EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 3.4.2019

COM(2019) 170 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EMPTY

Pastiprināta uzraudzība — Grieķija, 2019. gada aprīlis

Konteksts

2019. gada 27. februārī Komisija pieņēma otro pastiprinātās uzraudzības ziņojumu par Grieķiju 1 . Pastiprināta uzraudzība kopā ar Grieķijas integrēšanu Eiropas pusgadā nodrošina visaptverošu pamatu ekonomikas attīstības uzraudzībai un tādas politikas īstenošanai, kas vajadzīga, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos 2 . Pastiprināta uzraudzība ir arī pamats tam, lai Komisija novērtētu apņemšanos, ko Grieķija apstiprināja Eurogrupas 2018. gada 22. jūnija sanāksmē, proti, turpināt un pabeigt reformas, kas pieņemtas Eiropas Stabilizācijas mehānisma stabilitātes atbalsta programmas ietvaros, un izpildīt to reformu mērķus, kuras pieņemtas saskaņā ar minēto programmu un tās priekštecēm atbilstoši Regulas (EK) Nr. 472/2013 3. panta 1. punktam. Tas ietver konkrētu reformu saistību (tās ir pievienotas Eurogrupas 2018. gada 22. jūnija paziņojumam) īstenošanu šādās jomās: i) fiskālā un fiskāli strukturālā politika, ii) sociālā labklājība, iii) finanšu stabilitāte, iv) darba un produktu tirgi, v) privatizācija un vi) valsts pārvalde 3 .

Pastiprinās uzraudzības ziņojumā, ko pieņēma 2019. gada 27. februārī, tika secināts, ka Grieķija ir guvusi ievērojamus panākumus līdz 2018. gada beigām veicamo konkrēto reformu saistību izpildē. Proti, ziņojumā secināts, ka par izpildītām varētu uzskatīt šādas konkrētas saistības, kas bija jāīsteno līdz 2018. gada beigām: i) pieņemt 2019. gada budžetu, ar kuru būtu jāsasniedz primārā pārpalikuma mērķis 3,5 % apmērā no IKP; ii) neuzkrāt neto nokavētos maksājumus, kaut arī joprojām vajadzīgi papildu centieni, lai samazinātu uzkrājumus un nepieļautu jaunu nokavēto maksājumu uzkrāšanu; iii) sasniegt kritisko masu primārās veselības aprūpes centru (TOMY) atklāšanā; iv) pabeigt būtiskus pasākumus, lai nodrošinātu centralizētu iepirkumu veselības aprūpes jomā; v) atvieglot kapitāla kontroli saskaņā ar apstiprināto ceļvedi; vi) noteikt un pieņemt Grieķijas Finanšu stabilitātes fonda (HFSF) atsavināšanas stratēģiju, potenciāli iesaistot iestādes atsavināšanas, kas joprojām tiek izskatīta, pēdējā posmā; vii) pieņemt tiesību aktus par ieguldījumu licencēšanu; viii) pārskatīt minimālo algu, formāli ievērojot tiesību aktos paredzēto procedūru, kaut arī minimālās algas paaugstinājuma apmērs palielina nodarbinātību un konkurētspēju apdraudošos riskus; ix) pabeigt e-tiesiskuma projekta I posmu; x) īstenot Grieķijas Aktīvu un līdzdalības sabiedrības (HCAP) stratēģisko plānu; xi) pārstrukturēt nekustamo īpašumu meitasuzņēmumu ETAD un sākt īstenot koordinācijas mehānismu attiecībā uz valstij piederošiem, HCAP darbības jomā esošiem uzņēmumiem, ņemot vērā aizkavēto Olimpiskā centra (OAKA) nodošanu; xii) atjaunināt privatizācijas aģentūras (TAIPED) aktīvu attīstības plānu, pabeigt svarīgākos privatizācijas konkursus, tostarp attiecībā uz gāzes pārvades tīklu (DESFA) un koncesijas pagarināšanu Atēnu starptautiskajai lidostai, kā arī pabeigt svarīgākos pasākumus saistībā ar Hellinikon projektu; un xiii) iestādes ir vienojušās ar Komisiju par kārtību, kādā līdz 2019. gada vidum tiks veikts neatkarīgs novērtējums par administratīvo sekretāru un ģenerāldirektoru iecelšanu, un ir pieņēmušas svarīgus tiesību aktus, kuru mērķis ir uzlabot plānošanu pieņemšanai darbā publiskajā sektorā un sasaistīt daudzgadu plānu pieņemšanai darbā ar vidēja termiņa fiskālo stratēģiju (MTFS).

