbilstošas pilnvaras veikt minētos novērtējumus;

(c)atbilstīgas zināšanas un izpratne par III pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, par 17. pantā minētajiem piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem un attiecīgajiem noteikumiem Savienības saskaņošanas tiesību aktos un valstu tiesību aktos;

(d)māka sastādīt sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kas apliecina, ka ir veikta atbilstības novērtēšana.

8.Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas struktūras, tās augstākās vadības un par atbilstības novērtēšanas darbību veikšanu atbildīgo darbinieku objektivitāte.

Atbilstības novērtēšanas struktūras augstākās vadības un par atbilstības novērtēšanas darbību veikšanu atbildīgo darbinieku atalgojums nav atkarīgs no atbilstības novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9.Atbilstības novērtēšanas struktūru civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta, ja vien atbildību neuzņemas dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

10.Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot atbilstības novērtēšanas darbības saskaņā ar VII, VIII un IX pielikumu, izņemot attiecībās ar tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tā darbojas. Tiek aizsargātas īpašuma tiesības, intelektuālā īpašuma tiesības un komercnoslēpumi.

11.Atbilstības novērtēšanas struktūras piedalās attiecīgajās standartizācijas darbībās un darbībās, ko veic saskaņā ar 40. pantu izveidotā paziņoto struktūru koordinācijas grupa, vai nodrošina, ka par šādām darbībām ir informēti par atbilstības novērtēšanas darbību veikšanu atbildīgie darbinieki, un par vispārīgām vadlīnijām izmanto minētās grupas darba rezultātā izstrādātos administratīvos lēmumus un dokumentus.

29. pants

Pieņēmums par paziņoto struktūru atbilstību

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz ko atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pieņem, ka tā ir atbilstīga 28. pantā izklāstītajām prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti attiecas uz šīm prasībām.

30. pants

Paziņoto struktūru meitasuzņēmumi un apakšuzņēmēji

1.Ja paziņotā struktūra konkrētus uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanu uztic apakšuzņēmējam vai meitasuzņēmumam, tā pārliecinās, ka apakšuzņēmējs vai meitasuzņēmums atbilst 28. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2.Paziņotā struktūra uzņemas pilnu atbildību par apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3.Apakšuzņēmējs vai meitasuzņēmums darbības drīkst veikt tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.Paziņotā struktūra glabā paziņojošajai iestādei pieejamus attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtēšanu un to veikto darbu saskaņā ar VII, VIII un IX pielikumu.

31. pants

Paziņošanas pieteikums

1.Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu tās dalībvalsts paziņojošajai iestādei, kurā tā veic uzņēmējdarbību.

2.Paziņošanas pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, VII, VIII un IX pielikumā izklāstīto atbilstības novērtēšanas procedūru aprakstu un to mašīnbūves izstrādājumu veidu aprakstu, attiecībā uz kuriem struktūra sevi piesaka par kompetentu, kā arī valsts akreditācijas struktūras izsniegtu akreditācijas sertifikātu (ja tāds ir), kas apliecina, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 28. panta prasībām.

3.Ja attiecīgajai atbilstības novērtēšanas struktūrai nav 2. punktā minētā akreditācijas sertifikāta, tā paziņojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai apstiprinātu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 28. panta prasībām.

32. pants

Paziņošanas procedūra

1.Paziņojošā iestāde paziņo tikai tādas atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atbilst 28. panta prasībām.

2.Paziņojošā iestāde Komisijai un pārējām dalībvalstīm par katru 1. punktā minēto atbilstības novērtēšanas struktūru paziņo, izmantojot Komisijas izstrādāto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas rīku.

3.Šā panta 2. punktā minētajā paziņojumā iekļauj:

(a)sīku informāciju par veicamajām atbilstības novērtēšanas darbībām;

(b)norādi par atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem un attiecīgajiem mašīnbūves izstrādājumu veidiem;

(c)attiecīgo kompetences apliecinājumu.

4.Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 31. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci un pasākumus, ar ko nodrošina, ka minētā struktūra tiks regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbildīs 28. panta prasībām.

5.Attiecīgā atbilstības novērtēšanas struktūra paziņotās struktūras darbības drīkst veikt tikai tādā gadījumā, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav paudušas iebildumus vai nu divu nedēļu laikā no paziņojuma validēšanas brīža, ja tajā ir iekļauts 31. panta 2. punktā minētais akreditācijas sertifikāts, vai divu mēnešu laikā no paziņošanas brīža, ja paziņojumā ir iekļauti 31. panta 3. punktā minētie dokumentārie pierādījumi.

Šajā regulā tikai šādu struktūru uzskata par paziņoto struktūru.

6.Paziņojošā iestāde Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo par jebkādiem attiecīgiem turpmākiem grozījumiem 2. punktā minētajā paziņojumā.

33. pants

Paziņoto struktūru identifikācijas numuri un saraksti

1.Komisija katrai paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru.

Tā piešķir tikai vienu šādu numuru arī tad, ja struktūra ir paziņota atbilstīgi vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2.Komisija dara publiski pieejamu paziņoto struktūru sarakstu, tostarp tām piešķirtos identifikācijas numurus un atbilstības novērtēšanas darbības, kuru veikšanai tās ir paziņotas.

Komisija nodrošina minētā saraksta pastāvīgu atjaunināšanu.

34. pants

Grozījumi paziņojumos

1.Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 28. panta prasībām vai nepilda savus pienākumus, kā norādīts 35. pantā, paziņojošā iestāde paziņojumu attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā struktūra nav spējusi nodrošināt atbilstību prasībām vai pildīt savus pienākumus. Tā nekavējoties attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.Ja paziņojums tiek ierobežots, apturēts vai anulēts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņojošā iestāde veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras dokumentus apstrādā cita paziņotā struktūra vai arī tie pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņojošām un tirgus uzraudzības iestādēm.

35. pants

Paziņoto struktūru kompetences apšaubīšana

1.Komisija izmeklē visus gadījumus, kur tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai tās spēju joprojām pildīt tai piemērojamās prasības un pienākumus.

2.Paziņojošā iestāde pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju, kas attiecas uz attiecīgās struktūras paziņošanas pamatojumu vai šīs struktūras kompetences saglabāšanu.

3.Komisija nodrošina, ka visa sensitīvā informācija, kas iegūta izmeklēšanas gaitā, tiek apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

4.Ja Komisija noskaidro, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst tās paziņojuma prasībām, Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā pieprasa paziņojošajai iestādei veikt vajadzīgos korektīvos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā atsaukt paziņojumu.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

36. pants

Paziņoto struktūru darba pienākumi

1.Paziņotā struktūra atbilstības novērtēšanu veic saskaņā ar VII, VIII un IX pielikumā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.Paziņotā struktūra darbojas, ievērojot proporcionalitātes principu, nerada pārmērīgu apgrūtinājumu ekonomikas dalībniekiem un pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, novērtējamās mašīnas tehniskās sarežģītības pakāpi un to, vai attiecīgais ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

To darot, paziņotā struktūra tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kāds ir vajadzīgs, lai mašīnbūves izstrādājums atbilstu šīs regulas prasībām.

3.Ja paziņotā struktūra konstatē, ka ražotājs nav izpildījis III pielikumā noteiktās būtiskās veselības aizsardzības un drošības prasības vai 17. pantā minētajos saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās ietvertās prasības, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus korektīvus pasākumus, un neizdod atbilstības sertifikātu vai nepieņem apstiprinājuma lēmumu.

4.Ja atbilstības uzraudzības gaitā pēc atbilstības sertifikāta izdošanas vai apstiprinājuma lēmuma pieņemšanas paziņotā struktūra konstatē, ka mašīnbūves izstrādājums vairs nav atbilstīgs, tā pieprasa, lai ražotājs veic attiecīgus korektīvus pasākumus, un vajadzības gadījumā atbilstības sertifikātu vai apstiprinājuma lēmumu aptur vai anulē.

5.Ja korektīvie pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra atbilstības sertifikātus vai apstiprinājuma lēmumus attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē.

37. pants

Paziņoto struktūru lēmumu pārsūdzēšana

Paziņotā struktūra nodrošina, ka ir pieejama pārredzama un pieejama tās lēmumu pārsūdzības procedūra.

38. pants

Paziņoto struktūru pienākumi informācijas sniegšanā

1.Paziņotā struktūra informē paziņojošo iestādi par:

(a)atbilstības sertifikāta vai apstiprinājuma lēmuma atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu;

(b)jebkādiem apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma darbības jomu vai nosacījumus, uz kuriem pamatojas paziņošana;

(c)visiem informācijas pieprasījumiem par atbilstības novērtēšanas darbībām, ko tā saņēmusi no tirgus uzraudzības iestādēm;

(d)atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas tās paziņojuma darbības jomā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumu slēgšanu — pēc pieprasījuma.

2.Paziņotā struktūra pārējām paziņotajām struktūrām, kas veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras attiecas uz tāda paša veida mašīnbūves izstrādājumiem, sniedz attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un — pēc pieprasījuma — pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

39. pants

Pieredzes apmaiņa

Komisija gādā, lai starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku, tiktu organizēta pieredzes apmaiņa.

40. pants

Paziņoto struktūru koordinācija

Komisija nodrošina to, lai tiktu ieviesta un pienācīgi īstenota attiecīga koordinācija un sadarbība starp paziņotajām struktūrām, kas notiek nozarē paziņoto struktūru grupas veidā.

Paziņotās struktūras minētās grupas darbā piedalās tieši vai ar ieceltu pārstāvju starpniecību.

VI NODAĻA

SAVIENĪBAS TIRGUS UZRAUDZĪBA, SAVIENĪBAS TIRGŪ IENĀKOŠO MAŠĪNBŪVES IZSTRĀDĀJUMU KONTROLE UN SAVIENĪBAS DROŠĪBAS PROCEDŪRA

41. pants

Valsts līmeņa procedūra darbībām ar mašīnbūves izstrādājumiem, kas rada risku

1.Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka mašīnbūves izstrādājums, uz kuru attiecas šī regula, rada risku cilvēku un — attiecīgos gadījumos — mājdzīvnieku veselībai un drošībai un īpašumu drošībai, un — attiecīgos gadījumos — videi, tās veic attiecīgā mašīnbūves izstrādājuma izvērtējumu, kas aptver visas šajā regulā noteiktās attiecīgās prasības. Attiecīgie ekonomikas dalībnieki minētajā nolūkā pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja pirmajā daļā minētajā izvērtējumā tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka mašīnbūves izstrādājums neatbilst šīs regulas prasībām, tās nekavējoties prasa attiecīgajam ekonomikas dalībniekam veikt visus pienācīgos korektīvos pasākumus, lai panāktu mašīnbūves izstrādājuma atbilstību minētajām prasībām, to izņemtu no tirgus vai atsauktu saprātīgā laika periodā, kas ir samērīgs ar pirmajā daļā minētā riska raksturu.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē relevanto paziņoto struktūru.

2.Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par izvērtējuma rezultātiem un par pasākumiem, ko tās prasījušas veikt ekonomikas dalībniekam.

3.Ekonomikas dalībnieks nodrošina, ka attiecībā uz visiem attiecīgajiem mašīnbūves izstrādājumiem, ko tas darījis pieejamus Savienības tirgū, tiek veikti visi atbilstošie korektīvie pasākumi.

4.Ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks 1. punkta otrajā daļā noteiktajā laika periodā neveic pienācīgus korektīvos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka mašīnbūves izstrādājumi tiek darīti pieejami valsts tirgū, vai lai panāktu, ka tie tiek izņemti no tirgus vai atsaukti.

Par šiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus neatbilstīga mašīnbūves izstrādājuma identificēšanai, datus par tā izcelsmi, domājamās neatbilstības un ar to saistītā riska veidu, veikto valsts pasākumu būtību un ilgumu, kā arī attiecīgā ekonomikas dalībnieka argumentus. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar kādu no šādiem cēloņiem:

(a)mašīnbūves izstrādājuma neatbilstība III pielikumā noteiktajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām;

(b)nepilnības 17. panta 1. punktā minētajos saskaņotajos standartos;

(c)nepilnības 17. panta 4. punktā minētajās tehniskajās specifikācijās.

6.Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura uzsākusi šajā pantā minēto procedūru, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem pieņemtajiem pasākumiem un sniedz jebkādu papildu informāciju, kas ir to rīcībā saistībā ar attiecīgā mašīnbūves izstrādājuma neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt pieņemtajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7.Ja triju mēnešu laikā pēc 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav izteikusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veikto pagaidu pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu.

8.Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar attiecīgo mašīnbūves izstrādājumu nekavējoties tiek veikti piemēroti ierobežojoši pasākumi, piemēram, mašīnbūves izstrādājuma izņemšana no tirgus.

42. pants

Savienības drošības procedūra

1.Ja, pabeidzot 41. panta 3. un 4. punktā aprakstīto procedūru, pret kādas dalībvalsts veiktu pasākumu ir izteikti iebildumi vai ja Komisija uzskata, ka kāds valsts pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem un veic valsts pasākuma izvērtējumu. Pamatojoties uz minētās izvērtēšanas rezultātiem, Komisija lēmuma formā pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka, vai valsts pasākums ir pamatots.

Komisija savu lēmumu adresē visām dalībvalstīm un to nekavējoties paziņo gan tām, gan attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai dalībniekiem.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 46. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgā mašīnbūves izstrādājuma izņemšanu no sava tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju.

Ja valsts pasākums tiek atzīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts šādu pasākumu anulē.

3.Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu un mašīnbūves izstrādājuma neatbilstība ir saistīta ar nepilnībām 41. panta 5. punkta b) un c) apakšpunktā minētajos saskaņotajos standartos vai tehniskajās specifikācijās, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā paredzēto procedūru.

43. pants

Atbilstīgi mašīnbūves izstrādājumi, kas rada risku

1.Ja dalībvalsts pēc 41. panta 1. punktā paredzētā izvērtējuma konstatē, ka, lai gan mašīnbūves izstrādājums atbilst III pielikumā noteiktajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, tas rada risku cilvēku un — attiecīgos gadījumos — mājdzīvnieku veselībai un drošībai un īpašumu drošībai, un — attiecīgos gadījumos — videi, tā pieprasa attiecīgajam ekonomikas dalībniekam veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais mašīnbūves izstrādājums, kad tas tiek laists tirgū, vairs nerada šādu risku, to izņemt no tirgus vai atsaukt saprātīgā laika periodā, kas ir samērīgs ar riska raksturu.

2.Ekonomikas dalībnieks nodrošina, ka attiecībā uz visiem attiecīgajiem mašīnbūves izstrādājumiem, ko tas darījis pieejamus Savienības tirgū, tiek veikti korektīvi pasākumi.

3.Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus attiecīgā mašīnbūves izstrādājuma identificēšanai, datus par mašīnbūves izstrādājuma izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā riska veidu un veikto valsts pasākumu būtību un ilgumu.

4.Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem un izvērtē veiktos valsts pasākumus. Pamatojoties uz minētās izvērtēšanas rezultātiem, Komisija lēmuma formā pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka, vai valsts pasākums ir pamatots, un, ja nepieciešams, pieprasa veikt piemērotus pasākumus.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 46. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saistībā ar cilvēku veselības un drošības aizsardzību Komisija saskaņā ar procedūru, kura minēta 46. panta 4. punktā, pieņem tūlītēji piemērojamu īstenošanas aktu.

5.Komisija savu lēmumu adresē visām dalībvalstīm un to nekavējoties paziņo gan tām, gan attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai dalībniekiem.

44. pants

Formāla neatbilstība

1.Neskarot 41. pantu, ja dalībvalsts attiecībā uz mašīnbūves izstrādājumu konstatē kaut ko no turpmāk norādītā, tā pieprasa, lai relevantais ekonomikas dalībnieks attiecīgo neatbilstību novērš:

(a)CE zīme ir uzlikta, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantu vai šīs regulas 20. pantu;

(b)CE zīme nav uzlikta;

(c)ražošanas kontroles posmā iesaistītās paziņotās struktūras identifikācijas numurs ir uzlikts, pārkāpjot 20. panta 3. punktu, vai tas nav uzlikts;

(d)nav sagatavota vai nav pareizi sagatavota ES atbilstības deklarācija;

(e)tehniskā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga;

(f)informācija, kas minēta 10. panta 6. punktā vai 12. panta 3. punktā, nav norādīta, ir nepatiesa vai nepilnīga;

(g)nav izpildīta kāda cita administratīvā prasība, kas noteikta 10. vai 12. pantā.

2.Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu mašīnbūves izstrādājumu darīt pieejamu tirgū vai nodrošinātu tā atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus.

VII NODAĻA

DELEĢĒTĀS PILNVARAS UN KOMITEJU PROCEDŪRA

45. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 5. panta 2. punktā un 6. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

4.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā drīkst atsaukt 5. panta 2. punktā un 6. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 5. panta 2. punktu un 6. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

46. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

5.Komisija apspriežas ar komiteju par jautājumiem, par kuriem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 vai citiem Savienības tiesību aktiem ir jāapspriežas ar nozares ekspertiem.

Turklāt komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu un ko saskaņā ar tās reglamentu var ierosināt tās priekšsēdētājs vai dalībvalsts pārstāvis.

VIII NODAĻA

KONFIDENCIALITĀTE UN SANKCIJAS

47. pants

Konfidencialitāte

1.Visas puses ievēro konfidencialitāti attiecībā uz šādu informāciju un datiem, kas iegūti, veicot to uzdevumus saskaņā ar šo regulu:

(a)persondatiem;

(b)fizisku vai juridisku personu konfidenciālu informāciju un komercnoslēpumiem, tostarp intelektuālā īpašuma tiesībām, ja vien šīs informācijas atklāšana nav sabiedrības interesēs.

2.Neskarot 1. punktu, informācija, ar ko konfidenciāli savā starpā apmainās kompetentās valstu iestādes, kā arī kompetentās valstu iestādes un Komisija, netiek izpausta bez iepriekšējas vienošanās ar kompetento valsts iestādi, kura ir informācijas avots.

3.Šā panta 1. un 2. punkts neskar Komisijas, dalībvalstu un paziņoto struktūru tiesības un pienākumus attiecībā uz informācijas apmaiņu un brīdinājumu izplatīšanu, nedz arī attiecīgo personu pienākumu sniegt informāciju saskaņā ar krimināltiesībām.

4.Komisija un dalībvalstis var apmainīties ar konfidenciālu informāciju ar trešo valstu regulatīvajām iestādēm, ar kurām tām ir noslēgti divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi par konfidencialitāti.

48. pants

Sankcijas

1.Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem piemēro ekonomikas dalībniekiem, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to izpildi. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas, un tās var ietvert kriminālsodus par smagiem pārkāpumiem.

2.Dalībvalstis par šiem noteikumiem un pasākumiem paziņo Komisijai ne vēlāk kā ... [24 mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un nekavējoties paziņo par visiem to turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

IX NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

49. pants

Atcelšana

1.Direktīvu 73/361/EEK atceļ.

Atsauces uz atcelto Direktīvu 73/361/EEK uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

2.Direktīvu 2006/42/EK atceļ no ... [30 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Atsauces uz atcelto Direktīvu 2006/42/EK uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XI pielikumā.

50. pants

Pārejas noteikumi

1.Dalībvalstis līdz … [42 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] neliedz darīt pieejamas tirgū tādas mašīnas, kas laistas tirgū saskaņā ar Direktīvu 2006/42/EK pirms … [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Tomēr, sākot no … [šīs regulas spēkā stāšanās dienas], minētās direktīvas 11. panta vietā šādām mašīnām, ieskaitot mašīnas, attiecībā uz kurām jau ir uzsākta procedūra saskaņā ar Direktīvas 2006/42/EK 11. pantu, mutatis mutandis piemēro šīs regulas VI nodaļu.

2.EK tipa pārbaudes sertifikāti un apstiprinājuma lēmumi, kas izdoti saskaņā ar Direktīvas 2006/42/EK 14. pantu, paliek spēkā līdz … [42 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas], izņemot gadījumus, kad to derīguma termiņš beidzas pirms minētās dienas.

51. pants

Izvērtēšana un pārskatīšana

1.Komisija līdz … [54 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam ik pēc četriem gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas izvērtējumu un pārskatīšanu. Ziņojumus publisko.

2.Ņemot vērā 5. pantā minēto tehnikas attīstību un dalībvalstu gūto praktisko pieredzi, Komisija savā ziņojumā iekļauj šādu šīs regulas aspektu vērtējumu:

(a)III pielikumā noteiktās būtiskās veselības aizsardzības un drošības prasības;

(b)atbilstības novērtēšanas procedūra, kas piemērojama I pielikumā esošajā sarakstā iekļautajiem augsta riska mašīnbūves izstrādājumiem.

Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumu par šīs regulas attiecīgo noteikumu grozīšanu.

52. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ... [30 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām.

(2)    SWD (2018) 160 final, Evaluation of the Machinery Directive [Mašīnu direktīvas izvērtējums].

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām.

(4)    Pieejams vietnē https://ec.europa.eu/info/publications/commission-report-safety-and-liability-implications-ai-internet-things-and-robotics-0_en .

(5)    SWD (2021) […] final, Impact assessment of the Machinery Directive [Mašīnu direktīvas ietekmes novērtējums].

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/35/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz tādu elektroiekārtu pieejamību tirgū, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās; pieejama vietnē http://data.europa.eu/eli/dir/2014/35/oj .

(7)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (COM(2011) 206 final).

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/35/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz tādu elektroiekārtu pieejamību tirgū, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (OV L 96, 29.3.2014., 35. lpp.).

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/53/ES (2014. gada 16. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK (OV L 153, 22.5.2014., 62. lpp.).

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/53/ES (2014. gada 16. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK (OV L 153, 22.5.2014., 62. lpp.).

(12)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(13)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.).

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.).

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).

(17)    Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas    un sociālo lietu komitejai par mākslīgo intelektu, lietu internetu un robotiku drošuma un atbildības aspektā (COM(2020) 64 final). 

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/853 (2017. gada 17. maijs), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (OV L 137, 24.5.2017., 22. lpp.).

(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 167/2013 (2013. gada 5. februāris) par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 1. lpp.).

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).

(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/35/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz tādu elektroiekārtu pieejamību tirgū, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (OV L 96, 29.3.2014., 35. lpp.).

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/53/ES (2014. gada 16. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK (OV L 153, 22.5.2014., 62. lpp.).

(23) +     OV — ievietot tekstā regulas numuru, kas minēts dokumentā … .

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/881 (2019. gada 17. aprīlis) par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 526/2013 (Kiberdrošības akts) (OV L 151, 7.6.2019., 15. lpp.).

(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(27)    Padomes Direktīva 73/361/EEK (1973. gada 19. novembris) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz stiepļu tauvu, ķēžu un āķu sertificēšanu un marķēšanu (OV L 335, 5.12.1973., 51.–55. lpp.)

(28) +     OV — ievietot tekstā regulas numuru, kas minēts dokumentā …, un zemsvītras piezīmē ievietot minētās regulas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci.

(29) +     OV — ievietot tekstā regulas numuru, kas minēts dokumentā … .

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 21.4.2021

COM(2021) 202 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai

par mašīnbūves izstrādājumiem

{SEC(2021) 165 final} - {SWD(2021) 82 final} - {SWD(2021) 83 final}

I PIELIKUMS

AUGSTA RISKA MAŠĪNBŪVES IZSTRĀDĀJUMI

1.Šādu tipu ripzāģi (ar vienu vai vairākiem asmeņiem) koka un materiālu ar tam līdzīgām fizikālām īpašībām apstrādei vai gaļas un materiālu ar tai līdzīgām fizikālām īpašībām apstrādei:

1.1.zāģmašīnas ar griešanas laikā fiksētu(-iem) asmeni(-ņiem) ar nostiprinātu pamatni vai balstu un sagataves manuālu padevi vai demontējamu mehānisku padevi;

1.2.zāģmašīnas ar griešanas laikā fiksētu(-iem) asmeni(-ņiem) un manuāli darbināmu turp un atpakaļ kustīgu zāģgaldu vai ratiņiem;

1.3.zāģmašīnas ar griešanas laikā fiksētu(-iem) asmeni(-ņiem) ar iebūvētu sagataves mehāniskās padeves ierīci, ar manuālu iekraušanu un/vai izkraušanu;

1.4.zāģmašīnas ar griešanas laikā kustīgu(-iem) asmeni(-ņiem) un asmens(-ņu) mehānisku pārvietošanu, ar manuālu iekraušanu un/vai izkraušanu.

2.Rokas padeves ēvelmašīnas virsmu kokapstrādei.

3.Kokapstrādes biezumēveles vienas puses apstrādei ar iebūvētu mehāniskās padeves ierīci un manuālu iekraušanu un/vai izkraušanu.

4.Šādu tipu lentzāģi ar manuālu iekraušanu un/vai izkraušanu koka un materiālu ar tam līdzīgām fizikālām īpašībām apstrādei vai gaļas un materiālu ar tai līdzīgām fizikālām īpašībām apstrādei:

4.1.zāģmašīnas ar darbības laikā fiksētu(-iem) asmeni(-ņiem) un ar nekustīgu vai turp un atpakaļ kustināmu darbgaldu vai ar balstu sagatavei;

4.2.zāģmašīnas ar asmeni(-ņiem), kas uzmontētas uz ratiņiem ar turp un atpakaļ kustību.

5.Mašīnas koka un materiālu ar tam līdzīgām fizikālām īpašībām apstrādei, kas kombinētas no 1.–4. punktā un 7. punktā minēto tipu mašīnām.

6.Rokas padeves tapu frēzes ar vairākiem instrumentu turētājiem kokapstrādei.

7.Rokas padeves vertikālās tapu frēzes koka un materiālu ar tam līdzīgām fizikālām īpašībām apstrādei.

8.Pārnēsājami ķēdes zāģi kokapstrādei.

9.Metālu aukstās apstrādes spiednes, tajā skaitā velmji, ar manuālu iekraušanu un/vai izkraušanu, kuru kustīgo darbīgo daļu gājiens var pārsniegt 6 mm un ātrums var pārsniegt 30 mm/s.

10.Iesmidzināšanas vai kompresijas plastmasas formēšanas mašīnas ar manuālu iekraušanu vai izkraušanu.

11.Iesmidzināšanas vai kompresijas kaučuka formēšanas mašīnas ar manuālu iekraušanu vai izkraušanu.

