(1)

Kosmosa tehnoloģija, dati un pakalpojumi ir kļuvuši neaizstājami Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē un tiem ir būtiska loma daudzu stratēģisko interešu saglabāšanā. Savienības kosmosa nozare jau ir viena no konkurētspējīgākajām pasaulē. Tomēr jaunu dalībnieku parādīšanās un jaunu tehnoloģiju izstrāde rada apvērsumu tradicionālajos rūpniecības modeļos. Tādēļ Eiropas Savienībai ir ļoti būtiski joprojām saglabāt savu līderpozīciju starptautiskā līmenī, iegūstot plašu rīcības brīvību kosmosa jomā, veicināt zinātnes un tehnikas progresu un atbalstīt Savienības kosmosa nozares rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, jaunuzņēmumu un novatorisku uzņēmumu, konkurētspēju un inovācijas spēju.

(2)

Būtu jāizmanto iespējas, ko kosmoss sniedz Savienības un tās dalībvalstu drošībai, kā īpaši norādīts 2016. gada jūnija Eiropas Savienības globālajā ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā, vienlaikus saglabājot programmas civilo raksturu un respektējot dalībvalstu konstitucionālajos tiesību aktos paredzētos iespējamos neitralitātes vai nepievienošanās noteikumus. Kosmosa nozares attīstība vēsturiski ir saistīta ar drošību. Daudzos gadījumos kosmosa nozarē izmantotās iekārtas, komponenti un instrumenti , kā arī kosmosa dati un pakalpojumi ir divējāda lietojuma ▌. Tomēr Savienības drošības un aizsardzības politiku nosaka kopējās ārpolitikas un drošības politikas satvarā saskaņā ar LES V sadaļu.

(3)

Kopš 90. gadu beigām Savienība ir izstrādājusi pati savas kosmosa iniciatīvas un programmas, proti, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS), pēc tam Galileo un Copernicus, kuras atbilst Savienības pilsoņu vajadzībām un publisko politikas jomu prasībām. Būtu ▌jānodrošina šo iniciatīvu nepārtrauktība un jāuzlabo to nodrošinātie pakalpojumi , lai tās atbilstu lietotāju jaunajām vajadzībām, saglabātu savu vadošo pozīciju saistībā ar jaunu tehnoloģiju attīstību un digitālo un informācijas un sakaru tehnoloģiju jomu pārmaiņām ▌un spētu īstenot tādas politiskās prioritātes kā klimata pārmaiņas, tostarp pārmaiņu polārajā reģionā uzraudzība, transports , drošība un aizsardzība.

(3a)

Ir jāizmanto sinerģija starp transporta, kosmosa un digitālo sektoru, lai veicinātu jaunu tehnoloģiju plašāku izmantošanu (piemēram, e-zvans, digitālais tahogrāfs, satiksmes pārraudzība un pārvaldība, autonomā braukšana, bezpilota transportlīdzekļi un droni) un apmierinātu drošas un vienlaidu savienotības, stabilas pozicionēšanas, jaukto transportsistēmu un sadarbspējas vajadzības, tādējādi uzlabojot transporta pakalpojumu un nozares konkurētspēju.

(3b)

Lai pilnībā izmantotu Programmas sniegtās priekšrocības visās dalībvalstīs un visi to iedzīvotāji, ir arī svarīgi veicināt sniegto datu, informācijas un pakalpojumu izmantošanu un pieņemšanu, kā arī atbalstīt lejupējos lietojumus, kas balstīti uz minētajiem datiem, informāciju un pakalpojumiem, izstrādi. Šajā nolūkā dalībvalstis, Komisija un atbildīgās struktūras varētu periodiski veikt informācijas kampaņas par ieguvumiem no Programmas.

(4)

Lai sasniegtu mērķus par rīcības brīvību, neatkarību un drošību, Savienībai ir jāizpilda priekšnoteikums gūt labumu no autonomas piekļuves kosmosam un spējas to droši izmantot. Tādēļ ir svarīgi, lai Savienība atbalstītu neatkarīgu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, jo īpaši attiecībā uz kritisko infrastruktūru un tehnoloģiju, sabiedrības drošību un Savienības un tās dalībvalstu drošību. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt iespējai koncentrēt palaišanas pakalpojumus Eiropas līmenī gan savām vajadzībām un pēc citu struktūrvienību, tostarp dalībvalstu, pieprasījuma saskaņā ar Līguma 189. panta 2. punkta noteikumiem. Lai saglabātu konkurētspēju straujas attīstības tirgū, izšķiroša nozīme ir arī tam, ka Savienībai joprojām ir piekļuve modernām, efektīvām un elastīgām raķešu palaišanas infrastruktūras iekārtām un iespēja izmantot piemērotas palaišanas sistēmas . Tādēļ, neskarot dalībvalstu un Eiropas Kosmosa aģentūras veiktos pasākumus, Programma varētu atbalstīt zemes infrastruktūras kosmosam pielāgojumus, tostarp Programmas īstenošanai nepieciešamos jaunos risinājumus, un satelītu palaišanai nepieciešamo kosmosa sistēmu pielāgojumus, ietverot Programmas komponentu īstenošanai nepieciešamās alternatīvās tehnoloģijas un inovatīvās sistēmas. Šīs darbības būtu jāveic saskaņā ar Finanšu regulu un ar mērķi panākt labāku Programmas izmaksu efektivitāti. Ņemot vērā to, ka nav paredzēts īpašs budžets, darbības, kas atbalsta piekļuvi kosmosam, neskartu Programmas komponentu īstenošanu.

(5)

Lai stiprinātu Savienības kosmosa nozares konkurētspēju un uzlabotu spējas savu sistēmu projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā, Savienībai būtu jāatbalsta visas kosmosa nozares izveide, izaugsme un attīstība. Eiropas, reģionālā un valstu līmenī būtu jāatbalsta uzņēmējdarbībai un inovācijām labvēlīga modeļa rašanās, īstenojot tādas ierosmes kā kosmosa platformu izveide , kuros apvienotas kosmosa, digitālā un citas nozares, kā arī lietotāji . Kosmosa platformām būtu jācenšas veicināt uzņēmējdarbību un prasmes, vienlaikus meklējot sinerģiju ar digitālās inovācijas platformām. Savienībai būtu jāveicina Savienībā reģistrētu kosmosa uzņēmumu radīšana un paplašināšanās, lai palīdzētu tiem gūt panākumus, tostarp palīdzot šiem uzņēmumiem piekļūt riska finansējumam, ņemot vērā to, ka kosmosa nozares jaunuzņēmumiem Savienībā nav pienācīgas piekļuves privātajam kapitālam, kā arī veicinot pieprasījumu (pirmā līguma pieeja).

(5xx)

Kosmosa vērtības ķēde parasti sadalās šādi: i) augšposms, kas ietver darbības, kuru rezultātā tiek izveidota darbspējīga kosmosa sistēma, tostarp izstrādes, ražošanas un palaišanas darbības un šādas sistēmas darbības, un ii) lejasposms, kas ietver ar kosmosu saistītu pakalpojumu un produktu nodrošināšanu lietotājiem. Arī digitālās platformas ir svarīgs kosmosa nozares attīstības atbalsta elements, kas nodrošina piekļuvi datiem un produktiem, kā arī rīkkopām, uzglabāšanai un skaitļošanas jaudām.

(5x)

Kosmosa jomā Savienība īsteno savu kompetenci saskaņā ar LESD 4. panta 3. punktu. Komisijai būtu jānodrošina Programmas ietvaros veikto darbību saskaņotība.

(5a)

Tā kā vairākām dalībvalstīm tradicionāli ir aktīvas ar kosmosu saistītās nozares, būtu jāatzīst nepieciešamība attīstīt un nobriedināt kosmosa rūpniecību dalībvalstīs ar jaunām spējām un nepieciešamība risināt ar tradicionālo kosmosa rūpniecību saistītās problēmas, ko rada “Jaunais kosmoss”. Būtu jāveicina darbības, kas attīsta kosmosa nozares spējas visā Savienībā un veicina sadarbību starp kosmosa nozari, kura aktīvi darbojas visās dalībvalstīs.

(5b)

Programmas darbībām vajadzētu balstīties uz esošajām valstu un Eiropas spējām (t. i., spējām, kas ir pieejamas darbības veikšanas laikā) un gūt no tām labumu.

(6)

Ņemot vērā tās tvērumu un ▌potenciālu palīdzēt risināt globālas problēmas, kosmosa darbībām ir izteikti starptautisks raksturs. Ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un ar to piekrišanu attiecīgās ES kosmosa programmas struktūras varētu piedalīties ar kosmosa programmu saistītu jautājumu risināšanā un starptautiskajā sadarbībā un sadarboties attiecīgajās nozaru ANO struktūrās. Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības kosmosa programmu (“Programma”), Komisija Savienības vārdā un tās kompetences jomā varētu koordinēt darbu starptautiskā mērogā, jo īpaši lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses starptautiskos forumos, tostarp attiecībā uz frekvencēm saistībā ar Programmu, neskarot dalībvalstu kompetenci šajā jomā . Savienībai, kuru pārstāv Komisija, ir īpaši svarīgi sadarboties Starptautiskās Cospas-Sarsat programmas struktūrās.

(6a)

Starptautiskā sadarbība ir īpaši nozīmīga, lai veicinātu Savienības kā globāla aktora lomu kosmosa nozarē un Savienības tehnoloģiju un rūpniecības nozarē, veicinot godīgu konkurenci starptautiskā līmenī, paturot prātā vajadzību nodrošināt pušu tiesību un pienākumu savstarpīgumu, un veicinātu sadarbību apmācības jomā. Starptautiskā sadarbība ir Kosmosa stratēģijas Eiropai pamatelements. Komisija izmantos ES kosmosa programmu, lai sniegtu ieguldījumu starptautiskajos centienos un gūtu labumu no tiem, izmantojot iniciatīvas, lai atbalstītu Eiropas tehnoloģiju un rūpniecību starptautiskā mērogā (piemēram, divpusējos dialogos, nozares darbsemināros, MVU internacionalizācijas atbalstā) un lai atvieglotu piekļuvi starptautiskajiem tirgiem un veicinātu godīgu konkurenci, izmantojot arī ekonomiskās diplomātijas iniciatīvas. Eiropas kosmosa diplomātijas iniciatīvām vajadzētu būt pilnīgā saskaņā ar ES rīcībpolitikām, prioritātēm un instrumentiem, kā arī papildināt tos, vienlaikus Savienībai kopā ar Savienības dalībvalstīm ir galvenā loma līderpozīciju starptautiskā mērogā saglabāšanā.

(7)

Neskarot dalībvalstu kompetenci, Komisijai kopā ar ▌augsto pārstāvi un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm Programmas īstenošanas laikā būtu jāveicina atbildīga rīcība kosmosā , tostarp ar mērķi samazināt kosmosa atkritumu izplatīšanos, un jāizpēta iespēja Eiropas Savienībai pievienoties attiecīgajiem ANO līgumiem un konvencijām , un vajadzības gadījumā jāierosina atbilstoši priekšlikumi .