Tomēr 2019. gada 27. februāra pastiprinātās uzraudzības ziņojumā arī tika secināts, ka vairākas konkrētas reformu saistības, ko bija paredzēts izpildīt līdz 2018. gada beigām, joprojām nav noslēgtas un būtu jāpabeidz. Atklātie jautājumi tad attiecās uz pasākumiem ieņēmumu pārvaldes, finanšu stabilitātes, enerģētikas, privatizācijas un valsts pārvaldes jomā. Attiecībā uz dažām saistībām bija jāveic tehniski pasākumi (gāzes uzņēmuma DEPA pārstrukturēšana); Egnatia automaģistrāle; iecelšana amatos HFSF), savukārt citās joprojām turpinājās būtiskas diskusijas (ieņēmumi un valsts pārvalde; lignīta atsavināšana; finanšu nozare, ieskaitot galvenās dzīvesvietas aizsardzību).

2019. gada 27. februāra pastiprinātās uzraudzības ziņojumā tika arī norādīts, ka attīstība dažās jomās rada bažas par reformu ievirzi un īstenošanu vidējā termiņā. Šīs bažas prasa nopietnu iestāžu uzmanību un attiecas uz a) vērienīguma līmeni, risinot atlikušās strukturālās fiskālās problēmas un izvairoties no jaunu fiskālo risku radīšanas, kas varētu izrietēt no Tiesas nolēmumiem, darbā pieņemšanas publiskajā sektorā un iespējamām maksājumu grafiku izmaiņām nodokļu un sociālā nodrošinājuma parādu jomā; b) progresa tempu un prioritāti, kāda piešķirama pasākumiem, kas vajadzīgi banku sektora stabilitātes un noturības atjaunošanai, sevišķi attiecībā uz aktīvu kvalitāti; un c) saistībām vidējā termiņā nodrošināt algu konkurētspēju un radīt uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem patiešām labvēlīgu vidi.

Šajā atjauninājumā tiek vērtētas sekmes to konkrēto reformu saistību īstenošanā, kas bija jāpaveic līdz 2018. gada beigām, kopš 2019. gada 27. februāra pastiprinātās uzraudzības ziņojuma pieņemšanas. Proti, Grieķija i) ir pieņēmusi primāros un sekundāros tiesību aktus, lai stiprinātu Valsts ieņēmumu neatkarīgo iestādi; ii) ir iesniegusi attiecīgus atjauninājumus attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti, lai atbalstītu ienākumus nenesošu aizdevumu noregulējumu un stabilitāti banku nozarē (e-izsoles, valsts garantijas, mājsaimniecību maksātnespējas rīcības plāns); iii) ir pieņēmusi primāros un ir apņēmusies drīzumā pieņemt sekundāros tiesību aktus par jaunu galvenās dzīvesvietas aizsardzības shēmu; iv) ir veikusi vajadzīgos pasākumus, lai aizpildītu brīvās amata vietas HFSF; v) ir atkārtoti izsludinājusi konkursu, lai atsavinātu daļu no valsts elektroapgādes uzņēmuma, kas ražo elektrību no lignīta; vi) ir pieņēmusi tiesību aktus par DEPA pārstrukturēšanu; vii) ir veikusi pasākumus, lai novērstu šķēršļus Egnatia darījumam; un viii) ir veikusi virkni pasākumu valsts pārvaldes reformas veicināšanai.

Grieķija ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu visas konkrētās reformu saistības, kas bija jāpabeidz līdz 2018. gada beigām.

Eurogrupas 2018. gada 22. jūnija sanāksmē tika panākta vienošanās par to, ka Grieķijas parāda samazināšanas pasākumu kopumā būtu jāietver stimuli, lai nodrošinātu programmā apstiprināto reformu pasākumu stingru un pastāvīgu īstenošanu. Šajā nolūkā konkrēti no politikas atkarīgi parāda pasākumi tiks darīti pieejami Grieķijai reizi pusgadā līdz 2022. gada vidum, ja Grieķija pildīs savas saistības attiecībā uz reformu nepārtrauktību un pabeigšanu un ja pastiprinātas uzraudzības ziņojumi būs pozitīvi. Minētie parāda pasākumi cita starpā ir šādi: i) tādu ienākumam līdzvērtīgu summu atgriešana, kuras izriet no centrālo banku turējumiem Grieķijas valdības obligācijās saskaņā ar Vērtspapīru tirgu programmu un Nolīgumu par neto finanšu aktīviem, un ii) palielinātās procentu likmju starpības samazināšana līdz nullei konkrētiem aizdevumu maksājumiem, kurus izsniedzis Eiropas finanšu stabilitātes instruments. Eurogrupa varētu izmantot pastiprinātās uzraudzības 2019. gada 27. februāra ziņojumu un šo tā atjauninājumu, lai vienotos par no politikas atkarīgo parāda pasākumu pirmās daļas izmaksu.

