EIROPAS KOMISIJA

Briselē,7.6.2018

COM(2018) 435 final

2018/0224(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2018) 291 final}
{SWD(2018) 307 final}
{SWD(2018) 308 final}
{SWD(2018) 309 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Pamatojums un mērķi

1.pētniecības un inovācijas pamatprogramma ar nosaukumu “Eiropas apvārsnis”, kurā iekļauti arī dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi (ko paredz Līgums par Eiropas Savienības darbību, “LESD”),

2.īpaša programma “Eiropas apvāršņa” īstenošanai ("LESD"),

3.pētniecības un mācību programma saskaņā ar Euratom līgumu, kas ir komplementāra programmai “Eiropas apvārsnis”, kā arī

4.attiecīgs ietekmes novērtējums un tiesību aktu finansiālie pārskati.

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu.../.../ES par Eiropas Aizsardzības fonda izveidi laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ierosināts izveidot īpašu programmu pētniecībai aizsardzības jomā.

“Eiropas apvārsnis” stiprinās Eiropas Savienības zinātniski tehnoloģisko bāzi, lai palīdzētu risināt lielākās mūslaiku globālās problēmas un sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). Tajā pašā laikā programma veicinās Savienības konkurētspēju, arī tās nozaru konkurētspēju. "Eiropas apvārsnis" palīdzēs īstenot Savienības stratēģiskās prioritātes un atbalsta Eiropas Savienības rīcībpolitikas izstrādi un īstenošanu. Strauji mainīgajā pasaulē Eiropas panākumi arvien vairāk kļūst atkarīgi no tās spējām pārvērst izcilus zinātniskos rezultātus inovācijā, kam ir reāla pozitīva ietekme uz mūsu ekonomiku un dzīves kvalitāti, un radīt jaunus tirgus ar lielāku skaitu kvalificēta darba vietu.

Lai sasniegtu šo mērķi, kā arī izmantotu iepriekšējās pamatprogrammas panākumus, "Eiropas apvārsnis" turpina integrēti atbalstīt visu PI ciklu.

Tiek saglabāts princips "vienots noteikumu kopums dalībai un rezultātu izplatīšanai", vienlaikus priekšlikumam noteikumus pilnveidojot.

Šajā priekšlikumā ir paredzēts, ka tas būs piemērojams no 2021. gada 1. janvāra, un tas tiek iesniegts 27 dalībvalstu Savienībai atbilstoši Eiropadomes 2017. gada 29. martā saņemtajam Apvienotās Karalistes paziņojumam par nodomu izstāties no Eiropas Savienības un Euratom, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu.

•Atbilstība spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Pamatprogramma ir Savienības lielprogramma, kas PI atbalsta no koncepcijas līdz komercializācijai. Tās mērķis – būt par komplementu finansējumam no valstīm un reģioniem. Pamatprogramma jau ir radījusi unikālo Eiropas pievienoto vērtību, atbalstot Eiropas mēroga konkurenci un sadarbību pašu labāko zinātnes un inovāciju sasniegumu nolūkos. Tā devusi zinātniskus atklājumus, uzlabojusi konkurenci un risinājusi sabiedrības problēmas. Jaunās ierosinātās pamatprogrammas “Eiropas apvārsnis” mērķis būs radīt vēl lielāku impulsu nekā rada pašreizējais „Apvārsnim 2020”, kas izpelnījies plašu atzinību kā Eiropas vērienīgo mērķu sasniegšanas līdzeklis. Pasaules mēroga konkurences apstākļos pētniecības un inovācijas attīstības temps padara publiskā sektora atbalstu PI svarīgāku nekā jebkad agrāk, sevišķi Savienības līmenī, kur tā pievienotā vērtība nav apstrīdama. Šis priekšlikums pilnībā saskan ar Komisijas PI darbu programmu, ieskaitot vispārējo mērķrādītāju – ieguldīt 3 % no Savienības IKP pētniecībā un izstrādē, kā arī ar paziņojumu "Atjaunota Eiropas programma pētniecībai un inovācijai – Eiropas izdevība veidot savu nākotni" (Eiropas Komisijas materiāls neformālajai vadītāju sanāksmei 2018. gada 16.–17. maijā).

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Priekšlikums visādi saskan ar citām Savienības politikas jomām. “Eiropas apvārsnis” tika izstrādāts, ņemot vērā pašreizējās Komisijas prioritātes, uz rezultātiem vērsta budžeta politiku (kas liek Savienības izdevumu programmām vairāk nekā citkārt nodrošināt atdevi), Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu, Savienības globālās stratēģijas īstenošanu un Komisijas priekšlikumu par nākamo Savienības ilgtermiņa budžetu.

Ieguldījumi PI būs komplementāri un abpusēji pastiprinoši ieguldījumiem no citām Savienības programmām. PI rezultātus izmantos sinerģijā ar citām Savienības programmām, lai sekmētu to ieviešanu valstu un reģionu līmenī, tādējādi maksimalizējot Eiropas inovācijas potenciālu. Tam papildus būs efektīva plašai sabiedrībai adresēta PI komunikācija un informatīvas kampaņas. PI atbalstīšanas un izmantošanas komplementaritāte un sinerģija visā ES ilgtermiņa budžetā tiks maksimalizēta stratēģiskā PI plānošanas procesā, kas būs gana elastīgs, lai ļautu Komisijai un Savienības iestādēm ātri reaģēt uz steidzamām vajadzībām un jaunām prioritātēm.

Šis priekšlikums turklāt pilnībā atbilst pieejai, ko izmanto ekonomiskās politikas koordinācijas Eiropas pusgada procesā. Šīs saiknes jāturpina un jāstiprina, pamatojoties uz attiecīgajām jau saskaņā ar „Apvārsni 2020” izdarītajām iemaksām, atbalstot strukturālās reformas, kas valstu pētniecības un inovācijas sistēmu kvalitāti un efektivitāti uzlabo trīs līmeņos: pirmkārt, ar būtisku ieguldījumu zinātniskajā un tehnoloģiskajā pētniecībā un inovācijā, otrkārt, padarot uzņēmējdarbības vidi labvēlīgāku inovācijai un mazāk pakļautu riskam, treškārt, nodrošinot ES pilsoņiem atbalstu pārejā, kas būs ātra un dažiem nemierīga, jo to virzīs inovācija, digitalizācija un globālās megatendences, kā mākslīgais intelekts un aprites ekonomika. 

Pamatprogrammas darbības jāizmanto, lai samērīgi, bez dublēšanās un neizspiežot privāto finansējumu, izlabotu tirgus nepilnības un neoptimālus ieguldījumu apstākļus, un tām jārada skaidra Eiropas pievienotā vērtība. Tas nodrošinās programmas darbību un ES valsts atbalsta normu konsekventu izpildi, nepieļaujot iekšējā tirgus konkurences kropļojumus.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Savienībai ir dalīta (paralēla) kompetence šajā jomā, pamatojoties uz LESD 4. panta 3. punktu. Lai risinātu problēmas, ar kurām Eiropa šobrīd saskaras, Savienībai ir jāiegulda PI, lai ieekonomētu caur apjomu, tvērumu un tempu. Savienības finansēti PI pasākumi rada uzskatāmu labumu salīdzinājumā ar PI atbalstu no valstīm un reģioniem, jo tie: rada kritisko masu globālu problēmu risināšanai, ar konkurenciālu finansējumu stiprina Savienības zinātnisko izcilību, rada pārrobežu un daudznozaru tīklus, stiprina cilvēkkapitālu, strukturē valstu PI sistēmas, paaugstina Savienības konkurētspēju, rada jaunas tirgus iespējas.

•Proporcionalitāte

Savienības līmeņa darbības ļaus starpvalstu sadarbībai un globālai konkurencei nodrošināt, ka tiek atlasīti labākie projekti. Tas paaugstina izcilības līmeni un padara redzamus vadošo PI, kā arī atbalsta starpvalstu mobilitāti un pievilina labākos talantus. Savienības līmeņa programmai ir vislabāk iespējams atbalstīt riskpilnu ilgtermiņa PI, tādējādi dalot risku un radot plašu tvērumu un ietaupījumu caur apjomu, ko nevarētu paveikt citādi. Tiks meklētas savstarpējas saiknes ar valstu iniciatīvām, it īpaši inovācijas jomā.

Tāpat tā var dot atbalsta punktu publiskiem un privātiem ieguldījumiem PI, veicināt Eiropas PI tālāku nostiprināšanu un paātrināt novāciju komercializāciju un izplatīšanu. Savienības līmeņa programmas var atbalstīt arī politikas veidošanu un tās mērķu noteikšanu.

Ierosinātie pasākumi nepārkāpj Savienības mērķu nospraustās robežas.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Tāpat kā agrāk, tiesību akts ir regulas veidā, jo tas saņēmējiem rada tiesības un pienākumus, kas uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojami visās Savienības dalībvalstīs un valstīm, kas iesaistītas pamatprogrammā.

3.RETROSPEKTĪVO IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Retrospektīvie izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Šis priekšlikums ir balstīts uz atsauksmēm no ieinteresētajām personām, pašreizējo programmu starpposma izvērtēšanas konstatējumiem, iepriekšējo programmu retrospektīviem izvērtējumiem un prognozēšanas darbībām.

(a)turpināt vienkāršošanu,

(b)atbalstīt revolucionāru inovāciju,

(c)radīt lielāku ietekmi, koncentrējoties uz uzdevumiem un pilsoņu iesaisti,

(d)palielināt sinerģiju ar citām Savienības finansētām programmām un politikas pasākumiem,

(e)pastiprināt starptautisko sadarbību,

(f)stiprināt atklātumu un

(g)racionalizēt finansēšanu.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

·“Apvāršņa 2020” triju pīlāru struktūra saglabājama, lai gan vajadzīga labāka saikne starp pīlāriem,

·sekmīgajām individuālo pētnieku shēmām (Eiropas Pētniecības padome, Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības) vajadzīgs lielāks budžets,

·galvenajam finansēšanas modelim jāpaliek dotācijām, bet piemērotos gadījumos komplementāri jāizmanto specializēti finansēšanas instrumenti,

·jāsniedz atbalsts pasākumiem, kuri palīdz izplatīt izcilību vai tajā dalīties,

·dalības paplašināšanai svarīgi ir mazāka apmēra kopdarbības projekti,

·pētnieciskiem uzdevumiem ir visas tās īpašības, kas to ietekmi spēj padarīt vēl lielāku,

·pilsoņi jāpadara vairāk iesaistīti pamatprogrammā,

·Eiropas Inovācijas padomei būtu jābūt Eiropas inovācijas paātrinātājai,

·vajadzīgs veicināt starptautisko sadarbību, lai risinātu globālās problēmas,

·datiem un zinībām, ko radījuši Savienības finansēti projekti, jābūt pieejamiem visiem,

·PI pasauli ir vajadzīgs padarīt vienkāršāku,

·sinerģiju ar citām Savienības programmām ir grūti panākt, bet tas ir jādara,

·jāpastiprina uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un pētniecības uzdevumu plānošanas process,

·jāturpina vienkāršošanas centieni un

·svarīgi ir izmērīt ietekmi un darīt to zināmu.

•Ārējo ekspertu konsultācijas

Komisija plaši izmantoja ārējo ekspertu atzinumus. To vidū jāmin Paskāla Lamī [Pascal Lamy] vadītās augsta līmeņa grupas ieteikumi un atzinumi, kas izklāstīti 2017. gada jūlija ziņojumā LAB – FAB – APP: Investing in the European future we want, Report of the independent High Level Group on maximising the impact of EU Research & Innovation Programmes.

2017. gada janvārī tika izveidota Eiropas Inovācijas padomes Augsta līmeņa novatoru grupa, un tai tika uzdots atbalstīt Eiropas Komisiju Eiropas Inovācijas padomes attīstīšanā. 2018. gada janvārī tika pieņemts ziņojums Europe is back: Accelerating breakthrough innovation ar 14 ieteikumiem.

Ievērojot ieteikumu Lamī ziņojumā par uzdevumiem pētniecībai, tika iecelts ārējais eksperts, kurš konsultē Komisiju par pieeju, kas vērsta uz uzdevumiem. 2018. gada februārī prof. Mariana Macukato [Mazzucato] iesniedza ziņojumu Mission-Oriented Research & Innovation in the European Union - A problem-solving approach to fuel innovation-led growth 1 , ieteikdama piecus galvenos atlases kritērijus Savienības līmeņa uzdevumiem.  

Turklāt Augsta līmeņa stratēģijas grupa rūpniecības tehnoloģijas jautājumos prof. Jirgena Ritgersa [Jürgen Rüttgers] vadībā ierosināja jaunu definīciju galvenajām pamattehnoloģijām un ieteikumus par to, kā maksimalizēt to ieguldījumu iekļaujošā izaugsmē un demokrātiju, labklājību, lielāku vienlīdzību un labākas darba vietas.

Plašs saraksts, kurā iekļauti no augsta līmeņa grupu un pētījumu ziņojumi, ir dots ietekmes novērtējuma pielikumā.

•Ietekmes novērtējums

Šo priekšlikumu atbalsta ietekmes novērtējums. Regulējuma kontroles padome atzinums bija “pozitīvs ar atrunām”, un tas ieteica labāk aprakstīt i) līdzsvaru starp pamatprogrammas pīlāriem, ii) EIP un PI uzdevumu pamatojumu un pievienoto vērtību, iii) vienkāršotos izpildes mehānismus 2 .

Globāli konkurētspējīgā, arvien vairāk uz zināšanām balstītā ekonomikā tādam ekonomiski attīstītam reģionam kā Eiropa PI nosaka ražīgumu un konkurētspēju – aptuveni divas trešdaļas Eiropas ekonomikas izaugsmes pēdējos gadu desmitos ir veicinājusi inovācija. Tās virza un balsta jaunu un labāku darba vietu radīšanu un zinībietilpīgas nodarbošanās attīstību, kam Eiropā atbilst vairāk nekā 33 % no nodarbināto kopskaita. Eiropai ilgtspējīgi jāsaglabā un pat jāpastiprina tehnoloģiju, rūpniecības un inovācijas spējas stratēģiski nozīmīgās jomās, uz kurām balstās mūsu sabiedrība, tautsaimniecība un starptautiskās saistības.

Ir jādara vairāk, lai Eiropā veicinātu plašu inovāciju, kas ir pamats Eiropas sociālekonomiskā modeļa un vērtību saglabāšanai. Programmas turpināšanas paredzamā ietekme tika analizēta ietekmes novērtējumā. Salīdzinājumā ar pašreizējo programmu tiek paredzēts, ka no “Eiropas apvāršņa” radīsies:

·Jaunas un plašākas zināšanas un tehnoloģijas, kas veicina zinātnisko izcilību un nozīmīgu zinātnes ietekmi. Pamatprogramma turpinās veicināt vadošo pētnieku un novatoru pārrobežu kopdarbību, lai kļūtu iespējama publiskā un privātā sektora ieguldījumu starpvalstu un starpnozaru koordinēšana. “Apvārsnis 2020” jau ir piesaistījis pasaulē vislabākās pētniecības iestādes un pētniekus, atbalstījis 340 000 pētnieku un attīstījis kvalificētu Eiropas cilvēkkapitālu. „Apvāršņa 2020” zinātniskās publikācijas ir pasaules klase (uz tām atsaucas vairāk nekā divas reizes vairāk nekā vidēji pasaulē) un ir veicinājušas nozīmīgus zinātniskus atklājumus.

·Pozitīva ietekmi uz izaugsmi, tirdzniecību un ieguldījumu plūsmu un kvalitatīvām darba vietām un pētnieku starptautisko mobilitāti Eiropas Pētniecības telpā. Gaidāms, ka 25 gados pamatprogramma palielinās IKP vidēji par 0,08–0,19 %, kas nozīmē, ka katrs ieguldītais euro tajā pašā laikposmā spēj radīt peļņu līdz 11 EUR no IKP. Savienības ieguldījumi PI tieši radīs aptuveni līdz 100 000 darba vietu PI pasākumos “investīciju posmā” (2021–2027). Gaidāms, ka pamatprogrammas radītā ekonomiskā aktivitāte netieši veicinās līdz 200 000 darba vietu ieguvumu 2027.–2036. gadā un no tām 40 % būs augsti kvalificētiem darbiniekiem.

·Būtiska ietekme uz sociālo jomu un vidi. Šī ietekme radīsies, izplatot, izmantojot un pārņemot zinātnisko pētījumu rezultātus un tos pārvēršot jaunos produktos, pakalpojumos un procesos, kas savukārt palīdzēs sekmīgi īstenot politiskus mērķus, kā arī sociālo un ekoloģisko inovāciju.

Šo ietekmi nozīmē, ka Savienības PI programmas neturpināšanas (t. i., Eiropas integrācijas trūkuma radītās) potenciālās izmaksas būtu būtiskas. Neturpināšana varētu izraisīt konkurētspējas un izaugsmes mazināšanos (līdz 720 miljardiem EUR no IKP zaudējumu 25 gados 3 ), krasu samazinājumu privātajos un valstu ieguldījumos, kas pašlaik tiek stimulēti ar Savienības līmeņa līdzfinansējumu, un ievērojamus zaudējumus sociālā, vidiskā un tautsaimnieciskā aspektā.

Turklāt jaunā programma vēl vairāk vienkāršos noteikumus, palielinās juridisko noteiktību un samazinās administratīvo slodzi atbalsta saņēmējiem un programmu administratoriem.

•Vienkāršošana

Vienkāršošana ir būtiski svarīga, lai sasniegtu "Eiropas apvāršņa" mērķus. Lai varētu piesaistīt labākos pētniekus un novatoriskākos uzņēmējus, dalības administratīvajai slodzei ir jābūt iespējami mazai.

Galvenie vienkāršošanas elementi, kas pa lielākai daļai ietverti noteikumos par dalību un izplatīšanu (sīkāka informācija tālāk):

–“Apvārsnim 2020” piemēroto vienkāršošanas pasākumu nepārtrauktība, kas gāja pie sirds dalībniekiem, piemēram, trīs pīlāru programmu struktūra, vienkāršais finansēšanas modelis un dalībnieku portāls.

–Finansēšanas vienkāršošana: pieeja partnerībai, piemēram, tiek racionalizēta – tikai trīs veidi un skaidri kritēriji to atlasei un īstenošanai, kas nodrošina, ka tie tuvina "Eiropas apvāršņa" vispārīgos un specifiskos mērķus.

–Pastāvošās reālo izmaksu atlīdzināšanas sistēmas vēl lielāka vienkāršošana, īpaši personāla izmaksu ziņā.

–Saņēmēja parastās grāmatvedības prakses plašāka akceptēšana, it īpaši attiecībā uz iekšējiem norēķiniem un pakalpojumiem, kas aptvertu arī “Apvārsnim 2020” līdzvērtīgas lielās pētniecības infrastruktūras.

–Vienkāršoto izmaksu iespēju plašāka izmantošana, kas noteikta jaunajā Finanšu regulā, it īpaši projektu finansēšana ar fiksētām summām piemērotās jomās, un ņemot vērā pieredzi, kas gūta „Apvāršņa 2020” izmēģinājuma programmā.

–Lielāka paļaušanās uz citu revīziju rezultātiem, lai mazinātu revīzijas slodzi saņēmējiem, kas piedalās vairākas Eiropas Savienības finansēšanas programmās.

–Paplašināts Saņēmēju garantiju fonds (pārsaukts par Savstarpējās apdrošināšanas mehānismu) visu tieši pārvaldīto Savienības programmu līdzekļu saņēmējiem un darbībām, uz kurām neattiecas "Apvāršņa 2020" (185. panta iniciatīvas).

–Izcilības zīmoga akceptēšana – par to priekšlikumi var saņemt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda+ vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

–Priekšlikuma izvērtēšanas un atlases procesa galveno elementu saglabāšana visās “Eiropas apvāršņa” daļās. Tomēr tiks meklētas plašākas ekspertu zināšanas atbilstīgi uzaicinājumu tvērumam, ieskaitot lietotāju grupu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju zināšanas 4 . Jaunums uz uzdevumu balstītā pieejā būs ceļš no izcilības un ietekmes novērtēšanas tikai atsevišķu priekšlikumu līmenī uz novērtēšanu, kas skar arī izcilu priekšlikumu saderību portfelī. Lai gan galvenie principi ir iepriekš izklāstīti noteikumos, darba programmas sniegs papildu informāciju par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju piemērošanu atkarībā no uzaicinājumu mērķiem un instrumentiem (piemēram, aspektus, kas jāņem vērā novērtēšanas procedūrās).

Papildus tiesību aktiem par "Eiropas apvārsni" tiks veikti pasākumi, kas vienkāršos pamatprogrammas īstenošu, sākot ar dotāciju nolīguma paraugiem un aptverot visus procesus, dokumentāciju, palīdzības dienestus, atbalsta pakalpojumus un IT sistēmas, vēl vairāk mazināt administratīvo slodzi dalībniekiem un paātrinot piešķiršanas procesu. Komisija izstrādās uzlabotās īstenošanas rīkus līdztekus likumdošanas procesam, apspriežoties ar ieinteresētajām personām.

•Pamattiesības

Šī regula nodrošina pamattiesību ievērošanu un ņem vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītos principus.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Visu priekšlikumu budžets ir norādīts pašreizējās cenās. Pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi, Komisija var turpināt izmantot izpildaģentūras “Apvārsnis Eiropa” īstenošanai.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un pārskatu sniegšanas kārtība

Komisija var palielināt izpildaģentūrām piešķirtā budžeta daļu atkarībā no obligātās izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātiem. Ņemot vērā jaunos elementus jaunās pamatprogrammas tvērumā (piem., uzdevumus un Eiropas Inovācijas padomi) un lielāku piešķiramo budžetu, būs vajadzīgas izmaiņas aģentūru pilnvarās 5 .

Šī pieeja palīdzēs samazināt administratīvās izmaksas, uzlabot sinerģiju ar citām programmām un lielāku uzmanību veltīt sniegumam.

Pasākumi, kuriem ir īpaši būtisks politikas saturs, principā ir izslēgti no to pasākumu loka, kurus var deleģēt izpildaģentūrām, taču atbilstoši rezultātu izplatīšanas un izmantošanas stratēģijai tiks stiprināta atgriezeniskā saite, ko šīs aģentūras sniegs Komisijai, lai tādējādi sekmētu politikas veidošanu, balstoties uz faktiem.

Izvērtēšanas tiks veiktas saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā 6 , kurā visas trīs iestādes apstiprināja, ka turpmākas rīcības variantu ietekmes novērtējumu pamatā vajadzētu būt esošo tiesību aktu un rīcībpolitiku izvērtējumiem. Izvērtējumos tiks novērtēta programmas reālā ietekme, balstoties uz Programmas rādītājiem/mērķrādītājiem, būs detalizēta analīze, kādā mērā Programma ir uzskatāma par relevantu, lietderīgu, efektīvu un tādu, kas dod pietiekamu Savienības pievienoto vērtību un ir saskanīga ar citām Savienības rīcībpolitikām. Tajos būs iekļautas gūtās atziņas, proti, apzināti trūkumi/problēmas vai iespējas vēl uzlabot darbības vai to rezultātus un palīdzēt maksimalizēt to izmantošanu/ietekmi.

Lai varētu labāk sekot līdzi Programmas ietekmei un darīt to zināmu citiem, “Apvārsnis Eiropa” uzraudzības un izvērtēšanas sistēmā būs trīs galvenie pamatbloki:

·programmas snieguma ikgadēja uzraudzība: sekošana līdzi snieguma rādītājiem īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā saskaņā ar galvenajiem ietekmes ceļiem Programmas mērķu sasniegšanā, pamatojoties uz atsauces vērtībām un mērķrādītājiem, ja tas ir iespējams;

·programmas pārvaldības un īstenošanas datu pastāvīga vākšana;

·divi pilnīgi (meta) programmas izvērtējumi vidusposmā un pēc projekta (pēc pabeigšanas). Šie izvērtējumi balstīsies uz katras programmas daļas, darbības veidu un īstenošanas mehānismu saskaņotajiem izvērtējumiem, kurus veic saskaņā ar vienotiem vērtēšanas kritērijiem un standartmetodēm, un sniegs informāciju par programmā veicamajiem pielāgojumiem.

Ietekmes ceļi un ar tiem saistītie galveno ietekmes ceļu rādītāji strukturēs attiecībā pret programmas mērķiem vērtētā snieguma ikgadējo uzraudzību. Šie ceļi atspoguļo trīs komplementāras ietekmes kategorijas, kas izsaka pētniecībā un inovācijā veikto investīciju nelineāro raksturu:

1.zinātniskā ietekme – saistīta ar atbalstu, ko sniedz ar globālām problēmām saistītu kvalitatīvu jaunu zināšanu, prasmju, tehnoloģiju un risinājumu radīšanu un izplatīšanu;

2.sociālā ietekme – saistīta ar iespējām stiprināt pētniecības un inovācijas ietekmi ES rīcībpolitikas izstrādē, atbalstīšanā un īstenošanā, kā arī atbalstīt inovatīvu risinājumu ieviešanu rūpniecībā un sabiedrībā, lai risinātu globālas problēmas;

3.ekonomiskā ietekme – saistīta ar iespējām veicināt visdažādāko inovāciju, arī “revolucionāru”, un stiprināt inovatīvu risinājumu plašāku ieviešanu tirgū.

