EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 29.5.2018

COM(2018) 375 final

2018/0196(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

·KF:        Kohēzijas fonds

·EJZF:        Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

·ERAF:        Eiropas Reģionālās attīstības fonds

·ESF+:        Eiropas Sociālais fonds Plus 2

·AMIF:        Patvēruma un migrācijas fonds 3

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 317. pantā ir noteikts, ka Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm ir jāuzņemas atbildība par budžeta izpildi atbilstīgi to regulu noteikumiem, kas pieņemtas saskaņā ar LESD 322. pantu. LESD 322. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts juridiskais pamats to regulu pieņemšanai, ar ko nosaka finanšu noteikumus, kuros jo īpaši nosaka budžeta apstiprināšanas un īstenošanas, kā arī aprēķinu uzrādīšanas un revīzijas procedūru. Subsidiaritātes princips neattiecas uz finanšu noteikumiem, par kuriem ir skaidrs, ka tikai pati Savienība var rīkoties vai pat tai ir jārīkojas.

ES rīcība attiecībā uz Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem ir pamatota ar LESD 174. pantā noteiktajiem mērķiem. Tiesības rīkoties ir paredzētas LESD 175. pantā, kas skaidri aicina Savienību īstenot šo politiku, izmantojot struktūrfondus, sasaistē ar 177. pantu, kurā ir definēta Kohēzijas fonda nozīme. ESF, ERAF un kohēzijas fonda mērķi ir noteikti attiecīgi LESD 162., 176. un 177. pantā. Darbības, kas attiecas uz zivsaimniecību, pamatojas uz LESD 39. pantu.

LESD 174. pantā ir noteikts, ka īpaša uzmanība ir jāvelta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska un pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība. Minētajos reģionos ietilpst galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni.

LESD 349. pantā ir noteikts, ka ir jāpieņem īpaši pasākumi, ņemot vērā tālāko reģionu struktūras sociālo un ekonomisko stāvokli, ko sarežģī noteiktas īpatnības, kuras būtiski ierobežo šo reģionu attīstību.

Regula, ar ko izveido Patvēruma un migrācijas fondu, balstās uz LESD 78. panta 2. punktu un 79. panta 2. un 4. pantu. Regula, ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda ietvaros izveido finansiālā atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām, ir balstīta uz LESD 77. panta 2. punktu. Regula, ar ko izveido Iekšējās drošības fondu, balstās uz LESD 82. panta 1. punktu, 84. pantu un 87. panta 2. punktu. LESD 317. pantā ir noteikts juridiskais pamats vienotu tiesību normu kopumam attiecībā uz budžeta izpildi sadarbībā ar dalībvalstīm. LESD 322. pantā noteikta to darbības joma un izveides procedūras.

Iepriekšminēto atsevišķo fondu subsidiaritāte un proporcionalitāte katram fondam ir noteikta paskaidrojuma rakstā. Tomēr KNR veic papildu ieguldījumus:

LESD 11. pantā noteikts, ka, nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, lai veicinātu noturīgu attīstību, un tas tiek risināts šajā regulā.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

1. Vienkāršošana: vajadzība samazināt administratīvo slogu. Šāds bija galvenais un atkārtoti paustais konstatējums visu fondu izvērtējumā:

·ERAF un Kohēzijas fonda ex post izvērtējumos konstatēts, ka pārvaldības, kontroles un revīzijas sistēmas ir pārāk sarežģītas. Tas izraisīja administratīvo nenoteiktību un īstenošanas aizkavēšanu. Sarežģītība bija īpašs apgrūtinājums ES-15 valstīs, kam iedalīts relatīvi mazāks finansējums; šis fakts liecina par vajadzību ievērot proporcionalitātes principu.

·ESF izvērtējumā tika konstatēts, ka gan finansēšanas noteikumi (t. i., instrumentu klāsts un kombinācija), gan īstenošanas process ir jāvienkāršo.

·EJZF izvērtējumā arī tika konstatēts, ka administratīvais slogs ir pārāk liels. Pieteikumu iesniegšanas posmā tas bija traucēklis stimulam pieteikties uz atbalstu. Turklāt šķita, ka konkrētu projektu sarežģītība radījusi šķēršļus potenciālajiem saņēmējiem, jo īpaši gadījumos, kad bija iesaistīts liels partneru tīkls.

·AMIF, BMVI un IDF attiecīgo komponentu starpposma novērtējumos arī tika konstatēts, ka ir vajadzīga vienkāršošana. Īpaši tika ieteikta vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošana.

Šis aspekts ir risināts visā KNR. Vērā ņemami piemēri ir V sadaļa (piemēram, vienkāršotas izmaksu iespējas, maksājumi, kas pamatojas uz nosacījumu izpildi, īpašu noteikumu atcelšana lieliem projektiem un investīcijas, kas rada ieņēmumus) un VI sadaļa (vienkāršota un samērīgāka kontrole un revīzija).

2. Vajadzība pēc elastīguma, lai reaģētu uz jaunām vajadzībām:

·ERAF un Kohēzijas fonda ex post izvērtējumos tika secināts, ka programmu pielāgošana ekonomikas krīzes laikā 2007.–2013. gada periodā bija ļoti gudra rīcība, tāpēc šī pieeja būtu jāizmanto arī turpmāk.

·ESF ex post izvērtējumā kā viens no galvenajiem uzlabojumu aspektiem ir norādīta elastība.

·AMIF, BMVI un IDF iepriekšējo programmu starpposma novērtējumi liecina, ka minētie fondi pienācīgi reaģēja migrācijas un drošības krīzes situācijās. Tomēr finansējuma piešķiršanai ir vajadzīgi elastīgāki mehānismi.

Šis aspekts ir aplūkots III sadaļā (kas bez nepieciešamības grozīt programmu ļauj veikt relatīvi nelielus pārvietojumus) un II sadaļā (programmas piešķīrumi ir noteikti pirmajiem 5 gadiem, un pēc tam pēdējo 2 gadu laikā līdzekļus piešķir, pamatojoties uz pārskatu), savukārt papildu noteikumi attiecībā uz AMIF, BMVI un IDF ir izklāstīti konkrētu fondu regulās. Turklāt iespēja izmantot InvestEU garantiju mehānismu palielina dalībvalstu elastību.

3. Finanšu instrumentu (FI) potenciāls:

·ERAF un Kohēzijas fonda ex post izvērtējumos tika konstatēts, ka dažās politikas jomās investīciju finansēšanai FI varētu izmantot efektīvāk, taču ir kavējumi īstenošanā un to plašāka izmantošana ir apgrūtināta.

·EaSI vidusposma novērtējumā tika konstatēts, ka dažādi noteikumi apgrūtina papildināmības starp fondiem izmantošanu. Izvērtējumā ieteikts racionalizēt un saskaņot FI noteikumus.

•Sabiedriskā apspriešana

·ES fondi kohēzijas politikas jomā (no 2018. gada 10. janvāra līdz 9. martam);

·apspriešanās ar ieinteresētajām personām EJZF ex post izvērtējuma kontekstā (no 2016. gada februāra līdz maijam);

·ES fondi migrācijas jomā (no 2018. gada 10. janvāra līdz 9. martam);

·ES fondi drošības jomā (no 2018. gada 10. janvāra līdz 9. martam).

·Kohēzijas politikas apspriešanā ieinteresētās personas norādīja, ka galvenais šķērslis panākumiem ir sarežģītās procedūras, kam seko apjomīgās revīzijas un kontroles prasības, elastības trūkums, grūtības nodrošināt finansiālo ilgtspēju un maksājumu kavējumi.

·EJZF gadījumā sarežģītās administratīvās prasības tiek uzskatītas par lielāko trūkumu, un daudzas ieinteresētās personas pieprasa radikālu vienkāršošanu un elastību. Tiek uzskatīts, ka intervences loģika ir pārāk neelastīga un neļauj dalībvalstīm ņemt vērā savas īpatnības.

·No apspriešanās migrācijas un drošības jomā izrietēja, ka respondenti stingri atbalsta vienkāršāku īstenošanu un lielāku elastību (jo īpaši saistībā ar spēju reaģēt uz migrācijas un drošības krīzēm).

•Zinātība un administratīvās izmaksas

Kas attiecas uz zinātību, tika sasaukta augsta līmeņa ekspertu grupa, lai apspriestu kohēzijas politikas vienkāršošanu. Tā izdarīja šādus secinājumus 5 .

·Dažādiem ES fondiem piemērojamo noteikumu saskaņošana. Šis jautājums daļēji ir risināts pašreizējās regulas piemērošanas jomā.

·Mazāks noteikumu apjoms, skaidrāki un īsāki noteikumi. Kā norādīts iepriekš, pašreizējā regulā ir paredzēti vairāki vienkāršojumi.

·Patiesa subsidiaritāte un proporcionalitāte: daudz lielākā mērā paļaušanās uz valstu pārvaldības un kontroles sistēmām un procedūrām. Šis jautājums ir risināts VI sadaļā (sk. turpmāk).

·Stabila, bet elastīga sistēma: nav nepieciešamības atkārtoti nozīmēt iestādes nākamajam plānošanas periodam. Arī programmu grozīšanai vajadzētu būt vienkāršākai. Tas ir risināts attiecīgi VI un III sadaļā.

·Vienotas revīzijas princips: vienotās revīzijas principa paplašināšana. Šis jautājums ir risināts VI sadaļā.

Ir pierādījumi, ka ERAF un Kohēzijas fonda administrēšana rada ievērojamas administratīvās izmaksas, nesenā pētījumā 6 tika aplēsts, ka ERAF tās veido vidēji 3 % no programmas izmaksām, bet Kohēzijas fondam – 2,2 %. Administratīvais slogs saņēmējiem (tostarp MVU) ir augstāks.

Daudzus KNR vienkāršojumus ir grūti izteikt skaitļos iepriekš, taču pētījumā ir aplēsts, ka:

·plašāka vienkāršotu izmaksu iespēju (vai maksājumu, kas pamatojas uz nosacījumu izpildi) izmantošana attiecībā uz ERAF un Kohēzijas fonda finansējumu varētu ievērojami samazināt kopējās administratīvās izmaksas — par 20–25 %, ja šīs iespējas tiktu piemērotas vispārēji.

·Samērīgāka kontroles un revīzijas pieeja būtiski samazinātu verifikāciju skaitu, kā arī revīzijas slogu t. s. zema riska programmām, tādējādi ERAF un Kohēzijas fonda kopējās administratīvās izmaksas samazinātos par 2–3 %, bet zema riska programmās — vēl lielākā apmērā.

•Ietekmes novērtējums

•E-kohēzija un datu apmaiņa

2014.–2020. gada perioda programmām, izņemot AMIF, BMVI un IDF iepriekšējās programmas, bija vajadzīga elektroniskas datu apmaiņas sistēma, kurā ar datiem apmainījās saņēmēji un vadošās iestādes, kā arī dažādās pārvaldības un kontroles sistēmas iestādes. Pašreizējā regula turpina līdzšinējo pieeju, un tajā ir sīkāk izstrādāti daži datu vākšanas aspekti. Visus datus, kas vajadzīgi īstenošanas progresa (ieskaitot programmu rezultātus un veikumu) uzraudzībai, Komisijai turpmāk nosūtīs elektroniski reizi divos mēnešos, kas nozīmē, ka atvērto datu platformā dati tiks atjaunināti gandrīz reāllaikā.

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

ERAF, KF un ESF+ finansējums 2021.-2027. gadam (miljonos)

(1) Šajā summā nav iekļauta summa par veselības aprūpi, nodarbinātību un sociālo inovāciju (1042 miljoni EUR).

5.REGULAS SATURA KOPSAVILKUMS

Galvenie ierosinātās KNR struktūras un noteikumu mērķi ir šādi.

1.Ievērojami samazināt nevajadzīgo administratīvo slogu saņēmējiem un vadošajām iestādēm, vienlaikus saglabājot augstu pārliecības līmeni par likumību un pareizību. Tas ir reformas galvenais vadošais princips, un tas ietver lielu skaitu vienkāršojumu un saskaņojumu starp regulām, jo īpaši attiecībā uz:

i)pārvaldības un kontroles sistēmu (un citu pasākumu, kas veicina programmas uzsākšanu) saglabāšanu. "Samērīgu pasākumu" plašāka izmantošana zemāka riska programmās, kas var vairāk paļauties uz valstu sistēmām;

ii)vienkāršotu izmaksu iespēju un maksājumu, kas pamatojas uz nosacījumu izpildi, izmantošanu;

iii)finanšu instrumentiem.