Atjaunināta informācija par konkrētu reformu saistību izpildi

Valsts ieņēmumu pārvaldība

Lai gan konkrētā apņemšanās līdz 2018. gada beigām panākt, ka Valsts ieņēmumu neatkarīgajā iestādē (IAPR) ir 12 000 pastāvīgo darbinieku, vēl nav izpildīta (darbinieku skaits 2018. gada beigās — 11 487), iestādes tagad ir pieņēmušas pilnu papildu pasākumu kopumu. Tie palīdzēs izpildīt personāla komplektēšanas saistības, stiprinās ieņēmumu iekasēšanas plašāko reformu un uzlabos IAPR vispārējās darbības spējas un efektivitāti vairākās jomās. Līdz brīdim, kad tika pieņemts 2019. gada 27. februāra pastiprinātās uzraudzības ziņojums, iestādes jau bija veikušas vairākus no šiem papildu pasākumiem (pieņēma reformu rīcības plānu 2019.—2021. gadam (“Plāns”)); noslēdza līgumu ar Informācijas pakalpojumu ģenerālsekretariātu par ikgadējo IT finansējumu). Kopš pastiprinātās uzraudzības ziņojuma pieņemšanas 2019. gada 27. februārī iestādes ir izpildījušas atlikušos papildu pasākumus IAPR stiprināšanai, par kuriem ir panākta vienošanās:

·IAPR vajadzībām pielāgotu karjeras pakāpju, atalgojuma un darba rezultātu novērtējuma ieviešana tiek uzskatīta par būtisku, lai uzlabotu IAPR izredzes piesaistīt augsti kvalificētus darbiniekus un nodrošinātu viņiem attīstības un tālākvirzības iespējas. 2019. gada marta sākumā tika pieņemti tiesību akta par IAPR grozījumi. Minētie grozījumi pēcāk ļaus pieņemt sekundāros tiesību aktus, lai ieviestu karjeras pakāpju jaunu shēmu, kas tieši saistīta ar amata pienākumu aprakstiem. Šī reforma ir cieši saistīta ar valsts pārvaldes reformas jomu, it sevišķi ar augstākā līmeņa vadītāju iecelšanu publiskajā sektorā.

·Līdz 2019. gada marta sākumam tika panākta vienošanās par tiesību aktu grozījumiem attiecībā uz atbildības ierobežošanu un mobilitātes atvieglošanu, un šie grozījumi tika pieņemti.

·Līdz marta sākumam tika pieņemts starpministriju lēmums iegādāties degvielas marķierus, kas būs svarīgs instruments cīņā pret kontrabandu.

Ieņēmumus nenesošu aizdevumu noregulējuma sistēma

Pastiprinātās uzraudzības ziņojumā tika secināts, ka būtu jānovērš nepilnības tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz ieņēmumus nenesošu aizdevumu (INA) noregulējumu. Kopš pastiprinātās uzraudzības ziņojuma pieņemšanas 2019. gada 27. februārī iestādes ir spērušas turpmākus soļus vairākās jomās. Šīs darbības tiek uzskatītas par pietiekamām, lai izpildītu konkrētās saistības ar mērķi atbalstīt INA noregulējumu; tomēr būs nepieciešama cieša uzraudzība un turpmāki pasākumi, un Eiropas iestādes sagatavos attiecīgus ziņojumus pastiprinātās uzraudzības ietvaros. Proti:

·iestādes ir pieņēmušas tiesību akta grozījumus, kā arī iesniegušas atjauninātu valsts garantēto aizdevumu apstrādes darbības plānu. Turpmāko mēnešu laikā tiks novērtēta tā efektivitāte praksē, virzoties uz atlikušo pieprasīto garantiju kopuma pilnīgu likvidāciju.

·Attiecībā uz e-izsolēm ir ieskicēts, kā risināt jautājumu par tiesas noteiktu izsoļu atlikšanu, kas izriet no debitoru lūgumrakstu iesniegšanas par rezerves cenas pārskatīšanu saistībā ar gaidāmo Civilprocesa kodeksa īstenošanas novērtējumu. Ir sagaidāms, ka iestādes saistībā ar trešo pastiprinātās uzraudzības ciklu vajadzības gadījumā iesniegs un pieņems vajadzīgo pasākumu priekšlikumus, kuru mērķis ir novērst to, ka stratēģiskie saistību nepildītāji ļaunprātīgi izmanto procesuālās iespējas, pēdējā brīdī iesniedzot lūgumrakstus par termiņa atlikšanu, atsaucoties uz jauno galvenās dzīvesvietas aizsardzības sistēmu un uz spēkā esošo mājsaimniecību maksātnespējas (Katseli) tiesību aktu. Iestādes arī turpinās analizēt neizdevušos izsoļu iemeslus un centīsies tos novērst, vajadzības gadījumā izmantojot likumdošanas līdzekļus.

·Iestādes iesniedza datus par neizskatītajām lietām saistībā ar mājsaimniecību maksātnespējas regulējumu, kā arī iezīmēja mērķi visu lietu izskatīšanai līdz 2021. gadam, kā paredzēts rīcības plānā, pamatojoties uz pieņēmumu, ka infrastruktūra tiek uzlabota. Tiek sagaidīts, ka iestādes līdz 2019. gada vidum iesniegs pārskatītu rīcības plānu, ņemot vērā arī jaunās sistēmas ietekmi uz galvenās dzīvesvietas aizsardzību.