(8)

Programmai ir līdzīgi mērķi kā citām Savienības programmām, jo īpaši programmai “Apvārsnis Eiropa”, InvestEU fondam, Eiropas Aizsardzības fondam un Regulā (ES) [Kopīgo noteikumu regula] norādītajiem fondiem. Tāpēc būtu jāparedz kopējs finansējums no minētajām programmām, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz vienām un tām pašām izmaksām , jo īpaši, izmantojot papildu finansējuma kārtību no Savienības programmām, kurās pārvaldības kārtība to pieļauj, — vai nu secīgi pēc kārtas, vai pārmaiņus, vai apvienojot līdzekļus, paredzot kopīgu finansējumu darbībām, atļaujot, ja iespējams, inovācijas partnerības un finansējuma apvienošanas darbības. Tādēļ Komisijai Programmas īstenošanas laikā būtu jāveicina sinerģija ar citām saistītām Savienības programmām un finanšu instrumentiem , kas ļautu, ja iespējams, izmantot piekļuvi riska finansējumam, inovācijas partnerībām, kumulatīvajai finansēšanai vai finansējuma apvienošanai. Tai būtu arī jānodrošina sinerģija un saskaņotība starp risinājumiem, kas izstrādāti attiecīgajās programmās, jo īpaši programmā “Apvārsnis Eiropa”, un risinājumiem, kas izstrādāti kosmosa programmā.

(8a)

Saskaņā ar Finanšu regulas 191. panta 3. punktu nekādā gadījumā nav paredzēts vienas un tās pašas izmaksas no Savienības budžeta finansēt divreiz, piemēram, gan programmā “Apvārsnis Eiropa”, gan kosmosa programmā.

(9)

Programmas politikas mērķi tiks arī skatīti kā finansēšanas un investīciju operācijām atbalsttiesīgas jomas, izmantojot fonda InvestEU finanšu instrumentus un budžeta garantiju, jo īpaši, kas paredzēti tā ilgtspējīgas infrastruktūras un pētniecības, inovācijas un digitalizācijas politikas sadaļās. Finansiālais atbalsts būtu jāizmanto, lai novērstu tirgus neveiksmes vai suboptimālas ieguldījumu situācijas proporcionālā veidā, un darbībām nevajadzētu dublēt vai izspiest no tirgus privāto finansējumu vai kropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar uzskatāmu Eiropas pievienoto vērtību.

(10)

Saskaņotība un sinerģija starp programmu “Apvārsnis Eiropa” un Programmu veicinās konkurētspējīgu un inovatīvu Eiropas kosmosa nozari, stiprinās Eiropas autonomiju piekļuvē kosmosam un tā izmantošanā drošā un aizsargātā vidē un stiprinās Eiropas kā globāla aktora lomu. Revolucionārus risinājumus programmā “Apvārsnis Eiropa” atbalstīs dati un pakalpojumi, ko Programma darīs pieejamus pētniecības un inovācijas kopienai.

(10a)

Lai maksimāli palielinātu Programmas sociālekonomisko atdevi, ir svarīgi uzturēt mūsdienīgas sistēmas, modernizēt tās atbilstīgi mainīgajām lietotāju vajadzībām un panākt, ka kosmosa nozares iedzīvinātajā lejasposma lietojumu sektorā notiek jaunas norises. Savienībai būtu jāatbalsta darbības, kas saistītas ar pētniecības un tehnoloģiju attīstību vai attīstības agrīnajiem posmiem attiecībā uz Programmā noteiktajām infrastruktūrām, kā arī pētniecības un izstrādes darbības saistībā ar lietojumiem un pakalpojumiem, kas balstās uz Programmā izveidotajām sistēmām, tādējādi stimulējot augšupējās un lejupējās saimnieciskās darbības. Atbilstošais Savienības instruments šo pētniecības un inovācijas darbību finansēšanai ir “Apvārsnis Eiropa”, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXXX. Tomēr ļoti specifiskas izstrādes darbības būtu jāfinansē no budžeta dotācijām, kas šajā regulā paredzētas Galileo un EGNOS komponentiem, jo īpaši, ja šādas darbības attiecas uz tādiem pamatelementiem kā ar Galileo programmu izstrādātām mikroshēmām un uztvērējiem, kuri sekmēs lietojumu izstrādi dažādos tautsaimniecības sektoros. Tomēr šādam finansējumam nevajadzētu pakļaut riskam programmu ietvaros izveidoto infrastruktūru izvēršanu vai ekspluatāciju.

(10x)

Lai nodrošinātu Eiropas kosmosa nozares konkurētspēju nākotnē, ar Programmu būtu jāatbalsta augsta līmeņa prasmju attīstīšana ar kosmosu saistītās jomās un izglītības un apmācības pasākumi, veicinot vienlīdzīgas iespējas, tostarp dzimumu līdztiesību, lai pilnībā izmantotu visu Savienības iedzīvotāju potenciālu šajā jomā.

(10b)

Programmai paredzētajai infrastruktūrai var būt vajadzīgi papildu pētījumi un inovācija, ko var atbalstīt ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, cenšoties panākt saskanību ar Eiropas Kosmosa aģentūras darbībām šajā jomā. Sinerģijai ar programmu “Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka kosmosa nozares pētniecības un inovācijas vajadzības tiek apzinātas un noteiktas kā stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas daļa. Kosmosa dati un pakalpojumi, ko Programma dara brīvi pieejamus, tiks izmantoti, lai ar pētniecības un inovācijas palīdzību, tostarp programmā “Apvārsnis Eiropa”, izstrādātu revolucionārus risinājumus galveno Savienības politikas prioritāšu atbalstam. “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas procesā tiks apzinātas pētniecības un inovācijas darbības, kurām būtu jāizmanto tādas Savienībai piederošas infrastruktūras kā Galileo, EGNOS un Copernicus. Pētniecības infrastruktūras, jo īpaši in situ novērošanas tīkli, būs in situ novērošanas infrastruktūras būtiski elementi, kas nodrošinās Copernicus pakalpojumus.

(11)

Ir svarīgi, ka Savienībai pieder visi materiālie un nemateriālie resursi, kas radīti vai izstrādāti, izmantojot publisko iepirkumu, ko tā finansē kā daļu no savas kosmosa programmas. Lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību jebkādām ar īpašumtiesībām saistītām pamattiesībām, būtu jāizveido nepieciešamās attiecības ar visiem esošajiem īpašniekiem. Saskaņā ar šo regulu un ja tas tiek uzskatīts par atbilstīgu, pamatojoties uz katra konkrētā gadījuma izvērtējumu, šādām Savienības īpašumtiesībām nebūtu jāskar Savienības iespējas minētos resursus darīt pieejamus trešām personām vai no tiem atbrīvoties.

(11a)

Lai veicinātu pēc iespējas plašāku Programmas piedāvāto pakalpojumu izmantošanu, būtu lietderīgi uzsvērt, ka datus, informāciju un pakalpojumus sniedz bez garantijas, neskarot juridiski saistošo noteikumu uzliktās saistības.

(11b)

Komisija dažu savu neregulatīvo uzdevumu veikšanai vajadzības gadījumā un ciktāl tas nepieciešams var vērsties pēc tehniskas palīdzības pie konkrētām ārējām struktūrām. Arī citas Programmas publiskajā pārvaldībā iesaistītās struktūras var saņemt tādu pašu tehnisko palīdzību, veicot uzdevumus, kuri tām uzdoti saskaņā ar šo regulu.

(12)

Ar šo regulu Programmai paredz finansējumu, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību.

(13)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, Programma palīdzēs integrēt klimata pasākumus un sasniegt kopējo mērķi — ar 25 % no ES budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu. Programmas sagatavošanas un īstenošanas posmā tiks noteiktas attiecīgās darbības un pārskatītas saistībā ar attiecīgajiem novērtēšanas un pārskatīšanas procesiem.

(14)

▌Ieņēmumi no Programmas komponentiem būtu jāsaņem Savienībai, lai daļēji kompensētu ieguldījumus, ko tā jau ir veikusi, un šie ieņēmumi būtu jāizmanto Programmas mērķu sasniegšanai . Tā paša iemesla dēļ ar privātā sektora organizācijām noslēgtos līgumos vajadzētu būt iespējai paredzēt ieņēmumu sadales mehānismu.

(15)

Tā kā Programmu principā finansē Savienība, publiskā iepirkuma līgumos, kas noslēgti saskaņā ar Programmu attiecībā uz Programmas finansētām darbībām , būtu jāievēro Savienības noteikumi. Šajā sakarā Savienībai būtu arī jāatbild par sasniedzamo mērķu noteikšanu attiecībā uz publisko iepirkumu. Jānorāda, ka Finanšu regulā ir paredzēts, ka, pamatojoties uz ex ante novērtējuma rezultātiem, Komisija var paļauties uz personu vai struktūru sistēmām un procedūrām, kuras iegulda Savienības līdzekļus. Attiecīgajā finanšu pamatpartnerības nolīgumā vai iemaksu nolīgumā būtu jānosaka specifiski pielāgojumi, kas veicami šajās sistēmās un procedūrās, kā arī līgumu pagarināšanas kārtība.

(16)

Programmas pamatā ir sarežģītas un pastāvīgi mainīgas tehnoloģijas. Paļaujoties uz šādām tehnoloģijām, pastāv zināma neskaidrība un risks saistībā ar publisko iepirkumu Programmai, ciktāl šie iepirkumi attiecas uz aprīkojumu vai pakalpojumu sniegšanu ilgtermiņā. Papildus noteikumiem, kas izklāstīti Finanšu regulā, ir vajadzīgi īpaši pasākumi attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem. Tādējādi vajadzētu būt iespējai līguma slēgšanas tiesības piešķirt līguma ar nosacītām stadijām veidā, pie zināmiem nosacījumiem veikt grozījumus jau konkrētā līguma izpildes laikā vai noteikt minimālo apjomu, par kādu slēdzami apakšuzņēmuma līgumi , jo īpaši, lai būtu iespējams piedalīties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem . Visbeidzot, ņemot vērā tehnoloģisko neskaidrību, kas raksturo Programmas komponentus, publiskā iepirkuma cenas ne vienmēr var aplēst precīzi, tādēļ vajadzētu būt iespējai slēgt līgumus, kuros nav noteikta nemainīga un galīga cena, un iekļaut klauzulas, kas aizsargātu Savienības finanšu intereses.

(16a)

Lai veicinātu sabiedrības pieprasījumu un inovāciju publiskajā sektorā, Programmai būtu jāveicina tās datu, informācijas un pakalpojumu izmantošana, lai atbalstītu nozares un MVU pielāgotu risinājumu izstrādi vietējā un reģionālā līmenī, izmantojot ar kosmosu saistītas inovācijas partnerības, kā minēts Finanšu regulas 1. pielikuma 7. punktā, ļaujot aptvert visus posmus no izstrādes līdz īpaši pielāgotu sadarbspējīgu kosmosa risinājumu pielietošanai un nodrošināšanai sabiedrisko pakalpojumu jomā.

