Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija par Eiropas Komisijas darba programmu 2019. gadam

(2019/C 86/01)

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK),

ņemot vērā

—	Eiropas Komisijas 2019. gada darba programmu (1);

—	2012. gada februāra Protokolu par sadarbību ar Eiropas Komisiju;

—	Kopīgo deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm 2018. un 2019. gadā;

1.

uzsver, ka 2019. gads Eiropas Savienības nākotnei būs izšķirošs, jo tiek apšaubīti paši tās pamati; tādēļ uzsver, ka ir obligāti nepieciešams iedzīvotājiem tuvāko līmeni sasaistīt ar Eiropas līmeni un iesaistīt vietējos un reģionālos pārstāvjus un Eiropas iedzīvotājus ES rīcībpolitiku veidošanā un īstenošanā, it īpaši, atbilstīgi piemērojot aktīvu subsidiaritāti un īstenojot daudzlīmeņu pārvaldības principu;

2.

aicina laikus vienoties par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gada maijā, lai nodrošinātu jauno ES programmu savlaicīgu uzsākšanu, un atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu, ka nākamajai DFS vajadzētu atbilst vismaz 1,3 % no ES 27 valstu NKI;

3.

pauž nožēlu, ka Komisijas ierosinātajā daudzgadu budžetā nav skaidra dzimumu līdztiesības elementa. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantu dzimumu līdztiesība Savienībai ir jāņem vērā visās politikas jomās un visās savās darbības, lai sekmētu vīriešu un sieviešu vienlīdzību. Turklāt dzimumu līdztiesības ievērošana budžeta plānošanā būtu jāpadara visaptverošāka, plašāka un sistemātiskāka;

4.

pauž cerību, ka Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste laikus panāks vienošanos par AK nodomu izstādies no ES, saglabājot četras pārvietošanās brīvības. RK sagaida, ka Komisija to iesaistīs sarunās par AK un ES turpmāko sadarbību pēc 2019. gada 30. marta, lai varētu sniegt reģionālo un vietējo pašvaldību ieguldījumu produktīvās un ilgtspējīgās turpmākajās attiecībās;

Pilsoniskums, pārvaldība un labāks regulējums

5.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu nozīmes stiprināšanu, kurā atbalstīta Subsidiaritātes, proporcionalitātes un scenārija “Darīt mazāk, bet efektīvāk” jautājumu darba grupas ieteikumu īstenošana; šajā saistībā aicina Eiropas Parlamentu un Komisiju sadarbībā ar RK īstenot darba grupas ieteikumus un tādējādi palīdzēt Eiropā popularizēt aktīvu subsidiaritāti un jaunu darba stilu; apņemas turpināt dot ieguldījumu šajā īstenošanā, apkopojot Eiropas reģionu un pilsētu zināšanas un pieredzi, it īpaši ar subsidiaritātes uzraudzības tīkla, reģionālo centru (hubs) un REGPEX platformas starpniecību;

6.

pauž šaubas par to, vai priekšlikums atcelt laika maiņu divreiz gadā atbilst darba grupas ierosinātajām Eiropas pievienotās vērtības un koordinācijas prasībām, un brīdina par negatīvām sekām vietējām un reģionālajām pašvaldībām (it īpaši pierobežas reģionos);

7.

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri izmantot pārejas klauzulu, lai it īpaši nodokļu jomā varētu piemērot kvalificēta vairākuma balsošanu, kas atvieglotu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pavērtu iespēju ieviest taisnīgākas nodokļu sistēmas;

Darbvietas, izaugsme, ieguldījumi un kohēzijas politika

8.

kopā ar #CohesionAlliance partneriem aicina nekavējoties vienoties par tiesību aktu kopumu attiecībā uz kohēzijas politiku 2021.–2027. gadam, kurai arī turpmāk būtu jābalstās uz partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principiem. RK atgādina, ka kohēzijas politika ir Eiropas Savienības galvenā ieguldījumu politika, kuras mērķis ir stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju visā Eiropas Savienībā. Lai mazinātu dažādu reģionu attīstības līmeņu atšķirības un mazāk attīstīto reģionu atpalicību, Komiteja aicina īpašu uzmanību pievērst lauku rajoniem un reģioniem, ko skārusi rūpniecības restrukturizācija vai kas cieš no nopietniem pastāvīgiem un nelabvēlīgiem ģeogrāfiskajiem vai demogrāfiskajiem apstākļiem, tādiem kā, piemēram, salas, pārrobežu un kalnu reģioni;

