This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52021PC0181
Proposal for a COUNCIL DIRECTIVE amending Directive 2006/112/EC as regards exemptions on importations and on certain supplies, in respect of Union measures in the public interest
Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz atbrīvojumiem importam un konkrētu preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai saistībā ar Savienības pasākumiem sabiedrības interesēs
Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz atbrīvojumiem importam un konkrētu preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai saistībā ar Savienības pasākumiem sabiedrības interesēs
COM/2021/181 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.4.2021
COM(2021) 181 final
2021/0097(CNS)
Priekšlikums
PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz atbrīvojumiem importam un konkrētu preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai saistībā ar Savienības pasākumiem sabiedrības interesēs
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Šīs iniciatīvas mērķis ir atbalstīt un vienkāršot pasākumus, ko Savienības līmenī veic sabiedrības interesēs, jo īpaši gadījumos, kad Savienība rīkojas, īstenojot pilnvaras iegādāties preces un pakalpojumus, lai tos bez maksas izplatītu dalībvalstīm atbilstoši to ārkārtas vajadzībām. Šo pasākumu mērķis cita starpā ir novērst ārkārtas situācijas, sagatavoties tām vai reaģēt uz tām saistībā ar pašreizējām vai turpmākām krīzēm un katastrofām. Iniciatīva atbalsta šos pasākumus, atceļot pievienotās vērtības nodokli (PVN) kā izmaksu faktoru, kā arī ar to saistīto atbilstības nodrošināšanas slogu. Konkrētāk, šis priekšlikums paredz atbrīvojumu no PVN precēm vai pakalpojumiem, ko saņem Komisija vai ES aģentūra vai struktūra vai ko importē Komisija vai ES aģentūra vai struktūra, ja Komisija vai jebkura šāda aģentūra vai struktūra iegādājas šīs preces vai pakalpojumus sabiedrības interesēs, pildot pilnvaras, kas tām piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem.
Pašreizējā Covid-19 pandēmija konkrēti parāda, cik svarīgi ir būt labi sagatavotiem un spēt ātri reaģēt, pamatojoties uz strukturētu, saskaņotu un centralizētu pieeju ES līmenī. Šis secinājums attiecas arī uz citām pašreizējām un turpmākām situācijām, kurās nepieciešama saskaņota rīcība Savienības līmenī. Tāpēc, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta Covid-19 pandēmijas gaitā, šīs iniciatīvas mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienībai plaša tvēruma un nākotnes vajadzībām piemērotu risinājumu. Mērķis ir saskaņot ES PVN noteikumus, piemēram, attiecībā uz pasākumiem katastrofu un krīžu pārvarēšanas jomā, un tādējādi atvieglot Komisijas, ES aģentūru vai citu ES struktūru darbību, pildot jebkādas pilnvaras, kas tām piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem.
Pieredze, kas gūta, Komisijai veicot ārkārtas pasākumus Covid-19 pandēmijas laikā, liecina, ka PVN, ko iekasē par konkrētiem darījumiem, iepirkuma darbībās galu galā ir izmaksu faktors, kas noslogo ierobežoto budžetu. Minētās PVN summas samazina preču un pakalpojumu apjomu, ko Komisija var iepirkt krājumu veidošanai vai tūlītējai izplatīšanai dalībvalstīm, vienlaikus radot papildu sarežģījumus un aizkavējot solidāras darbības, ar kurām risina steidzamas vajadzības. Turklāt atbilstības nodrošināšanas izmaksas kļūst par slogu uzņēmumiem, kas piegādā preces un sniedz pakalpojumus Savienībai, jo īpaši attiecībā uz to reģistrāciju nodokļu iestādēs daudzās vai visās dalībvalstīs.
Tāpēc ir steidzami nepieciešama tūlītēja rīcība cīņā pret pašreizējo Covid-19 pandēmiju un lai radītu gatavību arī turpmāk rīkoties salīdzināmu pasākumu jomā, kas Savienības līmenī tiek veikti sabiedrības interesēs. Šajā nolūkā būtu jāievieš plaša tvēruma atbrīvojums no PVN attiecībā uz pirkumiem, kurus veic Komisija vai ES aģentūra vai struktūra, lai ziedotu, veidotu krājumus vai citādi piegādātu preces vai pakalpojumus dalībvalstīm vai trešām personām, jo tas ir piemērots risinājums, kas vajadzīgs, lai atvieglotu pasākumu koordinēšanu Savienības līmenī.