Katrā no minētajām ietekmes kategorijām tiks izmantotas aizstājējvērtības, ko izmantos, lai sekotu līdzi progresam īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Pārvaldības un īstenošanas datus 7 par visām Programmas daļām un visiem īstenošanas mehānismiem turpinās vākt tuvu reāllaikam. Šo datu vākšana būs centralizēti pārvaldīta un saskaņota. Tie arī turpmāk būs publiski pieejami īpaši izveidotā tiešsaistes portālā tuvu reāllaikam, ļaujot veikt ekstrahēšanu par katru programmas daļu, darbības veidu un organizācijas veidu atsevišķi (šeit ietverti arī konkrēti dati par MVU). Cita starpā šeit būs ietverti priekšlikumi, pieteikumi, informācija par dalību un projekti (skaits, kvalitāte, Savienības ieguldījums utt.); sekmīgo pieteikumu īpatsvars; vērtētāju, pieteikumu iesniedzēju un dalībnieku profili (daļēji balstīti uz unikāliem identifikatoriem un ietverot informāciju par valsti, dzimumu, apgrozījumu, lomu projektā utt.); īstenošana (tostarp laiks līdz dotācijas piešķiršanai, kļūdu īpatsvars, apmierinātības līmenis un riska pakāpe utt.); komunikācijas, izplatīšanas un izmantošanas pasākumi; un ieguldījums klimata un vides jomā izvirzīto Savienības mērķu sasniegšanā. Lai labāk varētu izsekot investīcijām rezultātus uz zināšanām balstītas sabiedrības izveidē, informāciju par Savienības finansējumu, kas piešķirts pētniecības un inovācijas, jo īpaši pamatprogrammu, rezultātu izmantošanai un plašākai ieviešanai, var vākt programmu īstenošanas laikā.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

“Apvārsnis Eiropa” ir jauna pamatprogramma, kas veidota, lai radītu maksimālu ietekmi pētniecības un inovācijas mainīgajā kontekstā, un tās struktūra veidota tā, lai uzlabotu konsekvenci un snieguma rādītājus. Lai stiprinātu Eiropas pētniecības telpu (EPT), tiek ierosināts izmantot trīs pīlāru struktūru, kur visi pīlāri būs savstarpēji saistīti un papildināti ar pamatā esošajiem pasākumiem.

Trīs pīlāru struktūra

Pirmais pīlārs (Atvērtā zinātne) nodrošinās “Apvārsnis 2020” spēcīgu nepārtrauktību izcilas zinātnes atbalstīšanā ar augšupēju pieeju, lai, izmantojot Eiropas Pētniecības padomi, Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības un pētniecības infrastruktūras, nostiprinātu Savienības līderpozīciju zinātnes jomā, kvalitatīvas zināšanas un spēju attīstīšanu. Atvērtās zinātnes principus un praksi integrēs viscaur Programmā.

Otrais pīlārs (Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja) virzīs sabiedrības problēmu risināšanu un rūpnieciskās tehnoloģijas ar vairāk lejupēju pieeju saistībā ar Savienības un globālajām politikas un konkurētspējas problēmām un iespējām. Šīs problēmas un iespējas sagrupētas piecās kopās (“veselība”, “iekļaujoša un droša sabiedrība”, “digitālā joma un rūpniecība”, “klimats, enerģētika un mobilitāte” un “pārtika un dabas resursi”), kuras salāgotas ar Savienības un pasaules mēroga politikas prioritātēm (ilgtspējīgas attīstības mērķi) un kurās par galvenajiem virzītājspēkiem noteikta sadarbība un konkurētspēja. Katrā kopā ir vairākas intervences jomas, un šo kopu integrācija ir veidota tā, lai stimulētu sadarbību starp dažādām disciplīnām, nozarēm politikas jomām un pāri robežām, tādējādi panākot lielāku ietekmi un labāk izmantojot inovācijas potenciālu, ko bieži vien visplašāk izdodas izvērst zinātnes disciplīnu un nozaru krustpunktā.

Līdztekus regulārajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus tiks ieviests noteikts skaits labi pamanāmu uzdevumu. Šie uzdevumi tiks noteikti stratēģiskās plānošanas kontekstā. Uzdevumiem, kam ir vērienīgi, taču ar termiņiem ierobežoti un sasniedzami mērķiem, būtu jāuzrunā sabiedrība un vajadzības gadījumā jāiesaista. Tie tiks veidoti kopā ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu, ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem.

Otrais pīlārs iemieso rūpniecības būtiski svarīgo nozīmi visu Programmas mērķu sasniegšanā. Lai nodrošinātu rūpniecības konkurētspēju un spēju savlaicīgi risināt globālās problēmas, Savienībai ir jānostiprina un jāsaglabā savas tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas galvenajās jomās, kas ir pamatā mūsu ekonomikas un sabiedrības pārveidošanai. Priekšroka tiks dota investīcijām nākotnē izmantojamās svarīgās pamattehnoloģijās.

Otrais pīlārs arī sniegs zinātniskās liecības un tehnisko atbalstu Savienības rīcībpolitikā, tostarp izmantojot Kopīgā pētniecības centra pasākumus. Šis pīlārs palīdzēs īstenot Savienības politikas mērķus, ievērojot inovācijas principu, kas ierosināts Eiropas Komisijas 2018. gada 15. maija paziņojumā “Pētniecība un inovācija: atjaunotā Eiropas programma”. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai panāktu plašāku to subjektu dalību pētniecībā, kas nāk no trešām valstīm ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, un tiem piešķirtā finansējuma palielināšanu.

Lai gan inovācija tiks atbalstīta visā programmas laikā, trešajā pīlārā (Atvērtā inovācija) galvenā uzmanība tiks pievērsta revolucionāras un tirgu radošas inovācijas veicināšanai, izveidojot Eiropas Inovācijas padomi, Eiropas inovācijas ekosistēmu uzlabošanas atbalstam un turpmākai Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) atbalstīšanai. Eiropas Inovācijas padome piedāvās vienas pieturas aģentūru augsta potenciāla novatoriem. Pasākumu noteikšanā galvenokārt tiks izmantota augšupēja pieeja. Tam būtu ievērojami jāvienkāršo un jāracionalizē pašreizējais atbalsts un jānovērš jebkādi trūkumi starp dotāciju finansēšanu citās “Apvārsnis Eiropa” daļās un InvestEU finanšu instrumentiem. Atbalsts tiks sniegts ne vien sadarbībai ar un starp valsts un reģionālām inovācijas aģentūrām, bet arī ar pārējiem publiskiem vai privātiem un konkrētai nozarei nepiederošiem vai konkrētas nozares pārstāvjiem, kas darbojas Eiropas inovācijas jomā.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts papildinās Eiropas Inovācijas padomi, ar savu zināšanu un inovāciju kopienu starpniecību veicinot ilgtspējīgas inovācijas ekosistēmas un attīstot uzņēmējdarbības un inovācijas prasmes prioritārajās jomās. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts sekmēs ES universitāšu uzņēmējdarbības lomas pārveidi, un tā pasākumi ļaus maksimāli palielināt sinerģiju un komplementaritāti ar darbībām, ko veic pīlārā “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”.

Eiropas ekonomiskā un sociālā labklājība, dzīves, darba un vides kvalitāte ir atkarīga no spējas radīt zināšanas un ieviest inovācijas. Augšupējās pieejas pirmajā un trešajā pīlārā galvenokārt ir vērstas uz izcilības nostiprināšanu, zināšanu un inovācijas radīšanu un lielāku investīciju sekmēšanu, jo īpaši jaunās, strauji augošās jomās progresīvā zinātnē, kā arī revolucionāras inovācijas, kurām ir potenciāls izvērsties. Tās ir būtiski svarīgas, lai mazinātu plaisu zināšanu un inovācijas jomā un stiprinātu Savienības zinātnisko un tehnoloģisko pamatu, tādējādi atbalstot Savienības stratēģiskos mērķus un politikas prioritātes un sekmējot ilgtermiņa izaugsmi un konkurētspēju.

Minēto trīs pīlāru pamatā būs pasākumi Eiropas pētniecības telpas stiprināšanai, konkrēti: īstenot izcilas pieredzes apmaiņu, lai pilnībā izmantotu potenciālu valstīs ar vājākiem pētniecības un inovācijas rezultātiem un tās sasniegtu ES augstos izcilības standartus (piem., izmantojot komandsadarbību, mērķsadarbību, EPT katedras); reformēt Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmu un to uzlabot, aptverot arī nākamās paaudzes politikas atbalsta instrumentu.

Šajā daļā tiks iekļauti arī šādi pasākumi: prognozēšana, pamatprogrammas uzraudzība un izvērtēšana, kā arī rezultātu izplatīšana un izmantošana, Eiropas universitāšu modernizācija, spēcīgākas starptautiskās sadarbības, kā arī zinātnes, sabiedrības un iedzīvotāju atbalstīšana.

Trīs pīlāru struktūra stiprinās dažādu programmas daļu iekšējo konsekvenci, lai sasniegtu programmas līmeņa mērķus. Skaidri noteiktie un papildinošie apsvērumi intervences pasākumiem uzlabos to savstarpējo savienojamību, kurā galvenie motīvi ir atvērtā zinātne un atvērtā inovācija. Tādējādi tiks nodrošināta sistēmiska, uz ietekmi balstīta pieeja, kas aptver dažādas disciplīnas un struktūras, lai panāktu labākus rezultātus. Piemēram, uzdevumiem būs tā sauktais “pievilkšanas efekts” uz pasākumiem atvērtās zinātnes un atvērtās inovācijas pīlāru jomās, bet tādas inovācijas ar straujas izaugsmes potenciālu, ko rada uz sadarbību vērsta pētniecība, Eiropas Pētniecības padomes koncepcijas pierādījums vai EIT zināšanu un inovāciju kopienas, ātri tiks paziņotas Eiropas Inovācijas padomei. Stratēģiskā plānošana vēl vairāk nostiprinās programmas iekšējo saskaņotību.

Transversāli elementi

“Apvārsnis Eiropa” ievērojami stiprinās starptautisku sadarbību, kas ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu piekļuvi talantiem, zināšanām, zinātībai, objektiem un tirgiem visā pasaulē, lai efektīvi risinātu globālās problēmas un lai izpildītu globālās saistības. Pamatprogramma pastiprinās sadarbību un paplašinās asociācijas nolīgumus, kuros tiks iekļautas valstis ar izcilām zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas spējām. Programma turpinās finansēt subjektus no valstīm ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem un subjektus no industrializētām un jaunietekmes ekonomikām tikai tad, ja tām būs būtiski svarīgas prasmes vai objekti.

Atvērtās zinātnes princips kļūs par jaunās Programmas galveno darbības principu. Tās atvērtās piekļuves politika būs plašāka, nekā tā bija “Apvārsnī 2020”, un tajā būs jānodrošina atvērtā piekļuve publikācijām un datiem (ar stingrām nepiedalīšanās klauzulām attiecībā uz datu izmantošanu), kā arī pētījumu datu pārvaldības plāniem. Programma veicinās sameklējamu, pieejamu, atkalizmantojamu un sadarbspējīgu (FAIR) datu plašu izmantošanu un pasākumus, kas vērsti uz pētnieku prasmju uzlabošanu atvērtās zinātnes jomā un atbalsta atvērto zinātni veicinošas atlīdzības sistēmas. Būtiska nozīme būs pētniecības integritātei un amatierzinātnei, kā arī jaunas paaudzes pētniecības novērtēšanas rādītāju izstrādei.

“Apvārsnis Eiropa” attiecībā uz partnerībām ieviesīs jaunu un vairāk uz ietekmi vērstu pieeju. Tiks racionalizēta pašreizējā Eiropas partnerību pārpilnība, lai to darbība turpmāk būtu vienkāršota un lai tās būtu pieejamas visiem (piemēram, akadēmiskajām aprindām, rūpniecības nozares pārstāvjiem, dalībvalstīm un filantropiskiem fondiem), un vienlaikus tiks nodrošināts, lai šīs partnerības efektīvi sekmētu “Apvārsnis Eiropa” vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu. Tās būs veidotas, balstoties uz Savienības pievienoto vērtību, pārredzamību, atklātību, ietekmi, sviras efektu, visu iesaistīto pušu ilgtermiņa finansiālajām saistībām, elastīgumu, saskanīgumu un komplementaritāti ar Savienības, valsts un reģionālajām iniciatīvām. Šī pieeja ir vērsta uz konsolidētu un racionalizētu partnerību skaitu, kas novērš pārklāšanos un dublēšanos un ir labāk saskaņotas ar Savienības politikas prioritātēm.

Ir paredzēti trīs partnerību līmeņi:

(a)kopīgi plānotas partnerības, balstoties uz saprašanās memorandiem vai līgumiem ar partneriem;

(b)līdzfinansētas partnerības, balstoties uz vienotu, elastīgu programmas līdzfinansēšanas darbību;

(c)institucionalizētās partnerības (pamatojoties uz LESD 185. vai 187. pantu un EIT regulu attiecībā uz zināšanu un inovāciju kopienām).

Partnerību jomas, tostarp paredzot jau noteikto iespējamu turpināšanu, tiks noteiktas stratēģiskās plānošanas procesa laikā (ierosinātajā juridiskajā pamatā ir noteikti tikai instrumenti un kritēriji, kas sniegs norādījumus to izmantošanā). Priekšlikumus par turpmākām EIT zināšanu un inovāciju kopienām (ZIK) iekļaus EIT stratēģiskajā inovāciju programmā (SIP), un tajos ņems vērā stratēģiskās plānošanas rezultātus. Tēmas tiks noteiktas un atlasītas tādā veidā, kas palielina komplementaritāti un sinerģiju ar darbībām pīlārā “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”.

Sinerģija starp dažādām Savienības programmām tiks ievērojami veicināta un pilnveidota, izmantojot stratēģisko plānošanu, kas veidos ietvarstruktūru pētniecības un inovācijas atbalstam visā Savienības budžetā. Tādējādi tiks nodrošināta efektīva un funkcionējoša sinerģija ar citām Savienības programmām, jo īpaši, lai izveidotu efektīvāku zinātnes un politikas saskarni un atrisinātu politikas vajadzības, kā arī veicinātu pētniecības un inovācijas rezultātu ātrāku izplatīšanu un ieviešanu, kā arī lai dotu iespēju īstenot kopīgus mērķus un attīstīt kopējas pasākumu jomas (piemēram, saistībā ar partnerībām vai uzdevumiem).

Šīs programmas cita starpā ietvertu kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF), Eiropas kosmosa programmu, Vienotā tirgus programmu, Vides un klimata pasākumu programmu (LIFE), Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), programmu “Digitālā Eiropa”, programmu Erasmus, fondu InvestEU, un ārējās darbības instrumentus (Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI) un Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III)). Īpaša uzmanība tiks pievērsta saiknei ar Eiropas pusgadu un reformu īstenošanas instrumentu, tostarp izmantojot politikas atbalsta instrumentu.

Šīs programmas, kas būs pilnībā komplementāras ar “Apvārsnis Eiropa”, var sniegt atbalstu pētniecības un inovācijas pasākumiem, tostarp tādu risinājumu demonstrējumiem, kas pielāgoti konkrētiem valsts vai reģiona apstākļiem vai vajadzībām, kā arī divpusējām un starpreģionālām iniciatīvām. Eiropas Reģionālās attīstības fonds jo īpaši atbalstīs pētniecības un inovācijas ekosistēmu izveidi dalībvalstīs, orientējoties uz infrastruktūru, cilvēkresursiem, publiskā un privātā sektora modernizāciju un starpreģionālās sadarbības tīkliem, piemēram, klasteriem.

Tādas programmas kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI), “Digitālā Eiropa”, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai vai LIFE izmantos publisko iepirkumu kā galveno līdzekli, lai plašāk ieviestu fiziskās infrastruktūras un inovatīvas tehnoloģijas un risinājumus, kas var izrietēt no Pamatprogrammas pasākumiem un citām jomām.

Dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi

Dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumos ir ieviesti vairāki būtiski jauni elementi.

·Vienota noteikumu kopuma princips ar papildu uzlabojumiem tiks piemērots arī turpmāk. Saskaņā ar korporatīvo pieeju ceļā uz vienotu noteikumu kopumu un DFS sagatavošanu jaunā Savienības Finanšu regula 8 tiks izmantota kā kopēja atsauce, kuras ietvaros visām Savienības finansējuma programmām piemērojamie noteikumi tiks saskaņoti.

·Tiks saglabātas “Apvāršņa 2020” finansējuma likmes. Finansējuma likme būs maksimums, ko var samazināt, ja tas ir pamatoti konkrētu darbību īstenošanas vajadzībām. Tas nodrošinās, ka programma joprojām ir pievilcīga.

·Izmaksu atlīdzināšanas shēma tiks turpmāk vienkāršota, jo īpaši attiecībā uz faktisko izmaksu shēmu personāla izmaksām – nošķīrums starp pamata un papildu atalgojumu tiks svītrots, un “Apvārsnis 2020” papildu atalgojuma maksimālais ierobežojums tiks atcelts.

·Parastās izmaksu uzskaites prakses plašāka pieņemšana – iekšējos norēķinos norādīto preču un pakalpojumu vienības izmaksas ļaus segt faktiskās netiešās izmaksas, kas aprēķinātas saskaņā ar parasto izmaksu uzskaites praksi.

·Ir paredzēta plašāka savstarpēja paļaušanās uz revīzijām un novērtējumiem, tostarp saistībā ar citām Savienības programmām. Tam būtu jāsamazina Savienības līdzekļu saņēmējiem radītais administratīvais slogs, jo noteikumi tiktu vēl vairāk saskaņoti. Noteikumi skaidri paredz savstarpējo paļāvību, apsverot arī citus garantijas elementus, kā rezultātā tiem saņēmējiem, kuru sistēmu revīzijas bijušas pozitīvas, vajag mazāk finanšu revīziju. Turklāt savstarpējā paļāvība var būt daļa no nosacījumiem, kurus izpildes gadījumā saņēmēju atbrīvo no pienākuma iesniegt atzinumu par finanšu pārskatu.

·Dalībnieku garantiju fonds (pārdēvēts par Savstarpējās apdrošināšanas mehānismu) tiks paplašināts, ietverot tajā visus institucionalizēto partnerību veidus, to skaitā 185. panta iniciatīvas, kas nav iekļautas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, un saņēmējus citās tieši pārvaldītās Savienības programmās.

·Rezultātu izplatīšana un izmantošana – lielākā daļa “Apvārsnis 2020” dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumu ir saglabāti, attiecīgos gadījumos veicot uzlabojumus. Tiek paredzēts vairāk koncentrēties uz rezultātu izmantošanu, jo īpaši Savienībā, un izplatīšanas un izmantošanas plāna funkciju projekta laikā un pēc tā beigām. Turklāt Komisija sniegs īpašu atbalstu izplatīšanai, izmantošanai un zināšanu izplatīšanai, vairāk uzsverot pētniecības un inovācijas rezultātu veicināšanu un izmantošanu.

·Savienības līdzekļu saņēmēju īstenotie komunikācijas pasākumi – ievērojot ieteikumu Lamī ziņojumā, noteikumos uzsvērts, ka atbalsta saņēmējiem jāsniedz saskaņota, efektīva un samērīga informācija plašai sabiedrībai, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai. Pamatojoties uz pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” gūto pieredzi, saņēmējiem adresētos norādījumos būs aprakstīts, kā tie var kļūt par galvenajiem informācijas sniedzējiem attiecībā uz visiem savu projekta pasākumu aspektiem.

·Atvērtās zinātnes veicināšana nodrošinās labāku pētniecības un inovācijas rezultātu izmantošanu Savienībā. Tas palīdzēs ieviešanai tirgū, palielinās ietekmi, nodrošinās maksimālu sinerģiju ar citām Savienības iniciatīvām un palielinās ar Savienības finansējumu radīto rezultātu inovācijas potenciālu.

Īpaši tiek apsvērtas šādas darbības:

·pētniecībā un inovācijā ieinteresēto personu atbalstīšana pilnīgā saskaņā ar atvērtās piekļuves principu un kopīgs darbs ar mērķi padarīt Eiropas atvērtās zinātnes mākoni par realitāti;

·Eiropas datu telpas 9 stiprināšana, kas ļauj neierobežoti un pastāvīgi veikt zināšanu un datu apmaiņu, un nepieciešamo stimulu radīšana, lai programmas saņēmēji un novatori dalītos ar rezultātiem un datiem to atkalizmantošanas nolūkā;

·stimulu radīšana Programmas rezultātu izmantošanai, palīdzot saņēmējiem atrast piemērotākos instrumentus un kanālus savas inovācijas ieviešanai tirgū;

·stratēģijas radīšana, lai palielinātu pētniecības un inovācijas rezultātu pieejamību un paātrinātu to izmantošanu, tostarp politikā, tādējādi palielinot programmas kopējo ietekmi un Eiropas inovācijas potenciālu;

·holistiska atbalsta sniegšana izplatīšanas un izmantošanas aprites ciklā, lai nodrošinātu pastāvīgu inovācijas plūsmu no programmas.

Programmā “Apvārsnis Eiropa” tiks izmantoti šādi piešķiršanas kritēriji: izcilība; ietekme; īstenošanas kvalitāte un efektivitāte. Tie ir tie paši kritēriji, kas izmantoti iepriekšējās pamatprogrammās.

Ierosinātajā regulā izcilība ir norādīta kā vienīgais Eiropas Pētniecības padomes (ERC) kritērijs saskaņā ar mērķi paplašināt zināšanu robežas. Ar šo priekšlikumu netiek pieļauta novirzīšanās no jau panāktās vienošanās palielināt ietekmi Programmā. Faktiski, ietekme var būt gan zinātniska, tehnoloģiska, sociālekonomiska, gan cita veida. ERC gadījumā uzsvars ir uz zinātnisko ietekmi, kas ir pamatā daudziem citiem ietekmes veidiem, to vidū, sociālekonomiskajai ietekmei. ERC arī turpmāk orientēsies uz skaidru un iedvesmojošu vērienīgu mērķi Eiropas zinātnes jomā, šajā nolūkā veidojot Eiropas mēroga konkurenci ideju un talantu jomā.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts 

Veicinot uzņēmēju, pētniecības, augstākās izglītības un uzņēmējdarbības integrēšanos,
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts, galvenokārt ar zināšanu un inovācijas kopienām (ZIK), tieksies stiprināt inovatīvās ekosistēmas, kas risina globālas problēmas. Lai gan EIT galvenais uzsvars uz inovāciju ekosistēmām ir tāds, kas EIT ļauj dabiski atbilst “Apvārsnis Eiropa” pīlāram “Atvērtā inovācija”, EIT vairākus pīlārus aptverošais raksturs var sniegt mērķtiecīgu papildu pieeju attiecībā uz programmā akcentētajām globālajām problēmām. Priekšlikumi turpmākai EIT ZIK saskaņā ar EIT regulu tiks norādīti EIT stratēģiskajā inovāciju programmā (SIP), un tajos tiks ņemti vērā stratēģiskās plānošanas rezultāti un globālās problēmas un rūpniecības konkurētspējas pīlārs.

Kopīgais pētniecības centrs (JRC)

Lai gan Kopīgais pētniecības centrs ievērojami sekmēs citas “Apvārsnis Eiropa” daļas, JRC būs arī spēcīga atbalsta loma globālo problēmu un rūpniecības konkurētspējas pīlārā. Šajā sakarībā tas arī turpmāk sniegs zinātniskos ieteikumus un atbalstu Savienības rīcībpolitikas jomā visā tās veidošanas ciklā.

2018/0224 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 173. panta 3. punktu, 182. panta 1. punktu, 183. pantu un 188. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 10 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 11 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru 12 ,

tā kā:

(1)Savienības mērķis ir stiprināt savu zinātniski tehnisko bāzi un veicināt savu konkurētspēju, ieskaitot rūpniecības konkurētspēju, veicinot arī zinātniskās izpētes un inovācijas pasākumus, kas iedzīvina ES stratēģiskās politiskās prioritātes, kuru virsmērķis ir stiprināt mieru, Savienības vērtības un tās tautu labklājību.

(2)Lai vispārējā mērķa sasniegšanā radītu impulsu zinātnei, ekonomikai un sabiedrībai, Savienībai jāiegulda pētniecībā un inovācijā caur 2021.–2027. gada pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Eiropas apvārsnis" ("pamatprogramma", "Programma"), tādējādi atbalstot kvalitatīvu zināšanu un tehnoloģiju radīšanu un izplatīšanu, pastiprinot pētniecības un inovācijas ietekmi Savienības rīcībpolitikas izvēršanā, atbalstīšanā un īstenošanā, atbalstot novatorisku risinājumu ieviešanu rūpniecībā un sabiedrībā, lai risinātu globālas problēmas un veicinātu rūpniecības konkurētspēju, veicinot visdažādāko inovāciju, arī "revolucionāru", stiprinot novatorisku risinājumu ieviešanu tirgū un optimizējot tādu ieguldījumu sagādāšanu nolūkā pastiprināt ietekmi spēcinātā Eiropas pētniecības telpā.

