EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52020DC0027

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI KONFERENCES PAR EIROPAS NĀKOTNI VEIDOŠANA

COM/2020/27 final

Briselē, 22.1.2020

COM(2020) 27 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

KONFERENCES PAR EIROPAS NĀKOTNI VEIDOŠANA


KONFERENCES PAR EIROPAS NĀKOTNI VEIDOŠANA

EIROPAS KOMISIJAS IEGULDĪJUMS

2020. gada 22. janvāris

1. LAIKS EIROPAS DEMOKRĀTIJAI PIEŠĶIRT JAUNU IMPULSU

“Vēlos, lai eiropieši veidotu
Savienības nākotni. Eiropiešiem

jāuzņemas vadošā un aktīva loma

prioritāšu un mērķu vērienīguma

noteikšanā. Pilsoņi varēs

paust savu viedokli konferencē par

Eiropas nākotni, kas sāksies

2020. gadā un ilgs divus gadus.”

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja
Urzula fon der Leiena

Eiropas Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem.
Mana programma Eiropai, 2019. gada 16. jūlijs

Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2019. gada maijā balsoja vairāk nekā 200 miljoni Eiropas pilsoņu, kas ir augstākā vēlētāju aktivitāte divdesmit gadu laikā. Tas skaidri parāda, ka Eiropas iedzīvotāji vēlas aktīvāk piedalīties lemšanā par to, ko Eiropas Savienība dara. Tā kā digitālās tehnoloģijas un sociālie plašsaziņas līdzekļi būtiski maina politisko un pilsonisko līdzdalību, iedzīvotāji, jo īpaši jaunākā paaudze, pieprasa lielāku iesaisti politikas veidošanas procesā, ne tikai balsošanā vēlēšanās ik pēc 5 gadiem.

Mums ir jāreaģē uz šo aicinājumu.

Eiropas Savienības demokrātiskā sistēma ir unikāla. Tā aptver 500 miljonus cilvēku un sniedzas pāri robežām. Lai padarītu to vēl dinamiskāku, interaktīvāku un aktuālāku mūsu iedzīvotājiem, mums ir jāizmanto jaunas metodes. Priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ir apsolījusi to paveikt, sniedzot Eiropas iedzīvotājiem lielākas iespējas paust savu viedokli par to, ko Savienība dara un kā tā darbojas viņu labā. Šī ir galvenā doma, kas ir konferences par Eiropas nākotni idejas pamatā.

Eiropa pēc gadiem ilgas krīžu apkarošanas ir pieredzējusi 10 gadu ilgu, nepārtrauktu ekonomikas izaugsmi, darbvietas ir lielākam skaitam Eiropas iedzīvotāju nekā jebkad agrāk, un, lai gan pastāv zināma deva eiroskepticisma, sabiedrības atbalsts mūsu Savienībai ir sasniedzis vienu no augstākajiem rādītājiem gandrīz 30 gadu laikā 1 . Izejot no šīs iekšējās kolektīvā spēka pozīcijas, mēs tagad varam raudzīties uz priekšu un veidot nākotnes redzējumu. Ir pienācis laiks Eiropas demokrātijai piešķirt jaunu impulsu.

Arvien daudzpolārākā pasaulē daudzi Eiropas iedzīvotāji joprojām ir nobažījušies par savu nākotni, un Eiropas Savienībai ir jāparāda, ka tā spēj sniegt risinājumus viņu problēmām. Eiropas politikai ir jāpalīdz iedzīvotājiem un uzņēmumiem gūt labumu no zaļās un digitālās pārkārtošanās. Tai jānovērš nevienlīdzība un jānodrošina, ka Eiropas Savienība ir taisnīga, ilgtspējīga un konkurētspējīga ekonomika. To darot, mēs varam parādīt, ka Eiropa var būt pārliecinošāka un nest savas vērtības un standartus pasaulē.

