EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 15.3.2019

COM(2019) 136 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Kapitāla tirgu savienība: panākumi, kas gūti, veidojot vienotu kapitāla tirgu stiprai ekonomiskajai un monetārajai savienībai

{SWD(2019) 99 final}

Kapitāla tirgu savienības izveide ir bijusi nozīmīga Junkera vadītās Komisijas prioritāte. Gandrīz piecus gadus vēlāk nav apstrīdams, ka ir nepieciešami integrētāki un dziļāki kapitāla tirgi. 2018. gada decembrī ES vadītāji aicināja līdz 2019. gada pavasarim panākt vērienīgu progresu attiecībā uz kapitāla tirgu savienību, kā norādīts Eurogrupas ziņojumā vadītājiem. Arī Eiropas Centrālā banka ir atkārtoti uzsvērusi nepieciešamību virzīt uz priekšu darbu ar kapitāla tirgu savienības izveidi 1 .

Eiropadomes pavasara sanāksmē, kas notiks 21. un 22. martā, ES vadītāji apspriedīs turpmāko vienotā tirgus attīstību, tostarp kapitāla tirgu savienību, rūpniecības politiku un Eiropas digitālo politiku, gatavojoties nākamajai stratēģiskajai programmai ar prioritārajām jomām, kurās Eiropas Savienībai ilgākā termiņā jārīkojas un kurām jāpievērš uzmanība.

Kapitāla tirgu savienība ir nepieciešama, lai papildinātu banku savienību un stiprinātu ekonomisko un monetāro savienību, kā arī euro starptautisko nozīmi 2 . Kapitāla tirgu dziļāka integrācija līdz ar integrētākām banku sistēmām var palīdzēt saglabāt pārrobežu kapitāla plūsmas un atbalstīt ieguldījumus dalībvalstīs, kas cieš no lieliem asimetriskiem makroekonomikas satricinājumiem. Šiem privātajiem riska dalīšanas mehānismiem ir īpaši svarīga nozīme konkrētām valstīm raksturīgu satricinājumu amortizācijā ekonomiskajā un monetārajā savienībā, un tie veicina riska mazināšanu finanšu sektorā. Piemēram, jaunie noteikumi palielinās ES ieguldījumu brokeru sabiedrību spēju palīdzēt uzņēmumiem izmantot kapitāla tirgus, pārvaldīt aktīvus un nodrošināt tirgus likviditāti, tādējādi veicinot riska dalīšanu un ieguldījumus visā ES.

Kapitāla tirgu savienība ir arī svarīgs vienotā tirgus projekts. Tas palielinās uzņēmumu un iedzīvotāju piekļuvi kapitāla tirgiem, jo īpaši mazākās valstīs, nodrošinot saiknes starp vietējām kapitāla tirgus ekosistēmām un dziļākiem kapitāla fondiem visā Eiropas Savienībā. Dažādojot finansējuma avotus ES uzņēmumiem, kapitāla tirgu savienība var atbalstīt ieguldījumus inovācijā un tehnoloģiju attīstībā, tādējādi veicinot ES globālo konkurētspēju.

Piemēram, pateicoties jaunajiem noteikumiem par prospektiem un MVU izaugsmes tirgiem, uzņēmumi varēs meklēt lielāku finansējumu no visas ES, tostarp pēc to iekļaušanas biržu sarakstos citās dalībvalstīs. Jauna pieeja preventīvai pārstrukturēšanai palīdzēs dzīvotspējīgiem uzņēmumiem veikt pārstrukturēšanu agrīnā posmā un izvairīties no maksātnespējas, kā arī sniegs godīgiem uzņēmējiem otro iespēju sākt jaunu uzņēmumu, nevis tikt sodītiem par neveiksmi pirmajā uzņēmējdarbības mēģinājumā. Attiecībā uz iedzīvotājiem jaunais Viseiropas privāto pensiju produkts un ES ieguldījumu fondu tirgus uzlabošanas pasākumi sniegs jaunas uzkrājumu un ieguldījumu iespējas. Attiecībā uz vietējiem tirgiem jauni noteikumi par segtajām obligācijām nodrošinās bankām stabilu un rentablu finansējuma avotu.