(3)Veicinot pētniecības un inovācijas pasākumus, kuri tiek uzskatīti par palīdzīgiem Savienības politikas mērķu īstenošanā, jāņem vērā inovācijas princips, kas noteikts Komisijas 2018. gada 15. maija paziņojumā "Atjaunota Eiropas programma pētniecībai un inovācijai – Eiropas izdevība veidot savu nākotni" (COM(2018) 306).

(4)Atvērta zinātne, atvērta inovācija un atvērtība pasaulei ir vispārēji principi, kam jānodrošina izcilība un Savienības ieguldījumu ietekme pētniecībā un inovācijā. Pamatprogramma jāīsteno pēc šiem principiem, īpaši stratēģiskajā plānošanā, kas attiecas uz pīlāru "Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja".

(5)Atklāta zinātne, ieskaitot brīvu piekļuvi zinātniskajām publikācijām un pētījumu datiem, spēj uzlabot zinātnes kvalitāti, nozīmi un devumu un paātrināt zināšanu attīstību, padarot to uzticamāku, efektīvāku un precīzāku, sabiedrībai labāk saprotamu un spējīgāku reaģēt uz sabiedrības problēmām. Jānosaka normas, kas garantē, ka zinātniski recenzētu publikāciju, pētījumu datu un citu pētniecības produktu brīvu pieejamību saņēmēji nodrošina atklāti, nediskriminējot, par brīvu un iespējami drīz pēc izplatīšanas sākuma un dara iespējamu to visplašāko izmantošanu un atkalizmantošanu. Īpaša vērība jāveltī pētījumu datu atbildīgai pārvaldībai, kas atbilst FAIR principiem "sameklējamība", "piekļūstamība", "sadarbspēja" un "atkalizmantojamība", galvenokārt – integrējot datu pārvaldības plānus. Attiecīgos gadījumos atbalsta saņēmējiem jāizmanto iespējas, ko piedāvā Eiropas atklātās zinātnes mākonis, un jāievēro arī plašāki atvērtas zinātnes principi un prakse.

(6)Pamatprogrammas koncepcijai un izveidam jāapmierina vajadzība radīt atbalstīto darbību kritisko masu visā Savienībā un sadarbībā ar citiem pasaules reģioniem saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Pamatprogrammas īstenošanai ir jātuvina šis mērķis.  

(7)Pamatprogrammas atbalstītajiem pasākumiem jāpalīdz sasniegt Savienības mērķus un prioritātes, uzraudzīt un vērtēt panākumus mērķu un prioritāšu sasniegšanā un revidēt prioritātes vai izstrādāt jaunas.

(8)Pamatprogrammai jāsaglabā līdzsvars starp augšupējo (pētnieku un novatoru noteikto) un lejupējo (stratēģiski izvirzīto prioritāšu noteikto) finansēšanu atbilstoši iesaistītajām pētniecības un inovācijas kopām, veicamo darbību veidiem un mērķi un vēlamo ietekmi. Šo faktoru kopumam jānosaka attiecīgajās pamatprogrammas daļās izvēlētā pieeja, bet tās visas veicina pamatprogrammas vispārējo un specifisko mērķu sasniegšanu.

(9)Pīlāram "Atvērta zinātne" atbilstošie pētniecības pasākumi jānosaka atbilstoši zinātnes vajadzībām un iespējām. Pētniecības programma jāizstrādā ciešā sadarbībā ar zinātniekiem. Pētījumi jāfinansē uz izcilības pamata.

(10)Pīlārs "Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja" veidojams no pētniecības un inovācijas pasākumu kopumiem ar mērķi maksimalizēt integrāciju visās darba sfērās, vienlaikus nodrošinot augstu un ilgtspējīgu ietekmi attiecībā pret tērējamiem resursiem. Tā veicinās kopdarbību starp disciplīnām, nozarēm, politikas jomām un pāri robežām, cenšoties sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un panākt Savienības nozaru konkurētspēju tajos.

(11)Rūpniecības pilnīga iesaistīšanās pamatprogrammā visos līmeņos no individuāla uzņēmēja un maza vai vidēja uzņēmuma līdz lielam uzņēmumam lai ir viens no galvenajiem ceļiem, pa kuriem nonākt pie pamatprogrammas mērķiem, konkrēti – ilgtspējīgas nodarbinātības un izaugsmes. Rūpniecībai jāveicina perspektīvas un prioritātes, ko nosaka stratēģiskās plānošanas process, kuram jāatbalsta darba programmu izstrāde. Rūpniecības iesaistei jāpanāk, ka tās dalība visos līmeņos atbalstītās darbībās ir vismaz līdzvērtīga darbībām iepriekšējā pamatprogrammā "Apvārsnis 2020", kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Regulu (ES) Nr. 1291/2013 13 ("Apvārsnis 2020").

(12)Ir svarīgi atbalstīt rūpniecību, lai turpmāk tā būtu vai kļūtu par pasaules līderi inovācijā, digitalizācijā un dekarbonizācijā, galvenokārt ar ieguldījumiem svarīgās pamattehnoloģijās, kas būs pamats nākotnes uzņēmējdarbībai. Pamatprogrammas darbības jāizmanto, lai samērīgi, bez dublēšanās un neizspiežot privāto finansējumu, izlabotu tirgus nepilnības un neoptimālus ieguldījumu apstākļus, un tām jārada skaidra Eiropas pievienotā vērtība. Tas nodrošinās programmas darbību un ES valsts atbalsta noteikumu konsekventu izpildi, nepieļaujot iekšējā tirgus konkurences kropļojumus.

(13)Pētniecība un inovācija pamatprogrammai jāatbalsta integrēti, ievērojot visus saskarīgos Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumus. Pētniecības jēdziens, kas aptver arī eksperimentālu izstrādi, jāizprot saskaņā ar ESAO izstrādāto Fraskati [Frascati] rokasgrāmatu, turpretim inovācijas jēdziens jāizprot saskaņā ar ESAO un Eurostat izstrādāto Oslo rokasgrāmatu, ievērojot plašu pieeju, kas aptver sociālo inovāciju. Tehnoloģiskās izpētes, produktu izstrādes un demonstrēšanas pasākumos arī turpmāk, tāpat kā iepriekšējā pamatprogrammā "Apvārsnis 2020", jāņem vērā ESAO definīcijas, kas attiecas uz tehnoloģiskās gatavības pakāpēm (TRL), un darbības veidu definīcijas uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. Principā dotācijas darbībām nav piešķiramas, ja pasākumi pārsniedz TRL 8. Konkrēta konkursa darba programma pīlārā "Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja" var pieļaut dotācijas produktu plaša mēroga validēšanai un replicēšanai tirgum.

(14)Komisijas paziņojumā par "Apvāršņa 2020" starpposma novērtējumu (COM(2018) 2 final), balstoties uz iepriekšējā pamatprogrammā gūto pieredzi un ES iestāžu un ieinteresēto personu devumu, ir dota virkne ieteikumu par šo pamatprogrammu, ieskaitot dalības un izplatīšanas noteikumus. Ieteikumu vidū: ieguldīt drosmīgāk, lai sasniegtu kritisko masu un maksimalizētu ietekmi;  atbalstīt revolucionāru inovāciju, noteikt prioritātes Savienības ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā augstas pievienotās vērtības jomās, izmantojot galvenokārt orientēšanos uz uzdevumu, pilsoņu iesaisti un plašu saziņu; racionalizēt Savienības finansējuma daudzveidību, cita starpā vienkāršojot partnerības iniciatīvas un līdzfinansēšanas shēmas; attīstīt vairāk konkrētas sinerģijas starp dažādiem Savienības finansēšanas instrumentiem, galvenokārt nolūkā palīdzēt visā Savienībā atraisīt nepietiekami izmantoto pētniecības un inovācijas potenciālu; stiprināt starptautisko sadarbību un pastiprināt atvērtību trešo valstu dalībai; turpināt vienkāršošanu, balstoties uz "Apvāršņa 2020" īstenošanas pieredzi.

(15)Pamatprogrammai jāmeklē sinerģija ar citām Savienības programmām, sākot ar to izveidi un stratēģisko plānošanu un beidzot ar projektu atlasi, vadību, saziņu, rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, uzraudzību, revīziju un pārvaldību. Lai izvairītos no pārklāšanās un dublēšanās un stiprinātu Savienības finansējuma doto atbalsta plakni, var notikt līdzekļu pārvietošana no citām Savienības programmām uz "Eiropas apvārsni". Tādos gadījumos jāievēro "Eiropas apvāršņa" noteikumi.

(16)Lai panāktu maksimālu Savienības finansējuma ietekmi un visefektīvāko ieguldījumu Savienības politikas mērķu sasniegšanā, pamatprogramma stāsies Eiropas partnerībās ar privātā un/vai publiskā sektora subjektiem. Tās aptver rūpniecību, pētniecības organizācijas, struktūras, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus vietējā, reģionālā, valstiskā vai starptautiskā līmenī, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, nodibinājumus, kas atbalsta un/vai īsteno pētniecību un inovāciju, ja vēlamo ietekmi efektīvāk var panākt partnerībā, nevis Savienība viena.

(17)Pamatprogrammai jāstiprina pasaules līmeņa sadarbība starp Eiropas partnerībām un partneriem no privātā un/vai publiskā sektora, arī – saliekot kopā pētniecības un inovācijas programmas un pārrobežu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, nesot abpusēju labumu cilvēkam un uzņēmējdarbībai un nodrošināt ES interešu uzturēšanu stratēģiskos jautājumos 14 .

(18)Kopīgajam pētniecības centram (JRC) jāturpina visā Savienības rīcībpolitikas ciklā to apgādāt ar neatkarīgām uz klientu orientētām zinātniskām liecībām un tehnisko atbalstu. JRC tiešās darbības jāīsteno elastīgi, efektīvi un pārredzami, ņemot vērā JRC lietotāju un Savienības politikas saskarīgās vajadzības un nodrošinot Savienības finansiālo interešu aizsardzību. JRC jāturpina ģenerēt papildu resursus. 

(19)Pīlārā "Atklāta inovācija" jānosaka virkne pasākumu uzņēmēju un uzņēmējdarbības vajadzību integrētai atbalstīšanai ar mērķi realizēt un paātrināt revolucionāru inovāciju straujas tirgus izaugsmes nolūkos. Tam jāpiesaista novatoriski uzņēmumi, kuri ir spējīgi izvērsties pasaules un Savienības mērogos, un, arī kopā ar privātiem ieguldītājiem, jāpiedāvā ātras, elastīgas dotācijas un līdzieguldījumi. Šie mērķi jātuvina, izveidojot Eiropas Inovācijas padomi (EIP). Šim pīlāram vispārīgi jāatbalsta arī Eiropas Inovācijas un tehnoloģiju institūts (EIT) un Eiropas inovācijas ekosistēmas, it īpaši – līdzfinansēšanas partnerībās ar valstu un reģionu inovācijas atbalstītājiem.

(20)Šās programmas politiskos mērķus centīsies sasniegt arī ar fonda InvestEU politikas sadaļu finansēšanas instrumentiem un budžeta garantijām. Finansiālais atbalsts proporcionāli jāizmanto tirgus nepilnību vai neoptimālu ieguldīšanas apstākļu novēršanai, un darbībām nav jādublē un jāizspiež privātais finansējums un nav jākropļo iekšējā tirgus konkurence. Darbībām jārada skaidra Eiropas pievienotā vērtība.

(21)Ar instrumentiem Pathfinder un Accelerator EIP jātiecas apzināt, attīstīt un ieviest "revolucionāru" tirgu, radot inovējumus un atbalstot ātru izvēršanos ES un pasaules līmenī. Ar saskanīgu un racionalizētu atbalstu revolucionārai inovācijai EIP jāaizpilda pašreizējais tukšums publiskā sektora atbalstā un privātā sektora ieguldījumos revolucionārā inovācijā. EIP instrumentiem vajadzīgas īpašas juridiskas un administratīvas funkcijas, kas atspoguļotu tās mērķus, it īpaši ieviešanu tirgū.    

(22)Ar EIP apvienoto finansējumu Accelerator jāizkustina no sastinguma attiecības starp pētniecību, fāzi pirms masveida komercializācijas un uzņēmumu izvēršanos. Komplementāri programmai InvestEU, kas izveidota ar Regulu .. 15 , Accelerator īpaši jāatbalsta darbības, kas rada tehnoloģijas vai tirgus risku, kura dēļ netiek uzskatītas par rentablām un nespēj dot atspērienu ievērojamiem ieguldījumiem no tirgus.

(23)Veicinot uzņēmēju, pētniecības, augstākās izglītības un uzņēmējdarbības integrēšanos, EIT, galvenokārt ar zināšanu un inovācijas kopienām (ZIK), jātiecas stiprināt novatoriskās ekosistēmas, kas risina globālās problēmas. EIT jāveicina inovācija savos pasākumos un jāatbalsta augstākās izglītības iekļaušanās inovācijas ekosistēmā, galvenokārt: jārosina uz izglītošanu uzņēmējdarbībā, veicinot spēcīgu pārdisciplīnu sadarbību starp rūpniekiem un mācībspēkiem, jānoskaidro gaidāmās topošo novatoru prasmes, kas būs vajadzīgas globālo problēmu risināšanai, to vidū – augstas digitālās un novatoriskās prasmes. EIT nodrošinātajām atbalsta shēmām jārada labums ZIK saņēmējiem, un no EIT nākošiem jaunuzņēmumiem jābūt piekļuvei EIT darbībām. Lai gan EIT koncentrēšanās pamatā uz inovācijas ekosistēmām liktu tai dabiski iekļauties pīlārā "Atklāta inovācija", tās ZIK plānošana stratēģiskās plānošanas procesā jāpieskaņo pīlāram "Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja".

(24)    Vienlīdzīgu konkurences apstākļu sagādāšana un uzturēšana uzņēmumiem, kuri konkurē kādā tirgū, ir pamatprasība kardinālas vai revolucionāras inovācijas uzplauksmei, kas tādējādi ļauj, sevišķi maziem un vidējiem novatoriem, gūt labumu no sava ieguldījuma un iekarot daļu tirgū.

(25)Pamatprogrammai jāveicina un jāintegrē sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un iniciatīvām, kas balstās uz kopīgām interesēm, abpusēju labumu un apņemšanos visā pasaulē īstenot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus. Starptautiskās sadarbības mērķim jābūt stiprināt Savienības pētniecības un inovācijas izcilību, pievilcību un tautsaimniecības un rūpniecības konkurētspēju, risināt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos ietvertās globālās problēmas un atbalstīt Savienības ārpolitiku. Jāievēro šāda pieeja: atvērtība citu pasaules reģionu dalībai un mērķpilnām starptautiskas sadarbības darbībām, arī ar pienācīgām tiesībām uz finansējumu subjektiem, kuri iedibināti valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem. Līdztekus jāveicina trešo valstu asociēšana ar pamatprogrammu.

(26)Ar mērķi nostiprināt zinātnes un sabiedrības saikni un maksimalizēt ieguvumu no to mijiedarbības pamatprogrammai pilsoņi un pilsoniskās sabiedrības organizācijas jāiesaista un jāiekļauj atbildīgas pētniecības un inovācijas darbu sarakstu un satura kopīgā izstrādē un izveidē, veicinot izglītošanu zinātnes jautājumos, padarot zinības publiski pieejamas un atvieglinot pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju dalību tās pasākumos. Tas jādara visā pamatprogrammā un ar daļā "Eiropas Pētniecības telpas stiprināšana" tam īpaši domātiem pasākumiem. Pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana pētniecībā un inovācijā jāsajūdz ar sabiedrības informēšanas darbībām, lai veidotu un uzturētu sabiedrības atbalstu pamatprogrammai. Pamatprogrammai arī jācenšas novākt šķēršļus un veicināt sinerģiju starp zinātni, tehnoloģiju, kultūru un humanitārajām disciplīnām un mākslu, lai panāktu jaunu ilgtspējīgas inovācijas kvalitāti.

(27)Saskaņā ar LESD 349. pantu Savienības tālākajiem reģioniem ir tiesības uz īpašiem pasākumiem (ņemot vērā to strukturālo, sociālo un ekonomisko situāciju), kas nodrošina Savienības horizontālo programmu pieejamību. Tādēļ pamatprogrammai jāņem vērā šo reģionu īpatnības saskaņā ar Komisijas paziņojumu „Spēcīgāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem" (COM(2017) 623 final), ko Padome apstiprināja 2018. gada 12. aprīlī.

(28)Pamatprogrammas ietvaros izstrādātajos pasākumos jācenšas izbeigt dzimumu nevienlīdzību un sekmēt sieviešu un vīriešu līdztiesību pētniecībā un inovācijā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantu. Dzimuma aspekts adekvāti jāiestrādā pētniecības un inovācijas saturā un jāievēro visos pētniecības cikla posmos.

(29)Ņemot vērā aizsardzības nozares specifiku, detalizētie noteikumi par Savienības finansējumu aizsardzības pētniecības projektiem ir ietverami regulā par Eiropas aizsardzības fonda izveidi 16 , kur izklāstīti dalības noteikumi pētniecībai aizsardzības sfērā. Pētniecības un inovācijas pasākumiem, ko veic par Eiropas Aizsardzības fonda līdzekļiem, ekskluzīvi jākoncentrējas uz aizsardzības lietojumiem.

(30)Šī regula nosaka pamatprogrammas budžeta asignējumu. 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai norādītā summa Eiropas Parlamentam un Padomei gada budžeta izpildes laikā ir primārā atskaites summa [atsauce attiecīgi atjaunināma atbilstoši jaunajam iestāžu nolīgumam: Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 17. punkta 17 ] nozīmē.Ja nav noteikts citādi, uz šo pamatprogrammu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. [jaunā FR] ("Finanšu regula"). Tajā ir noteikumi par Savienības budžeta izpildi, ieskaitot noteikumus par dotācijām, balvām, iepirkumu, netiešo izpildi, finansiālo palīdzību, finansēšanas instrumentiem un budžeta garantijām.

(31)Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 18 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 19 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 20 un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 21 Savienības finansiālās intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, kuru vidū ir pārkāpumu, ieskaitot krāpšanu, novēršana, atklāšana, labošana un izmeklēšana, atgūstot zaudētus, nepareizi izmaksātus vai aplami izlietotus līdzekļus un, attiecīgā gadījumā, piemērojot administratīvas sankcijas. Sevišķi – Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 var veikt administratīvu izmeklēšanu, kas aptver arī objektu pārbaudes un apskates, lai noskaidrotu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai citāda nelikumīga darbība, kas skar Savienības finansiālās intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un krimināli vajāt par krāpšanu un citādiem kriminālpārkāpumiem, kas skar Savienības finansiālās intereses, tā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 22 . Saskaņā ar Finanšu regulu katrai personai vai struktūrai, kas saņem Savienības līdzekļus, ir pilnībā jāsadarbojas Savienības finansiālo interešu aizsardzībā, jāpiešķir nepieciešamās tiesības un piekļuve Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai (ERP) un jānodrošina tādas pašas tiesības trešām personām, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā.

(32)Saskaņā ar [atsauce attiecīgi jāatjaunina saskaņā ar jaunu lēmumu par AZT: Padomes Lēmuma 2013/755/ES 23 94. pantu] aizjūras zemēs un teritorijās (AZT) iedibinātas personas un struktūras ir tiesīgas uz finansējumu saskaņā ar programmu noteikumiem un mērķiem un kārtību, kas var būt piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(33)Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo pamatprogrammu ir vajadzīgs izvērtēt, balstoties uz informāciju, kas savākta, izpildot īpašas uzraudzības prasības, tomēr izvairoties no pārmērīgas regulēšanas un administratīvas slodzes, it īpaši dalībvalstīm. Minētajās prasībās attiecīgā gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, pēc kuriem novērtēt pamatprogrammas ietekmi katrā vietā.

(34)Lai Komisija varētu papildināt un/vai grozīt ietekmes ceļu rādītājus, ja to uzskata par nepieciešamu, tai jābūt deleģētām pilnvarām pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, sarīkotu pienācīgu apspriešanos, arī ekspertu līmenī, un apspriešanās tiktu rīkota pēc principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Sevišķi – lai līdzvērtīgas dalības nodrošināšanai deleģēto aktu sagatavošanā Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņemtu tad pat, kad dalībvalstu eksperti, un minēto iestāžu eksperti varētu sistemātiski iekļūt Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(35)Saskanība un sinerģija starp "Eiropas apvārsni" un ES kosmosa programmu veicinās visā pasaulē konkurēt spējīgu, novatorisku Eiropas kosmosa nozari, nostiprinās Eiropas iespējas aizsargātā un drošā vidē patstāvīgi nokļūt kosmosā un to izmantot un stiprināt Eiropas lomu pasaulē. Revolucionāros risinājumus "Eiropas apvārsnī" atbalstīs dati un pakalpojumi, kas kļūs pieejami ar kosmosa programmu. 

(36)Dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem ir pienācīgi jāatspoguļo pamatprogrammas vajadzības, ņemot vērā dažādu ieinteresēto personu paustās rūpes un ieteikumus.

(37)Visā pamatprogrammā jāpiemēro vienoti noteikumi, nodrošinot saskaņotu satvaru, kas veicina dalību programmās, kuras pamatprogrammas budžets finansiāli atbalsta, ieskaitot dalību programmās, ko tādi finansētāji kā EIT, kopuzņēmumi vai citas struktūras pārvalda saskaņā ar LESD 187. pantu, un dalību programmās, ko saskaņā ar LESD 185. pantu uzņemas dalībvalstis. Pamatotos gadījumos jānodrošina elastīgas iespējas pieņemt īpašus noteikumus.

(38)Darbībās, uz kurām attiecas pamatprogrammas darbības joma, jāievēro pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tādām darbībām jābūt saskaņā ar visiem tiesiskajiem pienākumiem, ieskaitot starptautiskās tiesības un saskarīgus Komisijas lēmumus, kā Komisijas 2013. gada 28. jūnija paziņojums 24 , kā arī ētikas normām, kuru starpā ir pētnieka cieņas pārkāpuma nepieļaušana. LESD 13. pants jāņem vērā arī pētniecības pasākumos, un jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un izmēģināšanā, ar laiku izmantošanu pilnīgi izbeidzot.

(39)Atbilstīgi LESD 180. un 186. pantā noteiktajiem starptautiskās sadarbības mērķiem jāveicina trešās valstīs iedibinātu tiesību subjektu un starptautisku organizāciju dalība. Pamatprogrammas īstenošanai jānotiek saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi LESD 75. un 215. pantam, un jāatbilst starptautisko tiesību aktiem. Darbībās, kas attiecas uz Savienības stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību, dalību pamatprogrammas atsevišķās darbībās var ierobežot līdz dalībvalstīs iedibinātiem subjektiem vai līdz noteiktās asociētajās valstīs vai citās trešās valstīs iedibinātiem subjektiem līdzās tādiem dalībvalstu subjektiem.

(40)Ņemot vērā, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī pamatprogramma palīdzēs integrēt klimata politiku un sasniegt vispārējo mērķrādījumu "25 % ES budžeta izdevumu – klimatisko mērķu sasniegšanai".

(41)Uz šo regulu attiecas horizontālie finansiālie noteikumi, kurus Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. panta pamata. Šie noteikumi ir doti Finanšu regulā un īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un nosaka finansēšanā iesaistīto subjektu atbildību. Noteikumi, kas pieņemti uz LESD 322. panta pamata, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārējas tiesiskuma nepietiekamības gadījumā dalībvalstīs, jo tiesiskums ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(42)Konfidenciālas vispārīgas informācijas izmantošana vai personu neatļauta piekļūšana konfidenciāliem rezultātiem var negatīvi ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu intereses. Konfidenciālu datu un klasificētas informācijas apstrādē jāvadās no visiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, ieskaitot iestāžu iekšējos noteikumus, piemēram, Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444/EK, kurā ir noteikumi par drošības normām Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzībai.

(43)Jānosaka obligātie dalības nosacījumi gan vispārīga noteikuma veidā, ka konsorcijā jābūt vismaz vienai juridiskai personai no dalībvalsts, gan attiecībā uz atsevišķa pamatprogrammas darbību veida specifiku.

(44)Ir vajadzīgi noteikumi par Savienības finansējumu pamatprogrammas darbību dalībniekiem. Dotācijas jāīsteno, ņemot vērā visus Finanšu regulā noteiktos iemaksas veidus, ieskaitot iemaksas pēc fiksētas summas, vienotas likmes vai vienības izmaksām, ar domu tos vēl vairāk vienkāršot.

(45)Ar finansējuma likmēm šajā regulā domāti maksimālie apmēri, kas atbilst līdzfinansēšanas principam.

(46)Saskaņā ar Finanšu regulu pamatprogrammai jānodrošina pamats tam, lai tiktu plašāk akceptēta saņēmēju parasti izmantotā izmaksu uzskaites prakse, kas attiecas uz personāla izmaksām un iekšējos norēķinos izmantotajām preču un pakalpojumu vienības izmaksām.

(47)Tagadējā faktisko personāla izmaksu atlīdzināšanas sistēma vēl vairāk jāvienkāršo, attīstot "Apvārsnī 2020" izstrādāto atalgošanas pieeju un vēl labāk pieskaņojoties Finanšu regulai.