Kā nozīmīgs Eiropas mēroga demokrātijas pasākums konference būs jauns publisks forums atklātām, iekļaujošām, pārredzamām un strukturētām diskusijām ar iedzīvotājiem par vairākām nozīmīgām prioritātēm un problēmām. Tas būs augšupējs forums, pieejams visiem iedzīvotājiem no visdažādākajiem sabiedrības slāņiem un no visām Savienības malām, un tam būtu jāatspoguļo Eiropas daudzveidība. Tas būs atvērts pilsoniskajai sabiedrībai, Eiropas iestādēm un citām Eiropas struktūrām, tostarp Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī valsts, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm, parlamentiem un citām ieinteresētajām personām, kas sniegs ieguldījumu kā vienlīdzīgi partneri. Galu galā nolūks ir stiprināt saikni starp Eiropas iedzīvotājiem un iestādēm, kas tiem kalpo.

Konferences koncepcijas, struktūras, mēroga un laika noteikšanai jābūt patiesi kopīgam Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas darbam. Šai sadarbībai būtu jāizpaužas minēto trīs iestāžu kopīgas deklarācijas veidolā, kuru vēlāk varēs parakstīt citas struktūras, tostarp iestādes, organizācijas un ieinteresētās personas. Valstu un reģionālajiem parlamentiem un dalībniekiem ir svarīga loma konferencē, un tie būtu jāmudina rīkot ar konferenci saistītus pasākumus. Ar viņu iesaisti būtu jānodrošina, ka konference nenotiek tikai Eiropas galvaspilsētās, bet gan sasniedz ikvienu Savienības stūrīti.

Eiropas Parlaments un Padome patlaban strādā pie sava ieguldījuma šajā procesā. Eiropas Parlaments savā 2020. gada 15. janvāra rezolūcijā 2 atzinīgi novērtēja priekšlikumu konferencei par Eiropas nākotni, aicinot uzsākt atklātu un pārredzamu procesu, kurā izmantota iekļaujoša, līdzdalību veicinoša un līdzsvarota pieeja iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām. Eiropadome 2019. gada 12. decembra secinājumos uzsvēra, ka tā ir ieinteresēta attīstīt konferenci, lūdzot prezidentvalsti Horvātiju sākt darbu pie Padomes nostājas 3 . Pati prezidentvalsts Horvātija konferenci ir iekļāvusi prezidentūras prioritāšu sarakstā 4 .

Šis paziņojums ir Komisijas ieguldījums šajā procesā.

2. ATKLĀTA DISKUSIJA PAR TO, KAS PILSOŅIEM IR SVARĪGI

Lai koncentrētu diskusiju un būtu iespējami efektīvi turpmāki pasākumi, Eiropas Komisija ierosina organizēt konferenci divos paralēlos virzienos: pirmais ir vērsts uz politiku un to, ko mūsu Savienībai būtu jātiecas panākt, otrais — uz institucionāliem jautājumiem.

2.1. EIROPAS SAVIENĪBA, KAS TIECAS UZ AUGSTĀKIEM MĒRĶIEM

Konferencē būtu jāņem vērā ES pamatmērķi, kas izklāstīti Komisijas sešās politiskajās prioritātēs 5 un Eiropadomes stratēģiskajā programmā 6 . Tie ietver cīņu pret klimata pārmaiņām un vides problēmām, ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā, sociālo taisnīgumu un vienlīdzību, Eiropas digitālo pārveidi, mūsu Eiropas vērtību popularizēšanu, ES ietekmes stiprināšanu pasaulē, kā arī Savienības demokrātisko pamatu nostiprināšanu. Lai gan šiem tematiem vajadzētu būt diskusiju pamatā, konferencē var pievērsties arī citām tēmām. Iedzīvotājiem vajadzētu būt iespējai brīvi koncentrēties uz to, ko viņi uzskata par svarīgu.