Labi attīstīta kapitāla tirgu savienība Eiropas Savienībā ir svarīga arī no pasaules kapitāla tirgu viedokļa, un tā vēl vairāk palielina ES pievilcību ārvalstu ieguldījumu piesaistei. Tas papildina ES programmu attiecībā uz brīvu, bet godīgu tirdzniecību. ES līdzvērtības režīms trešo valstu uzņēmējiem piedāvā piekļuvi ES tirgiem konkrētās jomās, ievērojot līdzvērtīgus regulatīvos un uzraudzības standartus attiecīgajā trešā valstī. Tajā pašā laikā pēc tam, kad Apvienotā Karaliste izstāsies no ES, kapitāla tirgu savienībai būs tālāk jāattīsta kritiski svarīgās funkcijas, lai sniegtu un uzraudzītu kapitāla tirgus pakalpojumus, nodrošinot stabilu likviditāti un izvairoties no reģionālas sadrumstalotības. Piemēram, jauni noteikumi attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem nodrošinās konsekventāku un stabilāku centrālo darījumu partneru uzraudzību ES un trešās valstīs. Pateicoties ES uzraudzības sistēmas reformai, Eiropas patērētāji, ieguldītāji un uzņēmumi arī gūs labumu no spēcīgākiem un integrētākiem finanšu tirgiem. Mūsdienīgs regulējums nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā aizsargās ES finanšu tirgu integritāti. Virzoties uz priekšu, būs vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai nodrošinātu, ka tirgus infrastruktūra spēj tikt galā ar aizvien pieaugošu darījumu apjomu, ka informācija ir pieejama un salīdzināma, ka ieguldītāju tiesības tiek aizsargātas un ir pietiekami saskaņotas un ka uzraudzības standartu ziņā nepastāv regulējuma arbitrāža vai zemāku standartu noteikšana.

Kapitāla tirgiem jāmainās, lai nodrošinātu raitu pāreju saskaņā ar mērķiem, kas noteikti ANO ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un Parīzes klimata nolīgumā. Eiropai ir vadošā loma starptautisko centienu īstenošanā attiecībā uz šo saistību izpildi. ES strauji dekarbonizēs ekonomiku nolūkā sasniegt mērķi par klimata neitralitāti 2050. gadā 3 , un aizvien aktuālāk kļūs panākt noturību pret nopietnākiem, ar klimatu saistītiem notikumiem 4 . Pasākumi, kas izklāstīti Ilgtspējīga finansējuma rīcības plānā 5 , palīdzēs pārorientēt privātā un publiskā sektora kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgākiem ieguldījumiem, tostarp ar jauniem noteikumiem, kas ļaus ieguldītājiem pieņemt labāk informētus lēmumus par viņu ieguldījumu ilgtspēju. Komisija 2019. gadā ziņos par rīcības plāna īstenošanu.

Mūsdienu digitālajā pasaulē, lai sagatavotu mūsu ekonomiku nākotnei, mums ir jāizmanto finanšu tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, vienlaikus nodrošinot patērētāju aizsardzību, kā noteikts finanšu tehnoloģijas rīcības plānā 6 . Finanšu sektors jau mainās sakarā ar jaunām tehnoloģijām, piemēram, mākslīgo intelektu, lielajiem datiem vai blokķēžu tīkliem. Finanšu tehnoloģijas var efektīvāk un rentablāk savstarpēji savienot Eiropas mēroga tirgus un vietējās ekosistēmas. Tas var arī stimulēt inovāciju Eiropas Savienībā un ES kapitāla tirgu starptautisko konkurētspēju.

Kopumā pēdējo piecu gadu laikā Eiropas kapitāla tirgi ir turpinājušies attīstīties. Kopējā tirgus kapitalizācija biržā kotētajiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā tagad pārsniedz pirmskrīzes līmeni, un ES sākotnējo publisko piedāvājumu īpatsvars pasaules tirgū joprojām ir aptuveni 30 %. Biržā kotētais pašu kapitāls, ko emitējušas nefinanšu sabiedrības, palielinājās no aptuveni 36 % no ES iekšzemes kopprodukta 2014. gadā līdz 41 % 2018. gadā. Parāda vērtspapīri pieauga no 8 % līdz 10 %. Stabili pieauga arī ES marķētu ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšana. Šīs tendences ir pozitīvs signāls turpmākai Eiropas kapitāla tirgu attīstībai.

Avots:    Eiropas kapitāla tirgu institūts, Eiropas Centrālā banka, Federālo rezervju sistēma un pašu aprēķini.