Pamatojoties uz Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi un lai rastu nākotnes vajadzībām piemērotu risinājumu, šā priekšlikuma darbības joma ir plaša un aptver visu veidu preces un pakalpojumus. Attiecībā uz precēm tas attiektos, piemēram, uz visu veidu medicīniskiem pretlīdzekļiem, piemēram, bioloģiskas cilmes produktiem 1 , zālēm un ārstniecības līdzekļiem 2 , kā arī medicīniskām ierīcēm 3 . Priekšlikums attiektos arī uz nemedicīniskiem priekšmetiem, kas vajadzīgi humanitāro krīžu risināšanai 4 . Šis priekšlikums attiecas arī uz plašu pakalpojumu klāstu, kas ir saistīti vai nav saistīti ar veselības nozari 5 .
Pieļaujamais mērķis, kuram šīs preces un pakalpojumus izmanto Komisija vai ES aģentūra vai struktūra, ir jebkura darbība, ko veic, īstenojot pilnvaras, kuras tām piešķirtas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un kas ir sabiedrības interesēs. Iegādātās preces vai pakalpojumi var, piemēram, būt paredzēti bezmaksas nodošanai dalībvalstīm vai trešai personai 6 . Tās varētu būt arī daļa no krājumu veidošanas stratēģijas, ņemot vērā turpmākos ziedojumus.
Ņemot vērā Covid‑19 pandēmiju, Komisija ir veikusi ārkārtas pasākumus PVN jomā, lai palīdzētu pandēmijas uzliesmojumā cietušajiem. Komisija 2020. gada 3. aprīlī pieņēma Lēmumu (ES) 2020/491 7 , ar ko dalībvalstīm ļauj uz laiku noteikt atbrīvojumu no PVN (un no muitas nodokļiem) precēm, kuras vitāli nepieciešamas Covid‑19 uzliesmojuma seku apkarošanā (tai skaitā individuālās aizsardzības līdzekļiem, in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm, tādām medicīniskajām ierīcēm kā ventilatoriem un ierobežotam skaitam zāļu 8 ).
Šis lēmums attiecas tikai uz importu, nevis uz piegādēm Kopienas iekšienē jeb iekšzemes piegādēm, jo Komisijas autonomās pilnvaras šajā konkrētajā jomā ir ierobežotas. Sākotnējais pasākums tika piemērots sešus mēnešus, un to vēlāk pagarināja līdz 2020. gada 31. oktobrim 9 un 2021. gada 30. aprīlim 10 . Pašlaik tiek gatavots vēl viens pagarinājums.
Padome 2020. gada7. decembrī 11 pieņēma Komisijas priekšlikumu 12 , ar ko groza Padomes Direktīvu 2006/112/EK 13 (“PVN direktīva”) un ļauj dalībvalstīm piemērot samazinātu PVN likmi Covid-19 in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču un ar tām cieši saistītu pakalpojumu piegādei. Turklāt dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā posmā samaksāto PVN attiecībā uz minēto ierīču piegādi un ar minētajām ierīcēm cieši saistīto pakalpojumu sniegšanu, kā arī uz Covid-19 vakcīnu piegādi un ar minētajām vakcīnām cieši saistīto pakalpojumu sniegšanu.
Šie pasākumi nodrošināja ātrus, efektīvus un mērķtiecīgus risinājumus neatliekamām vajadzībām, kas rodas Covid-19 pandēmijas laikā. Tomēr to piemērošanas joma ir ļoti ierobežota un tiem ir pagaidu raksturs, un ne visas dalībvalstis ir izvēlējušās piemērot nulles likmes iespēju, ja tā ir darīta pieejama.
PVN direktīvā, ievērojot konkrētus nosacījumus un ierobežojumus, ir paredzēts atbrīvojums 14 ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā posmā samaksāto PVN attiecībā uz preču importu, ko veic Eiropas struktūras (tostarp Komisija), un preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu šādām struktūrām, uz kurām attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (PPI 15 ). Pamatojoties uz attiecīgo PPI interpretāciju, šis atbrīvojums attiecas tikai uz pirkumiem, kas veikti šīs Savienības struktūras oficiālai lietošanai. Tas neattiektos uz tādu preču un pakalpojumu iegādi, kas, piemēram, ir paredzēti, lai tos bez maksas darītu pieejamus dalībvalstīm vai trešai personai, piemēram, valsts veselības aizsardzības iestādei vai slimnīcai, jo to neuzskata par oficiālu izmantošanu. Tomēr tieši šādi gadījumi var kļūt īpaši svarīgi, reaģējot uz krīzēm, un tāpēc pašlaik piemērojamie atbrīvojumi no PVN šajā ziņā nav pietiekami.