9.

vērš uzmanību uz to, ka Komisijas 2019. gada darba programmā vispār nav norādīts uz tālākajiem reģioniem un ka to vajadzētu darīt vismaz saistībā ar 2017. gadā publicētā paziņojuma “Stiprāka un atjaunināta stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” īstenošanu. RK pauž cerību, ka Komisija turpinās veikt vajadzīgos pasākumus, lai veidotu jaunu pieeju tālākajiem reģioniem;

10.

saistībā ar centieniem uzlabot subsidiaritātes pārbaudi un stiprināt saikni starp labāku regulējumu un ES pilsētprogrammu ierosina izmantot pieredzi, kas gūta no Pilsētprogrammas partnerībām, kuras devušas pozitīvus rezultātus daudzlīmeņu pārvaldības pasākumu jomā; uzskata, ka 2018. gada novembrī pieņemtais rīcības plāns Pilsētprogrammas partnerībai mājokļu jomā pavērs ceļu Eiropas mājokļu programmai;

11.

ar bažām konstatē, ka publiskie ieguldījumi Eiropas Savienībā joprojām ir pārāk mazi un sadalīti nevienmērīgi, un par to liecina Komisijas centieni 2019. gada Eiropas pusgada ciklā īpašu uzmanību veltīt ilgtermiņa ieguldījumiem; tāpēc uzsver, ka Stabilitātes un izaugsmes paktā (SIP) iekļautā vienošanās par elastīguma iespējām jātransponē primārajos tiesību aktos; atkārtoti aicina veikt papildu pasākumus publisko ieguldījumu veicināšanai, piemēram, no SIP aprēķiniem izslēdzot valsts, reģionālo vai vietējo līdzfinansējumu ESI fondu finansētiem projektiem, kā tas jau ir paredzēts attiecībā uz līdzfinansējumu no ESIF;

12.

aicina Komisiju pēc apspriešanās ar visām galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp EIB, pieņemt pragmatisku pieeju attiecībā uz programmas InvestEU pārvaldības aspektiem;

13.

uzsver, ka lielu Eiropas pievienoto vērtību rada jaunatnei veltītas rīcībpolitikas un tādas programmas kā Erasmus+, Eiropas Solidaritātes korpuss un DiscoverEU, un norāda, ka tās jāpadara pieejamākas un jānodrošina vietējo un reģionālo pašvaldību iesaiste to īstenošanā. Būtu jāparedz prēmēšanas sistēma projektiem, kuriem ir augsta pievienotā vērtība, proti, kuros paredzēta jauniešu ar invaliditāti iesaiste un reģionālās un vietējās dimensijas izcelšana, jo īpaši lauku apvidos, bēgļu uzņemšanas zonās, ES tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās. Atbilstīgi jaunajai Jaunatnes stratēģijai RK atkārtoti aicina sākt RK un ierosinātā ES jaunatnes koordinatora strukturētu sadarbību;

14.

uzver: lai ES varētu maksimāli atraisīt savu pētniecības un inovācijas potenciālu, Komisijai un dalībvalstīm jānovērš reģionu atšķirības inovācijas jomā, un ierosina stiprināt saiknes starp programmu “Apvārsnis Eiropa” un reģionu pārdomātas specializācijas stratēģijām (S3);

15.

gaida, ka tiks publicēts paredzētais Koordinētais plāns mākslīgā intelekta attīstībai Eiropā, kuram būtu jāaptver arī vietējā un reģionālā līmeņa publiskais sektors, ņemot vērā vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi un iesaistīšanos ieguldījumu un mākslīgā intelekta ekosistēmas veicināšanā savās teritorijās;

Ekonomikas politika un ES sociālā dimensija

16.

uzsver, ka ilgtspējīgas attīstības mērķus būtu jācenšas sasniegt, uzskatot, ka tie ir vispārējs ES politikas pamatprincipu kopums, un tas konkrēti nozīmē, ka stratēģija “Eiropa 2020” būtu jānomaina ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem kā Eiropas pusgada ilgtermiņa mērķiem;

17.