Piezīmes.    Lai gan ES un ASV tirgi nav pilnībā salīdzināmi, skaitļi liecina, ka kapitāla tirgi ES 28 dalībvalstīs veido aptuveni 160 % no Savienības IKP, savukārt ASV tie veido 300 % no IKP; akciju tirgus kapitalizācija un finanšu un nefinanšu sabiedrību emitētās obligācijas; 5 lielāko Eiropas Savienības tirgu vidējais rādītājs tika noteikts kā vidējais Nīderlandes, Zviedrijas, Īrijas, Dānijas un Luksemburgas rādītājs, kas svērts ar IKP – attiecīgi 41 %, 25 %, 17 %, 15 % un 2 %.

Uz šo brīdi Komisija ir izpildījusi savas saistības. Tā ir ierosinājusi kapitāla tirgu savienības pamatelementus, orientējoties uz trim savstarpēji pastiprinošiem elementiem: ES vienotais tirgus, skaidri un samērīgi noteikumi un efektīva uzraudzība. Tomēr dalībvalstu, kā arī valsts un ES līmeņa ieinteresēto personu aktīva iesaistīšanās joprojām ir ļoti būtiska veiksmīgai kapitāla tirgu savienībai. Valstu reformām un pasākumiem ir būtiska nozīme, lai stiprinātu kapitāla tirgus, un uzņēmumiem, finanšu tirgu dalībniekiem un ieguldītājiem būtu pilnībā jāizmanto šīs jaunās iespējas. Piemēram, valstu nodokļu režīmi un maksātnespējas procedūru efektivitāte un ilgums skaidri ietekmē pārrobežu ieguldījumus un kapitāla plūsmas. Eiropas pusgadā šādi jautājumi tiek pārskatīti valstu ziņojumos, un vairākas dalībvalstis ir saņēmušas ieteikumus vai oficiālus konkrētai valstij adresētus ieteikumus no Padomes, kas pievēršas tādiem jautājumiem kā stimuls nodokļu sistēmā dot priekšroku parādam, nevis pašu kapitālam un maksātnespējas procedūras.

Komisija ir iesniegusi visus tiesību aktu priekšlikumus, kas izklāstīti kapitāla tirgu savienības rīcības plānā un vidusposma pārskatā, lai ieviestu galvenos kapitāla tirgu savienības pamatelementus 7 . Papildus turpmāk minētajiem priekšlikumiem Komisija ir pieņēmusi citus papildu priekšlikumus, kas attiecas uz kapitāla tirgu savienību. Tie ietver priekšlikumus par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KUINB) 8 un kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB), ko īstenos, izmantojot divpakāpju procedūru, un priekšlikumu par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu. Turklāt 2019. gada februārī likumdevēji vienojās par mērķtiecīgu Eiropas tirgus infrastruktūras regulas (ETIR) reformu, lai nodrošinātu vienkāršākus un samērīgākus noteikumus attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem.

Komisija 2018. gada novembrī aicināja likumdevējus pabeigt kapitāla tirgu savienības galveno pamatelementu izveidi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gada maijā. Komisija atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta un Padomes politisko iesaisti, kuras rezultātā tika panākta politiska vienošanās par 10 priekšlikumiem.

Tomēr regulējuma reforma ir tikai viena daļa no vajadzīgajām izmaiņām. Tāpēc papildus likumdošanas programmai kapitāla tirgu savienības rīcības plāns un vidusposma pārskats ietvēra vairākus neleģislatīvus pasākumus, kurus Komisija ir īstenojusi 9 . Šie pasākumi paši par sevi ir svarīgi, lai palielinātu ieguldītāju uzticību, pastiprinātu nozīmīgu tirgus infrastruktūru un pavērtu jaunus finansēšanas kanālus.

Vienmēr ir bijis skaidrs, ka visaptverošu kapitāla tirgu savienību nevarēs izveidot vienas dienas laikā. Lai gan līdz šim veiktajiem pasākumiem jau ir zināmi rezultāti, būs vajadzīgs laiks, lai Komisijas iesniegto likumdošanas priekšlikumu sniegtās priekšrocības pilnībā materializētos, un lai to ietekme uz vietas būtu pilnībā jūtama. Valstu iestādēm un tirgus dalībniekiem tagad jāizmanto iespējas, ko radījušas kapitāla tirgu savienības reformas, lai tās sniegtu labumu ekonomiskajai un monetārajai savienībai un plašākai ES ekonomikai.