Komisijas 2018. gada priekšlikums 16 grozīt PVN direktīvu attiecībā uz PVN likmēm, kas vēl tiek izskatīts Padomē, arī nesniedz apmierinošu risinājumu, jo neatceļ PVN visiem darījumiem, kuri aptverti iniciatīvā. Ja Padome priekšlikumu vienprātīgi pieņemtu, tas ļautu dalībvalstīm piemērot samazinātu likmi vai pat nulles likmi 17 konkrētām precēm vai pakalpojumiem, kuru piegāde vai sniegšana dod labumu tikai galapatērētājam un īsteno vispārējas nozīmes mērķi. Jebkurā gadījumā jebkāda šāda labvēlīga PVN režīma piemērošanas izvēle būtu dalībvalstu ziņā.
Lai palīdzētu dalībvalstīm labāk risināt digitālā laikmeta problēmas un samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 18 II pielikumā paredzētā atbrīvojuma sertifikāta papīra versijas izmantošanu, jo īpaši tādās krīzes situācijās kā pandēmijas, būtu jāievieš elektroniska veidlapa. Šīs veidlapas mērķis ir apstiprināt, ka darījums atbilst atbrīvojumam no nodokļa saskaņā ar PVN direktīvas 151. panta 1. punkta pirmo daļu. Kā jau paredzēts PVN direktīvas 199.b panta 4. punktā, Komisijai, apspriežoties ar Pastāvīgo komiteju administratīvās sadarbības jautājumos, kas izveidota ar Padomes Regulas (ES) Nr. 904/2010 19 58. pantu, un piemērojot Regulas (ES) Nr. 182/2011 20 5. pantā minēto pārbaudes procedūru, vajadzētu būt pilnvarām ar īstenošanas aktiem pieņemt minētās veidlapas tehnisko informāciju, tostarp kopējo elektronisko ziņojumu, ar kuru informācija ir jāpārsūta.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Priekšlikums papildina Komisijas 2020. gada 3. aprīļa Lēmumu (ES) 2020/491 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid‑19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2020. gadā, kura termiņš tiks pagarināts līdz 2021. gada aprīļa beigām. Tas papildina arī Padomes 2020. gada 7. decembra Direktīvu (ES) Nr. 2020/2020, ar ko, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz pagaidu pasākumiem saistībā ar pievienotās vērtības nodokli, kas piemērojams Covid-19 vakcīnām un in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm. Tas arī saskan ar Komisijas 2018. gada priekšlikumu grozīt PVN direktīvu attiecībā uz PVN likmēm, kas tiek izskatīts Padomē.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Priekšlikums atbilst iniciatīvām, kas uzsāktas saskaņā ar ES politiku, piemēram, Eiropas veselības savienību un ES zāļu stratēģiju. Tas jo īpaši atbilst turpmāk aprakstītajām iniciatīvām.
Padome 2020. gada 14. aprīlī aktivizēja Ārkārtas atbalsta instrumentu (ESI 21 ), kas palīdz dalībvalstīm reaģēt uz Covid-19 pandēmiju, stratēģiski un koordinēti ES līmenī risinot steidzamas vajadzības.
Komisija 2020.gada 2. jūnijā ierosināja 22 mērķtiecīgas izmaiņas ES civilās aizsardzības mehānismā 23 , kas ļautu Savienībai un dalībvalstīm būt labāk sagatavotām turpmākām krīzēm un ātri un efektīvi reaģēt uz tām, jo īpaši tādām krīzēm, kurām ir liela ietekme, ņemot vērā iespējamos traucējumus mūsu ekonomikā un sabiedrībā, kā tas skaidri redzams Covid-19 ārkārtas situācijā. ES civilās aizsardzības mehānisma vispārējais mērķis ir stiprināt sadarbību starp ES dalībvalstīm un sešām iesaistītajām valstīm 24 civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un reaģēšanu uz tām. Ja ārkārtas situācijas mērogs pārsniedz kādas valsts reaģēšanas spējas, tā var pieprasīt palīdzību, izmantojot šo mehānismu. Šajā mehānismā Komisijai ir būtiska loma, koordinējot reaģēšanu uz katastrofām Eiropā un ārpus tās, un sedz vismaz 75 % no īstenošanas pasākumu transporta un/vai darbības izmaksām. Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrs (ERCC) 25 ir ES civilās aizsardzības mehānisma kodols, un tas koordinē palīdzības sniegšanu katastrofu skartajām valstīm, piemēram, pirmās nepieciešamības preču piegādes, speciālās zināšanas, civilās aizsardzības vienības un specializētu aprīkojumu.