2.Palielināt elastību attiecībā uz programmas mērķu un resursu pielāgošanu, ņemot vērā mainīgos apstākļus, kā arī brīvprātīgas iemaksas ES līmenī tieši pārvaldītajos instrumentos.

3.Ciešāk saskaņot programmas ar ES prioritātēm un palielināt to rezultativitāti. Tajā ietilpst:

i)saskaņot intervences loģiku un ziņot par DFS kategorijām, kā arī pastiprināt koncentrācijas prasības par prioritārajām jomām;

ii)veidot ciešāku saikni ar Eiropas pusgada procesu;

iii)noteikt jēgpilnākus veicinošos nosacījumus, kas jāievēro visā īstenošanas periodā.

I sadaļa. Mērķi un vispārēji atbalsta noteikumi

KNR sasaista septiņus dalītā pārvaldībā īstenotos Eiropas fondus. Mērķis ir izveidot vienotu vienkāršotu un konsolidētu noteikumu kopumu, samazinot administratīvo slogu programmas iestādēm un saņēmējiem.

Kā vadmotīvs šeit uzsvars ir uz dalītu pārvaldību un partnerību, kas aptver visus regulas noteikumus. Regulas 5. pantā noteikts dalītas pārvaldības pamats, 6. pantā — pamats partnerībai ar reģionālajām un vietējām iestādēm, pilsētu un publiskā sektora iestādēm, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un struktūrām, kas veicina sociālo iekļaušanu, pamattiesības, dzimumu līdztiesību, nediskrimināciju un personu ar invaliditāti tiesības.

Komisijas priekšlikumā daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam noteikti vērienīgāki mērķi klimata pasākumu integrēšanai visās ES programmās ar mērķi kopumā 25 % ES izdevumu novirzīt klimatisko mērķu sasniegšanai. Šīs programmas ieguldījumam šā vispārējā mērķrādītāja sasniegšanā sekos ar atbilstošā pakāpē detalizētu marķēšanas kritēriju sistēmu klimata jomā, tostarp izmantojot precīzākas metodes, ja tādas būs pieejamas. Komisija ik gadu turpinās sniegt informāciju (saistību apropriāciju izteiksmē) gada budžeta projekta kontekstā.

Lai atbalstītu programmas potenciāla izmantošanu pilnā apjomā attiecībā uz ieguldījumu klimatisko mērķu sasniegšanā, Komisija visā programmas sagatavošanas, īstenošanas, pārskatīšanas un izvērtēšanas procesā mēģinās noteikt attiecīgās darbības.

II sadaļa. Stratēģiskā pieeja

2014.–2020. gada periodā izmantotie vienpadsmit tematiskie mērķi šajā regulā ir noreducēti līdz pieciem skaidriem politikas mērķiem.

1.Viedāka Eiropa — inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas.

2.Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām.

3.Ciešāk savienota Eiropa — mobilitāte un reģionālo IKT savienotība.

4.Sociālāka Eiropa — Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana.

5.Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa — pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīga un integrēta attīstība ar vietējo iniciatīvu palīdzību.

Turklāt AMIF, BMVI un IDF politikas mērķi ir noteikti attiecīgajās konkrētu fondu regulās.

Šī vienkāršošana veicina konkrēta mērķa dažādo sadaļu sinerģiju un elastību un novērš mākslīgo nošķīrumu starp dažādām politikas jomām, kas kalpo viena mērķa sasniegšanai. Tā arī kalpo par pamatu tematiskai koncentrācijai attiecībā uz ERAF un ESF.

Ex ante nosacījumi, kas paredzēti 2014.–2020. gada periodam, ir aizstāti ar "veicinošajiem nosacījumiem". To ir mazāk, tie vairāk koncentrējas uz attiecīgā fonda mērķiem un — atšķirībā no 2014.–2020. gada perioda — tos uzrauga un piemēro visā periodā. Šis princips tiks pastiprināts: dalībvalstis nevarēs deklarēt izdevumus, kas attiecas uz konkrētiem mērķiem, līdz brīdim, kamēr nav izpildīti veicinošie nosacījumi. Tas nodrošinās, ka visas līdzfinansētās darbības atbilst ES politikas satvaram.

Liekot lietā labo praksi par orientēšanos uz veikumu, veikuma satvaru ir ierosināts saglabāt racionalizētā un skaidrākā veidā. Ar Eiropas pusgadu saistītā nosacījumu sistēma ir līdzīgi saglabāta, bet ir vienkāršota. Jo īpaši vismaz divos gadījumos plānošanā tiks ņemti vērā konkrētai valstij adresēti ieteikumi (KVAI): plānošanas sākumā un vidusposma pārskatīšanas laikā.

Pasākumi pareizas ekonomikas pārvaldības veicināšanai ir saglabāti. Tomēr apturēšana attieksies tikai uz saistībām, nevis uz maksājumiem, lai izvairītos no ekonomikas krīzes saasināšanās.

KNR rada elastību attiecībā uz ERAF, ESF+ un Kohēzijas fondu. Sākotnēji plānošana attieksies tikai uz pirmajiem 5 gadiem. Piešķīrumus pēdējiem 2 gadiem veiks, pamatojoties uz būtisku un padziļinātu vidusposma pārskatu, kā rezultātā 2025. gadā veiks attiecīgo pārplānošanu. Pārskatīšanā no jauna izskatīs programmu sākotnējās prioritātes un mērķus, ņemot vērā: progresu mērķu sasniegšanā līdz 2024. gada beigām; sociālekonomiskā stāvokļa izmaiņas; jaunas problēmas, kas konstatētas konkrētai valstij adresētajos ieteikumos. Tā pamatā ir veikuma satvara un izpildes rezerves koncepcija, un tas vēl vairāk pastiprina politikas veikuma aspektu, t. sk. veicot pārplānošanu. Tomēr izpildes rezervi pārtrauks piemērot.

Sinerģiju starp dažādiem ES instrumentiem veicinās stratēģiskās plānošanas procesā, kurā noteiks kopīgos mērķus un kopīgās darbības jomas dažādām programmām tādās jomās kā kopējā lauksaimniecības politika (KLP); Apvārsnis Eiropa; Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI); Digitālās Eiropas programma (DEP); Erasmus+ programma; InvestEU fonds; LIFE; Erasmus+ un Ārējais instruments.

III sadaļa. Programmu plānošana

Programmu saturs būs racionālāks un stratēģiskāks. Lai saskaņotu un paātrinātu plānošanas procesu un īstenošanu perioda sākumā, šai regulai ir pievienota vienota programmas veidne attiecībā uz ERAF, Kohēzijas fondu, ESF+ un EJZF programmām un atsevišķas programmas veidnes attiecībā uz AMIF, BMVI un IDF. Lai padarītu plānošanu elastīgāku, prioritātes līmenī tiks noteikta 5 % sliekšņvērtība, līdz kurai būs iespējams koriģēt programmas piešķīrumus bez oficiālu programmas grozījumu nepieciešamības.

Lai risinātu konkrētas problēmas apakšreģionālā un vietējā līmenī, ar KNR tiek ieviesta vienkāršota pieeja sabiedrības virzītai vietējai attīstībai (tostarp iespēja izraudzīties galveno fondu, samazinot administratīvo slogu saņēmējiem). KNR saskaņo pieeju arī attiecībā uz citiem teritoriāliem rīkiem, tostarp esošajām integrētajām teritoriālajām investīcijām.

KNR ir paredzēti arī noteikumi, kas ļauj brīvprātīgi pārvietot resursus uz piecām InvestEU instrumentu politikas sadaļām, lai gūtu labumu no ES līmeņa budžeta garantiju mehānisma. Turklāt dalībvalstis varētu pieprasīt pārvietot līdz 5 % no programmas finanšu piešķīrumiem no jebkura fonda uz jebkuru citu dalīti pārvaldīto fondu vai uz jebkuru instrumentu, uz ko attiecas tieša vai netieša pārvaldība. Tam vajadzētu veicināt to mērķu sasniegšanu, kas izvirzīti programmām to īstenošanas laikā.

Pieeja dalībvalstu tehniskajai palīdzībai ir vienkāršota. Ir ieviests vienotas likmes mehānisms, kas atkarībā no fonda starpposma maksājumu ļauj palielināt par 2,5–6 % un tādējādi sasaista ES maksājumu par tehnisko palīdzību ar īstenošanas gaitu. Turklāt administratīvo spēju veidošanas darbības var turpināt, paredzot maksājumus, kas pamatojas uz nosacījumu izpildi.

IV sadaļa. Uzraudzība, novērtēšana, informācija un komunikācija

Elektroniskie dati ļauj kombinēt vienkāršošanu un pārredzamību. 2014.–2020. gada periodā, izņemot AMIF, BMVI un IDF iepriekšējās programmas, bija prasība izveidot elektroniskas datu apmaiņas sistēmu, kurā ar datiem apmainās saņēmēji un vadošās iestādes, kā arī dažādās pārvaldības un kontroles sistēmas iestādes. Pašreizējā regula turpina līdzšinējo pieeju, un tajā ir sīkāk izstrādāti daži datu vākšanas aspekti. Visus datus, kas vajadzīgi īstenošanas progresa (ieskaitot programmu rezultātus un veikumu) uzraudzībai, turpmāk nosūtīs elektroniski reizi divos mēnešos, kas nozīmē, ka atvērto datu platformā dati tiks atjaunināti gandrīz reāllaikā.

Ierosināts programmas veikuma un visu to ietekmējošo faktoru uzraudzībā lielāku nozīmi piešķirt uzraudzības komitejām. Lai nodrošinātu pārredzamību, uzraudzības komitejām iesniegtajiem dokumentiem jābūt publiski pieejamiem.

Visu fondu gadījumā ikgadējā veikuma izvērtēšana būs iespēja veikt politisko dialogu par galvenajiem jautājumiem saistībā ar programmas īstenošanu un veikumu. Bieža datu nosūtīšana ļauj vienkāršot veikuma izvērtēšanas procesu. Kohēzijas politikas fondu gadījumā tas ļauj atteikties no gada ziņojuma dokumenta — ikgadējā izvērtēšanas sanāksme notiks, pamatojoties uz jaunākajiem rezultātiem un ierobežotu iesniegtās kvalitatīvās informācijas apjomu.

Pastiprināta gan programmas iestāžu, gan saņēmēju atbildība attiecībā uz redzamību un komunikāciju. Vienotas komunikācijas, pārredzamības un redzamības prasības nodrošina saskanīgākas, rezultatīvākas un efektīvākas komunikācijas darbības.

Izvērtējumus veiks saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma 7 22. un 23. punktu, kuros visas trīs iestādes apstiprinājušas, ka spēkā esošo tiesību aktu un politikas izvērtējumi būtu jāizmanto par pamatu ietekmes novērtējumiem, kuros izvērtē turpmākās rīcības variantus. Izvērtējumos novērtēs programmas efektu uz vietas, par pamatu izmantojot programmas rādītājus un mērķrādītājus un detalizētu analīzi par to, cik lielā mērā programma ir relevanta, rezultatīva, efektīva, sniedz ES pievienoto vērtību un ir saskanīga ar citām ES rīcībpolitikām. Izvērtējumos ietvers gūtās atziņas, problēmas un iespējas, lai turpinātu uzlabot darbības un to ietekmi.

V sadaļa. Finansiālais atbalsts

Lai samazinātu administratīvo slogu, KNR sistematizē un palielina vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu, t. i., vienotas likmes atlīdzināšanu, standarta likmes vienības izmaksas vai vienreizējos maksājumus. Lai atvieglotu šādu iespēju piemērošanu, KNR vienkāršo noteikumus un aprēķina metodes, nodrošinot vairāk standartizētu iespēju, kas balstās uz Komisijas Omnibus priekšlikumu 8 .

Arī maksājumu, kas pamatojas uz nosacījumu izpildi, iespēja veicinās orientēšanos uz veikumu, ļaujot maksājumus pamatot ar sasniegto un pārbaudīto veikumu.