Komisija ir ierosinājusi sešus likumdošanas pasākumus, lai ieviestu jaunus ES mēroga noteikumus attiecībā uz produktiem, marķējumu un pasēm. Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmuši vai panākuši politisku vienošanos par pieciem priekšlikumiem. Ir steidzami jāpanāk progress attiecībā uz atlikušo vienu priekšlikumu.

Lai radītu jaunus finansēšanas kanālus uzņēmumiem, Komisija ir izvērtējusi arī Eiropas nodrošinātās parādzīmes maziem un vidējiem aizdevumiem un infrastruktūras aizdevumiem. Veicinot aizdevumu izmantošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem un infrastruktūras aizdevumus kā nodrošinājumu, Eiropas nodrošinātās parādzīmes pārsniedz tradicionālos nodrošinājuma veidus, ko izmanto segtajām obligācijām. Tādējādi Eiropas nodrošinātās parādzīmes varētu uzlabot banku spēju aizdot līdzekļus, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, un tādējādi potenciāli stimulēt uzņēmumu izaugsmi un darbvietu radīšanu. Pamatojoties uz Eiropas Banku iestādes ieteikumu, apspriešanos ar privātā sektora ieinteresētajām personām un priekšizpēti, Komisija turpinās izvērtēt, vai ir nepieciešama turpmāka rīcība ES līmenī.

Lai palielinātu privāto ieguldītāju uzticību, Komisija ir izvērtējusi ieguldījumu produktu izplatīšanu. Šajā novērtējumā ir konstatētas vairākas problēmas, ar kurām patērētāji saskaras, cenšoties veikt ieguldījumus. Dažas no šīm problēmām jau tika risinātas ar nesenajām izmaiņām ES tiesību aktos, kas uzlabo pārredzamību un stiprina privāto ieguldītāju aizsardzību. Komisija turpinās uzraudzīt un izvērtēt privāto ieguldītāju tiesiskā regulējuma efektivitāti un piemērotību, tostarp pārskatot Finanšu instrumentu tirgu direktīvu un regulu par komplektētiem privātiem ieguldījumiem un apdrošināšanas ieguldījumu produktiem.

Komisija ir arī izvērtējusi vairākus instrumentus, kas varētu palīdzēt privātajiem ieguldītājiem piedalīties kapitāla tirgos. Darbinieku akciju īpašumtiesību shēmas sniedz privātajiem ieguldītājiem zināmu pieredzi attiecībā uz ieguldījumiem akcijās. Ieguldījumu krājkonti var palīdzēt kopumā mazināt administratīvo slogu un dot ieguldītājiem stimulu piedalīties kapitāla tirgos, ko veicina pārredzami nosacījumi. Komisija turpinās sadarboties ar privātajām ieinteresētajām personām, lai izstrādātu šos instrumentus.

Arī privāto ieguldījumu jomā Komisija pēta pašreizējās tehnoloģijas virzītās digitālās saskarnes, kas varētu palīdzēt privātpersonām rast piemērotus un rentablus privāto ieguldījumu produktus drošā, pārredzamā un uzticamā veidā. Vēlāk šogad gaidāmā pētījumā tiks izvērtēti iespējamie scenāriji tāda tiešsaistes digitālā rīka izstrādei, kas varētu palīdzēt privātajiem ieguldītājiem pieņemt lēmumus par ieguldījumiem.

Visbeidzot, Komisija ir veikusi pētījumu par iespējamiem pensiju fondu un dzīvības apdrošinātāju pārrobežu ieguldījumu šķēršļiem nodokļu jomā. Komisija plāno apspriest pētījuma rezultātus ar dalībvalstīm, lai pēc brīvprātības principa novērstu konstatētos šķēršļus pirms iespējamas tiesvedības uzsākšanas.

Komisija ir ierosinājusi piecus likumdošanas pasākumus, lai uzņēmējiem, uzņēmumiem un finanšu iestādēm sniegtu vienkāršākus, skaidrākus un samērīgākus noteikumus. Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmuši vai panākuši politisku vienošanos par četriem priekšlikumiem. Ir vēl jāpanāk progress attiecībā uz atlikušo vienu priekšlikumu.