(48)Ar "Apvārsni 2020" izveidotais, Komisijas pārvaldītais dalībnieku garantiju fonds izrādījies svarīgs garantiju mehānisms, kas mazina riskus, kuri saistās ar saistības neizpildījušo dalībnieku neatmaksātajām maksājamām summām. Tādēļ jāturpina veidot Saņēmēju garantiju fondu, kas pārdēvēts par Savstarpējās apdrošināšanas mehānismu ("mehānisms"), un tas jāpaplašina, to attiecinot uz citām finansēšanas struktūrām, it īpaši iniciatīvām uz LESD 185. panta pamata. Mehānismu jāvar izmantot visu citu tieši pārvaldāmo Savienības programmu iemaksu saņēmējiem.

(49)Jānosaka rezultātu izmantošanas un izplatīšanas normas, nodrošinot, ka saņēmēji piemērotā veidā rezultātus aizsargā, izmanto, izplata un gādā par to pieejamību. Vairāk vērības jāveltī rezultātu izmantošanai, īpaši Savienībā. Rezultātu izmantošanas un izplatīšanas plāni atbalsta saņēmējiem jāatjaunina darbības laikā un pēc tās.

(50)Jāsaglabā pamatprogrammas priekšteces "Apvārsnis 2020" priekšlikumu izvērtēšanas un atlases sistēmas galvenie elementi, īpašu vērību atvēlot izcilībai. Priekšlikumi arī turpmāk jāatlasa uz neatkarīgu ekspertu vērtējuma pamata. Attiecīgā gadījumā jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt vispārēju saskanību ar projektu portfeli.

(51)Lai mazinātu Savienības līdzekļu saņēmēju administratīvo slodzi, jāparedz plašāka atsaukšanās uz pastāvošiem revīzijas rezultātiem un vērtējumiem, arī no citām Savienības programmām. Tāda atsaukšanās skaidri jānosaka, ņemot vērā arī citus ticamības noteikšanas elementus, kā sistēmu un procesu revīzijas.

(52)Specifisku problēmu risinājumi pētniecības un inovācijas jomā atalgojami ar balvām, pēc vajadzības arī ar kopīgām vai vienotām balvām, kuru piešķiršanu Komisija vai finansēšanas struktūra rīko kopā ar citām Savienības struktūrām, trešām valstīm, starptautiskām organizācijām vai bezpeļņas tiesību subjektiem.

(53)Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un dot rezultātu, īpaši – ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slodzi un paredzamo neatbilstības risku. Dotāciju gadījumā jāapsver arī fiksētas summas, vienotas likmes un vienības izmaksu likmes izmantošana,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.Ar šo regulu izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (“Programma”) un paredz noteikumus par dalību un rezultātu izplatīšanu atbilstīgi Programmai veicamajās netiešajās darbībās.

2.Regulā ir izklāstīti Programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma formas un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

3.Programmu īsteno ar:

(a) īpašo programmu, kas izveidota ar Lēmumu …/…/ES 25 , kurā paredzēts arī finansiālais ieguldījums EIT;

(b)īpašo programmu pētījumiem aizsardzības jomā, kas izveidota ar Regulu …/…/ES.

4.Ja vien nav skaidri noteikts citādi, šajā regulā lietotie termini “Apvārsnis Eiropa”, “Programma” un “īpašā programma” ietver vienīgi ar 3. punkta a) apakšpunktā minēto īpašo programmu saistītos aspektus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“pētniecības infrastruktūras” ir objekti, kur pieejami resursi un pakalpojumi, ko pētniecības kopienas izmanto, lai veiktu pētījumus un sekmētu inovāciju attiecīgajās jomās. Šajā definīcijā ietverti arī saistītie cilvēkresursi, un tā attiecas uz svarīgāko aprīkojumu vai instrumentu kopām; ar zināšanām saistītie objekti, piemēram, krājumi, arhīvi vai zinātnisko datu infrastruktūras; datošanas sistēmas, sakaru tīkli un citas unikālas infrastruktūras, kuras var izmantot ārējie lietotāji un kurām ir būtiska nozīme, lai sasniegtu izcilību pētniecības un inovācijas jomā. Vajadzības gadījumā infrastruktūras var izmantot arī ar pētniecību nesaistītās jomās, piemēram, izglītības vai publisko pakalpojumu sniegšanas jomā, un tās var būt “vienkopus”, “virtuālas” vai “izkliedētas”;

(2)“pārdomātas specializācijas stratēģija” ir pārdomātas specializācijas stratēģija, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 26 un kas izpilda Regulā (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] izklāstītos veicinošos nosacījumus;

(3)“Eiropas partnerība” ir iniciatīva, kuras ietvaros Savienība kopā ar privātā un/vai publiskā sektora partneriem (piemēram, rūpniecības nozares pārstāvjiem, pētniecības organizācijām, struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī, vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām, to starpā fondiem) apņemas kopīgi atbalstīt tādu pētniecības un inovācijas pasākumu programmas izstrādi un īstenošanu, kuri var būt saistīti ar iekļūšanu tirgū, regulējuma ieviešanu vai politikas apguvi;

(4)“atvērtā piekļuve” ir tiešsaistē galalietotājiem nodrošināta bezmaksas piekļuve pētnieciskajai izlaidei, kas radīta Programmā finansēto darbību īstenošanas rezultātā, jo īpaši zinātniskajām publikācijām un pētījumu datiem;

(5)“uzdevums” ir tādu darbību portfelis, kuru nolūks ir noteiktā termiņā sasniegt izmērāmu mērķi un radīt tādu ietekmi attiecībā uz zinātni un tehnoloģijām, un/vai sabiedrību un iedzīvotājiem, ko ar atsevišķām darbībām nebūtu iespējams panākt;

(6)“pirmskomercializācijas iepirkums” ir tādu pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums, kuri ietver riska/ieguvumu dalīšanu atbilstoši tirgus nosacījumiem un konkurencei pakļautu izstrādi pa posmiem, kur pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums ir skaidri nošķirts no gatavo izstrādājumu ieviešanas komerciālos apjomos;

(7)“inovatīvu risinājumu publiskais iepirkums” ir iepirkums, kurā līgumslēdzējas iestādes rīkojas kā sākuma klients attiecībā uz inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas vēl nav pieejami plašā komerciālā mērogā, un var ietvert atbilstības pārbaudi;

(8)“piekļuves tiesības” ir tiesības izmantot rezultātus vai iepriekš uzkrātās zināšanas;

(9)“iepriekš uzkrātās zināšanas” ir visi dati, zinātība vai informācija neatkarīgi no formas vai rakstura (materiāla vai nemateriāla), arī jebkuras tiesības, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesības: (i) kas bijušas saņēmēju rīcībā pirms iesaistīšanās darbībā; (ii) ko saņēmēji rakstiski noteikuši jebkādā veidā, kā tas nepieciešams saistībā ar darbības īstenošanu vai tās rezultātu izmantošanu;

(10)“izplatīšana” ir rezultātu publiskošana ar atbilstošiem līdzekļiem (izņemot publiskošanu, kas izriet no rezultātu aizsardzības vai izmantošanas), ieskaitot zinātniskajās publikācijās jebkurā plašsaziņas līdzeklī;

(11)“izmantošana” ir rezultātu lietošana turpmākos pētniecības un inovācijas pasākumos, kas nav attiecīgajā darbībā ietvertie pētniecības un inovācijas pasākumi, vai produkta vai procesa izstrādē, izveidē, ražošanā un laišanā tirgū vai pakalpojuma izveidē un sniegšanā, vai arī standartizācijas pasākumos;

(12)“taisnīgi un saprātīgi nosacījumi” ir atbilstīgi nosacījumi, to starpā iespējamie finansiālie noteikumi vai autoratlīdzības nepiemērošanas nosacījumi, ņemot vērā īpašos apstākļus, kādos pieprasīta piekļuve, piemēram, to rezultātu vai iepriekš uzkrāto zināšanu faktisko vai iespējamo vērtību, kam tiek pieprasīta piekļuve, un/vai paredzētās izmantošanas jomu, ilgumu vai citus izmantošanas aspektus;

(13)“finansēšanas struktūra” ir Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā struktūra vai organizācija, kura nav Komisija, bet kurai Komisija ir uzticējusi budžeta īstenošanas uzdevumus saskaņā ar Programmu;

(14)“Eiropas nozīmes starptautiska pētniecības organizācija” ir starptautiska organizācija, kuras locekļu vairākums ir dalībvalstis vai asociētās valstis un kuras galvenais mērķis ir veicināt sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā Eiropā;

(15)“tiesību subjekts” ir fiziska vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kas minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kam ir juridiskās personas statuss, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kam var būt saistoši pienākumi, vai jebkurš subjekts bez juridiskas personas statusa saskaņā ar Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

(16)“bezpeļņas tiesību subjekts” ir tiesību subjekts, kura mērķis saskaņā ar statūtiem nav gūt peļņu vai kuram ir juridisks vai statūtos paredzēts pienākums nepārdalīt peļņu akcionāriem vai individuāliem dalībniekiem;

(17)“vidējas kapitalizācijas uzņēmums” ir uzņēmums, kurš nav ne mikrouzņēmums, ne arī mazais vai vidējais uzņēmums (MVU), kas definēti Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK 27 , un kurā ir līdz 3000 darbinieku, kuru skaits aprēķināts saskaņā ar minētā ieteikuma pielikuma I sadaļas 3., 4., 5. un 6. pantu; 

(18)“rezultāti” ir materiālās vai nemateriālās darbības sekas, piemēram, dati, zinātība vai informācija – neatkarīgi no to veida vai rakstura un no iespējas tos aizsargāt –, kā arī visas ar to saistītās tiesības, arī intelektuālā īpašuma tiesības;

(19)“izcilības zīmogs” ir ar sertifikātu apliecināts marķējums, kas apliecina, ka priekšlikums, kas iesniegts pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, ir pārsniedzis visas darba programmā noteiktās sliekšņa vērtības, bet kam nav bijis iespējams piešķirt finansējumu šajā darba programmas uzaicinājumā pieejamo līdzekļu trūkuma dēļ;

(20) “darba programma” ir dokuments, ko Komisija pieņēmusi īpašās programmas 28 īstenošanai saskaņā ar tās 12. pantu, vai satura un struktūras ziņā līdzvērtīgs dokuments, ko pieņēmusi finansēšanas struktūra;

(21)“atmaksājamais avanss” ir daļa programmas “Apvārsnis Eiropa” vai EIC apvienotā finansējuma – tas atbilst aizdevumam saskaņā ar Finanšu regulas X sadaļu, to nolūkā segt inovācijas darbībai atbilstīgo pasākumu izmaksas piešķir Savienība tiešā veidā un atbilstīgi bezpeļņas principam, un saņēmējam, ievērojot līgumā izklāstītos nosacījumus, tas ir jāatmaksā Savienībai;

(22)“līgums” ir vienošanās, kas noslēgta starp Komisiju vai finansēšanas struktūru un tiesību subjektu, kurš īsteno ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītu darbību un kuram piešķirts programmas “Apvārsnis Eiropa” vai EIC apvienotais finansējums;

(23)“klasificēta informācija” ir ES klasificēta informācija, kas definēta Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444 3. pantā, kā arī dalībvalstu klasificētā informācija, to trešo valstu klasificētā informācija, ar kurām Savienība ir noslēgusi drošības nolīgumu, un to starptautisko organizāciju klasificētā informācija, ar kurām Savienība ir noslēgusi drošības nolīgumu;

(24)“finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un investoriem.

(25) ““Apvārsnis Eiropa” vai EIC apvienotais finansējums” ir atsevišķs finansiāls atbalsts ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītai darbībai, un, to piešķirot, dotācija vai atmaksājamais avanss īpašā veidā tiek apvienots ar kapitālieguldījumiem.

3. pants

Programmas mērķi

1.Programmas galvenais mērķis ir nodrošināt Savienības investīciju zinātnisko, ekonomisko un sociālo ietekmi pētniecībā un inovācijā, lai tādējādi stiprinātu Savienības zinātnisko un tehnoloģisko bāzi un veicinātu tās konkurētspēju, cita starpā tās rūpniecībā, īstenot Savienības stratēģiskās prioritātes un palīdzēt risināt globālas problēmas, tostarp sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus.

2.Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

(a)    atbalstīt ar globālām problēmām saistītu kvalitatīvu jaunu zināšanu, prasmju, tehnoloģiju un risinājumu radīšanu un izplatīšanu;

(b)stiprināt pētniecības un inovācijas ietekmi Savienības rīcībpolitikas izstrādē, atbalstīšanā un īstenošanā, kā arī atbalstīt inovatīvu risinājumu ieviešanu rūpniecībā un sabiedrībā, lai risinātu globālas problēmas;

(c)    veicināt visdažādāko inovāciju, arī “revolucionāru”, un inovatīvu risinājumu ieviešanu tirgū;

(d)    optimizēt Programmas pieaugošo ietekmi nostiprinātā Eiropas pētniecības telpā.

4. pants

Programmas uzbūve

1.Programmu veido vairākas daļas, kas aprakstītas turpmāk un kas sekmē 3. pantā minētā galvenā un konkrēto mērķu sasniegšanu.

(1)I pīlārs “Atvērtā zinātne”, kas veidots saskaņā ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, atbalsta arī 3. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un ietver šādus komponentus:

(a)Eiropas Pētniecības padome (ERC);

(b)Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA);

(c)pētniecības infrastruktūras.

(2)II pīlārs “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”, kas veidots saskaņā ar 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta konkrēto mērķi, atbalsta arī 3. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un ietver šādus komponentus:

(a)kopa “Veselība”;

(b)kopa “Iekļaujoša un droša sabiedrība”;

(c)kopa “Digitālā joma un rūpniecība”;

(d)kopa “Klimats, enerģētika un mobilitāte”;

(e)kopa “Pārtika un dabas resursi”;

(f)ar kodolenerģiju nesaistītas Kopīgā pētniecības centra (JRC) tiešās darbības.

(3)III pīlārs “Atvērtā inovācija”, kas veidots saskaņā ar 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta konkrēto mērķi, atbalsta arī 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un ietver šādus komponentus:

(a)Eiropas Inovācijas padome (EIC);

(b)Eiropas inovācijas ekosistēmas;

(c)Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT).

(4)Daļa “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, kas veidota saskaņā ar 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta konkrēto mērķi, atbalsta arī 3. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un ietver šādus komponentus:

(a)izcilas pieredzes apmaiņa;

(b)Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un pilnveidošana.

2.Pasākumu pamatvirzieni ir izklāstīti I pielikumā.

5. pants

Pētniecība aizsardzības jomā

1.Pasākumi, kas jāveic 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētās īpašās programmas ietvaros un kas izklāstīti Regulā [..], ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu, ir pētniecības pasākumi, kuri vērsti tikai un vienīgi uz aizsardzības lietojumiem un kuru mērķis ir sekmēt aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti un inovāciju.

2.Izņemot šo pantu, 1. panta 1. un 3. punktu un 9. panta 1. punktu, šo regulu nepiemēro 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai.

6. pants

ES finansējuma apgūšana un formas

1.Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar finansēšanas struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2.Netiešajām darbībām Programmas sniegtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, proti, dotācijas (tostarp pamatdarbības dotācijas), godalgas un iepirkums. Programma finansējumu var nodrošināt arī finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.

3.Šajā regulā izklāstītos dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus piemēro netiešajām darbībām.

4.Galvenie Programmā izmantojamie darbības veidi ir aprakstīti un definēti II pielikumā. Visa veida finansējumu izlieto elastīgi visiem Programmas mērķiem, līdzekļus piešķirot atbilstīgi attiecīgo mērķu vajadzībām un raksturīgajām iezīmēm.

5.Ar Programmu atbalsta arī tiešās darbības, ko veic JRC. Ja JRC veiktās tiešās darbības sniedz ieguldījumu ierosmēs, kas izveidotas atbilstoši LESD 185. vai 187. pantam, šādu ieguldījumu neuzskata par daļu no šādām ierosmēm piešķirtā finansiālā ieguldījuma.

6.Īpašā programma 29 , jo īpaši pīlārā “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” tiek īstenota, pamatojoties uz pētniecības un inovācijas pasākumu pārredzamu un stratēģisku daudzgadu plānošanu un pirms tam ar ieinteresētajām pusēm apspriežoties par prioritātēm un piemērotāko darbības veidu un īstenošanas paņēmieniem. Tādējādi tiks nodrošināta saskaņotība ar citām attiecīgajām Savienības programmām.

7.“Apvārsnis Eiropa” pasākumi galvenokārt tiks izsludināti uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, un daži no tiem tiks organizēti uzdevumu un Eiropas partnerību ietvaros.

8.Pētniecības un inovācijas pasākumi, ko veic programmā “Apvārsnis Eiropa”, ir vērsti tikai un vienīgi uz lietojumiem civilām vajadzībām.

9.Programma nodrošina dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu un dzimuma aspekta integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā. Atkarībā no stāvokļa attiecīgajā pētniecības un inovācijas jomā īpaša uzmanība jāvelta dzimumu līdzsvara nodrošināšanai vērtēšanas komisijās un struktūrās, piemēram, ekspertu grupās.

7. pants

Uzdevumi

1.Uzdevumus plāno saskaņā ar pīlāru “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”, taču tos var noteikt arī pēc darbībām, kuras veic citās Programmas daļās.

2.Uzdevumus īsteno saskaņā ar Īpašās programmas 5. pantu. Izvērtēšanu veic saskaņā ar 26. pantu.

3.Uzdevumi:

(a)sniedz skaidru ES pievienoto vērtību un veicina Savienības prioritāšu īstenošanu;

(b)ir drosmīgi un vērienīgi, un līdz ar to – sabiedriski un ekonomiski ļoti nozīmīgi;

(c)skaidri iezīmē virzību un ir mērķtiecīgi, izmērāmi un noteiktā laikā izpildāmi;

(d)ir vērsti uz vērienīgiem, bet reāliem pētniecības un inovācijas pasākumiem;

(e)rada impulsu turpmākai darbībai dažādās disciplīnās, nozarēs un dalībnieku starpā;

(f)ir veidoti tā, ka iespējams izmantot vairākus, augšupējus risinājumus.

8. pants

Eiropas partnerības

1.Programmas “Apvārsnis Eiropa” daļas var tikt īstenotas Eiropas partnerību ietvaros. Savienības iesaistīšanās Eiropas partnerībās var notikt šādi:

(a)dalība partnerībās, kas izveidotas, pamatojoties uz saprašanās memorandu un/vai līgumiskām saistībām starp Komisiju un tās partneriem, kuri minēti 2. panta 3. punktā, un norādot partnerības mērķus, partneru attiecīgās saistības par finansiālajām iemaksām un/vai iemaksām natūrā, galvenos snieguma un ietekmes rādītājus, kā arī paredzēto izlaidi. Saprašanās memorandā un/vai līgumiskajās saistībās ietver komplementārus pētniecības un inovācijas pasākumus, kurus īstenojuši partneri Programmas ietvaros (kopīgi plānotās Eiropas partnerības);

(b)dalība un finansiālais ieguldījums pētniecības un inovācijas pasākumu programmā, pamatojoties uz partneriem noteiktajām saistībām veikt finansiālās iemaksas un iemaksas natūrā un integrēt to attiecīgos pasākumus, izmantojot Programmas līdzfinansēšanas darbību (līdzfinansētās Eiropas partnerības);

(c)dalība un finansiālais ieguldījums pētniecības un inovācijas programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis saskaņā ar LESD 185. pantu vai struktūras, kuras izveidotas saskaņā ar LESD 187. pantu, piemēram, kopuzņēmumi, vai EIT zināšanu un inovāciju kopienas saskaņā ar [EIT regulu] (institucionalizētās Eiropas partnerības); šāda veida partnerības īstenojamas vienīgi tad, ja ar cita veida Eiropas partnerībām nav iespējams sasniegt attiecīgos mērķus vai panākt vajadzīgo ietekmi un ja tā ir pamatota izvēle no ilgtermiņa perspektīvas, ņemot vērā arī integrācijas, tostarp visu finansiālo iemaksu centralizētās pārvaldības, augsto līmeni.

2.Eiropas partnerības:

(a)izveido gadījumos, kad programmas “Apvārsnis Eiropa” mērķus efektīvāk var sasniegt šādās partnerībās, nevis Savienība viena;

(b)ievēro principus attiecībā uz Savienības pievienoto vērtību, pārredzamību, atklātību, ietekmi, sviras efektu, visu iesaistīto pušu ilgtermiņa finansiālajām saistībām, elastīgumu, saskanīgumu un komplementaritāti ar Savienības, vietējām, reģionālām, valsts un starptautiskām iniciatīvām;

(c)paredz noteiktu termiņu ievērošanu un ietver nosacījumus Programmas finansējuma pakāpeniskai izbeigšanai.

Noteikumi un kritēriji attiecībā uz partnerību atlasi, īstenošanu, uzraudzību, izvērtēšanu un pakāpenisku izbeigšanu ir izklāstīti III pielikumā.

9. pants

Budžets

1.Pamatprogrammas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir EUR 94 100 000 pašreizējās cenās 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai un noteikta summa 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai, kā noteikts Regulā [..], ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu.

2.Orientējošais 1. punkta teikuma pirmajā daļā minētās summas sadalījums ir:

(a)EUR 25 800 000 000 I pīlāram “Atvērtā zinātne” laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, no kura:

(1) EUR 16 600 000 000 Eiropas Pētniecības padomei;

(2)EUR 6 800 000 000 Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām;

(3)EUR 2 400 000 000 pētniecības infrastruktūrām;

(b)EUR 52 700 000 000 II pīlāram “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, no kura:

(1)EUR 7 700 000 000 kopai “Veselība”;

(2)EUR 2 800 000 000 kopai “Iekļaujoša un droša sabiedrība”;

(3)EUR 15 000 000 000 kopai “Digitālā joma un rūpniecība”;

(4)EUR 15 000 000 000 kopai “Klimats, enerģētika un mobilitāte”;

(5)EUR 10 000 000 000 kopai “Pārtika un dabas resursi”;

(6)EUR 2 200 000 000 ar kodolenerģiju nesaistītajām Kopīgā pētniecības centra (JRC) tiešajām darbībām;

(c)EUR 13 500 000 000 III pīlāram “Atvērtā inovācija” laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, no kura:

(1)EUR 10 500 000 000 Eiropas Inovācijas padomei, tostarp līdz EUR 500 000 000 Eiropas inovācijas ekosistēmām;

(2)EUR 3 000 000 000 Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam (EIT);

(d)EUR 2 100 000 000 daļai “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana” laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, no kura:

(1)EUR 1 700 000 000 izcilas pieredzes apmaiņai;

(2) EUR 400 000 000 Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšanai un pilnveidošanai.

3.Lai reaģētu uz neparedzētām situācijām vai jaunām norisēm un vajadzībām, Komisija ikgadējā budžeta procedūrā var noteikt novirzi no 2. punktā minētajām summām, nodrošinot, ka šī starpība nepārsniedz 10 %. Šāda novirze nav pieļaujama attiecībā uz summām, kas minētas šā panta 2. punkta b) apakšpunkta 6) punktā, un kopējo summu, kas noteikta šā panta 2. punkta daļai “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”.

4.Šī panta 1. punkta teikuma pirmajā daļā minēto summu var izmantot arī tādu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citu pasākumu izmaksu un Programmas pārvaldības un īstenošanas izdevumu, tostarp visu administratīvo izdevumu, kā arī tās mērķu sasniegšanas izvērtēšanas izdevumu segšanai. No šīs summas turklāt var segt izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas darbībām, ciktāl šīs darbības ir saistītas ar Programmas mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem informācijas apstrādes un informācijas apmaiņas vajadzībām, ieskaitot korporatīvos informācijas tehnoloģiju rīkus un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kura vajadzīga saistībā ar Programmas pārvaldību.

5.Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, 4. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

6.Budžeta saistības darbībām, kuru ilgums pārsniedz vienu finanšu gadu, var sadalīt gada iemaksās pa vairākiem gadiem.

7.Neskarot Finanšu regulu, izdevumi par darbībām, kas saistītas ar pirmajā darba programmā iekļautajiem projektiem, var būt attiecināmie izdevumi no 2021. gada 1. janvāra.

8.Resursus, kas piešķirti dalībvalstīm dalītas pārvaldības ietvaros un kas ir pārnesami saskaņā ar Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] 21. pantu, pēc šo dalībvalstu lūguma var pārnest uz Programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minētā punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

9.Programmu “Apvārsnis Eiropa” paredzēts īstenot sinerģijā ar citām Savienības finansējuma programmām. Nepilnīgs saraksts, kurā uzskaitītas sinerģijas ar citām Savienības finansēšanas programmām, ir iekļauts IV pielikumā.

10. pants

Atvērtā piekļuve un atvērtie dati

1.Saskaņā ar 35. panta 3. punktu nodrošina atvērtu piekļuvi Programmā finansētu pētījumu zinātniskām publikācijām. Atvērto piekļuvi pētījumu datiem nodrošina saskaņā ar principu “tik atvērti, cik iespējams, tik slēgti, cik vajadzīgs”. Jāsekmē atvērtā piekļuve citiem pētniecības izlaides produktiem.