Finanšu instrumenti būs 2021.–2027. gada investīciju galvenais īstenošanas mehānisms, kas radīs ieņēmumus vai izmaksu ietaupījumus; to izmantošanas noteikumi ir racionalizēti un atjaunināti, nodrošinot labāku un vienkāršāku īstenošanu, kā arī ātrāku izveidi:

·finanšu instrumenti jau no paša sākuma būs labāk integrēti plānošanas un īstenošanas procesā un attiecīgi tiks racionalizēts ex ante novērtējums;

·vadošajām iestādēm būs vienādas elastīgas īstenošanas pamatiespējas — pārvaldība vadošās iestādes atbildībā vai pārvaldības iestādes īstenota tiešā pārvaldība —, bet attiecīgie nosacījumi ir vienkāršoti;

·ES resursu kombinācija būs iespējama atbilstoši vienam noteikumu kopumam; vairs nebūs daudz dažādu noteikumu, kurus piemēro līdzīgās situācijās;

·ir ierosināta elastība dotāciju kombinēšanai ar finanšu instrumentiem;

·ir precizēti attiecināmības noteikumi un ir vienkāršoti noteikumi par pārvaldības izmaksām un maksām, taču nolūkā veicināt efektīvu pārvaldību tie joprojām būs veikumā balstīti;

·noteikumi par maksājumiem ir būtiski vienkāršoti, vienlaikus saglabājot vissvarīgāko saikni starp maksājumiem uz finanšu instrumentiem un izmaksām galasaņēmējiem;

·atmaksājumi un fondu atkārtota izmantošana ir tikai kodificēti, lai nodrošinātu netraucētāku pāreju no viena perioda uz nākamo;

·nebūs vēl papildus atsevišķi jāziņo par finanšu instrumentiem, jo tie jau ir iekļauti tajā pašā ziņošanas sistēmā, tāpat kā visi pārējie finansējuma veidi.

Vēl citi vienkāršošanas pasākumi:

·ar vienkāršiem noteikumiem ir izklāstītas dažādu fondu — un finanšu instrumentu un dotāciju — kombinēšanas iespējas;

·vairs nebūs īpašu noteikumu investīcijām, kas rada ieņēmumus;

·nebūs liela projekta procesa (tā vietā stratēģiskajiem projektiem sekos līdzi uzraudzības komiteja);

·finansējums tiks vienkāršots, piemēram, izmantojot izcilības zīmoga pieeju;

Lai nepieļautu izšķērdīgu subsidēšanas sacensību, noteikumi par uzņēmumu pārvietošanu ir pastiprināti.

VI sadaļa. Pārvaldība un kontrole

Dažādu pārvaldības un kontroles sistēmas struktūru uzdevumi un atbildība ir izklāstīti skaidrāk. Nav paredzēta prasība īstenot izraudzīšanās procesu; noteikumi atbalsta esošo sistēmu saglabāšanu un vienkāršākus noteikumus jaunu struktūru noteikšanai.

Atbalsttiesīguma prasības palīdzēs nodrošināt, ka tikai kvalitatīvas darbības, kas sniedz vislielāko ieguldījumu saskaņotajos mērķos ar vislabāko izmaksu un ieguvumu attiecību, tiek atzītas par atbalsttiesīgām. Ierosināts arī sistemātiski pārbaudīt, vai darbība ir finansiāli ilgtspējīga un vai tās vides aspektu pārbaudes pamatā ir jaunākās prasības.

Pārbaužu un revīziju skaits tiks ievērojami samazināts. Tas samazinās administratīvo slogu programmas iestādēm un saņēmējiem. Papildus iepriekšējo sadaļu noteikumiem, kas samazina revīzijas slogu, šī sadaļa vēl vairāk samazina slogu, nosakot:

·vienotās revīzijas principa paplašināšanu;

·mazāku kontroļu skaitu;

·attiecībā uz programmām ar zemu kļūdu īpatsvaru, uzlabotu samērīgu pieeju, kas balstās uz labi funkcionējošas valsts sistēmas veiktu minimālo revīziju, lai nodrošinātu pārliecību.

Projektu priekšlikumiem, kas saņēmuši programmas "Apvārsnis Eiropa" izcilības zīmogu, nebūs atkārtoti jāveic pieteikumu iesniegšanas un atlases process, ja tie atbilst programmas pārdomātas specializācijas stratēģijai. Tas mazina slogu gan programmu vadītājiem, gan saņēmējiem. Līdzīgi šo pieeju varētu attiecināt uz citiem ES instrumentiem, piemēram, LIFE+ vai Erasmus+.

VII sadaļa. Finanšu pārvaldība, pārskatu iesniegšana un izskatīšana un finanšu korekcijas

Gada pārskatu sistēma ir saglabāta, t. sk. ieturējums 10 % apjomā no summām, kas deklarētas starpposma maksājumos. Maksājuma pieprasījumus iesniedz atbilstoši regulāram grafikam, un to īsteno četras reizes gadā. Ja konta bilance ir nulle, attiecīgā procedūra nav jāveic.

Šajā sadaļā ir iekļauti arī saistību atcelšanas noteikumi. Tā kā vienkāršošana palīdz programmām samazināt kavēšanos un lai veicinātu pareizu finanšu pārvaldību, kā arī savlaicīgu īstenošanu, KNR ir iekļauts "n+2" noteikums. Tā paša iemesla dēļ priekšfinansējuma līmenis ir samazināts līdz ikgadējam maksājumam 0,5 % apjomā no fondu sniegtā kopējā atbalsta. Lai nodrošinātu pietiekamus līdzekļus, šajā saistībā var būt nepieciešamība pārskatīt 2014.–2020. gada perioda ikgada priekšfinansējuma kārtību attiecībā uz ERAF, ESF+, Kohēzijas fondu un EJZF.

VIII sadaļa. Finanšu shēma

Šajā sadaļā noteikti finanšu piešķīrumi un līdzfinansējums, pamatojoties uz reģionu kategorijām, un to attiecina uz ERAF, ESF+ un Kohēzijas fondu.

Attiecībā uz minētajiem trim fondiem KNR arī atgriež līdzfinansējuma likmes līmeņos, kādi bija pirms finanšu krīzes. Attiecībā uz minētajiem trim fondiem 2007.–2013. gada periodā ES līdzfinansējuma likmes palielinājās. Tā bija reakcija uz finanšu krīzi, lai saglabātu būtiskās investīcijas laikā, kad valsts budžets ir ierobežots. Augstās ES līdzfinansējuma likmes vairs nav vajadzīgas, un zemākas likmes veicina līdzdalību. Zemākas ES līdzfinansējuma likmes arī palielina kopējo kohēzijas politikas budžetu, ņemot vērā valstu iemaksas. Tas arī palielina dalībvalstu finansiālo elastību, jo līdzfinansējuma likmes programmas un prioritātes līmenī var noteikt elastīgi.

IX sadaļa. Pilnvaru deleģēšana, īstenošanas, pārejas un nobeiguma noteikumi

Lai nodrošinātu agrīnu īstenošanas uzsākšanu nākamajā periodā, visas nepieciešamās tiesību normas tiks iekļautas tiesību aktu paketē (vai nu KNR, vai konkrētu fondu regulās).

Jo īpaši pilnvarojumu skaits ir ievērojami samazināts un ierobežots līdz minimumam. Tas novērsīs iespējamo kavēšanos, sagatavojot un pieņemot sekundāros tiesību aktus. Tas arī nodrošinās tiesību normu iekšējo saskaņotību un prognozējamību ieinteresētajām personām, jo visi piemērojamie ES noteikumi atradīsies vienuviet.

Ir ieviesti nosacījumi attiecībā uz pakāpeniski īstenojamām darbībām, lai nodrošinātu lielāku skaidrību un juridisko noteiktību par apstākļiem, kādos ir pieņemama pakāpeniska īstenošana.

2018/0196 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 177. pantu, 322. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 349. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 9 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 10 ,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu 11 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Līguma par Eiropas Savienības darbību ("LESD") 174. pantā ir noteikts, ka Savienībai, lai stiprinātu savu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, jātiecas mazināt dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu vai salu atpalicību, un īpaša uzmanība ir jāpievērš lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība. LESD 175. pantā noteikts, ka Savienībai šo mērķu sasniegšana jāatbalsta ar darbībām, ko tā veic, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Virzības nodaļu, Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Investīciju banku un citus instrumentus. LESD 322. pantā noteikts pamats to finanšu noteikumu pieņemšanai, ar kuriem nosaka budžeta apstiprināšanas un īstenošanas procedūru, aprēķinu uzrādīšanas un revīzijas procedūru, kā arī finanšu jomas subjektu atbildības kontroli.

(2)Lai turpinātu pilnveidot to, ka koordinēti un saskaņoti tiek apgūti dalītā pārvaldībā īstenotie Savienības fondi, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fonds ("ERAF"), Eiropas Sociālais fonds Plus ("ESF+"), Kohēzijas fonds, un dalītā pārvaldībā finansētie pasākumi, ko īsteno Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fonds ("EJZF"), Patvēruma un migrācijas fonds ("AMIF"), Iekšējās drošības fonds ("IDF") un Integrētās robežu pārvaldības fonds ("BMVI"), pamatojoties uz LESD 322. pantu, visiem šiem fondiem ("fondi") būtu jānosaka finanšu noteikumi, skaidri norādot attiecīgo noteikumu piemērošanas jomu. Turklāt, pamatojoties uz LESD 177. pantu, būtu jānosaka kopīgi nosacījumi, kas aptver ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un EJZF rīcībpolitikas noteikumus.

(3)Ņemot vērā katra fonda specifiku, īpašie noteikumi, kas piemērojami katram fondam un ERAF atbalstītajam mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg), būtu jānosaka atsevišķās regulās ("konkrētu fondu regulās"), papildinot šī regulas noteikumus.

(4)Tālākajiem reģioniem un mazapdzīvotiem ziemeļu reģioniem būtu jāparedz īpaši pasākumi un papildu finansējums atbilstoši LESD 349. pantam un 1994. gada Pievienošanās akta Protokola Nr. 6 2. pantam.

(5)Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, fondu apguvē būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību ("LES") 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. Fondu mērķi būtu jāsasniedz, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā atbalstot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu "piesārņotājs maksā". Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar Savienības valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.

(6)Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta apstiprināšanai un īstenošanai, izmantojot dotācijas, iepirkumu, prēmijas, netiešu izpildi, kā arī paredz finanšu jomas subjektu atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnosacījums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(7)Ja ir noteikts termiņš, kurā Komisijai jārīkojas attiecībā uz dalībvalstīm, Komisijai laikus un efektīvi būtu jāņem vērā visa vajadzīgā informācija un dokumenti. Ja dalībvalstu iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi vai neatbilst šīs regulas un konkrētu fondu regulu prasībām, tādējādi neļaujot Komisijai rīkoties, pamatojoties uz pilnīgu informāciju, minētais termiņš būtu jāaptur līdz brīdim, kad dalībvalstis izpilda normatīvās prasības.

(8)Lai veicinātu Savienības prioritātes, fondiem savs atbalsts būtu jāvērš uz ierobežotu politikas mērķu skaitu saskaņā ar konkrēto fondu pamatuzdevumiem atbilstoši to Līgumā noteiktajiem mērķiem. AMIF, IDF un BMVI gadījumā politikas mērķi būtu jānosaka attiecīgajās konkrētu fondu regulās.

(9)Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā to apliecina Savienības saistības īstenot Parīzes nolīgumu un apņemšanās sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, fondi palīdzēs integrēt klimata pasākumus un panākt, ka no ES budžeta kopumā 25 % izdevumu ir novirzīti klimatisko mērķu sasniegšanai.

(10)Daļa no Savienības budžeta, kas piešķirts fondiem, Komisijai būtu jāizpilda dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [jaunās Finanšu regulas numurs] 12 ("Finanšu regula"). Tāpēc, apgūstot dalītā pārvaldībā īstenotos fondus, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāievēro principi, kas norādīti Finanšu regulā, piemēram, pareiza finanšu pārvaldība, pārredzamība un nediskriminācija.

(11)Fondu apguvē galvenais elements ir partnerības princips, kas balstās uz daudzlīmeņu pārvaldības pieeju un nodrošina pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistīšanos. Lai nodrošinātu partnerības organizēšanas nepārtrauktību, būtu jāturpina piemērot Komisijas Deleģēto Regulu (ES) Nr. 240/2014 13 . 

(12)Savienības mērogā Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir pamats, kas nosaka valstu reformu prioritātes un uzrauga to īstenošanu. Dalībvalstis izstrādā savas valsts daudzgadu investīciju stratēģijas, kas atbalsta minētās reformu prioritātes. Minētās stratēģijas līdz ar ikgada valsts reformu programmām būtu jāiesniedz, lai izklāstītu un koordinētu prioritāros investīciju projektus, kas jāatbalsta ar valsts un Savienības finansējumu. Tām arī vajadzētu kalpot tam, lai Savienības finansējums tiktu izmantots saskaņoti un lai maksimāli palielinātu finansiālā atbalsta pievienoto vērtību, kas jāsaņem jo īpaši no fondiem, Eiropas investīciju stabilizācijas funkcijas un InvestEU.