vēlreiz pauž atbalstu centieniem izveidot eurozonas budžeta kapacitāti, kuras mērķis ir palielināt eurozonas noturību un panākt konverģenci ar nākamajām eurozonas dalībvalstīm. Tomēr šī budžeta kapacitāte ir jāfinansē no pašu resursiem, kas ir nošķirti no tiem, kuri paredzēti Eiropas Savienības budžeta finansēšanai, un lai nepieļautu, ka šīs kapacitātes veidošana ietekmē 27 dalībvalstīm pieejamās ES programmas. Turklāt šī kapacitāte nebūtu jāņem vērā, kad tiek aprēķināts ES budžeta maksimālais apmērs;

18.

uzsver, ka konkrētām valstīm adresēto ieteikumu zemie īstenošanas rādītāji saistīti ar līdzatbildības, finansējuma un administratīvo spēju trūkumu visos līmeņos, un tāpēc atkārtoti izvirza priekšlikumu izstrādāt rīcības kodeksu attiecībā uz vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti Eiropas pusgadā;

19.

pauž bažas par to, ka vietējās un reģionālās pašvaldības nav guvušas pietiekamu labumu no ES finansētajiem spēju veidošanas pasākumiem pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros; atkārtoti aicina Komisiju izstrādāt vienotu pamatnostādņu kopumu, lai koordinētu visus ES finansētos spēju veidošanas pasākumus;

20.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izstrādāt noteikumus, kas paredz aplikt ar nodokļiem peļņu, kuru starptautiskas korporācijas guvušas digitālajā ekonomikā; uzsver arī, ka vajadzīga juridiska Eiropas definīcija jēdzienam “digitālo uzņēmumu virtuāla pastāvīga darījumdarbības vieta”;

21.

aicina Komisiju cieši uzraudzīt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu un pauž bažas par attiecīgo budžeta līdzekļu samazinājumu; uzskata, ka šajā saistībā ir svarīgi atzīt spēcīgo teritoriālo komponentu, kas piemīt pīlāra īstenošanai; mudina Komisiju un Eiropas likumdevēju paātrināt Eiropas Darba iestādes izveides procesu un iekļaut tās valdē dalībvalstu reģionālo pašvaldību pārstāvi;

22.

atzinīgi vērtē ekspertu grupas “Sociālā ekonomika un sociālie uzņēmumi”, kurā ir pārstāvēta arī RK, neseno izveidi, un mudina Eiropas Komisiju nākt klajā ar tiesisku regulējumu, kurā būtu ietvertas kopējas definīcijas, kas attiektos uz dažādiem Eiropas sociālās ekonomikas dalībnieku veidiem, piemēram, kooperatīviem, savstarpējām sabiedrībām, apvienībām un nodibinājumiem;

23.

ierosina izveidot Eiropas bērnu garantiju, kas būtu Eiropas sociālo tiesību pīlāra 11. principa īstenošanas instruments un kas pavērtu iespēju uzlabot dramatiskos bērnu nabadzības un atstumtības rādītājus Eiropas Savienībā (26,4 % 2017. gadā). Minētajai garantijai būtu jākļūst par ESF+ neatņemamu sastāvdaļu;

Vienotā tirgus stratēģija, MVU, konkurence, rūpniecība un digitālais vienotais tirgus

24.

norāda, ka ir svarīgi izstrādāt integrētu rūpniecības stratēģiju un atkārtoti apstiprina apņemšanos panākt, ka šajā stratēģijā tiek ņemta vērā vietējo un reģionālo pašvaldību loma;

25.

aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par Mazās uzņēmējdarbības akta (“Small Business Act”) atjaunināšanu; it īpaši attiecībā uz MVU testu Komiteja aicina Komisiju ņemt vērā dažādas pārbaudāmo tiesību aktu, jo īpaši likumprojektu, īpatnības un veikt korektīvus pasākumus saskaņā ar REFIT;

26.

atkārtoti pauž apņemšanos sniegt atsauksmes par 2014. gadā pieņemto publiskā iepirkuma direktīvu īstenošanu vietējā un reģionālajā līmenī, ņemot vērā pašvaldību īpatsvaru publiskā iepirkuma jomā un ar mērķi novērtēt sociālo un vides kritēriju piemērošanu;

27.