12.Pazemes darbiem paredzētas šādu tipu mašīnas:

12.1.lokomotīves un bremžu vagoni;

12.2.hidrauliskās piedziņas griestu balsti.

13.Manuāli piekraujamas sadzīves atkritumu savākšanas mašīnas ar kompresijas mehānismu.

14.Noņemamas mehāniskās transmisijas ierīces, tostarp to aizsargi.

15.Aizsargi noņemamām mehāniskās transmisijas ierīcēm.

16.Transportlīdzekļu pacēlāji.

17.Cilvēku vai cilvēku un preču celšanas ierīces, kas saistītas ar vertikālas krišanas apdraudējumu no vairāk nekā trīs metru augstuma.

18.Uz portatīviem ratiņiem darbināmas stiprināšanas un citas triecienspēka mašīnas.

19.Aizsardzības ierīces, kas paredzētas cilvēku klātbūtnes noteikšanai.

20.Pārvietojami bloķējami mehāniskās piedziņas aizsargi, kuri paredzēti kā aizsargierīces lietojumam mašīnās, kas minētas 9., 10. un 11. punktā.

21.Loģikas bloki drošības funkciju nodrošināšanai.

22.Apgāšanās aizsargkonstrukcijas (ROPS).

23.Aizsargkonstrukcijas pret krītošiem objektiem (FOPS).

24.Programmatūra drošības funkciju nodrošināšanai, tostarp mākslīgā intelekta sistēmas.

25.Mašīnas, kurās iegultas mākslīgā intelekta sistēmas drošības funkciju nodrošināšanai.

II PIELIKUMS

INDIKATĪVS DROŠĪBAS SASTĀVDAĻU SARAKSTS

1.Aizsargi noņemamām mehāniskās transmisijas ierīcēm.

2.Aizsardzības ierīces, kas paredzētas cilvēku klātbūtnes noteikšanai.

3.Pārvietojami bloķējami mehāniskās piedziņas aizsargi, kuri paredzēti kā aizsargierīces lietojumam mašīnās, kas minētas I pielikuma 9., 10. un 11. punktā.

4.Loģikas bloki drošības funkciju nodrošināšanai.

5.Vārsti ar papildu līdzekļiem defektu noteikšanai, kas paredzēti bīstamu mašīnas kustību vadībai.

6.Mašīnu emisiju novadīšanas sistēmas.

7.Aizsargi un aizsardzības ierīces, kas paredzēti cilvēku aizsardzībai no kustīgajām daļām, kas iesaistītas mašīnas darbības procesā.

8.Novērošanas ierīces iekraušanas un kustību uzraudzībai celšanas mašīnās.

9.Ierobežotājsistēmas, kas notur cilvēkus sēdekļos.

10.Avārijas apturēšanas ierīces.

11.Izlādes sistēmas, lai novērstu potenciāli bīstamu elektrostatisko lādiņu uzkrāšanos.

12.III pielikuma 1.5.7., 3.4.7. un 4.1.2.6. iedaļā minētie enerģijas ierobežotāji un atbrīvošanas ierīces.

13.Sistēmas un ierīces, kas samazina trokšņu un vibrāciju emisiju.

14.Apgāšanās aizsargkonstrukcijas (ROPS).

15.Konstrukcijas aizsardzībai pret krītošiem objektiem (FOPS).

16.Divu roku vadības ierīces.

17.Šādas sastāvdaļas mašīnām, kas paredzētas cilvēku pacelšanai un/vai nolaišanai starp dažādiem laukumiem:

(a)ierīces laukumu durvju nobloķēšanai;

(b)ierīces, kas nepieļauj slodzi nesošā mezgla krišanu vai nekontrolētu kustību uz augšu;

(c)ierīces ātruma pārsniegšanas ierobežošanai,

(d)enerģiju akumulējoši amortizatori: nelineāri vai ar pretkustības slāpēšanu;

(e)enerģiju izkliedējoši amortizatori;

(f)drošības ierīces, kas piestiprinātas pie hidrauliskā spēka kontūra pacēlājiem un ko izmanto kritienu novēršanai;

(g)aizsargslēdži, kas satur elektroniskas sastāvdaļas.

18.    Programmatūra drošības funkciju nodrošināšanai, tostarp mākslīgā intelekta sistēmas.

19.    Filtrēšanas sistēmas, kuras paredzēts izmantot mašīnu kabīnēs, lai aizsargātu operatorus vai citas personas pret bīstamu materiālu un vielu, tostarp pesticīdu, iedarbību, un šādu filtrēšanas sistēmu filtri.

III PIELIKUMS

VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS UN DROŠĪBAS BŪTISKĀS PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ MAŠĪNBŪVES IZSTRĀDĀJUMU KONSTRUĒŠANU UN IZGATAVOŠANU

VISPĀRĒJIE PRINCIPI

1. Mašīnbūves izstrādājuma ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim jānodrošina, ka tiek veikts riska novērtējums, lai noteiktu mašīnbūves izstrādājumam piemērojamās prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību. Pēc tam mašīnbūves izstrādājumu konstruē un izgatavo tā, lai novērstu un samazinātu visus attiecīgos riskus, ņemot vērā riska novērtējuma rezultātus.

Pirmajā daļā minētajā riska novērtēšanas un riska samazināšanas iteratīvajā procesā ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis:

(a)nosaka mašīnbūves izstrādājuma ierobežojumus, kas ietver paredzēto lietojumu un jebkuru pamatoti paredzamu nepareizu tā lietojumu;

(b)nosaka riskus, kas izriet no viena mērķa sasniegšanai paredzētas tādu mašīnu mijiedarbības, kuras sakārto un vada tā, ka tās darbojas kā viens vesels, tādējādi veidojot mašīnbūves izstrādājumu, kā definēts 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

(c)nosaka apdraudējumus, ko mašīnbūves izstrādājums var radīt, un ar to saistītās bīstamās situācijas, tostarp apdraudējumus, kuri var rasties mašīnbūves izstrādājuma aprites ciklā un kuri, laižot mašīnbūves izstrādājumu tirgū, ir paredzami kā tā rīcības vai loģikas pilnīgas vai daļējas evolūcijas ietvaros, ņemot vērā, ka mašīnbūves izstrādājums ir konstruēts, lai darbotos ar dažādu autonomijas pakāpi. Šajā saistībā, ja mašīnbūves izstrādājumā ir izmantota mākslīgā intelekta sistēma, mašīnas riska novērtējumā ņem vērā attiecīgās mākslīgā intelekta sistēmas riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes + Regulu ... par Eiropas pieeju mākslīgajam intelektam+ 1 ;

(d)novērtē riskus, ņemot vērā iespējamās traumas vai veselības kaitējuma smaguma pakāpi un tā radīšanas iespējamību;

(e)izvērtē riskus ar mērķi noteikt, vai ir nepieciešams riska samazinājums saskaņā ar šīs regulas mērķi;

(f)novērš apdraudējumus vai samazina riskus, kas saistīti ar šiem apdraudējumiem, piemērojot aizsardzības pasākumus tādā prioritāšu kārtībā, kāda noteikta 1.1.2. iedaļas b) punktā.

2. Pienākumus, ko nosaka būtiskās prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, piemēro tikai tad, kad saistībā ar konkrēto mašīnbūves izstrādājumu pastāv attiecīgs apdraudējums, ja šo mašīnbūves izstrādājumu lieto ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja paredzētajos apstākļos vai paredzamās neparastās situācijās. Tomēr jebkurā gadījumā piemēro 1.1.2. iedaļā noteiktos drošības integrācijas principus un 1.7.3. un 1.7.4. iedaļā minētos pienākumus attiecībā uz mašīnbūves izstrādājumu marķēšanu un instrukcijām.

3. Šajā pielikumā noteiktās būtiskās prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību ir obligātas, tomēr, ņemot vērā jaunākos tehnikas sasniegumus, var nebūt neiespējams sasniegt šajās prasībās izvirzītos mērķus. Tādā gadījumā mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai pēc iespējas tuvotos minētajiem mērķiem.

4. Šis pielikums ir sadalīts sešās nodaļās. Pirmajai nodaļai ir vispārējs raksturs, un tā attiecas uz visiem mašīnbūves izstrādājumiem. Pārējās nodaļas attiecas uz konkrētiem apdraudējumu veidiem. Tomēr, lai pārliecinātos, ka ir ievērotas visas attiecīgās būtiskās prasības, ir būtiski izskatīt visu šo pielikumu. Konstruējot mašīnbūves izstrādājumu, atkarībā no riska novērtējuma rezultātiem, ko veic saskaņā ar šo vispārējo principu 1. punkta noteikumiem, ņem vērā pirmās nodaļas prasības un vienas vai vairāku pārējo nodaļu prasības. Būtiskās veselības aizsardzības un drošības prasības vides aizsardzībai tiek piemērotas tikai mašīnbūves izstrādājumam, kas minēts 2.4. iedaļā.

1.BŪTISKAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VESELĪBAS AIZSARDZĪBU UN DROŠĪBU

1.1.VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

1.1.1.Definīcijas

Šajā pielikumā:

(a)“apdraudējums” ir potenciāls traumas vai veselības kaitējuma avots;

(b)“bīstama zona” ir jebkura zona mašīnbūves izstrādājuma iekšienē un/vai ap mašīnbūves izstrādājumu, kurā cilvēka veselība vai drošība ir apdraudēta;

(c)“apdraudējumam pakļauta persona” ir jebkura persona, kas pilnīgi vai daļēji atrodas bīstamā zonā;

(d)“operators” ir persona vai personas, kas uzstāda, darbina, regulē, uztur, tīra, remontē vai pārvieto mašīnbūves izstrādājumu;

(e)“risks” ir traumas vai veselības kaitējuma, ko var radīt bīstama situācija, varbūtības un pakāpes kombinācija;

(f)“aizsargs” ir mašīnbūves izstrādājuma daļa, ko īpaši izmanto, lai nodrošinātu aizsardzību ar fiziska norobežojuma starpniecību;

(g)“aizsargierīce” ir ierīce (kas nav aizsargs), kas samazina risku viena pati vai apvienojumā ar aizsargu;

(h)“paredzētais lietojums” ir mašīnbūves izstrādājuma lietojums atbilstīgi lietošanas instrukcijā sniegtajai informācijai;

(i)“pamatoti paredzams nepareizs lietojums” ir mašīnbūves izstrādājuma lietojums tādā veidā, kas nav paredzēts lietošanas instrukcijā, taču kas var izrietēt no paredzamas cilvēka uzvedības.

1.1.2.Drošības integrācijas principi

(a)Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai tas būtu piemērots savām funkcijām un to varētu darbināt, regulēt un uzturēt, nepakļaujot cilvēkus riskam, ja šīs darbības veic paredzētajos apstākļos, ņemot vērā tomēr arī jebkuru pamatoti paredzamu nepareizu lietojumu. Aizsardzības pasākumi jāveic ar mērķi novērst jebkādu risku visā paredzamajā mašīnbūves izstrādājuma kalpošanas laikā, tostarp transportēšanas, montāžas, demontāžas, atspējošanas un utilizācijas stadijā.

(b)Izvēloties vispiemērotākās metodes, ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim turpmāk noteiktajā kārtībā jāpiemēro šādi principi:

I. iespēju robežās novērst vai samazināt riskus (būtībā droša mašīnbūves izstrādājuma konstrukcija un izgatavošana);

II.veikt vajadzīgos aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātos pret apdraudējumiem, ko nevar novērst;

III. informēt lietotājus par nenovērstajiem riskiem, ko rada pieņemto aizsardzības pasākumu nepilnības, un dot norādījumus par to, vai ir vajadzīga īpaša apmācība, kā arī norādīt jebkādu vajadzību lietot individuālos aizsarglīdzekļus.

(c)Konstruējot un izgatavojot mašīnbūves izstrādājumu un sastādot instrukcijas, ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim jāapsver ne tikai mašīnbūves izstrādājuma lietošana paredzētajiem mērķiem, bet arī jebkura tā pamatoti paredzama nepareiza lietošana. Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un Jāizgatavo tā, lai to nevarētu lietot neparedzētiem mērķiem, ja tā lietošana tādiem mērķiem radītu risku. Ja nepieciešams, instrukcijām jāvērš lietotāja uzmanība uz to, kā, pēc pieredzes, šo mašīnbūves izstrādājumu nevajadzētu lietot.

(d)Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo, ņemot vērā ierobežojumus, kādiem pakļauts operators, lietojot nepieciešamos vai paredzamos individuālos aizsarglīdzekļus.

(e)Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai lietotājs varētu pārbaudīt drošības funkcijas, un mašīnbūves izstrādājums jāaprīko ar visu speciālo aprīkojumu un piederumiem un attiecīgajos gadījumos konkrētu funkcionālā testa procedūru aprakstu, kas vajadzīgas tā testēšanai, regulēšanai, uzturēšanai un drošai lietošanai.

1.1.3.Materiāli un ražojumi

Materiāli, ko lieto mašīnbūves izstrādājuma ražošanā, vai ražojumi, ko lieto vai rada, to ekspluatējot, nedrīkst apdraudēt personu drošību vai veselību. Īpaši, ja lieto šķidrumus, mašīnbūves izstrādājumi jākonstruē un jāizgatavo tā, lai riski nerastos uzpildīšanas, lietošanas, reģenerācijas vai iztukšošanas dēļ.

1.1.4.Apgaismojums

Mašīnbūves izstrādājums jāaprīko ar vietējo apgaismojumu, kas piemērots attiecīgajam darbam, ja tāda apgaismojuma trūkums var radīt risku, kaut arī vispārējā apgaismojuma intensitāte ir normāla.

Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai nerastos iespējami traucējoši ēnu laukumi, kairinoši spilgta gaisma un bīstami stroboskopiski efekti uz kustīgajām daļām apgaismojuma dēļ.

Iekšējās daļas, kam bieži vajadzīga inspicēšana un regulēšana, kā arī uzturēšanas zonas jānodrošina ar piemērotu apgaismojumu.

1.1.5.Mašīnbūves izstrādājuma konstruēšana tā, lai atvieglotu rīkošanos ar to

Mašīnbūves izstrādājumam vai katrai tā sastāvdaļai jābūt:

(a)tādai, lai ar to varētu droši rīkoties un transportēt;

(b)iepakotai vai konstruētai tā, ka to var droši glabāt, neradot bojājumus.

Mašīnbūves izstrādājuma un/vai tā sastāvdaļu transportēšanas laikā nedrīkst būt pēkšņu kustību vai apdraudējumu iespējas nestabilitātes dēļ, ja ar mašīnbūves izstrādājumu un/vai tā sastāvdaļām rīkojas atbilstīgi instrukcijām.

Ja mašīnbūves izstrādājuma vai tā atsevišķo sastāvdaļu svars, izmēri vai forma neļauj to pārvietot ar rokām, mašīnbūves izstrādājumam vai katrai tā sastāvdaļai jābūt:

(a)aprīkotai ar ierīcēm celšanas mehānisma pievienošanai vai

(b)konstruētai tā, ka to var aprīkot ar šādām ierīcēm, vai

(c)tādā formā, ka viegli var pievienot standarta pacelšanas mehānismu.

Ja mašīnbūves izstrādājums vai viena no tā sastāvdaļām jāpārvieto ar rokām, tiem jābūt:

(a)vai nu viegli pārvietojamiem, vai

(b)aprīkotiem tā, lai tos varētu droši pacelt un pārvietot.

Īpaša sagatavošanās jāveic, lai rīkotos ar instrumentiem un/vai mašīnbūves izstrādājuma detaļām, kuras var radīt apdraudējumu, pat ja to svars nav liels.

1.1.6.Ergonomika

Saskaņā ar paredzētajiem lietojuma apstākļiem līdz iespējamajam minimumam jāsamazina operatora diskomforts, nogurums un fiziskā un psiholoģiskā spriedze, ievērojot ergonomikas principus, piemēram:

(a)dažādu operatora fizisko izmēru, spēka un izturības pieļāvums;

(b)pietiekami liela telpa operatora ķermeņa daļu kustībām;

(c)izvairīšanās no mašīnas noteikta darba tempa;

(d)izvairīšanās no novērošanas, kas prasa ilgstošu koncentrēšanos;

(e)cilvēka un mašīnbūves izstrādājuma saskares pielāgošana paredzamajiem operatoru raksturlielumiem, tostarp attiecībā uz tādu mašīnbūves izstrādājumu, kuram paredzēta pilnībā vai daļēji evolucionējoša rīcība vai loģika un kas konstruēts, lai darbotos ar dažādu autonomijas pakāpi;

(f)mašīnbūves izstrādājuma, kuram paredzēta pilnībā vai daļēji evolucionējoša rīcība vai loģika un kas konstruēts, lai darbotos ar dažādu autonomijas pakāpi, pielāgošana, lai tas atbilstoši un piemēroti reaģētu uz cilvēku darbībām (mutiskām, izmantojot vārdus, un neverbālām, izmantojot žestus, sejas izteiksmes vai ķermeņa kustības) un lai tas saprotami paziņotu operatoriem par plānotajām darbībām (ko tas darīs un kāpēc).

1.1.7.Darbināšanas vietas

Darbināšanas vietas jākonstruē un jāizgatavo tā, lai izvairītos no jebkāda riska izplūdes gāzu un/vai skābekļa trūkuma dēļ.

Ja mašīnbūves izstrādājums ir paredzēts lietojumam bīstamā vidē, kas rada risku operatora veselībai un drošībai, vai ja pats mašīnbūves izstrādājums rada bīstamu vidi, jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu operatoram labus darba apstākļus un aizsargātu pret jebkādiem paredzamiem apdraudējumiem.

Ja iespējams, darbināšanas vieta jānodrošina ar atbilstīgu kabīni, kas konstruēta, ražota un/vai aprīkota, lai ievērotu iepriekš minētās prasības. Izejai jānodrošina strauja izkļūšana. Turklāt, ja tas iespējams, avārijas izeja jāveido virzienā, kas ir pretējs parastajai izejai.

1.1.8.Sēdeklis

Ja iespējams un ja darba apstākļi to pieļauj, darba vietām, kas veido mašīnbūves izstrādājuma neatņemamu sastāvdaļu, jābūt projektētām tā, lai tajās varētu ierīkot sēdekļus.

Ja operatoram paredzēts darbības laikā sēdēt un darbināšanas vieta ir mašīnbūves izstrādājuma neatņemama sastāvdaļa, sēdeklis jānodrošina kopā ar mašīnbūves izstrādājumu.

Operatora sēdeklim jāļauj viņam saglabāt stabilu stāvokli. Turklāt operatoram jābūt iespējai pielāgot sēdekli un tā attālumu no vadības ierīcēm.

Ja mašīnbūves izstrādājums ir pakļauts vibrācijām, sēdeklis jākonstruē un jāizgatavo tādā veidā, lai operatoru sasniedzošās vibrācijas samazinātu līdz zemākajam līmenim, kāds vien ir pamatoti iespējams. Sēdekļa stiprinājumiem jāiztur visa veida slodze, kādai vien tos var pakļaut. Ja zem operatora kājām nav grīdas, tad mašīnbūves izstrādājums jāaprīko ar kāju balstiem, kas pārklāti ar neslīdošu materiālu.

1.1.9.Aizsardzība pret bojājumiem

Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai tam pieslēdzot citu ierīci, izmantojot kādu pieslēgtās ierīces funkciju vai izmantojot kādu attālu ierīci, kas sazinās ar mašīnbūves izstrādājumu, nerastos bīstama situācija.

Pieslēgšanai paredzēta aparatūras sastāvdaļa, kas būtiski ietekmē mašīnbūves izstrādājuma atbilstību attiecīgajām prasībām par veselības aizsardzību un drošību, jākonstruē tā, lai tā būtu pienācīgi aizsargāta pret tīšiem vai nejaušiem bojājumiem. Mašīnbūves izstrādājumam ir jāvāc pierādījumi par likumīgu vai nelikumīgu iejaukšanos aparatūras sastāvdaļas darbībā.

Programmatūra un dati, kas būtiski ietekmē mašīnbūves izstrādājuma atbilstību attiecīgajām prasībām par veselības aizsardzību un drošību, ir atbilstoši jāidentificē un pienācīgi jāaizsargā pret tīšiem vai nejaušiem bojājumiem.

Mašīnbūves izstrādājumam ir jāidentificē tajā instalētā programmatūra, kas nepieciešama tā drošai darbībai, un vienmēr jāspēj sniegt informāciju viegli pieejamā veidā.

Mašīnbūves izstrādājumam jāvāc pierādījumi par likumīgu vai nelikumīgu iejaukšanos programmatūrā vai par mašīnbūves izstrādājumā instalētās programmatūras vai tās konfigurācijas modificēšanu.

1.2.VADĪBAS SISTĒMAS

1.2.1.Vadības sistēmu drošums un uzticamība

Vadības sistēmas jākonstruē un jāizgatavo tā, lai nepieļautu bīstamu situāciju rašanos.

Vadības sistēmām jābūt konstruētām un izgatavotām tā, lai:

(a)atbilstoši apstākļiem un riskiem tās varētu izturēt paredzēto slodzi ekspluatācijas laikā un paredzētu un neparedzētu ārējo iedarbību, tostarp trešo pušu ļaunprātīgus mēģinājumus radīt bīstamu situāciju;

(b)vadības sistēmas aparatūras vai loģikas kļūmes nerada bīstamas situācijas;

(c)vadības sistēmas loģikas kļūdas nerada bīstamas situācijas;

(d)veicot drošības funkciju izmaiņas, nebūtu iespējams pārsniegt ražotāja noteiktos ierobežojumus mašīnbūves izstrādājuma riska novērtējumā. Drošības funkciju ierobežojumu noteikšana ietilpst ražotāja veiktajā riska novērtējumā, ieskaitot jebkādas mašīnbūves izstrādājuma vai operatoru radītas iestatījumu vai noteikumu modifikācijas, tostarp arī mācīšanās posmā, kuras nedrīkst pārsniegt riska novērtējumā minētos ierobežojumus;

(e)pamatoti paredzamas cilvēka kļūdas darbības laikā neradītu bīstamas situācijas.

(f)to datu izsekošanas žurnāls, kas ģenerēti saistībā ar iejaukšanos un drošības programmatūras versiju augšupielādi pēc mašīnbūves izstrādājuma laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā, būtu iespējots piecu gadu laikposmā pēc šādas augšupielādes ar vienīgo nolūku apliecināt mašīnbūves izstrādājuma atbilstību šim pielikumam pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma;

(g)tiktu iespējota datu reģistrēšana par drošības lēmumu pieņemšanas procesu pēc mašīnbūves izstrādājuma laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā un lai šādi dati tiktu glabāti vienu gadu pēc to savākšanas ar vienīgo nolūku apliecināt mašīnbūves izstrādājuma atbilstību šim pielikumam pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma.

Vadības sistēmām mašīnbūves izstrādājumiem ar pilnībā vai daļēji evolucionējošu rīcību vai loģiku, kuri konstruēti, lai darbotos ar dažādu autonomijas pakāpi, jābūt konstruētām un izgatavotām tā, lai:

(a)tās neizraisītu tādas mašīnbūves izstrādājuma darbības, kuras pārkāpj tam noteiktos uzdevumus un pārvietošos telpā;

(b)vienmēr būtu iespējams veikt mašīnbūves izstrādājuma korekcijas, lai uzturētu tam piemītošo drošuma līmeni.

Īpaša uzmanība jāpievērš šādiem jautājumiem:

(a)mašīnbūves izstrādājums nedrīkst sākt darboties negaidīti;

(b)mašīnbūves izstrādājuma parametri nedrīkst mainīties nokontrolētā veidā, ja šādas izmaiņas var radīt bīstamas situācijas;

(c)nedrīkst pieļaut mašīnbūves izstrādājuma vai operatoru ģenerētas iestatījumu vai noteikumu modifikācijas, tostarp arī mācīšanās posmā, ja šādas izmaiņas var izraisīt bīstamas situācijas;

(d)mašīnbūves izstrādājuma darbības apturēšana nedrīkst būt kavēta, ja apturēšanas komanda jau dota;

(e)neviena kustīga mašīnbūves izstrādājuma daļa vai sagatave, ko mašīnbūves izstrādājums tur, nedrīkst nokrist vai tikt izmesta;

(f)automātiska vai manuāla kustīgo daļu apturēšana, lai kādas tās būtu, nedrīkst būt traucēta;

(g)aizsargierīcēm pilnībā jāsaglabā efektivitāte vai arī jādod apturēšanas komanda;

(h)ar drošību saistītajām vadības sistēmas daļām saskaņotā veidā jāattiecas uz visu mašīnbūves izstrādājuma mezglu.

Bezvadu vadības gadījumā sakaru vai savienojuma kļūme vai nepareizs savienojums nedrīkst radīt bīstamu situāciju.

Autonomiem mobiliem mašīnbūves izstrādājumiem vadības sistēma jākonstruē tā, lai tā patstāvīgi veiktu drošības funkcijas, kā paredzēts šajā iedaļā, pat tad, ja darbību komandas tiek dotas, izmantojot attālās uzraudzības funkciju.

1.2.2.Vadības ierīces

Vadības ierīcēm jābūt:

(a)skaidri redzamām un atpazīstamām, vajadzības gadījumā marķētām ar piktogrammām;

(b)novietotām tā, lai, nezaudējot laiku, tās var droši darbināt bez šaubīšanās un nenoteiktības;

(c)konstruētām tā, lai vadības ierīces pārvietošana būtu saskanīga ar rezultātu;

(d)novietotām ārpus bīstamām zonām, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams attiecībā uz noteiktām vadības ierīcēm, piemēram, avārijas slēdzi vai apmācības pulti;

(e)novietotām tā, lai to darbība neradītu papildu risku;

(f)konstruētām vai aizsargātām tā, lai vēlamais rezultāts, ja tā sasniegšana saistīta ar apdraudējumu, nav sasniedzams bez apzinātas darbības;

(g)izgatavotām tā, lai tās iztur paredzamo spēku iedarbību, pievēršot īpašu uzmanību avārijas apturēšanas ierīcēm, kuras var tikt pakļautas ievērojamu spēku iedarbībai.

Ja vadības ierīce ir konstruēta un izgatavota tā, lai ar to veiktu vairākas atšķirīgas darbības, proti, ja nav tiešas atbilsmes, veicamā darbība ir skaidri jāparāda un vajadzības gadījumā īpaši jāapstiprina.