(17)

Lai sasniegtu Programmas mērķus, ir svarīga iespēja atbilstošā gadījumā izmantot Savienības publisko un privāto struktūru kosmosa jomā kapacitāti, kā arī spēt strādāt starptautiskā līmenī ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Šā iemesla dēļ ir jāparedz iespēja izmantot visus attiecīgos instrumentus un pārvaldības metodes , kas paredzētas Finanšu regulā ▌, un kopīgas iepirkuma procedūras.

(18)

Pievēršoties konkrētāk subsīdijām, pieredze liecina, ka lietotāju piesaisti, tirgus apgūšanu un vispārējas informēšanas darbu Komisijai ir labāk veikt decentralizēti, nevis lejupvērstā veidā. Kuponi, kas ir finansiālā atbalsta veids no subsīdijas saņēmēja trešām personām, ir bijusi viena no visveiksmīgākajām darbībām attiecībā uz jauniem tirgus dalībniekiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tomēr to izmantošanu ir kavējis Finanšu regulā paredzētais finanšu atbalsta maksimālais apjoms. Šā iemesla dēļ minētais maksimālais apjoms ES Kosmosa programmai būtu jāpalielina, lai ietu kopsolī ar pieaugošo tirgus piedāvāto lietojumu potenciālu kosmosa nozarē.

(19)

Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(20)

Programmai piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [jaunā FR] (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu izpildi, finansiālo palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(21)

Atbilstoši [atsauce pēc vajadzības jāatjaunina atbilstoši jaunam lēmumam par AZT: Padomes Lēmuma ../../ES 88. pants] būtu jānodrošina fiziskām personām un tiesību subjektiem no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) tiesības saņemt finansējumu, ievērojot Programmas noteikumus un mērķus un iespējamos režīmus, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(22)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir noteikti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un nosaka finanšu dalībnieku atbildību. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(23)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 2018/1046  (2) (Finanšu regula) , Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (3) un Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (4) ▌Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvo izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā tas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (5). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(24)

Trešās valstis, kas ir ▌EEZ ▌dalībnieces, var piedalīties Savienības programmās saskaņā ar EEZ līgumu izveidotas sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāiekļauj īpašs noteikums, kas atbildīgajam kredītrīkotājam, ▌OLAF ▌, kā arī Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu nepieciešamās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnībā īstenot savus attiecīgos pienākumus.

(25)

Programmas laba publiska pārvaldība prasa skaidru pienākumu un uzdevumu sadali starp dažādajām iesaistītajām struktūrām, lai novērstu nevajadzīgu dublēšanos un samazinātu izmaksu pārsniegšanu un kavēšanos. Visiem pārvaldības dalībniekiem savā kompetences jomā un saskaņā ar saviem pienākumiem būtu jāatbalsta Programmas mērķu sasniegšana.

(26)

Dalībvalstis ilgu laiku ir bijušas aktīvas kosmosa jomā. Tām ir ar kosmosu saistītas sistēmas, infrastruktūra, valsts aģentūras un struktūrvienības. Tādēļ tās var dot lielu ieguldījumu Programmā, jo īpaši tās īstenošanā ▌. Tās varētu sadarboties ar Savienību, lai veicinātu Programmas pakalpojumus un lietojumus. Komisija varētu spēt piesaistīt līdzekļus, kas ir dalībvalstu rīcībā, gūt labumu no to palīdzības un, ievērojot savstarpēji pieņemtus nosacījumus, uzticēt dalībvalstīm nereglamentējošus uzdevumus Programmas īstenošanā ▌. Attiecīgajām dalībvalstīm arī būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai garantētu to teritorijā izveidoto uz zemes esošo staciju aizsardzību. Turklāt dalībvalstīm un Komisijai būtu jāstrādā kopā un jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām struktūrām un regulatīvajām iestādēm, lai nodrošinātu Programmai vajadzīgo radiofrekvenču spektra pieejamību un pienācīga līmeņa aizsardzību, nolūkā pilnībā izstrādāt un ieviest lietotnes, kas balstās uz piedāvātajiem pakalpojumiem, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmumam Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu (6).

(26a)

Dažos pienācīgi pamatotos gadījumos Aģentūra varētu uzticēt konkrētus uzdevumus dalībvalstīm vai dalībvalstu grupai. Šāds pilnvarojums būtu jāattiecina tikai uz darbībām, ko Aģentūra nespēj izpildīt pati, un tam nebūtu jāskar Programmas pārvaldība un uzdevumu sadalījums, kā noteikts šajā regulā.

(27)

Komisijas kā Savienības vispārējo interešu veicinātājas pienākums ir uzraudzīt Programmas īstenošanu , uzņemties vispārēju atbildību un veicināt tās izmantošanu. Lai optimizētu dažādo ieinteresēto personu resursus un kompetences, Komisijai vajadzētu būt iespējai deleģēt konkrētus uzdevumus. Turklāt Komisija ir vispiemērotākā iestāde, lai noteiktu galvenās prasības , kas vajadzīgas sistēmu ieviešanai un pakalpojumu attīstīšanai.

(28)

Programmas veicināšanas misija, jo īpaši attiecībā uz drošības akreditāciju, kā arī tirgus un lejupējo lietojumu izstrādi , ir uzticēta Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrai (“Aģentūra”), kura aizstāj un nomaina Eiropas GNSS aģentūru, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 912/2010. Tāpēc Aģentūrai būtu jāuztic konkrēti uzdevumi, kas saistīti ar šīm jomām . Jo īpaši attiecībā uz drošību un ņemot vērā tās pieredzi šajā jomā, Aģentūrai vajadzētu būt atbildīgai par drošības akreditācijas uzdevumiem attiecībā uz visām Savienības darbībām kosmosa nozarē. Pamatojoties uz tās pozitīvajiem rezultātiem attiecībā uz Galileo un EGNOS lietotāju piesaisti un ieviešanu tirgū, Aģentūrai būtu arī jāuztic lietotāju piesaistes darbības saistībā ar Programmas komponentiem ārpus Galileo un EGNOS, kā arī ar lejupējo lietojumu izstrādes pasākumiem visiem Programmas komponentiem. Tas ļautu gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem un dotu iespēju izstrādāt lietojumus, kas balstīti uz vairākiem Programmas komponentiem (integrēti lietojumi). Tomēr šīm darbībām nevajadzētu skart pakalpojumu izmantošanas un lietotāju piesaistes darbības, kuras Komisija uzticējusi Copernicus pilnvarotajām struktūrām. Lejasposma lietojumu izstrādes uzticēšana Aģentūrai neliedz citām pilnvarotām struktūrām izstrādāt lejupējos lietojumus. Turklāt tai vajadzētu veikt uzdevumus, ko Komisija tai ir uzticējusi, izmantojot vienu vai vairākus iemaksu nolīgumus saskaņā ar finanšu pamatpartnerības nolīgumu , kuri attiecas uz ▌citiem ar Programmu saistītiem īpašiem uzdevumiem. Uzticot Aģentūrai uzdevumus, būtu jānodrošina atbilstoši cilvēkresursi, kā arī administratīvie un finanšu resursi.

(28a)

Galileo un EGNOS ir sarežģītas sistēmas, kam nepieciešama intensīva koordinācija. Ņemot vērā, ka Galileo un EGNOS ir Savienības sastāvdaļas, minētā koordinēšana būtu jāveic Savienības iestādei vai Savienības struktūrai. Pamatojoties uz pēdējos gados gūto zinātību, Aģentūra ir vispiemērotākā struktūra visu ar minēto sistēmu ekspluatāciju saistīto operatīvo uzdevumu koordinēšanai, izņemot starptautisko sadarbību. Tādēļ Aģentūrai būtu jāuztic pārvaldīt EGNOS un Galileo ekspluatāciju. Tomēr tas nenozīmē, ka Aģentūrai vienai būtu jāveic visi uzdevumi saistībā ar sistēmu ekspluatāciju. Tā varētu paļauties uz citu struktūru, jo īpaši Eiropas Kosmosa aģentūras, zinātību. Proti, Eiropas Kosmosa aģentūrai būtu jāuztic darbības saistībā ar sistēmu attīstību un daļas zemes segmenta un satelītu plānošanu un izstrādi. Uzdevumu sadalīšana citām struktūrām ir balstīta uz šo struktūru kompetenci un, to darot, būtu jāizvairās no darba dublēšanās.

(29)

Eiropas Kosmosa aģentūra ir starptautiska organizācija, kurai ir plaša pieredze kosmosa jomā un kura 2004. gadā noslēdza pamatnolīgumu ar Eiropas Kopienu. Tāpēc tā ir svarīgs Programmas īstenošanas partneris, ar kuru būtu jāizveido atbilstošas attiecības. Šajā sakarā un piemērojot Finanšu regulu, Komisijai ar Eiropas Kosmosa aģentūru un Aģentūru būtu jānoslēdz finanšu pamatpartnerības nolīgums , kas reglamentē visas finansiālās attiecības starp Komisiju, Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru un nodrošina to saskaņotību un atbilstību Pamatnolīgumam starp Eiropas Kopienu un Eiropas Kosmosa aģentūru, jo īpaši ar tā 2. un 5. pantu. Tomēr, tā kā Eiropas Kosmosa aģentūra nav Savienības struktūra un uz to neattiecas Savienības tiesību akti, ir būtiski noteikt, ka Eiropas Kosmosa aģentūra veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu interešu aizsardzību , un attiecībā uz budžeta izpildi tai uzticētie uzdevumi atbilstu Komisijas pieņemtajiem lēmumiem . Nolīgumā būtu arī jāiekļauj visi noteikumi, kas nepieciešami, lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses.

(30)

SATCEN darbība kā autonoma Eiropas spēja nodrošināt piekļuvi informācijai un pakalpojumiem, kuri ir attiecīgu kosmosa resursu un papilddatu ▌izmantošanas rezultāts, tika atzīta jau Īstenošanas lēmumā Nr. 541/2014/ES .

(31)

Lai strukturāli nostiprinātu lietotāju pārstāvību GOVSATCOM pārvaldībā un apkopotu lietotāju vajadzības un prasības pāri valstu, kā arī civilajām un militārajām robežām, attiecīgās Savienības struktūras, kurām ir cieši sakari ar lietotājiem (piemēram, Eiropas Aizsardzības aģentūra, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, Eiropas Jūras drošības aģentūra, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra, Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai, Militārās plānošanas un īstenošanas centrs / Civilās plānošanas un īstenošanas centrs un Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrs), varētu veikt koordinatora lomu attiecībā uz konkrētām lietotāju grupām. Apkopojuma līmenī Aģentūrai un Eiropas Aizsardzības aģentūrai būtu jākoordinē ar lietotājiem saistīti aspekti civilo ▌lietotāju kopienu labā, un tās varētu uzraudzīt operatīvo izmantošanu, pieprasījumu, atbilstību prasībām un jaunām vajadzībām un prasībām.