Apdrošinātājiem kā ilgtermiņa ieguldītājiem ir būtiska nozīme reālās ekonomikas finansēšanā, veicot lielākus kapitālieguldījumus. Komisija ir pieņēmusi grozījumu “Maksātspēja II” regulējumā par prudenciālo režīmu attiecībā uz atbilstīgu privāto pašu kapitālu un privāti izvietotiem parāda instrumentiem. Turklāt Komisija ir pieņēmusi īpaši pielāgotu prudenciālo režīmu ilgtermiņa kapitālieguldījumiem, ko veic apdrošināšanas sabiedrības. Pašlaik likumdevēji rūpīgi pārbauda grozījumus. Pateicoties šīm izmaiņām, atbilstīgi apdrošinātāju privātie kapitālieguldījumi tagad gūs labumu no zemākas kapitāla prasības, jo īpaši, ja šādi ieguldījumi ir kvalificējami kā ilgtermiņa kapitāls. Turklāt attiecībā uz privāti izvietotiem parāda instrumentiem jaunajos noteikumos Komisija pieļauj alternatīvas ārējo reitingu izmantošanai, aprēķinot kapitāla prasības. Tas novērsīs privāti izvietotu parāda instrumentu pašreizējos trūkumus attiecībā pret investīciju kategorijas uzņēmumu obligācijām.

Komisija ir pārskatījusi uzņēmumu obligāciju tirgu darbību Eiropas Savienībā. Lielākiem uzņēmumiem uzņēmumu obligācijas ir būtisks veids, kā plašākā mērogā piesaistīt parāda finansējumu. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā ES ir palielinājusies uzņēmumu obligāciju emisija, ko veic nefinanšu uzņēmumi, šim instrumentam kā uzņēmumu finansēšanas rīkam joprojām ir neizmantots potenciāls. Komisija ir izveidojusi ekspertu grupu ES uzņēmumu tirgu izvērtēšanai. Tās uzdevums bija veikt uzņēmumu obligāciju tirgu analīzi starp tirgiem un sniegt ieteikumus par to, kā uzlabot to darbību. Komisija jau ir veikusi pasākumus, pamatojoties uz ekspertu grupas ieteikumiem, piemēram, pieņemot tiesību akta priekšlikumu par to, lai veicinātu MVU iekļaušanu biržas sarakstā nolūkā samazināt uzņēmumu obligāciju emitentu administratīvo slogu. Uzņēmumu obligāciju tirgu izvērtējums, ja vajadzīgs, arī tiks iekļauts ES tiesību aktu turpmākā pārskatīšanā.

Komisija ir arī apņēmusies apzināt un veicināt paraugpraksi attiecībā uz privātu izvietošanu. Tirgi parāda instrumentu privātai izvietošanai var paplašināt finansējuma pieejamību biržas sarakstos neiekļautiem vidēja lieluma uzņēmumiem. Pētījums 10 liecināja, ka parāda instrumentu privāta izvietošana pie institucionāliem ieguldītājiem nākotnē varētu spēlēt lielāku lomu vidēja lieluma uzņēmumu finansēšanā. Tajā arī uzsvērts, ka jaunu iekšzemes tirgu un pārrobežu darbību pieauguma dēļ Eiropas Savienībā ir ievērojams privātas izvietošanas izaugsmes potenciāls. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, Komisija mudina dalībvalstis atbalstīt privātas izvietošanas kā alternatīva finansējuma avota attīstību.

Papildus Komisijas jau veiktajiem pasākumiem ir arī vairākas jau uzsāktas darbības, kuras tiks iekļautas Komisijas turpmākajā darbā. Tās ietver pētījumu par piegādes ķēdes finansējumu un pētījumu, lai izvērtētu MVU pētniecības tvēruma stāvokli un jauno finanšu instrumentu tirgu direktīvas noteikumu ietekmi uz pētniecības maksājumu nodalīšanu.

Lai izmantotu inovācijas potenciālu, Komisija arī lūdza ekspertu grupu 11 izvērtēt noteikumus par novatoriskiem darījumdarbības modeļiem un tehnoloģijām. Pētījumu un analīžu rezultāti vēl ir jāpārskata, un nākamajam Komisijas sastāvam būs jālemj par jebkādu iespējamo turpmāko rīcību.

