EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.11.2019

COM(2019) 912 final

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

ar mērķi koriģēt novēroto būtisko novirzi no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai





Rumānijā

{SWD(2019) 932 final}

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

ar mērķi koriģēt novēroto būtisko novirzi no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai

Rumānijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu 1 un jo īpaši tās 10. panta 2. punkta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)Saskaņā ar Līguma 121. pantu dalībvalstīm ir jāveicina stabila valsts finanšu sistēma, vidējā termiņā koordinējot ekonomikas politiku un daudzpusēju uzraudzību, lai izvairītos no pārmērīga valdības budžeta deficīta.

(2)Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatā ir mērķis panākt stabilu valdības finansiālo stāvokli, kas ir veids, kā stiprināt priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kura ir labvēlīga jaunu darbvietu radīšanai.

(3)2017. gada jūnijā un 2018. gada jūnijā Padome saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu konstatēja, ka attiecīgi 2016. un 2017. gadā bija vērojama būtiska novirze no Rumānijas vidēja termiņa budžeta mērķa vai tā sasniegšanai vajadzīgās korekcijas gaitas. Konstatēto būtisko noviržu dēļ Padome sniedza 2017. gada 16. jūnija 2 un 2018. gada 22. jūnija 3 ieteikumus, iesakot Rumānijai veikt politikas pasākumus, kas nepieciešami, lai izlabotu minētās novirzes. Pēcāk Padome konstatēja, ka Rumānija pēc minētajiem ieteikumiem nav efektīvi rīkojusies, un izdeva pārskatītus ieteikumus attiecīgi 2017. gada 5. decembrī 4 un 2018. gada 4. decembrī 5 . Pēcāk Padome konstatēja, ka Rumānija arī pēc minētajiem ieteikumiem nav efektīvi rīkojusies.

(4)Padome 2019. gada 14. jūnijā nolēma, ka 2018. gadā Rumānijā atkal tika novērota būtiska novirze no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, un izdeva ieteikumu Rumānijai veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nominālās izaugsmes līmenis valdības primārajos neto izdevumos 6 2019. gadā nepārsniedz 4,5 % un 2020. gadā 5,1 %, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 1 % apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2019. gadā un 0,75 % no IKP 2020. gadā 7 . Tā arī ieteica Rumānijai izmantot visus neplānotos papildu ieņēmumus budžeta deficīta samazināšanai, savukārt budžeta konsolidācijas pasākumiem būtu jānodrošina stabili uzlabojumi vispārējās valdības strukturālā budžeta bilancē tādā veidā, kas labvēlīgs izaugsmei. Padome noteica, ka Rumānijai līdz 2019. gada 15. oktobrim ir jāziņo par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz minēto ieteikumu.

(5)Padome 2019. gada 9. jūlijā ieteica Rumānijai 2019. un 2020. gadā nodrošināt, ka tiek ievērots Padomes 2019. gada 14. jūnija ieteikums, lai koriģētu būtisko novirzi no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai 8 .

(6)Komisija 2019. gada 25. septembrī Rumānijā rīkoja pastiprinātas uzraudzības misiju nolūkā veikt uzraudzību uz vietas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 11. panta 2. punktu. Pēc tam, kad Komisija bija nosūtījusi savus pagaidu konstatējumus Rumānijas iestādēm, lai tās varētu izteikt komentārus, Komisija 2019. gada [20. novembrī] par saviem konstatējumiem ziņoja Padomei. Konstatējumi tika nodoti atklātībai.

(7)Rumānijas iestādes 2019. gada 15. oktobrī iesniedza ziņojumu par tās efektīvo rīcību, kas veikta, reaģējot uz Padomes 2019. gada 14. jūnija ieteikumu. Ņemot vērā iestāžu ziņojumā sniegto informāciju un vispārējo novērtējumu, balstoties uz Komisijas 2019. gada rudens prognozi, Padome 2019. gada 20. novembrī secināja, ka Rumānija nav efektīvi rīkojusies, reaģējot uz Padomes 2019. gada 14. jūnija ieteikumu.

(8)Tā kā Rumānija nav rīkojusies efektīvi un tā kā pastāv augsta kumulatīvā novirze no atbilstīgām korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, ir lietderīgi adresēt Rumānijai pārskatītu ieteikumu par atbilstīgiem veicamiem pasākumiem saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu.

(9)2019. gada rudens prognozē Komisija paredz, ka 2019. gadā Rumānijas strukturālā bilance vēl vairāk pasliktināsies par 0,8 % no IKP un 2020. gadā – vēl par 0,8 % no IKP. Tā rezultātā tiek lēsts, ka strukturālais deficīts būs 2,5 % no IKP un 3,4 % no IKP — no strukturālā deficīta vidēja termiņa budžeta mērķa, proti, 1,0 % no IKP, attiecīgi 2019. gadā un 2020. gadā.

