EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 31.10.2019

COM(2019) 559 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Stabili pamati vērienīgai ilgtermiņa politikai

Klimata politikas progresa ziņojums - 2019. gads

{SWD(2019) 396 final}

1.ES STARPTAUTISKO SAISTĪBU IZPILDE

Redzējums virzībai uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam

Eiropas Komisija 2018. gada novembrī iepazīstināja ar savu stratēģisko redzējumu “Tīru planētu — visiem!” 1 . Minētā stratēģija parāda, kā Eiropa var uzņemties vadošo lomu virzībā uz klimatneitralitāti, ieguldot reālistiskos tehnoloģiskos risinājumos, iespēcinot iedzīvotājus un saskaņojot rīcību tādās svarīgās jomās kā rūpniecības politika, finanses vai pētniecība, vienlaikus gādājot par to, lai šajā pārejā tiktu ievērots sociālais taisnīgums. 1. attēlā ir parādīts viens no iespējamiem veidiem, kā sasniegt siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisiju nulles līmeni 2050. gadā.

1. attēls. SEG emisiju trajektorija 1,5 grādu scenārija gadījumā 2

Komisijas stratēģiskais redzējums ir aicinājums visām ES iestādēm, valstu parlamentiem, uzņēmējdarbības nozarei, nevalstiskajām organizācijām, pilsētām un kopienām, kā arī iedzīvotājiem un jo īpaši jauniešiem iesaistīties, lai nodrošinātu, ka ES arī turpmāk var uzņemties vadošo lomu un pamudināt citus starptautiskos partnerus rīkoties tāpat. Komisijas stratēģiskais redzējums 2019. gadā tika plaši apspriests ES iestādēs un starp ieinteresētajām personām. Šīs uz objektīvu informāciju balstītās apspriedes ir solis virzienā uz vērienīgas ilgtermiņa stratēģijas pieņemšanu un iesniegšanu ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC) līdz 2020. gada sākumam, kā prasīts Parīzes nolīgumā.

2018. gadā SEG emisijas samazinājās par 2,0 %, savukārt ES ekonomika turpināja augt

Kā liecina provizoriskie dati, 2018. gadā ES siltumnīcefekta gāzu emisijas (tostarp starptautiskās aviācijas radītās) bija samazinājušās par 23 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni (sk. 2. attēlu). Tas nozīmē, ka ES joprojām veiksmīgi virzās uz to, lai sasniegtu savu mērķrādītāju, kas noteikts saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, proti, samazināt SEG emisijas par 20 % līdz 2020. gadam 3 . Emisiju apjoms 2018. gadā bija par 2,0 % mazāks nekā 2017. gadā. Tādējādi tika sasniegts zemākais SEG emisiju līmenis ES kopš 1990. gada. Laikposmā no 1990. gada līdz 2018. gadam ES kopējais IKP palielinājās par 61 %. Ekonomikas SEG emisiju intensitāte, ko definē kā emisiju attiecību pret IKP, samazinājās līdz 303 g CO2 ekv. / EUR, kas ir mazāk nekā puse no 1990. gada līmeņa.

2. attēls. Kopējās ES SEG emisijas, tostarp starptautiskās aviācijas radītās (vēsturiskās emisijas 1990.–2018. gadā, prognozētās emisijas ar esošajiem un papildu pasākumiem 4 2019.–2030. gadā), un SEG samazināšanas mērķrādītāji 

Stacionāro iekārtu emisijas, uz kurām attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) un kuras veido lielāko daļu no elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas un rūpniecības emisijām, laikposmā no 2017. gada līdz 2018. gadam samazinājās par 4,1 % 5 . Samazinājums bija vērojams galvenokārt saistībā ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu. Tas atbilst pēdējos piecos gados novērotajai tendencei, kas liecina, ka šajās nozarēs radītās emisijas ir ievērojami samazinājušās. Tas jo īpaši atspoguļo to, kā mainījušies siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā izmantotie kurināmā veidi, tostarp to, ka palielinās atjaunojamo energoresursu izmantošana. 

ES ETS neaptvertās emisijas (piem., no transporta un lauksaimniecības nozares, ēku un atkritumu apsaimniekošanas) no 2017. līdz 2018. gadam samazinājās par 0,9 %. Šī samazināšanās ir vērojama pēc tam, kad iepriekš trīs gadus emisijas šajās nozarēs bija nedaudz palielinājušās. Šis samazinājums radās, galvenokārt pateicoties enerģijas izmantošanai ēkās. Nedaudz samazinājās arī lauksaimniecības emisijas, savukārt transporta emisijas, salīdzinot ar 2017. gadu, nedaudz palielinājās.

Turklāt 2018. gadā turpināja palielināties starptautiskās aviācijas emisijas, kas pēdējos piecos gados ir palielinājušās par 19 %. Uz šīm emisijām principā attiecas ES ETS, pašlaik — tikai uz lidojumiem Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).

ES ir ieviesusi tiesību aktus, lai sasniegtu savu 2030. gada mērķrādītāju

Savienība ir paziņojusi, ka tās nacionāli noteiktais devums saskaņā ar Parīzes nolīgumu ir līdz 2030. gadam iekšējās siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. ES ir ieviesusi tiesību aktus (norādīti 3. attēlā), kuru īstenošana ļaus ES izpildīt šīs saistības. Ja visi Savienības tiesību aktos noteiktie klimata, enerģētikas un mobilitātes mērķrādītāji tiktu sekmīgi īstenoti, siltumnīcefekta gāzu emisijas ES-28 valstīs 2030. gadā varētu būt pat aptuveni par 45 % mazākas nekā 1990. gadā.

Sadarbība ar Norvēģiju un Islandi, lai sasniegtu 2030. gada mērķrādītāju

Norvēģija un Islande ir vienojušās sadarboties ar ES, lai sasniegtu savus 2030. gada mērķrādītājus, proti, lai samazinātu SEG emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. EEZ nolīguma kontekstā Norvēģija un Islande no 2021. gada īstenos Kopīgo centienu regulu un LULUCF regulu. Norvēģija un Islande jau piedalās ES ETS kopš 2008. gada.

3. attēls. 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvars

Dalībvalstis identificē papildu rīcībpolitikas un pasākumus 2030. gada mērķu sasniegšanai

Dalībvalstis 2018. gadā pirmo reizi sagatavoja integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NEKP) projektus 6 . Plānu projekti apliecina, ka dalībvalstis līdz šim ļoti sekmīgi ir iezīmējušas virzienu, kā sasniegt 2030. gada mērķrādītājus klimata un enerģētikas jomā, lai gan vēl ir daudz darāmā. Eiropas Komisija ir analizējusi minēto plānu projektu kopējo ietekmi uz 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanu un ir izdevusi konkrētām valstīm adresētus ieteikumus 7 . Dalībvalstīm savi plāni ir jāpabeidz līdz 2019. gada beigām.

Ņemot vērā jau īstenotās nacionālās rīcībpolitikas un pasākumus, saskaņā ar jaunākajām apkopotajām valstu prognozēm par SEG tiek lēsts, ka emisijas 2030. gadā būs samazinājušās par 30 %. Tāpat tiek lēsts, ka, īstenojot plānotos pasākumus vai NEKP projektos noteiktos mērķus, vispārējais SEG emisiju samazinājums ES sasniegs vismaz 40 % samazināšanās mērķrādītāju.