·Attiecībā uz INA pārdošanas un vētrspapīrošanas tiesību aktiem nepieciešamie skaidrojumi tika iesniegti Grieķijas Banku asociācijai un augšupielādēti Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē. To efektivitāte tiks izvērtēta turpmākajos mēnešos.

Ienākumus nenesoši aizdevumi: galvenās dzīvesvietas aizsardzība

Grieķija ir pieņēmusi tiesību aktus, lai izveidotu jaunu sistēmu galvenās dzīvesvietas aizsardzībai daļā gadījumu ar mērķi atbalstīt ienākumus nenesošu aizdevumu pārstrukturēšanu. Tas notika pēc tam, kad vairs nebija spēkā noteikumi par galvenās dzīvesvietas aizsardzību saskaņā ar mājsaimniecību maksātnespējas likumu (“Katseli”), kam bija pagaidu raksturs un kuru darbības termiņš beidzās 2019. gada februāra beigās pēc divu mēnešu ārkārtas pagarinājuma. Galvenie tiesību akti attiecībā uz šo shēmu tika pieņemti 29. martā, bet sekundārie tiesību akti — par īpašas elektroniskās platformas specifikācijām, valsts subsīdiju un noteiktu labklājības kritērijos ietvertu aktīvu vērtēšanas kārtību, ir jāpieņem drīz pēc tam.

Jaunā shēma ir unikāla Grieķijai. Īsumā: aizņēmēji, kuri ir fiziskas personas un kuru aizdevumu nodrošinājums ir galvenā dzīvesvieta, un kuriem 2018. gada 31. decembrī bija kavēti maksājumi, var pieteikties shēmai, izmantojot elektronisku platformu. Ja šie aizņēmēji atbilst noteiktiem kritērijiem, viņi var pieteikties uz savu hipotekāro parādu (mājokļu vai uzņēmējdarbības aizdevumu) pārstrukturēšanu un norakstīšanu, vai nu vienojoties par standartizētiem pārstrukturēšanas priekšlikumiem, kas kreditoriem ir jāpiedāvā, izmantojot tiešsaistes platformu, vai, ja šāda vienošanās netiek panākta, vēršoties tiesā; vēl viens debitoru ieguvums būtu tāds, ka viņu galvenā dzīvesvieta tiktu aizsargāta pret atsavināšanu, ja vien viņi turpina maksāt pārstrukturēto parādu. Daļu kredīta maksājumu aizņēmējiem kompensētu valsts subsīdija. Dažu pēdējo nedēļu laikā notika diskusijas, kuru mērķis bija precizēt galvenos jautājumus, lai nodrošinātu, ka shēma ir patiesi īslaicīga, pareizi ievirzīta un ietver atbilstīgus drošības pasākumus, lai novērstu to, ka sistēmu ļaunprātīgi izmanto stratēģiskie saistību nepildītāji un ka tiesās atkal sāk krāties neizskatītas lietas, kā arī ka tā ietver maksājumu disciplīnas stimulus.

Jaunās shēmas galvenie parametri ir šādi.

·Shēma aptver gan mājsaimniecību, gan uzņēmējdarbības aizdevumus, kuru nodrošinājums ir galvenā dzīvesvieta. Uzņēmējdarbības aizdevumu iekļaušana shēmā rada īpašas bažas, par ko Grieķijas iestādes ir informētas. Tas nozīmē, ka galvenās dzīvesvietas aizsardzības darbības joma tiek paplašināta, iekļaujot tajā jaunas kategorijas aizņēmējus, uz kuriem neattiecas agrākie Katseli tiesību akti (uzņēmējdarbības aizdevumu saņēmēji), turklāt uzņēmumu dzīvotspēja netiek izvērtēta. Tāpēc nav gluži skaidrs, cik pieteikumu tiks iesniegts un vai sistēmas kapacitāte (tostarp tiesām un valsts subsīdiju mehānismam) būs pietiekama. Situācija arī prasa īpašu uzmanību no finanšu stabilitātes viedokļa, jo pieejamie ietekmes novērtējumi liecina, ka būs nepieciešama lielāku parādu norakstīšana salīdzinājumā ar mājokļu hipotekārajiem kredītiem, un tādējādi sagaidāmā ietekme uz banku kapitālu ir salīdzinoši augsta. Turklāt, ja shēma nedarbosies veiksmīgi, pastāv risks, ka nākotnē bankas būs mazāk ieinteresētas izsniegt aizdevumus maziem uzņēmumiem gadījumos, kad kā nodrošinājums tiek izmantota galvenā dzīvesvieta, līdz ar to nelabvēlīgi ietekmējot nodrošināto aizdevumu darbību. Visbeidzot, pastāv risks, ka jaunās shēmas attiecināšana uz uzņēmējdarbības aizdevumiem samazinās kritērijiem atbilstošo parādnieku motivāciju izmantot ārpustiesas sistēmu, kas ļauj pārstrukturēt potenciāli nokavētos maksājumus arī attiecībā uz nodokļiem un sociālā nodrošinājuma iemaksām. Vissaistošākais atbilstības kritērijs ir nenomaksāto aizdevumu apjoms, kas ir 130 000 EUR uz vienu kreditoru mājokļa hipotēku aizdevumiem un 100 000 EUR uzņēmējdarbības aizdevumiem, tādējādi zināmā mērā mazinot ar šo aizdevumu kategoriju saistītos riskus. Saskaņā ar pieejamajām aplēsēm to kritērijiem atbilstošo parādnieku loks, kuriem ir saistības pret vairāk nekā vienu kreditoru, būtu šaurs, un sliekšņa noteikšana vienam kreditoram vienkāršotu pieteikumu automātisku apstrādi platformā. Eiropas iestādes pauda bažas par sliekšņa noteikšanu vairākiem kreditoriem un pieprasīja papildu informāciju no Grieķijas iestādēm par aptvērumu un ietekmi.