Vadības ierīču izvietojumam, pārvietošanās veidam un iedarbināšanas pretestībai jāatbilst izpildāmajai darbībai, ņemot vērā ergonomikas principus.

Mašīnbūves izstrādājumi jāaprīko ar indikatoriem, kas vajadzīgi drošai darbināšanai. Operatoram jābūt iespējai tos saskatīt no savas vadības pozīcijas.

Operatoram jābūt iespējai no jebkuras vadības pozīcijas pārliecināties, vai bīstamajās zonās neatrodas cilvēki, vai arī vadības sistēma jākonstruē un jāizgatavo tā, lai mašīnbūves izstrādājumu nevarētu iedarbināt, ja bīstamajā zonā kāds atrodas.

Ja šādas iespējas nav, pirms mašīnbūves izstrādājums sāk darboties, jādod akustisks un/vai vizuāls brīdinājuma signāls. Apdraudējumam pakļautajām personām jābūt laikam atstāt bīstamo zonu vai novērst, ka mašīna sāk darboties.

Ja nepieciešams, jāparedz līdzekļi, lai nodrošinātu to, ka mašīnbūves izstrādājumu iespējams vadīt tikai no vadības pozīcijām, kas atrodas vienā vai vairākās iepriekšnoteiktās zonās vai vietās.

Ja ir vairāk nekā viena vadības pozīcija, vadības sistēma jākonstruē tā, lai vienas vadības pozīcijas lietojums nepieļauj pārējo vadības pozīciju lietošanu, izņemot apturēšanas vadības ierīces un avārijas slēdzi.

Ja mašīnbūves izstrādājumam ir divas vai vairākas darbināšanas vietas, katra no tām jāaprīko ar visām nepieciešamajām vadības ierīcēm tā, lai operatori viens otram netraucētu un neradītu viens otram bīstamu situāciju.

1.2.3.Iedarbināšana

Mašīnbūves izstrādājumam jābūt iedarbināmam, tikai apzināti darbinot šim nolūkam paredzētu vadības ierīci.

Tā pati prasība ir piemērojama:

(a)atkārtoti iedarbinot mašīnbūves izstrādājumu pēc apturēšanas, neatkarīgi no tās cēloņa;

(b)īstenojot ievērojamas darba nosacījumu izmaiņas.

Tomēr mašīnbūves izstrādājuma atkārtotu iedarbināšanu vai darba nosacījumu izmaiņas iespējams īstenot, apzināti aktivizējot ierīci, kas nav šādam nolūkam nodrošināta vadības ierīce, ar nosacījumu, ka tas nerada bīstamu situāciju.

Mašīnbūves izstrādājumam, kas darbojas automātiskā režīmā, tā iedarbināšana, atkārtota iedarbināšana pēc apturēšanas vai izmaiņas darba nosacījumos var būt iespējamas bez iejaukšanās ar nosacījumu, ka tas nerada bīstamu situāciju.

Ja mašīnbūves izstrādājumam ir vairākas iedarbināšanas ierīces un tāpēc operatori var pakļaut cits citu apdraudējumam, mašīnbūves izstrādājumam jābūt aprīkotam ar papildierīcēm, lai nepieļautu šādus riskus. Ja drošības apsvērumi prasa, lai iedarbināšanu un/vai apturēšanu veiktu noteiktā secībā, ir jābūt ierīcēm, kas nodrošina, ka šādas darbības tiek veiktas pareizajā secībā.

1.2.4.Apturēšana

1.2.4.1.Parasta apturēšana

Mašīnbūves izstrādājums jāaprīko ar vadības ierīci, ar kuru mašīnu var droši pilnībā apturēt.

Katra darbstacija jāaprīko ar vadības ierīci, kas atkarībā no apdraudējuma veida paredzēta atsevišķu vai visu mašīnbūves izstrādājuma funkciju apturēšanai, lai novērstu mašīnbūves izstrādājuma radīto apdraudējumu.

Mašīnbūves izstrādājuma apturēšanas vadības ierīcei jābūt prioritārai attiecībā pret iedarbināšanas vadības ierīci.

Tikko mašīnbūves izstrādājums vai tā bīstamās funkcijas ir apturētas, ir jāpārtrauc enerģijas padeve attiecīgajiem spēka pievadiem.

1.2.4.2.Operatīva apturēšana

Ja operatīvu iemeslu dēļ nepieciešama apturēšanas ierīce, kas neatslēdz enerģijas padevi spēka pievadiem, apturēšanas stāvoklis ir jānovēro un jāsaglabā.

1.2.4.3.Avārijas slēdzis

Katrs mašīnbūves izstrādājums jāaprīko ar vienu vai vairākām avārijas apturēšanas ierīcēm, lai novērstu faktiskus vai iespējamus apdraudējumus.

Tiek piemēroti turpmāk izklāstītie izņēmumi:

(a)mašīnbūves izstrādājums, kurā avārijas apturēšanas ierīce nemazina risku vai nu tāpēc, ka tā nesamazina apturēšanas laiku, vai tāpēc, ka tās nenodrošina speciālo pasākumu izpildi riska mazināšanai;

(b)pārnēsājams rokas un/vai ar roku vadāms mašīnbūves izstrādājums.

Ierīcēm:

(a)jābūt ar skaidri saprotamām, skaidri redzamām un ātri pieejamām vadības ierīcēm;

(b)cik vien ātri iespējams, jāaptur bīstamais process, neradot papildu riskus;

(c)nepieciešamības gadījumā jāiedarbina vai jāļauj iedarbināt noteiktas drošības funkcijas.

Tikko beidzas avārijas apturēšanas ierīces aktīva darbība pēc apturēšanas komandas, avārijas apturēšanas ierīcei jāturpina pildīt šī komanda, līdz tā tiek īpaši atcelta; nedrīkst pieļaut ierīces iedarbošanos, neaktivizējot apturēšanas komandu, un jānodrošina, ka ierīci var izslēgt, tikai veicot attiecīgu darbību, un ka ierīces izslēgšana atkārtoti neiedarbina mašīnbūves izstrādājumu, bet tikai dod iespēju to atkārtoti iedarbināt.

Avārijas apturēšanas funkcijai jābūt pieejamai un darbināmai jebkurā laikā neatkarīgi no darbības režīma.

Avārijas apturēšanas ierīcēm jādublē citi aizsardzības pasākumi, bet ne jāaizstāj tie.

1.2.4.4.Mašīnbūves izstrādājumu mezgls

Ja mašīnbūves izstrādājumam vai mašīnbūves izstrādājuma daļām paredzēts darboties kopīgi, ražotājam mašīna jākonstruē un jāizgatavo tā, lai apturēšanas vadības ierīces, to skaitā avārijas apturēšanas ierīces, var apturēt ne tikai pašu mašīnbūves izstrādājumu, bet arī visas ar to saistītās iekārtas, ja to turpmāka darbība var būt bīstama.

1.2.5.Vadības vai darbības režīmu izvēle

Izvēlētajam vadības vai darbības režīmam jāatceļ visi citi vadības vai darbības režīmi, izņemot avārijas slēdzi.

Ja mašīnbūves izstrādājums ir konstruēts un izgatavots, pieļaujot tā lietojumu vairākos vadības vai darbības režīmos, kas prasa dažādus aizsardzības pasākumus un/vai darba procedūras, tam jābūt aprīkotam ar režīmu selektoru, kuru var fiksēt katrā stāvoklī. Katram selektora stāvoklim jābūt skaidri identificējamam un jāatbilst tikai vienam darbības vai vadības režīmam.

Selektoru drīkst aizstāt ar citu izvēles metodi, kas ierobežo konkrētu mašīnbūves izstrādājuma funkciju lietošanu, padarot tās pieejamas tikai noteiktu kategoriju operatoriem.

Ja, pildot noteiktas darbības, mašīnai jāspēj darboties ar pārvietotu vai noņemtu aizsargu un/vai deaktivizētu aizsargierīci, vadības vai darbības režīmu selektoram vienlaikus:

(a)jāatceļ visi citi vadības vai darbības režīmi;

(b)jāatļauj bīstamu funkciju izmantošana tikai ar tādām vadības ierīcēm, kas jāizmanto nepārtraukti;

(c)jāatļauj bīstamu funkciju izmantošana tikai samazināta riska apstākļos, vienlaikus novēršot saistītu posmu apdraudējumus;

(d)jānovērš jebkura bīstamu funkciju izmantošana, apzināti vai neapzināti iedarbojoties uz mašīnbūves izstrādājuma sensoriem.

Ja šos četrus nosacījumus nav iespējams nodrošināt vienlaikus, vadības vai darbības režīmu selektoram jāaktivizē citi aizsardzības pasākumi, kas izstrādāti un izveidoti, lai nodrošinātu drošu iejaukšanās zonu.

Turklāt operatoram jābūt iespējām vadīt to daļu darbību, ar kurām viņš strādā regulēšanas punktā.

1.2.6.Energoapgādes vai sakaru tīkla savienojuma traucējumi

Energoapgādes vai sakaru tīkla savienojuma pārtraukums, atjaunošana pēc pārtraukuma vai svārstības mašīnbūves izstrādājuma energoapgādē vai sakaru tīklā neatkarīgi no to veida nedrīkst radīt bīstamu situāciju.

Īpaša uzmanība jāpievērš šādiem jautājumiem:

(a)mašīnbūves izstrādājums nedrīkst sākt darboties negaidīti;

(b)mašīnu parametri nedrīkst mainīties nekontrolētā veidā, ja šādas izmaiņas var radīt bīstamas situācijas;

(c)mašīnbūves izstrādājuma darbības apturēšana nedrīkst tikt novērsta, ja apturēšanas komanda jau dota;

(d)neviena kustīga mašīnbūves izstrādājuma daļa vai sagatave, ko mašīnbūves izstrādājums tur, nedrīkst nokrist vai tikt izmesta;

(e)automātiska vai manuāla kustīgo daļu apturēšana, lai kādas tās būtu, nedrīkst būt traucēta;

(f)aizsargierīcēm pilnībā jāsaglabā efektivitāte vai arī jādod apturēšanas komanda.

1.3.AIZSARDZĪBA PRET MEHĀNISKIEM RISKIEM

1.3.1.Stabilitātes zuduma risks

Mašīnbūves izstrādājumam un tā sastāvdaļām un stiprinājumiem jābūt pietiekami stabiliem, lai izvairītos no apgāšanās, krišanas vai nekontrolētām kustībām transportēšanas, montāžas, demontāžas un jebkādas citas darbības laikā saistībā ar mašīnbūves izstrādājumu.

Ja pati mašīnbūves izstrādājuma forma vai paredzētā uzstādīšana nenodrošina pietiekamu stabilitāti, jāiebūvē piemēroti stiprinājuma līdzekļi, kas jānorāda instrukcijās.

1.3.2.Demontēšanās risks darbības laikā

Dažādajām mašīnbūves izstrādājuma daļām un to savienojumiem jāspēj izturēt slodzes, kam tās ir pakļautas lietošanas laikā.

Lietojamo materiālu ilgizturībai jāatbilst ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja paredzētajiem darba vides apstākļiem, īpaši attiecībā uz noguruma, novecošanās, korozijas un nodiluma parādībām.

Instrukcijās jānorāda inspicēšanu un uzturēšanas veids un biežums, kas vajadzīgi drošībai. Vajadzības gadījumā instrukcijās jānorāda dilšanai pakļautās daļas, kā arī to nomaiņas kritēriji.

Ja plīšanas vai sadalīšanās risks saglabājas, neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, attiecīgās daļas jāuzstāda, jānovieto un/vai jāaizsargā tā, lai jebkādi fragmenti tiktu uztverti, tādējādi novēršot bīstamas situācijas.

Gan nekustīgām, gan lokanām caurulēm, pa kurām plūst šķidrumi, īpaši zem augsta spiediena, jāspēj izturēt paredzamās iekšējās un ārējās slodzes, un tām jābūt stingri nostiprinātām un/vai aizsargātām, lai plīšana neradītu risku.

Ja apstrādājamo materiālu instrumentam padod automātiski, lai novērstu risku cilvēkiem, jāievēro šādi nosacījumi:

(a)kad sagatave nonāk saskarē ar instrumentu, tam jābūt sasniegušam normālos darba apstākļus;

(b)ja instruments sāk darboties un/vai apstājas (ar nolūku vai nejauši), padeve jāsaskaņo ar instrumenta kustību.

1.3.3.Krītošu vai izsviestu objektu radīti riski

Jāievēro piesardzība, lai novērstu risku, ko rada krītoši vai izsviesti objekti.

1.3.4.Virsmu, šķautņu vai stūru radīti riski

Ciktāl iespējams atbilstoši to paredzētajam izmantojumam, pieejamām mašīnas daļām nedrīkst būt asas šķautnes, asi stūri un raupjas virsmas, kas var radīt traumas.

1.3.5.Riski saistībā ar kombinētu mašīnbūves izstrādājumu

Ja mašīnbūves izstrādājums paredzēts vairāku dažādu darbību veikšanai, darbību starplaikā manuāli noņemot sagatavi (kombinēts mašīnbūves izstrādājums), tas jākonstruē un jāizgatavo tā, lai katru šā mašīnbūves izstrādājuma elementu varētu lietot atsevišķi, pārējiem elementiem neradot risku apdraudējumam pakļautām personām.

Šajā nolūkā ir jābūt iespējai atsevišķi iedarbināt un apturēt jebkuru neaizsargātu mašīnbūves izstrādājuma elementu.

1.3.6.Riski saistībā ar pārmaiņām darbības nosacījumos

Ja mašīnbūves izstrādājums ir paredzēts darbību izpildei ar dažādiem lietošanas nosacījumiem, tas jākonstruē un jāizgatavo tā, lai šo nosacījumu izvēli un regulēšanu varētu veikt droši un uzticami.

1.3.7.Risks saistībā ar kustīgajām daļām un psiholoģisko spriedzi

Mašīnbūves izstrādājuma kustīgās daļas jākonstruē un jāizgatavo tā, lai novērstu saskares riskus, kas var izraisīt nelaimes gadījumus, vai gadījumā, ja riski nav novēršami, lai tās būtu aprīkotas ar aizsargiem vai aizsargierīcēm.

Jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai novērstu kustīgo daļu nejaušu bloķēšanu. Ja veiktie pasākumi neizslēdz bloķēšanas varbūtību, ja nepieciešams, mašīnbūves izstrādājums ir jāaprīko ar vajadzīgām īpašajām aizsargierīcēm vai instrumentiem, lai iekārtu varētu atbloķēt drošā veidā.

Instrukcijās un pēc iespējas arī uz mašīnbūves izstrādājuma ar zīmi jānorāda uz šīm īpašajām aizsargierīcēm un kā tās lietojamas.

Tāda bīstamas situācijas un psiholoģisku spriedzi izraisoša saskares riska novēršanu, kuru var radīt mijiedarbība ar mašīnu, pielāgo:

(a)cilvēka un mašīnas līdzāspastāvēšanai kopīgā telpā, neveicot tiešu kopdarbību;

(b)cilvēka un mašīnas mijiedarbībai.

Mašīnbūves izstrādājums, kuram paredzēta pilnībā vai daļēji evolucionējoša rīcība vai loģika un kas konstruēts, lai darbotos ar dažādu autonomijas pakāpi, jāpielāgo, lai tas atbilstoši un piemēroti reaģētu uz cilvēku darbībām (mutiskām, izmantojot vārdus, un neverbālām, izmantojot žestus, sejas izteiksmes vai ķermeņa kustības) un lai tas saprotami paziņotu operatoriem par plānotajām darbībām (ko tas darīs un kāpēc).

1.3.8.Aizsarglīdzekļu izvēle aizsardzībai pret kustīgo daļu radītiem riskiem

Aizsargi vai aizsargierīces, ko lieto aizsardzībai pret kustīgo daļu radītiem riskiem, jāizvēlas atkarībā no riska veida. Lai atvieglotu izvēli, jāizmanto turpmāk minētās vadlīnijas.

1.3.8.1.Transmisijas kustīgās daļas

Aizsargiem, kas paredzēti cilvēku aizsardzībai pret apdraudējumiem, ko rada transmisijas kustīgās daļas, jābūt:

(a)vai nu fiksētiem aizsargiem, kā minēts 1.4.2.1. iedaļā, vai

(b)pārvietojamiem bloķējamiem aizsargiem, kā minēts 1.4.2.2. iedaļā.

Pārvietojamie bloķējamie aizsargi būtu jālieto, ja bieži var rasties vajadzība piekļūt attiecīgajām daļām.

1.3.8.2.Darba procesā iesaistītās kustīgās daļas

Aizsargiem vai aizsargierīcēm, kas paredzētas cilvēku aizsardzībai pret apdraudējumiem, ko rada darbā iesaistītās kustīgās daļas, jābūt:

(a)vai nu fiksētiem aizsargiem, kā minēts 1.4.2.1. iedaļā, vai

(b)pārvietojamiem bloķējamiem aizsargiem, kā minēts 1.4.2.2. iedaļā, vai

(c)aizsargierīcēm, kā minēts 1.4.3. iedaļā, vai

(d)iepriekš minēto veidu kombinācijai.

Tomēr, ja dažas darba procesā iesaistītas kustīgās daļas darbināšanas laikā nav iespējams pilnībā norobežot sakarā ar to, ka ir vajadzīga operatora iejaukšanās, šādas daļas jāaprīko ar:

(a)fiksētiem aizsargiem vai pārvietojamiem bloķējamiem aizsargiem, kas liedz piekļuvi tām daļu zonām, kas netiek izmantotas darbā, un

(b)regulējamiem aizsargiem, kā minēts 1.4.2.3. iedaļā, kas ierobežo piekļuvi tādām kustīgu daļu zonām, kurām piekļuve ir nepieciešama.

1.3.9.Nekontrolētas kustības risks

Ja mašīnbūves izstrādājuma daļas darbība ir apturēta, jebkāda novirze no apturēšanas pozīcijas, lai kāda iemesla dēļ tā notiktu, ja tas nenotiek vadības ierīču darbības rezultātā, ir jānovērš vai arī šai novirzei jābūt tādai, kas nerada apdraudējumu.

1.4.AIZSARGU UN AIZSARGIERĪČU OBLIGĀTIE RAKSTURLIELUMI

1.4.1.Vispārīgās prasības

Aizsargiem un aizsargierīcēm jābūt:

(a)ar izturīgu konstrukciju;

(b)droši nostiprinātām vietā;

(c)tādām, kas nerada nekādu papildu risku;

(d)tādām, kas nav viegli apejamas vai padarāmas ekspluatācijai nederīgas;

(e)novietotām piemērotā attālumā no bīstamās zonas;

(f)tādām, kas minimāli traucē novērot ražošanas procesu, un

(g)tādām, kas ļauj veikt būtiskus darbus, lai uzstādītu un/vai nomainītu instrumentus, kā arī veiktu uzturēšanu, atļaujot piekļūšanu tikai konkrētajai zonai, kurā darbs jāveic, ja iespējams, tā, lai nav jānoņem aizsargs vai jāatspējo aizsargierīce.

Turklāt, ja iespējams, aizsargiem ir jāaizsargā pret materiālu vai objektu izsviešanu vai krišanu, kā arī pret mašīnbūves izstrādājuma radītām emisijām.

1.4.2.Īpašas prasības aizsargiem

1.4.2.1.Fiksēti aizsargi

Fiksētiem aizsargiem jābūt nostiprinātiem, izmantojot tādas sistēmas, ko iespējams atvērt vai noņemt tikai ar instrumentiem.

Ja aizsargus noņem, to stiprinājumu sistēmām jāpaliek piestiprinātām pie aizsargiem vai mašīnbūves izstrādājuma.

Ja iespējams, jānodrošina, lai aizsargi neturas savā vietā bez stiprinājumiem.

1.4.2.2.Pārvietojami bloķējami aizsargi

Pārvietojamiem bloķējamiem aizsargiem:

(a)atvērtā stāvoklī, cik iespējams, jāpaliek piestiprinātiem pie mašīnbūves izstrādājuma;

(b)jābūt konstruētiem un izgatavotiem tā, lai tos būtu iespējams regulēt tikai ar apzinātu darbību.

Pārvietojamiem bloķējamiem aizsargiem jābūt saistītiem ar bloķēšanas ierīci, kas:

(a)novērš bīstamu mašīnbūves izstrādājuma funkciju iedarbināšanu, iekams aizsargs nav aizvērts, un

(b)dod apturēšanas komandu ik reizi, kad aizsargs vairs nav aizvērts.

Ja operators var aizsniegt bīstamo zonu, pirms beidzies risks bīstamu mašīnbūves izstrādājuma funkciju dēļ, pārvietojamie aizsargi papildus bloķējamai ierīcei jāsavieno ar aizsarga fiksējošu ierīci, kas:

(a)novērš mašīnbūves izstrādājuma bīstamu funkciju iedarbināšanu, iekams aizsargs nav aizvērts un fiksēts, un

(b)patur aizsargu aizvērtu un aizslēgtā stāvoklī, līdz novērsts traumas risks bīstamu mašīnbūves izstrādājuma funkciju dēļ.

Pārvietojamiem bloķējamiem aizsargiem jābūt projektētiem tā, lai vienas sastāvdaļas trūkums vai nepareiza darbība nepieļautu bīstamu mašīnbūves izstrādājuma funkciju iedarbināšanu vai arī apturētu tās.

1.4.2.3.Regulējami piekļuvi ierobežojoši aizsargi

Regulējamiem aizsargiem, kas ierobežo piekļuvi tā, ka iespējams piekļūt tikai tām kustīgo daļu zonām, kurām jāpiekļūst saistībā ar darbu, jābūt:

(a)manuāli vai automātiski regulējamiem atkarībā no veicamā darba veida, un

(b)jābūt ātri regulējamiem, nelietojot instrumentus.

1.4.3.Īpašas prasības aizsargierīcēm

Aizsargierīces jāprojektē un jāierīko vadības sistēmā tā, lai:

(a)kustīgās daļas nevarētu sākt darboties, kamēr operators tās var sasniegt;

(b)personas nevar sasniegt kustīgās daļas, kad tās kustas, un

(c)vienas to sastāvdaļas trūkums vai atteice neļauj iedarbināt vai aptur kustīgās daļas.

Aizsargierīcēm jābūt regulējamām tikai ar apzinātu rīcību.

1.5.RISKI SAISTĪBĀ AR CITIEM IEMESLIEM

1.5.1.Elektroapgāde

Ja mašīnbūves izstrādājumam ir elektroenerģijas pievads, tas jākonstruē, jāizgatavo un jāaprīko tā, lai novērstu vai varētu novērst visus ar elektrību saistītus apdraudējumus.

Mašīnbūves izstrādājumam piemēro drošības mērķus, kas noteikti Direktīvā 2014/35/ES. Tomēr pienākumus attiecībā uz mašīnbūves izstrādājuma atbilstības novērtējumu un tā laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā, ņemot vērā ar elektrību saistītos riskus, nosaka tikai šī regula.

1.5.2.Statiskā elektrība

Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai novērstu vai ierobežotu potenciāli bīstamu elektrostatisko lādiņu veidošanos, un/vai tas jāaprīko ar izlādētājsistēmu.

1.5.3.Tādas enerģijas pievads, kas nav elektroenerģija

Ja mašīnbūves izstrādājumu darbina enerģija, kas nav elektroenerģija, mašīnbūves izstrādājums jākonstruē, jāizgatavo un jāaprīko tā, lai novērstu visus potenciālos riskus, kas saistīti ar šiem enerģijas avotiem.

1.5.4.Montāžas kļūdas

Ja paredzams, ka, montējot vai atkārtoti montējot noteiktas daļas, ir iespējams pieļaut kļūdas, kas varētu radīt risku, to novērš ar šādu daļu konstrukciju un izgatavošanu vai, ja tas nav iespējams, ar tādas informācijas palīdzību, ko norāda uz pašām daļām un/vai to korpusiem. Tādu pašu informāciju norāda uz kustīgajām daļām un/vai to korpusiem, ja ir jāzina kustības virziens, lai izvairītos no riska.

Ja nepieciešams, plašāka informācija par šiem riskiem jāsniedz instrukcijās.

Ja riska avots var būt defektīvs savienojums, nepareiza savienošana jāpadara neiespējama konstruktīvi vai, ja tas nav iespējams, sniedzot attiecīgu informāciju uz savienojamajiem elementiem un, ja nepieciešams, uz savienošanas līdzekļiem.

1.5.5.Ekstremāla temperatūra

Jāveic pasākumi, lai novērstu jebkādu risku gūt traumas, saskaroties ar mašīnbūves izstrādājuma daļām vai materiāliem, kuru temperatūra ir augsta vai ļoti zema, vai tuvojoties tām.

Tāpat jāveic nepieciešamie pasākumi, lai izvairītos vai aizsargātu no riska, ka tiek izsviesti ļoti karsts vai ļoti auksts materiāls.

1.5.6.Ugunsgrēks

Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai novērstu jebkādus ugunsgrēka vai pārkaršanas riskus, ko rada pats mašīnbūves izstrādājums vai mašīnbūves izstrādājuma ražotās vai patērētās gāzes, šķidrumi, putekļi, tvaiki vai citas vielas.

1.5.7.Eksplozija

Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai novērstu eksplozijas riskus, ko rada pats mašīnbūves izstrādājums vai mašīnbūves izstrādājuma ražotās vai patērētās gāzes, šķidrumi, putekļi, tvaiki vai citas vielas.

Ciktāl tas attiecas uz eksplozijas riskiem saistībā ar mašīnbūves izstrādājuma lietošanu potenciāli sprādzienbīstamā atmosfērā, tam jāatbilst īpašajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.

1.5.8.Troksnis

Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai, ņemot vērā tehnikas attīstību un trokšņa mazināšanas līdzekļu pieejamību, līdz minimumam samazinātu risku, ko rada gaisvadīta trokšņa emisija, jo īpaši pie trokšņa avota.

Trokšņa emisijas līmeni var novērtēt, atsaucoties uz salīdzināmiem emisijas datiem par līdzīgu mašīnbūves izstrādājumu.

1.5.9.Vibrācijas

Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai, ņemot vērā tehnikas attīstību un vibrācijas mazināšanas līdzekļu pieejamību, līdz minimumam samazinātu risku, ko izraisa mašīnbūves izstrādājuma radītā vibrācija, jo īpaši pie vibrācijas avota.

Vibrāciju emisijas līmeni var novērtēt, atsaucoties uz salīdzināmiem emisijas datiem par līdzīgiem mašīnbūves izstrādājumiem.