Eiropas Inovācijas padome (EIC), kas patlaban ir savā pēdējā izmēģinājuma posmā, apvienos ES shēmas vienotā kontaktpunktā augsta potenciāla novatoriem, kas ir pielāgots revolucionāru un radikālu inovāciju vajadzībām. Paredzams, ka EIC pilnībā sāks darboties līdz ar nākamo ES pētniecības un inovācijas programmu “Apvārsnis Eiropa” un tā nodrošinās dotācijas un apvienotu finansējumu (apvienotas dotācijas un pašu kapitāls), lai pārvarētu tirgus nepilnības, finansējot augsta riska inovācijas un piesaistot privātos ieguldījumus.

Stabilai ieguldījumu videi ir būtiska nozīme, lai veicinātu lielākus ieguldījumus Eiropas Savienībā. Komisija 2018. gada 19. jūlijā pieņēma paziņojumu, kurā precizē, kā ES tiesību akti aizsargā ieguldījumus un kā ieguldītāji var īstenot savas ES tiesību aktos paredzētās tiesības valstu pārvaldes iestādēs un tiesās 12 .

Ieguldījumu aizsardzība ir kļuvusi vēl svarīgāka, ņemot vērā 2018. gada 6 marta spriedumu Achmea lietā. Tas apstiprināja Komisijas viedokli, ka ES ieguldītāji nevar paļauties uz ES iekšējiem divpusējiem ieguldījumu līgumiem un jo īpaši, ka ieguldītāju un valstu strīdu izšķiršana šajos līgumos ir nesaderīga ar ES tiesību aktiem. Pēc Komisijas un dalībvalstu dialoga visas dalībvalstis 2019. gada janvārī apņēmās izbeigt ES iekšējos divpusējos ieguldījumu līgumus, un lielākā daļa dalībvalstu apņēmās veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka Enerģētikas hartas nolīgumu nevar izmantot kā ieguldītāju un ES dalībvalstu strīdu izšķiršanas pamatu.

Komisija ir ierosinājusi divus likumdošanas pasākumus, lai nodrošinātu kapitāla tirgu integrētāku un efektīvāku uzraudzību, kas ir centrāls kapitāla tirgu savienības elements un kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu ciešāku finanšu integrāciju un lielāku riska dalīšanu privātajā sektorā. Par vienu priekšlikumu ir panākta politiska vienošanās. Ir steidzami jāpanāk progress attiecībā uz atlikušo vienu priekšlikumu.

Efektīva uzraudzība ir nozīmīga privāto ieguldījumu veicināšanai, jo noguldītājiem ir jābūt pārliecinātiem, ka iespējamais ieguldījums nodrošina pietiekamu atdevi konkrētā riska kontekstā. Pēc Komisijas pieprasījuma trīs Eiropas uzraudzības iestādes 2019. gada janvārī publicēja pirmās visaptverošās izmaksu un rezultātu analīzes rezultātus attiecībā uz galvenajām noguldītājiem paredzētajām ieguldījumu produktu kategorijām, piemēram, kopieguldījumu fondiem, apdrošināšanu, pensijām un strukturētiem produktiem. Pirmie rezultāti nodrošina atskaites punktu, lai veiktu turpmākus novērtējumus un sīkāk izstrādātu ziņošanas prasības, tostarp attiecīgā gadījumā metodikas darbības jomas un uzlabojumu iespējamu paplašināšanu.

Komisija ir pieņēmusi trīs tiesību aktu priekšlikumus, lai ES finanšu nozare varētu uzņemties vadošo lomu virzībā uz neitrālu, resursu ziņā efektīvāku un noturīgāku aprites ekonomiku. Eiropas Parlaments un Padome ir panākuši politisku vienošanos par diviem priekšlikumiem. Joprojām ir jāpanāk progress attiecībā uz vienu no šiem trijiem tiesību aktu priekšlikumiem.