·Shēma nosaka atbilstības kritērijus atkarībā no mājsaimniecības ienākumiem un mantas, kas nav galvenā dzīvesvieta, kā arī īpašuma vērtības slieksni. Mantas slieksnis aizņēmēja, laulāto un apgādājamo likvīdajiem aktīviem ir noteikts 15 000 EUR, bet nekustamajiem īpašumiem un transporta līdzekļiem — 80 000 EUR pieteikuma iesniegšanas brīdī. Eiropas iestādes ir aicinājušas Grieķijas iestādes pievērst uzmanību tam, kāda ietekme būs to politikas izvēlei attiecībā uz maksājumu disciplīnas stimuliem, un kā līdzekļu sadali ietekmēs valsts subsīdijas piešķiršana uz 20 gadiem aizņēmējiem, kam papildus galvenajai dzīvesvietai, iespējams, pieder samērā daudz mantas. Ienākumu slieksnis ir noteikts, pamatojoties uz nosacījumiem Katseli likumā, t. i., atkarībā no mājsaimniecības lieluma, bet ne vairāk kā 36 000 EUR gadā 4 . Aizsargātās dzīvesvietas vienotais vērtības slieksnis ir noteikts 250 000 EUR apmērā mājsaimniecību aizdevumiem, tādējādi tā tvērums ir plašāks nekā Katseli likumam (kurā slieksnis ir 180 000 EUR; iespējams arī palielinājums atkarībā no ģimenes lieluma). Uzņēmumu aizdevumu gadījumā slieksnis ir noteikts 175 000 EUR apmērā.

·Shēma ir pieejama parādniekiem, kuri kā valsts darbinieki saņēma hipotekāro aizdevumu nevis no bankas, bet gan no valsts fonda ar atvieglotiem nosacījumiem. Eiropas iestādes ir vērsušas Grieķijas iestāžu uzmanību uz to, ka šāda situācija nenāk par labu valsts INA problēmas risināšanai, kas saistīta ar banku kredītiem, un var ietekmēt maksājumu disciplīnas ievērošanas stimulus.

·Shēma ir iecerēta kā pagaidu risinājums. Līdz 2019. gada 31. decembrim var iesniegt pieteikumus par aizdevumiem, kuru maksājumu termiņš 2018. gada 31. decembrī bija nokavēts par 90 dienām vai ilgāk. Tas ļaus ziņot par shēmas darbības rezultātiem vienlaikus ar 2019. gada beigu konkrēto saistību izpildes izvērtējumu pastiprinātās uzraudzības ietvaros.

·Pamatojoties uz banku sniegtajiem pārstrukturēšanas piedāvājumiem, daļa no maksājumiem tiks proporcionāli segta ar valsts subsīdiju atkarībā no ienākumiem (vidēji aptuveni 30 %). Ja aizdevuma pamatsummai aizdevuma un ķīlas vērtības attiecība pārsniedz 120 %, shēmas ietvaros piemēro obligāto diskontu. Turklāt standarta maksājumu periods ir 20 gadi, nepārsniedzot parādnieka 80 gadu vecumu. Šāda pieeja potenciāli var palīdzēt pārvarēt kavējumus INA samazināšanā, piedāvājot standartizētu risinājumu. Tomēr atšķirībā no parastās banku prakses netiek pilnībā izvērtēta ne parādnieka kopējā maksātspēja, ne uzņēmējdarbības aizdevumu aizņēmēju dzīvotspēja, jo visiem tiek piemērota vienāda pārstrukturēšana un parādu norakstīšana. Shēma tika izveidota tā, lai panāktu lielu skaitu pārstrukturēšanu ierobežotā laikposmā.