1.5.10.Starojums

Nevēlamas starojuma emisijas no mašīnbūves izstrādājuma jānovērš vai arī jāsamazina līdz tādam līmenim, kam nav nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēkiem.

Jebkāda funkcionāla jonizējoša starojuma emisijas jāierobežo zemākajā līmenī, kāds ir pietiekams mašīnbūves izstrādājuma pareizai funkcionēšanai tā iestatīšanas, darbības un tīrīšanas laikā. Ja pastāv risks, jāveic nepieciešamie aizsardzības pasākumi.

Jebkāda funkcionāla nejonizējoša starojuma emisijas iestatīšanas, darbības un tīrīšanas laikā jāierobežo tādā līmenī, kādā tām nav nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēkiem.

1.5.11.Ārējais starojums

Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai ārējais starojums netraucē tā darbību.

1.5.12.Lāzera starojums

Ja lieto lāzera iekārtas, jāņem vērā turpmāk uzskaitītais:

(a)lāzera iekārtas mašīnbūves izstrādājumā jākonstruē un jāizgatavo tā, lai novērstu jebkādu nejaušu starojumu;

(b)lāzera iekārtas mašīnbūves izstrādājumā jāaizsargā tā, lai faktiskais starojums, atstarotais vai izkliedētais starojums, kā arī sekundārais starojums neapdraudētu veselību,

(c)mašīnbūves izstrādājuma lāzera iekārtu novērošanas vai regulēšanas optiskajam aprīkojumam jānovērš lāzera staru kaitīgā iedarbība uz veselību.

1.5.13.Bīstamu materiālu un vielu emisijas

Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai varētu izvairīties no tā radīto bīstamo materiālu un vielu ieelpošanas, norīšanas, saskares ar ādu, acīm un gļotādām, kā arī no to iekļūšanas organismā caur ādu riskiem.

Ja risku nevar novērst, mašīnbūves izstrādājums jāaprīko tā, lai bīstamos materiālus un vielas varētu ierobežot, uztvert, izsūknēt, izgulsnēt, izsmidzinot ūdeni, izfiltrēt vai apstrādāt ar citu līdzvērtīgi efektīvu metodi.

Ja mašīnbūves izstrādājuma normālas ekspluatācijas laikā process nav pilnībā norobežots, ierobežošanas vai uztveršanas, filtrēšanas vai atdalīšanas un izsūknēšanas ierīcēm jābūt izvietotām tā, lai tās darbotos cik vien iespējams efektīvi.

1.5.14.Iesprostošanas risks

Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē, jāizgatavo vai jāaprīko tā, lai novērstu cilvēka iesprostošanu tajā, vai, ja tas nav iespējams, jāaprīko ar palīdzības izsaukšanas līdzekļiem.

1.5.15.Slīdēšanas, klupšanas vai krišanas risks

Mašīnbūves izstrādājuma daļas, pa kurām jāpārvietojas vai uz kurām jāstāv cilvēkiem, jākonstruē un jāizgatavo tā, lai novērstu cilvēku slīdēšanu, klupšanu vai krišanu uz šīm daļām vai no tām.

Attiecīgos gadījumos šīs daļas jāaprīko ar rokturiem, kas nostiprināti attiecībā pret lietotāju un ļauj tam saglabāt stabilitāti.

1.5.16.Zibensizlāde

Mašīnbūves izstrādājums, kuru nepieciešams aizsargāt pret zibens iedarbību tā lietojuma laikā, jāaprīko ar sistēmu zibens radīta elektriskā lādiņa novadīšanai uz zemi.

1.6.UZTURĒŠANA

1.6.1.Mašīnbūves izstrādājuma uzturēšana

Regulēšanas un uzturēšanas punktiem jāatrodas ārpus bīstamajām zonām. Jābūt iespējamam veikt regulēšanas, uzturēšanas, remonta, tīrīšanas un apkopes darbības, kad mašīnbūves izstrādājums ir apturēts.

Ja vienu vai vairākus iepriekš minētos nosacījumus tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams izpildīt, jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka šīs operācijas var veikt drošā veidā (skatīt 1.2.5. iedaļu).

Ja mašīna darbojas automātiski un, ja vajadzīgs, arī citos gadījumos, jānodrošina savienotājierīce diagnostisko defektoskopisko iekārtu uzstādīšanai.

Automatizētu mašīnu sastāvdaļām, kas bieži jāmaina, jābūt viegli un drošā veidā noņemamām un nomaināmām. Šīm sastāvdaļām jābūt pieejamām minēto uzdevumu izpildei, lietojot attiecīgus tehniskos līdzekļus saskaņā ar noteiktajiem darbības paņēmieniem.

1.6.2.Piekļuve darbināšanas vietām un apkopes punktiem

Mašīna jākonstruē un jāizgatavo tā, lai varētu droši piekļūt visām zonām, kurās nepieciešama iejaukšanās mašīnas darbināšanas, regulēšanas, uzturēšanas un tīrīšanas laikā.

Tādu mašīnu gadījumā, kurās cilvēkiem darbināšanas, regulēšanas, uzturēšanas vai tīrīšanas veikšanai ir jāieiet, mašīnas piekļuves ejas un to izmēri jāpielāgo glābšanas iekārtu izmantošanai tā, lai nodrošinātu savlaicīgu cilvēku glābšanu.

1.6.3.Atvienošana no enerģijas avotiem

Mašīnbūves izstrādājums jāaprīko ar ierīcēm tā atvienošanai no visiem enerģijas avotiem. Šādi atvienotāji nepārprotami jāmarķē. Tām jābūt bloķējamām, ja atkārtota savienošana var apdraudēt cilvēkus. Jābūt iespējai atvienotājus bloķēt, ja operatoram nav iespējas no jebkura punkta, kas viņam pieejams, pārbaudīt, vai enerģijas padeve joprojām ir atvienota.

Ja mašīnbūves izstrādājumus var pievienot elektrotīklam ar kontaktdakšas palīdzību, pietiek ar kontaktdakšas atvienošanu, ar nosacījumu, ka operators no jebkura punkta, kas viņam pieejams, var pārbaudīt, vai kontaktdakša joprojām ir atvienota.

Pēc enerģijas padeves pārtraukšanas visai mašīnbūves izstrādājuma ķēdēs palikušajai vai uzkrātajai enerģijai jābūt izkliedējamai, neradot risku cilvēkiem.

Atkāpjoties no iepriekšējās daļās paredzētajām prasībām, noteiktas ķēdes var palikt savienotas ar to enerģijas avotiem, piemēram, lai noturētu daļas, aizsargātu informāciju, apgaismotu iekšējās zonas u. tml. Šajā gadījumā jāveic īpaši pasākumi operatora aizsardzībai.

1.6.4.Operatora iejaukšanās

Mašīnbūves izstrādājumam jābūt konstruētam, izgatavotam un aprīkotam tā, lai vajadzība pēc operatora iejaukšanās būtu ierobežota. Ja bez operatora iejaukšanās nav iespējams iztikt, tai jābūt viegli un droši izpildāmai.

1.6.5.Iekšējo daļu tīrīšana

Mašīna jākonstruē un jāizgatavo tā, lai iekšējās daļas, kurās ir bijušas bīstamas vielas vai preparāti, varētu iztīrīt, neieejot tajās; arī jebkādai nepieciešamai atbloķēšanai jābūt iespējamai no ārpuses. Ja ir neiespējami izvairīties no ieiešanas mašīnā, tā jākonstruē un jāizgatavo tā, lai tīrīšana noritētu droši.

1.7.INFORMĀCIJA

1.7.1.Informācija un brīdinājumi uz mašīnbūves izstrādājuma

Informāciju un brīdinājumus uz mašīnbūves izstrādājuma vēlams sniegt viegli saprotamu simbolu vai piktogrammu veidā.

1.7.1.1.Informācija un informācijas ierīces

Mašīnbūves izstrādājuma vadīšanai vajadzīga informācija jāsniedz tā, lai tā būtu nepārprotama un viegli saprotama. Tā nedrīkst būt pārmērīga, lai nepārslogotu operatoru.

Vizuālas atainošanas ierīcēm vai citiem interaktīviem operatora-mašīnas saziņas līdzekļiem jābūt viegli saprotamiem un viegli lietojamiem.

1.7.1.2.Brīdinājuma ierīces

Ja neuzraudzīta mašīnbūves izstrādājuma nepareiza darbība var apdraudēt personu veselību un drošību, mašīnbūves izstrādājums jāaprīko ar attiecīgiem akustiskiem vai gaismas brīdinājuma signāliem.

Ja mašīnbūves izstrādājums ir aprīkots ar brīdinājuma ierīcēm, tām jābūt nepārprotamām un viegli uztveramām. Operatoram jābūt līdzekļiem šo brīdinājuma ierīču pārbaudei jebkurā laikā.

Jāievēro konkrēto Savienības tiesību aktu prasības attiecībā uz krāsām un drošības signāliem.

1.7.2.Brīdinājums par nenovērstajiem riskiem

Ja, neraugoties uz veiktajiem projektēšanas pasākumiem drošības jomā, drošības pasākumiem un papildu aizsardzības pasākumiem, risks nav novērsts, jānodrošina nepieciešamie brīdinājumi, tostarp brīdināšanas ierīces.

1.7.3.Mašīnbūves izstrādājuma marķējums

Visi mašīnbūves izstrādājumi jāmarķē, redzami, salasāmi un neizdzēšami norādot vismaz šādus datus:

(a)ražotāja un, attiecīgā gadījumā, tā pilnvarotā pārstāvja uzņēmuma nosaukums un pilna adrese;

(b)mašīnbūves izstrādājuma apzīmējums;

(c)CE zīme;

(d)sērijas vai tipa apzīmējums;

(e)sērijas numurs, ja tāds ir;

(f)izlaides gads, t. i., gads, kurā pabeigts ražošanas process.

Aizliegts priekšlaicīgi vai arī ar atpakaļejošu datumu datēt mašīnbūves izstrādājumu, kad tam piestiprina CE zīmi.

Turklāt uz mašīnbūves izstrādājuma attiecīgi jānorāda, ja tas konstruēts un izgatavots lietošanai potenciāli sprādzienbīstamā vidē.

Uz mašīnbūves izstrādājuma jānorāda arī visa informācija, kas attiecas uz tā tipu un ir būtiska lietošanas drošībai. Uz šādu informāciju attiecas 1.7.1. iedaļā minētās prasības.

Ja lietošanas laikā mašīnbūves izstrādājuma daļa jāceļ ar celšanas iekārtu, šīs daļas masa jānorāda salasāmi, neizdzēšami un nepārprotami.

1.7.4.Instrukcijas

Instrukcijām, kas pievienotas mašīnbūves izstrādājumam, jābūt vai nu “Instrukcijām oriģinālvalodā”, vai “Instrukciju tulkojumam no oriģinālvalodas” — šajā gadījumā tulkojumam jāpievieno instrukcijas oriģinālvalodā.

Izņēmuma kārtā uzturēšanas instrukcijas, kas paredzētas ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja pilnvaroto specializēto darbinieku lietošanai, drīkst sniegt tikai vienā no Savienības oficiālajām valodām, kuru saprot šie specializētie darbinieki.

Instrukcijas drīkst nodrošināt digitālā formātā. Tomēr pēc pircēja pieprasījuma mašīnbūves izstrādājuma iegādes brīdī instrukcijas bez maksas tiek sniegtas papīra formātā.

Ja instrukcijas tiek sniegtas digitālā formātā, ražotājam:

(a)uz mašīnbūves izstrādājuma un pievienotajā dokumentā jānorāda, kā piekļūt digitālajām instrukcijām;

(b)skaidri jāapraksta, kura instrukciju versija atbilst mašīnbūves izstrādājuma modelim;

(c)jāsniedz informācija formātā, kas ļauj tiešajam lietotājam lejupielādēt un saglabāt instrukcijas elektroniskā ierīcē, lai tās būtu pieejamas jebkurā laikā, jo īpaši mašīnas avārijas gadījumā. Šī prasība attiecas arī uz tādu mašīnbūves izstrādājumu, kura instrukciju rokasgrāmata ir iegulta mašīnbūves izstrādājuma programmatūrā. Instrukciju sagatavošanas vispārējie principi

1.7.4.1.Instrukciju sagatavošanas vispārējie principi

(a)Instrukcijas sagatavo vienā vai vairākās Savienības oficiālajās valodās. Ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja pārbaudītajā(-ās) valodas versijā(-ās) jāparādās vārdiem “Instrukcijas oriģinālvalodā”.

(b)Ja “Instrukcijas oriģinālvalodā” nav nevienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā mašīnbūves izstrādājumu lietos, ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim, vai personai, kas ieved mašīnbūves izstrādājumu attiecīgās valodas teritorijā, jānodrošina tulkojums šajā(-ās) valodā(-ās). Tulkojumos jābūt minētiem vārdiem “Instrukciju tulkojums no oriģinālvalodas”.

(c)Instrukciju saturā jāietver ne tikai paredzama mašīnbūves izstrādājuma lietojuma apraksts, bet jāņem vērā arī jebkurš tā pamatoti paredzams nepareizs lietojums.

(d)Gadījumā, ja mašīnbūves izstrādājums paredzēts, lai to lietotu neprofesionāli operatori, lietošanas instrukcijas formulējumam un izkārtojumam jābūt tādam, kurā ņemts vērā vispārējās izglītības līmenis un uztveres īpatnības, kādas var pamatoti sagaidīt no šādiem operatoriem.

1.7.4.2.Instrukciju saturs

1. Katrā instrukciju rokasgrāmatā attiecīgā gadījumā jābūt vismaz šādai informācijai:

(a)ražotāja un, attiecīgā gadījumā, tā pilnvarotā pārstāvja uzņēmuma nosaukums un pilna adrese;

(b)mašīnbūves izstrādājuma apzīmējums, kā norādīts uz paša mašīnbūves izstrādājuma, izņemot sērijas numuru (skatīt 1.7.3. iedaļu);

(c)ES atbilstības deklarācija vai dokuments, kurā izklāstīts ES atbilstības deklarācijas saturs, kuros ir norādīti dati par mašīnbūves izstrādājumu, bet kuros var nebūt norādīts sērijas numurs un paraksts, vai interneta adrese, kurā ir pieejama ES atbilstības deklarācija;

(d)mašīnbūves izstrādājuma vispārīgs apraksts;

(e)rasējumi, diagrammas, apraksti un paskaidrojumi, kas nepieciešami mašīnbūves izstrādājuma lietošanai, uzturēšanai, remontam un tā pareizas darbības pārbaudei;

(f)tās(to) darba vietas(-u) apraksts, kurā(-ās) strādās operatori;

(g)mašīnbūves izstrādājumam paredzētā lietojuma apraksts;

(h)brīdinājumi attiecībā uz veidiem, kā mašīnbūves izstrādājumu nevajag lietot, kas, kā rāda pieredze, varētu notikt;

(i)montāžas, uzstādīšanas un pieslēgšanas instrukcijas, tostarp rasējumi, diagrammas un stiprinājuma līdzekļi, kā arī šasijas vai konstrukcijas apzīmējums, uz kādas mašīnbūves izstrādājums jāuzstāda;

(j)instrukcijas attiecībā uz uzstādīšanu un montāžu, lai samazinātu troksni un vibrāciju;

(k)instrukcijas par mašīnbūves izstrādājuma nodošanu ekspluatācijā un lietošanu un, ja nepieciešams, instrukcijas attiecībā uz operatoru apmācību;

(l)informācija par nenovērstiem riskiem, kas saglabājas, neraugoties uz konstruēšanas pasākumiem, kas vērsti uz drošību, drošības pasākumiem un papildu aizsardzības pasākumiem;

(m)instrukcijas par aizsardzības pasākumiem, kas jāveic lietotājam, nepieciešamības gadījumā ietverot arī informāciju par nepieciešamiem individuālās aizsardzības līdzekļiem;

(n)to instrumentu būtiskie raksturlielumi, kurus drīkst uzstādīt mašīnbūves izstrādājumam;

(o)apstākļi, kādos mašīnbūves izstrādājums atbilst stabilitātes prasībām lietošanas, transportēšanas, montāžas, demontāžas, ārpus ekspluatācijas, testēšanas laikā un kad tas paredzami nav lietojams;

(p)instrukcijas, lai nodrošinātu drošas transportēšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas darbības, norādot mašīnbūves izstrādājuma un tā dažādu daļu masu, ja tās parasti paredzēts transportēt atsevišķi;

(q)darbības metode, kas jāievēro nelaimes vai avārijas gadījumā; ja iespējama bloķēšanās, tad darbības metode, kas jāievēro, lai iekārtu varētu droši atbloķēt;

(r)to regulēšanas un uzturēšanas darbību apraksts, kas būtu jāveic lietotājam, kā arī tie profilaktiskie uzturēšanas pasākumi, kas jāievēro, ņemot vērā mašīnbūves izstrādājuma konstrukciju un lietojumu; 

(s)instrukcijas, kas paredzētas, lai varētu droši veikt regulēšanu un uzturēšanu, tostarp par aizsardzības pasākumiem, kas būtu jāveic šo darbību laikā;

(t)lietojamo rezerves daļu specifikācijas, ja tās ietekmē operatoru veselību un drošību;

(u)šāda informācija par gaisvadīta trokšņa emisijām:

I.vidējais A–izsvarotais skaņas spiediena līmenis darba vietās, ja tas pārsniedz 70 dB(A); ja šis līmenis nepārsniedz 70 dB(A), šis fakts jānorāda;

II.maksimālā C–izsvarotā momentānā skaņas spiediena vērtība darba vietās, ja tā pārsniedz 63 Pa (130 dB attiecībā pret 20 μPa);

III.mašīnbūves izstrādājuma radītais A–izsvarotais skaņas jaudas līmenis, ja vidējais A–izsvarotais skaņas spiediena līmenis darba vietās pārsniedz 80 dB(A).

Šīm vērtībām jābūt vai nu faktiski izmērītajām vērtībām attiecībā uz konkrēto mašīnbūves izstrādājumu, vai arī noteiktajām vērtībām, pamatojoties uz mērījumiem, kas veikti tehniski salīdzināmam mašīnbūves izstrādājumam, kas ir reprezentatīvs ražojamajam mašīnbūves izstrādājumam.

Ja mašīnbūves izstrādājums ir īpaši liels, vidējā A–izsvarotā skaņas jaudas līmeņa vietā drīkst norādīt vidējo A–izsvaroto skaņas spiediena līmeni noteiktās vietās ap mašīnbūves izstrādājumu.

Ja nevar piemērot saskaņotos standartus vai tehniskās specifikācijas, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu, skaņas līmeņus mēra, izmantojot attiecīgajam mašīnbūves izstrādājumam piemērotāko metodi. Kad norāda skaņas emisijas vērtības, jāprecizē šo vērtību nenoteiktība. Jānorāda mašīnbūves izstrādājuma lietošanas nosacījumi mērīšanas laikā un mērīšanas metodes.

Ja darba vieta(–as) nav noteikta(–as) vai tās nevar noteikt, A–izsvarotais skaņas spiediena līmenis jāmēra 1 metra attālumā no mašīnbūves izstrādājuma virsmas un 1,60 metru augstumā virs grīdas vai pieejas platformas. Jānorāda maksimālā skaņas spiediena vieta un vērtība.

Saistībā ar mašīnbūves izstrādājumu trokšņu samazināšanu instrukcijās attiecīgos gadījumos norāda, kā pareizi veikt iekārtu montāžu un uzstādīšanu (skatīt arī 1.7.4.2. iedaļas 1. punkta j) apakšpunktu).

Ja konkrētos Savienības tiesību aktos ir paredzētas citas prasības attiecībā uz skaņas spiediena līmeņu vai skaņas jaudas līmeņu mērīšanu, jāpiemēro šādi tiesību akti, un attiecīgie šīs iedaļas noteikumi nav jāpiemēro;

(v)ja iespējams, ka mašīnbūves izstrādājums izstaro nejonizējošu starojumu, kas var kaitēt cilvēkiem, jo īpaši cilvēkiem ar aktīvām vai neaktīvām implantētām medicīniskajām ierīcēm, informācija par emitēto starojumu gan operatoram, gan citām tai pakļautām personām;

(w)ja mašīnbūves izstrādājuma konstrukcijas dēļ no tā ir iespējamas bīstamu vielu emisijas, uztveršanas, filtrēšanas vai izvadīšanas ierīces raksturlielumi, ja šāda ierīce netiek piegādāta ar mašīnbūves izstrādājumu, un kāda no šādas informācijas:

I.bīstamu materiālu un vielu emisiju plūsmas ātrums no attiecīgā mašīnbūves izstrādājuma;

II.tādu bīstamu materiālu vai vielu koncentrācija mašīnbūves izstrādājuma tuvumā, ko izdala mašīnbūves izstrādājums vai ar to izmantotie materiāli un vielas;

III.uztveršanas vai filtrēšanas ierīces efektivitāte un nosacījumi, kas jāievēro, lai saglabātu tās efektivitāti laika gaitā.

Pirmajā daļā minētās vērtības vai nu faktiski mēra attiecīgajam mašīnbūves izstrādājumam vai nosaka, pamatojoties uz mērījumiem, kuri veikti tehniski salīdzināmam mašīnbūves izstrādājumam, kas ir reprezentatīvs jaunākajiem tehnikas sasniegumiem.

1.7.4.3.Tirdzniecības literatūra

Tirdzniecības literatūra, kurā aprakstīts mašīnbūves izstrādājums, nedrīkst būt pretrunā ar instrukcijām attiecībā uz veselības aizsardzības un drošības aspektiem. Tirdzniecības literatūrā, kurā aprakstīti mašīnbūves izstrādājumu efektivitātes rādītāji, jābūt tai pašai informācijai par emisijām, kāda minēta instrukcijās.

2.PAPILDU BŪTISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VESELĪBAS AIZSARDZĪBU UN DROŠĪBU NOTEIKTU KATEGORIJU MAŠĪNBŪVES IZSTRĀDĀJUMIEM

Mašīnām, kas paredzētas darbībām ar pārtikas, kosmētikas vai farmaceitiskajiem produktiem, rokas un/vai ar roku darbināmām mašīnām, pārnēsājamām stiprināšanas un citām triecienspēka mašīnām, mašīnām koka un materiālu ar tam līdzīgiem fizikāliem raksturlielumiem apstrādei un pesticīdu lietošanas mašīnām jāatbilst visām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, kas aprakstītas šajā nodaļā (skatīt sadaļas “Vispārējie principi” 4. punktu).

2.1.MAŠĪNAS, KAS PAREDZĒTAS DARBĪBĀM AR PĀRTIKAS, KOSMĒTIKAS VAI FARMACEITISKAJIEM PRODUKTIEM

2.1.1.Vispārīgi

Mašīnas, kas paredzētas lietojumam saskarē ar pārtikas, kosmētikas vai farmaceitiskajiem produktiem, jākonstruē un jāizgatavo tā, lai novērstu jebkādu infekcijas, saslimšanas vai saindēšanas risku.

Jāievēro šādas prasības:

(a)materiāliem, kas saskaras vai kam paredzēts nonākt saskarē ar pārtikas, kosmētikas vai farmaceitiskajiem produktiem, jāatbilst attiecīgajos Savienības tiesību aktos izklāstītajiem nosacījumiem. Mašīna jākonstruē un jāizgatavo tā, lai šos materiālus varētu notīrīt pirms katras lietošanas. Ja tas nav iespējams, tad jālieto vienreizlietojamas daļas;

(b)visām virsmām, kuras nonāk saskarē ar pārtiku, kosmētiku vai farmaceitiskiem produktiem, izņemot vienreizlietojamas daļas, ir:

I.jābūt gludām, bez šķautnēm un spraugām, kur var krāties organiskas vielas. Tas pats attiecas uz to savienojumiem;

II.jābūt konstruētām un izgatavotām tā, lai līdz minimumam samazinātu mezglu izvirzījumus, malas, un padziļinājumus;

III.jābūt viegli tīrāmām un dezinficējamām, ja iespējams, pēc viegli demontējamu daļu noņemšanas; iekšējo virsmu liekumu rādiusiem ir jābūt pietiekami lieliem, lai būtu iespējama rūpīga tīrīšana;

(c)jābūt iespējamam no mašīnas pilnībā izlaist visus šķidrumus, gāzes un aerosolus, kas veidojas no pārtikas, kosmētikas vai farmaceitiskajiem produktiem, kā arī no tīrīšanas, dezinficēšanas un skalošanas šķidrumiem (ja iespējams, “tīrīšanas” stāvoklī);

(d)mašīnas ir jākonstruē un jāizgatavo tā, lai novērstu jebkādu vielu vai dzīvu būtņu, īpaši kukaiņu, iekļūšanu vai jebkādu organisku vielu uzkrāšanos zonās, kuras nevar iztīrīt;

(e)mašīnas ir jākonstruē un jāizgatavo tā, lai saskarē ar pārtiku, kosmētiku vai farmaceitiskiem produktiem nevarētu nonākt nekādas veselībai bīstamas palīgvielas, tostarp lietotās smērvielas. Vajadzības gadījumā mašīnas ir jākonstruē un jāizgatavo tā, lai būtu iespējams pārbaudīt to pastāvīgu atbilstību šai prasībai.

2.1.2.Instrukcijas

Instrukcijās attiecībā uz mašīnām, kas paredzētas darbībām ar pārtikas, kosmētikas vai farmaceitiskajiem produktiem, jānorāda ieteicamie tīrīšanas, dezinfekcijas un skalošanas līdzekļi un metodes, turklāt ne tikai viegli pieejamu zonu apstrādei, bet arī to zonu apstrādei, kuras nav pieejamas vai piekļuve kurām nav vēlama.