(10)Lai koriģētu kumulatīvās novirzes un panāktu, ka pēc iepriekšējām novirzēm Rumānija atkal īsteno atbilstīgas korekcijas, Rumānijai adresētajā Padomes 2019. gada 14. jūnija ieteikumā attiecībā uz 2020. gadu ieteiktā gada strukturālā korekcija 0,75 % apmērā no IKP būtu jāpapildina ar papildu pasākumiem. Papildu pasākums 0,25 % apmērā no IKP šķiet piemērots, ņemot vērā kumulatīvo noviržu apmēru no ieteiktajām korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai. Tas paātrinās korekciju virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi, neapdraudot ekonomikas izaugsmi.

(11)Komisijas 2019. gada rudens prognozē paredzēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2019. gadā būs 3,6 %, bet 2020. gadā – 4,4 % no IKP, kas pārsniedz Līgumā noteikto atsauces vērtību – 3 % no IKP. Turklāt prasītās strukturālās korekcijas šķiet piemērotas, lai nodrošinātu, ka Rumānija 2020. gadā ievēro Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP.

(12)2019. gada rudens prognozē Komisija paredz, ka prasītais strukturālās bilances uzlabojums 2020. gadā par 1,0 % no IKP atbilst valdības neto primāro izdevumu nominālajam izaugsmes tempam, kas nepārsniedz 4,4 %.

(13)Komisijas 2019. gada rudens prognozē paredzēts, ka strukturālā bilance 2020. gadā pasliktināsies par 0,8 % no IKP. Tādēļ strukturālais uzlabojums par 1,0 % no IKP rada nepieciešamību pieņemt pasākumus, kuru kopējais ienesīgums strukturālā izteiksmē būtu 1,8 % no IKP salīdzinājumā ar pašreizējo pamatscenāriju Komisijas 2019. gada rudens prognozē.

(14)Rīcības trūkums pēc iepriekšējiem ieteikumiem, lai novērstu novēroto būtisko novirzi un risku pārsniegt Līgumā noteikto atsauces vērtību, nosaka vajadzību steidzami rīkoties, lai Rumānija atkal īstenotu piesardzīgu fiskālo politiku.

(15)Lai sasniegtu ieteiktos budžeta mērķus, ir būtiski, ka Rumānija pieņem un stingri īsteno nepieciešamos pasākumus un cieši uzrauga kārtējo izdevumu attīstību.

(16)Ar šajā ieteikumā paustajām prasībām tiek aizstāti attiecīgie elementi, kas izklāstīti Padomes 2019. gada 14. jūnija ieteikumā.

(17)Rumānijai līdz 2020. gada 15. aprīlim būtu jāziņo Padomei par rīcību, kas veikta, reaģējot uz šo ieteikumu, iespējams, kā daļu no tās konverģences programmas, kas iesniegta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 7. pantu.

(18)Ir lietderīgi šo ieteikumu darīt publiski pieejamu,

AR ŠO IESAKA RUMĀNIJAI:

(1)veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valdības primāro neto izdevumu nominālais izaugsmes temps 2020. gadā nepārsniedz 4,4 %, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 1,0 % apmērā no IKP, tādējādi dodot dalībvalstij iespēju īstenot attiecīgas korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai;

(2)budžeta deficīta mazināšanai izmantot neplānotus ieņēmumus; budžeta konsolidācijas pasākumiem izaugsmei labvēlīgā veidā jānodrošina vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances noturīga uzlabošanās;

(3)līdz 2020. gada 15. aprīlim ziņot Padomei par rīcību, kas veikta, reaģējot uz šo ieteikumu. Ziņojumā būtu jāietver pietiekami konkrēti un ticami paziņoti pasākumi, tostarp informācija par katra minētā pasākuma ietekmi uz budžetu, kuru mērķis ir prasīto korekciju ievērošana, kā arī atjauninātas un detalizētas budžeta prognozes par 2020. gadu.

Šis ieteikums ir adresēts Rumānijai.

Briselē,

(1)    OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

(2)    OV C 216, 6.7.2017., 1. lpp.

(3)    OV C 223, 27.6.2018., 3. lpp.

(4)    OV C 439, 20.12.2017., 1. lpp.

(5)    OV C 460, 21.12.2018., 1. lpp.

(6)    Valdības neto primāros izdevumus veido valdības izdevumu kopsumma bez procentu izdevumiem, izdevumiem Savienības programmās, kurus pilnībā nosedz Savienības fondu ieņēmumi, un nediskrecionārām izmaiņām bezdarbnieku pabalstu izdevumos. Valdības finansētie bruto ieguldījumi pamatkapitālā ir izlīdzināti četru gadu laikposmā. Ir ierēķināti diskrecionārie ieņēmumu pasākumi vai tiesību aktos paredzētie ieņēmumu palielinājumi. Vienreizēji pasākumi gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā ir atskaitīti.

(7)    OV C 210, 21.6.2019., 1. lpp.

(8)    OV C 301, 5.9.2019., 135. lpp.