(13)Dalībvalstīm būtu jānosaka, kā attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgie Padomes ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu ("KVAI"), tiek ņemti vērā plānošanas dokumentu izstrādē. 2021.–2027. gada plānošanas periodā ("plānošanas periods") dalībvalstīm uzraudzība komiteja un Komisija regulāri būtu jāinformē par progresu to programmu īstenošanā, ar ko atbalsta KVAI. Vidusposma pārskatīšanas laikā dalībvalstīm cita starpā būtu jāapsver nepieciešamība grozīt programmu, ņemot vērā attiecīgos KVAI, kas pieņemti vai grozīti kopš plānošanas perioda sākuma.

(14)Dalībvalstīm būtu jāņem vērā sava valsts enerģētikas un klimata plāna projekta saturs, kas jāizstrādā saskaņā ar regulu par enerģētikas savienības pārvaldību 14 , un procesa iznākums, kas izriet no Savienības ieteikumiem par šiem plāniem, to programmām, kā arī finanšu vajadzībām, kas piešķirtas investīcijām mazoglekļa risinājumos.

(15)Partnerības nolīgumam, ko sagatavojusi katra dalībvalsts, vajadzētu būt stratēģiskam dokumentam, kas starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti vada sarunas par programmu izstrādi. Lai samazinātu administratīvo slogu, plānošanas periodā partnerības nolīgumus nevajadzētu grozīt. Lai atvieglotu plānošanu un plānošanas dokumentos izvairītos no satura pārklāšanās, partnerības nolīgumus var iekļaut kā programmas daļu.

(16)Katrai dalībvalstij būtu vajadzīga elastība lemjot, vai veikt iemaksas InvestEU, lai nodrošinātu budžeta garantijas investīcijām attiecīgajā dalībvalstī.

(17)Lai nodrošinātu vajadzīgos priekšnosacījumus fondu piešķirtā Savienības atbalsta rezultatīvai un efektīvai izmantošanai, būtu jāizveido ierobežots veicinošo nosacījumu saraksts, kā arī īss un izsmeļošs to novērtējuma objektīvo kritēriju kopums. Katrs veicinošais nosacījums būtu jāsaista ar konkrētu mērķi un automātiski jāpiemēro gadījumos, kad konkrētais mērķis ir atlasīts atbalsta saņemšanai. Ja šie nosacījumi nav izpildīti, izdevumi attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem, maksājuma pieteikumos nebūtu jāiekļauj. Lai nodrošinātu labvēlīgu investīciju sistēmu, regulāri būtu jāuzrauga veicinošo nosacījumu turpmākā izpilde. Ir arī svarīgi nodrošināt, ka atbalstam atlasītās darbības tiek īstenotas saskaņā ar ieviestajām stratēģijām un plānošanas dokumentiem, kas ir izpildīto veicinošo nosacījumu pamatā, tādējādi nodrošinot, ka visas līdzfinansētās darbības atbilst Savienības politikas satvaram.

(18)Dalībvalstīm būtu jānosaka veikuma satvars katrai programmai, kas aptver visus rādītājus, starpposma un galīgos mērķrādītājus, lai uzraudzītu programmas veikumu, ziņotu par to un novērtētu to.

(19)Dalībvalstij būtu jāsniedz vidusposma pārskats par katru programmu, ko atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda. Minētajai pārskatīšanai vajadzētu nodrošināt programmu pilnīgu pielāgošanu, pamatojoties uz programmas veikumu, vienlaikus arī sniedzot iespēju ņemt vērā jaunās problēmas un attiecīgos 2024. gadā sniegtos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus. Paralēli Komisijai 2024. gadā vienlaikus ar tehnisko korekciju 2025. gadam būtu jāpārskata visu dalībvalstu kopējie piešķīrumi kohēzijas politikas mērķim "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" 2025., 2026. un 2027. gadā, piemērojot attiecīgajā pamataktā noteikto piešķīrumu sadales metodi. No minētās pārskatīšanas un vidusposma pārskatīšanas iznākuma būtu jāizriet programmas grozījumiem, ar ko groza finanšu piešķīrumus 2025., 2026. un 2027. gadam.

(20)Mehānismi, kas nodrošina saikni starp Savienības finansēšanas politiku un Savienības ekonomikas pārvaldību, būtu vēl jāprecizē, ļaujot Komisijai iesniegt priekšlikumu Padomei par saistību pilnīgu vai daļēju apturēšanu attiecībā uz vienu vai vairākām attiecīgās dalībvalsts programmām, ja minētā dalībvalsts neveic efektīvus pasākumus ekonomikas pārvaldības procesa kontekstā. Lai nodrošinātu vienotu īstenošanu un ņemot vērā veicamo pasākumu finansiālās ietekmes nozīmīgumu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Padomei, kurai jārīkojas, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu, kas nepieciešami rezultatīvas rīcības nodrošināšanai ekonomikas pārvaldības procesa kontekstā, būtu jāizmanto apvērstā kvalificētā vairākuma balsojums.

(21)Ir jānosaka kopīgas prasības attiecībā uz programmu saturu, ņemot vērā katra fonda īpašās iezīmes. Šīs kopīgās prasības var papildināt ar konkrēta fonda noteikumiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [XXX] 15 ("ETS regula") būtu jānosaka īpaši noteikumi par to programmu saturu, uz kurām attiecas mērķis "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg).

(22)Lai nodrošinātu elastību programmas īstenošanā un samazinātu administratīvo slogu, būtu jāatļauj ierobežoti finanšu pārvietojumi starp vienas programmas prioritātēm, neprasot Komisijas lēmumu grozīt programmu. Lai nodrošinātu atjauninātu informāciju par finanšu piešķīrumiem katrai prioritātei, pārskatītās finanšu tabulas būtu jāiesniedz Komisijai.

(23)Lai stiprinātu integrētas teritoriālās attīstības pieeju, uz teritoriālās un vietējās attīstības stratēģijām būtu jābalsta investīcijas teritoriālo rīku veidā, piemēram, integrētas teritoriālās investīcijas ("ITI"), sabiedrības virzīta vietējā attīstība ("SVVA") vai jebkurš cits teritoriālais rīks atbilstoši politikas mērķim "iedzīvotājiem tuvāka Eiropa", ar ko atbalsta dalībvalsts izstrādātas iniciatīvas investīcijām, kuras plānotas attiecībā uz ERAF. ITI un dalībvalstu izstrādāto teritoriālo rīku nolūkā būtu jānosaka minimālās prasības attiecībā uz teritoriālo stratēģiju saturu. Šīs teritoriālās stratēģijas būtu jāizstrādā un jāapstiprina attiecīgo iestāžu vai struktūru atbildībā. Lai nodrošinātu attiecīgo iestāžu vai struktūru iesaistīšanos teritoriālo stratēģiju īstenošanā, šīm iestādēm vai struktūrām vajadzētu būt atbildīgām par atbalstāmo darbību izvēli vai arī jāiesaistās šajā atlasē.

(24)Lai labāk mobilizētu potenciālu vietējā līmenī, ir jāstiprina un jāveicina SVVA. Tajā būtu jāņem vērā vietējās vajadzības un potenciāls, kā arī attiecīgās sociālās un kultūras īpatnības, un būtu jāparedz strukturālas pārmaiņas, jāuzlabo sabiedrības spējas un jāstimulē inovācija. Lai īstenotu vietējās attīstības stratēģijas, būtu jāstiprina cieša sadarbība un integrēta fondu izmantošana. Principā pienākums izstrādāt un īstenot SVVA stratēģijas būtu jāuzņemas vietējām rīcības grupām, kas pārstāv sabiedrības intereses. Lai attiecībā uz SVVA stratēģijām veicinātu koordinētu atbalstu no dažādiem fondiem un atvieglotu to apgūšanu, būtu jāveicina "galvenā fonda" pieejas izmantošana.

(25)Lai samazinātu administratīvo slogu, tehniskā palīdzība pēc dalībvalsts iniciatīvas būtu jāīsteno, izmantojot vienotu likmi, kas balstās uz programmas īstenošanas progresu. Minēto tehnisko palīdzību var papildināt ar konkrētiem administratīvo spēju veidošanas pasākumiem, izmantojot atlīdzināšanas metodes, kas nav saistītas ar izmaksām. Darbības un nodevumi, kā arī attiecīgie Savienības maksājumi var tikt saskaņoti ceļvedī un paredzēt maksājumus atbilstoši rezultātiem uz vietas.

(26)Ir lietderīgi precizēt, ka tad, ja dalībvalsts Komisijai ierosina, ka programmas vai tās daļas prioritāti atbalsta ar finansēšanas shēmu, kas nav saistīta ar izmaksām, saskaņotajai rīcībai, nodevumiem un nosacījumiem vajadzētu būt saistītiem ar konkrētām investīcijām, ko attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā veic saskaņā ar dalītā pārvaldībā īstenotām programmām.

(27)Lai pārbaudītu programmu veikumu, dalībvalstij būtu jāizveido uzraudzības komitejas. Attiecībā uz ERAF, ESF+ un Kohēzijas fondu gada īstenošanas ziņojumi būtu jāaizstāj ar ikgadēju strukturētu politikas dialogu, kura pamatā ir jaunākā informācija un dati par programmas īstenošanu, ko dalībvalsts darījusi pieejamus.

(28)Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 16 22. un 23. punktu fondi ir jāizvērtē, par pamatu izmantojot informāciju, kas savākta atbilstoši īpašām uzraudzības prasībām, taču ir jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu fondu ietekmi uz vietas.

(29)Lai nodrošinātu, ka ir pieejama visaptveroša jaunākā informācija par programmas īstenošanu, būtu vajadzīga biežāka elektroniskā ziņošana par kvantitatīvajiem datiem.

(30)Lai atbalstītu saistīto programmu un aktivitāšu sagatavošanu nākamajam plānošanas periodam, Komisijai būtu jāveic fondu vidusposma novērtējums. Plānošanas perioda beigās Komisijai būtu jāveic fondu retrospektīvie izvērtējumi, kuros galvenā uzmanība būtu jāpievērš fondu ietekmei.

(31)Programmas iestādēm, saņēmējiem un ieinteresētajām personām dalībvalstīs būtu jāveicina izpratne par Savienības finansējuma sasniegumiem un attiecīgi jāinformē sabiedrība. Pārredzamības, komunikācijas un redzamības aktivitātes ir būtiskas, lai Savienības rīcību padarītu redzamu uz vietas, un to pamatā vajadzētu jābūt patiesai, precīzai un atjauninātai informācijai. Lai šīs prasības būtu izpildāmas, programmas iestādēm un Komisijai neatbilstības gadījumā būtu jāspēj piemērot korektīvus pasākumus.

(32)Vadošajām iestādēm būtu jāpublicē strukturēta informācija par atlasītajām darbībām un saņēmējiem tās programmas tīmekļa vietnē, kas sniedz atbalstu darbībai, vienlaikus ņemot vērā prasības par personas datu aizsardzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 17 .

(33)Nolūkā vienkāršot fondu izmantošanu un samazināt kļūdu risku, ir lietderīgi definēt gan dalībvalstīm paredzētās Savienības iemaksas veidus, gan tā atbalsta veidus, ko dalībvalstis sniedz saņēmējiem.

(34)Attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas saņēmējiem, dalībvalstīm arvien vairāk būtu jāizmanto vienkāršoto izmaksu iespējas. Sliekšņvērtība, kas saistīta ar vienkāršotu izmaksu iespēju obligātu izmantošanu, būtu jāsaista ar darbības kopējām izmaksām, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret visām darbībām, kas ir zem sliekšņvērtības, neatkarīgi no tā, vai atbalsts ir publisks vai privāts.

(35)Lai nodrošinātu vienoto likmju tūlītēju ieviešanu, jebkuru vienotu likmi, ko dalībvalstis noteikušas 2014.–2020. gada periodā, pamatojoties uz taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi, būtu jāturpina piemērot līdzīgām darbībām, ko atbalsta saskaņā ar šo regulu, neprasot jaunu aprēķina metodi.

(36)Lai optimizētu līdzfinansēto vides investīciju apguvi, būtu jānodrošina sinerģija ar LIFE vides un klimata pasākumu programmu, jo īpaši izmantojot LIFE stratēģiskos integrētos projektus un stratēģiskos dabas projektus.