(32)

Ņemot vērā ar kosmosu saistīto darbību nozīmi Savienības ekonomikā un Savienības pilsoņu dzīvē un šo sistēmu un tās izmantojošu lietotņu divējādā lietojuma dabu, Programmas galvenajai prioritātei vajadzētu būt panākt un uzturēt augstu drošības līmeni, jo īpaši lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses, tostarp arī attiecībā uz klasificētu un citu sensitīvu neklasificētu informāciju.

(33)

Neskarot dalībvalstu prerogatīvas nacionālās drošības jomā, Komisijai un augstajai pārstāvei katrai to attiecīgās kompetences jomā būtu jānodrošina Programmas drošība saskaņā ar šo regulu, un attiecīgā gadījumā ar Padomes Lēmumu 201x/xxx/KĀDP  (7).

(33a)

Ņemot vērā EĀDD zinātību un regulāros sakarus ar trešo valstu pārvaldes iestādēm un starptautiskām organizācijām, EĀDD var palīdzēt Komisijai veikt dažus uzdevumus saistībā ar Programmas drošību ārējo attiecību jomā saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES.

(34)

Neietekmējot to, ka valsts drošība paliek vienīgi katras dalībvalsts atbildībā, kā noteikts LES 4. panta 2. punktā, un dalībvalstu tiesības aizsargāt savas būtiskās drošības intereses saskaņā ar LESD 346. pantu, būtu jāizveido īpaša drošības pārvaldība, lai nodrošinātu Programmas netraucētu īstenošanu. Minētajai pārvaldībai būtu jābalstās uz trim pamatprincipiem. Pirmkārt, ir būtiski, lai dalībvalstu plašā, unikālā pieredze drošības jautājumos būtu pēc iespējas pilnīgi ņemta vērā. Otrkārt, lai izvairītos no interešu konfliktiem un iespējamām nepilnībām, piemērojot drošības noteikumus, operatīvās funkcijas ir jānošķir no drošības akreditācijas funkcijām. Treškārt, iestāde, kas ir atbildīga par visu Programmas komponentu vai to daļas pārvaldību, arī pati vislabāk var pārvaldīt tai uzticēto uzdevumu drošību. Programmas drošība balstīsies uz pieredzi, kas pēdējos gados gūta Galileo, EGNOS un Copernicus īstenošanā. Labai drošības pārvaldībai vajadzīga arī pienācīga uzdevumu sadale starp dažādajiem dalībniekiem. Tā kā Komisija ir atbildīga par Programmu, tai , neskarot dalībvalstu prerogatīvas nacionālās drošības jomā, būtu jānosaka katram Programmas komponentam piemērojamās vispārējās drošības prasības.

(34x)

Eiropas kosmosa infrastruktūru kiberdrošība gan uz zemes, gan kosmosā ir būtiska, lai nodrošinātu sistēmu darbību un pakalpojumu nepārtrauktību. Tāpēc, nosakot drošības prasības, būtu pienācīgi jāņem vērā nepieciešamība aizsargāt sistēmas un to pakalpojumus pret kiberuzbrukumiem, tostarp izmantojot jaunās tehnoloģijas.

(34a)

Komisijai vajadzības gadījumā pēc riska un apdraudējuma analīzes būtu jānosaka drošības uzraudzības struktūra. Šai drošības uzraudzības struktūrai būtu jāreaģē uz norādījumiem, kas izstrādāti Lēmuma 201x/xxx/KĀDP ietvaros. Attiecībā uz Galileo šai struktūrai vajadzētu būt Galileo drošības uzraudzības centram. Attiecībā uz Lēmuma 20xx/xxx/KĀDP īstenošanu Drošības akreditācijas padomes uzdevums būs tikai sniegt Padomei un/vai augstajai pārstāvei datus, kas saistīti ar sistēmas drošības akreditāciju.

(35)

Ņemot vērā Programmas unikalitāti un sarežģītību un tās saikni ar drošību, drošības akreditācija būtu jāveic, pamatojoties uz vispāratzītiem un stabiliem principiem. Līdz ar to ir nepieciešams drošības akreditācijas darbības veikt, pamatojoties uz kolektīvu atbildību par Savienības un tās dalībvalstu drošību, cenšoties panākt vienprātību un iesaistot visas drošības jomā iesaistītās personas, un ieviest pastāvīgas riska uzraudzības procedūru. Tehniskas drošības akreditācijas darbības obligāti jāuztic speciālistiem, kuriem ir pienācīga kvalifikācija sarežģītu sistēmu akreditācijas jomā un kuriem ir atbilstīgs drošības pielaides līmenis.

(35x)

ES klasificēto informāciju (ESKI) apstrādā saskaņā ar drošības noteikumiem Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444 un Padomes Lēmumā 2013/488/ES. Saskaņā ar Padomes lēmumu dalībvalstīm ir jāievēro tajā noteiktie principi un minimālie standarti, lai ESKI nodrošinātu līdzvērtīgu aizsardzības līmeni.

(36)

Lai nodrošinātu drošu informācijas apmaiņu , būtu jānoslēdz attiecīgi nolīgumi ar mērķi nodrošināt ES klasificētas informācijas aizsardzību, kas Programmas ietvaros tiek sniegta trešām valstīm un starptautiskām organizācijām .

(37)

Viens no galvenajiem Programmas mērķiem ir nodrošināt Savienības drošību un stratēģisko autonomiju, stiprināt tās spēju rīkoties daudzās nozarēs, jo īpaši drošības jomā, un izmantot kosmosa sniegtās iespējas Savienības un tās dalībvalstu drošībai. Lai sasniegtu šo mērķi, ir vajadzīgi stingri noteikumi par to struktūru atbilstību, kas var piedalīties saskaņā ar Programmu finansētās darbībās, kurām nepieciešama pieeja ES klasificētajai informācijai (ESKI) vai sensitīvai neklasificētai informācijai.

(37a)

Programmas ietvaros daļa informācijas, ar ko, lai gan tā nav klasificēta, ir jāapietas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem vai valstu tiesību aktiem, noteikumiem un regulējumiem, tostarp nosakot izplatīšanas ierobežojumus.

(38)

Aizvien lielāks skaits galveno ekonomikas nozaru, jo īpaši transports, telekomunikācijas, lauksaimniecība un enerģētika, arvien biežāk izmanto satelītu navigācijas un Zemes novērošanas sistēmas. Programmai būtu jāizmanto sinerģija starp šīm nozarēm, ņemot vērā ieguvumus, ko kosmosa tehnoloģijas sniedz šīm nozarēm, jāatbalsta saderīgu iekārtu izstrāde un jāveicina attiecīgu standartu un sertifikāciju izstrāde. Palielinās arī sinerģija starp kosmosa darbībām un pasākumiem, kas saistīti ar Savienības un tās dalībvalstu drošību un aizsardzību. Tāpēc ar pilnīgu satelītnavigācijas kontroli būtu iespējams garantēt Savienības tehnoloģisko neatkarību, tostarp ilgākā termiņā infrastruktūras aprīkojuma komponentu neatkarību, un nodrošināt tās stratēģisko autonomiju.

(39)

Galileo mērķis ir izveidot un ekspluatēt pirmo satelītu navigācijas un pozicionēšanas infrastruktūru, kas īpaši izstrādāta civilām vajadzībām un ko var izmantot dažādi publiskie un privātie dalībnieki Eiropā un visā pasaulē. Galileo darbojas neatkarīgi no citām jau esošām vai nākotnē veidojamām sistēmām, tādējādi cita starpā sekmējot Savienības stratēģisko autonomiju. Sistēmas otrā paaudze būtu pakāpeniski jāizvērš līdz 2030. gadam, sākotnēji ar ierobežotu darbības spēju.

(40)

EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmu doto, brīvi pieejamo, jo īpaši Galileo sistēmas emitēto, signālu kvalitāti. EGNOS piedāvātajiem pakalpojumiem prioritāri būtu jāpārklāj dalībvalstu teritorija, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, šim nolūkam līdz 2026. gada beigām aptverot arī Kipru, Azoru salas, Kanāriju salas un Madeiru. Aviācijas jomā visām šīm teritorijām būtu jāizmanto no EGNOS sniegtās priekšrocības aeronavigācijas pakalpojumiem visos darbības līmeņos, kurus atbalsta EGNOS. Ja tehniski iespējams un ja attiecībā uz cilvēku dzīvības aizsardzības pakalpojumu ir noslēgti starptautiski nolīgumi, EGNOS pakalpojumu ģeogrāfisko pārklājumu varētu paplašināt, ietverot citus pasaules reģionus. Neskarot Regulu (ES) 2018/1139 un nepieciešamo Galileo pakalpojumu kvalitātes uzraudzību attiecībā uz aviācijas vajadzībām, jānorāda, ka, lai gan Galileo raidītos signālus var efektīvi izmantot gaisa kuģa atrašanās vietas noteikšanai visos lidojuma posmos, izmantojot nepieciešamo pastiprināšanas sistēmu (vietēju, reģionālu, gaisa kuģa borta elektronikas) , tikai tādas vietējas vai reģionālas signāla pastiprināšanas sistēmas kā EGNOS Eiropā var veidot gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumus. EGNOS dzīvības aizsardzības pakalpojums būtu jānodrošina saskaņā ar piemērojamajiem ICAO standartiem.

(41)

Ir svarīgi nodrošināt Galileo un EGNOS sistēmu ▌ilgtspēju un pakalpojumu nepārtrauktību, pieejamību, precizitāti, uzticamību un drošību . Mainīgā vidē un strauji augoša tirgus apstākļos to izstrāde būtu jāturpina un būtu jāsagatavo to jaunās paaudzes sistēmas , tostarp saistīto kosmosa un zemes segmentu evolūcija .

▌

(43)

Termins “komercpakalpojums”, kas lietots Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulā (ES) Nr. 1285/2013 par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (8), vairs nav piemērots, ņemot vērā šā pakalpojuma attīstību. Tā vietā ir identificēti divi atsevišķi pakalpojumi, proti, augstas precizitātes pakalpojums un autentificēšanas pakalpojums (9).

(44)

Lai optimizētu sniegto pakalpojumu lietošanu, Galileo un EGNOS sniegtajiem pakalpojumiem vajadzētu būt savstarpēji savietojamiem un sadarbīgiem , tostarp lietotāju līmenī, un cik vien iespējams arī ar citām satelītu navigācijas sistēmām, kā arī ar konvencionālajiem radionavigācijas līdzekļiem, ja šāda savietojamība un sadarbspēja ir noteikta kādā starptautiskā nolīgumā, neskarot Savienības stratēģiskās autonomijas mērķi.

