Kopsavilkums
|
Ietekmes novērtējums par iniciatīvu pārtikas piegādes ķēdes uzlabošanai — netaisnīga tirdzniecības prakse
|
A. Rīcības nepieciešamība
|
Problēmas būtība un nozīme ES mērogā
|
Operatoru iespējas panākt izdevīgākus nosacījumus pārtikas piegādes ķēdē (PPĶ) ir atšķirīgas; vājākās puses (piem., lauksaimnieki) cieš no netaisnīgas tirdzniecības prakses (NTP). Nacionālie NTP režīmi ir atšķirīgi, un starp dalībvalstīm notiek minimāla koordinācija. Tādējādi operatori dažās dalībvalstīs netiek pietiekami aizsargāti, rodas atšķirīgi uzņēmējdarbības apstākļi starp dalībvalstīm un pastāv nenoteiktība pārrobežu tirdzniecībā.
|
Izvirzītie mērķi
|
NTP mazināšana veicina vienlīdzīgus konkurences apstākļus un sekmē efektīvu tiesisko aizsardzību operatoriem, kas saskaras ar NTP; tas veicina to KLP mērķu sasniegšanu, kas ir saistīti ar pietiekami augsta dzīves līmeņa panākšanu cilvēkiem, kuri ir iesaistīti lauksaimniecībā, palielina vājāko operatoru noturību un uzlabo PPĶ darbību.
|
Kāda ir ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība (subsidiaritāte)?
|
ES rīcība nodrošina vienotus obligātos noteikumus, uzlabo aizsardzību pret NTP un mazina šādas prakses ietekmi visā pārtikas piegādes ķēdē. Tā sekmē arī pietiekami augsta dzīves līmeņa panākšanu lauksaimniecības kopienai (LESD 39. pants) un saskaņotību un labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm; tā panākšana bez ES rīcības būtu sarežģīta.
|
B. Risinājumi
|
Risinājuma iespējas izvirzīto mērķu sasniegšanai — Vēlamais risinājums (ja ir).
|
Risinājumi ir iedalīti atkarībā no harmonizācijas, NTP aizliegumu tvēruma, aptvertajiem produktiem un operatoriem, izpildes un saskaņotības starp dalībvalstīm. Vēlamais risinājums: daļēja NTP noteikumu harmonizācija, aptverot lauksaimniecības un pārstrādes produktus, aizsargājot MVU, paredzot minimālās izpildes prasības un izpildes mehānismu ES līmenī.
|
Ieinteresēto personu viedokļi. Atbalsts konkrētiem risinājumiem
|
Vairums ieinteresēto personu, kas piedalījās atklātajā sabiedriskajā apspriešanā izteica stingru atbalstu ES rīcībai, tostarp prasību izpildei. (Lielie) mazumtirgotāji nepiekrīt, ka NTP tiek plaši izmantota, kā arī iebilst pret ES līmeņa pasākumiem.
|
C. Vēlamā risinājuma ietekme
|
Kādus ieguvumus nodrošinās vēlamais risinājums (ja tāds ir, pretējā gadījumā — galvenie risinājumi)?
|
Mazie operatori gūs labumu no NTP tiesību aktos paredzētās aizsardzības, un tā palielina viņu efektivitāti. Minētajiem ieguvumiem vajadzētu izplausties kā pozitīvai sociālai un ekonomiskai ietekmei uz sabiedrību.
|
Vēlamā risinājuma (ja tāds ir, pretējā gadījumā — galveno risinājumu) izmaksas
|
Nav sagaidāms, ka uzņēmumiem būs būtiskas atbilstības nodrošināšanas izmaksas. Sagaidāms, ka ietekme uz sabiedrību un vidi būs neitrāla vai pat pozitīva; izmaksas varētu rasties nacionālajām administrācijām (sk. turpmāk).
|
Ietekme uz MVU un konkurētspēju
|
MVU tiktu labāk aizsargāti, konkurētspēja kopumā pieaugs.
|
Nozīmīga ietekme uz valstu budžetiem un pārvaldi
|
Lielākajā daļā dalībvalstu jau ir spēkā daži NTP noteikumi; šīm dalībvalstīm administratīvās izmaksas būs ierobežotas. Pārējām dalībvalstīm izmaksas būs nedaudz lielākas, bet to dalībvalstu pieredze, kurās NTP tiesību akti jau ir spēkā, liecina, ka īstenošanas izmaksas kopumā ir zemas un ka tās var uzņemties esošās struktūras.
|
Cita nozīmīga ietekme
|
Noteikumi attieksies arī uz piegādātājiem no trešām valstīm.
|
Proporcionalitāte
|
Ir aptverti tikai MVU, visnelabvēlīgākie NTP veidi un jomas, kurās dalībvalstis pašas nevar sasniegt attiecīgos mērķus. Sagaidāmās izmaksas ir minimālas. Dalībvalstis var saglabāt savus režīmus un paredzēt plašāku šīs politikas tvērumu.
|
D. Turpmākie pasākumi
|
Politikas pārskatīšanas termiņš
|
Pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem, politiku katru gadu uzraudzīs ad hoc ekspertu grupa. Pilna pārskatīšana notiks pēc četriem gadiem.
|