(37)Lai nodrošinātu juridisko skaidrību, ir lietderīgi noteikt attiecināmības periodu izdevumiem vai izmaksām, kas saistīti ar darbībām, kuras saskaņā ar šo regulu atbalsta no fondiem, un ierobežot atbalstu pabeigtām darbībām. Būtu arī jāprecizē datums, no kura izdevumi kļūst tiesīgi pretendēt uz atbalstu no fondiem jaunu programmu pieņemšanas vai programmu izmaiņu gadījumā, tostarp izņēmuma iespēja pagarināt attiecināmības periodu dabas katastrofas sākšanās gadījumā, ja, reaģējot uz šādu katastrofu, ir steidzama nepieciešamība mobilizēt resursus.

(38)Lai nodrošinātu fondu rezultativitāti, taisnīgumu un ilgstošu iedarbību, būtu jāievieš noteikumi, kas garantē, ka investīcijas infrastruktūrā vai ienesīgas investīcijas ir noturīgas un novērš to, ka fondus izmanto kā nepamatotas priekšrocības. Vadošajām iestādēm īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai, atlasot darbības, netiktu atbalstīta pārcelšana un lai nepamatoti izmaksātās summas par darbībām, kas neatbilst prasībai par ilglaicīgumu, tiktu uzskatītas par pārkāpumiem.

(39)Lai uzlabotu papildināmību un vienkāršotu īstenošanu, vajadzētu būt iespējai mērķa "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" kopīgajās programmās kombinēt atbalstu no Kohēzijas fonda un ERAF ar atbalstu no ESF+.

(40)Lai optimizētu pievienoto vērtību no investīcijām, kuras pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, būtu jācenšas izveidot sinerģiju, jo īpaši starp fondiem un tieši pārvaldītiem instrumentiem, t. sk. reformu īstenošanas instrumentu. Šī sinerģija būtu jāsasniedz, izmantojot galvenos mehānismus, proti, vienoto likmju atzīšanu attiecināmajām izmaksām no programmas "Apvārsnis Eiropa" par līdzīgu darbību un iespēju kombinēt finansējumu no dažādiem Savienības instrumentiem tajā pašā darbībā, ja vien tiek novērsta dubulta finansēšana. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par papildu finansējumu no fondiem.

(41)Finanšu instrumentus nevajadzētu izmantot refinansēšanas darbību atbalstīšanai, piemēram, lai aizstātu esošos aizdevuma līgumus vai citiem investīciju finansēšanas veidiem, kas investīciju lēmuma pieņemšanas dienā jau ir fiziski pabeigti vai pilnībā īstenoti, bet gan lai atbalstītu jebkāda veida jaunas investīcijas saskaņā ar pamatā esošajiem politikas mērķiem.

(42)Lēmums finansēt atbalsta pasākumus ar finanšu instrumentu starpniecību būtu jāpieņem, pamatojoties uz ex ante novērtējumu. Ar šo regulu būtu jānosaka ex ante novērtējumu minimālie obligātie elementi un jāļauj dalībvalstīm izmantot attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu veikto ex ante novērtējumu, vajadzības gadījumā to atjauninot, lai novērstu administratīvo slogu un kavēšanos finanšu instrumentu veidošanā.

(43)Lai veicinātu noteiktu finanšu instrumentu veidu īstenošanu, attiecībā uz kuriem ir paredzēts papildinošs dotāciju atbalsts, šādai kombinācijai vienā finanšu instrumenta darbībā var piemērot noteikumus par finanšu instrumentiem. Vajadzētu paredzēt īpašus nosacījumus, lai šādos gadījumos novērstu dubultu finansēšanu.

(44)Pilnībā ievērojot piemērojamos valsts atbalsta un publiskā iepirkuma noteikumus, kas jau precizēti 2014.–2020. gada plānošanas periodā, vadošajām iestādēm vajadzētu būt iespējai lemt par vispiemērotākajiem finanšu instrumentu īstenošanas variantiem, lai apmierinātu mērķa reģionu īpašās vajadzības.

(45)Saskaņā ar dalītās pārvaldības principu un noteikumiem dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt atbildīgām par programmu pārvaldību un kontroli un jānodrošina fondu likumīga un pareiza izmantošana. Tā kā dalībvalstīm būtu jāuzņemas galvenā atbildība par šādu pārvaldību un kontroli un jānodrošina, ka fondu atbalstītās darbības atbilst piemērojamiem tiesību aktiem, šajā saistībā būtu jānosaka to pienākumi. Šajā kontekstā būtu jānosaka arī Komisijas pilnvaras un pienākumi.

(46)Lai paātrinātu programmas īstenošanas sākumu, būtu jāatvieglo iepriekšējā plānošanas perioda īstenošanas kārtības saglabāšana. Ja vien nav vajadzīga jauna tehnoloģija, jāsaglabā jau iepriekšējam plānošanas periodam izveidotās datorizētās sistēmas izmantošana, attiecīgi pielāgojot to.

(47)Lai racionalizētu programmas pārvaldības funkcijas, grāmatvedības funkciju integrācija vadošās iestādes grāmatvedības funkcijās būtu jāsaglabā attiecībā uz programmām, ko atbalsta no AMIF, IDF un BMVI, un citu fondu gadījumā tā jānodrošina kā izvēles iespēja.

(48)Tā kā vadošajai iestādei ir galvenā atbildība par fondu rezultatīvu un efektīvu apguvi un līdz ar to tā pilda ievērojamu skaitu funkciju, būtu sīki jāizklāsta tās funkcijas attiecībā uz projektu atlasi, programmu pārvaldību un atbalsta sniegšanu uzraudzības komitejai. Izraudzītajām darbībām būtu jāatbilst horizontālajiem principiem.

(49)Lai optimizētu sinerģiju starp fondiem un tieši pārvaldītiem instrumentiem, būtu jāveicina atbalsta sniegšana darbībām, kas jau ir saņēmušas izcilības zīmoga sertifikātu.

(50) Lai nodrošinātu atbilstošu līdzsvaru starp fondu rezultatīvu un efektīvu apguvi un saistītajām administratīvajām izmaksām un slogu, pārvaldības verifikācijas biežums, darbības joma un aptvērums būtu jābalsta uz riska novērtējumu, kurā vērā ņemti tādi faktori kā īstenoto darbību veids, saņēmēji, kā arī riska līmenis, kas noteikts iepriekšējās pārvaldības verifikācijās un revīzijās.

(51)Revīzijas iestādei būtu jāveic revīzijas un jānodrošina, lai Komisijai sniegtais revīzijas atzinums ir uzticams. Revīzijas atzinumam būtu jāsniedz Komisijai pārliecība par trim jautājumiem, proti, deklarēto izdevumu likumību un pareizību, pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību un pārskatu pilnīgumu, precizitāti un patiesumu.

(52)Verifikāciju un revīzijas prasību samazināšanai vajadzētu būt iespējamai, ja ir pārliecība, ka programma ir darbojusies rezultatīvi divus pēdējos gadus pēc kārtas, jo tas liecina par fondu efektīvu un lietderīgu apguvi ilgākā laikposmā.

(53)Lai samazinātu administratīvo slogu saņēmējiem un administratīvās izmaksas, attiecībā uz fondiem būtu jānosaka vienotās revīzijas principa konkrēta piemērošana.

(54)Lai uzlabotu finanšu pārvaldību, būtu jāparedz vienkāršota priekšfinansējuma shēma. Priekšfinansējuma shēmai būtu jānodrošina, ka dalībvalstij ir līdzekļi atbalsta sniegšanai saņēmējiem no programmas īstenošanas sākuma.

(55)Lai samazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm, kā arī Komisijai, būtu jāizveido obligāts ceturkšņa maksājuma pieteikumu grafiks. Komisijas maksājumiem būtu jāturpina piemērot 10 % ieturējumu līdz kontu gada atlikuma maksājumam, ja Komisija var secināt, ka pārskati ir pilnīgi, precīzi un patiesi.

(56)Lai samazinātu administratīvo slogu, gada pārskatu akceptēšanas procedūra būtu jāvienkāršo, paredzot vienkāršāku kārtību attiecībā uz maksājumiem un atgūšanu, ja starp Komisiju un dalībvalsti nav domstarpību.

(57)Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un budžetu, dalībvalstu un Komisijas līmenī būtu jānosaka un jāīsteno samērīgi pasākumi. Komisijai vajadzētu būt iespējai pārtraukt maksājumu termiņus, apturēt starpposma maksājumus un piemērot finanšu korekcijas, ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi. Komisijai būtu jāievēro proporcionalitātes princips, ņemot vērā pārkāpumu raksturu, smagumu un biežumu un to finansiālo ietekmi uz Savienības budžetu.

(58)Dalībvalstīm būtu arī jānovērš, jākonstatē un efektīvi jārisina pārkāpumi, tostarp saņēmēju veikta krāpšana. Turklāt saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 18 , Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 19 un Regulu Nr. 2185/96 20 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 21 Eiropas Prokuratūra var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Direktīvā (ES) 2017/1371 22 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai jebkura persona vai subjekts, kas saņem Savienības fondu līdzekļus, pilnībā sadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, piešķir Komisijai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Prokuratūrai (EPPO ) un Eiropas Revīzijas palātai (ECA) nepieciešamās tiesības un piekļuvi un nodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības fondu apguvē iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai par atklātajiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, un par turpmākajiem pasākumiem, kā arī par turpmākajiem pasākumiem pēc OLAF izmeklēšanas.

(59)Lai veicinātu finanšu disciplīnu, ir lietderīgi noteikt kārtību budžeta saistību atcelšanai programmas līmenī.

(60)Lai veicinātu LESD ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanu, mērķim "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" būtu jāatbalsta visi reģioni. Lai nodrošinātu līdzsvarotu un pakāpenisku atbalstu un atspoguļotu ekonomiskās un sociālās attīstības līmeni, resursi saskaņā ar minēto mērķi no ERAF un ESF+ būtu jāpiešķir, pamatojoties uz sadales principu, kas galvenokārt balstās uz IKP uz vienu iedzīvotāju. Dalībvalstīm, kurās nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no Savienības vidējā rādītāja, būtu jāgūst labums no mērķa "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei", ko finansē no Kohēzijas fonda.

(61)Būtu jānosaka objektīvi kritēriji to reģionu un teritoriju noteikšanai, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu no fondiem. Tālab reģionu un teritoriju apzināšanai Savienības mērogā vajadzētu balstīties uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 23 , kura grozīta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 868/2014 24 .

(62)Lai noteiktu atbilstošu finanšu shēmu ERAF, ESF+ un Kohēzijas fondam, Komisijai būtu jānosaka pieejamo piešķīrumu ikgada sadalījums pa dalībvalstīm atbilstīgi mērķim "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" kopā ar atbalsttiesīgo reģionu sarakstu, kā arī piešķīrumi mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg). Ņemot vērā to, ka dalībvalstu piešķīrumi būtu jānosaka, pamatojoties uz 2018. gadā pieejamiem statistikas datiem un prognozēm, un ņemot vērā prognožu nedrošību, Komisijai 2024. gadā vajadzētu pārskatīt visu dalībvalstu kopējos piešķīrumus, pamatojoties uz jaunākajiem tobrīd pieejamajiem statistikas datiem, un, ja kumulatīvā novirze pārsniedz ± 5 %, tai vajadzētu koriģēt 2025.–2027. gadam paredzētos piešķīrumus, lai vidusposma pārskatīšanas rezultāti un tehnisko korekciju rezultāti vienlaikus atspoguļotos programmas grozījumos.

(63)No Kohēzijas fonda līdzekļiem turpinās finansēt Eiropas transporta tīklu projektus atbilstoši Regulai (ES) Nr. [jaunā EISI regula] 25 , izmantojot gan dalītu pārvaldību, gan tiešas īstenošanas režīmu saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu ("EISI"). Pamatojoties uz sekmīgo pieeju 2014.–2020. gada plānošanas periodā, šajā nolūkā no Kohēzijas fonda uz EISI būtu jāpārvieto 10 000 000 000 EUR.

(64)Noteikta līdzekļu summa no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda būtu jāpiešķir Eiropas pilsētiniciatīvai, kas būtu jāīsteno Komisijas tiešā vai netiešā pārvaldībā.

(65)Lai nodrošinātu atbilstošu piešķīrumu pa reģionu kategorijām, principā dalībvalstīm paredzētajiem kopējiem piešķīrumiem attiecībā uz mazāk attīstītiem, pārejas un vairāk attīstītiem reģioniem nevajadzētu būt pārvietojamiem starp kategorijām. Tomēr, ievērojot dalībvalsts vajadzības risināt konkrētas problēmas, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt pārvietojumu no to piešķīrumiem vairāk attīstītiem reģioniem vai pārejas reģioniem uz mazāk attīstītiem reģioniem, un šī izvēle būtu jāpamato. Lai nodrošinātu pietiekamus finanšu resursus mazāk attīstītiem reģioniem, būtu jānosaka maksimālais apjoms pārvedumiem uz vairāk attīstītiem reģioniem vai pārejas reģioniem. Resursu pārvietojamībai starp mērķiem nevajadzētu būt iespējamai.