(45)

Ņemot vērā Galileo un EGNOS uz zemes esošās infrastruktūras svarīgumu šīm sistēmām un tās ietekmi uz to drošību, šīs infrastruktūras atrašanās vieta būtu jānosaka Komisijai. Sistēmu uz zemes esošās infrastruktūras izvietošanā vajadzētu arī turpmāk ievērot brīvi pieejamu un pārskatāmu procedūru , kas vajadzības gadījumā varētu ietvert Aģentūras līdzdalību, ņemot vērā tās kompetences jomu .

(46)

Lai maksimāli palielinātu sociālekonomiskos ieguvumus, ko sniedz Galileo un EGNOS, vienlaikus sniedzot ieguldījumu Savienības stratēģiskajā autonomijā, jo īpaši sensitīvos sektoros, kā arī drošuma un drošības jomā, būtu jāveicina EGNOS un Galileo sniegto pakalpojumu izmantošana citos Savienības politikas virzienos, tostarp regulatīviem līdzekļiem, ja tas ir pamatoti un noderīgi. Procesa nozīmīga daļa ir arī šādu pakalpojumu izmantošanas veicināšana visās dalībvalstīs.

(47)

Copernicus būtu jānodrošina autonoma piekļuve zināšanām vides jomā un svarīgākajām Zemes novērošanas un ģeogrāfiskās informācijas pakalpojumu tehnoloģijām, tādējādi atbalstot Savienības neatkarību lēmumu pieņemšanā un darbībās tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, jūra, jūrlietas, lauksaimniecība un lauku attīstība, kultūras mantojuma saglabāšana, civilā aizsardzība, zemes un infrastruktūras uzraudzība , drošība, kā arī digitālā ekonomika.

(47b)

Programmas komponentiem būtu jāstimulē digitālo tehnoloģiju izmantošana kosmosa sistēmās, datu un pakalpojumu izplatīšana, lejasposma attīstība. Šajā kontekstā īpaša uzmanība būtu jāpievērš iniciatīvām un pasākumiem, ko Komisija ierosināja 2016. gada 14. septembra paziņojumā “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” un 2016. gada 14. septembra paziņojumā “5G Eiropai. Rīcības plāns”.

(48)

Programma Copernicus būtu jābalsta uz veiktajām darbībām un sasniegumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 377/2014, ar ko izveido Eiropas Zemes novērošanas un monitoringa programmu Copernicus (10), tai būtu jānodrošina to turpināmība un uzlabojumi , kā arī darbībām un sasniegumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām (11), ar kuru izveidoja iepriekšējo Eiropas Globālās vides un drošības novērošanas (GMES) programmu un noteikumus tās sākotnējo darbību īstenošanai, ņemot vērā jaunākās tendences pētniecībā, tehnoloģiju attīstību un jauninājumus, kas ietekmē Zemes novērošanas jomu, kā arī “lielo datu” analītikas attīstību un mākslīgo intelektu un saistītās stratēģijas un iniciatīvas Savienības līmenī (12). Jaunu resursu izstrādē Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar dalībvalstīm, Eiropas Kosmosa aģentūru, EUMETSAT un attiecīgā gadījumā ar citām struktūrām, kurām pieder attiecīgi kosmosa un in situ resursi. Pēc iespējas lielākā mērā būtu jāizmanto dalībvalstu Eiropas Kosmosa aģentūras, EUMETSAT (13), kā arī citu struktūru, tostarp tirdzniecības iniciatīvu Eiropā spējas veikt novērojumus no kosmosa, tādējādi veicinot dzīvotspējīgas komerciālas kosmosa nozares attīstību Eiropā. Ja tas praktiski ir īstenojams un atbilstošs, būtu arī jāizmanto pieejamie in situ un palīgdati, kurus nodrošina galvenokārt dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2007/2/EK (14). Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm un Eiropas Vides aģentūru, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi Copernicus in situ datu kopām un to izmantošanu.

(49)

Copernicus vajadzētu īstenot atbilstīgi mērķiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/37/ES, ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (15), it īpaši tādos jautājumos kā pārredzamība, tādu apstākļu radīšana, kas veicina pakalpojumu attīstību, un ieguldījums saimnieciskajā izaugsmē un jaunu darba vietu radīšanā Savienībā. Copernicus datiem un informācijai vajadzētu būt pieejamiem brīvi un atklāti.

(49a)

Visas Copernicus iespējas Savienības sabiedrībai un ekonomikai, lai tās varētu izmantot ne tikai tiešie labuma guvēji, būtu pilnībā jāatbrīvo no ierobežojumiem, veicot aktīvākus lietotāju piesaistes pasākumus, un tāpēc jāturpina darbības, lai datus padarītu izmantojamus nespeciālistiem un līdz ar to veicinātu izaugsmi, darbvietu radīšanu un zināšanu pārnesi.

(50)

Copernicus ir uz lietotājiem orientēta programma. Tās attīstībai būtu jāseko Copernicus pamatlietotāju prasībām, vienlaikus arī apzinoties, ka ir parādījušās jaunas publisku un privātu lietotāju kopienas. Copernicus pamatā vajadzētu būt analīzei par iespējām apmierināt mainīgās lietotāju vajadzības, tostarp tās, kas saistītas ar Savienības politikas virzienu īstenošanu un uzraudzību, tādēļ ir vajadzīga nepārtraukta, efektīva lietotāju iesaistīšanās, it īpaši attiecībā uz prasību definēšanu un apstiprināšanu.

(51)

Copernicus jau darbojas. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt jau esošo infrastruktūru un pakalpojumu nepārtrauktību, vienlaikus pielāgojoties mainīgajām lietotāju vajadzībām, tirgus apstākļiem, īpaši privāto dalībnieku ienākšanai kosmosa nozarē (“Jaunais kosmoss”), un sabiedriski politiskajai attīstībai, attiecībā uz ko nepieciešama ātra reaģēšana. Tas nozīmē, ka ir vajadzīga Copernicus funkcionālās struktūras evolūcija , lai labāk atspoguļotu pāreju no pirmā posma darbības pakalpojumiem uz komplicētākiem un mērķtiecīgākiem jaunām lietotāju kopienām paredzētiem pakalpojumiem un lejupējo tirgu pievienotās vērtības veicināšanu. Šajā nolūkā tās turpmākajā īstenošanā būtu jāizmanto pieeja, kurā atspoguļota datu vērtības ķēde, proti, datu iegūšana, datu un informācijas apstrāde, izplatīšana un izmantošana, kā arī darbības lietotāju piesaistei un spēju veidošanai , savukārt programmas “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas procesā tiks apzinātas pētniecības un inovācijas darbības, kurās būtu jāizmanto Copernicus.

(52)

Attiecībā uz datu iegūšanu, Copernicus darbību mērķim vajadzētu būt kosmosa infrastruktūras saglabāšana un papildināšana, ilgtermiņā satelītu aizvietošanas gatavošana pēc to ekspluatācijas beigām, kā arī jaunu uzdevumu noteikšana, pievēršoties , jo īpaši, jaunām novērošanas sistēmām ar mērķi risināt globālās klimata pārmaiņu problēmas (piem., antropogēno CO2 un citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju monitorings). Ar Copernicus veiktajām darbībām būtu jāpaplašina vispārējais pārklājums polārajos reģionos un jāatbalsta vides atbilstības nodrošināšana, likumā noteiktais vides monitorings un ziņošana un novatoriskas vidiskas lietotnes lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, ūdens un jūras resursu apsaimniekošanā un kultūras mantojuma jomā (piem., kultūraugu uzraudzībai, ūdens resursu apsaimniekošanai un uzlabotai ugunsdrošības kontrolei). To darot, Copernicus būtu jāpiesaista un maksimāli jāizmanto ieguldījumi, kas veikti iepriekšējā finansēšanas periodā (2014. līdz 2020. gads), tostarp tie, ko veikušas dalībvalstis, EKA un EUMETSAT, vienlaicīgi izpētot jaunus darbības un uzņēmējdarbības modeļus, lai vēl vairāk papildinātu Copernicus jaudu. Copernicus varētu veidot arī veiksmīgas partnerības ar dalībvalstīm, lai turpinātu attīstīt savu drošības dimensiju ar piemērotiem pārvaldības mehānismiem, nolūkā reaģēt uz mainīgajām lietotāju vajadzībām drošības jomā.

(53)

Kā daļa no datu un informācijas apstrādes funkcijas, Copernicus būtu jānodrošina Copernicus pakalpojumu ilgtermiņa noturība un turpmāka pilnveidošana, sniedzot informāciju, lai apmierinātu publiskā sektora un no Savienības starptautiskajām saistībām izrietošās vajadzības un pēc iespējas vairāk izmantotu komerciālas izmantošanas iespējas. Jo īpaši Copernicus būtu jāsniedz vietējā, valstu, Eiropas un pasaules mērogā informācija par atmosfēras ķīmisko sastāvu un gaisa kvalitāti ; informācija par okeānu stāvokli un dinamiku ; informācija, kas palīdzētu veikt zemes un ledus monitoringu, sekmējot vietējās, valstu un Savienības politikas īstenošanu; informācija, kas palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt; ģeotelpiskā informācija, kas palīdzētu ārkārtas situāciju pārvaldībā, tostarp ar preventīvām darbībām, vidiskās atbilstības nodrošināšanu, un civilās drošības jomā, tostarp Savienības ārējās darbības atbalstam. Komisijai vajadzētu apzināt atbilstīgas līgumiskas vienošanās, kas sekmētu pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju.

(54)

Īstenojot Copernicus pakalpojumus, Komisijai būtu jāpaļaujas uz kompetentām iestādēm, attiecīgajām Savienības aģentūrām, valstu struktūru grupām vai apvienībām, vai uz jebkuru attiecīgu struktūru, kas potenciāli var pretendēt uz iemaksu nolīgumu. Izraugoties šīs iestādes, Komisijai būtu jānodrošina, ka netiek traucētas darbības un pakalpojumu sniegšana un ka saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), jo īpaši Eiropas kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP) attiecīgajām struktūrām ir ātrās brīdināšanas un krīzes situāciju uzraudzīšanas iespējas no drošības viedokļa jutīgu datu aizsardzībai. Saskaņā ar Finanšu regulas 154. pantu personām un struktūrām, kam uzticēta Savienības līdzekļu izmantošana, ir jāievēro nediskriminācijas princips attiecībā uz visām dalībvalstīm; šis princips būtu jānodrošina, izmantojot attiecīgos ieguldījumu nolīgumus saistībā ar Copernicus pakalpojumu sniegšanu.

(55)

Copernicus pakalpojumu ieviešanai vajadzētu veicināt gan to, ka sabiedrība sāk izmantot šos pakalpojumus, jo lietotāji varētu paredzēt pakalpojumu pieejamību un attīstību, gan arī sadarbību ar dalībvalstīm un citām personām. Šim nolūkam Komisijai un tās pilnvarotajām struktūrām būtu cieši jāsadarbojas ar dažādām galvenajām kopienām visā Eiropā, lai turpinātu attīstīt Copernicus pakalpojumu un piedāvātās informācijas portfeli, nolūkā nodrošināt, ka tiek apmierinātas mainīgās publiskā sektora un politikas vajadzības un tādējādi maksimāli palielināta Zemes novērošanas datu izmantošana. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai izstrādātu in situ Copernicus komponentu un veicinātu in situ datu kopu integrēšanu kosmosa datu kopās modernizētiem Copernicus pakalpojumiem.