2.2. INSTITUCIONĀLIE JAUTĀJUMI

Otrais virziens būtu jāvērš uz jautājumiem, kas īpaši saistīti ar demokrātiskiem procesiem un institucionāliem jautājumiem, jo īpaši uz vadošo kandidātu sistēmu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanā un transnacionāliem sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Transnacionālu sarakstu izveidei būtu vajadzīgas vismaz izmaiņas ES vēlēšanu likumā. Tam savukārt būtu vajadzīgs Eiropas Parlamenta priekšlikums, kas Padomē pieņemts vienprātīgi, un dalībvalstu apstiprinājums saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Tā kā Komisijai šajā jomā nav kompetences, tai vajadzētu būt koordinatorei un godīgai starpniecei starp Eiropas Parlamentu un Padomi. Šajā sakarā un ja tas būs lietderīgi citām iestādēm, Komisija ir gatava darīt pieejamas juridiskās un institucionālās zināšanas, vēlēšanu procesu izpēti un ieskatu starpiestāžu attiecībās.

3. PIEMĒROTAS TELPAS RADĪŠANA EIROPAS IEDZĪVOTĀJIEM VIEDOKĻA PAUŠANAI

3.1. PIEREDZES IZMANTOŠANA

Vispirms konferencei būtu par pamatu jāizmanto vispāratzītie pilsoņdialogi, vienlaikus ieviešot jaunus elementus, lai palielinātu to ietekmi un stiprinātu cilvēku iespējas veidot Eiropas nākotni. Eiropas Savienībai būtu arī jāizmanto tās bagātīgā pieredze apspriežu rīkošanā ar pilsoņiem, lai nodrošinātu, ka konference sasniedz pēc iespējas lielāku Eiropas iedzīvotāju skaitu. Šī pieredze ietver:

-aptuveni 1850 pilsoņdialogus, kas tika organizēti laikposmā no 2015. līdz 2019. gadam un kuros piedalījās 218 700 dalībnieki 650 vietās visā Eiropas Savienībā;

-pirmā Eiropas Pilsoņu foruma par Eiropas nākotni rīkošanu, kurā piedalījās 100 pilsoņi no visas Savienības, kas tika atlasīti ar vēlēšanu ekspertu palīdzību;

-Komisijas locekļu veiktus vairāk nekā 900 apmeklējumus valstu un reģionālajos parlamentos kopš 2014. gada.

Komisija jau ir apņēmusies ievērojami pastiprināt saziņu ar iedzīvotājiem, jo īpaši ārpus galvaspilsētām. Priekšsēdētāja fon der Leiena jau ir aicinājusi katru Komisijas locekli savu pilnvaru termiņa pirmajā pusē apmeklēt visas dalībvalstis. Ikvienam kolēģijas loceklim būtu arī jāpiedalās ar konferenci saistītos pasākumos visā Eiropā un jāsadarbojas ar iedzīvotājiem, valsts, reģionālā un vietējā līmeņa politiķiem un dalībniekiem.

Konferences pamatā vajadzētu būt arī ES iestāžu un dalībvalstu lietderīgajai pieredzei, ko tās guvušas, aktīvi sadarbojoties ar Eiropas iedzīvotājiem. Piemēram, daudzi Eiropas Parlamenta deputāti pēdējos gados ir iesaistījušies pilsoņdialogos un citās diskusijās. Arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja ir uzsākušas vērienīgas informēšanas iniciatīvas. Konferencē jāizmanto pieredze, kas gūta dažādu veidu apspriedēs ar iedzīvotājiem un līdzdalības demokrātijas pasākumos, piemēram, pilsoņu asamblejās, kas organizētas dalībvalstīs. Šādā garā valstu parlamentiem, kā arī sociālajiem partneriem, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai ir jāuzņemas būtiska loma visā konferencē.

Konferences ietvaros būtu jāpopularizē arī esošie instrumenti, kas ļauj iedzīvotājiem sniegt ieguldījumu ES politikas veidošanā, piemēram, Eiropas pilsoņu iniciatīva vai sabiedriskās apspriešanas “Izsakiet viedokli” 7 . Konferences popularizēšanai varētu izmantot arī citas Eiropas Savienības programmas, piemēram, Erasmus, DiscoverEU un Eiropas Solidaritātes korpusu, konkrēto programmu tīmekļa vietnēs vai, piemēram, DiscoverEU maršrutu ietvaros izplatot informāciju par to, kā piedalīties konferencē.