aicina Komisiju 2019. gadā sākt pārskatīt valsts atbalsta tiesisko regulējumu, it īpaši Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu (VGAR), de minimis regulu un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu regulējumu, un censties visas attiecīgās ieinteresētās personas laikus iesaistītu konstruktīvā dialogā par reformu būtību;

28.

aicina Komisiju atvieglot platjoslas infrastruktūras izvēršanu, īpašu uzmanību pievēršot mazapdzīvotiem lauku apgabaliem ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kuros platjosla ir būtisks līdzeklis, lai sniegtu efektīvus sabiedriskos pakalpojumus, piesaistītu gados jaunus iedzīvotājus un veidotu jaunus uzņēmumus; tie ir apgabali, kuros uzņēmējiem nav komerciālu interešu un kuros līdz ar to tirgus nedarbojas. Tas palīdzētu likvidēt ES digitālo plaisu un izveidot saskaņotu Eiropas digitālās inovācijas centru tīklu;

29.

aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem, kā risināt ar sadarbīgo un digitālo ekonomiku saistītus regulējuma jautājumus; jo īpaši aicina izstrādāt ES direktīvu par platformu darbu, pamatojoties uz LESD 153. panta 2. punkta b) apakšpunktu, lai noteiktu minimālos standartus taisnīgiem darba apstākļiem digitālajā ekonomikā;

Lauksaimniecība un mežsaimniecība, sabiedrības veselība un patērētāju aizsardzība

30.

aicina pilnveidot KLP, lai tā kļūtu par lauksaimniecības politiku, kas ir vienkāršāka, taisnīga, ilgtspējīga un solidāra un kas dod labumu lauksaimniekiem, reģioniem, patērētājiem un iedzīvotājiem, un aicina nodrošināt tiešo maksājumu lielāku iekšējo un ārējo konverģenci, ieviest efektīvus krīzes pārvaldības instrumentus lauksaimnieku ienākumu stabilizēšanai un vairāk izmantot daudzlīmeņu pārvaldību nacionālo stratēģisko plānu izstrādē un īstenošanā;

31.

pievienojas Eiropas Parlamenta (2) aicinājumam izstrādāt Lauku, kalnu un attāliem apvidiem paredzētu ES programmu, kas veicinātu sociālo un ekonomisko attīstību, ekonomikas izaugsmi un dažādošanu, sociālo labklājību, dabas aizsardzību, kā arī sadarbību un savstarpējus savienojumus ar pilsētu teritorijām, lai stiprinātu kohēziju un nepieļautu teritoriālu sadrumstalotību;

32.

aicina arī izstrādāt ES stratēģiju demogrāfisko pārmaiņu skartajiem reģioniem, lai šis jautājums tiktu vairāk ņemts vērā visās ES politikās – kohēzijas, inovācijas, transporta, veselības, sociālajā, nodarbinātības, IKT, lauku attīstības, migrācijas politikā u. c. Stratēģijā būtu jāiekļauj izmaksu analīze un prognozes valsts, reģionālā un vietējā līmenī, kā tas norādīts RK atzinumā “ES risinājumi demogrāfijas problēmai”;

33.

uzsver, ka inovācijas un digitālie risinājumi ir īpaši svarīgi viedo ciematu attīstībai, pilsētu centru un lauku apvidu revitalizācijai; aicina Komisiju apzināt situāciju un veikt turpmākus pasākumus pēc darbībām, kas īstenotas saskaņā ar ES viedo ciematu rīcības plānu;

34.

plāno paust viedokli par ES meža stratēģijas vidusposma pārskatīšanu, kas paredzēta 2018. gada decembrī, un norāda, cik svarīgi ir novērst mežu izciršanu, kā arī veicināt mežu atjaunošanu un pārveidošanu;

35.

atzinīgi vērtē to, ka EJZF turpinās darbību, būdams īpašs un vienkāršots fonds, kura budžets paredzēts jūras nozaru izaugsmei un kurš ļauj veikt transversālas darbības saistībā ar citām Eiropas programmām; aicina, lai EJZF budžets un dalītās pārvaldības īpatsvars paliktu iepriekšējās programmas līmenī. ES ekskluzīvās zvejas un akvakultūras zonas, jūras nozaru ekonomikas attīstība, atbalsts ostām, vides jautājumi un jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšana saskarsies ar ievērojamiem izaicinājumiem laikposmā pēc 2020. gada, un tāpēc tie būtu jāatbalsta ar EJZF. RK aicina atcelt pienākumu izmantot EJZF paredzētos finanšu instrumentus, lai atbalstītu akvakultūru un produktu pārstrādi;