2.Pētījumu datu atbildīgu pārvaldību nodrošina atbilstoši FAIR principiem “sameklējamība”, “pieejamība”, “sadarbspēja” un “atkalizmantojamība”

3.Tiek sekmēta tāda atvērtās zinātnes prakse, kuras tvērums ir plašāks nekā tas, ko paredz atvērtā piekļuve pētniecības izlaidei un pētījumu datu atbildīga pārvaldība.

11. pants

Komplementārais un kombinētais finansējums

Darbībām, kurām piešķirts izcilības zīmogs vai kuras atbilst šādiem kumulatīviem, salīdzinošiem nosacījumiem:

(a)tās ir novērtētas Programmas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus;

(b)tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;

(c)budžeta ierobežojumu dēļ tās nevar finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus,

var piešķirt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda+ vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai saskaņā ar Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] [67.] panta 5. punktu un Regulas (ES) XX [Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, pārvaldība un uzraudzība] [8.] pantu ar noteikumu, ka šādas darbības saskan ar attiecīgās programmas mērķiem. Piemēro tā fonda noteikumus, no kura piešķir atbalstu.

12. pants

Programmas asociētās trešās valstis

1.Par Programmas asociētajām valstīm var kļūt šādas trešās valstis:

(a)Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti EEZ nolīgumā;

(b)valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu dalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(c)valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu dalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(d)trešās valstis un teritorijas, kuras atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

i.attīstītas spējas zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā;

ii.apņemšanās ievērot atvērtas tirgus ekonomikas noteikumus, tostarp nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu intelektuālā īpašuma tiesību piemērojumu, ko atbalsta demokrātijas institūts;

iii.tādas rīcībpolitikas aktīva sekmēšana, kuras mērķis ir paaugstināt iedzīvotāju ekonomisko un sociālo labklājības līmeni.

Ikviena d) apakšpunktā minētā trešā valsts kļūst par Programmas asociēto valsti saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti īpašā nolīgumā, kurš aptver konkrētās trešās valsts dalību kādā Savienības programmā, ja vien minētais nolīgums:

–nodrošina, ka Savienības programmā līdzdalīgās trešās valsts iemaksas un ieguvumi ir taisnīgā līdzsvarā;

–izklāsta nosacījumus dalībai programmās, tostarp katras programmas finansiālo iemaksu un administratīvo izmaksu aprēķinu. Šīs iemaksas ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu;

–trešajai valstij attiecībā uz programmu nepiešķir lēmuma tiesības;

–garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

2.Tvērumā, kas noteikts attiecībā uz katras trešās valsts iesaistīšanos Programmā, ņem vērā mērķi saistībā ar ekonomiskās izaugsmes sekmēšanu Savienībā ar inovācijas palīdzību. Tādējādi, izņemot EEZ dalībvalstis, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, atsevišķas Programmas daļas var neiekļaut konkrētas valsts asociācijas nolīgumā.

3.Vajadzības gadījumā asociācijas nolīgumā paredz Savienībā dibinātu tiesību subjektu dalību asociēto valstu līdzvērtīgās programmās saskaņā ar tajās izklāstītajiem nosacījumiem.

4.Nosacījumi, kas nosaka finansiālā ieguldījuma apjomu, nodrošina jebkuras tādas būtiskas nelīdzsvarotības automātisku korekciju, kas radusies salīdzinājumā ar summu, ko asociētajā valstī dibinātie subjekti saņem, piedaloties Programmā, un šajā sakarā tiek ņemtas vērā Programmas pārvaldības, izpildes un darbības izmaksas.

II SADAĻA

DALĪBAS UN REZULTĀTU IZPLATĪŠANAS NOTEIKUMI

I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

13. pants

Finansēšanas struktūras un JRC tiešās darbības

5.Finansēšanas struktūras var atkāpties no šajā sadaļā izklāstītajiem noteikumiem tikai tad, ja tas ir paredzēts pamataktā, ar kuru izveido finansēšanas struktūru vai kurā tai uzticēti budžeta īstenošanas uzdevumi, vai – attiecībā uz finansēšanas struktūrām, kas paredzētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii) vai v) punktā – ja tas paredzēts iemaksu nolīgumā un ja tas nepieciešams atbilstoši to īpašajām operatīvajām vajadzībām vai darbības veidam.

6.Šajā sadaļā izklāstītie noteikumi neattiecas uz tiešajām darbībām, ko veic JRC.

14. pants

Atbalsttiesīgās darbības

1.Neskarot šī panta 2. un 3. punktu, uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, ar kurām īsteno 3. pantā minētos mērķus.

Nefinansē šādas pētniecības jomas:

(a)pasākumi, kuru mērķis ir cilvēku klonēšana reproduktīvos nolūkos;

(b)pasākumi, kuru mērķis ir pārveidot cilvēku ģenētisko mantojumu un kuri varētu šādas izmaiņas padarīt pārmantojamas 30 ;

(c)pasākumi, kas paredzēti cilvēku embriju radīšanai vienīgi pētniecības nolūkā vai cilmes šūnu ieguvei, tostarp veicot somatisko šūnu kodola pārstādīšanu.

2.Gan pieaugušo, gan embriju cilvēka cilmes šūnu pētniecību var finansēt kā atkarībā no zinātniskā ierosinājuma satura, tā arī atkarībā no iesaistīto dalībvalstu tiesiskā regulējuma. Finansējumu nepiešķir pētniecības pasākumiem, kuri ir aizliegti visās dalībvalstīs. Dalībvalstī, kurā šādi pasākumi ir aizliegti, tos nefinansē.

3.Šā panta 1. punktā minētās pētniecības jomas var, ņemot vērā zinātnes sasniegumus, pārskatīt, kad tiek veikts 47. panta 2. punktā minētais starpposma izvērtējums.

15. pants

Ētika

1.Darbībās, ko veic saskaņā ar Programmu, ievēro ētikas principus un attiecīgos valsts, Savienības un starptautiskos tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās papildprotokolus.

Īpašu uzmanību pievērš proporcionalitātes principam, tiesībām uz privāto dzīvi, tiesībām uz personas datu aizsardzību, tiesībām uz personas fizisko un garīgo neaizskaramību, tiesībām uz nediskrimināciju un vajadzībai nodrošināt cilvēku veselības augstu aizsardzības līmeni.

2.Subjekti, kas piedalās darbībā, sniedz:

(a)ētikas pašnovērtējumu, kurā nosaka un sīki izklāsta visus paredzamos ētikas aspektus, kas saistīti ar finansējamo pasākumu mērķi, īstenošanu un iespējamo ietekmi, tostarp apstiprinājumu par atbilstību 1. punktam, un aprakstu par to, kā tā tiks nodrošināta;

(b)apstiprinājumu tam, ka pasākumi atbildīs Eiropas Rīcības kodeksam par pētniecības integritāti, ko publicējusi Eiropas Zinātņu akadēmiju federācija, un ka netiks veikti pasākumi, kuriem nav paredzēts finansējums;

(c)     par pasākumiem, ko veic ārpus Savienības: apstiprinājumu, ka konkrētajā dalībvalstī tādi paši pasākumi tiktu atļauti; un

(d)par pasākumiem, kuros izmanto cilvēka embriju cilmes šūnas, ja vajadzīgs: sīku informāciju par licencēšanas un kontroles pasākumiem, ko veic attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, kā arī sīku informāciju par apstiprinājumu atbilstībai ētikas principiem, kuru iegūst pirms attiecīgo pasākumu sākšanas.

3.Priekšlikumus sistemātiski caurskata, lai apzinātu, kuras darbības rada bažas par sarežģītiem vai nopietniem ētikas aspektiem, un iesniedz ētikas novērtējuma veikšanai. Ētikas novērtējumu veic Komisija, ja vien attiecīgas pilnvaras nav deleģētas finansēšanas struktūrai. Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar cilvēka embriju cilmes šūnu vai cilvēka embriju izmantošanu, ētikas novērtējums ir jāveic obligāti. Ētikas caurlūkošanā un novērtēšanā atbalstu sniedz ētikas eksperti. Komisija un finansēšanas struktūras pēc iespējas nodrošina ētikas procedūru pārredzamību.

4.Pirms attiecīgo pasākumu sākšanas struktūras, kas piedalās darbībā, saņem visus apstiprinājumus vai citus obligātus dokumentus no attiecīgajām valsts, vietējām ētikas komitejām vai citām struktūrām, piemēram, datu aizsardzības iestādēm. Šos dokumentus glabā dosjē un pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai vai finansēšanas struktūrai.

5.Vajadzības gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra veic ētikas pārbaudes. Vērtējot sarežģītus vai nopietnus ētikas aspektus, pārbaudes veic Komisija, ja vien attiecīgas pilnvaras nav deleģētas finansēšanas struktūrai.

Ētikas pārbaužu veikšanā atbalstu sniedz ētikas eksperti.

6.Darbības, kas nav ētiski pieņemamas, var noraidīt vai izbeigt jebkurā laikā.

16. pants

Drošība

1.Saskaņā ar programmu veiktās darbības atbilst piemērojamiem drošības noteikumiem un jo īpaši noteikumiem par klasificētas informācijas aizsardzību pret neatļautu izpaušanu, tostarp par atbilstību visiem attiecīgajiem valsts un Savienības tiesību aktiem. Gadījumā, ja pētījumi tiek veikti ārpus Savienības, izmantojot un/vai radot klasificētu informāciju, papildus minēto prasību izpildei ir jānoslēdz drošības nolīgums starp Savienību un trešo valsti, kurā tiek veikta pētniecība. 

2.Vajadzības gadījumā priekšlikumos ietver drošības pašnovērtējumu, kurā apzināti visi drošības aspekti un sīki izklāstīts, kā tie tiks risināti, lai panāktu atbilstību attiecīgajiem valsts un Savienības tiesību aktiem.

3.Vajadzības gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra veic drošības kontroli attiecībā uz priekšlikumiem, kas rada bažas par drošības aspektiem.

4.Vajadzības gadījumā darbības atbilst Lēmumam (ES, Euratom) 2015/444 un tā īstenošanas noteikumiem.

5.Struktūras, kas piedalās darbībā, nodrošina aizsardzību pret neatļautu tādas klasificētas informācijas izpaušanu, ko izmanto darbībā un/vai ko rada darbība. Pirms attiecīgo pasākumu sākšanas, minētās struktūras uzrāda apliecinājumu par drošības pielaidi, ko par personu un/vai objektu izsniegušas attiecīgās valsts drošības iestādes.

6.Ja ārējiem ekspertiem jāstrādā ar klasificētu informāciju, pirms to iecelšanas jābūt saņemtai attiecīgas pakāpes drošības pielaidei.

7.Vajadzības gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra var veikt drošības pārbaudes.

8.Darbības, kas neatbilst drošības noteikumiem, var noraidīt vai izbeigt jebkurā laikā.

II NODAĻA

Dotācijas

17. pants

Dotācijas

Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, dotācijas Programmā piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

18. pants

Subjekti, kas ir tiesīgi piedalīties

1.Programmas darbībās var piedalīties ikviens tiesību subjekts neatkarīgi no tās iedibināšanas vietas vai starptautiska organizācija, ja vien ir izpildīti šajā regulā paredzētie nosacījumi, kā arī visi darba programmā vai uzaicinājumā paredzētie nosacījumi.

2.Subjekti ir konsorcija daļa, kurā ir vismaz trīs neatkarīgi tiesību subjekti, no kuriem katrs iedibināts citā dalībvalstī vai asociētā valstī, un vismaz viens no tiem ir iedibināts kādā dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad:

(a)ja tas ir pamatoti, darba programmā ir noteikts citādi;

(b)tiek īstenota darbība, kas minēta šā panta 3. vai 4. punktā.

3.Eiropas Pētniecības padomes (ERC) progresīvās pētniecības darbības, Eiropas Inovācijas padomes (EIC) darbības, mācību un mobilitātes darbības vai programmas līdzfinansēšanas darbības var īstenot viens vai vairāki tiesību subjekti, no kuriem vienam jābūt iedibinātam dalībvalstī vai asociētajā valstī.

4.Koordinācijas un atbalsta darbības var īstenot viens vai vairāki tiesību subjekti, kuri var būt iedibināti dalībvalstī, asociētajā valstī vai citā trešā valstī.

5.To darbību darba programmā, kas saistītas ar Savienības stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību, var paredzēt, ka šādu dalību var ierobežot līdz dalībvalstīs iedibinātiem tiesību subjektiem vai līdz dalībvalstīs un noteiktās asociētajās valstīs vai citās trešās valstīs iedibinātiem tiesību subjektiem.

6.Darba programmā var paredzēt atbilstības kritērijus papildus 2., 3., 4. un 5. punktā noteiktajiem, ievērojot konkrētas rīcībpolitikas prasības vai darbības raksturu un mērķus, tostarp tiesību subjektu skaitu, tiesību subjekta veidu un iedibināšanas vietu.

7.Ja vien ar vadošo iestādi nav panākta cita vienošanās un ja tas paredzēts darba programmā, darbībās, kurām piešķir summas saskaņā ar 9. panta 8. punktu, piedalās tikai viens tiesību subjekts, kas iedibināts deleģējošās vadošās iestādes jurisdikcijā.

8.Ja tas ir paredzēts darba programmā, darbībās var piedalīties Kopīgais Pētniecības centrs (JRC).

9.Kopīgo pētniecības centru, Eiropas nozīmes starptautiskas pētniecības organizācijas un tiesību subjektus, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, uzskata par iedibinātiem dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kur iedibināti citi darbībā līdzdalīgie tiesību subjekti.

10.Attiecībā uz Eiropas Pētniecības padomes (ERC) progresīvās pētniecības darbībām un mācību un mobilitātes darbībām starptautiskās organizācijas, kuru galvenais birojs atrodas kādā dalībvalstī vai asociētajā valstī, uzskata par iedibinātām šajā dalībvalstī vai asociētajā valstī.

19. pants

Subjekti, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu

1.Subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu, ja tie ir iedibināti dalībvalstī vai asociētajā valstī.

Darbībās, kurām piešķir summas saskaņā ar 9. panta 8. punktu, tiesības saņemt šo finansējumu ir tikai tiem tiesību subjektiem, kuri ir iedibināti deleģējošās vadošās iestādes jurisdikcijā.

2.Subjektiem, kas ir iedibināti trešā valstī, kas nav asociētā valsts, principā būtu jāsedz savas dalības izmaksas. Tomēr valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem un izņēmuma kārtā citās trešās valstīs, kas nav asociētās valstis, tie varētu būt tiesīgi saņemt finansējumu darbībai, ja:

(a)trešā valsts ir norādīta Komisijas pieņemtajā darba programmā, vai

(b)Komisija vai finansēšanas struktūra uzskata, ka saņēmēju dalība ir būtiska darbības īstenošanai.

3.Saistītie subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu darbībā, ja tie ir iedibināti dalībvalstī, asociētajā valstī vai trešā valstī, kas norādīta Komisijas pieņemtajā darba programmā.

20. pants

Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus

1.Attiecībā uz visām darbībām, izņemot EIC “Pathfinder” pārejas pasākumus, uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus saturu iekļauj darba programmā.

2.Attiecībā uz EIC “Pathfinder” pārejas pasākumiem:

(a)uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšanas datumu un saturu nosaka, ņemot vērā mērķus un budžetu, kas paredzēti darba programmā saistībā ar attiecīgo darbību portfeli;

(b)dotācijas par fiksētu summu, kas nepārsniedz EUR 50 000, var piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, lai tādā veidā veiktu steidzamas koordinācijas un atbalsta darbības, kuras paredzētas saņēmēju portfeļa kopienas stiprināšanai vai iespējamo nošķirto jauno (spin-off) uzņēmumu vai tirgus izveidē būtisku inovāciju potenciāla novērtēšanai.

3.Ja tas nepieciešams uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus mērķu sasniegšanai, tajos var noteikt ierobežojošus nosacījumus, lai esošajās darbībās ieviestu papildu pasākumus vai pievienotu papildu partnerus.

4.Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus nav vajadzīgs attiecībā uz koordinācijas un atbalsta darbībām vai programmas līdzfinansēšanas darbībām, kas:

(a)jāveic Kopīgajam pētniecības centram vai tiesību subjektiem, kuri norādīti darba programmā, un

(b)neietilpst uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus tvērumā.

5.Darba programmā konkrēti norāda, kuriem uzaicinājumiem tiks piešķirti “izcilības zīmogi”. Pēc tam, kad no pieteikuma iesniedzēja ir saņemta iepriekšēja atļauja, informāciju par pieteikumu un izvērtējumu var darīt zināmu ieinteresētajām finansēšanas iestādēm, par to noslēdzot vienošanos par konfidencialitāti.

21. pants

Kopīgie uzaicinājumi

Kopīgu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Komisija vai finansēšanas struktūra var izsludināt kopā ar:

(a)trešām valstīm, arī to zinātniskām un tehnoloģiju organizācijām vai aģentūrām;

(b)starptautiskām organizācijām;

(c)bezpeļņas tiesību subjektiem. 

Ja izsludināts kopīgs uzaicinājums, par priekšlikumu atlasi un izvērtēšanu jāizstrādā kopīgas procedūras. Procedūras ietver līdzsvaroti veidotu tādu ekspertu grupu, kurus ieceļ katra puse.  

22. pants

Pirmskomercializācijas iepirkums vai inovatīvu risinājumu iepirkums

1.Darbībās var ietvert vai par galveno mērķi var izvirzīt pirmskomercializācijas iepirkumu un inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu, ko veic saņēmēji, kuri ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā definēts Direktīvās 2014/24/ES 31 , 2014/25/ES 32 un 2009/81/EK 33 .

2.Iepirkuma procedūras:

(a)atbilst pārredzamības, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes, pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principiem un konkurences noteikumiem;

(b)attiecībā uz pirmskomercializācijas publisko iepirkumu var paredzēt īpašus nosacījumus, piemēram, par to, ka vietai, kur jāveic iepirktie pasākumi, jāatrodas attiecīgo dalībvalstu vai asociēto valstu teritorijā;

(c)var atļaut vienā un tajā pašā procedūrā piešķirt vairāku līgumu slēgšanas tiesības (“iepirkums no vairākiem piegādātājiem”); un

(d)paredz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pretendentam(-iem), kas piedāvā labāko cenas un vērtības attiecību, un vienlaikus izvairās no jebkāda interešu konflikta.

3.Līgumslēdzējam, kas rada rezultātus pirmskomercializācijas iepirkumā, pieder vismaz piesaistītās intelektuālā īpašuma tiesības. Līgumslēdzējām iestādēm ir vismaz tiesības bez autoratlīdzības piekļūt rezultātiem izmantošanai savām vajadzībām, un tiesības piešķirt vai pieprasīt, lai iesaistītie līgumslēdzēji to vārdā piešķir neekskluzīvas licences trešām personām rezultātu izmantošanai ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, bez tiesībām piešķirt apakšlicences. Ja līgumslēdzējs nav komerciāli izmantojis rezultātus noteiktā laikposmā pēc pirmskomercializācijas iepirkuma, kā noteikts līgumā, līgumslēdzējas iestādes tam var pieprasīt visas īpašumtiesības uz rezultātiem nodot līgumslēdzējām iestādēm. 

23. pants

Kumulatīvais finansējums

Darbība, kurā veikts ieguldījums no citas Savienības programmas, var saņemt ieguldījumu arī no Programmas ar noteikumu, ka ar šo ieguldījumu netiek segtas tās pašas izmaksas. Katras tās Savienības programmas noteikumus, no kuras piešķir ieguldījumu, piemēro tās attiecīgajam ieguldījumam, kas veikts darbībā. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi. 

24. pants

Atlases kritēriji

1.Atkāpjoties no Finanšu regulas 198. panta, finansiālās spējas pārbauda tikai koordinatoram un tikai tad, ja darbībai no Savienības pieprasītais finansējums ir EUR 500 000 vai vairāk.

2.Tomēr, ja ir pamats apšaubīt finansiālās spējas vai ja lielāku risku rada dalība vairākās Savienības pētniecības un inovācijas programmu finansētās darbībās, Komisija vai finansēšanas struktūra pārbauda arī citu to pieteikumu iesniedzēju vai koordinatoru finansiālās spējas, kuru pieprasītais finansējums nepārsniedz 1. punktā minēto slieksni.

3.Ja finansiālās spējas atbilstoši iepriekš plānotajam garantējis cits tiesību subjekts, tad pārbauda viņa finansiālās spējas.

4.Ja finansiālās spējas ir vājas, Komisija vai finansēšanas struktūra var noteikt, ka pieteikuma iesniedzēja dalība ir atkarīga no tā, vai saistītais subjekts ir iesniedzis deklarāciju par solidāru atbildību.

5.Ieguldījumu 33. pantā aprakstītajā savstarpējās apdrošināšanas mehānismā uzskata par pietiekamu garantiju atbilstīgi Finanšu regulas 152. pantam. No saņēmējiem nedrīkst pieņemt un tiem nedrīkst piemērot papildu garantiju vai nodrošinājumu.

25. pants

Piešķiršanas kritēriji

1.Iesniegtos priekšlikumus vērtē pēc šādiem piešķiršanas kritērijiem:

(a)izcilība;

(b)ietekme;

(c)īstenošanas kvalitāte un efektivitāte.

2.Priekšlikumiem par ERC progresīvās pētniecības darbībām piemēro tikai 1. punkta a) apakšpunktā minēto kritēriju.

3.Darba programmā iekļauj sīkāku informāciju par 1. punktā noteikto piešķiršanas kritēriju piemērošanu un var norādīt svērumus un sliekšņa vērtības.

26. pants

Izvērtēšana

1.Priekšlikumus izvērtē vērtēšanas komiteja,

–kuru pilnībā vai daļēji var veidot ārējie neatkarīgie eksperti, 

–kuras sastāvā var būt Savienības iestāžu vai struktūru pārstāvji, kā minēts Finanšu regulas 150. pantā.

Vērtēšanas komitejai darbā var palīdzēt neatkarīgie eksperti. 

2.Ja nepieciešams, vērtēšanas komiteja sarindo priekšlikumus, kuri sasnieguši piemērojamās sliekšņa vērtības, un šajā nolūkā ņem vērā:

–izvērtējuma punktu skaitu,

–ieguldījumu konkrēto politikas mērķu sasniegšanā, arī konsekventa projektu portfeļa izveidē.

Vērtēšanas komiteja var arī ierosināt būtiskus priekšlikumu pielāgojumus, ciktāl tie vajadzīgi, lai nodrošinātu portfeļa konsekvenci.

27. pants

Izvērtējuma pārskatīšanas procedūra

1.Pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt izvērtējuma pārskatīšanu, ja tas uzskata, ka piemērojamā izvērtēšanas procedūra nav pareizi izmantota attiecībā uz tā iesniegto priekšlikumu.

2.Izvērtējuma pārskatīšana attiecas tikai uz izvērtēšanas procesuālajiem aspektiem, nevis uz priekšlikuma būtību.

3.Izvērtēšanas pārskatīšana nekavē to priekšlikumu atlases procedūru, uz kuriem neattiecas pārskatīšana.

28. pants

Laiks līdz dotācijas piešķiršanai

1.Atkāpjoties no Finanšu regulas 194. panta 2. punkta pirmās daļas, piemēro šādus termiņus:

(a)visu pieteikumu iesniedzēju informēšanai par viņu pieteikumu izvērtēšanas rezultātiem – ne ilgāk par pieciem mēnešiem no pilnīgu priekšlikumu iesniegšanai noteiktās pēdējās dienas;

(b)dotāciju nolīgumu parakstīšanai ar pieteikumu iesniedzējiem – ne ilgāk par astoņiem mēnešiem no pilnīgu priekšlikumu iesniegšanai noteiktās pēdējās dienas.

2.EIC darba programmā var noteikt īsākus termiņus.

3.Papildus izņēmumiem, kas noteikti Finanšu regulas 194. panta 2. punkta otrajā daļā, 1. punktā minētos termiņus var pagarināt Eiropas Pētniecības padomes darbībām, uzdevumiem un tad, ja par darbību veicams ētikas vai drošības novērtējums.

29. pants

Dotācijas īstenošana

1.Ja saņēmējs neizpilda savus pienākumus attiecībā uz darbības tehnisko īstenošanu, pārējie saņēmēji izpilda minētos ienākumus bez Savienības papildu finansējuma, ja vien tie nav skaidri atbrīvoti no šāda pienākuma. Katrs saņēmējs ir finansiāli atbildīgs tikai par savu parādu, uz kuru attiecas noteikumi par savstarpējās apdrošināšanas mehānismu.

2.Dotācijas nolīgumā var noteikt starpmērķus un saistītās priekšfinansējuma iemaksas. Ja starpmērķi nav sasniegti, darbību var apturēt, grozīt vai izbeigt.

3.Darbību var izbeigt arī tad, ja gaidāmie rezultāti vairs nav nozīmīgi Savienībai zinātnisku, tehnoloģisku vai ekonomisku iemeslu dēļ un (arī saistībā ar EIC un uzdevumiem) vairs nav nozīmīgi darbību portfeļa ietvaros.

30. pants

Finansējuma likmes

1.Katrai darbībai atsevišķi noteiktu finansējuma likmi piemēro visiem attiecīgajā darbībā finansētajiem pasākumiem. Maksimālo likmi nosaka darba programmā.