3.2. PILSOŅDIALOGU PACELŠANA JAUNĀ LĪMENĪ – JAUNI LĪDZDALĪBAS VEIDI

Jaunu iedzīvotāju līdzdalības veidu veicināšana palielinās leģitimitāti un uzticēšanos mūsu Savienībai un papildinās tās pārstāvības demokrātiju. Konferencē ir jāpievēršas konkrētam pilsoņdialogu elementam, proti, saiknei starp iedzīvotāju viedokli un praktisku politikas veidošanu. Tas parādīs Eiropas iedzīvotājiem, ka viņu viedoklis tiek ņemts vērā.

Komisija ir apņēmusies kopā ar citām ES iestādēm veikt visefektīvākos pasākumus, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāju apspriestie jautājumi tiek atspoguļoti ES politikas veidošanā.

Konkrētam jautājumam veltītiem diskusiju forumiem, kas pulcē iedzīvotājus un ekspertus, būtu regulāri jāsanāk visā konferences laikā. Šajos forumos būtu jāuzklausa konferencē apkopotie ieguldījumi, kā arī ieinteresēto personu un vēlēto pārstāvju viedokļi ar mērķi apsvērt, kā vislabāk ņemt vērā šos viedokļus, izstrādājot ieteikumus rīcībai. Komisija ir gatava sekmēt arī plašākus un decentralizētākus diskusiju forumus. “Eiropas Pilsoņu forums”, kas atspoguļo iedzīvotāju ģeogrāfiju, dzimumu, vecumu, sociālekonomisko izcelsmi un/vai izglītības līmeni, konferences laikā varētu tikties vairākas reizes un sniegt ziņojumu konferencei ar ieteikumu priekšlikumu sarakstu.

Papildus pilsoņdialogiem mums vajadzētu būt atvērtiem jauniem līdzdalības veidiem.

Piemēram, daudzvalodu digitāla platforma varētu nodrošināt pastāvīgu un vieglu piekļuvi konferencei. Platformas mērķis būtu maksimāli palielināt līdzdalību, pieejamību un pārredzamību:

-iekļaujot visu dokumentāciju, kas saistīta ar konferenci un apspriestajiem tematiem;

-pārraidot debates tiešraidē;

-apkopojot vienuviet debašu rezultātus;

-veicinot citas interaktīvas iespējas konferences ietvaros rīkot publiskas debates.

Papildus publiska vietējās sabiedrības pilsoņdialoga formātam vietējiem, reģionālajiem un valsts partneriem būtu jārīko plašs citu ar konferenci saistītu pasākumu klāsts. Visas iestādes un pilsoniskās sabiedrības partneri, kas vēlas piedalīties konferencē, būtu jāaicina pievienoties kopīgajā deklarācijā noteiktajiem principiem un mērķiem.

Būtu jāizmanto plašākas, interaktīvas un radošas līdzdalības formas, piemēram, sporta pasākumi vai festivāli, īpaši, lai piesaistītu jauniešus. Tāpat varētu organizēt ar konferenci saistītus “hakatonus”, lai veicinātu inovatīvu domāšanu par konkrētām tēmām, kā arī citas iniciatīvas, lai mudinātu cilvēkus piedalīties viņu izvēlētā veidā. Ir svarīgi uzrunāt arī vecāko paaudzi un nodrošināt, ka uzmanība tiek pievērsta tradicionālajiem līdzdalības veidiem.

Procesa vissvarīgākā daļa ir veicināt pēc iespējas plašāku līdzdalību un viedokļu iekļaušanu no visas Savienības. Visiem Eiropas iedzīvotājiem būtu jādod vienlīdzīgas iespējas iesaistīties — gan jauniem, gan veciem, neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo lauku vai pilsētu teritorijās, un neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav zinoši par Savienību. Mūsu demokrātijai ļoti svarīgi ir uzrunāt Eiropas iedzīvotāju klusējošo vairākumu, dodot viņiem iespējas un telpu viedokļa paušanai. Eiropas daudzveidība visā procesā būtu konsekventi jāatspoguļo ar pasākumiem, kas uzrunā cilvēkus neatkarīgi no tā, kur Eiropā viņi dzīvo vai kāda ir viņu izcelsme. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš dzimumu līdztiesības, minoritāšu un personu ar invaliditāti pārstāvības nodrošināšanai.