2020. gada 16. septembra runā par stāvokli Savienībā Komisijas priekšsēdētāja uzsvēra nepieciešamību izdarīt secinājumus no pašreizējās krīzes un veidot Eiropas veselības savienību. Vienlaikus viņa izklāstīja attiecīgās galvenās iniciatīvas 2021. gadam, kas ietvertas nodomu vēstulē 26 Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam un Padomes prezidentūrai. Minētās iniciatīvas ietver arī tiesību aktu priekšlikumus, kuru mērķis ir izveidot jaunu Eiropas Biomedicīnas progresīvās pētniecības un attīstības aģentūru, paplašināt Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) pilnvaras, kā arī izveidot Eiropas veselības datu telpu.
Savā 2021. gada darba programmā 27 Komisija uzsvēra, ka ir jāstiprina mūsu sagatavotība krīzēm un pārrobežu veselības apdraudējumu pārvaldība, un apstiprināja, ka ir pienācis laiks veidot spēcīgāku Eiropas veselības savienību. Darba programmā ir iekļauti tiesību aktu priekšlikumi, kuru mērķis ir stiprināt ES sistēmu nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu konstatēšanai un reaģēšanai uz tiem un stiprināt esošo aģentūru lomu. Turpmākās iniciatīvas aptvers priekšlikumu izveidot biomedicīnas progresīvās pētniecības un izstrādes aģentūru, jaunu zāļu stratēģiju, kas nodrošina, ka iedzīvotāji var paļauties uz drošām, cenas ziņā pieejamām un kvalitatīvām zālēm, un Eiropas veselības datu telpu, lai izmantotu datus labākai veselības aprūpei, labākai pētniecībai un labākai politikas veidošanai pacientu labā.
2021. gada martā tika pieņemta jaunā Savienības rīcības programma veselības jomā (programma “ES – veselībai”) 28 , kuras mērķis ir padarīt veselības sistēmas noturīgākas pret tādiem pārrobežu veselības apdraudējumiem kā Covid-19 un uzlabot krīzes pārvarēšanas spējas. Turklāt tās padarīs par realitāti Eiropas veselības savienību, sniedzot ieguldījumu vēža aprūpē, labākā sagatavotībā pandēmijām, zāļu pieejamības un inovāciju nodrošināšanā, kā arī veicinot digitālo veselību un slimību profilaksi.
Komisija 2020.gada 11. novembra paziņojumā 29 noteica Eiropas veselības savienības pirmos pamatelementus. Paziņojumam bija pievienoti trīs tiesību aktu priekšlikumi: Regula par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, ar ko aizstāj Lēmumu 1082/2013/ES 30 , un ECDC 31 un EMA 32 pilnvaru pastiprināšana.
Jaunā Eiropas veselības savienības iniciatīva atbalsta esošo struktūru un mehānismu stiprināšanu, lai panāktu labāku ES līmeņa aizsardzību, profilaksi, sagatavotību un reaģēšanu uz cilvēka veselības apdraudējumiem. Tajā ieteikts stiprināt pret veselības apdraudējumiem vērstās pārrobežu sadarbības satvaru, lai labāk aizsargātu cilvēka dzīvību un iekšējo tirgu, un saglabātu visaugstākos standartus cilvēktiesību un pilsonisko brīvību aizsardzības jomā. Tajā arī stiprināta ES loma starptautiskās koordinācijas un sadarbības jomā, lai novērstu un kontrolētu pārrobežu veselības apdraudējumus un uzlabotu veselības drošību pasaules mērogā.
Saistībā ar jauno Eiropas veselības savienību Komisija arī paziņoja par tiesību akta priekšlikumu, kas jāiesniedz līdz 2021. gada beigām, par Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes (HERA) izveidi.
Komisija 2020. gada 25. novembra paziņojumā 33 , nāca klajā ar jaunu Eiropas zāļu stratēģiju, kurā izklāstīti konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu zāļu pieejamību, piekļuvi zālēm un zāļu finansiālo pieejamību. Šie pasākumi sekmēs diversificētas un drošas piegādes ķēdes, kas nodrošina ES atvērto stratēģisko autonomiju pasaulē, un popularizēs vidiski ilgtspējīgas zāles. Stratēģijas mērķis ir arī uzlabot gatavību krīzēm un reaģēšanas mehānismus.
Ir svarīgi atzīmēt, ka pašreizējām un turpmākajām ES aģentūrām, kā arī citām ES struktūrām ir arvien lielāka nozīme iepriekš minēto vai citu turpmāko iniciatīvu mērķu sasniegšanā. Tādēļ šim tiesību akta priekšlikumam būtu jāattiecas arī uz preču piegādēm vai pakalpojumiem, ko saņem šīs aģentūras vai struktūras, un uz importu, kura saņēmējas tās ir.