(66)Īrijas salas unikālo un īpašo apstākļu kontekstā un nolūkā atbalstīt ziemeļu un dienvidu sadarbību atbilstoši Belfāstas nolīgumam būtu jāturpina jaunā programma PEACE PLUS un jābalstās uz iepriekšējo programmu PEACE un INTERREG darbu Īrijas un Ziemeļīrijas robežapgabalos. Ņemot vērā šīs programmas praktisko nozīmi, tā būtu jāatbalsta ar īpašu piešķīrumu, lai turpinātu atbalstīt miera un samierināšanās pasākumus, un programmai būtu jāpiešķir attiecīga daļa no Īrijas piešķīruma atbilstoši mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg).

(67)Ir jānosaka kohēzijas politikas jomas līdzfinansējuma maksimālā likme katrai reģionu kategorijai, lai nodrošinātu, ka līdzfinansējuma princips tiek ievērots, pienācīgā līmenī izmantojot valsts publiskā vai privātā sektora atbalstu. Šīm likmēm būtu jāatspoguļo reģionu ekonomikas attīstības līmenis IKP izteiksmē uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES 27 valstu vidējo rādītāju.

(68)Lai papildinātu un grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz grozījumu veikšanu elementos, kas iekļauti konkrētos šīs regulas pielikumos, t. i., attiecībā uz intervences veidu dimensijām un kodiem, partnerības nolīgumu un programmu veidnēm, datu nosūtīšanas veidnēm, Savienības emblēmas izmantošanu, finansējuma līgumu un stratēģijas dokumentu elementiem, revīzijas taku, elektroniskas datu apmaiņas sistēmām, veidnēm, kas attiecas uz pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu, pārvaldības deklarāciju, revīzijas atzinumu, gada kontroles ziņojumu, revīzijas stratēģiju, maksājuma pieteikumiem, pārskatiem, kā arī finanšu korekciju apmēra noteikšanu.

(69)Turklāt Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā noteikt kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka pārkāpumu gadījumus, par kuriem jāziņo, vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu, vienotas likmes un tāda finansējuma definīciju, kas nav saistīts ar izmaksām, kuras piemērojamas visām dalībvalstīm, kā arī standartizētas darbderīgas atlases metodes izstrādi. 

(70)Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(71)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus partnerības nolīgumu pieņemšanai, programmu pieņemšanai vai grozīšanai, kā arī finanšu korekciju piemērošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz formātu, kas jāizmanto ziņošanai par pārkāpumiem, elektroniskajiem datiem, kas jāreģistrē un jāglabā, un galīgā veikuma ziņojuma veidnei izmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 26 . Lai gan šie tiesību akti ir vispārīgi, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ievērojot to, ka minētie akti nosaka tikai tehniskus aspektus, veidlapas un veidnes. Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz finanšu piešķīrumu sadalījuma noteikšanu ERAF, ESF+ un Kohēzijas fondā būtu jāpieņem bez komitoloģijas procedūras, ievērojot to, ka tās tikai atspoguļo iepriekš noteiktas aprēķināšanas metodoloģijas piemērošanu.

(72)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 27 vai jebkuru tiesību aktu, kas attiecas uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, būtu jāturpina piemērot programmām un darbībām, ko atbalsta fondi, uz kuriem attiecas 2014.–2020. gada plānošanas periods. Tā kā gaidāms, ka Regulas (ES) Nr. 1303/2013 īstenošanas periods turpināsies plānošanas periodā, uz ko attiecas šī regula, un lai nodrošinātu dažu ar minēto regulu apstiprināto darbību īstenošanas nepārtrauktību, būtu jānosaka pārejas perioda noteikumi. Pārejas perioda darbības katrs atsevišķais posms, kas vērsts uz vienu un to pašu vispārējo mērķi, būtu jāīsteno saskaņā ar tā plānošanas perioda noteikumiem, atbilstoši kuram tas saņem finansējumu.

(73)Šīs regulas mērķus, proti, stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un noteikt kopīgus finanšu noteikumus Savienības budžeta daļai, ko izpilda dalītā pārvaldībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, no vienas puses, ņemot vērā apjomīgās atšķirības dažādu reģionu attīstības līmenī un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, kā arī ierobežotos dalībvalstu un reģionu finanšu resursus un, no otras puses, ņemot vērā vajadzību pēc saskaņotas īstenošanas sistēmas, kas aptver vairākus dalītā pārvaldībā īstenotus Savienības fondus. Tā kā tādējādi šos mērķus drīzāk labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(74)Šajā regulā tiek respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I sadaļa
Mērķi un vispārēji atbalsta noteikumi

I NODAĻA
Priekšmets un definīcijas

1. pants
Priekšmets un darbības joma

1.Šajā regulā noteikti:

(a)finanšu noteikumi, ko piemēro Eiropas Reģionālās attīstības fondam ("ERAF"), Eiropas Sociālajam fondam Plus ("ESF+"), Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam ("EJZF"), Patvēruma un migrācijas fondam ("AMIF"), Iekšējās drošības fondam ("IDF") un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam ("BMVI") ("fondi");

(b)kopīgi noteikumi, ko piemēro ERAF, ESF+, Kohēzijas fondam un EJZF.

2.Šo regulu nepiemēro ESF+ Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai un Veselības sadaļai un EJZF, AMIF, IDF un BMVI tiešas vai netiešas pārvaldības komponentiem, izņemot tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas.

3.II sadaļas III nodaļas 4. un 10. pantu, III sadaļas II nodaļu un VIII sadaļu nepiemēro AMIF, IDF un BMVI.

4.VIII sadaļu nepiemēro EJZF.

5.II sadaļas II nodaļas 11. pantu un III nodaļas 15. pantu, III sadaļas I nodaļu, IV sadaļas I nodaļas 33.–36. pantu un 38. panta 1.–4. punktu, II nodaļas 39. pantu, III nodaļas 45. pantu, VI sadaļas II nodaļas 67., 71., 73. un 74. pantu un III nodaļu nepiemēro Interreg programmām.

6.Turpmāk uzskaitītajās konkrētu fondu regulās var paredzēt šo regulu papildinošus noteikumus, kas nav pretrunā ar šo regulu. Ja rodas šaubas par šīs regulas un konkrētu fondu regulu piemērošanu, turpmāk norādītā regula ir noteicošā:

(c)Regula (ES) [...] ("ERAF un KF regula") 28  ;

(d)Regula (ES) [...] ("ESF+ regula") 29  ;

(e)Regula (ES) [...] ("ETS regula") 30  ;

(f)Regula (ES) [...] ("EJZF regula") 31  ;

(g)Regula (ES) [...] ("AMIF regula") 32  ;

(h)Regula (ES) [...] ("IDF regula") 33  ;

(i)Regula (ES) [...] ("BMVI regula") 34  .

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)"attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi" ir Padomes ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu attiecībā uz strukturālām problēmām, ko ir lietderīgi risināt, veicot daudzgadu investīcijas, kuras ietilpst fondu darbības jomā, kā noteikts konkrētu fondu regulās un attiecīgajos ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar [XX]. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunās Enerģētikas savienības pārvaldības regulas numurs]; 

(2)"piemērojamie tiesību akti" ir Savienības tiesību akti un valstu tiesību akti, kas attiecas uz to piemērošanu;

(3)"darbība" ir:

(a)projekts, līgums, rīcība vai projektu grupa, kas atlasīti attiecīgajās programmās;

(b)finanšu instrumentu kontekstā — programmieguldījums finanšu instrumentā un sekojošais finansiālais atbalsts, kuru ar minētā finanšu instrumenta starpniecību sniedz galasaņēmējiem;

(4)"stratēģiski svarīga darbība" ir darbība, kas sniedz būtisku devumu programmas mērķu sasniegšanā un uz ko attiecas īpaši uzraudzības un komunikācijas pasākumi;

(5)"prioritāte" AMIF, IDF un BMVI kontekstā ir konkrēts mērķis; EJZF kontekstā tā ir "atbalsta jomu veids", kā norādīts EJZF regulas III pielikumā noteiktajā nomenklatūrā;

(6)"konkrēts mērķis" EJZF kontekstā tiek saprasts kā "atbalsta jomas", kas norādītas EJZF regulas III pielikumā;

(7)"starpniekstruktūra" ir publisko vai privāto tiesību subjekts, kas darbojas vadošās iestādes atbildībā vai kas šādas iestādes vārdā veic pienākumus vai uzdevumus;

(8)"saņēmējs" ir:

(a)publisko vai privāto tiesību subjekts, subjekts, kuram var arī nebūt juridiskas personas statusa, vai fiziska persona, kas atbild par darbību sākšanu vai gan sākšanu, gan īstenošanu;

(b)publiskā un privātā sektora partnerību ("PPP") kontekstā — publisko tiesību subjekts, kas uzsāk PPP darbību, vai privātā sektora partneris, kas izraudzīts tās īstenošanai;

(c)valsts atbalsta shēmu kontekstā — atbalstu saņemošais uzņēmums;

(d)finanšu instrumentu kontekstā — līdzdalības fondu īstenojošā struktūra vai — ja tāds nav paredzēts — īpašo fondu īstenojošā struktūra, vai — ja finanšu instrumentu pārvalda vadošā iestāde — vadošā iestāde;

(9)"mazo projektu fonds" ir Interreg programmas darbība, kuras mērķis ir ierobežota finanšu apjoma projektu atlase un īstenošana;

(10)"mērķrādītājs" ir iepriekš noteikta vērtība, kas plānošanas perioda beigās ir jāsasniedz ar konkrētu mērķi raksturojošu rādītāju;

(11)"starpposma mērķrādītājs" ir starpposma vērtība, kas konkrētā plānošanas perioda brīdī jāsasniedz ar konkrētu mērķi raksturojošu rādītāju;

(12)"izlaides rādītājs" ir rādītājs, ar ko novērtē konkrētos intervences nodevumus;

(13)"rezultātu rādītājs" ir rādītājs, ar ko novērtē atbalstītās intervences īstermiņa rezultātus, jo īpaši attiecībā uz tiešajiem adresātiem, mērķa populāciju vai infrastruktūras lietotājiem;

(14)"PPP darbība" ir darbība, kuru īsteno saskaņā ar publiskā un privātā sektora partnerību atbilstoši PPP nolīgumam un kuras mērķis ir nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, izmantojot riska dalīšanu, apkopojot privātā sektora pieredzi vai papildu kapitāla avotus;

(15)"finanšu instruments" ir struktūra, ar kuras starpniecību tiek nodrošināti finanšu produkti;

(16)"finanšu produkts" ir kapitālieguldījumi vai kvazikapitāla ieguldījumi, aizdevumi un garantijas, kā definēts Regulas (ES, Euratom) [...] 2. pantā ("Finanšu regula");

(17)"galasaņēmējs" ir juridiska vai fiziska persona, kas saņem atbalstu no fondiem ar mazo projektu fonda saņēmēja starpniecību vai no finanšu instrumenta;

(18)"programmieguldījums" ir finanšu instrumentam sniegtais atbalsts no fondiem un valsts publiskā un privātā, ja tāds ir, līdzfinansējuma;

(19)"struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu" ir struktūra, publisko vai privāto tiesību subjekts, kas veic līdzdalības fonda vai īpašā fonda uzdevumus;

(20)"līdzdalības fonds" ir fonds, ko izveidojusi vadošā iestāde saskaņā ar vienu vai vairākām programmām nolūkā īstenot finanšu instrumentus, izmantojot vienu vai vairākus īpašos fondus;

(21)"īpašais fonds" ir fonds, ko izveidojusi vadošā iestāde vai līdzdalības fonds nolūkā nodrošināt galasaņēmējiem finanšu produktus;

(22)"sviras efekts" ir galasaņēmējiem piešķirtā atmaksājamā finansējuma summa, kas dalīta ar fondu iemaksāto summu;

(23)"multiplikatora koeficients" garantijas instrumentu kontekstā ir attiecība starp pamatā esošo izmaksāto jauno aizdevumu, kapitālieguldījumu vai kvazikapitāla ieguldījumu vērtību un programmieguldījuma summu, kas rezervēta saskaņā ar garantijas līgumiem nolūkā segt paredzamos un neparedzamos zaudējumus no šie jauniem aizdevumiem, kapitālieguldījumiem vai kvazikapitāla ieguldījumiem;