·Elektroniskajai platformai būtu jāsāk darboties līdz 2019. gada aprīļa beigām. Ir paredzēts, ka tā darbosies pilnībā automatizētā veidā, novērtējot atbilstības kritēriju izpildi, un varēs piekļūt vajadzīgajai informācijai par pieteikumu iesniedzējiem citās publiskā sektora un/vai banku sektora datubāzēs. Platforma paziņos kreditoriem par iesniegtajiem pieteikumiem un nodrošinās tiem attiecīgo datu kopumu, lai viņi varētu formulēt savu piedāvājumu parādniekiem. Platforma ir paredzēta arī tam, lai filtrētu izskatīšanā esošās Katseli lietas pēc kvantitatīvajiem elementiem. Ja šis aspekts tiks pienācīgi īstenots, tas palīdzēs tiesām atklāt ļaunprātīgus pieteikumus, kas iesniegti saskaņā ar mājsaimniecību maksātnespējas likumu, un ļaus ātrāk atrisināt šīs lietas.

·Platformas efektīvas darbības rezultātā principā varētu rasties apmierinošs pārstrukturēšanas pasākumu skaits un ierobežots, tomēr ne maznozīmīgs turpmākas tiesvedības risks, kas varētu palielināt neizskatīto lietu apjomus. Ja ar platformas palīdzību neizdodas panākt vienošanos par pārstrukturēšanu, parādniekam ir tiesības iesniegt pārstrukturēšanas pieprasījumu kompetentajā miertiesā. Tiesas sēdes datums ir jānozīmē un lēmums jāpieņem, ievērojot stingrus termiņus (attiecīgi sešu mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas un trīs mēnešu laikā pēc tiesas sēdes). Īpašos gadījumos tiesas lēmuma izpildi var uz laiku atlikt; attiecībā uz parādniekiem, kas tika uzskatīti par prasībām atbilstošiem, bet kam nav izdevies panākt pārstrukturēšanu ar platformas palīdzību, nosacījums ir ikmēneša maksājumu veikšana vai atlikušās summas daļas maksājumu veikšana atkarībā no apstākļiem. Tiesību aktos ir paredzēti aizsardzības pasākumi pret nepamatotiem vai mala fide pieteikumiem, jo tiesa par tiem var piemērot sodu. Tomēr ir pamats rūpīgi uzraudzīt iespējamās jaunās tiesvedības, kas radušās shēmas ietvaros, un to ietekmi uz izpildi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, jo šie abi elementi ietekmē kreditēšanas aktivitāti nākotnē un INA samazināšanas procesu.

·Pieejamās aplēses apstiprina, ka subsīdijas fiskālās izmaksas nepārsniegs paredzēto 150 miljonu euro budžeta finansējumu 2019. gadā un 200 miljonus euro katru nākamo gadu. Subsīdijas kalibrēšana būtu jānosaka sekundārajos tiesību aktos, un tā būs rūpīgi jāuzrauga, jo pieejamās aplēses var būt neprecīzas, ņemot vērā nepietiekamu datu pieejamību.

Visumā jaunā likumdošanas shēma potenciāli spēj atbalstīt INA pārstrukturēšanu, lai gan saglabājas riski attiecībā uz finanšu stabilitāti un maksājumu disciplīnu. Būtisks progress tika panākts tiesību aktu izstrādes sagatavošanas posmā, lai mazinātu īstenošanas un tiesvedības riskus, kas tika identificēti ECB atzinumā 5 par tiesību akta iepriekšējo projektu, bažas, kas saistītas ar shēmas iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti un maksājumu disciplīnu, kā arī riskus, kas saistīti ar stratēģiskajiem saistību nepildītājiem. Tomēr jāuzsver, ka pieņemtajā tiesību akta redakcijā šie riski ir zināmā mērā samazināti, bet nav novērsti. Shēmas unikalitāte nozīmē, ka pastāv neskaidrība par to, kā tā darbosies praksē, un līdz ar to arī par šo risku apmēru un iespējamību tos izteikt skaitliski.

Turpmāk būtu ātri jāprecizē atlikušās tehniskās detaļas, sevišķi attiecībā uz platformas operatīvo darbību un funkcionalitāti, un pēc iespējas ātrāk jāveic tehniskā īstenošana. Īstenošana būs cieši jāuzrauga, ņemot vērā darbības aspektus (platformas darbība, noregulējuma ātrums), ietekmi uz banku kapitālu, ietekmi uz izpildi un tiesvedību, un subsīdijas fiskālās izmaksas. Eiropas iestādes sagatavos atjauninātu informāciju par shēmas īstenošanu un iespējamām bažām pastiprinātās uzraudzības ietvaros. Grieķijas iestādes tiek aicinātas apņemties vairs nepagarināt ne jaunās shēmas darbības termiņu, ne darbības tvērumu, kā arī veikt koriģējošus pasākumus, tostarp grozīt tiesību aktus, ja shēmai rastos īstenošanas vai juridiskas problēmas. Visbeidzot jāatgādina, ka jaunajai shēmai būs vajadzīgs Komisijas apstiprinājums par valsts atbalstu.