EMA tika dibināta 1995. gadā 34 , un tās uzdevums ir veicināt zinātnisko izcilību zāļu novērtēšanā un uzraudzībā sabiedrības un dzīvnieku veselības labā. Tās pilnvaras tiks pastiprinātas saistībā ar jauno Eiropas veselības savienību, iekļaujot kritiski svarīgu zāļu un medicīnisko ierīču iespējamā trūkuma uzraudzību un mazināšanu, zinātnisku konsultāciju sniegšanu par zālēm, kas potenciāli var ārstēt, novērst vai diagnosticēt slimības, kuras izraisa krīzes, tādu pētījumu koordinēšanu, ar kuriem uzrauga vakcīnu efektivitāti un drošumu, kā arī klīnisko izmēģinājumu koordinēšanu.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC), kas izveidots 2005. gadā 35 , uzdevums ir apzināt, novērtēt un darīt zināmus pašreizējos un jaunos apdraudējumus, ko cilvēka veselībai rada infekcijas slimības. Tā turpmākās pilnvaras attieksies uz epidemioloģisko (reāllaika) uzraudzību, sagatavotības un reaģēšanas plānošanu, ziņošanu un revīziju, nesaistošu ieteikumu sniegšanu un riska pārvaldības iespējām, spēju mobilizēt un izvietot ES Veselības jautājumu darba grupu, lai palīdzētu vietējai reaģēšanai dalībvalstīs, un ES references laboratoriju tīklu un cilvēku izcelsmes vielu tīklu izveidi.
Jaunveidojamās HERA uzdevums veselības ārkārtas situācijā būs dot ES un tās dalībvalstīm iespēju ātri likt lietā visprogresīvākos medicīniskos un citus pasākumus, aptverot visu vērtības ķēdi – no koncepcijas līdz izplatīšanai un izmantošanai 36 .
2020. un 2021. gadā ir veikti vai plānoti vairāki kopīgi iepirkumi 37 precēm, kas nepieciešamas Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai, piemēram, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (IAL), ventilatoriem, laboratorijas aprīkojumu, vakcinācijas materiālu, ātrajiem antigēna testiem un terapijas medikamentiem (piemēram, remdesivīru). Izmantojot Ārkārtas atbalsta instrumentu, Komisija ir tiešā iepirkumā iegādājusies maskas, zāles un testus ziedošanai dalībvalstīm.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pants. Minētajā pantā paredzēts, ka Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, ar vienprātīgu lēmumu pieņem noteikumus par dalībvalstu noteikumu saskaņošanu netiešo nodokļu jomā.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktā, Savienības līmeņa darbības var veikt tikai tad, ja dalībvalstis pašas nevar pietiekami labi īstenot paredzētos mērķus un tādējādi ierosināto darbību mēroga vai ietekmes dēļ tie ir labāk sasniedzami ES līmenī. Pašreizējā PVN direktīva liedz dalībvalstīm piemērot vispārēju atbrīvojumu no PVN preču importam, kuru veic Komisija vai ES aģentūra vai struktūra, un preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, ko saņem Komisija vai ES aģentūra vai struktūra, ja minēto darbību mērķis ir atbalstīt un veicināt ES līmenī sabiedrības interesēs veiktus pasākumus. ES līmeņa likumdošanas iniciatīva grozīt direktīvu ir visefektīvākais veids, kā nodrošināt šādu pasākumu darbību, pilnībā likvidējot PVN kā izmaksu faktoru, kā arī novēršot papildu slogu, ko rada saistītās atbilstības nodrošināšanas izmaksas.
•Proporcionalitāte
Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu, jo paredz tikai tos pasākumus, kas ir nepieciešami un samērīgi paredzētā mērķa sasniegšanai. Ar šo iniciatīvu no PVN atbrīvo tādu preču importu un preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, ko Komisija vai ES aģentūra vai struktūra saņem, pildot pilnvaras, kas tām piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši lai sagatavotu pasākumus pret krīzēm un katastrofām. Ievērojot to, kā krīzes vai katastrofas, piemēram, Covid-19 pandēmija, var ietekmēt dalībvalstu ekonomiku, ierosinātie pasākumi ir samērīgi, ņemot vērā to ietekmi uz konkrētu dalībvalstu budžetu, ko rada atbrīvojums no PVN.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Lai grozītu pašreizējo PVN direktīvu, ir vajadzīga direktīva.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Ņemot vērā, ka šī iniciatīva ir steidzama saistībā ar Covid-19 pandēmiju, apspriešanās ar ieinteresētajām personām netika veikta.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Komisija izmantoja publiski pieejamo informāciju par epidemioloģisko situāciju, kā arī attiecīgos pieejamos zinātniskos datus par Covid‑19 pandēmiju un tās ietekmi uz līdzīgiem izaicinājumiem nākotnē.