(55a)

Copernicus bezmaksas, pilnīga un atklāta datu politika ir novērtēta kā viens no veiksmīgākajiem Copernicus īstenošanas elementiem un ir bijusi noderīga, veicinot spēcīgu pieprasījumu pēc tā datiem un informācijas, padarot Copernicus par vienu no lielākajiem Zemes novērošanas datu sniedzējiem pasaulē. Ir skaidrs, ka ir jāgarantē ilgtermiņa un drošs bezmaksas, pilnīgu un atvērtu datu sniegšanas un piekļuves turpinājums, lai sasniegtu vērienīgos mērķus, kas noteikti Kosmosa stratēģijā Eiropai (2016). Copernicus dati galvenokārt tiek iegūti Eiropas iedzīvotāju labā, un, padarot tos brīvi pieejamus, tiek maksimāli palielinātas ES uzņēmumu un akadēmisko aprindu sadarbības iespējas visā pasaulē un veicināta efektīva Eiropas kosmosa ekosistēma. Ja tiek noteikti jebkādi ierobežojumi piekļuvei Copernicus datiem un informācijai, tiem būtu jāatbilst Copernicus datu politikai, kā noteikts šajā regulā un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1159/2013.

(56)

Dati un informācija, kas sagatavoti Copernicus satvarā, būtu jādara pieejami pilnībā, atklāti un bez maksas, ievērojot atbilstīgus nosacījumus un ierobežojumus, lai veicinātu to lietošanu un kopīgošanu un stiprinātu Eiropas Zemes novērošanas tirgus, jo īpaši lejupējo sektoru, tādējādi veicinot izaugsmi un darbvietu izveidi Savienībā. Šādi sniegtiem datiem un informācijai būtu jāsaglabā augsta līmeņa saskaņotība, nepārtrauktība, uzticamība un kvalitāte. Tas prasa plaša mēroga un lietotājam draudzīgu piekļuvi Copernicus datu un informācijas apstrādei un izmantošanai dažādos savlaicīguma līmeņos, attiecībā uz kuriem Komisijai būtu jāturpina piemērot integrētu pieeju gan ES, gan arī dalībvalstu līmenī, dodot iespēju tos integrēt ar citiem datu un informācijas avotiem. Tāpēc Komisijai būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka Copernicus dati un informācija ir viegli un efektīvi pieejami un izmantojami dalībvalstīs, jo īpaši veicinot datu un informācijas piekļuves pakalpojumus (DIAS) dalībvalstīs un , ja iespējams, veicinot sadarbspēju starp esošajām Eiropas Zemes novērošanas datu infrastruktūrām, lai izveidotu sinerģiju ar to resursiem un tādējādi maksimāli palielinātu un stiprinātu Copernicus datu un informācijas ieviešanu tirgū.

(57)

Komisijai būtu jāsadarbojas ar datu sniedzējiem, lai vienotos par trešo personu datu licencēšanas nosacījumiem ar mērķi veicināt to izmantošanu Copernicus, nodrošinot šīs regulas un piemērojamo trešo personu tiesību ievērošanu. Ņemot vērā to, ka atsevišķi Copernicus dati un atsevišķa Copernicus informācija, tostarp augstas izšķirtspējas attēli, var ietekmēt Savienības vai tās dalībvalstu drošību, pienācīgi pamatotos gadījumos varētu pieņemt pasākumus, lai novērstu riskus un apdraudējumu Savienības vai tās dalībvalstu drošībai.

(58)

Noteikumiem tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar iepriekšējām regulām un kuros nav noteikts piemērošanas beigu datums, būtu jāpaliek spēkā, ja vien tie nav pretrunā ar jauno regulu. Tas jo īpaši attiecas uz Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1159/2013, ar ko paredz licencēšanas un reģistrācijas nosacījumus GMES lietotājiem un nosaka kritērijus attiecībā uz piekļuves ierobežošanu GMES datiem un GMES pakalpojumu informācijai (16).

(59)

Lai veicinātu un atvieglotu Zemes novērošanas datu un tehnoloģiju izmantošanu vietējām , reģionālām un valsts iestādēm, maziem un vidējiem uzņēmumiem, zinātniekiem un pētniekiem, ar lietotāju piesaistes darbībām būtu jāveicina tādi specializēti Copernicus datu izplatīšanas tīkli, tostarp valsts un reģionālo struktūru līmenī , kā Copernicus Relays un Copernicus Academies . Šajā sakarā Komisijai un dalībvalstīm būtu jācenšas izveidot ciešāku saikni starp Copernicus un Savienības un valstu rīcībpolitikām, kas veicinātu pieprasījumu pēc komerciālām lietotnēm un pakalpojumiem un dotu iespēju uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, attīstīt lietotnes, kuras balstās uz Copernicus datiem un informāciju, ar mērķi izveidot konkurētspējīgu Zemes novērošanas datu ekosistēmu Eiropā.

(60)

Starptautiskajā jomā, programmai Copernicus būtu jāsniedz precīza un uzticama informācija sadarbībai ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un Savienības ārpolitikas un attīstības sadarbības politikas atbalstam. Copernicus būtu jāuzskata par Eiropas devumu Zemes novērošanas sistēmu globālajam tīklam (GEOSS), Zemes novērošanas pavadoņu komitejai (CEOS), 1992. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferencei (COP) , ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanai un Sendai ietvarprogrammai katastrofu riska mazināšanai. Vajadzētu izveidot vai uzturēt pienācīgu sadarbību ar ANO un Pasaules Meteoroloģijas organizācijas attiecīgo nozaru struktūrām.

(61)

Īstenojot Copernicus, Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāpaļaujas uz Eiropas starptautiskajām organizācijām, ar kurām tā jau ir izveidojusi partnerību, jo īpaši uz Eiropas Kosmosa aģentūru kosmosa komponentu izstrādē, koordinēšanā, īstenošanā un attīstībā, attiecīgā gadījumā piekļuvē trešo personu datiem un, ja to neveic citas struktūras, specializētu misiju darbībā . Papildus minētajam Komisijai vajadzētu paļauties arī uz EUMETSAT specializētu misiju vai to daļu veikšanā un attiecīgā gadījumā tās iespēju papildināt misiju datus , ievērojot šīs organizācijas pilnvaras un lietpratību.

(61a)

Pakalpojumu jomā Komisijai būtu pienācīgi jāizmanto tādu Savienības aģentūru īpašās spējas kā Eiropas Vides aģentūra, Eiropas Jūras drošības aģentūra, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, SATCEN un Mercator Ocean jau veiktie ieguldījumi Eiropas jūras vides monitoringa pakalpojumos. Ar augsto pārstāvi Savienības līmenī tiks meklēta visaptveroša pieeja drošības jautājumam. Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) jau no paša sākuma bija aktīvi iesaistīts GMES iniciatīvā un ir atbalstījis attīstību saistībā ar Galileo un kosmiskajiem laikapstākļiem. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 377/2014 JRC pārvalda Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojumu un Copernicus zemes monitoringa pakalpojuma globālo komponentu; tas piedalās datu un informācijas kvalitātes un piemērotības pārbaudēs, kā arī turpmākajā attīstībā. Komisijai arī turpmāk Copernicus īstenošanā būtu jāizmanto JRC zinātniskos un tehniskos ieteikumus.

(62)

Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes pieprasījuma ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu Nr. 541/2014/ES, ar ko izveido kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta sistēmu, Savienība izveidoja atbalsta sistēmu kosmisko objektu novērošanai un uzraudzībai (SST). Kosmosa atkritumi ir kļuvuši par nopietnu apdraudējumu kosmosa darbību drošībai, drošumam un ilgtspējai. Tāpēc SST ir būtiska nozīme, lai saglabātu programmas sastāvdaļu nepārtrauktību un to ieguldījumu Savienības politikas jomās. Mēģinot novērst kosmosa atkritumu izplatīšanos, SST palīdz nodrošināt ilgtspējīgu un garantētu piekļuvi kosmosam un tā izmantošanai, kas ir globāls kopējais mērķis . Šajā kontekstā tā varētu palīdzēt sagatavot Eiropas Zemes orbītas attīrīšanas projektus.

(63)

SST vajadzētu turpināt attīstīt savu spēju sniegumu un autonomiju. Šajā nolūkā vajadzētu izveidot autonomu Eiropas kosmisko objektu katalogu, pamatojoties uz SST sensoru tīklu datiem. Attiecīgā gadījumā Savienība varētu apsvērt iespēju padarīt dažus no saviem datiem pieejamus komerciāliem, nekomerciāliem un pētniecības mērķiem. SST arī būtu jāturpina atbalstīt savu pakalpojumu darbību un nodrošināšanu. Tā kā SST pakalpojumi ir vērsti uz lietotājiem ▌, ir jāievieš atbilstoši mehānismi nolūkā apkopot lietotāju prasības, tostarp attiecībā uz drošību un attiecīgas informācijas pārsūtīšanu uz valsts iestādēm un no tām, lai uzlabotu sistēmas efektivitāti, vienlaicīgi ievērojot nacionālās drošuma un drošības rīcībpolitikas .

(64)

SST pakalpojumu nodrošināšana būtu jābalsta uz Savienības un dalībvalstu sadarbību un uz valstu pašreizējo un turpmāko zinātību un resursiem, tostarp tiem, kas iegūti ar Eiropas Kosmosa aģentūras vai Savienības palīdzību. Būtu jānodrošina iespēja sniegt finansiālu atbalstu jaunu SST sensoru izstrādei. Apzinoties SST sensitīvo raksturu, kontrolei pār valstu sensoriem un to ekspluatāciju, apkopi un atjaunošanu un datu apstrādi, kuras rezultātā tiek sniegti SST pakalpojumi, būtu jāpaliek iesaistīto dalībvalstu pārziņā.

(65)

Dalībvalstīm ar attiecīgajām īpašumtiesībām vai pieeju SST spējām vajadzētu būt iespējai piedalīties SST pakalpojumu sniegšanā. Dalībvalstis, kas iesaistītas saskaņā ar Lēmumu Nr. 541/2014/ES izveidotajā SST konsorcijā, būtu jāuzskata par šiem kritērijiem atbilstošām. Šīm dalībvalstīm būtu jāiesniedz vienots kopējs priekšlikums un jāpierāda atbilstība citiem elementiem, kas attiecas uz operatīvo izveidi. ▌Jāizstrādā attiecīgi noteikumi par iesaistīto dalībvalstu atlasi un organizēšanu.