4. INFORMĒŠANA

Konferences panākumi lielā mērā būs atkarīgi no tā, cik efektīvi un plaši par to tiks informēti Eiropas iedzīvotāji. Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Komisijai būtu jāapvieno spēki ar citām ES iestādēm un struktūrām, kā arī ar vietējā, reģionālā un valsts līmeņa politiskajiem pārstāvjiem, iestādēm un ieinteresētajām personām un kopīgi jāuzņemas atbildība par konferences veicināšanu, nodrošinot, ka to darbības viena otru papildina un pastiprina. Vienam miljonam vēlēto pārstāvju visos līmeņos Eiropā ir būtiska loma diskusijas veicināšanā un bagātināšanā attiecīgajos vēlēšanu apgabalos. 

Vērienīgie mērķi būs jāsaskaņo ar piemērotiem līdzekļiem. Visām ES iestādēm vajadzētu būt gatavām ieguldīt resursus, jo īpaši finanšu resursus, konferences organizēšanā un izvēršanā.

Visi kolēģijas locekļi dos savu artavu informēšanā par konferenci, un Komisijas priekšsēdētājas vietniece Šuica vadīs Komisijas darbu saistībā ar konferenci ar priekšsēdētājas vietnieces Jourovas atbalstu attiecībā uz institucionālo virzienu, kā arī priekšsēdētājas vietnieka Šefčoviča atbalstu attiecībā uz prognozēšanas un starpiestāžu aspektiem. Tāpat Eiropas Parlaments un dalībvalstis arī varētu norādīt kontaktpunktus, kas diskusijās varētu rīkoties kā publiski pārstāvji vai kā vēstnieki. Tas var palielināt atpazīstamību un ietekmi valsts, reģionālā un vietējā līmenī.

Konferencei vajadzētu būt iedzīvotājiem viegli atpazīstamai, tāpēc jāizmanto vienota konferences identitāte. Tam būtu jāietver kopīgs vizuāls tēls, ko lieto un piemēro visi partneri visos pasākumos, kurus organizē konferences paspārnē. Komisija ierosina visaptverošu komunikācijas pieeju, kas mobilizē visas iestādes un to kopējos resursus, radot sinerģiju un maksimāli palielinot konferences ietekmi. Būtu jāizstrādā kopīgs veicināšanas plāns, kurā katrai iestādei būtu kopīga atbildība par konferences veiksmīgu popularizēšanu.

Kopīgi un daudzvalodu komunikācijas centieni būtu īpaši (bet ne tikai) jākoncentrē uz jauniešiem un digitālajām platformām. Piemēram, konference varētu piesaistīt Erasmus un Eiropas Solidaritātes korpusa absolventus, kā arī citus tīklus, kuros iesaistīti jaunieši, lai tie darbotos kā konferences vēstnieki; tāpat simtiem tūkstošu cilvēku, kas reģistrējušies tīmekļa vietnē  together.eu un kas arī varētu būt konferences vēstnieki.

Komisijas pārstāvniecībām dalībvalstīs un Eiropas Parlamenta Birojiem būs svarīga loma izpratnes veicināšanā par konferenci, vienlīdzīgas, iekļaujošas un taisnīgas līdzdalības veicināšanā, valsts un reģionālā līmenī veikto darbību koordinēšanā un pasākumu un diskusiju organizēšanā konferences paspārnē.

Reģionos esošie ES tīkli un jo īpaši Europe Direct tīkli var palīdzēt stimulēt un organizēt reģionālās sarunas. Piemēram, Eiropas Komisijas pārstāvniecības varētu apzināt vairākus Europe Direct kontaktcentrus, kas darbotos kā reģionālie centri, lai palīdzētu organizēt un sekot debatēm, sadarboties ar reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm un organizēt savus sadarbības pasākumus.

Sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem ir jāpiedalās konferences tvēruma paplašināšanā, tostarp izmantojot attiecīgus informācijas izplatītājus, gan popularizējot digitālo platformu, gan palīdzot iedzīvotājiem iesaistīties debatēs fiziski vai tiešsaistē.

Saziņai par konferenci vajadzētu būt pārredzamai, atspoguļojot saistībā ar konferenci veikto darbu. Daudzvalodu digitālā platforma būs galvenais centrs visai informācijai un pasākumiem valstu un ES līmenī. Informējot par saviem pasākumiem, visiem partneriem būtu jāizmanto digitālā platforma un jāpiemēro visaugstākie pārredzamības standarti.

Platformā būtu jādara publiski pieejams visu ar konferencēm saistīto pasākumu kalendārs, un sanāksmes un plaša mēroga pasākumi, kad vien iespējams, būtu jāstraumē tīmeklī. Tiešsaistē būtu jāpublicē ieguldījums un palīgmateriāli, tostarp skaidra un izglītojoša informācija par aktuālajiem jautājumiem. Īpaša uzmanība tiks pievērsta dezinformācijas apkarošanai.

5. IEDZĪVOTĀJU VIEDOKĻU ŅEMŠANA VĒRĀ

Šāda mēroga diskusija būs auglīga tikai tad, ja un kad tai sekos reāla rīcība un taustāmi rezultāti. Tādēļ politikas pamatnostādnēs priekšsēdētāja fon der Leiena ir apsolījusi veikt turpmākus pasākumus saistībā ar konferencē apspriestajiem un saskaņotajiem jautājumiem. Tas ir svarīgs konferences galamērķis un jaunums, kam galu galā būtu jāparāda, ka līdzdalība demokrātijā ir pastāvīgs process, kas turpina attīstīties arī pēc vēlēšanām.

Atgriezeniskās saites mehānismam būtu jānodrošina, ka izteikto ideju rezultātā tiek sniegti konkrēti ieteikumi turpmākai ES rīcībai. Tas varētu būt saistīts ar aktuālajām tēmām un izpausties dažādos veidos, piemēram, kā Komisijas pārstāvniecību ziņojumi, sabiedriskās domas aptaujas no konferencēm, ekspertu uzraudzība pār tiešsaistes un sociālo plašsaziņas līdzekļu diskusijām un citi pieejamie dati. Komisija var sniegt ieguldījumu šajā procesā, piemēram, ar ceturkšņa ziņojumiem. Šiem ziņojumiem vajadzētu būt publiski pieejamiem un proaktīvi izziņotiem. Šādi ziņojumi sniegs vērtīgu ieskatu un būs cieši saistīti ar Komisijas darbu prognožu jomā, apzinot sociālās, ekonomiskās un politiskās tendences, kas var palīdzēt panākt, ka Eiropas tiesību akti atbilst nākotnes prasībām.

Atgriezeniskās saites mehānisma ietvaros būs svarīgi noteikt, kā iedzīvotāju atsauksmes integrēt saskanīgā ieteikumu kopumā. Komisija ir gatava, nosakot savu likumdošanas darba kārtību, ņemt vērā iedzīvotāju atsauksmes un priekšlikumus.

6. HRONOLOĢIJA

Komisija ierosina sākt konferenci Eiropas dienā — 2020. gada 9. maijā. Šogad apritēs 70. gadadiena kopš Šūmana deklarācijas parakstīšanas un 75. gadadiena kopš Otrā pasaules kara beigām. Tā kā sākums sakristu ar Horvātijas rotējošo prezidentūru ES Padomē, ievadpasākums varētu notikt Dubrovnikā.