•Ietekmes novērtējums
Ņemot vērā, ka šī iniciatīva ir steidzama saistībā ar Covid-19 pandēmiju, atsevišķs ietekmes novērtējums netika veikts.
•Pamattiesības
Šis priekšlikums lielā mērā atvieglos Savienības pasākumus, jo īpaši attiecībā uz veselības aizsardzību. Veselība ir cilvēka pamattiesības. Priekšlikums ir saskanīgs ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 168. pantu, kas paredz, ka nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis. Turklāt tas atbilst ES Pamattiesību hartas 35. pantam, kurā noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz profilaktisko veselības aprūpi un ārstniecību saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti valstu tiesību aktos un praksē.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Priekšlikums atcels PVN kā izmaksu faktoru ES programmām. Ar tādu pašu budžetu ES varēs iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, kas, piemēram, ir paredzēti bezmaksas izplatīšanai dalībvalstij, valsts veselības iestādei vai slimnīcai.
Ieviešot jaunu PVN atbrīvojumu, šā priekšlikuma rezultātā varētu samazināties dalībvalstu iekasētie PVN ieņēmumi un tādējādi arī PVN pašu resursi. Lai gan nebūs negatīvas ietekmes uz ES budžetu, jo pašu resursi, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums (NKI), kompensē visus izdevumus, ko nesedz tradicionālie pašu resursi un PVN pašu resursi, konkrētu dalībvalstu neiekasētie PVN pašu resursi būtu jākompensē visām dalībvalstīm, izmantojot NKI pašu resursus. Tomēr, ņemot vērā to, ka pašreizējais ES iestāžu iegādāto un ar PVN apliekamo preču un pakalpojumu apjoms ir neliels (salīdzinājumā ar ekonomiku kopumā), šī ietekme, visticamāk, būs ļoti ierobežota.
5.CITI ELEMENTI
•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)
Priekšlikumam nav vajadzīgi skaidrojoši dokumenti par transponēšanu.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
1. panta 1. punkta un 2. punkta a) apakšpunkta mērķis ir grozīt PVN direktīvu, ieviešot atbrīvojumu no PVN preču importam (jaunais 143. panta 1. punkta fb) apakšpunkts) un preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai (151. panta 1. punkta ab) apakšpunkts), ko saņem Eiropas Komisija vai aģentūra vai struktūra, kura izveidota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ja Komisija vai jebkura šāda aģentūra vai struktūra iegādājas šīs preces vai pakalpojumus sabiedrības interesēs, pildot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem.
1. panta 2. punkta b) apakšpunkta mērķis ir piešķirt Komisijai pilnvaras, lai varētu atbrīvojuma sertifikātu, kas apstiprina, ka darījums kvalificējas atbrīvojumam no nodokļa saskaņā ar PVN direktīvas 151. panta 1. punkta pirmo daļu, izdot elektroniski. Minētā elektroniskā veidlapa būtu jāievieš, lai dalībvalstis varētu labāk pielāgoties digitālā laikmeta izaicinājumiem un samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar papīra veidlapas izmantošanu, jo īpaši tādās krīzes situācijās kā pandēmijas. Elektroniskā veidlapa būtu jāpieņem, apspriežoties ar Pastāvīgo komiteju administratīvās sadarbības jautājumos, kas izveidota ar Padomes Regulas (ES) Nr. 904/2010 38 58. pantu, piemērojot pārbaudes procedūru, kura minēta Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantā 39 .
Tādējādi ar priekšlikumu, likvidējot PVN summas, kas kļūst par izmaksu faktoru, atbalstīs un atvieglos Savienības līmenī sabiedrības interesēs veiktos pasākumus, kā arī novērsīs saistīto atbilstības nodrošināšanas slogu. Darījumi, uz kuriem attiecas šis priekšlikums, nekādā ziņā neaprobežojas tikai ar “darbībām sabiedrības interesēs”, kas minētas PVN direktīvas IX sadaļas 2. nodaļā.
Lai gan šīs iniciatīvas mērķis ir vienkāršot dažādās politikas jomās veiktos pasākumus, tā ir īpaši steidzama, ņemot vērā pašreizējo Covid-19 pandēmiju. Daži pasākumi, kas ietilpst šīs iniciatīvas darbības jomā, jau tiek īstenoti. Lai nodrošinātu maksimālu ieguvumu, dalībvalstīm ar šo priekšlikumu ieviestais atbrīvojums no PVN ar atpakaļejošu spēku būtu jāpiemēro darījumiem, kas veikti no 2021. gada 1. janvāra.