Jaunākās dalībvalstu prognozes, kas iesniegtas pēc NEKP projektu izstrādes, liecina, ka gadījumā, ja tiks īstenotas plānotās rīcībpolitikas, bet nebūs sasniegti noteiktie mērķrādītāji, emisijas 2030. gadā var samazināt par 36 %. Šī aplēse ir nedaudz mazāka nekā NEKP projektu novērtējumā. Atšķirību galvenais iemesls ir fakts, ka NEKP projektu novērtējumā ir ņemti vērā nacionālie mērķrādītāji, kurus Vācija un Nīderlande noteikušas savos NEKP projektos, un ka Polija savā NEKP projektā iekļāva prognozes ar plānotajiem pasākumiem, bet neiesniedza tās ziņojumos par prognozēm 2019. gadā.

2.EMISIJAS ES EMISIJAS KVOTU TIRDZNIECĪBAS SISTĒMĀ (ES ETS)

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) aptver emisijas aptuveni no 11 000 elektrostacijām un ražotnēm, kā arī aviācijas emisijas, kas rodas lidojumos iesaistīto valstu iekšienē un starp tām.

Savienības reģistra informācija liecina, ka tiek lēsts, ka 2018. gadā emisijas no ES ETS iesaistītajām stacionārajām iekārtām samazinājās par 4,1 % salīdzinājumā ar 2017. gadu. Šo emisiju samazinājumu veicināja galvenokārt elektroenerģijas nozare, savukārt rūpniecības nozares emisijas samazinājās nedaudz.

Runājot par aviācijas emisiju izmaiņām, verificēto emisiju apjoms turpināja palielināties un 2018. gadā sasniedza 67 miljonus tonnu CO2, kas ir par 4 % vairāk nekā 2017. gadā.

4. attēlā ir parādīta ETS emisiju vēsturiskā un prognozētā dinamika, kā arī ETS maksimālā robežvērtība un uzkrātais ETS kvotu pārpalikums.

4. attēls. Verificētās ETS emisijas 2005.–2018. gadā, dalībvalstu prognozes ar esošajiem pasākumiem 2019.–2030. gadā, ETS maksimālās robežvērtības 2., 3. un 4. posmā un uzkrātais ETS kvotu pārpalikums 2008.–2018. gadā (Mt CO2 ekv.) 8

2019. gada jūnija beigās izmantoto vai apmainīto starptautisko kredītu kopējais skaits bija aptuveni 1,51 miljards, un tas ir vairāk nekā 90 % no aplēstā maksimāli atļautā daudzuma, t. i., 1,6 miljardiem. Līdz 2019. gada jūnija beigām 3. posmā vien (2013–2020) ir notikusi apmaiņa ar 453,49 miljoniem starptautisko kredītu.

Gatavojoties tirgus stabilitātes rezerves darbības sākšanai 2019. gadā, Komisija kopš 2017. gada maija vidus sistemātiski publicē pārpalikuma datus 9 par iepriekšējiem gadiem. 2019. gada maijā pārpalikums tika publicēts trešo reizi, un tas atbilda aptuveni 1,65 miljardiem kvotu 10 . Pamatojoties uz 2018. gada pārpalikumu un pārskatītajiem ES ETS tiesību aktiem par sistēmas ceturto tirdzniecības periodu (2021–2030), izsolītie apjomi periodā no 2019. gada septembra līdz decembrim un periodā no 2020. gada janvāra līdz augustam tiks samazināti par gandrīz 397 miljoniem kvotu jeb 24 % no pārpalikuma.

3.“KOPĪGO CENTIENU” EMISIJAS

Uz emisijām, ko rada lielākā daļa nozaru, kas nav iekļautas ES ETS, piemēram, transporta un lauksaimniecības nozare (emisijas, kas nav CO2 emisijas), ēku un atkritumu apsaimniekošana, attiecas ES kopīgo centienu tiesību akti. Kopīgo centienu lēmumā 11 (KCL) ir noteikti nacionālie emisiju mērķrādītāji 2020. gadam, kas izteikti kā procentuālas izmaiņas salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Dalībvalstīm laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam ir jāievēro arī emisiju gada robežvērtības. Līdzīgi Kopīgo centienu regulā 12 (KCR) ir noteikti nacionālie emisiju mērķrādītāji 2030. gadam.

Panākumi virzībā uz kopīgo centienu mērķrādītāju sasniegšanu

Dalībvalstis plāno, kā sasniegt savus 2030. gadam noteiktos kopīgo centienu mērķrādītājus. Ja tiks īstenotas plānotās rīcībpolitikas, ES līdz 2030. gadam varētu samazināt kopīgo centienu emisijas par 27–28 % 13 salīdzinājumā ar 2005. gadu. Tas ir acīmredzams progress salīdzinājumā ar esošajām rīcībpolitikām, kuras īstenojot, emisijas līdz 2030. gadam varētu samazināt par 20 %. Tomēr, lai sasniegtu “kopīgo centienu” emisiju samazināšanas mērķrādītāju, kas ir 30 %, dalībvalstīm būs jāapzina papildu pasākumi. Eiropas Komisija ir ieteikusi vairākām dalībvalstīm savos galīgajos NEKP precizēt stratēģiju, kā sasniegt ETS neaptverto emisiju mērķrādītāju 14 visā 2021.–2030. gada periodā.

5. attēlā ir parādīta atšķirība starp dalībvalstu 2030. gada mērķrādītājiem atbilstīgi KCR un to prognozēm, ņemot vērā esošos un papildu pasākumus.

5. attēls. Atšķirības starp 2030. gada KCR mērķrādītājiem un prognozētajām emisijām ar esošajiem pasākumiem (AEP) un ar papildu pasākumiem (APP), izteiktas procentos no 2005. bāzes gada emisijām. Negatīvās vērtības norāda uz mērķrādītāju pārsniegšanu; pozitīvās vērtības norāda, ka mērķrādītāji nav sasniegti

Emisijas, uz kurām attiecas KCL, 2018. gadā bija par 11 % mazākas nekā 2005. gadā, kā parādīts 6. attēlā. Tas nozīmē, ka 8 % samazinājuma starpposma mērķrādītājs ir apsteigts par 3 procentpunktiem. Kopš šīs sistēmas ieviešanas 2013. gadā ES mērogā emisijas katru gadu ir bijušas mazākas nekā kopējā robežvērtība. Tā rezultātā gada emisiju iedales apjoma (AEA) kumulatīvais pārpalikums 2013.–2018. gadā bija aptuveni 1110 Mt CO2 ekv. Tiek prognozēts, ka līdz 2020. gadam emisijas būs mazākas par gada robežvērtību un ar esošajiem pasākumiem 2020. gada mērķrādītājs attiecībā uz “kopīgo centienu” emisijām tiks apsteigts par 3 procentpunktiem.

6. attēls. Emisijas nozarēs, uz kurām pašlaik attiecas kopīgo centienu tiesību akti (2005–2030), un AEA (Mt CO2 ekv.)

Nozarēs, uz kurām attiecas kopīgo centienu tiesību akti, emisiju apjoms laikposmā no 2005. līdz 2014. gadam pakāpeniski samazinājās. Pēc 2014. gada emisiju apjoms palielinājās trīs gadus pēc kārtas, bet 2018. gadā — atkal samazinājās.