2.2.PĀRNĒSĀJAMAS ROKAS UN/VAI AR ROKU VADĀMAS MAŠĪNAS

2.2.1.Vispārīgi noteikumi

Pārnēsājamām rokas un/vai ar roku vadāmām mašīnām:

(a)atkarībā no mašīnas tipa jābūt pietiekama izmēra balsta virsmai un pietiekamam skaitam piemērota izmēra rokturu un balstu, kas izvietoti tā, ka nodrošina mašīnas stabilitāti paredzētos ekspluatācijas apstākļos;

(b)ja mašīnas rokturus nevar pilnīgi droši atlaist, jābūt aprīkotām ar manuālas iedarbināšanas un apturēšanas vadības ierīcēm, ko operators var darbināt, neatlaižot rokturus, izņemot gadījumus, kad tas ir tehniski neiespējami vai kad ir neatkarīga vadības ierīce;

(c)jānovērš nejaušas iedarbināšanas un/vai darbības turpināšanās risks pēc tam, kad operators ir atlaidis rokturus. Ja šī prasība nav tehniski izpildāma, jāveic līdzvērtīgi pasākumi;

(d)jāļauj vajadzības gadījumā vizuāli novērot bīstamo zonu un pārbaudīt instrumenta saskari ar apstrādājamo materiālu;

(e)jābūt ierīcei vai pievienotai izplūdes sistēmai ar novadīšanas savienojuma izeju vai līdzvērtīgai sistēmai, kas paredzēta bīstamo vielu emisiju uztveršanai vai samazināšanai. Šī prasība neattiecas uz gadījumiem, ja tās izmantošana izraisītu jauna riska rašanos, ja mašīnu galvenā funkcija ir bīstamo vielu izsmidzināšana, kā arī uz iekšdedzes motoru emisijām. Pārnēsājamu mašīnu rokturis jākonstruē un jāizgatavo tā, lai mašīnas iedarbināšana un apturēšana būtu vienkārša.

2.2.1.1.Instrukcijas

Instrukcijās jābūt šādai informācijai par pārnēsājamo rokas un ar roku vadāmo mašīnu radīto vibrāciju, ko izsaka kā paātrinājumu (m/s2):

(a)vibrāciju kopējā vērtība no nepārtrauktām vibrācijām, kuras iedarbojas uz plaukstas-rokas sistēmu;

(b)atkārtotu trieciena vibrāciju, kuras iedarbojas uz plaukstas-rokas sistēmu, paātrinājuma maksimālās amplitūdas vidējā vērtība;

(c)abu mērījuma nenoteiktība.

Pirmajā daļā minētās vērtības vai nu faktiski mēra attiecīgajām mašīnām vai nosaka, pamatojoties uz mērījumiem, kuri veikti tehniski salīdzināmam mašīnbūves izstrādājumam, kas ir reprezentatīvs jaunākajiem tehnikas sasniegumiem.

Ja nevar piemērot saskaņotus standartus vai tehniskās specifikācijas, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu, vibrāciju datus mēra, izmantojot attiecīgajai mašīnai piemērotākos mērījumu noteikumus.

Jānorāda ekspluatācijas apstākļi mērīšanas laikā un mērījuma metodes vai arī atsauce uz piemēroto saskaņoto standartu.

2.2.2.Pārnēsājamas stiprināšanas un citas triecienspēka mašīnas

2.2.2.1.Vispārīgi

Pārnēsājamas stiprināšanas un citas triecienspēka mašīnas jākonstruē un jāizgatavo tā, lai:

(a)enerģiju uz elementu, uz kuru iedarbojas trieciena spēks, nodotu starpsastāvdaļa, kas neatstāj iekārtu;

(b)aktivēšanas ierīce nepieļautu trieciena veikšanu, ja mašīna neatrodas pareizā stāvoklī ar atbilstīgu spiedienu uz pamata materiālu;

(c)novērstu netīšu iedarbināšanu; vajadzības gadījumā būtu nepieciešama pareiza darbību ar aktivēšanas ierīci un vadības ierīci secība, lai veiktu triecienu;

(d)rīkošanās ar mašīnu laikā vai trieciena gadījumā nebūtu iespējama netīša tās iedarbināšana;

(e)ielādēšanas un izlādēšanas darbības varētu veikt viegli un droši.

Ja nepieciešams, ir jābūt iespējamam ierīci aprīkot ar šķembu aizsargu(-iem), un piemērotu aizsargu(-us) nodrošina mašīnas ražotājs.

2.2.2.2.Instrukcijas

Instrukcijās jāsniedz nepieciešamā informācija par:

(a)piederumiem un maināmām iekārtām, ko var lietot kopā ar mašīnu;

(b)piemērotiem stiprinājuma vai citiem triecienam pakļautiem elementiem, kādus var lietot kopā ar mašīnu;

(c)attiecīgā gadījumā, piemērotām kasetnēm, kas jāizmanto.

2.3.KOKA UN MATERIĀLU AR LĪDZĪGIEM FIZIKĀLIEM RAKSTURLIELUMIEM APSTRĀDES MAŠĪNAS

Mašīnām, kas paredzētas koka un materiālu ar līdzīgiem fizikāliem raksturlielumiem, ir jāatbilst šādām prasībām:

(a)mašīnas jākonstruē, jāizgatavo un jāaprīko tā, lai ar mašīnu apstrādājamo sagatavi var droši novietot un virzīt; ja sagatavi uz darbgalda tur ar rokām, darbgaldam darba laikā jābūt pietiekami stabilam, un tas nedrīkst apgrūtināt sagataves pārvietošanu;

(b)ja iespējama mašīnas lietošana apstākļos, kad pastāv sagatavju vai to daļu izsviešanas risks, tā jākonstruē, jāizgatavo vai jāaprīko tā, lai novērstu šādu izsviešanu vai, ja tas nav iespējams, lai izmešana nerada riskus operatoram un/vai apdraudējumam pakļautām personām;

(c)mašīna jāaprīko ar automātiskām bremzēm, kas pietiekami īsā laikā aptur instrumentu, ja tā apstāšanās laikā rodas risks ar to saskarties;

(d)ja instruments ir iebūvēts daļēji automatizētā mašīnā, tā jākonstruē un jāizgatavo tā, lai novērstu vai samazinātu nejaušu traumu risku.

2.4.AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻU LIETOŠANAS MAŠĪNAS

2.4.1.Definīcija

“Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas mašīna” ir mašīna, kas īpaši paredzēta, lai lietotu augu aizsardzības līdzekļus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 2. panta 1. punkta nozīmē 2 .

2.4.2.Vispārīgi noteikumi

Pesticīdu lietošanas mašīnu ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim jānodrošina, ka tiek veikts risku novērtējums saistībā ar pesticīdu netīšu iedarbību uz vidi atbilstīgi risku novērtēšanas un risku samazināšanas procesam, kas minēts sadaļas “Vispārēji principi” 1. punktā.

Pesticīdu lietošanas mašīnas jākonstruē un jāizgatavo, ņemot vērā pirmajā daļā minētā riska novērtējuma rezultātus, lai tās varētu darbināt, regulēt un uzturēt, nepieļaujot pesticīdu netīšu iedarbību uz vidi.

Nekādā gadījumā nedrīkst notikt noplūdes.

2.4.3.Vadības ierīces un uzraudzība

No darbināšanas vietas jābūt iespējamam viegli un precīzi vadīt, uzraudzīt un nekavējoties apturēt pesticīdu lietošanu.

2.4.4.Uzpildīšana un iztukšošana

Mašīna jākonstruē un jāizgatavo tā, lai atvieglotu precīzu uzpildīšanu ar vajadzīgo pesticīda daudzumu un nodrošinātu vieglu un pilnīgu iztukšošanu, novēršot pesticīda izšļakstīšanos un izvairoties no ūdens avotu piesārņošanas šādu darbību laikā.

2.4.5.Pesticīdu lietošana

2.4.5.1.Lietojuma deva

Mašīnai jābūt aprīkotai ar līdzekļiem lietojuma devas vieglai, precīzai un drošai regulēšanai.

2.4.5.2.Pesticīdu izkliede, nogulsnēšanās un aiznese

Mašīnas jākonstruē un jāizgatavo tā, lai nodrošinātu pesticīda nogulsnēšanos tikai mērķa zonās, lai mazinātu zaudējumus citām zonām un nepieļautu pesticīda aiznesi vidē. Attiecīgos gadījumos jānodrošina vienmērīga pesticīdu izkliede un homogēna nogulsnēšanās.

2.4.5.3.Testi

Lai pārliecinātos, ka attiecīgās mašīnas daļas atbilst 2.4.5.1. un 2.4.5.2. iedaļā noteiktajām prasībām, ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim katram attiecīgajam mašīnas tipam jāveic vai jāuzdod veikt atbilstoši testi.

2.4.5.4.Zudumi apturēšanas laikā

Mašīnai jābūt konstruētai un izgatavotai tā, lai novērstu zudumus, kamēr pesticīdu lietošanas funkcija ir izslēgta.

2.4.6.Uzturēšana

2.4.6.1.Tīrīšana

Mašīnai jābūt konstruētai un izgatavotai tā, lai to varētu viegli un rūpīgi iztīrīt, nepiesārņojot vidi.

2.4.6.2.Apkope

Mašīnai jābūt konstruētai un izgatavotai tā, lai atvieglotu nolietoto daļu nomaiņu, nepiesārņojot vidi.

2.4.7.Inspicēšanas

Jābūt iespējamam mašīnai ērti pievienot nepieciešamos mērinstrumentus, lai pārbaudītu tās pareizu darbību.

2.4.8.Sprauslu, sietu un filtru marķējums

Sprauslām, sietiem un filtriem jābūt marķētiem tā, lai būtu skaidri saprotams to tips un izmērs.

2.4.9.Izmantotā pesticīda norādīšana

Attiecīgā gadījumā mašīnai jābūt aprīkotai ar īpašu turekli, kur operators var ievietot izmantotā pesticīda nosaukumu.

2.4.10.Instrukcijas

Instrukcijās jāsniedz šāda informācija:

(a)piesardzības pasākumi, kas veicami, samaisot, iepildot, smidzinot, iztukšojot, tīrot, apkopjot un transportējot mašīnu, lai novērstu vides piesārņošanu;

(b)sīki izstrādāti lietošanas nosacījumi dažādām paredzētām darba vidēm, ieskaitot attiecīgo sagatavošanu un regulēšanu, kas nepieciešama, lai nodrošinātu pesticīda nogulsnēšanos paredzētajās zonās, vienlaikus mazinot zaudējumus citām zonām, lai novērstu aiznesi vidē un attiecīgos gadījumos nodrošinātu pesticīda vienmērīgu izkliedi un homogēnu nogulsnēšanos;

(c)mašīnā izmantojamo sprauslu, sietu un filtru tipi un izmēru diapazons;

(d)pārbaužu biežums un kritēriji un metodes to daļu nomaiņai, kuru nodilšana ietekmē mašīnas pareizu darbību, piemēram, sprauslām, sietiem un filtriem;

(e)kalibrēšanas, ikdienas uzturēšanas, sagatavošanas ziemai specifikācijas un citas pārbaudes, lai nodrošinātu mašīnas pareizu darbību;

(f)pesticīdu tipi, kas var izraisīt nepareizu mašīnas darbību;

(g)norāde, ka operatoram vajadzētu aktualizēt izmantotā pesticīda nosaukumu īpašajā tureklī, kas minēts 2.4.9. iedaļā;

(h)visu īpašo iekārtu vai piederumu pievienošana un izmantošana, kā arī vajadzīgie piesardzības pasākumi, kas jāievēro;

(i)norāde, ka uz mašīnu var attiekties dalībvalstu prasības attiecībā uz atbildīgo iestāžu regulārām inspekcijām, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/128/EK 3 ;

(j)mašīnas funkcijas, kas jāpārbauda, lai nodrošinātu tās pareizu darbību;

(k)instrukcijas vajadzīgo mērinstrumentu pievienošanai.

3.PAPILDU BŪTISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VESELĪBAS AIZSARDZĪBU UN DROŠĪBU, LAI NOVĒRSTU RISKUS, KO RADA MAŠĪNU MOBILITĀTE

Mašīnām, kuru mobilitāte rada riskus, jāatbilst visām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, kas aprakstītas šajā nodaļā (skatīt sadaļas “Vispārējie principi” 4. punktu).

3.1.VISPĀRĪGI

3.1.1.Definīcijas

(a)“Mašīnas, kuru mobilitāte rada riskus”:

I.mašīnas, kuru darbība prasa mobilitāti ekspluatācijas laikā vai arī nepārtrauktu vai daļēji nepārtrauktu kustību starp fiksētām darba vietām, vai

II.mašīnas, kuras darbina nekustinot, taču kuras var būt aprīkotas tā, lai dotu iespēju tās vieglāk pārvietot no vienas vietas uz citu.

(b)“Vadītājs” ir persona, kas atbild par mašīnas pārvietošanu un kas var pārvietoties ar mašīnu vai ar kājām, pavadot mašīnu, vai vadīt mašīnu, izmantojot tālvadību, vai var attālināti uzraudzīt autonomu mobilo mašīnbūves izstrādājumu neatkarīgi no attāluma un vadības saziņas līdzekļa.

(c)“Autonomas mobilās mašīnas” ir mobilas mašīnas ar autonomas darbības režīmu, kurā pārvietošanās laikā un darba zonā bez pastāvīgas operatora līdzdalības tiek nodrošinātas visas mobilās mašīnas būtiskās drošības funkcijas.

3.2.DARBA VIETAS

3.2.1.Vadīšanas vieta

Redzamībai no vadīšanas vietas jābūt tādai, lai vadītājs, būdams pilnīgā drošībā pats un neapdraudot citas apdraudējumam pakļautas personas, varētu darbināt mašīnu un tās instrumentus paredzētajos lietojuma apstākļos. Ja nepieciešams, jānodrošina atbilstīgas ierīces, lai novērstu riskus nepietiekamas tiešās redzamības dēļ.

Mašīna, kurā pārvietojas vadītājs, ir jākonstruē un jāizgatavo tā, lai nepastāvētu risks, ka vadītājs no vadīšanas vietas varētu netīši nonākt saskarē ar riteņiem un kāpurķēdēm.

Uz mašīnas sēdošu vadītāju vietas jākonstruē un jāizgatavo tā, lai varētu uzstādīt vadītāja kabīni, ar nosacījumu, ka tas nepalielina risku un tai ir pietiekami vietas. Kabīnē jābūt vietai, kurā atrodas vadītājam nepieciešamās instrukcijas.

3.2.2.Sēdeklis

Ja pastāv risks, ka vadītāju vai citas ar mašīnu pārvadātās personas varētu saspiest starp mašīnas daļām un apkārtējo vidi, ja mašīna sagāžas vai apgāžas, jo īpaši attiecībā uz mašīnām, kas aprīkotas ar aizsargkonstrukciju, kas minēta 3.4.3. vai 3.4.4. iedaļā, mašīnai jābūt konstruētai vai aprīkotai ar ierobežotājsistēmu tā, lai noturētu cilvēkus sēdekļos vai aizsargkonstrukcijas iekšpusē, neierobežojot to pārvietojumu brīvību, kāda nepieciešama mašīnas vadīšanai vai pārvietojumiem saistībā ar konstrukciju, ko nosaka sēdekļu atsperojums. Šādas ierobežotājsistēmas vai pasākumus nedrīkst izmantot, ja tie palielina risku.

Vadīšanas vietā jānodrošina vizuāls vai skaņas signāls, kas brīdina vadītāju, ja šāda ierobežotājsistēma nav aktīva.

3.2.3.Vietas citām personām

Ja lietošanas nosacījumi paredz, ka dažreiz vai regulāri ar mašīnu drīkst pārvadāt vai uz tās drīkst strādāt personas, kas nav vadītājs, šādām personām jānodrošina piemērotas vietas, kur tās bez riska var atrasties pārvadāšanas un darba laikā.

Šā pielikuma 3.2.1. iedaļas pirmā un otrā daļa attiecas arī uz vietām, kas paredzētas personām, kas nav vadītājs.

3.2.4.Uzraudzības kontroles funkcija

Autonomiem mobiliem mašīnbūves izstrādājumiem jābūt īpašai uzraudzības kontroles funkcijai, kas tiek izmantota autonomajā režīmā. Šī funkcija ļauj operatoram attālināti saņemt no mašīnas informāciju. Uzraudzības kontroles funkcija nodrošina iespēju veikt darbības vienīgi, lai apturētu un iedarbinātu mašīnu attālināti. Tai jābūt konstruētai un izgatavotai tā, lai atļautu veikt šīs darbības vienīgi tad, ja vadītājs var tieši vai netieši redzēt mašīnas pārvietošanās un darba zonu un aizsargierīces ir aktīvas.

Informācija, kuru vadītājs saņem no mašīnas, kad uzraudzības kontroles funkcija ir aktīva, nodrošina vadītājam pilnīgu un precīzu pārskatu par mašīnas darbību, pārvietošanos un drošu novietojumu pārvietošanās un darba zonā.

Šī informācija brīdina vadītāju gadījumā, ja ir radusies vai gaidāma neparedzēta vai bīstama situācija, kad nepieciešama vadītāja iejaukšanās.

Ja uzraudzības kontroles funkcija nav aktīva, mašīnas darbība nedrīkst būt iespējama.

3.3.VADĪBAS SISTĒMAS

Ja nepieciešams, jāveic pasākumi, lai novērstu neatļautu vadības ierīču lietojumu.

Tālvadības ierīču gadījumā uz katras vadības ierīces skaidri jānorāda mašīna, ko vada ar šo ierīci.

Tālvadības sistēma jākonstruē un jāizgatavo tā, lai tā iedarbotos tikai uz:

(a)konkrēto mašīnu;

(b)konkrētajām funkcijām.

Ar tālvadību vadāmām mašīnām jābūt konstruētām un izgatavotām tā, lai tās reaģētu tikai uz tiem signāliem, ko raida tām paredzētās vadības ierīces.

3.3.1.Vadības ierīces

Vadītājam jāspēj iedarbināt visas vadības ierīces, kas vajadzīgas mašīnas vadīšanai no vadīšanas vietas, izņemot to funkciju iedarbināšanu, kuras var droši iedarbināt tikai ar vadības ierīcēm, kas atrodas citviet. Šīs funkcijas, jo īpaši, ietver tās funkcijas, par ko atbild operatori, kas nav vadītājs, vai kuru izpildei vadītājam jāatstāj vadīšanas vieta, lai tās droši vadītu.

Ja ir pedāļi, tie jākonstruē, jāizgatavo un jāuzstāda tā, lai vadītājs tos var droši darbināt, pastāvot minimālam nepareizas izmantošanas riskam. To virsmām jābūt neslīdīgām un viegli tīrāmām.

Ja to darbināšana var radīt apdraudējumus, jo īpaši bīstamas kustības, vadības ierīcēm, izņemot tās, kuru stāvokļi ir iepriekš iestatīti, jāatgriežas neitrālā stāvoklī, tiklīdz operators tās atlaiž.

Ja mašīnai ir riteņi, stūres iekārta jākonstruē un jāizgatavo tā, lai mazinātu stūres rata vai stūres sviras pēkšņas kustības, ko izraisa triecieni pret vadriteņiem.

Jebkura vadības ierīce, kas bloķē diferenciāli, jāprojektē un jāierīko tā, lai diferenciāli varētu atbloķēt, kad mašīna pārvietojas.

Šā pielikuma 1.2.2. iedaļas sestā daļa saistībā ar akustiskiem un/vai vizuāliem brīdinājuma signāliem attiecas tikai uz pārvietošanos atpakaļgaitā.

3.3.2.Iedarbināšana/kustība

Visas tādu pašgājēju mašīnu, uz kurām sēž vadītājs, pārvietošanās ir iespējamas tikai tad, ja vadītājs atrodas pie vadības ierīcēm.

Ja ekspluatācijas nolūkā mašīnai jāpievieno ierīces, kas pārsniedz tās normālos darba gabarītus (piemēram, stabilizatori, strēles u. tml.), vadītājam jābūt nodrošinātiem līdzekļiem pirms mašīnas kustības sākšanas viegli pārliecināties, vai šīs ierīces ir īpašā stāvoklī, kas ļauj sākt drošu kustību.

Tas attiecas arī uz visām pārējām daļām, kam, lai kustība būtu droša, jābūt īpašā stāvoklī un, ja vajadzīgs, fiksētām.

Ja tas neizraisa citus riskus, mašīnu kustībai jābūt atkarīgai no iepriekš minēto daļu novietojuma drošā stāvoklī.

Nedrīkst būt iespējama mašīnas netīša pārvietošanās motora iedarbināšanas laikā.

Attiecībā uz autonoma mobila mašīnbūves izstrādājuma kustību jāņem vērā riski, kas saistīti ar tā paredzēto pārvietošanās un darba zonu.

3.3.3.Braukšanas funkcija

Neskarot ceļu satiksmes noteikumus, pašgājējām mašīnām un to piekabēm jāatbilst prasībām, kas attiecas uz ātruma samazināšanu, apstāšanos, bremzēšanu un nekustīgumu, lai garantētu drošību visos atļautajos ekspluatācijas, slogojuma, ātruma, ceļa virsmas un slīpuma apstākļos.

Vadītājam jābūt iespējamam samazināt pašgājējas mašīnas ātrumu un to apturēt ar galvenās ierīces palīdzību. Ja tas vajadzīgs drošības nolūkā, galvenās ierīces atteices vai tās darbināšanai vajadzīgās enerģijas padeves defekta gadījumam jāierīko avārijas ierīce ar pilnīgi neatkarīgu un viegli pieejamu vadības ierīci ātruma samazināšanai un apturēšanai.

Ja tas vajadzīgs drošības nolūkā, jānodrošina bloķēšanas ierīce, lai nodrošinātu stacionāras mašīnas izkustēšanos. Šo ierīci drīkst kombinēt ar vienu no šā punkta otrajā daļā minētajām ierīcēm, ja tā ir tīri mehāniska.

Ar tālvadību vadāma mašīna jāaprīko ar ierīcēm darbības automātiskai un tūlītējai apturēšanai un iespējami bīstamu darbību nepieļaušanai šādās situācijās:

(a)ja vadītājs zaudē kontroli;

(b)ja mašīna saņem apturēšanas signālu;

(c)ja ar drošību saistītajā sistēmas daļā konstatēts defekts;

(d)ja noteiktā laikā netiek saņemts validācijas signāls.

Šā pielikuma 1.2.4. iedaļa neattiecas uz braukšanas funkciju.

Autonomiem mobiliem mašīnbūves izstrādājumiem jāatbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

(a)tā pārvietošanās un darbība notiek norobežotā zonā, kas aprīkota ar perifēru aizsardzības sistēmu, kas ietver aizsargus vai aizsargierīces;

(b)tas ir aprīkots ar ierīcēm, kuras paredzētas cilvēku, mājdzīvnieku vai citu tuvumā esošu šķēršļu noteikšanai, ja šādi šķēršļi var radīt risku cilvēku vai mājdzīvnieku veselībai un drošībai vai mašīnbūves izstrādājuma drošai darbībai.

Tādu mobilo mašīnbūves izstrādājumu kustība, kuri ir savienoti ar vienu vai vairākām piekabēm vai velkamām iekārtām, ieskaitot autonomus mobilos mašīnbūves izstrādājumus, kuri ir savienoti ar vienu vai vairākām piekabēm vai velkamām iekārtām, nedrīkst radīt risku cilvēkiem, mājdzīvniekiem vai citiem šķēršļiem šādu mašīnbūves izstrādājumu un piekabju vai velkamo iekārtu bīstamajā zonā.

3.3.4.Gājēja vadītas mašīnas kustība

Gājēja vadītas pašgājējas mašīnas kustībai jābūt iespējamai, tikai vadītājam pastāvīgi darbinot attiecīgo vadības ierīci. Jo īpaši nedrīkst būt iespējama kustības sākšanās, iedarbinot motoru. Gājēja vadītas pašgājējas mašīnas vadības sistēmas jākonstruē tā, lai mazinātu riskus, ko rada mašīnas netīša kustība vadītāja virzienā, jo īpaši:

(a)saspiešanu;

(b)rotējošu instrumentu radītas traumas.

Mašīnas braukšanas ātrumam jāatbilst kājām ejoša vadītāja pārvietošanās ātrumam.

Ja mašīnai var pievienot rotējošu instrumentu, nedrīkst būt iespējams darbināt šo instrumentu, kad ir ieslēgta atpakaļgaitas vadības ierīce, izņemot gadījumus, kad mašīnas kustību izraisa instrumenta kustība. Pēdējā gadījumā atpakaļgaitas ātrumam jābūt tādam, lai tas neapdraudētu vadītāju.

3.3.5.Vadības ķēdes atteice

Ja ir uzstādīta stūres sistēma ar pastiprinātāju, tā energoapgādes avota atteice nedrīkst mašīnu padarīt nevadāmu laikā, kas vajadzīgs tās apturēšanai.

Autonomu mobilo mašīnu gadījumā stūres iekārtas atteice nedrīkst ietekmēt mašīnas drošību.

3.4.AIZSARDZĪBA PRET MEHĀNISKIEM RISKIEM

3.4.1.Nekontrolēta kustība

Mašīnbūves izstrādājums jāprojektē, jākonstruē tā un, ja vajadzīgs, jānovieto uz tā mobilā balsta tā, lai pārvietošanas laikā tā smaguma centra nekontrolējamas svārstības neietekmētu tā stabilitāti vai neradītu pārmērīgu deformāciju tā konstrukcijai.

3.4.2.Transmisijas kustīgās daļas

Atkāpjoties no 1.3.8.1. iedaļas noteikumiem, motoru gadījumā pārvietojamiem aizsargiem, kas nepieļauj piekļuvi kustīgajām daļām motora nodalījumā, nav nepieciešamas bloķēšanas ierīces, ja tie jāatver vai nu lietojot instrumentu vai atslēgu, vai arī vadības ierīci, kas atrodas vadītāja vietā, ar nosacījumu, ka vadītāja vieta ir pilnībā slēgta un slēdzama kabīne, kurā nav iespējams iekļūt nepiederošām personām.

3.4.3.Apgāšanās un sagāšanās

Ja pašgājējai mašīnai, uz kuras sēž vadītājs, operators(-i) vai cita(-as) persona(-as), pastāv apgāšanās vai sagāšanās risks, mašīna jāaprīko ar atbilstīgu aizsargkonstrukciju, ja vien tas nepalielina risku.

Šai konstrukcijai jābūt tādai, lai apgāšanās vai sagāšanās gadījumā tā uz mašīnas sēdošai(-ām) personai(-ām) nodrošinātu pietiekamu deformāciju robežvērtību zonu.

Lai pārbaudītu, vai konstrukcija atbilst otrās daļas prasībām, ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim katra tipa konstrukcijai jāveic attiecīgi testi vai jānodrošina, ka šādi testi tiek veikti.