2021/0097 (CNS)
Priekšlikums
PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz atbrīvojumiem importam un konkrētu preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai saistībā ar Savienības pasākumiem sabiedrības interesēs
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu 40 ,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 41 ,
saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Saskaņā ar Padomes Direktīvu 2006/112/EK 42 dalībvalstīm ir jāatbrīvo no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) preču imports un preču piegāde un pakalpojumu sniegšana, kā saņēmējs ir Eiropas Savienība, Eiropas Atomenerģijas kopiena, Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Investīciju banka, vai struktūras, kuras izveidojusi Eiropas Savienība un kurām piemēro Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto 7. protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (“protokols”), ievērojot protokolā un nolīgumos par tā īstenošanu un mītnes nolīgumos paredzētos ierobežojumus un nosacījumus, ciktāl tas nerada konkurences izkropļojumus. Tomēr minētais atbrīvojums attiecas tikai uz iepirkumiem, kas veikti oficiālai lietošanai, un tas neattiecas uz situācijām, kad Savienības struktūras iegādājas preces un pakalpojumus sabiedrības interesēs, jo īpaši tad, ja tos bez maksas dara pieejamus dalībvalstīm vai trešām personām, piemēram, valsts iestādēm vai organizācijām.
(2)Covid-19 pandēmijas laikā gūtā pieredze liecina, ka steidzami ir jāpieņem pasākumi, lai nodrošinātu gatavību rīkoties, risinot līdzīgas situācijas nākotnē. Lai šāda rīcība būtu iespējama, ir nepieciešams ieviest plaša tvēruma atbrīvojumu no PVN attiecībā uz preču un pakalpojumu iegādi, ko veic Komisija vai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem izveidota aģentūra vai struktūra sabiedrības interesēs, pildot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem. Šāds atbrīvojums jo īpaši ir priekšnoteikums spējai rast risinājumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu koordinētus krīzes pārvarēšanas pasākumus Savienības līmenī. Tas nodrošinātu, ka saskaņā ar dažādām Savienības iniciatīvām veicamos pasākumus neapgrūtina iekasējamās PVN summas vai ar to saistītais atbilstības nodrošināšanas slogs, kas uzlikts nepieciešamo preču piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem. Darījumi, uz kuriem attiecas ar šo priekšlikumu ieviestais atbrīvojums, nekādā ziņā neaprobežojas tikai ar “darbībām sabiedrības interesēs”, kas minētas Direktīvas 2006/112/EK IX sadaļas 2. nodaļā.
(3)Ar Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 43 II pielikumu jau ir ieviests atbrīvojuma sertifikāts, kura mērķis ir apstiprināt, ka uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ko saņem atbrīvojuma saņēmēja struktūra vai privātpersona, attiecas atbrīvojums saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 151. pantu. Būtu jāuzliek prasība Komisijai, aģentūrai vai struktūrai, kas izveidota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, iegādājoties preces un pakalpojumus, uz kuriem attiecas jaunais atbrīvojums no PVN, uzrādīt saviem piegādātājiem sertifikātu, kas apstiprina, ka attiecīgais darījums kvalificējas atbrīvojuma saņemšanai. Lai atvieglotu izsniegšanu un pārsūtīšanu, minētajam sertifikātam vajadzētu būt elektroniskam. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2006/112/EK 151. panta 1. punkta īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz atbrīvojuma sertifikāta satura un izdošanas tehniskajiem aspektiem, kā arī specifikācijām attiecībā uz elektronisko ziņojumu, ar kuru jāpārsūta sertifikātā ietvertā informācija. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 44 .
(4)Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2006/112/EK.
(5)Ņemot vērā pašreizējo Covid-19 pandēmiju, daži pasākumi, uz kuriem varētu attiekties šie atbrīvojumi, jau tiek īstenoti. Lai pēc iespējas labāk izmantotu Savienības budžetu sabiedrības interesēs, ar šo direktīvu ieviestie atbrīvojumi būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra,
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvu 2006/112/EK groza šādi:
1) direktīvas 143. panta 1. punktā iekļauj šādu fb) apakšpunktu:
“fb)preču importu, ko veic Komisija vai aģentūra vai struktūra, kas izveidota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ja Komisija vai jebkura šāda aģentūra vai struktūra iegādājas šīs preces sabiedrības interesēs, pildot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem;”;
2) direktīvas 151. panta 1. punktu groza šādi:
a) punkta pirmajā daļā pievieno šādu ab) apakšpunktu:
“ab)preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ko saņem Komisija vai aģentūra vai struktūra, kura izveidota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ja Komisija vai jebkura šāda aģentūra vai struktūra iegādājas šīs preces vai pakalpojumus sabiedrības interesēs, pildot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem;”;
b) punktam pievieno šādu daļu:
“Izveido atbrīvojuma sertifikātu, kas apliecina, ka darījums kvalificējas atbrīvojumam saskaņā ar šā punkta pirmo daļu. Komisija ar īstenošanas aktiem precizē tehnisko informāciju par atbrīvojuma sertifikāta saturu un izdošanu, kā arī specifikācijas attiecībā uz elektronisko ziņojumu, ar kuru jāpārsūta sertifikātā ietvertā informācija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantā, un šajā nolūkā komiteja ir komiteja, kura izveidota ar Padomes Regulas (ES) Nr. 904/2010 58. pantu.”.