2.No Programmas var atlīdzināt līdz 100 % no darbības kopējām attiecināmajām izmaksām, taču noteikti šādi izņēmumi:

(a)inovācijas darbībām – līdz 70 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, izņemot bezpeļņas tiesību subjektus, kam Programmā var atlīdzināt līdz 100 % no kopējām attaisnotajām izmaksām;

(b)programmas līdzfinansēšanas darbībām – vismaz 30 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, bet noteiktos un pienācīgi pamatotos gadījumos līdz 70 %.

3.Šajā pantā noteiktās finansējuma likmes piemēro arī attiecībā uz darbībām, kurām pilnībā vai par kādu to daļu tiek noteikts vienotas likmes, vienības vai fiksētas summas finansējums.

31. pants

Netiešās izmaksas

1.Netiešās attiecināmās izmaksas nosaka, piemērojot vienotu likmi 25 % apmērā no kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot tiešās attiecināmās izmaksas, kas radušās saistībā ar apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu, finansiālo atbalstu trešām personām un vienības izmaksām vai fiksētajām summām, kas ietver netiešās izmaksas.

Vajadzības gadījumā vienības izmaksās vai fiksētajās summās ietvertās netiešās izmaksas aprēķina, izmantojot 1. punktā noteikto vienoto likmi, taču izņēmums paredzēts attiecībā uz iekšējos norēķinos norādīto preču un pakalpojumu vienības izmaksām, kuras aprēķina, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām saskaņā ar saņēmēju parasto izmaksu uzskaites praksi.

2.Tomēr, ja tas paredzēts darba programmā, netiešās izmaksas var deklarēt kā fiksētas summas vai vienības izmaksas.

32. pants

Attiecināmās izmaksas

1.Papildus kritērijiem, kas noteikti Finanšu regulas 197. pantā, saņēmējiem, kuru atalgojums tiek aprēķināts uz projekta pamata, personāla izmaksas ir attiecināmās izmaksas līdz tādai atalgojuma summai, ko persona saņēmusi par darbu līdzīgos valsts shēmās finansētos projektos.

Uz projekta pamata aprēķināts atalgojums ir atalgojums, kas saistīts ar personas dalību projektos, ir daļa no saņēmēja parastās atalgojuma prakses un tiek konsekventi izmaksāts.

2.Atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta 1. punkta, izmaksas par resursiem, ko trešās personas, izmantodamas iemaksas natūrā, darījušas pieejamus, ir attiecināmās izmaksas, kuru summa nepārsniedz trešās personas tiešās attiecināmās izmaksas.

3.Atkāpjoties no Finanšu regulas 192. panta, ienākumus, kas gūti no rezultātu izmantošanas, neuzskata par darbības ieņēmumiem.

4.Atkāpjoties no Finanšu regulas 203. panta 4. punkta, atzinums par finanšu pārskatiem ir obligāts atlikuma maksājuma veikšanas laikā, ja summa, kas pieprasīta kā faktiskās izmaksas un vienības izmaksas, kuras aprēķinātas saskaņā ar parasto izmaksu uzskaites praksi, ir EUR 325 000 vai lielāka.

33. pants

Savstarpējās apdrošināšanas mehānisms

1.Ar šo tiek izveidots Savstarpējās apdrošināšanas mehānisms (“Mehānisms”), kas aizstāj un turpina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2013 38. pantu izveidoto fondu. Mehānisms paredz ar tādu summu neatgūšanu saistīta riska segumu, kuras saņēmējiem jāatmaksā:

(a)Komisijai saskaņā ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK;

(b)Komisijai un Savienības struktūrām saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020”;

(c)Komisijai un finansēšanas struktūrām saskaņā ar Programmu.

Riska segumu attiecībā uz pirmās daļas c) apakšpunktā minētajām finansēšanas struktūrām var īstenot, izmantojot netiešās apdrošināšanas sistēmu, kas izklāstīta piemērojamajā nolīgumā, un ņemot vērā finansēšanas struktūras būtību.

2.Mehānismu pārvalda Savienība, ko pārstāv Komisija, kura darbojas kā izpildītājs. Komisija izstrādā īpašus noteikumus par Mehānisma darbību.

3.Saņēmēji veic ieguldījumu, kas ir 5 % no Savienības finansējuma darbībai. Pamatojoties uz periodiskajiem izvērtējumiem, Komisija var palielināt šo ieguldījumu līdz 8 % vai samazināt zem 5 %. Saņēmēju ieguldījumu Mehānismā var atskaitīt no sākotnējā priekšfinansējuma un iemaksāt Mehānismā saņēmēju vārdā.

4.Saņēmēju ieguldījums tiek atgriezts atlikuma maksājuma veikšanas laikā.

5.Jebkura finansiāla peļņa, ko radījis Mehānisms, tiek iekļauta Mehānismā. Ja peļņa ir nepietiekama, Mehānisms netiek iejaukts, un Komisija vai finansēšanas struktūra no saņēmējiem vai trešām personām visas parāda summas atgūst tiešā veidā.

6.Atgūtās summas veido ieņēmumus, kas Mehānismam piešķirti Finanšu regulas 21. panta 4. punkta nozīmē. Kad ir piešķirtas visas dotācijas, kuru risku tieši vai netieši sedz Mehānisms, Komisija atgūst visas atlikušās summas un iekļauj Savienības budžetā saskaņā ar likumdevējas iestādes lēmumiem.

7.Mehānismu var izmantot visu citu tieši pārvaldāmo Savienības programmu atbalsta saņēmēji. Komisija pieņem kārtību saņēmēju dalībai citās programmās.

34. pants

Īpašumtiesības un aizsardzība

1.Saņēmējiem pieder visi rezultāti, ko tie radījuši. Tie nodrošina, ka jebkuras viņu darbinieku vai citu pušu tiesības attiecībā uz rezultātiem var īstenot tādā veidā, kas ir saderīgs ar saņēmēju pienākumiem, kuri izklāstīti dotācijas nolīguma noteikumos.

Rezultāti ir divu vai vairāku saņēmēju kopīpašums, ja:

(a)tie ir kopīgi radīti un

(b)nav iespējams:

(i) noteikt katra saņēmēja attiecīgo ieguldījumu

vai

(ii) tos nodalīt, lai tiem piemērotu, iegūtu vai saglabātu aizsardzību.

Līdzīpašnieki rakstiski vienojas par kopīpašuma piešķiršanu un izmantošanas noteikumiem. Ja vien nav panākta cita vienošanās, katrs līdzīpašnieks var piešķirt trešām personām vienkāršas licences, kas ļauj izmantot kopīpašumā esošos rezultātus (bez tiesībām izdot apakšlicenci), ja pārējiem līdzīpašniekiem tiek sniegts iepriekšējs paziņojums un taisnīga un saprātīga kompensācija. Līdzīpašnieki var rakstiski vienoties piemērot citu režīmu, kas nav kopīpašums.

2.Saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, pienācīgi aizsargā savus rezultātus, ja aizsardzība ir iespējama un pamatota, un šajā nolūkā ņem vērā visus attiecīgos apsvērumus, arī komerciālas izmantošanas perspektīvas. Lemjot par aizsardzību, saņēmēji ņem vērā arī citu darbības saņēmēju likumīgās intereses.

35. pants

Izmantošana un izplatīšana

1.Saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, dara visu iespējamo, lai izmantotu savus rezultātus, jo īpaši Savienībā. Rezultātus var izmantot tiešā veidā saņēmēji vai netieši, jo īpaši, nododot īpašumtiesības uz rezultātiem un piešķirot rezultātu izmantošanas licences saskaņā ar 36. pantu.

Darba programmā var paredzēt papildu izmantošanas pienākumus.

Ja, neraugoties uz to, ka saņēmējs dara visu iespējamo, lai panāktu savu rezultātu tiešu vai netiešu izmantošanu, rezultāti netiek izmantoti dotācijas nolīgumā minētā konkrētā termiņā, saņēmējs izmanto dotācijas nolīgumā norādītu piemērotu tiešsaistes platformu, lai atrastu ieinteresētās personas šo rezultātu izmantošanai. Ja tas ir pamatoti, pēc saņēmēja pieprasījuma šo pienākumu var atcelt.

2.Ievērojot visus ierobežojumus, kas izriet no intelektuālā īpašuma, drošības noteikumu vai likumīgo interešu aizsardzības, saņēmēji izplata savus rezultātus, cik drīz vien iespējams.

Darba programmā var paredzēt papildu izplatīšanas pienākumus.

3.Saņēmēji nodrošina, ka atvērtā piekļuve zinātniskām publikācijām tiek noteikta saskaņā ar dotācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem. Jo īpaši saņēmēji nodrošina, ka tie vai publikāciju autori patur pietiekamas intelektuālā īpašuma tiesības, kas tiem ļauj izpildīt tiem noteiktās atvērtās piekļuves prasības.

Atvērtā piekļuve pētījumu datiem ir vispārīgs noteikums saskaņā ar dotācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem, taču pamatotos gadījumos piemēro izņēmumus, ņemot vērā saņēmēju likumīgās intereses un jebkādus citus ierobežojumus, piemēram, datu aizsardzības noteikumus, drošības noteikumus vai intelektuālā īpašuma tiesības.

Darba programmā var paredzēt papildu pienākumus, kuri jāizpilda, lai pieņemtu praksi atvērtās zinātnes jomā.

4.Saņēmēji visus pētījumu datus pārvalda saskaņā ar dotācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem un izstrādā datu pārvaldības plānu.

Darba programmā var paredzēt papildu pienākumus, kuri jāizpilda, lai varētu izmantot Eiropas atvērtās zinātnes mākoni nolūkā uzglabāt datus un piešķirt piekļuvi pētījumu datiem.

5.Saņēmēji, kas plāno izplatīt savus rezultātus, iepriekš par to paziņo pārējiem darbībā iesaistītajiem atbalsta saņēmējiem. Jebkurš no pārējiem saņēmējiem var izteikt iebildumus, ja vien var pierādīt, ka tā likumīgajām interesēm, kas saistītas ar tā rezultātiem vai iepriekš uzkrātajām zināšanām, tiks nodarīts būtisks kaitējums. Šādos gadījumos izplatīšanu nedrīkst veikt, ja vien netiek veikti atbilstīgi pasākumi minēto likumīgo interešu aizsardzībai.

6.Ja vien darba programmā nav paredzēts citādi, priekšlikumos iekļauj plānu par rezultātu izmantošanu un izplatīšanu. Ja paredzētā izmantošana nozīmē produkta vai procesa izstrādi, radīšanu, ražošanu un tirdzniecību, vai pakalpojuma izveidi un sniegšanu, plānā iekļauj šādas izmantošanas stratēģiju. Ja plānā paredzēts, ka izmantošana notiks galvenokārt trešās valstīs, kuras nav asociētās valstis, tiesību subjekti paskaidro, kā šāds izmantojums joprojām atbilst Savienības interesēm.

Plānu saņēmēji turpina izstrādāt darbības laikā un arī pēc tās.

7.Lai Komisija vai finansēšanas struktūra varētu veikt uzraudzību un izplatīšanu, saņēmēji sniedz visu pieprasīto informāciju par savu rezultātu izmantošanu un izplatīšanu. Šādu informāciju dara publiski pieejamu, ievērojot saņēmēju likumīgās intereses.

36. pants

Nodošana un licencēšana

1.Saņēmēji var nodot īpašumtiesības uz saviem rezultātiem. Saņēmēji nodrošina, ka to saistības attiecas arī uz jauno īpašnieku un ka minētā īpašnieka pienākums ir nodot šīs saistības līdz ar jebkuru turpmāku nodošanu.

2.Ja vien attiecībā uz konkrēti norādītām trešām personām nav citas rakstiskas vienošanās vai ja vien tas nav neiespējams saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, saņēmēji, kuri plāno nodot īpašumtiesības uz rezultātiem, iepriekš par to paziņo jebkuram citam saņēmējam, kuram joprojām ir tiesības piekļūt rezultātiem. Šajā paziņojumā jāietver pietiekama informācija par jauno īpašnieku, lai saņēmējs varētu novērtēt ietekmi uz savām piekļuves tiesībām.

Ja vien attiecībā uz konkrēti norādītām trešām personām nav citas rakstiskas vienošanās, saņēmējs var izteikt iebildumus pret nodošanu, ja tas var pierādīt, ka šī nodošana nelabvēlīgi ietekmēs tā piekļuves tiesības. Šajā gadījumā nodošanu nedrīkst veikt, kamēr nav panākta vienošanās starp attiecīgajiem saņēmējiem.

3.Saņēmēji var piešķirt licences par saviem rezultātiem vai citādi piešķirt tiesības tos izmantot, ja tas neietekmē viņu pienākumu izpildi.

4.Pamatotos gadījumos dotācijas nolīgumā paredz tiesības iebilst pret rezultātu nodošanu vai ekskluzīvas licences piešķiršanu attiecībā uz rezultātiem, ja:

(a)saņēmējiem, kuri rada rezultātus, ir piešķirts Savienības finansējums;

(b)īpašumtiesības nodotas vai licence piešķirta tiesību subjektam, kas iedibināts valstī, kas nav asociētā trešā valsts; un

(c)īpašumtiesību nodošana vai licences piešķiršana nav notikusi atbilstīgi Savienības interesēm.

Ja piemērojamas tiesības iebilst, saņēmējs par to iepriekš paziņo. Ja ir ieviesti pasākumi Savienības interešu aizsardzībai, no tiesībām iebilst var rakstiski atteikties attiecībā uz nodošanu vai licenču piešķiršanu konkrēti noteiktiem tiesību subjektiem.

37. pants

Piekļuves tiesības

1. Piemēro šādus piekļuves tiesību principus:

(a)pieprasījumu par piekļuves tiesību izmantošanu vai atteikšanos no šādām tiesībām iesniedz rakstiski;

(b)ja vien ar tiesību piešķīrēju nav citas vienošanās, piekļuves tiesības neietver tiesības uz apakšlicenci;

(c)pirms pievienošanās dotācijas nolīgumam saņēmēji informē viens otru par jebkādiem ierobežojumiem, kas saistīti ar piekļuves piešķiršanu iepriekš uzkrātām zināšanām;

(d)ja saņēmējs vairs nav iesaistīts darbībā, tas neietekmē saņēmēja pienākumus piešķirt piekļuvi;

(e)ja saņēmējs nepilda savus pienākumus, saņēmēji var vienoties, ka tam vairs nav piekļuves tiesību.

2.Saņēmēji piešķir piekļuves tiesības šādi:

(a)attiecībā uz saviem rezultātiem, nepieprasot autoratlīdzību, jebkuram citam darbībā iesaistītam saņēmējam, kuram tie vajadzīgi savu uzdevumu izpildei;

(b)ievērojot visus 1. punkta c) apakšpunktā minētos ierobežojumus, attiecībā uz savām iepriekš uzkrātām zināšanām jebkuram citam darbībā iesaistītam saņēmējam, kuram tie vajadzīgi savu uzdevumu izpildei; šādu piekļuvi piešķir, nepieprasot autoratlīdzību, ja vien saņēmēji, pirms tie pievienojas dotācijas nolīgumam, nav vienojušies citādi;

(c)attiecībā uz saviem rezultātiem, un, ievērojot visus 1. punkta c) apakšpunktā minētos ierobežojumus, arī savām iepriekš uzkrātām zināšanām, jebkuram citam darbībā iesaistītam saņēmējam, kuram tie vajadzīgi savu uzdevumu izpildei; šo piekļuvi piešķir ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, par kuriem jāvienojas.

3.Ja vien saņēmēji nav vienojušies citādi, piekļuvi saviem rezultātiem, un, ievērojot visus 1. punkta c) apakšpunktā minētos ierobežojumus, arī savām iepriekš uzkrātām zināšanām, tie piešķir tiesību subjektam,

(a)kas ir iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī;

(b)kas atrodas cita saņēmēja tiešā vai netiešā kontrolē vai tādā pašā tiešā vai netiešā kontrolē, kādā ir minētais saņēmējs, vai arī tieši vai netieši kontrolē minēto saņēmēju, un

(c)kam ir vajadzīga piekļuve minētā saņēmēja rezultātu izmantošanai.

Piekļuvi piešķir ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, par kuriem jāvienojas.

4.Pieprasījumu par piekļuves piešķiršanu izmantošanas nolūkā var iesniegt ne vēlāk kā viena gada laikā pēc darbības beigām, ja vien saņēmēji nevienojas par citu termiņu. 

5.Saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, piekļuvi saviem rezultātiem, nepieprasot autoratlīdzību, piešķir Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām Savienības rīcībpolitikas vai programmu izstrādei, īstenošanai vai uzraudzībai. Piekļuvi izmanto tikai nekomerciālos un ar konkurenci nesaistītos nolūkos.

Darbībās, kas ietilpst kopā “Iekļaujoša un droša sabiedrība”, intervences jomā “Aizsardzība un drošība”, saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, piekļuvi saviem rezultātiem, nepieprasot autoratlīdzību, arī piešķir dalībvalstu valsts iestādēm to rīcībpolitikas vai programmu izstrādei, īstenošanai vai uzraudzībai šajā jomā. Piekļuvi izmanto tikai nekomerciālos un ar konkurenci nesaistītos nolūkos un piešķir, pamatojoties uz divpusēju nolīgumu, kurā paredzēti īpaši nosacījumi ar mērķi nodrošināt, ka minētās tiesības izmantos vienīgi paredzētajā nolūkā un ka būs ieviesti atbilstīgi konfidencialitātes pienākumi. Dalībvalsts, kas izsaka pieprasījumu, Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, kas izsaka pieprasījumu, paziņo visām dalībvalstīm par tādiem pieprasījumiem.

6.Darba programmā var paredzēt papildu piekļuves tiesības.

38. pants

Īpaši noteikumi par izmantošanu un izplatīšanu

Īpašus noteikumus par īpašumtiesībām, izmantošanu un izplatīšanu, nodošanu un licencēšanu, kā arī piekļuves tiesībām var paredzēt attiecībā uz ERC darbībām, mācību un mobilitātes darbībām, pirmskomercializācijas iepirkuma darbībām, inovatīvu risinājumu publiskā iepirkuma darbībām, programmas līdzfinansēšanas darbībām un koordinācijas un atbalsta darbībām.

Šie īpašie noteikumi nemaina attiecībā uz atvērto piekļuvi paredzētos pienākumus.

III NODAĻA

Godalgas

39. pants

Godalgas

1.Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, Programmas godalgas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas IX sadaļu.

2.Ja vien darba programmā vai konkursa nolikumā nav paredzēts citādi, konkursā var piedalīties ikviens tiesību subjekts neatkarīgi no tā iedibināšanas vietas.

3.Komisija vai finansēšanas struktūra godalgas var organizēt kopā ar:

(a)citām Savienības struktūrām;

(b)trešām valstīm, arī to zinātniskām un tehnoloģiju organizācijām vai aģentūrām;

(c)starptautiskām organizācijām vai

(d)bezpeļņas tiesību subjektiem.

4.Darba programmā vai konkursa nolikumā var noteikt pienākumus attiecībā uz komunikāciju, izmantošanu un izplatīšanu.

IV NODAĻA

Iepirkums

40. pants

Iepirkums

1.Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, iepirkuma tiesības Programmā piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VII sadaļu.

2.Iepirkums var būt pirmskomercializācijas iepirkums vai inovatīvu risinājumu iepirkums, ko veic Komisija vai finansēšanas struktūra savā vārdā vai kopā ar līgumslēdzējām iestādēm no dalībvalstīm un asociētajām valstīm. Šādā gadījumā piemēro 22. pantā izklāstītos noteikumus.

V NODAĻA

Finansējuma apvienošanas darbības un apvienotais finansējums

41. pants

Finansējuma apvienošanas darbības

Finansējuma apvienošanas darbības, par kurām pieņemts lēmums saskaņā ar šo Programmu, īsteno atbilstoši InvestEU programmai un Finanšu regulas X sadaļai.

42. pants

“Apvārsnis Eiropa” un EIC apvienotais finansējums

1.“Apvārsnis Eiropa” vai EIC apvienotā finansējuma dotāciju un atmaksājamā avansa komponentus reglamentē 30.–33. pants.

3.“Apvārsnis Eiropa” apvienoto finansējumu var piešķirt programmas līdzfinansēšanai, ja dalībvalstu un asociēto valstu kopīgajā programmā ir paredzēts izmantot finanšu instrumentus atsevišķi atlasītu darbību atbalstam. Šādu darbību izvērtēšanu un atlasi veic saskaņā ar 19., 20., 23., 24., 25. un 26. pantu. “Apvārsnis Eiropa” apvienotā finansējuma īstenošanas kārtība atbilst 29. panta noteikumiem pēc analoģijas ar 43. panta 9. punktu un papildu noteikumiem, kas izklāstīti darba programmā.

4.Atmaksājumus, tostarp atmaksājamo avansu un ieņēmumus no “Apvārsnis Eiropa” un EIC apvienotā finansējuma, uzskata par iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 3. punkta f) apakšpunktu un 21. panta 4. punktu.

5.“Apvārsnis Eiropa” un EIC apvienoto finansējumu piešķir tā, lai netiktu kropļota konkurence.

43. pants

EIC “Accelerator”

1.EIC “Accelerator” saņēmējs ir tiesību subjekts, kas kvalificējas kā jaunuzņēmums, MVU vai vidējas kapitalizācijas uzņēmums, kas iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī. Priekšlikumu var iesniegt saņēmējs vai viena vai vairākas fiziskas personas vai tiesību subjekti, kas vēlas izveidot vai atbalstīt minēto saņēmēju.

2.Ar vienu piešķiršanas lēmumu var paredzēt un nodrošināt finansējumu attiecībā uz visiem Savienības ieguldījuma veidiem, kas paredzēti EIC apvienotajā finansējumā.

3.Priekšlikumus pēc to individuālās vērtības vērtē atsevišķi neatkarīgi eksperti un, pamatojoties uz 24. un 26. pantu, atlasa pēc ikgadējā atklātā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus atbilstīgi 4. punktam.

4.Piešķiršanas kritēriji ir šādi:

–izcilība;

–ietekme;

–darbības riska pakāpe un vajadzība pēc Savienības finansējuma.

5.Vienojoties ar attiecīgajiem pieteikuma iesniedzējiem, Komisija vai finansēšanas struktūras, kas īsteno “Apvārsnis Eiropa”, var tieši iesniegt izvērtēšanai saskaņā ar pēdējo izvērtēšanas kritēriju priekšlikumu ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītai darbībai, kas jau atbilst pirmajiem diviem kritērijiem, un šajā nolūkā ievēro šādus kumulatīvos nosacījumus:

–priekšlikumam jāizriet no jebkuras citas darbības, ko finansē programmā “Apvārsnis 2020” vai šajā Programmā, vai no valsts programmas, kas ir līdzīga EIC “Pathfinder” un ko Komisija ir atzinusi par tādu,

–tai jābūt balstītai uz iepriekšējā projekta pārskatu, kurā novērtēta priekšlikuma izcilība un ietekme, un jābūt ievērotiem nosacījumiem un procesiem, kuri sīkāk izklāstīti darba programmā.

6.Izcilības zīmogu var piešķirt, ja ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:

–saņēmējs ir jaunuzņēmums vai MVU,

–priekšlikums ir atbalsttiesīgs un sasniedzis piemērojamās sliekšņa vērtības attiecībā uz pirmajiem diviem 4. punktā minētajiem piešķiršanas kritērijiem,

– attiecībā uz pasākumiem, kuri varētu būt atbalsttiesīgi ar inovāciju saistītā darbībā.

7.Attiecībā uz priekšlikumu, kas saņēmuši pozitīvu vērtējumu, neatkarīgi eksperti ierosina atbilstīgu EIC apvienoto finansējumu, pamatojoties uz radītajiem riskiem un resursiem, kā arī laiku, kas vajadzīgs, lai inovāciju laistu tirgū un ieviestu plašāk.

Pamatotu iemeslu dēļ, piemēram, ņemot vērā Savienības rīcībpolitikas mērķu izpildi, Komisija var noraidīt priekšlikumu, ko neatkarīgi eksperti novērtējuši atzinīgi.

8.Dotācijas vai atmaksājamā avansa komponents no apvienotā finansējuma nepārsniedz 70 % no atlasītās inovācijas darbības izmaksām.

9.EIC apvienotā finansējuma pašu kapitāla un atmaksājamā atbalsta komponentu īstenošanas kārtību sīki izklāsta lēmumā [Īpašā programma].

10.Līgumā par atlasīto darbību nosaka konkrētus starpmērķus un atbilstošo priekšfinansējumu un maksājumus, kas veicami kā atsevišķas iemaksas no EIC apvienotā finansējuma.

Pasākumus, kas atbilst kādai inovācijas darbībai, var sākt īstenot un dotācijas pirmo priekšfinansējuma maksājumu vai atmaksājamo avansu var izmaksāt pirms citu piešķirtā EIC apvienotā finansējuma komponentu apgūšanas. Attiecībā uz šo komponentu apgūšanu ņem vērā līgumā paredzētos konkrētos starpmērķus.

11.Saskaņā ar līgumu darbību aptur, groza vai izbeidz, ja starpmērķi nav sasniegti. To var izbeigt arī tad, ja nav izdevies nodrošināt plānoto ieviešanu tirgū.

Pēc projektu pārskatīšanas, ko veic ārējie neatkarīgie eksperti, Komisija var pieņemt lēmumu palielināt EIC apvienoto finansējumu.