36.

pauž nožēlu par to, ka pēc ES veselības programmas iekļaušanas ESF+ ir samazināti finanšu līdzekļi ES finansētām veselības jomas iniciatīvām, un aicina veikt pasākumus un piešķirt finansējumu šā samazinājuma kompensēšanai;

37.

aicina Komisiju izvērtēt esošās pārtikas marķēšanas sistēmas un ierosināt obligātu, vienotu Eiropas krāsu marķējuma sistēmu, ko izmantotu visā ES, lai pārtikas produktu iepakojuma priekšpusē sniegtu patērētājiem skaidru informāciju par 100 gramiem attiecīgā produkta un tādējādi veicinātu veselīgākus ēšanas paradumus. Tāpat būtu jāievieš īpaši kritēriji produktu uzturvērtības un veselīguma norādēm;

38.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas elektronisko pacienta medicīnisko karti, lai uzlabotu pacientu ārstēšanu visos reģionos un dalībvalstīs; aicina Komisiju minētajā priekšlikumā rūpīgi izvērtēt datu aizsardzības un sadarbspējas jautājumus;

Tūrisms un kultūra

39.

atkārtoti aicina Komisiju rūpīgi pārskatīt 2010. gada tūrisma stratēģiju, izstrādājot skaidri formulētu daudzgadu darba programmu;

40.

aicina turpināt darbu pēc Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) un izstrādāt jaunu Eiropas rīcības plānu attiecībā uz kultūras mantojumu;

Enerģētikas savienība, klimata politika un vide

41.

iestājas par daudzlīmeņu pārvaldības mehānisma izveidi, lai efektīvi īstenotu tiesību aktu kopumu “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, nodrošinot, ka nacionālie enerģētikas un klimata plāni tiek sagatavoti ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un paredz izstrādāt vietējā un reģionālā līmenī noteikta devuma sistēmu, kas papildinātu Parīzes nolīgumā iekļauto nacionāli noteikto devumu (NND);

42.

saistībā ar ceturto ziņojumu par Enerģētikas savienības stāvokli uzsver, ka ir svarīgi veicināt taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, īpašu uzmanību pievēršot reģioniem, kurus šāda pārkārtošana skars visvairāk, piemēram, reģioniem, kas ir īpaši atkarīgi no fosilā kurināmā rūpniecības, un salām, īpaši tām, kuras nav savstarpēji savienotas, piemēram, tālākajos reģionos. Šajā saistībā RK atzinīgi vērtē jau sāktos enerģētiskās nabadzības novēršanas pasākumus un uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību lielo nozīmi to īstenošanā;

43.

aicina Komisiju uzraudzīt jaunā elektroenerģijas tirgus modeļa sociāli ekonomisko ietekmi uz visām ES dalībvalstīm un reģioniem;

44.

atzinīgi vērtē nesen publicēto paziņojumu “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”, kurā paredzēts, ka ES līdz 2050. gadam kļūs klimatneitrāla, un atzīta vietējo un reģionālo pašvaldību centrālā loma; uzsver, ka šīs stratēģijas īstenošanas pasākumos jāievēro daudzlīmeņu pārvaldības princips, oficiāli jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības, jo īpaši integrējot vietējā un reģionālā līmenī noteikto devumu sistēmu nacionālajos klimata un enerģētikas plānos, un minētās stratēģijas pamatā jābūt tādām iniciatīvām kā Pilsētas mēru pakts; uzsver, ka šie centieni ir cieši jāsaista ar aprites ekonomikas stratēģiju un Enerģētikas savienību, pārliecinoties, ka sociālekonomiskās sekas, ko rada nepieciešamās pārejas, ir taisnīgi sadalītas, lai panāktu taisnīgu pāreju;

45.

aicina Eiropas Komisiju sadarbībā ar RK sagatavot stratēģisku un integrētu 8. vides rīcības programmu un apņemas aktīvi darboties Tehniskajā vides jomas sadarbības platformā. RK arī aicina iesaistīt pašvaldības ES vides politikas īstenošanas pārskata otrajā ciklā;