Vairāki neleģislatīvi pasākumi ilgtspējīgas finansēšanas jomā arī ir būtiski pavirzījušies uz priekšu. To starpā ir, piemēram, tehniskās ekspertu grupas ilgtspējīga finansējuma jautājumos izstrādā taksonomija, lai definētu ekoloģiski ilgtspējīgas saimnieciskās darbības, kuras iekļaus likumdošanas procesā saistībā ar Komisijas priekšlikumu par vienotu ES klasifikācijas sistēmu; ar klimatu saistītas informācijas izpaušanas ekspertu grupas ziņojums; un tehniskais darbs ar ES zaļo obligāciju standartu. Pamatojoties uz tehniskās ekspertu grupas ziņojumu, Komisija arī atjauno nesaistošās pamatnostādnes par uzņēmumu sniegto nefinanšu informāciju; tā publicēs šīs pamatnostādnes līdz 2019. gada vidum. Tiek strādāts arī pie tā, lai sagatavotu pamatu turpmākam ES ekomarķējumam finanšu produktiem un lai kopā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi izvērtētu, vai reitingā iekļaut ilgtspēju. Visbeidzot, Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Sistēmisko risku kolēģija analizē iespēju integrēt ilgtspējību prudenciālās uzraudzības prasībās.

Nozīmīgs kapitāla tirgu savienības mērķis ir sekmēt vietējos kapitāla tirgus. Spēcīgi vietējie tirgi jo īpaši sniedz labumu vidējiem uzņēmumiem, kas ir pietiekami lieli, lai izmantotu vietējos kapitāla tirgus, bet pārāk mazi, lai meklētu kapitālu pāri robežām. Ģeogrāfiskais tuvums samazina darījumu izmaksas, palīdz pārvarēt uzņēmēju kultūras barjeras un palīdz ieguldītājiem izprast uzņēmumus, kurus tie finansiāli atbalsta. Tas arī palielina iespējas produktīvi izmantot vietējos uzkrājumus.

Lai attīstītu vietējos kapitāla tirgus, nepieciešama papildu rīcība dalībvalstu līmenī, pārrobežu un reģionālās iniciatīvas, kā arī rīcība ES līmenī. Valstu līmenī tiek veikti daudzi pasākumi, tostarp valstu stratēģiskie plāni kapitāla tirgus attīstībai, uzņēmējdarbības vides uzlabošana, valsts atbalsts finansējuma pieejamībai. Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienests šīm valstu iniciatīvām ir sniedzis tehnisku atbalstu. Tiek mudināta reģionālā sadarbība, lai atvērtu tirgus un veicinātu pārrobežu saiknes, sekmētu ārvalstu vērtspapīru iekļaušanu vērtspapīru sarakstos un ārvalstu investīcijas, sasaistītu tirgu infrastruktūras un saskaņotu reģionālos noteikumus. ES līmenī Eiropas Investīciju bankas piedāvātie finanšu instrumenti palīdz attīstīt vietējos kapitāla tirgus, paplašinot finanšu produktu pieejamību un novēršot finansējuma trūkumu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Komisija patlaban ir īstenojusi pasākumus, kurus pilnvaru sākumā un termiņa vidusposma pārskatā tā apņēmās īstenot, lai ieviestu kapitāla tirgu savienības pamatelementus. Šie leģislatīvie un neleģislatīvie pasākumi ir svarīgs solis ceļā uz efektīvākiem un likvīdākiem kapitāla tirgiem Eiropas Savienībā, kur uzņēmumi un ieguldītāji var piekļūt tirgus finansējumam ar vienādiem nosacījumiem neatkarīgi no tā, kur tie fiziski atrodas vienotajā tirgū. Ļaujot ieguldītājiem un uzņēmumiem piekļūt ieguldījumiem un finansējuma iespējām pāri robežām, kapitāla tirgu savienība uzlabo privātā riska dalīšanu, samazina risku finanšu sistēmā un palīdz slāpēt ekonomikas satricinājumus eurozonā un ārpus tās. Cieši integrēti kapitāla tirgi stiprina vienoto tirgu, atbalsta brīvas un taisnīgas tirdzniecības programmu un vēl vairāk palielina ES pievilcību ieguldījumu piesaistei mainīgā un aizvien sarežģītākā ģeopolitiskajā vidē.

Visā šajā pilnvaru termiņa laikā Komisija ir cieši sadarbojusies ar Eiropas Parlamentu un Padomi un ir panākusi ievērojamu progresu attiecībā uz daudziem priekšlikumiem. Ir svarīgi, lai likumdevēji arī turpmāk apņemtos nodrošināt, ka visi vēl nepieņemtie tiesību akti tiek pieņemti, cik drīz vien iespējams. Komisija turpinās atbalstīt minētos centienus. Tomēr ar tiesību aktiem vien kapitāla tirgu savienību neizdosies īstenot. Dalībvalstīm, valsts iestādēm un privātām ieinteresētajām personām ir būtiska nozīme kapitāla tirgu savienības izveidē.