Vairāk nekā trešdaļu no “kopīgo centienu” emisijām rada transports. Transporta radītās emisijas — pēc to samazināšanās laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam — pēdējos piecus gadus katru gadu ir palielinājušās un pašlaik ir tikai par 3 % mazākas nekā 2005. gadā. Ar esošajiem pasākumiem dalībvalstis 2030. gadā prognozē nelielu samazinājumu (par 7 % salīdzinājumā ar 2005. gadu). Tomēr tiek prognozēts, ka, īstenojot plānotās rīcībpolitikas un pasākumus, transporta emisijas līdz 2030. gadam samazināsies par 18 % salīdzinājumā ar 2005. gadu.

CO2 emisiju standarti jauniem vieglajiem automobiļiem un autofurgoniem ir galvenie faktori, kas samazina autotransporta emisijas. Lai gan vidējās CO2 emisijas uz vienu kilometru, ko rada jauni vieglie automobiļi un autofurgoni, joprojām ir mazākas nekā pašlaik piemērojamie mērķrādītāji, kā parādīts tālāk dotajā 7. attēlā, provizoriskie dati par 2018. gadu liecina, ka emisijas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir palielinājušās. Tāpēc transportlīdzekļu ražotājiem būs būtiski jāsamazina sava autoparka radītās emisijas — vidēji par aptuveni 25 g CO2 / km vieglajiem automobiļiem un 11 g CO2 / km autofurgoniem —, lai sasniegtu 2020. un 2021. gada mērķrādītājus.

7. attēls. Vidējās CO2 emisijas uz kilometru jauniem vieglajiem automobiļiem un autofurgoniem

Ar Degvielas kvalitātes direktīvu tiek veicināta transporta radīto SEG emisiju samazināšanās. Tajā dalībvalstīm ir noteikts pienākums pieprasīt, lai degvielas piegādātāji līdz 2020. gadam samazinātu piegādātās degvielas aprites cikla SEG emisiju intensitāti par 6 % salīdzinājumā ar 2010. gadu. Piegādātās degvielas vidējā SEG intensitāte 2017. gadā bija par 3,4 % mazāka nekā 2010. gadā (pamatojoties uz 22 dalībvalstu datiem, kas pirmoreiz paziņoti 2019. gadā). Kā parādīts 8. attēlā, dalībvalstu panākumi šajā ziņā ir būtiski atšķirīgi, tomēr gandrīz visām dalībvalstīm ir steidzami jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu, ka 2020. gada mērķrādītājs tiks sasniegts.

8. attēls. ES degvielas piegādātāju panāktais degvielas SEG intensitātes samazinājums 22 dalībvalstīs, kas iesniegušas ziņojumus (2010–2017)

Emisijas, ko rada enerģijas izmantošana ēkās, katru gadu ir atšķirīgas, jo atkarībā no laikapstākļiem mainās pieprasījums pēc apkures. Ilgākā termiņā ir vērojama emisiju samazināšanās tendence, un tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam tā turpināsies. Prognozētais emisiju samazinājums atspoguļo tirgspējīgu, energopieprasījumu mazinošu tehnoloģiju pieejamību un atjaunojamo energoresursu integrēšanu. Dalībvalstis ir ieplānojušas jaunas rīcībpolitikas, kuras īstenojot, var ātrāk samazināt emisiju apjomu.

Lauksaimniecības nozares radītās emisijas (kas nav CO2 emisijas) 2018. gadā bija līdzīgas kā 2005. gadā, un tiek prognozēts, ka, īstenojot pašreizējās rīcībpolitikas, līdz 2030. gadam šis līmenis saglabāsies stabils. Tiek prognozēts, ka, pat ja tiks īstenotas plānotās rīcībpolitikas, samazinājums būs minimāls.

Atkritumu apsaimniekošanas rezultātā radītās emisijas laikposmā no 2005. gada līdz 2018. gadam samazinājās par 33 %, un tiek prognozēts, ka šī krasā lejupējā tendence turpināsies.

Rūpniecības un citu nozaru radītās emisijas, uz kurām attiecas KCL, 2017. gadā bija par 12 % mazākas nekā 2005. gadā, un tiek prognozēts, ka tās arī turpmāk samazināsies. Šajā saistībā — daudzas ozona slāni noārdošas vielas (ONV) arī ir spēcīgas siltumnīcefekta gāzes. ES jau izpilda savas starptautiskās saistības, kas paredz pakāpeniski izbeigt ONV patēriņu līdz 2020. gadam, kā prasīts Monreālas protokolā. Izņemot 2012. gadu, ES patēriņš, skaitot saskaņā ar Monreālas protokolu 15 , ir bijis negatīvs kopš 2010. gada. Aprēķinātais patēriņš 2017. gadā bija -4080 tonnas. Negatīvs patēriņš nozīmē to, ka iznīcināto vai eksportēto ONV apjoms pārsniedz saražoto vai importēto apjomu. Šie rezultāti liecina, ka ONV netiek atkārtoti ieviestas lietojumos, kur eksistē videi nekaitīgākas alternatīvas.

Komisija 2019. gadā izvērtēja ONV regulu 16 . Izvērtējums liecina, ka ar šo regulu ļoti efektīvi tiek sasniegti tās mērķi, tomēr šos rezultātus ir iespējams sasniegt vēl efektīvāk.

Fluorētās gāzes (F-gāzes) ir tādu gāzu grupa, kuras bieži izmanto ozona slāni noārdošu vielu aizstāšanai. Tomēr F-gāzes ir spēcīgas siltumnīcefekta gāzes. Regulā par F-gāzēm 17 ir paredzēts, ka no 2015. gada ES mērogā pakāpeniski ir jāsamazina daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu (HFC) izmantošana, kā arī noteikti citi pasākumi saistībā ar F-gāzu emisijām, lai līdz 2030. gadam samazinātu emisijas par divām trešdaļām salīdzinājumā ar 2014. gadu. Uz HFC attiecas arī Monreālas protokola Kigali grozījums, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Dati par 2017. gadu liecina, ka F-gāzu piedāvājums salīdzinājumā ar 2016. gadu ir samazinājies par 2 % klimata ietekmes ziņā (CO2 ekv.), bet palielinājies par 3 % masas ziņā. 2017. gadā kopējais tirgū laistais apjoms saskaņā ar kvotu sistēmu bija par 0,4 % mazāks nekā maksimālais pieļaujamais daudzums 18 . Šie panākumi atspoguļo tendenci pārorientēties uz gāzēm, kurām ir mazāks globālās sasilšanas potenciāls, un apliecina, ka minētā regula ir iedarbīgs instruments, lai samazinātu F-gāzu emisijas.

Kopīgo centienu lēmuma (KCL) izpilde dalībvalstīs

Visas 28 dalībvalstis 2013.–2016. gadā izpildīja savas KCL noteiktās saistības. Malta pārsniedza savas gada emisiju iedales apjomu (AEA) katrā no attiecīgajiem gadiem, bet deficītu kompensēja, nopērkot AEA no Bulgārijas. Somija, Polija, Īrija, Vācija un Beļģija 2016. gadā pārsniedza savu AEA , bet spēja kompensēt deficītu ar iepriekšējos gados rezervē atlikto AEA pārpalikumu. Zviedrija neizmantoja visu savu iedales apjomu un savu 2013.–2016. gadā uzkrāto AEA pārpalikumu anulēja, lai uzlabotu sistēmas vidisko integritāti. Visas pārējās dalībvalstis savu iedales apjoma pārpalikumu atlika rezervē, lai, iespējams, to izmantotu vēlākos gados. KCL saistību izpildei netika izmantota neviena tīras attīstības mehānisma (TAM) vai kopīgās īstenošanas starptautiskā kredītvienība.