Saskaņā ar paskaidrojuma ziņojumu, kas pievienots tiesību aktiem par jauno shēmu, Eiropas iestādes atzinīgi vērtē Grieķijas iestāžu apņemšanos rīkoties, lai konsolidētu tiesību aktu kopumu, kas attiecas uz maksātnespēju/bankrotu un parāda pārstrukturēšanu. Sākumā tiks pārstrādāts Katseli tiesību akts, kas būtu jāpabeidz līdz 2019. gada vidum, ar mērķi nodrošināt juridisko skaidrību un konsekvenci, novērst nepilnības, ko var ļaunprātīgi izmantot, lai apturētu vai bloķētu izpildi, pievienot aizsardzības pasākumus, kas uzskatāmi par pietiekamiem, lai novērstu stratēģisku saistību nepildīšanu, un panākt, ka divpusēja vai daudzpusēja pārstrukturēšana bez tiesas iejaukšanās kļūst izplatītāka.

Grieķijas Finanšu stabilitātes fonds (HFSF)

Visas saistības attiecībā uz HFSF pārvaldību ir izpildītas. Attiecībā uz HFSF darbību finanšu ministrs Eurogrupas jautājumu darba grupai (EWG) iesniedza vēstuli ar kandidātiem uz brīvajiem amatiem HFSF valdē un padomē, un EWG šīs kandidatūras apstiprināja. Finanšu ministrija arī saņēma un apstiprināja valsts juridiskā padomnieka atzinumu par HFSF atlases komisijas statusu un par tās turpmāku darbību HFSF pastāvēšanas laikā.

Enerģētika

Grieķijas valsts elektroapgādes uzņēmuma (GVEU) uz lignīta bāzētās elektroenerģijas ražošanas jaudas daļu, ko veido ar lignītu kurināmās elektrostacijas Meliti un Megalopoli 3 un 4, atsavināšana joprojām ir Grieķijas enerģētikas reformu stūrakmens. Pēc tam, kad 2019. gada februārī neizdevās pirmais konkurss, Grieķijas iestādes atkārtoti apstiprināja savu nodomu pabeigt atsavināšanu un izpildīt esošās saistības pastiprinātas uzraudzības ietvaros, pretmonopola tiesiskās aizsardzības līdzekļus un ar to saistīto Komisijas lēmumu. Šim nolūkam tās izsludināja jaunu konkursu, kura rezultātā pārdošanas darījums jānoslēdz līdz jūnija beigām, ko apstiprināja GVEU akcionāru kopsapulce. Atsavināšana tika iekļauta arī nesenā valsts enerģētikas likuma grozījumā, kurā GVEU akcionāriem tika noteikts pienākums pabeigt atsavināšanu. GVEU var pieprasīt elektrostaciju jaunu novērtējumu, šoreiz ņemot vērā citus lignīta pārdošanas darījumus Eiropas Savienībā, kā tas paredzēts pretmonopola tiesiskās aizsardzības līdzekļos, kā arī piedāvājumus, kas saņemti nesenajā neveiksmīgajā konkursā. Bez tam GVEU ir jāieceļ vēl viens vērtētājs, kas sniegs saņemto piedāvājumu adekvātuma novērtējumu. Attiecībā uz pārdošanas noteikumu skaidrību tika panākta vienošanās neiekļaut pirkšanas–pārdošanas līgumos (PPL) riska dalīšanas mehānismu, lai gan ar ieguldītājiem pārdošanas procesa laikā var apspriest arī citus noteikumus. Visi šie pasākumi tiks veikti, lai sekmīgi pabeigtu atsavināšanas procesu saskaņā ar saistībām, kas noteiktas pretmonopola lietā, un jaunā konkursa organizēšanas termiņā.

Jaunā atsavināšanas procedūra jau tiek īstenota saskaņā ar paredzēto grafiku. Uzaicinājumam izteikt ieinteresētību atsaucās seši uzņēmumi. Tagad ir izveidota virtuālā datu telpa ar PPL, kas būs sarunu pamatā. Turpmākajos mēnešos būtu jāparādās pirmajiem PPL, jāpanāk vienošanās par PPL galīgo redakciju un pēc tam jāiesniedz saistoši piedāvājumi. Šie piedāvājumi līdz atsavināšanas perioda beigām 2019. gada jūnija beigās ir jāapstiprina gan GVEU direktoru padomei, gan akcionāru kopsapulcei. Kad būs saņemts GVEU akcionāru kopsapulces apstiprinājums, pārdošanas darījumu ratificēs Grieķijas parlaments. Ņemot vērā, ka līdz šim paredzētie pasākumi ir īstenoti laikus, būs svarīgi noturēt atgūto tempu, lai atsavināšanas darījums varētu notikt.