VI nodaļa

Eksperti

44. pants

Ārējo ekspertu iecelšana

1.Atkāpjoties no Finanšu regulas 237. panta 3. punkta, ārējos ekspertus var izraudzīties bez uzaicinājuma izteikt ieinteresētību, ja tas ir pamatoti un izraudzīšanās notiek pārredzami.

2.Saskaņā ar Finanšu regulas 237. panta 2. un 3. punktu ārējie eksperti saņem atlīdzību, pamatojoties uz standarta nosacījumiem. Ja tas ir pamatoti, var noteikt, jo īpaši konkrētiem augsta līmeņa ekspertiem, atbilstīgu atlīdzības līmeni, kas nav paredzēts standarta nosacījumos, bet kas pamatojas uz attiecīgajiem tirgus standartiem.

3.Papildus Finanšu regulas 38. panta 2. un 3. punktam to ārējo ekspertu vārdus, kuri izvērtē dotāciju pieteikumus un kuri ir iecelti amatā kā privātpersonas, līdz ar to ekspertīzes jomu vismaz reizi gadā publicē Komisijas vai finansēšanas struktūras tīmekļa vietnē. Šādu informāciju vāc, apstrādā un publicē saskaņā ar ES datu aizsardzības noteikumiem.

III SADAĻA

PROGRAMMAS UZRAUDZĪBA, KOMUNIKĀCIJA, IZVĒRTĒŠANA UN KONTROLE

45. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.Regulas V pielikumā papildus ietekmes ceļu rādītājiem ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par Programmas virzību 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanā.

2.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu attiecībā uz V pielikuma grozījumiem, lai papildinātu vai grozītu ietekmes ceļu rādītājus un vajadzības gadījumā noteiktu atsauces vērtības un mērķrādītājus.

3.Snieguma ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un (attiecīgā gadījumā) dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

46. pants

Informēšana, komunikācija, reklamēšana, izplatīšana un izmantošana

1.Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus par Programmu, tās darbībām un rezultātiem. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

3.Komisija izveido arī izplatīšanas un izmantošanas stratēģiju, lai palielinātu tādu Programmas pētniecības un inovācijas rezultātu un zināšanu pieejamību un izplatīšanu, kas palīdzēs paātrināt izmantošanu ceļā uz iekļūšanu tirgū un palielināt Programmas ietekmi. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, kā arī informēšanas, komunikācijas, publicitātes, izplatīšanas un izmantošanas pasākumus, ciktāl tie saistīti ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

47. pants

Programmas izvērtēšana

1.Programmas izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz programmu, tai sekojošo programmu un citām iniciatīvām, kas attiecas uz pētniecību un inovāciju.

2.Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā četrus gadus kopš programmas īstenošanas sākuma. Tajā ietver novērtējumu par iepriekšējo pamatprogrammu ilgtermiņa ietekmi, un tā veido pamatu, lai vajadzības gadījumā koriģētu Programmas īstenošanu.

3.Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija pabeidz programmas galīgo izvērtēšanu. Tajā ietver iepriekšējo pamatprogrammu ilgtermiņa ietekmes novērtējumu.

4.Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

48. pants

Revīzijas

1.Programmas kontroles sistēma nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp uzticamību un kontroli, ņemot vērā kontroles administratīvās un citas izmaksas visos līmeņos, īpaši attiecībā uz atbalsta saņēmējiem.

2.Programmas revīzijas stratēģija ir balstīta uz finanšu revīziju, ko veic no visas Programmas iegūtā reprezentatīvā izdevumu paraugā. Minēto reprezentatīvo paraugu papildina ar izlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums. Darbības, kam piešķir kopīgo finansējumu no dažādām Savienības programmām, revidē tikai vienu reizi, aptverot visas iesaistītās programmas un to attiecīgos piemērojamos noteikumus.

3.Turklāt Komisija vai finansēšanas struktūra var paļauties uz apvienotām sistēmu revīzijām saņēmēju līmenī. Šie kombinētie pārskati iesniedzami pēc izvēles noteiktu veidu saņēmējiem, un tos veido sistēmu un procesu revīzija, ko papildina darījumu revīzija, ko veic kompetents neatkarīgs revidents, kurš ir kvalificēts veikt grāmatvedības dokumentu obligāto revīziju saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK 34 . Komisija vai finansēšanas struktūra tās var izmantot, lai gūtu vispārējas ticamības apliecinājumu par izdevumu pareizu finanšu pārvaldību un lai pārskatītu ex post revīziju līmeni un atzinumus par finanšu pārskatiem.

4.Saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu Komisija vai finansēšanas iestāde var balstīties uz revīzijām par to Savienības iemaksu izmantošanu, kuras veikušas citas personas vai subjekti, tostarp tādi, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti.

5.Revīziju var veikt laikposmā līdz diviem gadiem pēc atlikuma maksājuma veikšanas.

49. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības uz dokumentu pamata un uz vietas veikt revīziju vai – starptautisku organizāciju gadījumā saskaņā ar nolīgumiem, kas ar tām noslēgti, – pārbaudes attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem, kuri saskaņā ar šo regulu ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

2.Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistītā ar Savienības finansējumu vai budžeta garantijām atbilstīgi šai regulai.

3.Saskaņā ar savstarpējas tiesiskās palīdzības nolīgumiem trešo valstu un starptautisko organizāciju kompetentajām iestādēm var būt jāsadarbojas arī ar Eiropas Prokuratūru (EPPO), ja tā veic tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kas ir tās kompetencē atbilstīgi Regulai (ES) 2017/1939.

4.Neskarot 1. un 2. punktu, no šīs regulas īstenošanas izrietošajos sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un citos juridisko saistību dokumentos, kā arī nolīgumos, ar ko izveido budžeta garantiju, ietver noteikumus, ar kuriem nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām veikt šādas revīzijas, pārbaudes un apskates uz vietas. Tajos ietilpst noteikumi, kas nodrošina, lai Savienības līdzekļu apgūšanā vai atbalstīto finansēšanas darījumu, ko pilnībā vai daļēji atbalsta ar budžeta garantiju, īstenošanā iesaistītās trešās puses piešķirtu līdzvērtīgas tiesības.

50. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 45. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 45. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 45. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

IV SADAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

51. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1291/2013 un Regulu (EK) Nr. 1290/2013 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

52. pants

Pārejas noteikumi

1.Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1291/2013 un Regulu (EK) Nr. 1290/2013, ko minētajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai. Uz darba plāniem un darbībām, kas paredzētas darba plānos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1290/2013 un attiecīgo finansēšanas struktūru pamataktiem, arī turpmāk attieksies Regula (ES) Nr. 1290/2013 un minētie pamatakti, kamēr šie plāni tiks pabeigti.

2.No programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp Programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējo regulu, proti, Regulu (ES) Nr. 1291/2013.

53. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)     https://ec.europa.eu/info/news/bold-science-meet-big-challenges-independent-report-calls-mission-oriented-eu-research-and-innovation-2018-feb-22_en  

(2)    Ietekmes novērtējuma pielikumā detalizēti analizēts, kā ieteikumi ievēroti.

(3)    Balstoties uz NEMESIS modeli, kas atbilst augstākajai pamatprogrammas ietekmei.

(4)    Tīkla analīze par pilsoniskās sabiedrības organizāciju dalību ES pamatprogrammās.

(5)    Papildu informācija atrodama ietekmes novērtējuma pielikumā.

(6)    2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu, OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.

(7)    Papildu informācija izklāstīta ietekmes novērtējuma pielikumā.

(8)    Eiropas Komisija (2017), Finanšu regula, kas piemērojama ES vispārējam budžetam un tās piemērošanas noteikumi. Pieejama šeit: http://ec.europa.eu/budget/library/biblio/documents/regulations/financial_regulation_2017_en.pdf

(9)    Eiropas Komisijas paziņojums “Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā”, COM (2018)232 final.

(10)    OV C , , . lpp.

(11)    OV C , , . lpp.

(12)    Eiropas Parlamenta .. nostāja [(Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes .. lēmums.

(13)    Sk., piem., Komisijas priekšlikumu – Regula, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai (COM(2017) 487).

(14)    Atjaunināma atsauce: OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. Nolīgums pieejams http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2013.373.01.0001.01.ENG&toc=OJ:C:2013:373:TOC

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(16)    Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(17)    Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.96 , 2. lpp).

(18)    Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(20)    Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību ("Lēmums par aizjūras asociāciju") (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

(21)    OV C 205, 19.7.2013., 9. lpp.

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006.

(23)    OV ….

(24)    …

(25)    Var finansēt pētniecību, kas saistīta ar dzimumdziedzeru vēža ārstēšanu.

(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.

(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

(28)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).

(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,7.6.2018

COM(2018) 435 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem

{SEC(2018) 291 final}
{SWD(2018) 307 final}
{SWD(2018) 308 final}
{SWD(2018) 309 final}

I PIELIKUMS

PASĀKUMU PAMATVIRZIENI

3. pantā izklāstītie vispārīgie un konkrētie mērķi tiks īstenoti šīs Programmas izpildes gaitā un šajā pielikumā un īpašās programmas I pielikumā raksturotajās intervences jomās un pamatvirzienos.

1) I pīlārs. Atvērtā zinātne

Ar turpmākajiem pasākumiem šis pīlārs atbilstīgi 4. pantam atbalstīs augstas kvalitātes zināšanu, prasmju, tehnoloģiju un globālu problēmu risinājumu radīšanu un izplatību. Tas arī veicinās citu Programmas konkrēto mērķu īstenošanu atbilstīgi 3. pantam.

(a)Eiropas Pētniecības padome: nodrošina pievilcīgu un elastīgu finansējumu, lai atsevišķi talantīgi un radoši pētnieki un to komandas varētu darboties visdaudzsološākajās zinātnes avangarda jomās, pamatojoties uz Savienības mēroga konkurenci.

Intervences joma: visprogresīvākā zinātne

(b)Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības: nodrošina pētniekus ar jaunām zināšanām un prasmēm, izmantojot mobilitāti un apmaiņu pāri robežām, starp nozarēm un disciplīnām, kā arī strukturē un uzlabo pieņemšanas darbā, mācību un karjeras izaugsmes sistēmas institucionālā un valstu līmenī; tādējādi Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības palīdz veidot Eiropas izcilās pētniecības vides pamatu, veicinot nodarbinātību, izaugsmi un investīcijas un risinot esošās un gaidāmās problēmas sabiedrībā.

Intervences jomas: atbalsts izcilībai, nodrošinot pētnieku mobilitāti pāri robežām, nozarēm un disciplīnām; jaunu prasmju veicināšana, veicot pētnieku izcilu apmācību; cilvēkkapitāla un prasmju pilnveides stiprināšana visā Eiropas pētniecības telpā; sinerģijas uzlabošana un atvieglošana; saiknes ar sabiedrību veicināšana.

(c)Pētniecības infrastruktūra: Eiropas nodrošināšana ar pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūru, kas ir atvērta un pieejama vislabākajiem pētniekiem Eiropā un ārpus tās. Šādi papildus saistītās Savienības politikas un starptautiskās sadarbības pasākumiem tiks vairots infrastruktūras potenciāls atbalstīt zinātnes sasniegumus un inovāciju un īstenot atvērtu zinātni.

Intervences jomas: Eiropas pētniecības infrastruktūras vides stiprināšana; pētniecības infrastruktūru pieejamības, integrēšanas un savstarpējās savienošanas nodrošināšana; Eiropas pētniecības infrastruktūras politikas un starptautiskās sadarbības stiprināšana.

2) II pīlārs. Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja

Ar turpmākajiem pasākumiem šis pīlārs atbilstīgi 4. pantam stiprinās pētniecības un inovācijas ietekmi Eiropas Savienības politikas izstrādē, atbalstā un īstenošanā un atbalstīs inovatīvu risinājumu pārņemšanu rūpniecībā un sabiedrībā, lai risinātu globālas problēmas. Tas arī veicinās citu Programmas konkrēto mērķu īstenošanu atbilstīgi 3. pantam.

Lai maksimāli palielinātu ietekmi, elastību un sinerģiju, pētniecības un inovācijas pasākumi tiks organizēti piecās kopās, kas kopā un atsevišķi stimulēs sadarbību starp disciplīnām, nozarēm, politikas jomām, kā arī pārrobežu un starptautisku sadarbību.

Ar katru kopu tiks sekmēti vairāki IAM; un daudzus IAM atbalsta vairāk nekā viena kopa.

Pētniecības un inovācijas pasākumi tiks īstenoti tālāk norādītajās kopās un starp tām.

(a)Kopa “Veselība”: visu vecumu iedzīvotāju veselības uzlabošana un aizsardzība, izstrādājot inovatīvus risinājumus slimību novēršanai, diagnosticēšanai, uzraudzībai un ārstēšanai; veselības risku mazināšana, aizsargājot iedzīvotājus un veicinot labu veselību; sabiedrības veselības sistēmu uzlabošana izmaksu efektivitātes, vienlīdzības un ilgtspējības ziņā; pacientu līdzdalības un sava veselības stāvokļa uzmanīšanas iespēju atbalstīšana un nodrošināšana

Intervences jomas: veselība visas dzīves laikā; vides un sociālie faktori veselībā; neinfekcijas un retās slimības; infekcijas slimības; veselības un aprūpes rīki, tehnoloģijas un digitāli risinājumi; veselības aprūpes sistēmas.

(b)Kopa “Iekļaujoša un droša sabiedrība”: Eiropas demokrātijas vērtību, tostarp tiesiskuma un pamattiesību, stiprināšana, mūsu kultūras mantojuma aizsardzība un iekļaušanu un izaugsmi sekmējošu sociāli ekonomisku pārmaiņu veicināšana, reaģējot uz problēmām, ko rada pastāvīgs drošības apdraudējums, arī kibernoziegumi, un dabas un cilvēka izraisītas katastrofas.

Intervences jomas: demokrātija; kultūras mantojums; sociāli ekonomiskas izmaiņas; pret katastrofām noturīga sabiedrība; aizsardzība un drošība; kiberdrošība.

(c)Kopa “Digitālā joma un rūpniecība”: spēju stiprināšana un Eiropas suverenitātes nodrošināšana, galvenokārt panākot tehnoloģiju izmantošanu digitalizācijas un ražošanas nolūkiem un kosmosa tehnoloģijās, veidojot konkurētspējīgu, digitālu, zemas oglekļa emisijas un aprites nozari; ilgtspējīgu izejvielu piegādes nodrošināšana; sasniegumu un inovācijas pamata nodrošināšana visu globālo sabiedrības problēmu risināšanā.

Intervences jomas: ražošanas tehnoloģijas; digitālās tehnoloģijas; progresīvi materiāli; mākslīgais intelekts un robotika; nākamās paaudzes internets; augstas veiktspējas datošana un lielie dati; aprites nozares; zemas oglekļa emisijas un “tīra” rūpniecība; kosmoss.

(d)Kopa “Klimats, enerģētika un mobilitāte”: cīņa pret klimata pārmaiņām, labāk izprotot to cēloņus, attīstības gaitu, riskus, ietekmi un iespējas un padarot enerģētikas un transporta nozares klimatam un videi draudzīgākas, efektīvākas, konkurētspējīgākas, viedākas, drošākas un izturētspējīgākas.

Intervences jomas: klimata zinātne un risinājumi; energoapgāde; energosistēmas un tīkli; dzīvojamās un rūpniecības ēkas enerģētikas pārkārtošanas procesā; kopienas un pilsētas; rūpniecības konkurētspēja transporta nozarē; videi draudzīgs transports un mobilitāte; vieda mobilitāte; enerģijas akumulācija.

(e)Kopa “Pārtika un dabas resursi”: zemes un jūras dabas un bioloģisko resursu aizsardzība, atjaunošana, ilgtspējīga pārvaldība un izmantošana, lai nodrošinātu pārtikas un uztura nodrošinājumu un pāreju uz zemas oglekļa emisijas un resursu ziņā efektīvu aprites ekonomiku.

Intervences jomas: vides novērošana; bioloģiskā daudzveidība un dabas kapitāls; lauksaimniecība, mežsaimniecība un lauku teritorijas; jūra un okeāni; pārtikas sistēmas; bioloģiskas inovāciju sistēmas; aprites sistēmas.

(f)Ar kodolenerģiju nesaistītas Kopīgā pētniecības centra tiešās darbības: kvalitatīvu zinātnisko pierādījumu radīšana labai publiskajai politikai. Jaunām iniciatīvām un priekšlikumiem ES tiesību aktiem ir nepieciešami pārredzamas, visaptverošas un līdzsvarotas liecības, bet politikas īstenošanā liecības ir vajadzīgas, lai novērtētu un uzraudzītu progresu. JRC nodrošinās Eiropas Savienības politikai neatkarīgas zinātniskās liecības un tehnisko atbalstu visā politikas veidošanas ciklā. JRC arī koncentrēs savu pētniecisko darbību uz ES politikas prioritātēm.

Intervences jomas: veselība; izturētspēja un drošība; digitālā joma un rūpniecība; klimats, enerģētika un mobilitāte; pārtika un dabas resursi; atbalsts iekšējā tirgus funkcionēšanai un Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldībai; atbalsts dalībvalstīm tiesību aktu īstenošanā un pārdomātas specializācijas stratēģiju izstrādē; politikas veidošanas analītiskie instrumenti un metodes; zināšanu pārvaldība; zināšanu un tehnoloģijas nodošana; atbalsts zinātnei politikas platformu nolūkiem.

3) III pīlārs. Atvērtā inovācija

Ar turpmākajiem pasākumiem šis pīlārs atbilstīgi 4. pantam veicinās visu veidu inovāciju, arī revolucionāru inovāciju, un stiprinās inovatīvu risinājumu izmantošanu tirgū. Tas arī veicinās citu Programmas konkrēto mērķu īstenošanu atbilstīgi 3. pantam.

(a)Eiropas Inovācijas padome: veicina revolucionāru inovāciju ar izaugsmes potenciālu globālā līmenī

Intervences jomas: Pathfinder, kas atbalsta nākotnes un jaunajām revolucionārajām tehnoloģijām; Accelerator, kas nodrošina finansējumu starp inovācijas pasākumu beigu posmiem un tirgus darbības uzsākšanas brīdi, lai efektīvi izmantotu tirgu radošu revolucionāro inovāciju un izvērstu uzņēmumus, kad tirgus nenodrošina dzīvotspējīgu finansējumu; papildu pasākumi, piemēram, godalgas, stipendijas un darījumdarbības pakalpojumi ar pievienoto vērtību.

(b)Eiropas inovācijas ekosistēmas

Intervences jomas: saiknes veidošana ar reģionāliem valstu inovāciju dalībniekiem un atbalsts kopīgu pārrobežu inovācijas programmu īstenošanai, ko veic dalībvalstis un asociētās valstis, no vispārīgo prasmju pilnveidošanas inovācijai līdz pētniecības un inovācijas pasākumiem, lai uzlabotu Eiropas inovācijas sistēmas efektivitāti. Tas papildinās ERAF atbalstu inovācijas ekosistēmām un starpreģionālām partnerībām par pārdomātas specializācijas tēmām.

(c)Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūts

Intervences jomas: ilgtspējīgu inovācijas ekosistēmu stiprināšana Eiropā; uzņēmējdarbības un inovācijas prasmju attīstības veicināšana mūžizglītības perspektīvā un atbalsts ES universitāšu pārveidei uzņēmējdarbības virzienā; globālo sabiedrības problēmu jaunu risinājumu ieviešana tirgū; sinerģija un pievienotā vērtība programmā “Apvārsnis Eiropa”.

4) daļa “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”

Ar turpmākajiem pasākumiem šī daļa atbilstīgi 4. pantam optimizēs Programmas rezultātus uzlabotas ietekmes nodrošināšanai stiprinātā Eiropas pētniecības telpā. Tā arī atbalstīs citu Programmas konkrēto mērķu īstenošanu atbilstīgi 3. pantam. Veidojot pamatu visai Programmai, šī daļa atbalstīs pasākumus, kas sniegs savu ieguldījumu vairāk zināšanās balstītai, inovatīvai un dzimumlīdztiesīgai Eiropai, kura globālajā konkurencē ieņem līderpozīcijas; tādējādi tiks optimizētas valstu stiprās puses un potenciāls augstas veiktspējas EPT ietvaros visā Eiropā, kur zināšanas un augsti kvalificēta darbaspēka aprite notiek brīvi, kur informēti iezīvotāji izprot un uzticas pētniecības un inovācijas rezultātiem un no tiem labumu gūst visa sabiedrība, un kur ES politika, jo īpaši pētniecības un inovācijas politika, balstās uz kvalitatīviem zinātniskiem pierādījumiem.

Intervences jomas: izcilas pieredzes apmaiņa; Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un uzlabošana.

II PIELIKUMS

PASĀKUMU VEIDI

Šī programma tiks īstenota, izmantojot ierobežotu skaitu darbību veidu, kam raksturīgi savi atšķirīgi mērķi vai nosacījumi.

Galvenie darbības veidi ir norādīti tālāk.

–Pētniecības un inovācijas darbība: darbība, kas galvenokārt sastāv no pasākumiem, kuri tiecas izveidot jaunas zināšanas un/vai pētīt jaunas vai uzlabotas tehnoloģijas, produkta, procesa, pakalpojuma vai risinājuma piemērotību. Tā var ietvert fundamentālos pētījumus un lietišķo pētniecību, tehnoloģiju izstrādi un integrēšanu, testēšanu un apstiprināšanu neliela mēroga prototipam laboratorijā vai simulētā vidē.

–Inovācijas darbība: darbība, kas galvenokārt sastāv no pasākumiem, kuri ir tieši vērsti uz plānu un vienošanos izveidi vai projektiem attiecībā uz jauniem, pārveidotiem vai uzlabotiem produktiem, procesiem vai pakalpojumiem, iespējams, arī prototipu izveidi, testēšanu, demonstrējumiem, eksperimentālu īstenošanu, liela mēroga produktu apstiprināšanu un pavairošanu tirgū.

–Ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītās darbības: inovācijas darbības un citu pasākumu, kas nepieciešami inovācijas ieviešanai tirgū, iegulšana un uzņēmumu izaugsmes nodrošināšana, piešķirot “Apvārsnis Eiropa” apvienoto finansējumu (dotācijas veida finansējuma un privātā finansējuma apvienojums).

–ERC progresīvā pētniecība: galvenā pētnieka vadītās pētniecības darbības, ko pie sevis ļauj veikt viens vai vairāki saņēmēji (tikai ERC).

–Mācību un mobilitātes darbība: darbība, kas vērsta uz pētnieku prasmju, zināšanu un karjeras izredžu uzlabošanu, izmantojot mobilitāti starp valstīm un vajadzības gadījumā starp nozarēm vai disciplīnām.

–Programmas līdzfinansēšanas darbība: darbība, ar ko nodrošina līdzfinansējumu pasākumu programmai, kuru izveidojuši un/vai īsteno subjekti, kas pārvalda un/vai finansē pētniecības un inovācijas programmas un kas nav Eiropas Savienības finansēšanas struktūras. Šāda pasākumu programma var atbalstīt sakaru tīklu veidošanu un koordinēšanu, pētniecību, inovāciju, eksperimentālās darbības, ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītās darbības, mācības un mobilitāti, informētības veicināšanu un komunikāciju, izplatīšanu un izmantošanu vai to kombināciju, ko tiešā veidā īsteno šie subjekti vai trešās personas, kam tie var piešķirt jebkāda apmēra finansiālo atbalstu dotāciju, godalgu, iepirkuma un “Apvārsnis Eiropa” apvienotā finansējuma veidā.

–Pirmskomercializācijas iepirkums: darbība, kuras galvenais mērķis ir īstenot pirmskomercializācijas iepirkumu, ko veic saņēmēji, kas ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji subjekti.

–Inovatīvu risinājumu publiskais iepirkums: darbība, kuras galvenais mērķis ir īstenot inovatīvu risinājumu kopīgu vai koordinētu publisko iepirkumu, ko veic saņēmēji, kas ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji subjekti.

–Koordinācijas un atbalsta darbība: darbība, kas vērsta uz Programmas mērķu īstenošanu, izņemot pētniecības un inovācijas pasākumus, piemēram, standartizācija, izplatīšana, informētības uzlabošana un komunikācija, sadarbības tīklu veidošana, atbalsta pakalpojumu koordinēšana, politikas dialogi un savstarpējas mācīšanās pasākumi un studijas.

–Veicināšanas godalga: stimulē investīcijas noteiktos virzienos, nosakot mērķi pirms darba izpildes.

–Atzinības godalga: apbalvojums par pagātnes sasniegumiem un izcilu darbu pēc tā izpildes.

Publiskais iepirkums: īstenot ar Eiropas Savienības stratēģiskām interesēm un autonomiju saistītas programmas daļas un pašas Komisijas mērķiem organizēt publisko iepirkumu attiecībā uz studijām, produktiem, pakalpojumiem un spējām; publiskais iepirkums var būt arī pirmskomercializācijas iepirkums vai inovatīvu risinājumu publisks iepirkums, ko veic Komisija vai finansēšanas struktūra savā vārdā vai kopā ar līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem subjektiem no dalībvalstīm un asociētām valstīm.