3.4.4.Krītoši objekti

Ja pašgājējas mašīnas, uz kuras sēž vadītājs, operators(-i) vai cita(-as) persona(-as), gadījumā pastāv risks, ko rada krītoši objekti vai materiāli, mašīna jākonstruē un jāizgatavo tā, lai ņemtu vērā šo risku, ja mašīnas izmēri to ļauj, jāaprīko ar atbilstīgu aizsargkonstrukciju.

Šai konstrukcijai jābūt tādai, lai objekta vai materiāla krišanas gadījumā tā nodrošinātu uz mašīnas sēdošajām personām pietiekamu deformāciju robežvērtību zonu.

Lai pārbaudītu, vai konstrukcija atbilst otrās daļas prasībām, ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim katra tipa konstrukcijai jāveic attiecīgi testi vai jānodrošina, ka šādi testi tiek veikti.

3.4.5.Piekļuves līdzekļi

Rokturi un pakāpieni jākonstruē un jānovieto tā, lai operatori tos lietotu instinktīvi un piekļuves atvieglošanai neizmantotu vadības ierīces.

3.4.6.Vilkšanas ierīces

Visas mašīnas, ko lieto vilkšanai vai kas jāvelk, jāaprīko ar jūgierīcēm vai sakabes ierīcēm, kas konstruētas, izgatavotas un izvietotas tā, lai nodrošinātu vieglu un drošu sakabināšanu un atkabināšanu un novērstu nejaušu atkabināšanos lietošanas laikā.

Ciktāl tas nepieciešams saistībā ar slodzi uz jūgstieņa, šādas mašīnas jāaprīko ar balstu, kura nesošā virsma atbilst slodzei un pamatam.

3.4.7.Jaudas pārvade starp pašgājēju mašīnu (vai traktoru) un darbināmo mašīnu

Noņemamas mehāniskās transmisijas ierīces, kas savieno pašgājēju mašīnu (vai traktoru) ar pirmo darbināmās mašīnas stacionāro gultni, jākonstruē un jāizgatavo tā, lai jebkura daļa, kas darbības laikā kustas, būtu aizsargāta visā tās garumā.

Jūgvārpsta pašgājējas mašīnas (vai traktora) pusē, kurai pievieno noņemamu mehāniskās transmisijas ierīci, jāaizsargā vai nu ar aizsargu, kas piestiprināts pie pašgājējas mašīnas (vai traktora) un savienots ar to, vai ar jebkādu citu ierīci, kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību.

Jābūt iespējamam šo aizsargu atvērt, lai piekļūtu noņemamajai transmisijas ierīcei. Kad tā atrodas savā vietā, jābūt pietiekami daudz telpai, lai piedziņas vārpsta nebojātu aizsargu mašīnas (vai traktora) pārvietošanās laikā.

Darbināmās mašīnas pusē ievadvārpsta jānosedz ar aizsargietvaru, kas piestiprināts pie mašīnas.

Kardāna savienojuma transmisiju drīkst aprīkot ar griezes momenta ierobežotājiem vai brīvrumbām tikai darbināmās mašīnas pusē. Noņemama mehāniskās transmisijas ierīce attiecīgi jāmarķē.

Visām darbināmajām mašīnām, kuru darbināšanai vajadzīga noņemama mehāniskās transmisijas ierīce, kas savieno darbināmo mašīnu ar pašgājēju mašīnu (vai traktoru), jābūt aprīkotām ar sistēmu noņemamās mehāniskās transmisijas ierīces pievienošanai tā, lai, mašīnu atkabinot, noņemamo mehāniskās transmisijas ierīci un tās aizsargu nebojā saskare ar zemi vai mašīnas daļu.

Aizsarga ārējās daļas jāprojektē, jākonstruē un jāizvieto tā, lai tās nevar griezties kopā ar noņemamo mehāniskās transmisijas ierīci. Vienkāršu kardāna savienojumu gadījumā aizsargam jānosedz transmisija līdz iekšējo skavu galiem, savukārt platleņķa kardāna savienojumu gadījumā — vismaz līdz ārējā savienojuma vai ārējo savienojumu centram.

Ja piekļuves līdzekļi darba vietām ir paredzēti tuvu noņemamajai mehāniskās transmisijas ierīcei, tiem jābūt konstruētiem un izgatavotiem tā, lai vārpstas aizsargus nevarētu izmantot kā pakāpienus, ja vien tie nav konstruēti un izgatavoti šādam nolūkam.

3.5.AIZSARDZĪBA PRET CITIEM RISKIEM

3.5.1.Akumulatori

Akumulatora korpuss jākonstruē un jāizgatavo tā, lai novērstu elektrolīta izlīšanu uz operatora apgāšanās vai sagāšanās gadījumā un/vai izgarojumu uzkrāšanos vietās, kur atrodas operatori.

Mašīnbūves izstrādājums jākonstruē un jāizgatavo tā, lai akumulatoru varētu atvienot ar šim nolūkam paredzētu viegli pieejamu ierīci.

Akumulatori ar automātisko uzlādi mobilām mašīnām, tostarp autonomiem mobiliem mašīnbūves izstrādājumiem, jākonstruē tā, lai novērstu 1.3.8.2. un 1.5.1. iedaļā minētos apdraudējumus, tostarp mašīnas saskares vai sadursmes risku ar cilvēku vai citu mašīnu, kad mašīna autonomā režīmā pārvietojas uz uzlādes staciju.

3.5.2.Ugunsdrošība

Atkarībā no ražotāja paredzētajiem apdraudējumiem mašīnā, ja tās izmēri atļauj:

(a)jābūt iespējai uzstādīt viegli pieejamus ugunsdzēsības aparātus, vai

(b)jābūt iebūvētām ugunsdzēsības sistēmām.

3.5.3.Bīstamu vielu emisijas

Šā pielikuma 1.5.13. iedaļas otro un trešo daļu nepiemēro, ja mašīnas galvenā funkcija ir līdzekļu smidzināšana. Tomēr operatoram jābūt aizsargātam pret šādu bīstamu emisiju ietekmes risku.

Tādām mobilām mašīnām, uz kurām sēž vadītājs un kuru galvenā funkcija ir līdzekļu smidzināšana, jābūt aprīkotām ar kabīnēm, kurās nodrošināta filtrēšana, vai līdzvērtīgiem drošības pasākumiem.

3.5.4.Risks saskarties ar zem sprieguma esošām gaisvadu elektropārvades līnijām

Atkarībā no mašīnbūves izstrādājumu augstuma mobilie mašīnbūves izstrādājumi attiecīgajos gadījumos jākonstruē, jāizgatavo un jāaprīko tā, lai novērstu risku saskarties ar zem sprieguma esošu gaisvadu elektropārvades līniju vai risku radīt elektrisko loku starp jebkuru mašīnas daļu vai operatoru, kurš vada mašīnu, un zem sprieguma esošu gaisvadu elektropārvades līniju.

Ja nevar pilnībā novērst saskaršanās vai elektriskā loka rašanās risku ar zem sprieguma esošu gaisvadu elektropārvades līniju, mobilie mašīnbūves izstrādājumi jākonstruē, jāizgatavo un jāaprīko tā, lai gadījumā, ja notiek saskare vai rodas elektriskais loks ar zem sprieguma esošu elektropārvades līniju, novērstu vai varētu novērst visus ar elektrību saistītus apdraudējumus.

3.6.INFORMĀCIJA UN NORĀDES

3.6.1.Zīmes, signāli un brīdinājumi

Vajadzības gadījumā visiem mašīnbūves izstrādājumiem jābūt aprīkotiem ar zīmēm un/vai instrukciju plāksnēm attiecībā uz to lietojumu, regulēšanu un uzturēšanu, lai nodrošinātu cilvēku veselības aizsardzību un drošību. Tās jāizvēlas, jākonstruē un jāizgatavo tā, lai tās ir skaidri redzamas un neizdzēšamas.

Neskarot ceļu satiksmes noteikumus, mašīnbūves izstrādājumam, uz kura sēž vadītājs, jābūt aprīkotam ar šādām ierīcēm:

(a)ar akustisko brīdināšanas ierīci cilvēku brīdināšanai;

(b)ar paredzētajiem lietošanas apstākļiem piemērotu gaismas signālu sistēmu; pēdējā prasība neattiecas uz mašīnbūves izstrādājumu, kurš paredzēts tikai pazemes darbiem un kuram nav elektroenerģijas sistēmas;

(c)vajadzības gadījumā starp piekabi un mašīnbūves izstrādājumu jābūt atbilstīgam savienojumam signālu darbināšanai.

Ar tālvadību vadāmas mašīnas, kas normālos lietošanas apstākļos cilvēkiem rada sadursmes vai saspiešanas riskus, jāaprīko ar piemērotiem līdzekļiem brīdināšanai par to kustību vai līdzekļiem cilvēku aizsargāšanai pret šādiem riskiem. Tas pats attiecas uz mašīnbūves izstrādājumu, kura lietošana saistīta ar pastāvīgu uz priekšu un atpakaļ vērstas kustības atkārtošanos uz vienas ass, ja vadītājs mašīnas aizmuguri tieši neredz.

Mašīnas jāizgatavo tā, lai brīdināšanas un signalizācijas ierīces nevarētu nejauši izslēgt. Ja tas ir būtiski drošībai, šādas ierīces jāaprīko ar līdzekļiem, lai pārbaudītu, vai tās ir labā darba kārtībā, un to atteice ir uzskatāmi jāparāda operatoram.

Ja mašīnas vai tās instrumentu kustība ir īpaši bīstama, uz mašīnas jābūt zīmēm ar brīdinājumu netuvoties mašīnai tās darbības laikā; zīmēm jābūt salasāmām pietiekamā attālumā, lai garantētu to cilvēku drošību, kuriem jāatrodas netālu.

3.6.2.Marķējums

Šāda informācija salasāmi un nenodzēšami jānorāda uz visiem mašīnbūves izstrādājumiem:

(a)kilovatos (kW) izteikta nominālā jauda;

(b)kilogramos (kg) izteikta visbiežāk lietotās konfigurācijas masa;

un, ja vajadzīgs:

(a)maksimālais paredzētais vilces spēks pie jūgkāša, ņūtonos (N);

(b)maksimālā paredzētā vertikālā slodze uz jūgkāsi, ņūtonos (N).

3.6.3.Instrukcijas

3.6.3.1.Vibrācijas

Instrukcijās jābūt šādai informācijai par vibrācijām (izsakot tās kā paātrinājumu (m/s2), kas no mašīnas tiek pārnestas uz plaukstu-roku sistēmu vai uz visu ķermeni:

(a)to nepārtraukto vibrāciju kopējā vērtība no , kuras iedarbojas uz plaukstu-roku sistēmu;

(b)atkārtotu trieciena vibrāciju, kuras iedarbojas uz plaukstas-rokas sistēmu, paātrinājuma maksimālās amplitūdas vidējā vērtība;

(c)svērtā paātrinājuma augstākā vidējā kvadrātiskā vērtība, kas iedarbojas uz visu ķermeni, ja tā pārsniedz 0,5 m/s2. Ja šī vērtība nepārsniedz 0,5 m/s2, tas jānorāda;

(d)mērījumu nenoteiktība.

Šīm vērtībām jābūt vai nu faktiski izmērītajām vērtībām attiecībā uz konkrēto mašīnu, vai arī noteiktajām vērtībām, pamatojoties uz mērījumiem, kas veikti tehniski salīdzināmai mašīnai, kas ir reprezentatīva ražojamajai mašīnai.

Ja nevar piemērot saskaņotus standartus vai tehniskās specifikācijas, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu, vibrācijas mēra, izmantojot attiecīgajai mašīnai piemērotākos mērījumu noteikumus.

Jāapraksta ekspluatācijas apstākļi mērīšanas laikā un mērījumu noteikumi.

3.6.3.2.Dažāds lietojums

Tāda mašīnbūves izstrādājuma instrukcijās, kas paredzēts vairākiem lietojumiem atkarībā no izmantotajām iekārtām, un maināmo iekārtu instrukcijās jābūt informācijai, kas nepieciešama mašīnbūves pamatizstrādājuma un uzstādāmo maināmo iekārtu drošai montāžai un izmantošanai.

3.6.3.3.Autonomi mobili mašīnbūves izstrādājumi

Autonomu mobilu mašīnbūves izstrādājumu lietošanas instrukcijā jānorāda paredzētās pārvietošanās, darba zonu un bīstamo zonu raksturlielumi.

4.PAPILDU BŪTISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VESELĪBAS AIZSARDZĪBU UN DROŠĪBU, KAS JĀIEVĒRO, LAI NOVĒRSTU APDRAUDĒJUMUS, KURI SAISTĪTI AR CELŠANAS DARBĪBĀM

Mašīnām, kas rada ar celšanas darbībām saistītus apdraudējumus, jāatbilst visām attiecīgajām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, kādas aprakstītas šajā nodaļā (skatīt sadaļas “Vispārējie principi” 4. punktu).

4.1.VISPĀRĪGI

4.1.1.Definīcijas

(a)“celšanas darbība” ir tādu kravas vienību pārvietošana, ko veido preces un/vai personas, kad konkrētā brīdī ir nepieciešama līmeņa maiņa;

(b)“vadāma krava” ir krava, kur visu pārvietojumu veic pa stingrām vai lokanām vadsliedēm, kuru stāvokli nosaka fiksēti punkti;

(c)“darba koeficients” ir aritmētiskā attiecība starp maksimālo slodzi, kuras noturēšanu ar attiecīgo sastāvdaļu mašīnu ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis garantē, un maksimālo darba slodzi, kura norādīta uz sastāvdaļas;

(d)“testa koeficients” ir aritmētiskā attiecība starp slodzi, ko izmanto, veicot celšanas mašīnas vai celšanas palīgierīces statiskos vai dinamiskos testus, un maksimālo darba slodzi, kura norādīta uz celšanas mašīnas vai celšanas palīgierīces;

(e)“statiskais tests” ir tests, kura laikā celšanas mašīnu vai celšanas palīgierīci vispirms inspicē un pakļauj spēkam, kas atbilst maksimālās darba slodzes un attiecīgā statiskā testa koeficienta reizinājumam, un pēc minētās slodzes noņemšanas inspicē atkārtoti, lai konstatētu, vai slodze nav radījusi bojājumus;

(f)“dinamiskais tests” ir tests, kura laikā celšanas mašīnu visās iespējamās konfigurācijās darbina ar maksimālu darba slodzi, kas reizināta ar atbilstīgo dinamiskā testa koeficientu, ņemot vērā celšanas mašīnas dinamiskos parametrus, lai pārbaudītu, vai tā darbojas pareizi;

(g)“platforma” ir mašīnas daļa, uz kuras vai kurā celšanai novieto personas un/vai preces.

4.1.2.Aizsardzība pret mehāniskiem riskiem

4.1.2.1.Ar nepietiekamu stabilitāti saistīts risks

Mašīnas jākonstruē un jāizgatavo tā, lai 1.3.1. iedaļā noteiktā stabilitāte saglabātos ekspluatācijas laikā un ārpus tā, tostarp visos transportēšanas, montāžas un demontāžas posmos, paredzamo sastāvdaļu atteiču laikā un arī saskaņā ar lietošanas instrukciju veikto testu laikā. Šajā nolūkā ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim jāizmanto piemērotas verificēšanas metodes.

4.1.2.2.Mašīnas, kas pārvietojas pa vadsliedēm un sliežu ceļiem.

Mašīnām jābūt aprīkotām ar ierīcēm, kas novērš to noskriešanu no vadsliedēm vai sliežu ceļiem.

Ja šīs ierīces tomēr nenovērš mašīnas noskriešanas no sliedēm risku vai sliedes vai ritošās daļas bojājuma risku, ir jānodrošina ierīces, kas novērš iekārtas, aprīkojuma vai kravas krišanu vai mašīnas apgāšanos.

4.1.2.3.Mehāniskā stiprība

Mašīnām, celšanas palīgierīcēm un to sastāvdaļām jāiztur slodzes, kam tās ir pakļautas visa darbmūža ietvaros lietošanas laikā vai, attiecīgos gadījumos, ārpus tā, paredzētajos uzstādīšanas un ekspluatācijas apstākļos visās attiecīgajās konfigurācijās, vajadzības gadījumā ievērojot vides faktoru un cilvēku pielikto spēku iedarbību. Šī prasība jāievēro, arī veicot transportēšanu, montāžu un demontāžu.

Mašīnas un celšanas palīgierīces jākonstruē un jāizgatavo tā, lai, pienācīgi ņemot vērā paredzēto lietojumu, novērstu atteices, kas rodas noguruma vai nolietošanās dēļ.

Materiāli jāizvēlas atkarībā no paredzētajām darba vidēm, īpaši ņemot vērā korozijas, nodiluma, triecienu, ekstremālu temperatūru, noguruma, trausluma, starojuma un novecošanās faktorus.

Mašīnas un celšanas palīgierīces jākonstruē un jāizgatavo tā, lai tās izturētu pārslodzi statiskajos testos bez paliekošas deformācijas vai acīmredzamiem defektiem. Stiprības aprēķinos jāņem vērā izraudzītā statiskā testa koeficienta vērtība, lai garantētu atbilstīgu drošības līmeni. Šim koeficientam parasti ir šādas vērtības:

(a)manuāli darbināmām mašīnām un celšanas palīgierīcēm: 1,5;

(b)citām mašīnām: 1,25.

Mašīnas jākonstruē un jāizgatavo tā, lai tās bez darbības traucējumiem izturētu dinamiskos testus, kurus veic, izmantojot maksimālās darba slodzes un dinamiskā testa koeficienta reizinājumu. Dinamiskā testa koeficientu izvēlas tā, lai garantētu pietiekamu drošības līmeni; šis koeficients parasti ir 1,1. Testus parasti veic pie noteiktajiem nominālajiem ātrumiem. Ja mašīnas vadības ķēde ļauj vienlaicīgi izdarīt vairākas kustības, testi jāveic vismazāk labvēlīgos apstākļos, t. i., parasti — apvienojot attiecīgās kustības.

4.1.2.4.Skriemeļi, spoles, riteņi, troses un ķēdes

Skriemeļu, spoļu un riteņu diametram jāatbilst trošu vai ķēžu izmēriem, ar kurām tos savieno.

Spoles un riteņi jākonstruē, jāizgatavo un jāuzstāda tā, lai ar tiem aprīkotās troses vai ķēdes var griezties ap tiem nenokrītot.

Trosēm, ko tieši lieto kravas celšanai vai balstīšanai, nedrīkst būt nekādu pinumsavienojumu, izņemot to galos. Pinumsavienojumi toties ir pieļaujami iekārtās, kuru konstrukciju ir paredzēts regulāri pārveidot atkarībā no lietošanas vajadzībām.

Vienlaidu trosēm un to galiem izvēlas darba koeficientu, kas garantē atbilstīgu drošības līmeni. Parasti šis koeficients ir 5.

Celšanas ķēdēm izvēlas darba koeficientu, kas garantē atbilstīgu drošības līmeni. Parasti šis koeficients ir 4.

Lai pārbaudītu, vai ir sasniegts pietiekams darba koeficients, ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim katra tipa ķēdēm un trosēm, ko tieši lieto kravas celšanā, un trošu galiem jāveic attiecīgie testi vai jānodrošina, ka šādi testi ir veikti.

4.1.2.5.Celšanas palīgierīces un to sastāvdaļas

Celšanas palīgierīču un to sastāvdaļu izmēri jāizvēlas, pienācīgi ņemot vērā iespējamo nogurumu un novecošanās procesus ekspluatācijas ciklos, kas atbilst paredzamajam darbmūžam, kas norādīts ekspluatācijas nosacījumos konkrētam lietojumam.

Turklāt:

(a)metāla trošu/trošu galu kombināciju darba koeficients jāizvēlas tā, lai garantētu atbilstīgu drošības līmeni; šis koeficients parasti ir 5. Trosēm nedrīkst būt nekādu pinumsavienojumu vai cilpu, izņemot to galos;

(b)ja lieto ķēdes ar metinātiem posmiem, tiem jābūt īsā tipa posmiem. Jebkura tipa ķēdēm jāizvēlas darba koeficients, kas garantē atbilstīgu drošības līmeni; šis koeficients parasti ir 4;

(c)no tekstilmateriāla gatavotu virvju, stropju vai siksnu darba koeficients ir atkarīgs no materiāla, ražošanas metodes, izmēriem un lietojuma. Šis koeficients jāizvēlas tā, lai garantētu atbilstīgu drošības līmeni; parasti tas ir 7, ja materiālu kvalitāte ir ļoti laba un ražošanas metode atbilst paredzētajam lietojumam. Ja iepriekš minētais nav nodrošināts, parasti nosaka augstāku koeficientu, lai garantētu līdzvērtīgu drošības līmeni. No tekstilmateriāla ražotām virvēm, stropēm vai siksnām, kas nav gredzenveida stropes, nedrīkst būt mezgli vai pinumsavienojumi, izņemot stropju galos;

(d)visām metāla daļām, kas veido stropi vai ko lieto kopā ar stropi, jāizvēlas darba koeficients, kas garantē atbilstīgu drošības līmeni; šis koeficients parasti ir 4;

(e)daudzzaru stropes maksimālo darba slodzi nosaka, pamatojoties uz neizturīgākā zara darba koeficientu, zaru skaitu un samazinājuma koeficientu, kas atkarīgs no stropes konfigurācijas;

(f)lai pārbaudītu, vai ir sasniegts pietiekams darba koeficients, ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim katra tipa sastāvdaļām, kas minētas a), b), c) un d) punktā, jāveic attiecīgie testi vai jānodrošina, ka šādi testi tiek veikti.

4.1.2.6.Kustību vadība

Kustību vadības ierīcēm jādarbojas tā, lai garantētu tās mašīnas drošumu, kurā šādas ierīces ir uzstādītas.

(a)mašīnas jākonstruē un jāizgatavo vai jāaprīko ar ierīcēm tā, lai to sastāvdaļu kustību amplitūda nepārsniegtu noteiktās robežas. Ja vajadzīgs, jānodrošina iepriekšējs brīdinājums par tādu ierīču darbību;

(b)ja vienā vietā vienlaikus var manevrēt vairākus stacionārus vai uz sliedēm montētus mašīnbūves izstrādājumus, kas rada sadursmes risku, šādas mašīnas jākonstruē un jāizgatavo tā, lai tās varētu aprīkot ar šā riska novēršanas sistēmām;

(c)mašīnas jākonstruē un jāizgatavo tā, lai kravas nevarētu bīstami slīdēt vai brīvi un negaidīti krist pat daļējas vai pilnīgas enerģijas piegādes atteices gadījumā vai operatoram pārtraucot mašīnas darbināšanu;

(d)nedrīkst pieļaut, ka normālos ekspluatācijas apstākļos kravu var nolaist vienīgi ar berzes bremzi, izņemot tādu mašīnu gadījumos, kurām šādi jādarbojas to funkcijas dēļ;

(e)stiprinājuma ierīces jākonstruē un jāizgatavo tā, lai novērstu kravu nejaušu krišanu.

4.1.2.7.Kravu kustības apstrādes laikā

Mašīnas darbināšanas vietai jānodrošina iespējami pilnīgāka kustīgo daļu kustības trajektoriju pārredzamība, lai novērstu iespējamas sadursmes ar cilvēkiem, iekārtām vai citām mašīnām, kas var manevrēt vienlaikus un radīt apdraudējumus.

Mašīnas ar vadāmām kravām jākonstruē un jāizgatavo tā, lai kravas, platformas vai pretsvaru, ja tādi ir, kustības nevarētu traumēt cilvēkus.

4.1.2.8.Mašīnas, ar kurām apkalpo stacionārus izkraušanas/izkāpšanas laukumus

4.1.2.8.1. Platformas kustības

Tādas mašīnas platformai, kas apkalpo stacionārus izkraušanas/izkāpšanas laukumus, jābūt stabili novadāmai uz izkraušanas/izkāpšanas laukumiem un pie tiem. Arī šķērveida sistēmas uzskatāmas par stingru virzīšanas sistēmu.

4.1.2.8.2. Piekļuve platformai

Ja cilvēkiem ir piekļuve platformai, mašīnai jābūt konstruētai un izgatavotai tā, lai nodrošinātu platformas stacionāru stāvokli piekļuves brīdī, jo īpaši iekraušanas un izkraušanas brīdī.

Mašīnām jābūt konstruētām un izgatavotām tā, lai nodrošinātu to, ka platformas un apkalpojamā izkraušanas/izkāpšanas laukuma līmeņu starpība nerada klupšanas risku.

4.1.2.8.3. Risks saskares ar kustībā esošu platformu dēļ

Gadījumos, kas tas ir nepieciešams, lai izpildītu 4.1.2.7. iedaļas otrajā daļā noteiktās prasības, parastas ekspluatācijas laikā pārvietošanās zonai jābūt nepieejamai.

Ja inspicēšanas vai uzturēšanas laikā personas, kas atrodas virs vai zem kabīnes, pakļautas riskam, ka tās var saspiest starp kabīni un jebkādām stacionārām daļām, jānodrošina pietiekami daudz brīvas telpas vai nu ar fizisku drošības telpu starpniecību, vai arī ar mehāniskām ierīcēm, kas bloķē platformas kustību.

4.1.2.8.4. No platformas krītošas kravas radīts risks

Ja pastāv no platformas krītošas kravas risks, mašīna jāprojektē un jākonstruē tā, lai šādu risku novērstu.

4.1.2.8.5. Izkraušanas/izkāpšanas laukumi

Jānovērš risks, ko rada izkraušanas/izkāpšanas laukumos esošu personu saskare ar kustībā esošu platformu vai citām kustīgām daļām.

Ja pastāv risks, ka personas var iekrist kravas pārvietošanas zonā tad, kad izkraušanas/izkāpšanas laukumā platformas nav, jāierīko aizsargi šāda riska novēršanai. Šādi aizsargi nedrīkst būt atverami pārvietošanās zonas virzienā. Tie jāaprīko ar bloķējamu ierīci, kuras vadība notiek atkarībā no platformas atrašanās vietas, tādējādi novēršot:

(a)bīstamu platformas kustību, pirms aizsargi nav aizvērti un bloķēti;

(b)bīstamu aizsarga atvēršanos, pirms platforma nav apstājusies attiecīgajā izkraušanas/izkāpšanas laukumā.

4.1.3.Piemērotība paredzētajam nolūkam

Kad celšanas mašīnu vai celšanas palīgierīces laiž tirgū vai pirmo reizi nodod ekspluatācijā, ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim, veicot attiecīgus pasākumus, jānodrošina tas, ka lietojumam sagatavotā mašīna vai celšanas palīgierīces — neatkarīgi no tā, vai tās darbina manuāli vai ar mehānisko enerģiju — var droši pildīt tām paredzētās funkcijas.