(65a)

Lai noteiktu detalizētas procedūras un elementus dalībvalstu līdzdalības noteikšanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Ja nav iesniegts kopīgs priekšlikums vai Komisija uzskata, ka šāds priekšlikums neatbilst noteiktajiem kritērijiem, Komisija var uzsākt dalībvalstu līdzdalības otro posmu. Šā otrā posma procedūrās un elementos būtu jānosaka izmantojamās orbītas un jāņem vērā nepieciešamība maksimāli palielināt dalībvalstu līdzdalību SST pakalpojumu sniegšanā. Ja minētās procedūras un elementi paredz iespēju Komisijai izvēlēties vairākus priekšlikumus, lai aptvertu visas orbītas, būtu jāparedz arī atbilstoši koordinācijas mehānismi starp dalībvalstu grupām un efektīvs risinājums, kā aptvert visus SST pakalpojumus.

(66)

Kad SST būs izveidota, tai būtu jāievēro principi par darbību papildināmību un uz lietotājiem vērstu, augstas kvalitātes SST pakalpojumu nepārtrauktību, un tai vajadzētu pamatoties uz labāko pieredzi. SST tādēļ vajadzētu izvairīties no nevajadzīgas dublēšanās. Spēju redundancei vajadzētu nodrošināt SST pakalpojumu nepārtrauktību, kvalitāti un noturību . Ekspertu grupu darbībai būtu jāpalīdz izvairīties no šīs nevajadzīgās dublēšanās.

(67)

Lai kosmosā veiktām darbībām nodrošinātu drošumu, drošību un ilgtspēju, SST būtu arī jāsekmē tādi riska mazināšanas pasākumi kā COPUOS pamatnostādnes kosmisko atkritumu mazināšanai ▌un projekts pamatnostādnēm par kosmosā veiktu darbību ilgtermiņa ilgtspēju. Lai mazinātu sadursmju risku, SST būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar iniciatīvām attiecībā uz aktīviem kosmosa atkritumu savākšanas un pasivēšanas pasākumiem. SST būtu jāpalīdz nodrošināt miermīlīgu kosmosa izmantošanu un izpēti. Kosmosa darbību pieaugums var ietekmēt starptautiskās iniciatīvas kosmosa satiksmes pārvaldības jomā. Savienībai būtu jāuzrauga minētās norises un tā varētu ņemt tās vērā saistībā ar pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu.

(68)

Saistībā ar SST, kosmiskajiem laikapstākļiem un NEO darbībām būtu jāņem vērā sadarbība ar starptautiskajiem partneriem, jo īpaši ar Amerikas Savienotajām Valstīm, starptautiskām organizācijām un citām trešām personām, jo īpaši ar mērķi izvairīties no sadursmēm kosmosā, novērst kosmosa atkritumu daudzuma palielināšanos un palielināt gatavību reaģēt uz galēju kosmosa laikapstākļu un Zemei tuvu kosmisko objektu sekām.

(69)

Padomes Drošības komiteja ir ieteikusi izveidot riska pārvaldības struktūru, lai nodrošinātu, ka, īstenojot Lēmumu Nr. 541/2014/ES, datu drošības jautājumiem tiek pievērsta pienācīga vērība. Šim nolūkam un ņemot vērā jau paveikto darbu, iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāizveido atbilstošas riska pārvaldības struktūras un procedūras.

(70)

Ekstremāli kosmiskie laikapstākļi var apdraudēt iedzīvotāju drošību un traucēt kosmosa un zemes infrastruktūru darbību. Tāpēc Programmas ietvaros būtu jāizveido, apakškomponents kura mērķis ir novērtēt kosmisko laikapstākļu risku un attiecīgās lietotāju vajadzības, palielinot informētību par kosmiskajiem laikapstākļiem, nodrošinot uz lietotāju orientētu kosmisko laikapstākļu pakalpojumu piegādi un uzlabojot dalībvalstu spējas izstrādāt kosmisko laikapstākļu dienestu. Komisijai būtu jānosaka prioritātes nozarēs, kurām tiks sniegti kosmisko laikapstākļu darbības pakalpojumi, ņemot vērā lietotāju vajadzības, riskus un tehnoloģisko gatavību. Ilgtermiņā var pievērsties vajadzībām citās nozarēs. Pakalpojumu sniegšanai Savienības līmenī saskaņā ar lietotāju vajadzībām būs vajadzīgas mērķtiecīgas, saskaņotas un nepārtrauktas pētniecības un izstrādes darbības kosmisko laikapstākļu pakalpojumu attīstības atbalstam. Kosmisko laikapstākļu pakalpojumu nodrošināšanai būtu jābalstās uz valstu un Savienības esošo jaudu un jānodrošina plaša dalībvalstu , Eiropas un starptautisko organizāciju līdzdalība un privātā sektora iesaistīšana.

(71)

Komisijas Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni (17), Romas 27 ES dalībvalstu un valdību vadītāju deklarācijā (18) un vairākās Eiropas Parlamenta rezolūcijās ir atgādināts, ka ES ir būtiska loma, lai nodrošinātu drošu un noturīgu Eiropu, kas spēj risināt tādas problēmas kā reģionālie konflikti, terorisms, kiberdraudi, un pieaugošais migrācijas spiediens. Droša un garantēta piekļuve satelītsakariem ir neaizstājams instruments dalībnieku drošībai, un šā svarīgā drošības resursa apvienošana un koplietošana Savienības līmenī nostiprina Savienību, kas aizsargā savus pilsoņus.

(72)

Eiropadome 2013. gada 19. un 20. decembra sanāksmē pieņemtajos secinājumos (19) satelītsakaru jomā pauda gandarījumu par veiktajiem sagatavošanas darbiem valdības līmeņa satelītsakaru nākamajai paaudzei (GOVSATCOM), cieši sadarbojoties dalībvalstīm, Komisijai un Eiropas Kosmosa aģentūrai. GOVSATCOM ir arī atzīta par vienu no elementiem 2016. gada jūnija Globālajā Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā. GOVSATCOM būtu jāsniedz ieguldījums ES atbildes pasākumos uz hibrīddraudiem, jāsniedz atbalsts ES jūras drošības stratēģijai un ES Arktikas politikai.

(73)

GOVSATCOM ir uz lietotāju orientēta programma ar spēcīgu drošības dimensiju. Izmantošanas gadījumus attiecīgie aktori var analizēt trīs galvenajos atzaros: i) krīzes pārvaldība, kas var ietvert civilās un militārās kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas un operācijas, dabas un cilvēka izraisītas katastrofas, humanitārās krīzes un ārkārtas situācijas jūrā; ii) uzraudzība, kas var ietvert robežuzraudzību, pierobežu uzraudzību, jūras robežu uzraudzību, jūras uzraudzību, nelikumīgas tirdzniecības uzraudzību; un iii) svarīgākās infrastruktūras, kas var ietvert diplomātisko tīklu, policijas sakarus, digitālo infrastruktūru (piemēram, datu centri, serveri), kritiskās infrastruktūras (piemēram, enerģētika, transports, ūdens barjeras , piemēram, dambji ) un kosmosa infrastruktūras.

(73a)

GOVSATCOM spējas un pakalpojumus izmantos Savienības un dalībvalstu aktori drošības un drošuma kritiski svarīgās misijās un operācijās. Tāpēc ir vajadzīgs pienācīgs neatkarības līmenis no trešām personām (trešām valstīm un trešo valstu struktūrām) un ir jāaptver visi GOVSATCOM elementi, piemēram, kosmosa un zemes tehnoloģijas komponentu, apakšsistēmu un sistēmu līmenī, ražošanas nozares, kosmosa sistēmu īpašnieki un operatori, zemes sistēmu komponentu fiziskā atrašanās vieta.

(74)

Satelītsakari ir galīgs resurss, ko ierobežo satelītu spējas, frekvence un ģeogrāfiskais tvērums. Tādēļ, lai GOVSATCOM būtu rentabla un varētu izmantot apjomradītus ietaupījumus, tai ir jāuzlabo atbilsme starp pilnvaroto lietotāju pieprasījumu pēc GOVSATCOM un GOVSATCOM nodrošināto piedāvājumu saskaņā ar satelītu kapacitātes un pakalpojumu līgumiem. Tā kā gan pieprasījums, gan potenciālais piedāvājums ar laiku mainās, ir vajadzīga pastāvīga uzraudzība un elastība, lai koriģētu GOVSATCOM pakalpojumus. ▌

(75)

Darbības prasības tiks atvasinātas, pamatojoties uz lietošanas gadījumu analīzi. Pakalpojumu portfelis būtu jāizstrādā, ņemot vērā šīs darbības prasības apvienojumā ar drošības prasībām. Ar pakalpojumu portfeli būtu jānosaka piemērojamais GOVSATCOM sniegto pakalpojumu pamatlīmenis. Lai saglabātu labāko iespējamo līdzsvaru starp pieprasījumu un sniegtajiem pakalpojumiem, varētu būt nepieciešams GOVSATCOM pakalpojumu portfeli regulāri atjaunināt.

(76)

Pirmajā GOVSATCOM posmā (aptuveni līdz 2025. gadam) tiks izmantota pašreizējā ▌jauda. Šajā kontekstā Komisijai būtu jāiepērk ES GOVSATCOM spējas no dalībvalstīm, kurās ir nacionālās sistēmas un kosmosa resursi, un no komerciāliem satelītsakaru vai pakalpojumu sniedzējiem, ņemot vērā Savienības drošības pamatintereses. Šajā pirmajā posmā pakalpojumu ieviešanā tiks izmantota pakāpeniska pieeja ▌. Ja pirmajā posmā, veicot detalizētu analīzi par turpmāko piedāvājumu un pieprasījumu, atklāsies, ka šī pieeja nav pietiekama, lai apmierinātu augošo pieprasījumu, varētu tikt pieņemts lēmums pāriet uz otro posmu un izstrādāt papildu kosmosa infrastruktūru vai jaudu ar vienu vai vairākām publiskā un privātā sektora partnerībām, piemēram, ar Savienības satelītu operatoriem.

(77)

Lai optimizētu pieejamo satelītsakaru resursus un garantētu piekļuvi neparedzamās situācijās, piemēram, dabas katastrofu laikā, un nodrošinātu darbības efektivitāti un īsu atbildes reakciju, ir nepieciešams zemes segments ( centri un potenciāli citi zemes elementi) . Zemes segments būtu jāveido, pamatojoties uz darbības un drošības prasībām. Lai mazinātu riskus, centrs var sastāvēt no vairākiem fiziskiem objektiem. Var būt nepieciešami citi zemes segmentu elementi, piemēram, enkurstacijas.

(78)

Satelītsakaru lietotājiem to lietošanas iekārtās ārkārtīgi svarīga ir ekspluatācijas saskarne. ES GOVSATCOM pieejai būtu jānodrošina lielākajai daļai lietotāju iespēja turpināt izmantot savas lietošanas iekārtas GOVSATCOM pakalpojumiem ▌.