***

–Netiešās darbības: pētniecības un inovācijas pasākumi, kuriem Savienība sniedz finansiālu atbalstu un kurus uzņemas dalībnieki.

–Tiešās darbības: pētniecības un inovācijas pasākumi, kurus Komisija veic, izmantojot tās Kopīgo pētniecības centru (JRC).

***

III PIELIKUMS

PARTNERĪBAS

Eiropas partnerības tiks atlasītas, īstenotas, uzraudzītas, izvērtētas un pakāpeniski izbeigtas, balstoties uz tālāk norādītajiem kritērijiem.

1) Atlase:

(a)pierādījumi, ka Eiropas partnerība ir efektīvāka Programmas saistīto mērķu īstenošanā un jo īpaši skaidras ietekmes uz ES un tās iedzīvotājiem nodrošināšanā, īpaši ņemot vērā ieguldījumu globālu problēmu risināšanā un pētniecības un inovācijas mērķu sasniegšanā, ES konkurētspējas uzlabošanā un Eiropas pētniecības un inovācijas telpas stiprināšanā un starptautiskajās saistībās;

saskaņā ar LESD 185. pantu izveidotas institucionalizētas Eiropas partnerības gadījumā vismaz 50 % ES dalībvalstu līdzdalība ir obligāta;

(b)Eiropas partnerības saskanība un sinerģija ES pētniecības un inovācijas vidē;

(c)Eiropas partnerības pārredzamība un atvērtība attiecībā uz prioritāšu un mērķu noteikšanu un dažādu nozaru, attiecīgā gadījumā arī starptautisku, partneru un ieinteresēto personu iesaistīšanās;

(d)Eiropas partnerības papildināmības un virzieniskuma ex ante demonstrējums, iekļaujot kopīgu redzējumu par Eiropas partnerības mērķi. Šajā redzējumā jo īpaši iekļaus:

–izmērāmus sagaidāmos iznākumus, rezultātus un ietekmi konkrētos termiņos, kā arī Eiropas būtisko ekonomisko vērtību;

–sagaidāmo kvalitatīvo un kvantitatīvo sviras efektu demonstrējums;

–pieejas, kas ļaus nodrošināt īstenošanas elastību un pielāgoties mainīgajām politikas un tirgus vajadzībām vai zinātnes sasniegumiem;

–atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģija un pakāpeniskas izbeigšanas pasākumi.

(e)Partneru ilgtermiņa saistību ex ante demonstrējums, iekļaujot publisko un/vai privāto investīciju minimālo daļu.

Institucionalizētas Eiropas partnerības gadījumā finansiālās un/vai nefinansiālās iemaksas, kas saņemtas no partneriem, kuri nav Eiropas Savienība, būs vismaz 50 % apmērā, un tās var sasniegt 75 % no apkopotajām Eiropas partnerības budžeta saistībām. Katrai institucionalizētai Eiropas partnerībai ieguldījumu daļa, kas saņemta no partneriem, kuri nav Eiropas Savienība, būs nodrošināta finansiālu iemaksu veidā.

2) Īstenošana:

(a)sistēmiska pieeja, kas nodrošina Eiropas partnerības sagaidāmās ietekmes panākšanu, elastīgā veidā īstenojot kopīgās darbības, kas pārsniedz kopīgos uzaicinājumus, kuri attiecas uz pētniecības un inovācijas pasākumiem, tostarp saistībā ar tirgus, regulējuma vai politikas pārņemšanu;

(b)piemēroti pasākumi, kas nodrošina pastāvīgu iniciatīvas atvērtību un pārredzamību īstenošanas laikā un jo īpaši attiecībā uz prioritāšu noteikšanu un līdzdalību uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, Savienības redzamību, komunikācijaas un informēšanas pasākumiem, rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, arī skaidru atvērtas piekļuves/lietotāja stratēģiju visā pievienotās vērtības ķēdē;

(c)koordinācija un/vai kopīgi pasākumi ar citām attiecīgām pētniecības un inovācijas iniciatīvām, kas nodrošina efektīvu sinerģiju;

(d)juridiski saistošas apņemšanās, jo īpaši attiecībā uz finansiālām iemaksām no katra partnera visā iniciatīvas darbības laikā;

(e)institucionalizētas Eiropas partnerības gadījumā piekļuve rezultātiem un citai ar darbību saistītajai informācijai ir nodrošināma Komisijai ES politikas vai programmu izstrādes, īstenošanas un uzraudzības nolūkā. 

3) Uzraudzība:

(a)uzraudzības sistēma, kas atbilst 45. panta prasībām, izvērtē progresu konkrētu politikas mērķu sasniegšanā, sasniedzamajiem mērķiem un galvenajiem snieguma rādītājiem, kas ļauj laika gaitā novērtēt sasniegumus, ietekmi un iespējamo nepieciešamību pēc korektīvajiem pasākumiem;

(b)īpaši ziņojumi par kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem sviras efektiem, kā arī par finansiālām iemaksām un iemaksām natūrā, redzamību un pozicionēšanu starptautiskā kontekstā, ietekmi uz pētniecību un ar inovāciju saistītiem privātā sektora investīciju riskiem.

4) Izvērtēšana, pakāpeniska izbeigšana un atjaunošana:

(a)Savienības un valstu līmenī panāktās ietekmes novērtējums saistībā ar definētajiem mērķiem un galvenajiem snieguma rādītājiem, kas tiks izmantoti Programmas izvērtēšanā, kas paredzēta 47. pantā, iekļaujot efektīvākā politikas intervences veida novērtējumu jebkādām turpmākām darbībām; jebkādas iespējamās Eiropas partnerības atjaunošanas pozicionēšana vispārējā Eiropas partnerības vidē un tās politikas prioritātēs;

(b)atbilstīgi pasākumi nodrošina pakāpenisku izbeigšanu atbilstoši saskaņotajiem nosacījumiem un laika grafiku, neskarot valstu vai citu Savienības programmu iespējamo starpvalstu finansējuma turpināšanu.

IV PIELIKUMS

SINERĢIJA AR CITĀM PROGRAMMĀM

1.Sinerģija ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (kopējā lauksaimniecības politika — KLP) nodrošinās, ka:

a)pētniecības un inovācijas vajadzības ES lauksaimniecības nozarē un lauku teritorijās tiek noteiktas īpaši Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” ietvaros 1 un ņemtas vērā Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesa un darba programmu ietvaros;

b)KLP nodrošina pētniecības un inovācijas rezultātu vislabāko izmantošanu un veicina inovatīvu risinājumu pielietojumu, ieviešanu un izmantošanu, arī ja tie izriet no pētniecības un inovācijas pamatprogrammu finansētiem projektiem un Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja”;

c)ELFLA atbalsta no Programmas rezultātiem izrietošu zināšanu un risinājumu pārņemšanu un izplatīšanu, kas uzlabo lauksaimniecības nozares dinamiskumu un nodrošina jaunas iespējas lauku teritoriju attīstībai.

2.Sinerģija ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) nodrošinās, ka:

a)šī Programma un EJZF ir savstarpēji cieši saistīti, jo ES pētniecības un inovācijas vajadzības jūras un jūrlietu politikas jomā tiks skaidrotas visā programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesā;

b)EJZF atbalsta jaunu tehnoloģiju, inovatīvu produktu un procesu un pakalpojumu izstrādāšanu, īpaši, ja tie izriet no šīs Programmas jūras un jūrlietu politikas jomās; EJZF arī veicina datu vākšanu uz sauszemes un datu apstrādi un izplata atbilstīgi Programmai atbalstītās attiecīgās darbības, kas savukārt dod ieguldījumu kopīgās zivsaimniecības politikas, ES jūrlietu politikas un starptautiskās okeāna pārvaldības īstenošanai.

3.Sinerģija ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) nodrošinās, ka:

a)ERAF un Programmas apvienoto līdzfinansējumu izmanto, lai atbalstītu pasākumus, kas veido saikni starp pārdomātas specializāciju stratēģijām un starptautisko izcilību pētniecībā un inovācijā, iekļaujot kopīgās starpreģionālās/starpvalstu programmas un Eiropas mēroga pētniecības infrastruktūras, lai stiprinātu Eiropas pētniecības telpu;

b)ERAF cita starpā koncentrējas uz reģionālo un vietējo pētniecību un inovācijas ekosistēmu attīstību un stiprināšanu un izmaiņām rūpniecībā, iekļaujot atbalstu pamatprogrammu rezultātu izmantošanas uzsākšanai un jaunu tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu izstrādei pētniecības un inovācijas nolūkiem visā ERAF.

4.Sinerģija ar Eiropas Sociālo fondu+ (ESF+) nodrošinās, ka:

a)ESF+ var izplatīt un efektīvi izmantot Programmas atbalstītās inovatīvās mācību programmas, īstenojot valstu vai reģionālās programmas, lai nodrošinātu cilvēkiem prasmes un kompetences, kas tiem būs nepieciešamas darbam nākotnē;

b) ESF+ komplementārā finansējuma noteikumus var izmantot, lai atbalstītu pasākumus, kas veicina cilvēkkapitāla izaugsmi pētniecībā un inovācijā ar mērķi stiprināt Eiropas pētniecības telpu;

c)Eiropas Sociālā fonda+ veselības sadaļa izplata inovatīvas tehnoloģijas un jaunus darījumdarbības modeļus un risinājumus, īpaši no programmām izrietošos, lai sniegtu savu ieguldījumu dalībvalstu inovatīvām, efektīvām un ilgtspējīgām veselības sistēmām un veicinātu piekļuvi labākai un drošākai Eiropas iedzīvotāju veselības aprūpei.

5.Sinerģija ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) nodrošinās, ka:

a)pētniecības un inovācijas vajadzības ES transporta, enerģētikas un digitālajā nozarē tiek konstatētas un noteiktas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesā;

b)EISI atbalsta inovatīvu jaunu tehnoloģiju un risinājumu liela mēroga izstrādi un izmantošanu transporta, enerģētikas un digitālās jomas fiziskās infrastruktūrās, īpaši, ja tās izriet no pētniecības un inovāciju pamatprogrammām;

c)informācijas un datu apmaiņa starp pamatprogrammām un EISI projektiem tiks veicināta, piemēram, izceļot pamatprogrammas tehnoloģijas ar augstu gatavības tirgum līmeni, ko būtu iespējams tālāk izmantot, izmantojot EISI.

6.Sinerģija ar programmu “Digitālā Eiropa” nodrošinās, ka:

a)tā kā Programmas un programmas “Digitālā Eiropa” vairākas risinātās tematiskās jomas konverģē, atbalstāmo darbību veidi, to sagaidāmā izlaide un intervences loģikas ir atšķirīgas un komplementāras;

b)pētniecības un inovācijas vajadzības saistībā ar digitālajiem aspektiem ir konstatētas un noteiktas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānos; tas ietver pētniecību un inovāciju augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam un kiberdrošībai, apvienojot digitālās tehnoloģijas ar citām tehnoloģijām, lai radītu tehnoloģiju un ar tehnoloģijām nesaistītas inovācijas; atbalsts uzņēmumiem, kas ievieš revolucionāras inovācijas (daudzi no tiem apvieno digitālās un fiziskās tehnoloģijas); digitālās jomas integrēšana visā pīlārā “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”; un atbalsts digitālās pētniecības infrastruktūrām;

c)programma “Digitālā Eiropa” koncentrējas uz liela mēroga digitālās jaudas un infrastruktūras veidošanu augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un uzlabotu digitālo prasmju jomā ar nolūku nodrošināt būtisku esošo vai testēto inovatīvo digitālo risinājumu plašu pārņemšanu un izmantošanu ES sistēmā visā Eiropā sabiedrības interešu lokā esošās jomās (piemēram, veselība, valsts pārvalde, tieslietas un izglītība) vai tirgus nepilnībās (piemēram, uzņēmumu digitalizācija un, īpaši, mazie un vidējie uzņēmumi); programma “Digitālā Eiropa” galvenokārt īsteno kopā ar dalībvalstīm ar saskaņotiem un stratēģiskiem ieguldījumiem, īpaši ar kopīgiem publiskiem iepirkumiem, ar Eiropā izplatāmām digitālajām jaudām un ES mēroga pasākumiem, kas atbalsta sadarbspēju un standartizāciju kā daļu no digitālā vienotā tirgus izveides;

d)programmas “Digitālā Eiropa” jauda un infrastruktūra ir padarītas pieejamas pētniecības un inovācijas kopienai un Programmas ietvaros atbalstītajiem pasākumiem, ietverot testēšanu, eksperimentus un demonstrējumus visās nozarēs un disciplīnās;

e)Programmas īstenošanas ietvaros izstrādātās jaunās digitālās tehnoloģijas programma “Digitālā Eiropa” progresīvi pārņem un izmanto;

f)Programmas iniciatīvas prasmju un kompetenču mācību programmu izstrādei, tostarp Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta ZIK digitālās nodaļas līdzāsatrašanās centros sagatavotās, papildina “Digitāla Eiropa” atbalstītā spēju veidošana uzlabotās digitālajās prasmēs;

g)spēcīgi stratēģiskā plāna un darba procedūru koordinēšanas mehānismi abām programmām ir saskaņoti, un to pārvaldības struktūrā ir iekļauti atbilstīgie Komisijas dienesti un citas institūcijas, uz ko attiecas atbilstīgo programmu atsevišķas daļas.

7.Sinerģija ar Vienotā tirgus programmu nodrošinās, ka:

a)Vienotā tirgus programma risina tirgus nepilnības, kas ietekmē visus MVU un veicina uzņēmējdarbību un uzņēmumu izveidi un izaugsmi. Pilna komplementaritāte ir konstatējama starp Vienotā tirgus programmu un turpmākās Eiropas Inovācijas padomes darbībām, kas vērstas uz inovatīviem uzņēmumiem, kā arī atbalsta pakalpojumu jomā MVU, īpaši, ja tirgus nenodrošina dzīvotspējīgu finansējumu;

b) Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, tāpat kā citas MVU atbalsta struktūras (piemēram, valstu kontaktpunkti un inovācijas aģentūras), var būt noderīgs, lai nodrošinātu atbalsta pakalpojumus saskaņā ar Eiropas Inovācijas padomes prasībām.

8.Sinerģija ar LIFE — vides un klimata pasākumu programmu — nodrošinās, ka:

pētniecības un inovācijas vajadzības risināt ES vides, klimata un enerģētikas problēmas tiek konstatētas un noteiktas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesā. LIFE turpinās darboties kā katalizators ES vides, klimata un attiecīgās enerģētikas politikas un tiesību aktu īstenošanai, tostarp pārņemot un pielietojot Programmā gūtos pētniecības un inovācijas rezultātus, un palīdzēs tos izmantot valsts un (starp-)reģionu mērogā, kur tie var palīdzēt risināt vides, klimata un pārejas uz tīru enerģiju problēmas. LIFE īpaši turpinās stimulēt sinerģiju ar Programmu, piešķirot piemaksu tādu priekšlikumu novērtēšanas laikā, kuri ietver Programmas rezultātu pārņemšanu. LIFE standarta darbības projekti atbalstīs piemērotu tehnoloģiju vai metodoloģiju izstrādi, testēšanu vai demonstrējumus ieviešanai ES vidē un klimata politikā, ja šīs tehnoloģijas vai metodoloģijas pēc tam var tikt izmantotas lielā mērogā, finansējot tās no citiem avotiem, tostarp no Programmas. Programmas Eiropas Inovācijas padome var sniegt atbalstu, lai attīstītu un komercializētu jaunas revolucionāras idejas, kas varētu rasties no LIFE projektu īstenošanas.

9.Sinerģija ar Erasmus programmu nodrošinās, ka:

a)Programmas un Erasmus programmas apvienotie resursi tiek izmantoti, lai atbalstītu pasākumus Eiropas augstākās izglītības iestāžu stiprināšanai un modernizēšanai. Šādi Programma papildinās Erasmus programmas nodrošināto atbalstu Eiropas universitāšu iniciatīvai, īpaši tās pētniecības dimensijai jaunu kopīgu un integrētu ilgtermiņa un ilgtspējīgu stratēģiju izstrādes ietvaros izglītībai, pētniecībai un inovācijai, pamatojoties uz starpdisciplīnu un starpnozaru pieejām, lai padarītu šo zināšanu trīsstūri par īstenību, radot impulsu ekonomiskajai izaugsmei;

b)Programma un Erasmus programma sekmē izglītības un pētniecības integrāciju, uzlabojot augstākās izglītības iestāžu spēju formulēt un izveidot kopīgas izglītības, pētniecības un inovācijas stratēģijas, papildināt mācības ar jaunākajiem atklājumiem un praksēm pētniecībā, lai nodrošinātu visiem studentiem un augstākās izglītības personālam, īpaši pētniekiem, aktīvu pētniecības pieredzi un atbalstītu citus pasākumus, kas integrē augstāko izglītību, pētniecību un inovāciju.

10.Sinerģija ar Eiropas kosmosa programmu nodrošinās, ka:

a)pētniecības un inovācijas vajadzības ES kosmosa ieguves un apgādes jomā tiek konstatētas un noteiktas kā daļa no Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesa; kosmosa izpētes darbības, kas īstenotas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, tiks izpildītas attiecībā uz subjektu iepirkumiem un attiecināmību atbilstīgi kosmosa programmas noteikumiem, ja tādi ir attiecināmi;

b)kosmosa dati un pakalpojumi, ko Eiropas kosmosa programma padara pieejamus kā sabiedriskos labumus, tiek izmantoti, lai ar pētniecības un inovācijas palīdzību izstrādātu revolucionārus risinājumus, tostarp pamatprogrammā, un īpaši ilgtspējīgiem pārtikas un dabas resursiem, klimata novērošanai, viedajām pilsētām, automatizētajiem transportlīdzekļiem, drošībai un katastrofu pārvarēšanai;

c)Copernicus datu un informācijas piekļuves pakalpojumi sniedz savu ieguldījumu Eiropas atvērtās zinātnes mākonim un tādējādi uzlabo pētnieku un zinātnieku piekļuvi Copernicus datiem; pētniecības infrastruktūra, īpaši in situ novērošanas tīkli, būs būtiski in situ novērošanas infrastruktūras elementi, kas ļaus izmantot Copernicus pakalpojumus, un, no otras puses, tie arī gūs labumu no Copernicus pakalpojumiem izveidotās informācijas.

11.Sinerģija ar Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu (ārējo instrumentu) nodrošinās, ka Programmas pētniecības un inovācijas pasākumi ar trešo valstu līdzdalību un mērķorientētām starptautiskās sadarbības darbībām tiecas uz saskaņotību un saskanību ar paralēlo tirgus pārņemšanu un spēju veidošanas darbību sadaļām atbilstoši ārējiem instrumentiem, pamatojoties uz kopīgo vajadzību definīciju un intervences jomām, kas kopīgi definētas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesā.

12.Sinerģija ar Iekšējās drošības fondu un robežu pārvaldības instrumentu Integrētas robežu pārvaldības fonda ietvaros nodrošinās, ka:

a)pētniecības un inovācijas vajadzības drošības un integrētas robežu pārvaldības jomās tiek konstatētas un noteiktas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesā;

b)Iekšējās drošības fonds un Integrētas robežu pārvaldības fonds atbalsta inovatīvu jaunu tehnoloģiju un risinājumu izmantošanu, īpaši, ja tie izriet no pētniecības un inovācijas pamatprogrammām drošības pētniecības jomā.

13.Sinerģija ar fondu InvestEU nodrošinās, ka:

a)Programma no sava budžeta nodrošinās “Apvārsnis Eiropa” un EIC apvienoto finansējumu inovāciju izstrādātājiem, kam raksturīgs augsts riska līmenis un kam tirgus vajadzības gadījumā nenodrošina dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu finansējumu, vienlaicīgi nodrošinot nepieciešamo koordinēšanu, lai atbalstītu efektīvu privātās finansējuma daļas no apvienotā finansējuma izsniegšanu un pārvaldību caur InvestEU atbalstītajiem fondiem un starpniekiem;

b) finanšu instrumentus pētniecībai un inovācijai un MVU grupē kopā fonda InvestEU ietvaros un jo īpaši izmantojot mērķtiecīgu pētniecības un inovācijas tematisko ietvaru un produktus atbilstoši MVU paredzētajai daļai, kuras mērķauditorija būs uz inovāciju orientēti MVU, tādējādi palīdzot arī īstenot Programmas mērķus.

14.Sinerģija ar Inovācijas fondu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (“Inovācijas fonds”) ietvaros nodrošinās, ka:

a) Inovācijas fonds īpaši koncentrēsies uz inovāciju tehnoloģijām un procesiem ar zemu oglekļa emisiju līmeni, tostarp videi nekaitīgu oglekļa uztveršanu un utilizāciju, kas būtiski palīdz mazināt klimata pārmaiņas, kā arī produktiem, kas uzskatāmi par lielas oglekļa emisijas radošiem, un palīdzēs stimulēt tādu projektu izveidi un darbību, kuru nolūks ir nodrošināt videi nekaitīgu CO2 uztveršanu un ģeoloģisku glabāšanu, inovatīvu atjaunojamo enerģiju un enerģijas glabāšanas tehnoloģijas;

b)Programma finansēs tādu tehnoloģiju izstrādi un demonstrējumus, kas atbilst ES dekarbonizācijas, enerģētikas un rūpniecības pārveidošanas mērķiem, jo īpaši 2. pīlārā minētos;

c)ja tas atbilst tā atlases un dotāciju piešķiršanas kritēriju izpildei, Inovācijas fonds var atbalstīt atbalsttiesīgo projektu demonstrējumu posmus, kuri ir saņēmuši pamatprogrammas pētniecībai un inovācijai atbalstu.

15.Sinerģija ar Euratom pētniecības un mācību programmu nodrošinās, ka:

a)Programma un Euratom pētniecības un mācību programma izstrādā visaptverošas darbības izglītības un mācību atbalstam (arī Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības), lai Eiropā saglabātu un attīstītu svarīgās prasmes;

b)Programma un Euratom pētniecības un mācību programma izstrādā kopīgas izpētes darbības, kas koncentrējas uz jonizējošā starojuma drošas izmantošanas ne-enerģētikas jomā transversālajiem aspektiem tādās nozarēs kā medicīna, rūpniecība, lauksaimniecība, kosmoss, klimata pārmaiņas, drošība un gatavība ārkārtas situācijām un kodolzinātnes ieguldījums.

16.Sinerģija ar Eiropas Aizsardzības fondu sniegs labumu civilajai un aizsardzības pētniecībai. Lieka dublēšanās tiks novērsta.

V PIELIKUMS

GALVENIE IETEKMES CEĻU RĀDĪTĀJI

Ietekmes ceļi un saistītie galvenie ietekmes ceļu rādītāji strukturē pamatprogrammas snieguma uzraudzību mērķu sasniegšanas procesā. Ietekmes ceļiem svarīgs ir laika faktors: izšķir īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmes ceļus. Ietekmes ceļu rādītāji kalpo par norādēm, kas ļauj spriest par panākto progresu katrā pētniecības un inovāciju ietekmes veidā pamatprogrammas līmenī. Atsevišķas programmas daļas sniegs savu ieguldījumu šajos rādītājos atšķirīgā pakāpē un izmantojot atšķirīgus mehānismus. Ir iespējams izmantot papildu rādītājus, lai pēc vajadzības uzraudzītu atsevišķas programmas daļas.

Galveno ietekmes ceļu rādītāju pamatā esošie mikrodati tiks vākti visām Programmas daļām un visiem nodrošināšanas mehānismiem centrāli pārvaldītā un saskaņotā veidā un atbilstīgā detalizācijas līmenī ar minimālu ziņošanas slogu saņēmējiem.

Uz zinātni radītās ietekmes ceļu rādītāji

No Programmas tiek sagaidīta ietekme uz zinātni, radot kvalitatīvas jaunas zināšanas, stiprinot cilvēkkapitālu pētniecībā un inovācijā un veicinot zināšanu un atvērtas zinātnes izplatību. Panākumus šīs ietekmes sasniegšanā uzraudzīs, izmantojot aizstājējvērtības, kas noteiktas kopā ar tālāk norādītajiem trim galvenajiem ietekmes ceļiem.

Uz sabiedrību radītās ietekmes ceļu rādītāji

No Programmas tiek sagaidīta ietekme uz sabiedrību, risinot ES politikas prioritātes, izmantojot pētniecību un inovāciju, nodrošinot ieguvumus un ietekmi ar pētniecības un inovācijas uzdevumiem un stiprinot inovācijas ieviešanu sabiedrībā. Panākumus šīs ietekmes sasniegšanā uzraudzīs, izmantojot aizstājējvērtības, kas noteiktas kopā ar tālāk norādītajiem četriem galvenajiem ietekmes ceļiem.

Uz ekonomiku/inovāciju radītās ietekmes ceļu rādītāji

No Programmas tiek sagaidīta tāda ietekme uz ekonomiku/inovāciju, kas atstāj iespaidu uz uzņēmumu izveidi un izaugsmi, radot tiešu un netiešu nodarbinātību un ieguldījumu kāpināšanu pētniecībā un inovācijā. Panākumus šīs ietekmes sasniegšanā uzraudzīs, izmantojot aizstājējvērtības, kas noteiktas kopā ar tālāk norādītajiem trim galvenajiem ietekmes ceļiem.

(1)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas inovācijas partnerību “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” (COM(2012) 79 final).