Visām celšanas mašīnām, kas gatavas nodošanai ekspluatācijā, jāveic 4.1.2.3. iedaļā minētais statiskais un dinamiskais tests.

Ja mašīnu nav iespējams samontēt ražotāja telpās vai tā pilnvarotā pārstāvja telpās, pienācīgos pasākumus mašīnas lietošanas vietā veic ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, vai cita persona ražotāja vārdā. Pretējā gadījumā šādus pasākumus drīkst veikt vai nu ražotāja telpās, vai arī lietošanas vietā.

4.2.PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MAŠĪNBŪVES IZSTRĀDĀJUMIEM BEZ MANUĀLAS PIEDZIŅAS

4.2.1.Kustību vadība

Mašīnu vai tās iekārtu kustību vadībā jāizmanto vadības ierīces, kas atgriežas neitrālā stāvoklī, tiklīdz tās tiek atlaistas. Tomēr daļēju vai pilnīgu kustību gadījumā, ja šīs kustības nerada mašīnas vai kravas sadursmes riskus, minētās ierīces drīkst aizstāt ar automātiskām apturēšanas vadības ierīcēm, kas nodrošina apturēšanu iepriekš izvēlētos stāvokļos, operatoram nelietojot vadības ierīci, kas atgriežas neitrālā stāvoklī, to atlaižot.

4.2.2.Iekraušanas vadība

Mašīna, kuras maksimālā darba slodze nav mazāka par 1000 kilogramiem vai kuras apgāšanās moments nav mazāks par 40 000 Nm, jāaprīko ar ierīcēm vadītāja brīdināšanai un bīstamu kravas kustību novēršanai:

(a)kad mašīna ir pārslogota vai nu maksimālās darba slodzes pārsniegšanas, vai maksimālā darba momenta dēļ, jo ir pārsniegta pieļaujamā slodze, vai

(b)ir pārsniegts apgāšanās moments.

4.2.3.Trošu vadības iekārtas

Trošu platformas, vilcēji vai vilcēju platformas jānotur ar pretsvariem vai ierīci, kas ļauj pastāvīgi kontrolēt spriegojumu.

4.3.INFORMĀCIJA UN MARĶĒJUMI

4.3.1.Ķēdes, troses un siksnas

Uz katras celšanas ķēdes, troses vai siksnas, kas nav kāda mezgla daļa, jābūt marķējumam vai, ja tas nav iespējams, plāksnei vai nenoņemamam gredzenam, uz kura ir norādīts ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese, kā arī norāde uz attiecīgo sertifikātu.

Iepriekš minētajā sertifikātā jāsniedz vismaz šāda informācija:

(a)ražotāja un, ja nepieciešams, tā pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese;

(b)ķēdes vai troses apraksts, kurā iekļautas šādas ziņas:

I.nominālais izmērs;

II.konstrukcija;

III.materiāls, no kā ķēde vai trose ražota, un

IV.jebkāda īpaša metalurģiska apstrāde, kādai materiāls pakļauts;

(c)izmantotā testēšanas metode;

(d)maksimālā slodze, kādai ķēdi vai trosi var pakļaut ekspluatācijas laikā. Drīkst norādīt paredzētajiem lietojumiem atbilstīgu vērtību diapazonu.

4.3.2.Celšanas palīgierīces

Attiecībā uz visām celšanas palīgierīcēm jānorāda šādi dati:

I.ziņas par materiālu, ja šāda informācija ir vajadzīga droša lietojuma nolūkā;

II.maksimālā darba slodze.

Gadījumā, ja celšanas palīgierīces fiziski nav iespējams marķēt, pirmajā daļā minētās ziņas jānorāda uz plāksnītes vai ar citu līdzvērtīgu paņēmienu un stingri jānostiprina pie palīgierīces.

Informācijai jābūt salasāmai un jāatrodas vietā, kur tā nevarētu pazust nodiluma rezultātā vai mazināt palīgierīces stiprību.

4.3.3.Celšanas mašīnas

Maksimālajai darba slodzei jābūt skaidri pamanāmi marķētai uz mašīnas. Šim marķējumam jābūt salasāmam, nenodzēšamam un nešifrētā formā.

Ja maksimālā darba slodze ir atkarīga no mašīnas konfigurācijas, katrā darbināšanas vietā jābūt plāksnei, uz kuras norādīta katras konfigurācijas pieļaujamā slodze, vēlams diagrammu vai tabulu veidā.

Uz mašīnām, kas paredzētas tikai preču celšanai un ir aprīkotas ar platformu, uz kuras iespējams nokļūt cilvēkiem, jābūt skaidram un nenodzēšamam brīdinājumam, kas aizliedz cilvēku pacelšanu. Šim brīdinājumam jābūt redzamam visās vietās, no kurām iespējama piekļuve.

4.4.INSTRUKCIJAS

4.4.1.Celšanas palīgierīces

Katrai celšanas palīgierīces vai katrai sērijveida nedalāmai celšanas palīgierīču partijai jāpievieno instrukcijas, kurās sniegti vismaz šādi dati:

(a)paredzētais lietojums;

(b)lietojuma ierobežojumi (jo īpaši attiecībā uz tādām celšanas palīgierīcēm kā magnētiskie vai vakuuma spilveni, kas pilnībā neatbilst 4.1.2.6. iedaļas e) punktam);

(c)lietošanas, montāžas un uzturēšanas instrukcijas;

(d)izmantotais statiskā testa koeficients.

4.4.2.Celšanas mašīnas

Celšanas mašīnām jāpievieno instrukcijas, kurās ietverta informācija par:

(a)mašīnas tehniskajiem raksturlielumiem un jo īpaši par:

I.maksimālo darba slodzi, un nepieciešamības gadījumā jāpievieno 4.3.3. iedaļas otrajā daļā aprakstītās slodzes datu plāksnes vai slodžu tabulas kopija;

II.pretdarbības spēkiem pie stiprinājumiem vai balstiem un, attiecīgā gadījumā, sliežu raksturlielumiem;

III.ja vajadzīgs, balasta definīciju un uzstādīšanas līdzekļiem;

(b)reģistrācijas žurnāla saturu, ja žurnālu nepiegādā kopā ar mašīnu;

(c)padomiem lietotājam, īpaši par to, kā kompensēt to, ka krava nav operatora tiešā redzamībā;

(d)ja nepieciešams, testa ziņojumu, kurā norādīti ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja, vai tā uzdevumā veiktie statiskie un dinamiskie testi;

(e)attiecībā uz mašīnām, kas nav samontētas ražotāja telpās tādā formā, kādā tās lietojamas — nepieciešamās instrukcijas par 4.1.3. iedaļā minēto pasākumu veikšanu, pirms mašīna pirmo reizi tiek nodota ekspluatācijā.

5.PAPILDU BŪTISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VESELĪBAS AIZSARDZĪBU UN DROŠĪBU MAŠĪNBŪVES IZSTRĀDĀJUMIEM, KAS PAREDZĒTI PAZEMES DARBIEM

Mašīnbūves izstrādājumiem, kas paredzēti pazemes darbiem, jāatbilst visām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, kuras aprakstītas šajā nodaļā (skatīt sadaļas “Vispārējie principi” 4. punktu).

5.1.AR NEPIETIEKAMU STABILITĀTI SAISTĪTS RISKI

Mehanizēti griestu balsti jākonstruē un jāizgatavo tā, lai tie pārvietojoties notur noteiktu virzienu un neslīd, pirms un nonākot zem slodzes un pēc slodzes noņemšanas. Tie jāaprīko ar atsevišķo hidraulisko balstu augšējo plātņu stiprinājumiem.

5.2.KUSTĪBA

Mehanizētiem griestu balstiem jāļauj cilvēkiem netraucēti pārvietoties.

5.3.VADĪBAS IERĪCES

Pa sliedēm braucošu mašīnu akseleratoram un bremzēm jābūt ar roku vadāmām. Tomēr aktivēšanas ierīces drīkst būt ar kāju darbināmas.

Mehanizētu griestu balstu vadības ierīces jākonstruē un jāizvieto tā, lai pārvietošanas operāciju laikā attiecīgs balsts nodrošinātu patvērumu operatoram. Vadības ierīces jāaizsargā pret nejaušu atlaišanu.

5.4.APTURĒŠANA

Pa sliedēm braucošas pašgājējas mašīnas, kas paredzētas pazemes darbiem, jāaprīko ar aktivēšanas ierīci, kas iedarbojas uz mašīnas kustības vadības sistēmu tā, lai kustība tiek apturēta, ja vadītājs vairs nekontrolē kustību.

5.5.UGUNSDROŠĪBA

Attiecībā uz mašīnām, kurām ir viegli uzliesmojošas daļas, obligāti jāievēro 3.5.2. iedaļas b) punkts.

Pazemes darbiem paredzētu mašīnu bremžu sistēma jākonstruē un jāizgatavo tā, lai tā neradītu dzirksteles un neizraisītu degšanu.

Pazemes darbiem paredzētu mašīnu iekšdedzes motoriem jābūt motoriem, kuros lieto zema iztvaikošanas spiediena degvielu un kuros nekādas dzirksteles nerada elektriski.

5.6.IZPLŪDES EMISIJAS

Izplūdes emisijas no iekšdedzes motoriem nedrīkst izvadīt virzienā uz augšu.

6.PAPILDU BŪTISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VESELĪBAS AIZSARDZĪBU UN DROŠĪBU MAŠĪNBŪVES IZSTRĀDĀJUMIEM, KAS RADA ĪPAŠUS RISKUS, PACEĻOT CILVĒKUS

Mašīnbūves izstrādājumiem, kas rada riskus, paceļot cilvēkus, jāatbilst visām attiecīgajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, kuras minētas šajā nodaļā (skatīt sadaļas “Vispārējie principi” 4. punktu).

6.1.VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

6.1.1.Mehāniskā stiprība

Platforma, ieskaitot jebkādas lūkas, jākonstruē un jāizgatavo tā, lai nodrošinātu telpu un stiprību, kas atbilst maksimālajam cilvēku skaitam, kas pieļaujams uz platformas, un maksimālajai darba slodzei.

Darba koeficienti sastāvdaļām, kas noteiktas 4.1.2.4. un 4.1.2.5. iedaļā, nav pietiekami mašīnām, kuras paredzētas cilvēku celšanai, un parasti jādivkāršo. Mašīnām, kas paredzētas cilvēku celšanai vai cilvēku un preču celšanai, jābūt aprīkotām ar platformas iekāršanas vai balsta sistēmu, kas konstruēta un izgatavota, lai nodrošinātu atbilstīgu vispārējo drošības līmeni un novērstu platformas krišanas risku.

Ja platformas iekāršanā izmanto troses vai ķēdes, parasti nepieciešamas vismaz divas neatkarīgas troses vai ķēdes, kurām katrai ir savs, neatkarīgs stiprinājums.

6.1.2.Bez cilvēku spēka darbināmu mašīnu iekraušanas vadība

Neatkarīgi no maksimālās darba slodzes un apgāšanās momenta piemēro 4.2.2. iedaļā minētās prasības, ja vien ražotājs nepierāda, ka nepastāv pārslogošanas vai apgāšanās risks.

6.2.VADĪBAS IERĪCES

Ja drošības prasības nenosaka citus risinājumus, platforma parasti jākonstruē un jāizgatavo tā, lai uz tās esošajiem cilvēkiem ir pieejami vadības līdzekļi augšup un lejup vērstai kustībai un, ja vajadzīgs, arī citām platformas kustībām.

Darbības laikā šīm vadības ierīcēm jābūt prioritārām attiecībā pret pārējām vadības ierīcēm, kas regulē to pašu kustību, izņemot avārijas apturēšanas ierīces.

Pirmajā daļā minēto kustību vadības ierīcēm jābūt tādām, kas atgriežas neitrālā stāvoklī, tiklīdz operators tās atlaiž, izņemot gadījumu, kad platforma ir pilnībā slēgta. Ja nepastāv uz platformas esošo cilvēku vai objektu sadursmes vai nokrišanas risks, kā arī citi riski platformas kustības augšup un lejup dēļ, tādu vadības ierīču vietā, kas atgriežas neitrālā stāvoklī, drīkst izmantot vadības ierīces, kas nodrošina automātisku apturēšanu iepriekš izvēlētos stāvokļos.

6.3.RISKS CILVĒKIEM UZ PLATFORMAS VAI TAJĀ

6.3.1.Risks platformas kustību dēļ

Cilvēku celšanas mašīnas jākonstruē, jāizgatavo vai jāaprīko tā, lai pārāk liels platformas paātrinājums vai palēninājums neradītu risku cilvēkiem.

6.3.2.Risks saistībā ar cilvēku nokrišanu no platformas

Platforma nedrīkst sasvērties tādā mērā, kas rada uz tās esošo cilvēku izkrišanas risku, arī tad, kad mašīna un platforma atrodas kustībā.

Ja platforma ir projektēta kā darba vieta, jāievēro noteikumi, kas nodrošina stabilitāti un novērš bīstamas kustības.

Ja 1.5.15. iedaļā minētie pasākumi nav pietiekami, platforma jāaprīko ar pietiekamu skaitu piemērotu stiprinājumu punktu, kas atbilst atļautajam transportējamo cilvēku skaitam. Stiprinājuma punktiem jābūt pietiekami izturīgiem, lai tajos varētu izmantot individuālos aizsarglīdzekļus pret krišanu no augstuma.

Jebkādām lūkām grīdās vai griestos, vai sānu durvīm jābūt konstruētām un izgatavotām tā, lai nepieļautu netīšu atvēršanos; tām jāveras virzienā, kas novērš jebkādu izkrišanas risku gadījumā, ja tās atveras neparedzēti.

6.3.3.Risks, ko rada uz platformas krītoši objekti

Ja pastāv risks, ka uz platformas var krist kādi objekti un apdraudēt cilvēkus, platforma jāaprīko ar aizsargjumtu.

6.4.MAŠĪNAS, AR KURĀM APKALPO STACIONĀRUS IZKRAUŠANAS/IZKĀPŠANAS LAUKUMUS

6.4.1.Risks cilvēkiem uz platformas vai tajā

Platformai jābūt konstruētai un izgatavotai tā, lai novērstu riskus, notiekot saskarei starp cilvēkiem un/vai objektiem uz platformas vai tajā un jebkādiem stacionāriem vai kustīgiem elementiem. Ja tas nepieciešams šīs prasības ievērošanas nolūkā, pašai platformai jābūt pilnībā noslēgtai un ar durvīm, kas aprīkotas ar bloķējamu ierīci, kas novērš bīstamas platformas kustības, ja šīs durvis nav aizvērtas. Durvīm jāpaliek aizvērtām, ja platforma apstājas starp izkraušanas/izkāpšanas laukumiem, kur pastāv risks nokrišanai no platformas.

Mašīnām jābūt konstruētām, izgatavotām un nepieciešamības gadījumā aprīkotām ar ierīcēm tā, ka netiek pieļauta nekontrolēta kabīnes kustība augšup vai lejup. Šīm ierīcēm jāspēj apturēt platformas kustību pie tās maksimālās darba slodzes un tai pārvietojoties paredzamajā maksimālajā ātrumā.

Apturēšanas darbība nedrīkst izraisīt tādu palēninājumu, kas varētu kaitēt kabīnē esošajiem, neatkarīgi no slodzes apstākļiem.

6.4.2.Vadības ierīces izkraušanas/izkāpšanas laukumos

Izkraušanas/izkāpšanas laukumos esošās vadības ierīces, kas nav ierīces lietojumam ārkārtas situācijā, nedrīkst ierosināt platformas kustības tad, kad:

(a)tiek darbinātas platformas vadības ierīces;

(b)platforma neatrodas pie izkraušanas/izkāpšanas laukuma.

6.4.3.Piekļuve platformai

Aizsargiem pie izkraušanas/izkāpšanas laukumiem un uz platformas jābūt konstruētiem un izgatavotiem tā, lai nodrošinātu drošu nokļūšanu uz un no platformas, ņemot vērā paredzamo paceļamo preču sortimentu un cilvēkus.

6.5.MARĶĒJUMS

Uz platformas jānorāda informācija, kas nepieciešama drošības nolūkā, tostarp:

(a)atļautais cilvēku skaits uz platformas;

(b)maksimālā darba slodze.

IV PIELIKUMS

A. MAŠĪNBŪVES IZSTRĀDĀJUMU TEHNISKĀ DOKUMENTĀCIJA

Tehniskajā dokumentācijā norāda līdzekļus, ko ražotājs izmanto, lai nodrošinātu mašīnbūves izstrādājuma atbilstību piemērojamajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, kas noteiktas III pielikumā.

Tehniskajā dokumentācijā ietver vismaz šādus elementus:

(a)mašīnbūves izstrādājuma un tā paredzētā lietojuma pilnīgs apraksts;

(b)risku novērtējums, pamatojoties uz kuru mašīnbūves izstrādājums ir konstruēts un izgatavots;

(c)mašīnbūves izstrādājumam piemērojamo būtisko veselības aizsardzības un drošības prasību saraksts;

(d)mašīnbūves izstrādājuma un tā sastāvdaļu, montāžas mezglu un ķēžu projekta rasējumi, ražošanas rasējumi un shēmas;

(e)apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi d) punktā minēto rasējumu un shēmu, kā arī mašīnbūves izstrādājuma darbības izpratnei;

(f)atsauces uz saskaņotajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu un kuras ir piemērotas mašīnu konstruēšanā un ražošanā. Ja saskaņotie standarti piemēroti daļēji, dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas;

(g)ja saskaņotie standarti nav piemēroti vai ir piemēroti tikai daļēji, citu tādu tehnisko specifikāciju apraksts, kuras izmantotas, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām;

(h)to konstruktīvo aprēķinu, inspekciju un pārbaužu rezultāti, kas veiktas, lai verificētu mašīnu atbilstību piemērojamajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām;

(i)to testu ziņojumi, kas veikti, lai verificētu mašīnu atbilstību piemērojamajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām;

(j)to līdzekļu apraksts, kurus ražotājs izmanto mašīnu ražošanas procesā, lai nodrošinātu saražoto mašīnu atbilstību projekta specifikācijām;

(k)ražotāja instrukcijas eksemplārs un informācija, kas noteikta III pielikuma 1.7.4. iedaļā;

(l)ja nepieciešams, V pielikumā noteiktā daļēji komplektētu mašīnu iekļaušanas deklarācija un attiecīgās šādu mašīnu montāžas instrukcijas;

(m)attiecībā uz sērijveidā ražotiem mašīnbūves izstrādājumiem — iekšējie pasākumi, kas tiks īstenoti, lai nodrošinātu to, ka mašīnbūves izstrādājums saglabā atbilstību šai regulai;

(n)ar drošību saistītās programmatūras pirmkods vai ieprogrammētā loģika nolūkā apliecināt mašīnbūves izstrādājuma atbilstību šai regulai pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma, ja tas nepieciešams, lai minētās iestādes varētu pārbaudīt atbilstību būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, kas noteiktas III pielikumā;

(o)attiecībā uz mašīnbūves izstrādājumu, kuram padeve notiek, izmantojot sensorus, kas tiek vadīti attālināti vai kas ir autonomi, ja ar drošību saistīto darbību vadība pamatojas uz sensoru datiem, — attiecīgajos gadījumos apraksts par sistēmas vispārīgajiem raksturlielumiem, spējām un ierobežojumiem, datiem, attīstību, izmantotajiem testēšanas un validēšanas procesiem, neskarot tādas prasības par mākslīgā intelekta sistēmām, kuras izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) .../..., 4+ ja ar drošību saistītajā programmatūrā ir ietverta mākslīgā intelekta sistēma;

(p)tādas izpētes un testu rezultāti attiecībā uz mašīnas sastāvdaļām, stiprinājumiem vai nokomplektēto mašīnu, ko ražotājs veicis, lai noteiktu, vai konstrukcija vai izgatavošana ir tāda, ka to iespējams droši samontēt un nodot ekspluatācijā.

B. ATTIECĪGĀ DAĻĒJI KOMPLEKTĒTU MAŠĪNU TEHNISKĀ DOKUMENTĀCIJA

Tehniskajā dokumentācijā norāda līdzekļus, ko ražotājs izmanto, lai nodrošinātu daļēji komplektētu mašīnu atbilstību piemērojamajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, kas noteiktas III pielikumā.

Tehniskajā dokumentācijā ietver vismaz šādus elementus:

(a)daļēji komplektēto mašīnu un to paredzētā lietojuma pilnīgs apraksts;

(b)risku novērtējums, pamatojoties uz kuru daļēji komplektētās mašīnas ir konstruētas un izgatavotas; daļēji komplektētām mašīnām piemērojamo būtisko veselības aizsardzības un drošības prasību saraksts;

(c)daļēji komplektēto mašīnu un to sastāvdaļu, montāžas mezglu un ķēžu projekta rasējumi, ražošanas rasējumi un shēmas;

(d)apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi d) punktā minēto rasējumu un shēmu, kā arī daļēji komplektēto mašīnu darbības izpratnei;

(e)atsauces uz 18. pantā minētajiem saskaņotajiem standartiem, kas ir piemēroti daļēji komplektēto mašīnu konstruēšanā un ražošanā. Ja saskaņotie standarti piemēroti daļēji, dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas;

(f)ja saskaņotie standarti nav piemēroti vai ir piemēroti tikai daļēji, citu tādu tehnisko specifikāciju apraksts, kuras izmantotas, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām;

(g)to konstruktīvo aprēķinu, inspekciju un pārbaužu rezultāti, kas veiktas, lai verificētu daļēji komplektēto mašīnu atbilstību piemērojamajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām;

(h)to testu ziņojumi, kas veiktas, lai verificētu daļēji komplektēto mašīnu atbilstību piemērojamajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām;

(i)to līdzekļu apraksts, kurus ražotājs izmanto daļēji komplektēto mašīnu ražošanas procesā, lai nodrošinātu saražoto daļēji komplektēto mašīnu atbilstību projekta specifikācijām;

(j)daļēji komplektēto mašīnu montāžas instrukcijas eksemplārs un informācija, kas izklāstīta III pielikuma 1.7.4. iedaļā;

(k)attiecībā uz sērijveidā ražotiem daļēji komplektētiem mašīnbūves izstrādājumiem — iekšējie pasākumi, kas tiks īstenoti, lai nodrošinātu to, ka daļēji komplektētais mašīnbūves izstrādājums saglabās atbilstību piemērotajām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību;

(l)ar drošību saistītās programmatūras pirmkods vai ieprogrammētā loģika pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma, ja tas nepieciešams, lai minētās iestādes varētu pārbaudīt atbilstību būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, kas noteiktas III pielikumā;

(m)attiecībā uz daļēji komplektētām mašīnām, kurām padeve notiek, izmantojot sensorus, kas tiek vadītas attālināti vai kas ir autonomas, ja ar drošību saistīto darbību vadība pamatojas uz sensoru datiem, — attiecīgajos gadījumos apraksts par sistēmas vispārīgajiem raksturlielumiem, spējām un ierobežojumiem, datiem, attīstību, izmantotajiem testēšanas un validēšanas procesiem, neskarot tādas prasības par mākslīgā intelekta sistēmām, kuras izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) .../... 5+par Eiropas pieeju mākslīgajam intelektam, ja ar drošību saistītajā programmatūrā ir ietverta mākslīgā intelekta sistēma;

(n)tādas izpētes un testu rezultāti attiecībā uz mašīnas sastāvdaļām, stiprinājumiem vai nokomplektēto mašīnu, ko ražotājs veicis, lai noteiktu, vai konstrukcija vai izgatavošana ir tāda, ka to iespējams droši samontēt un nodot ekspluatācijā.

V PIELIKUMS

ES ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJA NR. ... 6 MAŠĪNBŪVES IZSTRĀDĀJUMIEM, IZŅEMOT DAĻĒJI KOMPLEKTĒTAS MAŠĪNAS 

Šī deklarācija attiecas tikai un vienīgi uz mašīnbūves izstrādājumiem, izņemot daļēji komplektētas mašīnas, tajā stāvoklī, kādā tie laisti tirgū, un neattiecas uz sastāvdaļām, ko pievieno, un/vai darbībām, ko veic vēlāk gala lietotājs, ja vien netiek veikta mašīnbūves izstrādājuma būtiska modifikācija.

1.ES atbilstības deklarācijā ietilpst šāda informācija: mašīnbūves izstrādājums (produkta, tipa, partijas vai sērijas numurs):

2.Ražotāja un attiecīgā gadījumā tā pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese:

3.Mašīnbūves izstrādājuma pastāvīgās uzstādīšanas adrese — vienīgi celšanas mašīnbūves izstrādājumam, kas uzstādīts ēkā vai būvē:

4.Šo atbilstības deklarāciju izdod tika un vienīgi uz ražotāja atbildību:

5.Deklarācijas priekšmets (mašīnbūves izstrādājuma identifikācija, kas nodrošina tā izsekojamību; nepieciešamības gadījumā mašīnbūves izstrādājuma identifikācijai drīkst iekļaut pietiekami skaidru krāsainu attēlu):

6.Iepriekš 4. punktā aprakstītais deklarācijas priekšmets atbilst attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem:

7.Atsauces uz attiecīgajiem izmantotajiem saskaņotajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu, ieskaitot standarta datumu, vai atsauces uz citām tehniskajām specifikācijām, ieskaitot specifikācijas datumu, saistībā ar kuru sniegta atbilstības deklarācija:

8.Attiecīgā gadījumā paziņotā struktūra … (nosaukums, numurs) … veica ES tipa pārbaudi (B modulis) un izdeva ES tipa pārbaudes sertifikātu … (atsauce uz sertifikātu), kam seko atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas iekšējo kontroli (C modulis):

9.Attiecīgā gadījumā uz mašīnbūves izstrādājumu attiecas atbilstības novērtēšanas procedūra … (vai nu ražošanas iekšējā kontrole (A modulis), vai visaptveroša kvalitātes nodrošināšana. (H modulis) … paziņotās struktūras … (nosaukums, numurs) uzraudzībā:

10.Papildu informācija:

Parakstīts šādas personas vārdā: …

(izdošanas vieta un datums):

(vārds un uzvārds, amats) (paraksts):

ES DAĻĒJI KOMPLEKTĒTU MAŠĪNU IEKĻAUŠANAS DEKLARĀCIJA NR. ... 7

Iekļaušanas deklarācijā jāiekļauj šādas ziņas.