Padomes katras rotējošās prezidentūras laikā kāds pasākums varētu notikt ārpus galvaspilsētām, kas uzsvērtu konferences vietējo raksturu, kā arī Padomes apņemšanos aktīvi piedalīties tajā. Šie pasākumi sniegtu vēl vienu iespēju nākt klajā ar starpposma mērķiem.

Padomes prezidentvalsts Francijas vadībā 2022. gada pirmajā pusgadā būtu jāiepazīstina ar dažādo diskusiju rezultātiem un ieteikumiem un jāapsver turpmākie pasākumi. Ir svarīgi, lai šī apņemšanās veikt turpmākus pasākumus jau pašā procesa sākumā tiktu oficiāli apstiprināta kopīgajā deklarācijā.

Attiecībā uz institucionālo virzienu hronoloģijas ziņā būtu jārēķinās ar gaidāmajām 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, pirms kurām jebkādām potenciālajām izmaiņām vēlēšanu likumā vajadzētu jau būt gatavām.

7. SECINĀJUMI

Katru dienu kļūst skaidrāks, ka iedzīvotāji vēlas aktīvāku lomu politikas veidošanas procesā, tai skaitā ES līmenī. Tas attiecas gan uz Eiropu, gan pasauli ārpus mūsu robežām. Konferences par Eiropas nākotni galvenais mērķis ir iedrošināt Eiropas iedzīvotājus un atvieglot viņu iesaistīšanos demokrātijā papildus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Konferencei nevajadzētu aizstāt pārstāvības demokrātiju, bet gan būt par līdzekli tās papildināšanai un nostiprināšanai.

Konference nevar būt vienkāršs izvērtēšanas pasākums. Tai jābūt līdzeklim, ar ko Eiropas iedzīvotāji var ietekmēt ES politiku. Atverot iedzīvotājiem spēcīgākus un pastāvīgākus saziņas kanālus un dažādas platformas, lai visi Eiropas iedzīvotāji varētu paust savu viedokli, mēs varam nodrošināt, ka Eiropa patiešām sniedz rezultātus Eiropas iedzīvotājiem, balstoties uz viņu vēlmēm.

Konference ir ES iespēja parādīt, kā tā var turpmāk attīstīties, konstruktīvi sadarbojoties ar saviem iedzīvotājiem, tādējādi, iespējams, iedvesmojot citas pasaules daļas.

Šis paziņojums ir Komisijas ieguldījums diskusijā starp trim iestādēm, lai kopīgā deklarācijā kopīgi un ātri noteiktu konferences darbības jomu, formātu, struktūru un mērķus. Šai deklarācijai pēc tam vajadzētu būt atvērtai citiem parakstītājiem, tostarp iestādēm, organizācijām un ieinteresētām personām. Jo plašāks loks tiks sasniegts, jo labāk.

Komisija ir pārliecināta, ka spēcīgāka partnerība starp Eiropas politikas veidotājiem un Eiropas iedzīvotājiem palīdzēs padarīt dzirdamāku viņu viedokli un virzīt Eiropas politikas veidošanu nākotnē. Balstoties uz nesenos informēšanas pasākumu impulsu un panākumiem, tagad ir pienācis laiks izmantot šo iespēju un sākt šo patiesi unikālo diskusiju.

(1)

Eiropas Parlamenta rudens Eirobarometrs , 2019. gada decembris.

(2)

Eiropas Parlamenta nostāja attiecībā uz konferenci par Eiropas nākotni https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2020-0010_LV.html

(3)

Eiropadomes secinājumi, 2019. gada 12. decembris, https://www.consilium.europa.eu/media/41768/12-euco-final-conclusions-en.pdf .

(4)

https://vlada.gov.hr/UserDocsImages/Vijesti/2019/12%20prosinac/31%20prosinca/web_FINAL_PROGRAMME_EN_FINAL.pdf  

(5)

“Eiropas Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem. Mana programma Eiropai”, https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/political-guidelines-next-commission_lv.pdf

(6)

Jauna ES stratēģiskā programma 2019.–2024. gadam: https://www.consilium.europa.eu/media/39914/a-new-strategic-agenda-2019-2024.pdf

(7)

  https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say_lv

Top