Privatizācija

2019. gada 7. martā tika pieņemti tiesību akti par gāzes uzņēmuma DEPA pārstrukturēšanu. Šie tiesību akti paver ceļu saskaņotajam privatizācijas darījumam. Būs svarīgi nodrošināt, ka pārejas noteikumi par nodarbinātību, kas iekļauti tiesību aktos, joprojām ir vērsti uz esošo darbinieku paturēšanu pašreizējā līmenī.

Grieķijas iestādes 2019. gada janvārī piekrita ātri īstenot vairākus pasākumus, lai novērstu atkārtotus šķēršļus automaģistrāles Egnatia koncesijai. Tas tika darīts, lai darījumu varētu virzīt tālāk ar mērķi 2019. gadā saņemt saistošus piedāvājumus atbilstoši atjauninātajam privatizācijas fonda TAIPED aktīvu attīstības plānam. Saskaņotās darbības, kas bija jāīsteno līdz šim, ir īstenotas atbilstoši tehniskajām iespējām. Te jāmin Egnatia budžeta pieņemšana, parlamentārās procedūras pabeigšana Egnatia izpilddirektora iecelšanai, visas nepieciešamās dokumentācijas iesniegšana Tuneļu licencēšanas iestādei un vajadzīgās informācijas par nodevu iekasēšanas politiku iesniegšana Komisijai. Paātrinātais tuneļa licencēšanas process būtu jāturpina, lai pēc iespējas ātrāk atrisinātu ar to saistītos sarežģījumus. Vispārīgāk runājot, būs ļoti svarīgi nodrošināt, ka darījums virzās uz priekšu bez aizķeršanās, lai neaptumšotu kopējo pozitīvo priekšstatu par privatizācijas programmu. 

Valsts pārvalde

Ņemot vērā nevienmērīgo progresu attiecībā uz augstākā līmeņa vadītāju iecelšanu amatā, ir veikta virkne papildu darbību valsts pārvaldes modernizācijai, tostarp tāda likuma pieņemšana, kas ļaus ilgtermiņa darbā pieņemšanas plānu cieši sasaistīt ar vidēja termiņa fiskālo stratēģiju (VTFS) un izveidot ceļvedi profesiju klasifikācijas sistēmas (klados) racionalizēšanai. Kopš pastiprinātās uzraudzības ziņojuma pieņemšanas 2019. gada 27. februārī Grieķijas iestādes ir paveikušas svarīgus pasākumus saistībā ar tiesību aktu kodifikācijas reformu, tostarp pieņēmušas lēmumu par „digitālā portāla” konkursa apstiprināšanu un iesniegušas tiesību normas attiecībā uz „Centrālo kodifikācijas komisiju”, kurai, domājams, būs galvenā loma tiesību aktu kodifikācijas pārraudzībā. Turklāt iestādes ir apstiprinājušas, ka plānotais pieņemto darbinieku skaits 2019. gadā atbilst skaitļiem darbā pieņemšanas plānā, kas ļaus 2019. gadā izpildīt aizvietošanas noteikumu “viens jauns darbinieks uz vienu aizejošo”. Tādējādi tiks arī līdzsvarots pieņemto pastāvīgo darbinieku skaits, kas 2018. gadā apmēram par 1000 cilvēkiem pārsniedza noteikumu “viens jauns darbinieks uz trim aizejošajiem”, kā arī samazināts pagaidu darbinieku skaits (aptuveni14 %), lai panāktu atbilstību VTFS algu izmaksu mērķim.

Sekmes 2018. gada beigu īpašo Eurogrupas saistību izpildē (2018. gada 22. jūnija Eurogrupas pielikums )

2019. gada 25. marts

(1)  Komisijas paziņojums COM(2019)201 un pievienotais Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2019)201, 2019. gada 27. februāris.

(2) Eiropas Centrālā banka (ECB) piedalās pastiprinātajā uzraudzībā saistībā un saskaņā ar ECB kompetenci, tādējādi nodrošinot īpašas zināšanas par finanšu sektora politiku un makroekonomiski svarīgiem jautājumiem, piemēram, par fiskālajiem pamatmērķiem un ilgtspēju, un finansējuma vajadzībām. Eiropas Stabilizācijas mehānisms (ESM) piedalās gan ESM agrīnās brīdināšanas sistēmas, gan 2018. gada 27. aprīļa saprašanās memoranda par Eiropas Komisijas un ESM darba attiecībām ietvaros.

(3)   https://www.consilium.europa.eu/media/35749/z-councils-council-configurations-ecofin-eurogroup-2018-180621-specific-commitments-to-ensure-the-continuity-and-completion-of-reforms-adopted-under-the-esm-programme_2.pdf  

(4)  Augstākajam slieksnim atbilstoša lieluma mājsaimniecības (divi pieaugušie un trīs apgādājamie) ekvivalentais vidējais ienākums ir aptuveni 18–20 000 EUR atkarībā no bērnu vecuma.

(5) https://www.bankingsupervision.europa.eu/ecb/legal/pdf/en_con_2019_09_f_sign_.pdf