2017. gada atbilstības cikls vēl turpinās. 2017. gadā Maltas emisijas pārsniedza tās AEA par 23 procentpunktiem. Tāpēc Maltai atkal vajadzēs pirkt AEA un/vai starptautiskos projektu kredītus. Emisijas Vācijā, Polijā, Īrijā, Igaunijā, Austrijā, Bulgārijā un Kiprā pārsniedza 2017. gada AEA par 2–7 procentpunktiem. Arī Lietuvas un Luksemburgas emisijas nedaudz pārsniedza to AEA. Šīm dalībvalstīm ir AEA pārpalikums, kas atlikts rezervē iepriekšējos gados un ko var izmantot, lai nodrošinātu atbilstību.

Kumulatīvais AEA pārpalikums katrai dalībvalstij 2013.–2017. gada periodā ir parādīts 9. attēlā.

9. attēls. Kumulatīvais AEA pārpalikums, izteikts kā procentuālā daļa no 2005. bāzes gada emisijām (2013–2017)

Provizoriskie dati par 2018. gadu uzrāda līdzīgu situāciju kā 2017. gadā. Malta pārsniedza savas AEA par 27 procentpunktiem, Īrija — par 12 procentpunktiem un Polija — par 9 procentpunktiem. Arī Igaunijā, Luksemburgā, Vācijā, Austrijā, Bulgārijā, Kiprā, Somijā un Beļģijā emisijas pārsniedza AEA. Visām šīm dalībvalstīm emisijas bija lielākas nekā to AEA jau 2016. un/vai 2017. gadā.

Attiecībā uz 2018. gadu visas dalībvalstis, izņemot Maltu, vēl var izpildīt savas saistības, izmantojot iepriekšējos gados rezervē atliktās AEA. Tomēr 2019. un 2020. gadā dažām dalībvalstīm vairs var nebūt pietiekami daudz rezervē atliktu AEA, lai kompensētu iespējamo deficītu. Prognozes rāda, ka Maltai, Vācijai, Īrijai un Austrijai, visticamāk, radīsies AEA neto deficīts par laikposmu no 2013. līdz 2020. gadam. Neto deficīta gadījumā dalībvalstīm būs jāizmanto Kopīgo centienu lēmumā noteiktie elastības mehānismi (papildus tam, ka tās atliek rezervē vai aizņemas AEA).

4.ZEMES IZMANTOŠANA, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅA UN MEŽSAIMNIECĪBA

Zemes izmantošana un mežsaimniecība var radīt gan CO2 emisijas, gan piesaistījumus no atmosfēras. ES dalībvalstis ir apņēmušās nodrošināt, ka no 2013. līdz 2020. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi no papildu darbības šajā nozarē tiek ieskaitīti to samazināšanas mērķrādītājā atbilstoši Kioto protokolam. Tomēr šīs emisijas un piesaistījumi netiek ieskaitīti ES iekšējā samazināšanas mērķrādītājā, kas ir 20 % līdz 2020. gadam.

10. attēls. Sākotnēji uzskaitītās emisijas un piesaistījumi no darbībām, par kurām ziņots atbilstoši Kioto protokolam, otrais saistību periods, ES-28 valstis 19  

ES “uzskaitītie” debeti un kredīti par katru darbību 2013.–2017. gada periodam rāda vidējo piesaistījumu, kas ir -111,9 Mt CO2 ekv. 20 . No 2013. gada līdz 2017. gadam uzskaitītie neto kredīti samazinājās no -133,9 līdz -80,5 Mt CO2 ekv. Šie apjomi attiecībā uz ES ietver gan “obligātās” darbības (pirmreizēja un atkārtota apmežošana, atmežošana un meža apsaimniekošana), gan “izvēlētās” darbības atbilstīgi Kioto protokolam 21 .

Iepriekš aprakstītā neto kredītu samazinājuma iemesls galvenokārt ir kredītu samazinājums vai kredītu pārvēršana debetos meža apsaimniekošanas darbībai Horvātijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Lietuvā, Portugālē, Slovēnijā un Apvienotajā Karalistē. Galvenais iemesls ir mežizstrādes rādītāju palielināšanās. To veicināja galvenokārt ievērojamais koksnes pieprasījuma palielinājums tirgū un valstu rīcībpolitika mežizstrādes uzlabošanai, kā arī — mazākā mērā — tas, ka palielinājās briedumu sasniegušo mežu platības, piemēram, Dānijā un Francijā. Emisiju palielināšanos veicināja arī dabiski traucējumi. Piemēram, 2017. gadā emisijas no mežu ugunsgrēkiem Itālijā un Portugālē bija vienas no lielākajām, kādas jebkad reģistrētas. Kaitēkļi un vētras ir būtiski ietekmējuši mežus Lietuvā, Slovēnijā un Čehijā.

Joprojām nav skaidrs, vai šī tendence turpināsies. Tomēr klimata pārmaiņu kontekstā ir paredzams, ka dabisku traucējumu gadījumi būs sastopami vēl biežāk. Norises tirgū būs galvenokārt atkarīgas no ekonomiskā konteksta. Paredzams, ka palielināsies gan materiālu aizvietošanas un koksnes enerģētiskas izmantošanas iniciatīvas, gan arī apmežošanas un mežu atjaunošanas programmas, jo tās tiks veicinātas ar rīcībpolitikām, kas stāsies spēkā 2021. gadā.

Saskaņā ar uzskaites noteikumiem, kurus piemēro Kioto protokola otrajam saistību periodam, Kiprai, Čehijai, Somijai, Francijai, Itālijai, Latvijai, Lietuvai, Nīderlandei, Portugālei un Slovēnijai šajā provizoriskajā uzskaitē ir neto debets vismaz par vienu gadu.

Pirmo reizi 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvarā ir integrētas emisijas un piesaistījumi no zemes. LULUCF regulā 22 ir prasīts, lai no 2021. gada katra dalībvalsts ar attiecīgiem pasākumiem nozarē nodrošina, ka uzskaitītās emisijas no zemes izmantošanas tiek pilnībā kompensētas, līdzvērtīgā apjomā piesaistot atmosfērā esošo CO2. Šis “nepozitīvas bilances noteikums” nozīmē to, ka dalībvalstīm ir jākompensē atmežošanas radītās emisijas, piemēram, ar līdzvērtīgiem CO2 piesaistītājiem, veicot apmežošanu vai uzlabojot esošo mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

Dalībvalstis ir iesniegušas nacionālos mežsaimniecības uzskaites plānus, tostarp priekšlikumus par meža references līmeņiem. Ekspertu grupa ir tehniski novērtējusi minētos priekšlikumus 23 , un Eiropas Komisija ir izdevusi tehniskus ieteikumus nacionālo plānu uzlabošanai 24 . Pamatojoties uz minēto, dalībvalstīm savi plāni būtu jāpārskata līdz 2019. gada 31. decembrim.