46.

aicina Eiropas Komisiju ierosināt visaptverošu plānu, kā līdz 2020. gadam uzlabot ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas īstenošanu, sniedzot stratēģiskas norādes ES dalībvalstīm, un jo īpaši, formāli atzīstot vietējo un reģionālo pašvaldību būtisko lomu; sagaida turpmāku ciešu sadarbību ar Eiropas Komisiju, lai proaktīvi sagatavotu politikas satvaru laikposmam pēc 2020. gada, gaidot COP15, kas 2020. gadā notiks Pekinā. Tam būs nepieciešama stingra apņemšanās ne tikai apturēt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu izzušanu, bet arī tās atjaunot, kā arī vērienīgs, iekļaujošs bioloģiskās daudzveidības politikas satvars līdz 2030. gadam, kas spētu panākt KBD redzējumu 2050. gadam ilgtspējīgas attīstības mērķu kontekstā;

47.

aicina Komisiju noturības pret katastrofām principus labāk iekļaut visās ES rīcībpolitikās un fondos, lai palielinātu dalībvalstu un pašvaldību spēju novērst gan dabas, gan cilvēka izraisītas katastrofas, kā arī tām sagatavoties, reaģēt uz tām un no tām atgūties; to varētu veikt, vairojot izpratni par risku, arī ieviešot viennozīmīgu riska analīzes metodi un veicot mērķtiecīgus un aizvien precīzākus pētījumus, lai ne tikai izprastu konkrētu teritoriju neaizsargātību, bet arī izvērtētu tiešus un netiešus ekonomisko zaudējumus, kurus kāda teritorija var ciest, ja to skar ekstremāla dabas parādība;

48.

atkārtoti aicina izstrādāt ES ceļvedi velotransporta jomā, lai ņemtu vērā pieaugošo pieprasījumu pēc saskaņotas rīcības ES līmenī;

Tiesiskums, drošība, pamattiesības un migrācija

49.

atkārtoti aicina Komisiju atbalstīt vietējo un reģionālo pašvaldību centienus risināt radikalizācijas problēmu un tāpēc sagatavot vietējām un reģionālajām pašvaldībām domātas vadlīnijas par preventīvu stratēģiju izstrādi radikalizācijas novēršanai;

50.

aicina stiprināt demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzības procedūras un mehānismus, kurus varētu iekļaut Savienības paktā;

51.

atzinīgi vērtē ierosināto ANO globālo paktu par migrāciju un mudina visas ES dalībvalstis to parakstīt 10. un 11. decembrī Marrākešā notiekošajā sanāksmē un to ratificēt; uzsver, ka šis pakts ir būtiska daļa no tādas daudzpusējās un daudzlīmeņu pieejas migrācijas jomā, kādu atbalsta RK;

52.

uzsver, ka ES ārējo robežu efektīva un humāna pārvaldība, visaptverošas migrācijas politikas izstrāde, kā arī kopēja ES sistēma ar kopīgiem augstiem standartiem ir ļoti svarīgas visām pašvaldībām, pilsētām un reģioniem, it īpaši tiem, kas uzņem bēgļus, un tiem, kuri atrodas pie robežām un kurus visvairāk skar liels migrantu pieplūdums;

53.

lūdz Komisijai ierosināt drošus un pieejamus likumīgus papildu ceļus migrācijai uz Eiropas Savienību, piemēram, humanitārās vīzas un privātas sponsorēšanas programmas, un aicina dalībvalstis nekavējoties vienoties un ieviest jaunu ES pārmitināšanas sistēmu ar vērienīgiem mērķiem attiecībā uz aizsardzības nosacījumiem un labumguvēju skaitu; aicina Komisiju arī mudināt dalībvalstis izrādīt konkrētu solidaritāti ar tām dalībvalstīm, kuras ir visvairāk pakļautas migrācijas plūsmām, jo tas atbilst LESD 80. pantam un tajā nostiprinātajam solidaritātes principam un atbildības, tostarp tās finansiālo seku, taisnīga sadalījuma principam;

54.

