—

ņemot vērā 2020. gada 13. janvārī saņemto, Spānijas Augstākās tiesas (Tribunal Supremo) priekšsēdētāja iesniegto un Spānijas Augstākās tiesas otrās palātas priekšsēdētāja 2020. gada 10. janvārī sagatavoto pieprasījumu atcelt imunitāti saistībā ar īpašo tiesvedību Nr. 3/20907/2017, ņemot vērā paziņojumu 2020. gada 16. janvāra plenārsēdē par minēto pieprasījumu atcelt imunitāti,

—

pēc Carles Puigdemont i Casamajó uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

—

ņemot vērā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu (1),

—

ņemot vērā Spānijas Centrālās vēlēšanu komisijas (Junta Electoral Central) 2019. gada 13. jūnija lēmumu (2),

—

ņemot vērā 2020. gada 13. janvāra plenārsēdē sniegto paziņojumu, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedumu Parlaments pieņēma zināšanai Carles Puigdemont i Casamajó ievēlēšanu par Eiropas Parlamenta deputātu no 2019. gada 2. jūlija,

—

ņemot vērā Spānijas Konstitūcijas 71. panta 1. un 2. punktu,

—

ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

—

ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0020/2021),

A.

tā kā Spānijas Augstākās tiesas Otrās palātas priekšsēdētājs, atsaucoties uz Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta pirmās daļas b) punktu, ir lūdzis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Carles Puigdemont i Casamajó imunitāti saistībā ar īpašo procedūru Nr. 3/20907/2017 – kriminālprocesu par aizdomām noziedzīga nodarījuma veikšanā, kas izpaužas naida kurināšanā un kurš ir paredzēts Spānijas Kriminālkodeksa 544. un 545. pantā, kā arī nodarījumā par valsts līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir paredzēts Spānijas Kriminālkodeksa 432. pantā saistībā ar tā 252. pantu;

B.

tā kā darbības, par kurām pastāv aizdomas un attiecībā uz kurām notiek kriminālvajāšana, veiktas 2017. gadā; tā kā lēmums par kriminālvajāšanas uzsākšanu šajā lietā tika pieņemts 2018. gada 21. martā un tas apstiprināts ar turpmākiem lēmumiem, ar kuriem tika noraidītas tā pārsūdzības; tā kā izmeklēšana tika pabeigta ar 2018. gada 9. jūlija lēmumu un 2018. gada 25. oktobrī tās pabeigšana tika apstiprināta; tā kā ar 2018. gada 9. jūlija lēmumu attiecībā uz Carles Puigdemont i Casamajó cita starpā tika konstatēts, ka viņš izrādījis necieņu pret tiesu, un tika pieņemts lēmums apturēt procesu pret viņu un citām personām, līdz tās tiks atrastas;

C.

tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedumu Parlaments pieņēma zināšanai Carles Puigdemont i Casamajó ievēlēšanu par Eiropas Parlamenta deputātu no 2019. gada 2. jūlija,

D.

tā kā Eiropas Parlamenta deputāta statuss tika iegūts 2019. gada 13. jūnijā; tā kā tādēļ pieprasījums atcelt imunitāti attiecas uz faktiem un kriminālvajāšanu, kas notikuši pirms Eiropas Parlamenta deputāta statusa iegūšanas un tādējādi arī pirms imunitātes iegūšanas;

E.

tā kā Juridiskā komiteja ir iepazinusies ar dokumentiem, kurus komitejas locekļiem iesniedzis Carles Puigdemont i Casamajó saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu un kurus viņš ir uzskatījis par svarīgiem šajā procedūrā;

F.

tā kā dalībvalstu iestādes lemj par to, vai tiesas process ir nepieciešams;

G.

tā kā Eiropas Parlamentam nav jāpēta valstu tiesību un tiesu sistēmu būtība;

H.

tā kā Eiropas Parlamenta kompetencē nav novērtēt to valsts tiesu iestāžu jurisdikciju, kurām ir piekritīga izskatāmā krimināllieta, vai uzdot jautājumus par to;

I.

tā kā saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem, kā tos interpretējušas valsts tiesas un kā attiecīgā dalībvalsts ir informējusi Parlamentu, Spānijas Augstākās tiesas Otrā krimināllietu palāta ir kompetentā iestāde, kurai jāpieprasa Eiropas Parlamenta deputāta imunitātes atcelšana;

J.

tā kā process neskar nevienu viedokli, kas ir pausts, vai balsojumus, kas ir veikti, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus, kā tas ir noteikts 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā;

K.

tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta pirmās daļas a) punktu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

L.

tā kā Spānijas Konstitūcijas 71. panta 1. un 2. punkts paredz, ka:

M.