1.Daļēji komplektētā mašīna (produkta, tipa, partijas vai sērijas numurs):

2.Ražotāja un attiecīgā gadījumā tā pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese:

3.Šī iekļaušanas deklarācija ir izdota vienīgi uz šāda ražotāja atbildību:

4.Deklarācijas priekšmets (daļēji komplektētās mašīnas identifikācija, kas nodrošina tās izsekojamību; nepieciešamības gadījumā daļēji komplektētās mašīnas identifikācijai drīkst iekļaut pietiekami skaidru krāsainu attēlu):

5.Teikums, kurā deklarē, kuras Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) .../...+ 8 būtiskās prasības ir piemērotas un ievērotas, un to, ka saskaņā ar IV pielikuma B daļu tika sagatavota attiecīga tehniskā dokumentācija, un, ja nepieciešams, teikums, kurā deklarē daļēji komplektēto mašīnu atbilstību citām atbilstīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem:

6.Atsauces uz attiecīgajiem izmantotajiem saskaņotajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu, ieskaitot standarta datumu, vai atsauces uz citām tehniskajām specifikācijām, ieskaitot specifikācijas datumu, saistībā ar kuru sniegta atbilstības deklarācija:

7.Apņemšanās pēc valsts iestāžu pamatota pieprasījuma nosūtīt attiecīgo informāciju par daļēji komplektētām mašīnām. Tas sevī ietver arī nosūtīšanas metodi un neskar daļēji komplektēto mašīnu ražotāja intelektuālā īpašuma tiesības:

8.Ja nepieciešams, paziņojums, ka daļēji komplektēto mašīnu nedrīkst nodot ekspluatācijā, kamēr galīgajai mašīnai, kurā šī daļēji komplektētā mašīna ir ietverama, nav izdota deklarācija par tās atbilstību šai regulai:

9.Papildu informācija:

Parakstīts šādas personas vārdā: …

(izdošanas vieta un datums):

(vārds un uzvārds, amats) (paraksts):

VI PIELIKUMS

RAŽOŠANAS IEKŠĒJĀ KONTROLE

(A modulis)

1.Ražošanas iekšējā kontrole ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3. un 4. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un, pilnībā uzņemoties atbildību, deklarē, ka attiecīgais mašīnbūves izstrādājums atbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām.

2.Tehniskā dokumentācija

Ražotājs sagatavo IV pielikumā aprakstīto tehnisko dokumentāciju.

3.Ražošana

Ražotājs veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu saražotā mašīnbūves izstrādājuma atbilstību 2. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai un šīs regulas piemērojamajām prasībām.

4.CE zīme un ES atbilstības deklarācija

4.1.Ražotājs piestiprina CE zīmi katram atsevišķam mašīnbūves izstrādājumam, kurš atbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām.

4.2.Ražotājs katram mašīnbūves izstrādājuma modelim saskaņā ar 20. pantu sagatavo ES atbilstības deklarāciju un to glabā kopā ar tehnisko dokumentāciju, lai tā būtu valsts iestāžu rīcībā desmit gadus pēc tam, kad mašīnbūves izstrādājums ir laists tirgū vai nodots ekspluatācijā. ES atbilstības deklarācijā norāda mašīnbūves izstrādājumu, kam šī deklarācija ir sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopija pēc pieprasījuma ir pieejama visām attiecīgajām iestādēm.

5.Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas noteikti 4. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību drīkst pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarojumā.

VII PIELIKUMS

ES TIPA PĀRBAUDE

(B modulis)

1.ES tipa pārbaude ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kuras gaitā paziņotā struktūra pārbauda mašīnbūves izstrādājuma tehnisko projektu un verificē un apstiprina, ka mašīnbūves izstrādājuma tehniskais projekts atbilst šīs regulas piemērojamām prasībām.

2.ES tipa pārbaudi veic, novērtējot mašīnbūves izstrādājuma tehniskā projekta atbilstību, ko veic, pārbaudot tehnisko dokumentāciju, kā arī pārbaudot mašīnbūves izstrādājuma paraugu (produkcijas tipu), kas ir reprezentatīvs paredzamās produkcijas paraugs.

3.ES tipa pārbaudes pieteikums

Ražotājs iesniedz ES tipa pārbaudes pieteikumu vienai paziņotajai struktūrai pēc savas izvēles.

Pieteikumā iekļauj:

(a)ražotāja nosaukumu un adresi, kā arī, ja pieteikumu iesniedzis ražotāja pilnvarotais pārstāvis, — arī tā vārdu vai nosaukumu un adresi;

(b)rakstisku paziņojumu, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā struktūrā;

(c)IV pielikumā aprakstīto tehnisko dokumentāciju;

(d)mašīnbūves izstrādājumu(-us), kas ir reprezentatīvs(-i) paredzētās produkcijas paraugs(-i). Paziņotā struktūra nepieciešamības gadījumā drīkst pieprasīt papildu paraugus testa programmas veikšanai. Attiecībā uz mašīnbūves izstrādājumiem, ko ražo sērijveidā, katru vienību pielāgojot tā, lai tā derētu individuālam lietotājam, — iesniedz paraugus, kas ir reprezentatīvi dažādu lietotāju diapazonam, un attiecībā uz mašīnbūves izstrādājumiem, ko ražo pa vienam, lai ņemtu vērā īpašās atsevišķa lietotāja vajadzības, — iesniedz bāzes modeli.

4.ES tipa pārbaude

Paziņotā struktūra:

(a)pārbauda tehnisko dokumentāciju, lai novērtētu mašīnbūves izstrādājuma tehniskā projekta atbilstību. Veicot šādu pārbaudi, nav jāņem vērā IV pielikuma otrās daļas j) punkts;

(b)attiecībā uz mašīnbūves izstrādājumiem, ko ražo sērijveidā, katru vienību pielāgojot tā, lai tā derētu individuālam lietotājam, — pārbauda pasākumu aprakstu nolūkā novērtēt to atbilstību;

(c)pārliecinās, ka paraugs(-i) ir ražots(-i) saskaņā ar tehnisko dokumentāciju, un nosaka tos elementus, kas konstruēti saskaņā ar attiecīgo saskaņoto standartu piemērojamajiem noteikumiem vai tehniskajām specifikācijām, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu, kā arī elementus, kas konstruēti saskaņā ar citām tehniskajām specifikācijām;

(d)veic atbilstīgas pārbaudes un testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu, vai gadījumos, kad ražotājs izvēlējies piemērot attiecīgajos saskaņotajos standartos paredzētos risinājumus, tie piemēroti pareizi;

(e)veic atbilstīgas pārbaudes un testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu, vai gadījumos, kad nav tikuši piemēroti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai tehniskajās specifikācijās, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu, paredzētie risinājumi, ražotāja pieņemtie risinājumi, tostarp tādi, kas paredzēti citās piemērojamās tehniskajās specifikācijas, atbilst attiecīgajām būtiskajām veselības un drošības prasībām un ir piemēroti pareizi.

5.Izvērtēšanas ziņojums

Paziņotā struktūra sagatavo izvērtēšanas ziņojumu, kurā norāda pasākumus, kas veikti saskaņā ar 4. punktu, un šo pasākumu rezultātus. Neskarot savus pienākumus pret paziņojošajām iestādēm, kā norādīts 32. pantā, paziņotā struktūra tikai ar ražotāja piekrišanu pilnīgi vai daļēji izpauž minētā ziņojuma saturu.

6.ES tipa pārbaudes sertifikāts

6.1.Ja tips atbilst piemērojamajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, paziņotā struktūra izsniedz ražotājam ES tipa pārbaudes sertifikātu.

Pirmo reizi izdota un attiecīgā gadījumā atkārtoti izdota sertifikāta derīguma termiņš nepārsniedz piecus gadus.

6.2.ES tipa pārbaudes sertifikātā iekļauj vismaz šādu informāciju:

(a)paziņotās struktūras nosaukums un identifikācijas numurs;

(b)ražotāja nosaukums un adrese, kā arī, ja pieteikumu iesniedzis ražotāja pilnvarotais pārstāvis, — arī tā vārds vai nosaukums un adrese;

(c)tā mašīnbūves izstrādājuma identifikācija, uz kuru attiecas sertifikāts (tipa numurs);

(d)paziņojums, ka mašīnbūves izstrādājuma tips atbilst piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām;

(e)ja pilnībā vai daļēji piemēroti saskaņotie standarti vai tehniskās specifikācijas, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu, atsauces uz minētajiem standartiem vai to daļām;

(f)ja piemērotas citas tehniskās specifikācijas, atsauces uz šādām tehniskajām specifikācijām;

(g)attiecīgā gadījumā mašīnbūves izstrādājuma veiktspējas līmenis(-ņi) vai aizsardzības klase;

(h)izsniegšanas datums, derīguma termiņa beigas un, attiecīgā gadījumā, atjaunošanas datums(-mi);

(i)visi nosacījumi, kas saistīti ar sertifikāta izdošanu;

6.3.ES tipa pārbaudes sertifikātam var būt viens vai vairāki pielikumi.

6.4.Ja tips neatbilst piemērojamajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, paziņotā struktūra atsakās izsniegt ES tipa pārbaudes sertifikātu un attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju, atteikumu detalizēti pamatojot.

7.ES tipa pārbaudes sertifikāta pārskatīšana

7.1.Paziņotā struktūra pastāvīgi apzina visas izmaiņas vispāratzītajos jaunākajos tehnikas sasniegumos, kas norāda, ka apstiprinātais tips varētu vairs neatbilst piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām, un nosaka, vai šādu izmaiņu dēļ ir nepieciešama sīkāka izmeklēšana. Ja šāda izmeklēšana ir nepieciešama, paziņotā struktūra par to informē ražotāju.

7.2.Ražotājs informē paziņoto struktūru, kura glabā tehnisko dokumentāciju, kas saistīta ar ES tipa pārbaudes sertifikātu, par visām apstiprinātā tipa modifikācijām un visām tehniskās dokumentācijas modifikācijām, kas var ietekmēt mašīnbūves izstrādājuma atbilstību piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām vai minētā sertifikāta derīguma nosacījumus. Šādām modifikācijām vajadzīgs papildu apstiprinājums sākotnējā ES tipa pārbaudes sertifikāta papildinājuma formā.

7.3.Ražotājs nodrošina, ka mašīnbūves izstrādājums, ņemot vērā jaunākos tehnikas sasniegumus, aizvien atbilst piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām.

7.4.Ražotājs lūdz paziņoto struktūru pārskatīt ES tipa pārbaudes sertifikātu vai nu:

(a)ja veiktas 7.2. punktā minētās apstiprinātā tipa modifikācijas;

(b)ja mainījies 7.3. punktā minētais pašreizējais tehnikas līmenis;

(c)vēlākais pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām.

Lai paziņotā struktūra varētu pildīt savus pienākumus, ražotājs iesniedz savu pieteikumu agrākais 12 mēnešus un vēlākais 6 mēnešus pirms ES tipa pārbaudes sertifikāta derīguma termiņa beigām.

7.5.Paziņotā struktūra pārbauda mašīnbūves izstrādājuma tipu un, ja tas vajadzīgs izdarīto izmaiņu dēļ, veic attiecīgos testus, lai nodrošinātu, ka apstiprinātais tips aizvien atbilst piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām. Ja paziņotā struktūra ir pārliecinājusies, ka apstiprinātais tips joprojām atbilst piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām, tā atkārtoti izsniedz ES tipa pārbaudes sertifikātu. Paziņotā struktūra nodrošina, ka pārskatīšanas procedūra tiek pabeigta pirms ES tipa pārbaudes sertifikāta derīguma termiņa beigām.

7.6.Ja 7.4. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi nav izpildīti, piemēro vienkāršotu pārskatīšanas procedūru. Ražotājs iesniedz paziņotajai struktūrai:

(a)savu vārdu/nosaukumu un adresi, un datus, ar ko identificē attiecīgo ES tipa pārbaudes sertifikātu;

(b)apstiprinājumu, ka nav veiktas apstiprinātā tipa modifikācijas, kā minēts 7.2. punktā, tostarp materiāliem, apakšsastāvdaļām vai montāžas mezgliem, ne arī izmaiņas attiecīgajos saskaņotajos standartos vai tehniskajās specifikācijās, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu, vai citās piemērotajās tehniskajās specifikācijās;

(c)apstiprinājumu, ka nav mainījies 7.3. punktā minētais pašreizējais tehnikas līmenis; un

(d)ja tās vēl nav iesniegtas — pašreizējā ražojuma rasējumu kopijas un fotogrāfijas, ražojuma marķējumu un informāciju.

Ja paziņotā struktūra ir apstiprinājusi, ka nav veiktas modifikācijas 7.2. punktā minētajā apstiprinātajā tipā un nav mainījies 7.3. punktā minētais pašreizējais tehnikas līmenis, tiek piemērota vienkāršotā pārskatīšanas procedūra un netiek veiktas 7.5. punktā minētās pārbaudes un testi. Šādā gadījumā paziņotā struktūra atkārtoti izsniedz ES tipa pārbaudes sertifikātu.

Izmaksas saistībā ar atkārtotu izsniegšanu ir proporcionālas vienkāršotās procedūras radītajam administratīvajam slogam.

Ja paziņotā struktūra konstatē, ka ir mainījies 7.3. punktā minētais pašreizējais tehnikas līmenis, tiek piemērota 7.5. punktā noteiktā procedūra.

7.7.Ja pēc pārskatīšanas paziņotā struktūra secina, ka ES tipa pārbaudes sertifikāts vairs nav derīgs, šī struktūra to atsauc un ražotājs beidz laist tirgū attiecīgo mašīnbūves izstrādājumu.

8.Katra paziņotā struktūra informē savu paziņojošo iestādi par ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, ko tā ir izdevusi vai atsaukusi, un periodiski vai pēc pieprasījuma paziņojošajai iestādei iesniedz šādu sertifikātu un/vai to papildinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti vai kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai jebkādiem to papildinājumiem, kurus tā ir atteikusi, atsaukusi, kuru darbību tā ir apturējusi vai citādi ierobežojusi, un pēc pieprasījuma arī par tiem ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, kurus tā ir izsniegusi.

Komisija, dalībvalstis un pārējās paziņotās struktūras, iesniedzot pieprasījumu, var saņemt ES tipa pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopiju. Pēc pieprasījuma Komisija un dalībvalstis var saņemt tehniskās dokumentācijas un paziņotās struktūras veikto pārbaužu rezultātu kopijas.

Paziņotā struktūra glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu kopiju, kā arī tehnisko dokumentāciju, tostarp ražotāja iesniegto dokumentāciju, piecus gadus pēc minētā sertifikāta derīguma termiņa beigām.

9.Ražotājs glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu kopiju, kā arī tehnisko dokumentāciju pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc mašīnbūves izstrādājuma laišanas tirgū.

10.Ražotāja pilnvarotais pārstāvis drīkst iesniegt 3. punktā minēto pieteikumu un pildīt 7.2., 7.4. un 9. punktā noteiktos pienākumus, ar noteikumu, ka tie ir norādīti pilnvarojumā.

VIII PIELIKUMS

ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ RAŽOŠANAS IEKŠĒJO KONTROLI (C modulis)

1.Atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas iekšējo kontroli, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2. un 3. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un, pilnībā uzņemoties atbildību, deklarē, ka attiecīgais mašīnbūves izstrādājums atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām.

2.Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu saražotā mašīnbūves izstrādājuma atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām.

3.CE zīme un ES atbilstības deklarācija

3.1.Ražotājs piestiprina CE zīmi katram atsevišķam mašīnbūves izstrādājumam, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām.

3.2.Ražotājs rakstiski sagatavo mašīnbūves izstrādājuma modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to kopā ar tehnisko dokumentāciju valsts iestāžu vajadzībām vismaz 10 gadus pēc mašīnbūves izstrādājuma laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā norāda mašīnbūves izstrādājumu, kam šī deklarācija ir sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopija pēc pieprasījuma ir pieejama visām attiecīgajām iestādēm.

4.Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas noteikti 3. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību drīkst pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarojumā.

IX PIELIKUMS

ATBILSTĪBA, PAMATOJOTIES UZ VISAPTVEROŠU KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU

(H modulis)

1.Atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2. un 5. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un, pilnībā uzņemoties atbildību, deklarē, ka attiecīgais mašīnbūves izstrādājums atbilst šīs regulas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.Ražošana

Ražotājs attiecīgā mašīnbūves izstrādājuma konstruēšanā, ražošanā, galīgajā produkta inspicēšanā un testēšanā izmanto apstiprināto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu atbilstīgi 3. punktam, un ir pakļauts uzraudzībai, kā noteikts 4. punktā.

3.Kvalitātes sistēma

3.1.Ražotājs paša izvēlētajai paziņotajai struktūrai iesniedz pieteikumu novērtēt attiecīgā mašīnbūves izstrādājuma kvalitātes sistēmu.

Pieteikumā iekļauj:

(a)ražotāja nosaukumu un adresi, kā arī, ja pieteikumu iesniedz ražotāja pilnvarotais pārstāvis, — tā vārdu vai nosaukumu un adresi;

(b)tehnisko dokumentāciju vienam modelim no katras ražošanai paredzētās produktu kategorijas. Tehniskajā dokumentācijā attiecīgā gadījumā iekļauj vismaz šādus elementus:

i)    mašīnbūves izstrādājuma vispārīgu aprakstu;

ii)    konceptuālos projekta rasējumus, ražošanas rasējumus un sastāvdaļu, montāžas mezglu, ķēžu u. tml. shēmas;

iii)    aprakstus un skaidrojumus, kas vajadzīgi minēto rasējumu, shēmu un mašīnbūves izstrādājuma darbības izpratnei;

iv)    tādu pilnībā vai daļēji piemērotu saskaņoto standartu vai tehnisko specifikāciju, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu, un/vai citu attiecīgo tehnisko specifikāciju sarakstu, kuru atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tādu risinājumu aprakstu, kuri ieviesti, lai izpildītu šīs regulas būtiskās prasības, ja attiecīgie saskaņotie standarti nav tikuši piemēroti. Ja saskaņotie standarti piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas;

v)    veikto konstruktīvo aprēķinu, pārbaužu rezultātus utt.;

vi)    testu ziņojumus;

vii)    kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju; un

viii)    rakstisku paziņojumu, ka šis pats pieteikums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā struktūrā.

3.2.Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina izstrādājumu atbilstību tām regulas prasībām, kuras uz tiem attiecas.

Visi elementi, prasības un noteikumi, ko pieņēmis ražotājs, ir sistemātiski un strukturēti dokumentēti rakstisku nostādņu, procedūru un instrukciju veidā. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija rada iespēju konsekventi interpretēt kvalitātes nodrošināšanas programmas, plānus, rokasgrāmatas un dokumentāciju.

Tajā jo īpaši ietver atbilstošu aprakstu par:

(a)kvalitātes nodrošināšanas mērķiem, kā arī vadības organizatorisko struktūru, pienākumiem un pilnvarām saistībā ar projekta un produktu kvalitāti;

(b)tehniskā projekta specifikācijām, tostarp standartiem, ko piemēros, un gadījumā, ja atbilstīgos saskaņotos standartus vai tehniskās specifikācijas, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu, un/vai tehniskās specifikācijas nepiemēro pilnībā, līdzekļiem, ko lietos, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas šīs regulas būtiskās prasības, kuras piemēro mašīnbūves izstrādājumam;

(c)konstrukcijas kontroli un konstrukcijas verifikācijas metodēm, procesiem un sistemātiskām darbībām, kas tiks izmantotas, konstruējot attiecīgās izstrādājumu kategorijas mašīnbūves izstrādājumu;

(d)attiecīgajiem ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas paņēmieniem, procesiem un sistemātiskām darbībām, kas tiks izmantotas;

(e)pārbaudēm un testiem, ko veiks pirms ražošanas, tās laikā un pēc tās, un biežumu, kādā tos veic;

(f)kvalitātes dokumentāciju, piemēram, inspicēšanas ziņojumiem un testu datiem, kalibrēšanas datiem, ziņojumiem par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. tml.;

(g)konstrukcijas un produkta vajadzīgās kvalitātes sasniegšanas un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvas darbības uzraudzības līdzekļiem.

3.3.Paziņotā struktūra novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām.

Tā pieņem, ka šīm prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām valsts standarta specifikācijām, ar kurām īstenots attiecīgais saskaņotais standarts un/vai tehniskā specifikācija.

Papildus pieredzei kvalitātes pārvaldības sistēmu jomā vismaz vienam revīzijas grupas loceklim ir pieredze attiecīgās ražojuma jomas un ražošanas tehnoloģijas novērtēšanā un zināšanas par piemērojamajām šīs regulas prasībām. Revīzija ietver novērtēšanas apmeklējumu ražotāja telpās. Revīzijas grupa izskata 3.1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju konstatēt piemērojamās šīs regulas prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes nolūkā nodrošināt mašīnbūves izstrādājuma atbilstību minētajām prasībām.

Par pieņemto lēmumu paziņo ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim.

Paziņojumā iekļauj revīzijas secinājumus un argumentētu novērtējuma lēmumu.

3.4.Ražotājs apņemas pildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nodrošināt tās atbilstīgu un efektīvu darbu.

3.5.Ražotājs informē paziņoto struktūru, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām plānotajām kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izmaiņām.

Paziņotā struktūra izvērtē visas ierosinātās izmaiņas un lemj, vai mainītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbildīs prasībām, kas minētas 3.2. punktā, vai arī ir nepieciešams pārvērtējums.

Tā savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver pārbaudes secinājumus un argumentētu novērtējuma lēmumu.

4.Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā struktūra

4.1.Uzraudzības nolūks ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, ko paredz apstiprinātā kvalitātes nodrošināšanas sistēma.

4.2.Ražotājs nodrošina paziņotās struktūras pārstāvjiem pieeju konstruēšanas, ražošanas, inspicēšanas, testēšanas un noliktavu telpām novērtēšanas vajadzībām un sniedz visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši:

(a)kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

(b)kvalitātes dokumentāciju, piemēram, analīžu, aprēķinu, testu u. tml. rezultātus, kā to paredz kvalitātes nodrošināšanas sistēmas konstruēšanas daļa;

(c)kvalitātes dokumentāciju, ko paredz kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ražošanas daļa, piemēram, inspicēšanas ziņojumus un testu datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju.

4.3.Paziņotā struktūra periodiski veic revīzijas, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un izmanto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam revīzijas ziņojumu.

4.4.Turklāt paziņotās struktūras pārstāvji drīkst bez brīdinājuma ierasties pie ražotāja. Šajos apmeklējumos paziņotā struktūra vajadzības gadījumā var veikt vai uzticēt veikt testus, lai pārbaudītu, vai kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Tā iesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojumu un, ja ir veikti testi, arī testu ziņojumu.

5.Atbilstības zīme un atbilstības deklarācija

5.1.Ražotājs piestiprina nepieciešamo atbilstības zīmi, kā noteikts šajā regulā, un uz 3.1. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību uzliek arī šīs struktūras identifikācijas numuru katram produktam, kas atbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām.

5.2.Ražotājs rakstiski sagatavo katra mašīnbūves izstrādājuma modeļa atbilstības deklarāciju un glabā to kopā ar tehnisko dokumentāciju valsts iestāžu vajadzībām vismaz desmit gadus pēc mašīnbūves izstrādājuma laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē produkta modeli, kam šī deklarācija ir sagatavota.

Atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu visām attiecīgajām iestādēm.

6.Ražotājs vismaz desmit gadus pēc mašīnbūves izstrādājuma laišanas tirgū glabā pieejamu valsts iestādēm:

(a)iepriekš 3.1. punktā minēto tehnisko dokumentāciju;

(b)dokumentāciju par 3.1. punktā minēto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu;

(c)iepriekš 3.5. punktā minētās apstiprinātās izmaiņas;

(d)paziņotās struktūras lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.5., 4.3. un 4.4. punktā.

7.Katra paziņotā struktūra informē to paziņojošās iestādes par izsniegtajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu to paziņojošām iestādēm tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir atteikti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir atteikusi, apturējusi vai atsaukusi, un pēc pieprasījuma arī par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir izsniegusi.

8.Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas noteikti 3.1., 3.5., 5. un 6. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību drīkst pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarojumā.

X PIELIKUMS

MONTĀŽAS INSTRUKCIJAS DAĻĒJI KOMPLEKTĒTĀM MAŠĪNĀM

Montāžas instrukcijās daļēji komplektētām mašīnām jābūt to nosacījumu aprakstam, kuri jāievēro, lai nodrošinātu, ka daļēji komplektētā mašīna tiek pareizi iekļauta mašīnbūves galaizstrādājumā un ka mašīnbūves galaizstrādājums nerada apdraudējumu cilvēku un, attiecīgos gadījumos, mājdzīvnieku veselībai un drošībai, kā arī īpašumam un, attiecīgos gadījumos, videi.

Montāžas instrukcijām jābūt rakstītām kādā no Savienības oficiālajām valodām, kas ir saprotama tā mašīnbūves izstrādājuma ražotājam, kurā tiks uzstādītas daļēji komplektētās mašīnas, vai šāda ražotāja pilnvarotajam pārstāvim.

XI PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

(1)    + OV: tekstā ierakstīt dokumentā ... ietvertās regulas numuru un zemsvītras atsaucē ierakstīt attiecīgās regulas numuru, datumu, nosaukumu un atsauci uz OV.

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

(4) +     OV: tekstā ierakstīt dokumentā ... ietvertās regulas numuru un zemsvītras atsaucē ierakstīt attiecīgās regulas numuru, datumu, nosaukumu un atsauci uz OV.

(5) +     OV: tekstā ierakstīt dokumentā ... ietvertās regulas numuru un zemsvītras atsaucē ierakstīt attiecīgās regulas numuru, datumu, nosaukumu un atsauci uz OV.

(6)    Ražotājam atbilstības deklarācijai nav obligāti jāpiešķir numurs.

(7)    Numura piešķiršana atbilstības deklarācijai nav obligāta.

(8)    OV: tekstā ierakstīt dokumentā ... ietvertās regulas numuru un zemsvītras atsaucē ierakstīt attiecīgās regulas numuru, datumu, nosaukumu un atsauci uz OV.