mudina Komisiju vēl vairāk vienkāršot un paātrināt finansēšanas procedūras un atvieglot reģionu un pilsētu tiešu piekļuvi finanšu resursiem, kas paredzēti humanitāru krīžu pārvarēšanai un bēgļu integrācijai; ārkārtas palīdzību var sniegt dotāciju veidā, ko tieši piešķir vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras sakaras ar lielu migrācijas spiedienu, jo īpaši tām, kuras ir atbildīgas par nepavadītu nepilngadīgo migrantu uzņemšanu un integrāciju; aicina Komisiju arī pastiprināt centienus, lai atvieglotu Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību paraugprakses apmaiņu migrantu integrācijas jomā, un īpaši pievērsties vidējām un mazām pilsētām;

55.

par paraugu ņemot ES atbalstu bēgļu integrācijai un trešām valstīm paredzētās humānās palīdzības darbības, mudina Komisiju atbalstīt to cilvēku ar Eiropas pilsonību integrāciju, kuri ir spiesti pamest savas uzņemošās valstis politisku, ekonomisku vai humanitāru krīžu dēļ un kuri pretējā gadījumā, neraugoties uz to, ka viņi ir ES pilsoņi, izrādītos pilnīgi neaizsargāti;

Ārpolitika

56.

aicina Eiropas Komisiju pilnībā ņemt vērā vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumu un RK apvienoto konsultatīvo komiteju un darba grupu darbu, it īpaši tās 2019. gada progresa ziņojumus par kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, un atkārtoti norāda, ka esošās ES finansēšanas shēmas, it īpaši TAIEX un mērķsadarbības programmas, būtu vairāk jāpielāgo vietējā un reģionālā līmeņa ieinteresēto personu vajadzībām;

57.

atbalsta jaunu Eiropas teritoriālās sadarbības programmu, kas dalībvalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām pavērtu iespējas cieši sadarboties ar kandidātvalstu, potenciālo kandidātvalstu un kaimiņvalstu pašvaldībām; šajā saistībā aicina Komisiju atbalstīt ES pašreizējās makroreģionālās stratēģijas, kā arī jaunu stratēģiju izstrādi; mudina Komisiju arī atbalstīt vietējo un reģionālo pašvaldību pārrobežu sadarbības procesus, tostarp Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) veidā;

58.

paziņo par nodomu, it īpaši ar CORLEAP, RK darba grupas Ukrainas jautājumos un ES un Ukrainas līdzinieku partnerību starpniecību sniegt ieguldījumu stratēģiskajās debatēs par Austrumu partnerības iniciatīvas nākotni tās pastāvēšanas 10. gadadienā, ko atzīmēs 2019. gadā;

59.

aicina Eiropas Komisiju ņemt vērā darbu, ko RK, darbodamās Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālo un vietējo pašvaldību asamblejā (ARLEM), veikusi dienvidu kaimiņreģiona stabilizācijā, un it īpaši Nikosijas iniciatīvu Lībijas pašvaldību atbalstam, kas palīdz uzlabot vietējā līmeņa publiskos pakalpojumus Lībijā un atjaunot šo pašvaldību saikni ar starptautisko kopienu, izmantojot jau īstenoto paraugpraksi un paredzot pienācīgu finansējumu operatīvu iniciatīvu atbalstam;

60.

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri pievērsties tīšai dezinformācijai tiešsaistē gan Eiropas Savienībā, gan partnervalstīs, un pauž gatavību atbalstīt šos centienus;

61.

norāda, ka izpildes grupas, kura īsteno ES un ASV 2018. gada jūlija kopīgo deklarāciju, veiktais darbs ir galvenokārt vērsts uz sadarbību regulējuma jautājumos, un aicina saglabāt ES standartus, it īpaši augstus sanitāros, pārtikas un vides standartus; šajā saistībā uzsver: Komisijai jānodrošina, ka spēkā esošie darba tiesību standarti, kā arī juridiskie standarti produktu drošuma, datu, patērētāju un veselības un vides aizsardzības jomā netiek pazemināti ar mērķi apkarot tirdzniecības protekcionismu un panākt ASV sankciju atcelšanu;

62.

uzdod Komitejas priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, ES Padomes prezidentvalstīm Austrijai, Rumānijai un Somijai un Eiropadomes priekšsēdētājam.

---

(1)  COM(2018) 800 final.

(2)  Sk. EP 2018. gada 3. oktobra rezolūciju par lauku, kalnu un attālu apvidu īpašo vajadzību ņemšanu vērā.