Komisijas paziņojums “Tīru planētu — visiem!” 25 aptver arī emisijas un piesaistījumus no LULUCF. Pašlaik ES zeme uzkrāj vairāk emisiju, nekā emitē. Lai gan ir paredzams, ka šie piesaistījumi samazināsies, tam apvienojumā ar citiem tehnoloģiskiem risinājumiem būs arvien lielāka loma, lai kompensētu atlikušās emisijas no citām nozarēm un sasniegtu neto emisiju nulles līmeni līdz 2050. gadam, kā ilustrēts 1. attēlā.

5.POLITIKAS NORISES KOPŠ 2018. GADA OKTOBRA

ES turpina attīstīt savu politikas satvaru nolūkā samazināt SEG emisijas un pielāgoties klimata pārmaiņām. Pēdējā gada laikā ir gūti ievērojami panākumi, samazinot autotransporta radītās emisijas un veicinot ilgtspējīgu finansējumu.

Autotransports

Regulā 26 , kas pieņemta 2019. gada 17. aprīlī, ir noteikti jauni emisiju standarti vieglajiem automobiļiem un autofurgoniem, sākot no 2020. gada. 2025. un 2030. gadā vidējam jaunu automobiļu radīto emisiju apjomam vajadzētu būt attiecīgi par 15 % un 37,5 % mazākam un autofurgonu radīto emisiju apjomam — attiecīgi par 15 % un 31 % mazākam nekā 2021. gadā.

Attiecībā uz lielas noslodzes transportlīdzekļiem regulā 27 , kas pieņemta 2019. gada 20. jūnijā, pirmo reizi ir noteikti CO2 emisiju standarti lielas noslodzes transportlīdzekļiem ES. Tādu kravas automobiļu radītajām emisijām, kuri tikko laisti ES tirgū, 2025. gadā vajadzētu būt par 15 % mazākām un 2030. gadā — par 30 % mazākām nekā 2019. gadā.

Abās minētajās regulās ir noteikts mehānisms, kā stimulēt bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu izmantošanu, pamatojoties uz līmeņatzīmju vērtībām, sākot no 2025. gada. Ar tām tiek ieviesti arī jauni noteikumi, lai nodrošinātu monitorēto emisiju reprezentativitāti reālos apstākļos.

Turklāt 2019. gada 20. jūnijā tika pieņemta pārskatītā Ekoloģiski tīru transportlīdzekļu direktīva 28 , lai veicinātu tīras mobilitātes risinājumus publiskajos iepirkumos.

Visbeidzot, norisinās sarunas starp Eiropas Parlamentu un Padomi par i) “Eirovinjetes” direktīvas 29 pārskatīšanu, lai veicinātu viedāku ceļu infrastruktūras lietošanas maksas noteikšanu, un ii) Kombinēto pārvadājumu direktīvas 30 pārskatīšanu, lai veicinātu dažādu transportlīdzekļu veidu (piem., kravas automobiļu un vilcienu) kombinētu izmantošanu kravu pārvadājumos.

Ilgtspējīgs finansējums

Lai sasniegtu ES mērķus klimata jomā, ir jāpārorientē ieguldījumu modeļi. Likumdošanas vides ietvaros ES savu finanšu un kapitāla tirgu regulējumu pielāgo ar klimatu saistītajām problēmām. Komisija 2018. gada martā ierosināja visaptverošu rīcības plānu ilgtspējas integrēšanai kapitāla tirgos 31 , kura trīs pamatmērķi ir šādi: pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem; pārvaldīt finanšu riskus, kas izriet no klimata pārmaiņām, vides degradācijas un sociālajām problēmām; un veicināt pārredzamību un ilgtermiņa skatījumu finanšu un ekonomiskajā darbībā.

Eiropas Komisija 2018. gada maijā ierosināja pirmo likumdošanas pasākumu paketi 32 minētā rīcības plāna īstenošanai. Likumdevēji ir vienojušies par regulu, kas attiecas uz informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem, un par regulu, kas attiecas uz mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloniem. Komisija ir izdevusi vadlīnijas uzņēmumiem par to, kā paziņot ar klimatu saistītu informāciju saskaņā ar Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvu 33 . Notiek sarunas par priekšlikumu regulai par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai (izmantojot tā dēvēto “taksonomiju”). Norit arī sagatavošanās un ar likumdošanu nesaistīts darbs saistībā ar citiem minētā rīcības plāna elementiem.

6.FINANSĒJUMS KLIMATA PASĀKUMIEM

Klimata rīcībpolitiku integrēšana ES budžetā

ES ir apņēmusies 2014.–2020. gadā vidēji vismaz 20 % no sava budžeta atvēlēt ar klimatu saistītiem izdevumiem. Jaunākie pieejamie dati liecina, ka 2018. gadā šādiem izdevumiem bija atvēlēts 20,7 % no budžeta līdzekļiem 34 . Līdzšinējās budžeta tendences liecina, ka pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) šim mērķim tiks piešķirti vidēji 209 miljardi EUR (19,7 % no budžeta).

Ņemot vērā šos panākumus, Komisija 2018. gada 2. maijā ierosināja augstāku mērķrādītāju, proti, nākamajā DFS (2021–2027) ar klimatu saistītajiem mērķiem atvēlēt 25 % no izdevumiem.  35

11. attēls. Izdevumi klimata mērķiem ES budžetā (2014–2020) (miljoni EUR un procentos no ES budžeta)

ES ETS kvotu izsolē gūto ieņēmumu izlietošana

Dalībvalstis 2018. gadā ES ETS kvotu izsolēs nopelnīja 13,6 miljardus EUR, un tas ir par 8 miljardiem EUR vairāk nekā 2017. gadā, jo oglekļa cena ir augstāka. 2018. gadā gandrīz 70 % no ieņēmumiem tika izlietoti — vai tos ir plānots izlietot — ar klimatu un enerģētiku saistītiem mērķiem. No 2013. līdz 2018. gadam šādiem mērķiem tika izlietots vai ir plānots izlietot gandrīz 80 % no ieņēmumiem. Lielākā daļa ieņēmumu tiek atvēlēta nacionālām un ES mēroga vajadzībām, bet mazāka summa — starptautiskiem ar klimatu un enerģētiku saistītiem mērķiem. Tālāk 12. attēlā ir parādīti kopējie ES ETS ieņēmumi un to izlietojums ar klimatu un enerģētiku saistītiem mērķiem.

12. attēls. ETS kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izlietojums (2013–2018) (miljardi EUR)

No iekšzemē izlietotajiem ieņēmumiem vislielākās summas tika iztērētas saistībā ar atjaunojamo energoresursu enerģiju, energoefektivitāti un ilgtspējīgu transportu. Izsolēs gūto ieņēmumu izlietojums iekšzemē ir parādīts 13. attēlā.

13. attēls. ETS kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izlietojums iekšzemē (2013–2018) (miljardi EUR)

Jaunu iekārtu rezerve (NER) 300

Programma NER300 ir viena no pasaulē lielākajām finansējuma programmām, kas paredzēta inovatīvu mazoglekļa energotehnoloģijas demonstrējumu projektu finansēšanai. Tās līdzekļi tiek iegūti no 300 miljonu ES ETS emisijas kvotu monetizācijas.