tā kā pieprasījumā atcelt imunitāti, atsaucoties uz Spānijas Konstitūcijas 71. panta piemērošanu un it īpaši ņemot vērā procesa stadiju, kurā nav nepieciešams lūgt parlamenta atļauju veikt kriminālvajāšanu pret apsūdzēto, kas iegūst parlamenta deputāta statusu, norādīts, ka nav nepieciešams iesniegt imunitātes atcelšanas pieprasījumu gadījumos, kad parlamenta deputāta statuss ir iegūts, kamēr notiek jau iepriekš uzsāktas krimināllietas izskatīšana, vai gadījumos, kad parlamenta deputāts sāk pildīt amata pienākumus tad, kad jau notiek oficiāla kriminālvajāšana; tā kā tādēļ nav jāpieprasa imunitātes atcelšana saskaņā ar 9. panta pirmās daļas a) punktu Protokolā Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, lai varētu veikt pasākumus Spānijas teritorijā;

N.

tā kā Eiropas Parlamentam nav tiesību interpretēt iekšzemē spēkā esošos noteikumus par parlamenta deputātu privilēģijām un imunitāti;

O.

tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta pirmās daļas b) punktu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte pret aizturēšanu un kriminālvajāšanu, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

P.

tā kā 2019. gada 14. oktobrī, “(l)ai kriminālprocess notiktu […] pienācīgi”, Spānijas Augstākās tiesas Otrā palāta nolēma pieņemt: “valsts līmeņa lēmumu par apcietināšanu, Eiropas apcietināšanas orderi vai starptautisku apcietināšanas nolēmumu personas izdošanas nolūkā” cita starpā attiecībā uz Carles Puigdemont i Casamajó, par kuru konstatēts, ka viņš izrādījis necieņu pret tiesu; tā kā pieprasījumā par imunitātes atcelšanu norādīts, ka 2020. gada 10. janvārī sūdzība ar lūgumu atcelt šo lēmumu tika noraidīta attiecībā uz “nepieciešamo meklēšanu valsts teritorijā, aizturēšanas un apcietināšanas nolēmumiem, kā arī starptautiska un Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšanu”, bet apmierināta attiecībā uz 2019. gada 14. oktobra un 2018. gada 18. oktobra lēmuma atcelšanu […] atbilstoši EST 2019. gada 19. decembra spriedumā sniegtajai interpretācijai, atzīstot sūdzības iesniedzēja(-u) privilēģijas un imunitātes kā Eiropas Parlamenta deputātam(-iem) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 7. protokola 9. pantu; turklāt tika nolemts pieprasīt, lai Eiropas Parlaments atceļ Carles Puigdemont i Casamajó imunitāti nolūkā “izpildīt izsniegto(-os) Eiropas apcietināšanas orderi(-us)”, un par to informēt izpildes iestādi Beļģijā;

Q.

tā kā saskaņā ar Reglamenta 9. panta 8. punktu Juridiskā komiteja nekādā gadījumā neizsakās par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu un par to, vai kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam piedēvēti, ir pamatota, pat ne tad, ja pieprasījuma izskatīšana ļauj komitejai iegūt detalizētas ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem;

R.

tā kā saskaņā ar Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan tā ir uzskatāma par visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantiju;

S.

tā kā parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesas procesiem saistībā ar darbībām, kas veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras nevar skatīt atrauti no šiem pienākumiem;

T.

tā kā apsūdzībai acīmredzami nav nekāda sakara ar Carles Puigdemont i Casamajó kā Eiropas Parlamenta deputāta amatu, bet gan ar viņa agrāko Katalonijas reģionālās valdības (Generalitat) priekšsēdētāja amatu;

U.

tā kā Carles Puigdemont i Casamajó ir viena no personām, kuras atrodas līdzīgā situācijā, saucot viņus pie atbildības un apsūdzot par attiecīgajiem nodarījumiem, un vienīgā atšķirība ir tā, ka viņam pašlaik ir imunitāte kā Eiropas Parlamenta deputātam; tā kā tādēļ būtu jāpatur prātā, ka Carles Puigdemont i Casamajó nav vienīgais apsūdzētais šajā lietā;

V.

tā kā apsūdzības pamatā esošās darbības veiktas 2017. gadā un 2018. gadā pret Carles Puigdemont i Casamajó tika uzsākts attiecīgais kriminālprocess; tā kā, pamatojoties uz to, nevar apgalvot, ka tiesvedība tika uzsākta, lai kavētu Carles Puigdemont i Casamajó kā Eiropas Parlamenta deputāta turpmāko politisko darbību, jo tajā laikā viņa kā Eiropas Parlamenta deputāta statuss joprojām bija hipotētisks nākotnē;

W.

tā kā šajā lietā Parlaments nav guvis pierādījumus par fumus persecutionis, proti, faktiskiem apstākļiem, kas norādītu uz to, ka attiecīgais kriminālprocess ir ierosināts, lai kaitētu deputāta un tādējādi arī Eiropas Parlamenta politiskajai darbībai;

1.

2.