(24)"pārvaldības izmaksas" ir tiešās vai netiešās izmaksas, ko atlīdzina, saņemot pierādījumus par izdevumiem, kuri radušies, īstenojot finanšu instrumentus;

(25)"pārvaldības maksas" ir cena par sniegtajiem pakalpojumiem, kā noteikts finansēšanas nolīgumā starp vadošo iestādi un struktūru, kas apgūst līdzdalības fondu vai īpašo fondu, un attiecīgā gadījumā starp struktūru, kas apgūst līdzdalības fondu, un struktūru, kas apgūst īpašo fondu;

(26)"pārcelšana" ir tādas pašas vai līdzīgas darbības vai tās daļas pārvietošana saskaņā ar 2. panta 61.a punktu Komisijas Regulā (ES) Nr. 651/2014 35 , ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot LESD 107. un 108. pantu;

(27)"publisks ieguldījums" ir jebkāds ieguldījums tādu darbību finansēšanā, kuru avots ir valsts, reģionālo vai vietējo publiskā sektora iestāžu vai jebkuras Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) budžets, kas noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006  36 , Savienības budžets, kas pieejams fondiem, publisko tiesību subjektu budžets vai publiskā sektora iestāžu apvienību vai publisko tiesību subjektu apvienību budžets, un nolūkā noteikt ESF+ programmu vai prioritāšu līdzfinansējuma likmi tas var ietvert jebkādus finanšu resursus, kurus kopīgi iemaksājuši darba devēji un darbinieki;

(28)"grāmatvedības gads" ir laikposms no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam, izņemot pirmo plānošanas perioda grāmatvedības gadu, kad tas ir laikposms no izdevumu attiecināmības sākuma datuma līdz 2022. gada 30. jūnijam; beigu grāmatvedības gadā tas ir laikposms no 2029. gada 1. jūlija līdz 2030. gada 30. jūnijam;

(29)"pārkāpums" ir jebkurš piemērojamo tiesību aktu pārkāpums, kas noticis tāda ekonomikas dalībnieka darbības vai bezdarbības dēļ, kurš ir iesaistīts fondu apguvē, un kas ietekmē vai varētu ietekmēt Savienības budžetu, prasot no minētā budžeta segt nepamatotus izdevumus;

(30)"būtisks trūkums” ir tāds trūkums programmas pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvā darbībā, attiecībā uz kuru ir vajadzīgi būtiski pārvaldības un kontroles sistēmu uzlabojumi un kuras gadījumā kāda no X pielikumā minētajām galvenajām prasībām Nr. 2, 4, 5, 9, 12, 13 un 15 vai divas vai vairākas citas galvenās prasības tiek novērtētas minētā pielikuma 3. un 4. kategorijā;

(31)"kopējais kļūdu īpatsvars" ir prognozēto nejaušo kļūdu un attiecīgā gadījumā sistēmisko kļūdu un nekoriģētu anomālo kļūdu summa, dalīta ar datu kopu;

(32)"atlikušo kļūdu īpatsvars" ir kopējais kļūdu īpatsvars, atskaitot dalībvalsts piemērotās finanšu korekcijas, ar ko paredzēts samazināt riskus, kurus darbību revīzijās konstatējusi revīzijas iestāde;

(33)"pabeigta darbība" ir darbība, kura ir fiziski pabeigta vai pilnībā īstenota un saistībā ar kuru saņēmēji ir veikuši visus saistītos maksājumus un saņēmējiem ir izmaksāts atbilstošais publiskais ieguldījums;

(34)"izlases vienība" ir viena no vienībām, kas var būt darbība, darbības projekts vai saņēmēja iesniegts maksājuma pieprasījums, kurā izlases izveides nolūkā datu kopa ir sadalīta;

(35)"darījuma konts" PPP darbības gadījumā ir bankas konts, uz ko attiecas rakstiska vienošanās starp publiskā sektora iestādi kā saņēmēju un privātā sektora partneri, kuru apstiprinājusi vadošā iestāde vai starpniekstruktūra, un ko izmanto maksājumiem attiecināmības perioda laikā un/vai pēc tā;

(36)"dalībnieks" ir fiziska persona, kas gūst labumu no darbības, bet nesaņem finansiālu atbalstu no fondiem;

(37)"klimatnoturība" ir process, kas nodrošina infrastruktūras noturību pret klimata negatīvo iedarbību saskaņā ar valstu noteikumiem un ieteikumiem (ja pieejami) vai starptautiski atzītiem standartiem.

3. pants
Komisijas rīcības termiņu aprēķināšana

Ja Komisijas rīcībai ir noteikts termiņš, minētais termiņš sākas no brīža, kad dalībvalsts ir iesniegusi visu informāciju, kas atbilst šajā regulā vai konkrētu fondu regulās izklāstītajām prasībām.

Šo termiņu aptur nākamajā dienā pēc dienas, kurā Komisija nosūta savus apsvērumus vai dokumentu pārskatīšanas pieprasījumu dalībvalstij, un tas ilgst līdz brīdim, kad dalībvalsts atbild Komisijai.

II NODAĻA
Politikas mērķi un fondu atbalsta principi

4. pants
Politikas mērķi

1.ERAF, ESF+, Kohēzijas fonds un EJZF atbalsta šādus politikas mērķus:

(a)viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas;

(b)zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību;

(c)ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību;

(d)sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru;

(e)iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību.

2.ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonds atbalstīs Savienības darbības, kuru mērķis ir stiprināt tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju saskaņā ar LESD 174. pantu, īstenojot šādus mērķus:

(a)investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei dalībvalstīs un reģionos, ko atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda; un

(b)Eiropas teritoriālā sadarbība (Interreg), ko atbalsta no ERAF.

3.Dalībvalstis katram fondam sniedz informāciju par atbalstu vides un klimatisko mērķu sasniegšanai, izmantojot metodoloģiju, kas pamatojas uz intervences veidiem. Minētā metodoloģija ietver konkrēta svēruma piešķiršanu sniegtajam atbalstam līmenī, kas atspoguļo, kādā apmērā šāds atbalsts sniedz ieguldījumu vides un klimatisko mērķu sasniegšanā. ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda gadījumā svērums ir saistīts ar I pielikumā norādīto intervences veidu dimensijām un kodu svērumiem.

4.Dalībvalstis un Komisija nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp fondiem un citiem Savienības instrumentiem, piemēram, reformu atbalsta programmu, t. sk., reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu. Tās optimizē atbildīgo personu koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no dublēšanās plānošanas un īstenošanas laikā.

5. pants
Dalīta pārvaldība

1.Dalībvalstis un Komisija apgūst dalītā pārvaldībā īstenotajiem fondiem piešķirto Savienības budžetu saskaņā ar [63]. pantu Regulā (ES, Euratom) [jaunās finanšu regulas numurs] ("Finanšu regula").

2.Tomēr Komisija apgūst tā atbalsta summu, kas no Kohēzijas fonda pārvietots uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu ("EISI"), Eiropas pilsētiniciatīvu, starpreģionālām investīcijām inovācijā, tā atbalsta summu, kas no ESF+ pārvietots uz transnacionālo sadarbību, summas, kas iemaksātas InvestEU 37 , tiešā vai netiešā pārvaldībā īstenotu tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu].

3.Komisija var īstenot tālāko reģionu sadarbību atbilstoši mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg), veicot netiešu pārvaldību.

6. pants
Partnerība un daudzlīmeņu pārvaldība

1.Katra dalībvalsts organizē partnerību ar kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm. Partnerībā iesaista vismaz šādus partnerus:

(a)pilsētu un citas publiskā sektora iestādes;

(b)ekonomiskie un sociālie partneri;

(c)attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, vides partnerus, un struktūras, kas atbild par sociālās iekļaušanas, pamattiesību, personu ar invaliditāti tiesību, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu.

2.Saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principu dalībvalstis minētos partnerus iesaista partnerības nolīgumu sagatavošanā, kā arī visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā, tostarp uzraudzības komiteju darbā saskaņā ar 34. pantu.

3.Partnerības organizēšanu un īstenošanu veic saskaņā ar Komisijas Deleģēto Regulu (ES) Nr. 240/2014 38 .

4.Komisija ar organizācijām, kas pārstāv partnerus Savienības līmenī, vismaz reizi gadā apspriežas par programmu īstenošanu.

II sadaļa
Stratēģiskā pieeja

I NODAĻA
Partnerības nolīgums

7. pants
Partnerības nolīguma sagatavošana un iesniegšana

1.Katra dalībvalsts sagatavo partnerības nolīgumu, kurā izklāstīta fondu rezultatīvas un efektīvas izmantošanas kārtība laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

2.Dalībvalsts partnerības nolīgumu Komisijai iesniedz pirms pirmās programmas iesniegšanas vai vienlaikus ar to.

3.Partnerības nolīgumu var iesniegt kopā ar attiecīgo gada valsts reformu programmu.

4.Dalībvalsts partnerības nolīgumu izstrādā saskaņā ar II pielikumā norādīto veidni. Tajā var iekļaut partnerības nolīgumu kādā no tās programmām.

5.Interreg programmas Komisijai var iesniegt pirms partnerības nolīguma iesniegšanas.

8. pants
Partnerības nolīguma saturs

Partnerības nolīgumā iekļauj šādus elementus:

(a)izvēlētie politikas mērķi, kas norāda, saskaņā ar kuriem fondiem un programmām tie tiks īstenoti, un to pamatojums, kā arī attiecīgā gadījumā pamatojums InvestEU īstenošanas režīma izmantošanai, ņemot vērā attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus;

(b)attiecībā uz katru izvēlēto a) punktā norādīto politikas mērķi:

i) kopsavilkums par rīcībpolitikas izvēli un galvenajiem rezultātiem, kas gaidāmi katrā no fondiem, t. sk. attiecīgā gadījumā izmantojot InvestEU;

ii) fondu koordinācija, norobežošana un papildināmība un attiecīgā gadījumā koordinācija starp valstu un reģionālajām programmām;

iii) papildināmība starp fondiem un citiem Savienības instrumentiem, t. sk. LIFE stratēģiskajiem integrētajiem projektiem un stratēģiskajiem dabas projektiem;

(c)provizoriskais finanšu piešķīrums no katra fonda katram politikas mērķim valsts līmenī, ievērojot konkrēta fonda noteikumus par tematisko koncentrāciju;

(d)attiecīgā gadījumā finanšu resursu sadalījums pa reģionu kategorijām, kas noteiktas saskaņā ar 102. panta 2. punktu, un piešķīrumu summas, ko ierosināts pārvietot starp reģionu kategorijām saskaņā ar 105. pantu;

(e)summas, kas jāiemaksā InvestEU, pa fondiem un reģionu kategorijām;

(f)fondu plānoto programmu saraksts, norādot attiecīgos provizoriskos finanšu piešķīrumus pa fondiem, un atbilstošās valstu iemaksas pa reģionu kategorijām;

(g)kopsavilkums par darbībām, ko attiecīgā dalībvalsts veic, lai pastiprinātu tās administratīvo spēju fondu apguvē.

Attiecībā uz mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg) partnerības nolīgumā ietver tikai plānoto programmu sarakstu.

9. pants
Partnerības nolīguma apstiprināšana

1.Komisija novērtē partnerības nolīgumu un tā atbilstību šai regulai un konkrēta fonda noteikumiem. Savā novērtējumā Komisija jo īpaši vērā ņem attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus.

2.Trīs mēnešu laikā pēc dienas, kurā dalībvalsts iesniegusi partnerības nolīgumu, Komisija var sniegt apsvērumus par to.

3.Dalībvalsts pārskata partnerības nolīgumu, ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.

4.Ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc dienas, kurā attiecīgā dalībvalsts iesniegusi partnerības nolīgumu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par minētā partnerības nolīguma apstiprināšanu. Partnerības nolīgumu negroza.

5.Ja saskaņā ar 7. panta 4. punktu partnerības nolīgums ir iekļauts programmā, Komisija lēmumu par minētās programmas apstiprināšanu ar īstenošanas aktu pieņem ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kurā attiecīgā dalībvalsts iesniegusi minēto programmu.

10. pants
ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un EJZF izmantošana, iesaistot InvestEU

1.Dalībvalstis partnerības nolīgumā vai pieprasījumā grozīt programmu var piešķirt summu, kas no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un EJZF jāiemaksā InvestEU un jāīsteno, izmantojot budžeta garantijas. Summa, kas jāiemaksā InvestEU, nepārsniedz 5 % no katra fonda kopējā piešķīruma, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus. Šādas iemaksas nav uzskatāmas par resursu pārvietošanu atbilstoši 21. pantam.