Divu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus rezultātā kopumā tika piešķirts finansējums 2,1 miljarda EUR apmērā projektiem, kas tiek īstenoti 20 ES dalībvalstīs, proti, 38 atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem un 1 oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas projektam. Pašlaik darbotiesspējīgi ir 7 projekti, un 5 projektu darbību ir paredzēts uzsākt līdz 2019. gada beigām. Savukārt 4 projektos norit sagatavošanās darbs, lai darbība tajos tiktu uzsākta, vēlākais, līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Ņemot vērā sarežģīto ekonomisko un politisko kontekstu kopš programmas NER300 izstrādes, 19 projektos, kas bija atlasīti finansējuma piešķiršanai, neizdevās piesaistīt pietiekamu papildu finanšu atbalstu, tādēļ līdz 2019. gada jūlijam tie tika atsaukti . Vēl 4 projekti pašlaik ir dažādos izstrādes posmos. Atsaucot projektus no abiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, ir kļuvuši pieejami kopumā 1358 miljoni EUR, kas reinvestējami esošajos finanšu instrumentos (623 miljoni EUR no atsauktajiem projektiem pirmajā uzaicinājumā) un Inovāciju fondā (735,5 miljoni EUR no projektiem otrajā uzaicinājumā) (sk. izcēlumu).

Inovācijas fonds

Inovācijas fonds tika izveidots ar pārskatīto ETS Direktīvu 36 . Ja oglekļa cena būs 20 EUR / t CO2, tad būs iespējams inovatīvo tehnoloģiju un progresīvo inovāciju demonstrējumu atbalstam ES ETS aptvertajās nozarēs konkursa kārtībā piesaistīt 10 miljardus EUR. Deleģētā regula par Inovāciju fonda darbību stājās spēkā 2019. gada maijā 37 . Visu 2019. gadu Komisija aktīvi iesaistījusies informatīvos pasākumos kopā ar nozares pārstāvjiem un dalībvalstīm, lai veicinātu informētību par Inovāciju fondu un apspriestu katrai nozarei būtiskākos jautājumus saistībā ar projektu atlasi un īstenošanu. Iecerēts pirmo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus izsludināt 2020. gada vidū, pēc tam līdz 2030. gadam rīkot regulārus uzaicinājumus 38 .

Modernizācijas fonds

No Modernizācijas fonda līdzekļiem tiks atbalstīti mazoglekļa ieguldījumi energosistēmās 10 ES dalībvalstīs ar zemiem ienākumiem 39 atbilstīgi ETS direktīvā iepriekšnoteiktajam sadalījumam. Ja oglekļa cena būs 20 EUR / tCO2 līmenī, nākamajos desmit gados tiks piesaistīti aptuveni 14 miljardi EUR. Fonda līdzekļu apmērs divkāršojās pēc tam, kad piecas dalībvalstis nolēma pārnest daļu no savām solidaritātes un/vai pagaidu bezmaksas kvotām. Eiropas Komisija darbu pie Modernizācijas fonda izveides uzsāka, rīkojot vairākus tehniskus darbseminārus visās finansējuma saņēmējās dalībvalstīs laikposmā no 2018. gada septembra līdz 2019. gada janvārim. Notiek sagatavošanās darbi īstenošanas akta pieņemšanai 2020. gada pirmajā pusē. 

LIFE — rīcība klimata politikas jomā

Programma LIFE ir ES finanšu instruments, kas paredzēts tam, lai finansētu vides aizsardzības pasākumus un rīcību klimata politikas jomā; no tās līdzekļiem līdzfinansē projektus ar Eiropas pievienoto vērtību. Kopējais budžets projektu finansēšanai 2014.–2020. gadā ir 2,5 miljardi EUR vides apakšprogrammā un 0,86 miljardi EUR klimata apakšprogrammā. Lielākā daļa LIFE vides projektu vienlaikus sniedz arī klimatiskus ieguvumus.

Ar LIFE klimata apakšprogrammu tiek atbalstīti klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās politikas projekti, kā arī pārvaldība un informācija klimata jomā. LIFE 2018. gada uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus finansējuma piešķiršanai tika ieteikti priekšlikumi, kuros iesaistīti atbalsta saņēmēji no 21 dalībvalsts, un lielāko daļu finansējuma piesaistīja Spānija, Itālija un Vācija.

Ierosinātā daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam ietver palielinātu budžetu 5,45 miljardu EUR apmērā, kas paredzēts LIFE vides programmai un klimata programmai.

Savukārt klimata programmai būs divas apakšprogrammas — “Klimata pārmaiņu seku mazināšana un pielāgošanās tām” un “Pāreja uz tīru enerģiju”. Paredzams, ka tās programmas budžets, kas attiecas uz rīcību klimata politikas jomā, 2021.–2027. gadā būs aptuveni 1 miljards EUR. Apakšprogrammas “Pāreja uz tīru enerģiju” darbības pašlaik tiek finansētas no programmas “Apvārsnis 2020” līdzekļiem, un tai tiks piešķirts līdzīgs budžets. 

14. attēls. Ierosinātais budžeta piešķīrums LIFE programmai (2021–2027)

7.PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM

Iepriekšējā gadā sekmīgi turpinājās ES Pielāgošanās stratēģijas īstenošana — tā pieņemta 2013. gadā, lai sagatavotu dalībvalstis pašreizējai un turpmākai klimata pārmaiņu ietekmei;

ü26 dalībvalstīm pašlaik ir izstrādāta nacionālā pielāgošanās stratēģija, bet pārējās dalībvalstis savas stratēģijas drīz pabeigs 40 ;

üvairāk nekā 1900 pilsētu Eiropā, noslēdzot Pilsētas mēru paktu, ir apņēmušās uzlabot savu klimatnoturību (kopš 2018. gada to skaits ir palielinājies par aptuveni 900);

üvairākos projektos saistībā ar nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem ir ietverti mērķi attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām;

üir atjaunināta CLIMATE-Adapt platforma;

üEiropas Komisija ir izdevusi sava PESETA pētījuma 41 atjauninājumu par dažādām klimata ietekmēm, ietverot arī ekonomisko novērtējumu;

üno LIFE programmas līdzekļiem tiek finansēti pielāgošanās projekti būtiskās nozarēs, piemēram, ūdens resursu jomā.

Šī ES Pielāgošanās stratēģija tika izvērtēta 2018. gadā, un secinājumi bija pozitīvi 43 . Dažas no gūtajām atziņām varētu palīdzēt definēt turpmāko rīcību Eiropā pielāgošanās jomā, piemēram:

·starptautisko norišu iespaidā ES ir radusies vajadzība saskaņot savu rīcību pielāgošanās jomā ar Parīzes nolīgumu, Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai un ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

·vajadzība pielāgoties arvien straujākām izmaiņām ir vēl lielāka nekā tad, kad tika pieņemta minētā stratēģija — mums ir labāk jāstiprina infrastruktūras noturība pret ekstremālu laikapstākļu un klimata pārmaiņu ietekmi;

·pielāgošanās iespēju novērtēšanā un izvēlē ir labāk jāintegrē ekosistēmiskās pieejas;

·pielāgošanās politikā un plānošanā lielāku uzmanību vajadzētu pievērst sabiedrības veselības jautājumiem.

Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros ir izveidota Pielāgošanās un sabiedrības pārkārtošanās misija. Misijas valdes priekšsēdētāja ir Connie Hedegaard. “Apvārsnis Eiropa” misijas nodrošinās un virzīs pētniecību un inovāciju un piesaistīs nozares un sabiedrības atbalstu, nosakot vērienīgus un saprotamus starpposma mērķus.

8.STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA KLIMATA JOMĀ

Aviācija

Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Padome 2018. gadā pieņēma standartus un ieteicamo praksi (SARP) savas starptautiskās aviācijas oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmas (CORSIA) ietvaros. CORSIA mērķis ir starptautiskās aviācijas emisiju ietekmi stabilizēt 2020. gada līmenī, izmantojot izlīdzināšanas mehānismu.

ICAO līmenī īstenošana notiek, bet vēl nav pabeigta. Pirmos monitoringa pienākumus bija jāsāk izpildīt 2019. gadā, un izmēģinājuma posms sāksies 2021. gadā. Lai gan 81 valsts, kas rada 76,6 % no emisijām visā pasaulē, jau ir brīvprātīgi pieteikusies dalībai no 2021. gada, vēl ir neskaidrības par shēmas galīgo tvērumu un noturību, jo nepiedalās valstis ar ievērojamu aviācijas darbību, un vēl ir jāpieņem lēmumi par to, kādas emisijas vienības var kompensēt.

ES dalībvalstis informēja 44  ICAO par pastāvošajām atšķirībām starp ES aviācijas ETS noteikumiem un juridiski saistošajiem CORSIAnoteikumiem, kas ietverti SARP, lai saglabātu ES politisko manevru iespējas.

Jūrniecība

Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) 2018. gadā pieņēma savu stratēģiju kuģu radīto SEG emisiju mazināšanai, ietverot tajā starptautiskas saistības līdz 2050. gadam samazināt emisijas vismaz par 50 % salīdzinājumā ar 2008. gada līmeni (ietverot starpposma mērķrādītājus attiecībā uz oglekļa dioksīda emisiju intensitāti). ES dalībvalstīm kā Starptautiskās Jūrniecības organizācijas dalībniecēm ir jārīkojas, lai izpildītu šīs saistības.

SJO stratēģijā ir ietverts tādu iespējamo īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumu saraksts, kuru īstenošana nodrošinātu stratēģijas mērķu sasniegšanu; prioritāri ir pasākumi, kas var sniegt emisiju papildu samazinājumus jau pirms 2023. gada, par pamatu izmantojot arī esošos SJO pasākumus, piemēram, projektētās energoefektivitātes indeksu un kuģu energoefektivitātes pārvaldības plānu. Eiropas Komisija ir aktīvi iesaistījusies SJO notiekošajās sarunās par konkrētiem pasākumiem, tostarp ES dalībvalstu iesniegtajiem priekšlikumiem. 

2018. gadā kuģi, kas piestāj Eiropas Ekonomikas zonas ostās, sāka savu emisiju monitoringu un paziņošanu, un pirmie dati par emisijām tika publicēti 2019. gada 30. jūnijā 45 . Šīs sistēmas mērķis ir nodrošināt precīzu informāciju, kas palīdzētu politikas lēmumu pieņemšanā, un nepieciešamo pārredzamību, lai stimulētu energoefektīvu tehnoloģiju un rīcības veidu pārņemšanu. Līdz 2019. gada beigām Eiropas Komisija pabeigs ziņojumu par minētās sistēmas pirmo darbības gadu.

Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) ietvaros 2019. gada 1. janvārī tika sākts kuģu degvieleļļas patēriņa monitorings, un pirmie ziņojumi ir jāiesniedz 2020. gadā. Tā rezultātā kuģiem, kas piestāj ES ostās, ir jāpaziņo informācija gan saskaņā ar ES jūras transporta emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas (MZV) regulu, gan atbilstīgi SJO datu vākšanas sistēmai.

Atbalsts jaunattīstības valstīm

ES un tās dalībvalstis joprojām ir pasaulē lielākie oficiālās attīstības palīdzības sniedzēji jaunattīstības valstīm — 2018. gadā šīs palīdzības apmērs bija 74,4 miljardi EUR. ES, tās dalībvalstis un Eiropas Investīciju banka ir arī lielākie publiskā finansējuma nodrošinātāji klimata jomā, un 2017. gadā to ieguldījums bija 20,4 miljardi EUR (jaunākie pieejamie dati) 46 .

Attiecībā uz Klimata pārmaiņu mazināšanas fondu (GCF) ES dalībvalstis ir apņēmušās fonda sākotnējās resursu mobilizēšanas laikā nodrošināt aptuveni 4,7 miljardus USD, kas ir gandrīz puse no kopējām saistībām 10,3 miljardu USD apmērā. Eiropas loma nākotnē, visticamāk, pieaugs. Vācija un Norvēģija ir pirmās valstis, kas ir paziņojušas, ka divkāršo savas iemaksas pašreizējā GCF līdzekļu papildināšanas kārtā.

Pasaules klimata pārmaiņu alianse + (PKPA+) ir ES pamatiniciatīva klimata jomā. No 2007. līdz 2020. gadam tā nodrošina dotācijas 750 miljonu EUR apmērā klimata pasākumiem un spēju veidošanai jaunattīstības valstīs, galvenokārt vismazāk attīstītajās valstīs un mazo salu jaunattīstības valstīs. Pašlaik notiekošajā nacionāli noteikto devumu atjaunināšanā saskaņā ar Parīzes nolīgumu PKPA+ atbalsta partnerus klimata rīcībpolitikas veidošanas procesā un vērienīgu mērķu izvirzīšanā klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā.

ES Ārējo investīciju plāns sekmē investīcijas jaunattīstības valstīs Āfrikā un ES kaimiņvalstu reģionā. Pašlaik ir astoņas garantijas, kas palīdzēs izstrādāt un izvērst atjaunojamo energoresursu enerģijas un savienojamības projektus, kuri nāks par labu miljoniem cilvēku partnervalstīs. Piemēram, projektā “Eiropas garantija atjaunojamo energoresursu enerģijai”, ko vada četras Eiropas finanšu iestādes, varētu piesaistīti līdzekļus pat 3,4 miljardu EUR apmērā, kuri tiktu izmantoti projektiem Subsahāras Āfrikā. Īstenojot šos projektus, tiktu samazinātas oglekļa dioksīda emisijas un energoapgādes pārtraukumi, kā arī tiktu izveidots līdz 12 000 darbvietu un uzstādītas atjaunojamo energoresursu ražošanas papildu jaudas aptuveni 2 GW apmērā.

2018. gada 28. septembrī tika sāktas sarunas par jaunu partnerību starp ES un Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstu (ĀKK) reģionu pēc 2020. gada. Plānotajā nolīgumā, kas nāks pēc Kotonū nolīguma, 47 , būs paredzētas arī nozīmīgas kopīgas saistības rīkoties klimata politikas jomā. Turklāt 2018. gadā tika izveidota jauna Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu alianse, kuras mērķis cita starpā ir uzlabot vides un darbaspēka aizsardzību.

ETS sasaiste ar Šveici

ES un Šveices parlaments tagad ir apstiprinājuši 2017. gada novembrī parakstīto nolīgumu par to emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti. Tālāk Šveicei un ES ir jāratificē minētais sasaistes nolīgums, lai sasaiste sāktu darboties no 2020. gada 1. janvāra.