2. pants
Transponēšana
1.Dalībvalstis vēlākais līdz 2021. gada 30. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.
Tās piemēro minētos noteikumus no 2021. gada 1. janvāra.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS
Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz atbrīvojumiem importam un konkrētu preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai saistībā ar Savienības pasākumiem sabiedrības interesēs
2.BUDŽETA POZĪCIJAS
2021
13. nodaļa, 130. pants
Budžetā paredzētā summa 2021. gadam: 17 967 491 250 €
3.FINANSIĀLĀ IETEKME
Priekšlikumam ir finansiāla ietekme gan uz izdevumiem, gan ieņēmumiem, un tā ir šāda.
|
Budžeta pozīcija |
Ieņēmumi Ietekme uz pašu resursiem |
Laikposms: 01.01.2021. līdz 31.12.2021. (miljonos EUR, 1 zīme aiz komata) |
|
Ietaupījumi Komisijas izdevumos par PVN summām (iespējams, dažādās budžeta pozīcijās) |
|
|
|
13. nodaļa, 130. pants |
1,65 |
|
|
Kopā |
- 108,35 |
Jaunais atbrīvojums no PVN, kurš ieviests ar šo priekšlikumu, attiecas tikai uz preču importu un preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, ko saņem Komisija, aģentūra vai cita struktūra, kura izveidota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un tas neattiecas uz importu vai pirkumiem, ko veic uzņēmēji.
Priekšlikuma mērķis ir no Komisijas, aģentūras vai citas struktūras, kas izveidota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, budžeta izdevumiem izņemt PVN summas. Tas galvenokārt attieksies uz preču vai pakalpojumu iepirkumiem, kurus paredzēts bez maksas nodot (ziedot) dalībvalstīm vai trešām personām. Vienkāršošanas labad un tāpēc, ka nav pieejami dati par faktiskajām PVN summām, kas samaksātas no ES budžeta, budžeta ietaupījumi 2021. gadam ir aplēsti, ņemot vērā Ārkārtas atbalsta instrumenta (ESI) 2020. gada budžetu 3450 miljonu EUR apmērā. No tā atņemts vakcīnas instrumenta budžets 2900 miljonu EUR apmērā, jo šo darījumu adresāts ir tieši dalībvalstis (nevis Komisija).
Pamatojoties uz to, kopējā aplēstā to preču importa un piegādāto preču un sniegto pakalpojumu vērtība, kas attiecas uz “pirkšanas un ziedošanas” darbībām, uz kurām attiecas priekšlikums konkrētajā periodā ir 550 miljoni EUR. Budžeta izdevumos ietaupītā PVN summa ir aplēsta, izmantojot 20 % nodokļa likmi, un tādējādi tā ir 110 miljoni EUR.
PVN pašu resursu samazinājuma ietekme uz ES budžetu, ņemot vērā vienoto piesaistīšanas likmi (0,30 %), tiek lēsta 1,65 miljonu EUR apmērā.
Lai gan lielākā daļa no šiem izdevumiem saskaņā ar ESI faktiski ir atbrīvoti no PVN saskaņā ar Lēmumu (ES) 2020/491 (medicīnisko materiālu imports) un Padomes Direktīvu (ES) 2020/2020 (nulles likme testiem), “pirkšanas un ziedošanas” darbības turpmāk praktiski var attiekties uz jebkuru preci vai pakalpojumu, un iepriekš minētajiem tiesību aktiem ir pagaidu raksturs. Tāpēc ir pamatoti par pieņēmumu uzskatīt ESI kopējo summu (mīnus daļa par vakcīnām).
4.KRĀPŠANAS NOVĒRŠANAS PASĀKUMI
Lēmumā ir ietverti noteikumi, ar kuriem dalībvalstu iestādēm tiek noteiktas saistības darīt Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šis priekšlikums.
Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).