(79)

Ekspluatācijas efektivitātes interesēs lietotāji ir norādījuši, ka ir svarīga lietotāju aprīkojuma savietojamība un lietotāju iekārtas, kurās var izmantot dažādas satelītu sistēmas. Šajā jomā var būt nepieciešama pētniecība un izstrāde.

(80)

Īstenošanas līmenī uzdevumi un pienākumi būtu jāsadala starp specializētām struktūrām, piemēram, Eiropas Aizsardzības aģentūru, EĀDD, Eiropas Kosmosa aģentūru, Aģentūru un citām Savienības aģentūrām tādā veidā, lai nodrošinātu, ka tās atbilst to galvenajai lomai, jo īpaši ar lietotājiem saistītos aspektos.

(81)

Kompetentajai GOVSATCOM iestādei ir nozīmīga loma, lai uzraudzītu to, ka lietotāji, un citas valsts struktūras, kurām ir loma GOVSATCOM, atbilst koplietošanas un prioritizācijas noteikumiem un drošības procedūrām, kā noteikts drošības prasībās. Dalībvalstij, kura nav izraudzījusi kompetento GOVSATCOM iestādi, jebkurā gadījumā būtu jānorāda kontaktpunkts, lai risinātu jautājumus saistībā ar jebkādiem atklātiem GOVSATCOM darbības traucējumiem.

(81a)

Dalībvalstis, Padome, Komisija un EĀDD var kļūt par GOVSATCOM dalībniekiem, ciktāl tie izvēlas atļaut GOVSATCOM lietotāju pieeju vai nodrošināt jaudu, objektus vai iekārtas. Ņemot vērā to, ka dalībvalsts izvēlas, vai tā pilnvaros GOVSATCOM lietotājus vai nodrošinās jaudu, objektus vai iekārtas, dalībvalstīm nevar uzlikt par pienākumu kļūt par GOVSATCOM dalībniekiem vai uzņemt GOVSATCOM infrastruktūru. Tādējādi Programmas GOVSATCOM komponents neskar dalībvalstu tiesības nepiedalīties GOVSATCOM, tostarp saskaņā ar tās tiesību aktiem vai konstitucionālajām prasībām attiecībā uz politiku, kas saistīta ar nepievienošanos un nepiedalīšanos militārās aliansēs.

(82)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz GOVSATCOM sniegto pakalpojumu ekspluatācijas prasībām. Tas dos iespēju Komisijai noteikt tehniskās specifikācijas izmantošanas gadījumiem, kas saistīti ar krīzes pārvaldību, uzraudzību un svarīgāko infrastruktūru pārvaldību, tostarp diplomātisko sakaru tīkliem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(83)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz GOVSATCOM sniegto pakalpojumu portfeli. Tas dos iespēju Komisijai definēt raksturīgās pazīmes, tostarp ģeogrāfisko tvērumu, biežumu, kā arī tādu lietotāja ierīču izstrādi, joslas platuma, un drošības elementi. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(84)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz GOVSATCOM apvienoto satelītu komunikācijas spēju koplietošanas un prioritizācijas noteikumiem. Nosakot koplietošanas un prioritizācijas noteikumus, Komisijai būtu jāņem vērā darbības un drošības prasības un riska analīze, un GOVSATCOM dalībnieku paredzamais pieprasījums. Lai gan principā GOVSATCOM pakalpojumi GOVSATCOM lietotājiem būtu jāsniedz bez maksas, ja minētajā analīzē secina, ka trūkst spēju, un lai izvairītos no tirgus kropļošanas, cenu noteikšanas politiku varētu izstrādāt kā daļu no minētajiem detalizētajiem noteikumiem par kopīgu izmantošanu un prioritizāciju. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(85)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz GOVSATCOM zemes segmenta infrastruktūras atrašanās vietu. Tas dos iespēju Komisijai, izvēloties šādu atrašanās vietu, ņemt vērā darbības un drošības prasības , kā arī esošo infrastruktūru . Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011.

▌

(87)

Ar Regulu (ES) Nr. 912/2010 ir izveidota Savienības aģentūra, kuras nosaukums ir Eiropas GNSS aģentūra, lai pārvaldītu konkrētus aspektus Galileo un EGNOS satelītu navigācijas programmās. Šajā regulā jo īpaši paredzēts, ka Eiropas GNSS aģentūrai tiks uzticēti jauni uzdevumi, ne tikai attiecībā uz Galileo un EGNOS, bet arī uz citiem Programmas komponentiem, jo īpaši uz drošības akreditāciju. Eiropas GNSS aģentūras nosaukums, pienākumi un organizatoriskie aspekti tāpēc ir attiecīgi jāpielāgo.

(87a)

Aģentūras mītne atrodas Prāgā, kā noteikts Lēmumā 2010/803/ES. Lai Aģentūra varētu veikt savus uzdevumus, tās personāls varētu atrasties kādā no Galileo vai EGNOS zemes centriem, kas ir minēti Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2016/413, lai veiktu Programmas darbības, kuras ir paredzētas attiecīgajā nolīgumā. Turklāt, lai Aģentūra darbotos pēc iespējas efektīvāk un lietderīgāk, vienā vai vairākās dalībvalstīs vietējiem birojiem varētu piešķirt ierobežotu skaitu darbinieku. Personāla, kas atrodas ārpus Aģentūras vai Galileo un EGNOS atrašanās vietas, atrašanās vieta nedrīkstētu radīt situāciju, ka Aģentūras pamatdarbības pārvietojas uz šādiem vietējiem birojiem.

(88)

Ņemot vērā GNSS aģentūras paplašināto darbības jomu, kas vairs nebūs ierobežota tikai ar Galileo un EGNOS, tās nosaukumu vajadzētu mainīt. Tomēr Eiropas GNSS aģentūras darbības nepārtrauktība, tostarp attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, personālu un visu pieņemto lēmumu spēkā esamību, būtu jānodrošina Aģentūrai.

(89)

Ņemot vērā Aģentūras pilnvaras un Komisijas lomu Programmas īstenošanā, ir lietderīgi paredzēt, ka dažus no lēmumiem, ko pieņem Administratīvā padome, nevajadzētu pieņemt bez Komisijas pārstāvju labvēlīga balsojuma.

(90)

Neskarot Komisijai piešķirtās pilnvaras, Administratīvā padome, Drošības akreditācijas padome un izpilddirektors, veicot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgi un rīkojas sabiedrības interesēs.

(91)

Ir iespējams un pat ticams, ka dažu Programmas komponentu pamatā būs sensitīvu vai ar aizsardzību saistītu valsts infrastruktūru izmantošana. Šajā gadījumā valsts drošības apsvērumu dēļ ir nepieciešams noteikt, ka Administratīvās valdes un Drošības akreditācijas padomes sanāksmēs var piedalīties ▌dalībvalstu pārstāvji un Komisijas pārstāvji, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas . Administratīvajā padomē balsošanā piedalās tikai to dalībvalstu pārstāvji , kurās ir šāda infrastruktūra, un Komisijas pārstāvis . Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes reglamentā izklāsta situācijas, kurās piemēro šo procedūru.

▌

(94)

Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo Programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasībās vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmantot, izvērtējot Programmas ietekmi.

(94a)

Tiek prognozēts, ka uz Copernicus un Galileo balstīto pakalpojumu izmantošana būtiski ietekmēs Eiropas ekonomiku kopumā. Tomēr ad hoc mērījumi un gadījumu izpēte pašlaik ir lielā pārsvarā. Komisijai ar Eurostat starpniecību būtu jānosaka attiecīgi statistikas mērījumi un rādītāji, kas būtu pamats sistemātiskai un autoritatīvai ES kosmosa darbību ietekmes uzraudzībai.

(95)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no komitejas, kurai būtu jātiekas īpašā sastāvā.

(95a)

Tā kā Programmas komponenti ir orientēti uz lietotāju, to īstenošanai un attīstībai ir nepieciešama nepārtraukta, efektīva lietotāju iesaistīšana, īpaši attiecībā uz pakalpojumu prasību definēšanu un validēšanu. Lai Programma būtu vērtīgāka lietotājiem, būtu aktīvi jātiecas pēc viņu ieguldījuma, pastāvīgi apspriežoties ar gala lietotājiem Savienības dalībvalstu publiskajā un privātajā sektorā un attiecīgā gadījumā starptautiskajās organizācijās. Šādā nolūkā būtu jāizveido darba grupa (“lietotāju forums”), lai palīdzētu Programmas komitejai apzināt lietotāju prasības, verificēt pakalpojumu atbilstību, kā arī identificēt sniegto pakalpojumu trūkumus. Komitejas reglamentā būtu jāparedz minētās darba grupas izveide, lai ņemtu vērā katra komponenta un katra komponenta pakalpojuma īpatnības. Kad vien iespējams dalībvalstīm būtu jāsniedz ieguldījums lietotāju forumā, sistemātiski un koordinēti apspriežoties ar lietotājiem valstī.

(96)

Labai publiskai pārvaldībai ir vajadzīga vienāda Programmas vadība, ātrāka lēmumu pieņemšana un vienlīdzīga piekļuve informācijai, tāpēc pārstāvjiem no struktūrām, kam uzticēti ar šo Programmu saistīti uzdevumi, varētu būt iespēja kā novērotājiem piedalīties saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 izveidotās komitejas darbā. Šim pašam nolūkam tādu trešo valstu un starptautisko organizāciju pārstāvjiem, kuras ar Savienību noslēgušas starptautisku nolīgumu, attiecībā uz Programmu vai tās komponentiem vai apakškomponentiem varētu būt iespēja piedalīties komitejā, ievērojot drošības prasības un kā paredzēts šāda nolīguma noteikumos. Pārstāvji no struktūrām, kurām uzticēti ar Programmu saistīti uzdevumi, no trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām nav tiesīgi piedalīties komitejas balsošanā. Nosacījumi novērotāju un ad hoc dalībnieku dalībai būtu jānosaka komiteju reglamentā.

(97)

Lai nodrošinātu Programmas panāktā progresa efektīvu novērtēšanu tās mērķu sasniegšanā, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz grozījumiem X pielikumā, vajadzības gadījumā pārskatot vai papildinot rādītājus un papildinot šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveidi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(98)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tas pārsniedz ikvienas atsevišķas dalībvalsts finansiālās un tehniskās iespējas, un to, ka šo programmu mēroga un ietekmes dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(99)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Programmas drošības prasību īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011. Dalībvalstīm būtu jāspēj veikt maksimālu kontroli pār Programmas drošības prasībām. Pieņemot īstenošanas aktus Programmas drošības jomā, Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no komitejas, kurā ir dalībvalstu pārstāvji īpašā drošības sastāvā. Minētos īstenošanas aktus būtu jāpieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 182/2011. Ņemot vērā drošības jautājumu sensitīvo raksturu, priekšsēdētājam būtu jācenšas rast tādus risinājumus, kuriem ir visplašākais iespējamais atbalsts komitejā. Gadījumos, kad komiteja nesniedz atzinumu, Komisijai nevajadzētu pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka Programmas vispārējās drošības prasības,