(1)

 COM(2018) 773 final: “Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”.

(2)

 Avots: COM(2018) 773 final.

(3)

 Papildus mērķrādītājam, kas ES ir jāsasniedz saskaņā ar UNFCCC, ES kopā ar Islandi arī apņēmās izpildīt saistošu emisiju samazinājumu Kioto protokola otrajā saistību periodā (2013–2020). Uzdevums ir samazināt emisijas par 20 % salīdzinājumā ar bāzes gada (pārsvarā — 1990. gada) emisijām. Šis uzdevums tvēruma ziņā nedaudz atšķiras no UNFCCC noteiktā mērķrādītāja. ES un Islande 2017. gadā samazināja emisijas par 26 % salīdzinājumā ar bāzes gadu.

(4)

 Dalībvalstu prognožu summa. Esošie pasākumi ir pasākumi, kurus dalībvalstis jau ir īstenojušas. Papildu pasākumi ir pasākumi, kurus dalībvalstis plāno īstenot.

(5)

 Attēlā ir iekļauta informācija par visām valstīm (31), kas piedalās ES ETS.

(6)

 Tas ir vajadzīgs saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību.

(7)

  https://ec.europa.eu/energy/en/topics/energy-strategy-and-energy-union/governance-energy-union/national-energy-climate-plans .

(8)

 Attēlā parādītas verificētās ETS emisijas ETS nozaru un ģeogrāfiskajā griezumā attiecīgajā gadā, tāpēc tās nevar lasīt kā laikrindas pirms 2013. gada. Aviācijas nozare maksimālajā robežvērtībā ir ņemta vērā attiecībā uz 2012.–2018. gada periodu.

(9)

 Pārpalikums atbilst “apritē esošo kvotu kopskaitam”, kas definēts lēmumā, ar kuru izveido tirgus stabilitātes rezervi.

(10)

 C(2019) 3288 final: “2018. gadā apritē esošo kvotu kopskaita publikācija tirgus stabilitātes rezerves vajadzībām, kura izveidota

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros”.

(11)

Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam.

(12)

 Regula (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības.

(13)

 Dalībvalstu prognozes “ar papildu pasākumiem”, kas iesniegtas 2019. gada martā, liecina par 27 % samazinājumu, savukārt novērtējums par NEKP projektos iekļautajiem scenārijiem ar papildu pasākumiem norāda uz 28 % samazinājumu.

(14)

 ETS neaptverto emisiju mērķrādītāji ietver nacionālos mērķrādītājus, kas noteikti atbilstīgi Kopīgo centienu regulai, un “nepozitīvas bilances” saistības atbilstīgi LULUCF regulai (sk. 4. nodaļu).

(15)

 Agregēts parametrs, kurā iekļauts ONV imports, eksports, ražošana un iznīcināšana, izņemot ONV, ko izmanto kā izejvielas.

(16)

 Regula (EK) Nr. 1005/2009 par vielām, kas noārda ozona slāni.

(17)

Regula (ES) Nr. 517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm.

(18)

 Fluorētās siltumnīcefekta gāzes, 2018. gads — uzņēmumu paziņotie dati par fluorēto siltumnīcefekta gāzu ražošanu, importu, eksportu un iznīcināšanu Eiropas Savienībā (2007–2016), Eiropas Vides aģentūra.

(19)

 Mežu apsaimniekošanas kredīti ir ierobežoti līdz maksimālajai robežvērtībai un norādīti kā gada vidējās vērtības, ja kopējie mežu apsaimniekošanas kredīti attiecīgajā periodā pārsniedz simulēto maksimālo robežvērtību tajā pašā periodā.

(20)

 Uzskaite ir viens no veidiem, kā izvērtēt rīcībpolitikas un izvirzīt augstākus mērķus aktīvākai rīcībai emisiju samazināšanas un piesaistījumu palielināšanas ziņā. Jāņem vērā, ka uzskaites debeti un kredīti ir provizoriski un simulēti, jo galīgie uzskaites dati būs pieejami tikai pēc saistību perioda beigām (2020. gada decembrī). Piemēro dažādus uzskaites noteikumus atkarībā no darbības: bruto-neto ar bāzeslīniju “0” — attiecībā uz pirmreizēju/atkārtotu apmežošanu un atmežošanu; neto-neto attiecībā pret bāzeslīniju (lielākoties emisijas un piesaistījumi par 1990. gadu) — attiecībā uz ganību apsaimniekošanu, aramzemes apsaimniekošanu un veģetācijas atjaunošanu; un starpība attiecībā pret meža apsaimniekošanas references līmeni — meža apsaimniekošanai.

(21)

 Septiņas dalībvalstis izvēlējās aramzemes apsaimniekošanu, sešas — ganību apsaimniekošanu, viena — veģetācijas atjaunošanu un viena — mitrāju nosusināšanu un atjaunošanu, bet vēl nav iesniegusi kvantitatīvos datus. 

(22)

 Regula (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam.

(23)

https://ec.europa.eu/transparency/regexpert/index.cfm?do=groupDetail.groupDetail&groupID=3638&news%20=1&Lang=LV

(24)

 SWD(2019) 213 final.

(25)

 COM(2018) 773 final.

(26)

 Regula (ES) 2019/631 par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem.

(27)

 Regula (ES) 2019/1242 par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem.

(28)

 Direktīva (ES) 2019/1161 par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu.

(29)

https://ec.europa.eu/transport/modes/road/news/2017-05-31-europe-on-the-move_en.

(30)

https://europa.eu/rapid/press-release_IP-17-4242_lv.htm.

(31)

 COM/2018/097 final.

(32)

  https://ec.europa.eu/info/publications/180524-proposal-sustainable-finance_en .

(33)

  https://ec.europa.eu/info/publications/non-financial-reporting-guidelines_en#climate .

(34)

     https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/about_the_european_commission/eu_budget/draft-budget-2020-wd-13-web-1.4_soe.pdf.

(35)

      https://ec.europa.eu/commission/publications/factsheets-long-term-budget-proposals_lv . 

(36)

 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/410 (2018. gada 14. marts), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, 10.a panta 8. punkts.

(37)

 28.05.2019. — C(2019) 1492 — Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/856, ar ko attiecībā uz Inovāciju fonda darbību papildina Direktīvu 2003/87/EK .

(38)

https://ec.europa.eu/clima/policies/innovation-fund_en.

(39)

 Beļģija, Čehija, Igaunija, Horvātija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Polija, Rumānija un Slovākija.

(40)

 Horvātija un Bulgārija joprojām izstrādā savas nacionālās stratēģijas.

(41)

  https://ec.europa.eu/jrc/en/peseta-iii .

(42)

  http://www.lifeagroclimawater.eu/ .

(43)

  https://ec.europa.eu/clima/policies/adaptation/what_en .

(44)

      https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32018D2027 . 

(45)

 Regula (ES) 2015/757 par CO2 emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (MZV).

(46)

 ES klimata jomai atvēlētā publiskā finansējuma dati par 2018. gadu tiks publicēti Padomes 2019. gada rudens secinājumos par finansējumu klimata jomā.

(47)

 Kotonū nolīgums ir pamatsatvars ES attiecībām ar ĀKK valstīm. Tā darbības termiņš beigsies 2020. gada februārī.