Lai gan Komisijas rīcībai jau ir zināmi rezultāti, būs vajadzīgs laiks, lai ietekme uz vietas būtu pilnībā jūtama. Tomēr ir daudz darāmā, lai Eiropas Savienībā izveidotu rosīgu kapitāla tirgu savienību. Jebkurā gadījumā turpmākajai rīcībai būs jāatspoguļo ietekme, kādu uz kapitāla tirgiem atstās Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES un citas īstermiņa vai vidēja termiņa ekonomiskās un sociālās problēmas. Tās ietver fundamentālas un visticamāk straujas izmaiņas, kas izriet no ekonomikas dekarbonizācijas, klimata pārmaiņām un tehnoloģiju attīstības.

Eiropadome tiek aicināta atjaunot apņemšanos attiecībā uz kapitāla tirgu savienību un atbalstīt šos centienus savā nākamajā stratēģiskajā programmā. Tas ir būtiski vienotajam tirgum, ekonomiskajai un monetārajai savienībai un spēcīgam euro, un galu galā – ES globālajai konkurētspējai.

(1)

Skatīt, piemēram, ECB priekšsēdētāja Mario Dragi Ievadpaziņojumu Eiropas Parlamenta ECON komitejā Briselē 2019. gada 28. janvārī ( https://www.ecb.europa.eu/press/key/date/2019/html/ecb.sp190128~8b43137b4f.en.html ).

(2)

Komisija 2019. gada 25. janvārī uzsāka mērķtiecīgu apspriešanos par euro un ārvalstu valūtas tirgiem, kas ir viens no galvenajiem turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Komisijas 2018. gada decembra paziņojumu “Ceļā uz spēcīgāku euro starptautisko nozīmi”. Šīs apspriešanas, kas noslēgsies 31. martā, mērķis ir noskaidrot ieinteresēto personu viedokli par euro nozīmi valūtas tirgos un novērtēt, vai euro tirdzniecība tiek veikta efektīvi un pamatojoties uz atbilstošu tirgus likviditāti.

(3)

COM(2018)773 “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”

(4)

Globālā sasilšana 1,5 °C apmērā. IPCC īpašais ziņojums par ietekmi, kādu rada globālā sasilšana 1,5 °C apmērā virs pirmsindustriālā līmeņa un saistītie flobālie siltumnīcefekta gāzu emisijas ceļi, ņemot vērā arvien spēcīgāko pasaules mēroga reakciju uz klimata pārmaiņu draudiem, ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanas centienus.

(5)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”, COM/2018/097 final, 8.3.2018.

(6)

   Finanšu tehnoloģijas rīcības plāns: konkurētspējīgākam un inovatīvākam Eiropas finanšu sektoram, COM(2018) 109 final.

(7)

Paziņojums “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei”, COM (2015) 468, 30.9.2015.; Paziņojums par kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšanu, COM(2017) 292, 8.6.2017.

(8)

KUINB novērsīs pašreizējo parādu kropļojošo ietekmi uzņēmumu nodokļu jomā, ieviešot “nodokļa atlaidi izaugsmei un ieguldījumiem” (AGI), kas uzņēmumiem radīs līdzvērtīgas nodokļu priekšrocības attiecībā uz pašu kapitālu, kādas tie saņem attiecībā uz parādu. AGI veicina spēcīgu kapitāla tirgu savienību, radot neitrālāku un ieguldījumiem labvēlīgāku nodokļu vidi.

(9)

Skatīt 1. pielikumā izklāstīto Komisijas dienestu darba dokumentu SWD(2019)99.

(10)

Sk.  Komisijas tīmekļa lapu par ES tirgiem privātiem izvietojumiem .

(11)

Finanšu inovācijas regulatīvo šķēršļu ekspertu grupa

(12)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “ES iekšējo ieguldījumu aizsardzība”, COM/2018/547 final.

(13)

Komisija izvirzīja priekšlikumu, ar kuru groza sākotnējo EUI priekšlikumu ar mērķi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas pilnvaras attiecībā uz finanšu nozari koncentrēt Eiropas Banku iestādē un stiprināt tās pilnvaras, lai nodrošinātu, ka visas attiecīgās iestādes efektīvi un konsekventi uzrauga nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riskus un ka attiecīgās iestādes sadarbojas un apmainās ar informāciju.