2.Partnerības nolīguma gadījumā var piešķirt kārtējā kalendārā gada un turpmāko kalendāro gadu resursus. Programmas grozījuma pieprasījuma gadījumā piešķirt var tikai turpmāko kalendāro gadu resursus.

3.Summu, kas minēta 1. punktā, izmanto, lai nodrošinātu ES garantijas daļu dalībvalsts komponentā.

4.Ja iemaksu nolīgums, kā noteikts [InvestEU regulas] [9.] pantā, nav noslēgts līdz 2021. gada 31. decembrim par 1. punktā minēto summu, kas piešķirta partnerības nolīgumā, dalībvalsts iesniedz pieprasījumu grozīt programmu vai programmas, lai izmantotu attiecīgo summu.

Iemaksu nolīgumu par 1. punktā minēto summu, kas piešķirta pēc programmas grozījuma pieprasījuma, noslēdz vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par programmas grozīšanu.

5.Ja garantijas nolīgums, kā noteikts [InvestEU regulas] [9.] pantā, deviņu mēnešu laikā pēc iemaksu nolīguma apstiprināšanas nav noslēgts, attiecīgās summas, kas iemaksātas kopējā uzkrājumu fondā kā nodrošinājums, pārvieto atpakaļ uz programmu vai programmām un dalībvalsts iesniedz atbilstošu pieprasījumu grozīt programmu.

6.Ja garantijas nolīgums, kā noteikts [InvestEU regulas] [9.] pantā, četru gadu laikā pēc garantijas nolīguma parakstīšanas nav pilnībā īstenots, dalībvalsts var pieprasīt, lai summas, kas paredzētas garantijas nolīgumā, bet neattiecas uz pamatā esošajiem aizdevumiem vai citiem riska instrumentiem, administrē saskaņā ar 5. punktu.

7.Resursus, kas radušies no vai kas attiecināmi uz summām, kuras iemaksātas InvestEU un nodrošinātas, izmantojot budžeta garantijas, dara pieejamus dalībvalstij un izmanto atbalstam ar tādu pašu mērķi vai mērķiem finanšu instrumentu veidā.

8.Komisija atkārtoti iekļauj budžetā tās iemaksātās summas, kas nav izmantotas InvestEU vajadzībām tajā gadā, kurā attiecīgais programmas grozījums ir apstiprināts. Šādu atkārtotu iekļaušanu budžetā nedrīkst veikt pēc 2027. gada.

Saistību atcelšanas termiņš attiecībā uz budžetā atkārtoti iekļauto summu atbilstoši 99. pantam sākas tajā gadā, kurā iemaksa ir atkārtoti iekļauta budžetā.

II NODAĻA
Veicinošie nosacījumi un veikuma satvars

11. pants
Veicinošie nosacījumi

1.Šajā regulā izklāstīti priekšnosacījumi katra konkrētā mērķa rezultatīvai un efektīvai īstenošanai ("veicinošie nosacījumi").

III pielikumā izklāstīti horizontālie veicinošie nosacījumi, kas piemērojami visiem konkrētajiem mērķiem, un kritēriji to izpildes novērtēšanai.

IV pielikumā izklāstīti tematiskie veicinošie nosacījumi attiecībā uz ERAF, Kohēzijas fondu un ESF+ un kritēriji to izpildes novērtēšanai.

2.Sagatavojot programmu vai programmas grozījuma ietvaros ieviešot jaunu konkrētu mērķi, dalībvalsts novērtē, vai ir izpildīti ar izvēlēto konkrēto mērķi saistītie veicinošie nosacījumi. Veicinošais nosacījums ir izpildīts, ja ir izpildīti visi saistītie kritēriji. Dalībvalsts katrā programmā vai programmas grozījumā nosaka izpildītos un neizpildītos veicinošos nosacījumus, un, ja tā uzskata, ka veicinošais nosacījums ir izpildīts, tā sniedz pamatojumu.

3.Ja veicinošais nosacījums programmas vai programmas grozījuma apstiprināšanas laikā nav izpildīts, dalībvalsts, norādot pamatojumu, informē Komisiju, tiklīdz tā uzskata, ka veicinošais nosacījums ir izpildīts.

4.Komisija trīs mēnešu laikā pēc 3. punktā minētās informācijas saņemšanas veic novērtējumu un informē dalībvalsti, ja tā piekrīt izpildei.

Ja Komisija nepiekrīt dalībvalsts novērtējumam, tā attiecīgi informē dalībvalsti un dod tai iespēju viena mēneša laikā iesniegt apsvērumus.

5.Izdevumus par darbībām, kas saistītas ar konkrēto mērķi, nevar iekļaut maksājuma pieteikumos, kamēr Komisija nav informējusi dalībvalsti par veicinošā nosacījuma izpildi atbilstoši 4. punktam.

Pirmā daļa neattiecas uz darbībām, kas palīdz nodrošināt attiecīgā veicinošā nosacījuma izpildi.

6.Dalībvalsts nodrošina, ka veicinošie nosacījumi tiek izpildīti un piemēroti visā plānošanas periodā. Tā informē Komisiju par jebkādiem grozījumiem, kas ietekmē veicinošo nosacījumu izpildi.

Ja Komisija uzskata, ka veicinošais nosacījums vairs netiek pildīts, tā informē dalībvalsti un dod tai iespēju viena mēneša laikā iesniegt apsvērumus. Ja Komisija secina, ka veicinošā nosacījuma neizpilde turpinās, izdevumus par attiecīgo konkrēto mērķi nevar iekļaut maksājuma pieteikumos no dienas, kad Komisija attiecīgi informē dalībvalsti.

7.IV pielikumu nepiemēro programmām, ko atbalsta no EJZF.

12. pants
Veikuma satvars

1.Dalībvalsts izveido veikuma satvaru, kas ļauj veikt ar programmas veikumu saistīto uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu tās īstenošanas laikā, un dod ieguldījumu fondu vispārējā veikuma novērtēšanā.

Veikuma satvarā ietilpst:

(a)izlaides un rezultātu rādītāji, kas saistīti ar konkrētiem mērķiem, kuri noteikti konkrētu fondu regulās;

(b) starpposma mērķrādītāji, kas jāsasniedz līdz 2024. gada beigām attiecībā uz izlaides rādītājiem; un

(c) mērķrādītāji, kas jāsasniedz līdz 2029. gada beigām attiecībā uz izlaides un rezultātu rādītājiem.

2.Starpposma un galīgos mērķrādītājus nosaka attiecībā uz katru konkrēto programmas mērķi, izņemot tehnisko palīdzību un konkrēto mērķi novērst materiālo nenodrošinātību, kā izklāstīts ESF+ regulas [4. panta c) punkta vii) apakšpunktā].

3.Starpposma un galīgie mērķrādītāji ļauj Komisijai un dalībvalstīm novērtēt progresu virzībā uz konkrēto mērķu sasniegšanu. Tie atbilst prasībām, kas noteiktas Finanšu regulas [33. panta 3. punktā].

13. pants
Metodoloģija veikuma satvara noteikšanai

1.Metodoloģija, ar nosaka veikuma satvaru, ietver:

(a)kritērijus, ko dalībvalsts piemēro rādītāju atlasei;

(b)izmantotos datus vai pierādījumus, datu kvalitātes nodrošināšanu un aprēķina metodi;

(c)faktorus, kas var ietekmēt starpposma un galīgo mērķrādītāju sasniegšanu, un kā tie ņemti vērā.

2.Dalībvalsts šo metodoloģiju dara pieejamu pēc Komisijas pieprasījuma.

14. pants
Vidusposma pārskatīšana

1.Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda, dalībvalsts pārskata katru programmu, ņemot vērā šādus elementus:

(a)problēmas, kas apzinātas 2024. gadā pieņemtajos attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos;

(b)attiecīgās dalībvalsts vai reģiona sociāli ekonomiskā situācija;

(c)progress starpposma mērķrādītāju sasniegšanā;

(d)attiecīgā gadījumā tehniskās korekcijas iznākums, kā izklāstīts 104. panta 2. punktā.

2.Dalībvalsts līdz 2025. gada 31. martam iesniedz Komisijai pieprasījumu grozīt katru programmu saskaņā ar 19. panta 1. punktu. Dalībvalsts pamato grozījumus, balstoties uz 1. punktā norādītajiem elementiem.

Pārskatītajā programmā iekļauj:

(a)finanšu resursu piešķīrumus pa prioritātēm, t. sk. summas 2026. un 2027. gadam;

(b)pārskatītos vai jaunos mērķrādītājus;

(c)attiecīgā gadījumā finanšu resursu pārskatītos piešķīrumus, kas izriet no 104. panta 2. punktā norādītās tehniskās korekcijas, t. sk. summas par 2025., 2026. un 2027. gadu.

3.Ja pārskatīšanas rezultātā tiek iesniegta jauna programma, finansēšanas plāns, kas minēts 17. panta 3. punkta f) apakšpunkta ii) punktā, aptver kopējās finanšu apropriācijas katram fondam, sākot no programmas apstiprināšanas gada.

III NODAĻA
Pasākumi, kas saistīti ar pareizu ekonomikas pārvaldību

15. pants
Pasākumi, kas fondu rezultativitāti saista ar pareizu ekonomikas pārvaldību

1.Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus tajās, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus.

Šādam pieprasījumam var būt šādi mērķi:

a)atbalstīt attiecīga konkrētai valstij adresēta ieteikuma, kas pieņemts saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīga Padomes ieteikuma, kas pieņemts saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu un adresēts attiecīgajai dalībvalstij, īstenošanu;

b)atbalstīt attiecīgu Padomes ieteikumu, kas adresēti attiecīgai dalībvalstij un pieņemti saskaņā ar 7. panta 2. punktu vai 8. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1176/2011 39 īstenošanu, ar noteikumu, ka šos grozījumus uzskata par vajadzīgiem makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai.

2.Pieprasījumu dalībvalstij saskaņā ar 1. punktu Komisija pamato, norādot nepieciešamību sekmēt attiecīgo ieteikumu īstenošanu, un tajā norāda programmas vai prioritātes, kuras Komisija uzskata par pielāgojamām, un gaidāmo grozījumu būtību.

3.Dalībvalsts iesniedz atbildi uz 1. punktā minēto pieprasījumu divu mēnešu laikā pēc tā saņemšanas, izklāstot grozījumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem attiecīgajās programmās, šādu grozījumu iemeslus, norādot attiecīgās programmas un sniedzot ierosināto grozījumu aprakstu, kā arī to paredzamo ietekmi uz ieteikumu īstenošanu un fondu apguvi. Vajadzības gadījumā Komisija sniedz apsvērumus viena mēneša laikā pēc minētās atbildes saņemšanas.

4.Dalībvalstis iesniedz priekšlikumu grozīt attiecīgās programmas divu mēnešu laikā no 3. punktā minētās atbildes iesniegšanas dienas.

5.Ja Komisija nav iesniegusi apsvērumus vai ja tā uzskata, ka jebkādi iesniegtie apsvērumi ir pienācīgi ņemti vērā, tā pieņem lēmumu apstiprināt grozījumus attiecīgajās programmās saskaņā ar [19. panta 4. punktā] norādīto termiņu.

6.Ja dalībvalsts 3. un 4. punktā noteiktajos termiņos nerīkojas konstruktīvi, reaģējot uz pieprasījumu, kas sniegts saskaņā ar 1. punktu, Komisija saskaņā ar 91. pantu pilnībā vai daļēji var apturēt maksājumus par attiecīgajām programmām vai prioritātēm.

7.Komisija Padomei iesniedz priekšlikumu pilnībā vai daļēji apturēt saistības vai maksājumus attiecībā uz vienu vai vairākām dalībvalsts programmām šādos gadījumos:

(a)ja Padome saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu vai 126. panta 11. punktu nolemj, ka dalībvalsts nav konstruktīvi rīkojusies, lai novērstu savu pārmērīgo budžeta deficītu;

(b)ja Padome pieņem divus secīgus ieteikumus tajā pašā nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011  40 8. panta 3. punktu, pamatojoties uz to, ka dalībvalsts ir iesniegusi nepietiekamu korektīvo pasākumu plānu;

(c)ja Padome pieņem divus secīgus lēmumus tajā pašā nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 10. panta 4. punktu, ar kuriem nosaka dalībvalsts neatbilstību, pamatojoties uz to, ka tā nav veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus;

(d)ja Komisija secina, ka dalībvalsts nav veikusi pasākumus, kā norādīts Padomes Regulā (EK) Nr. 332/2002 41 , un rezultātā nolemj neatļaut finansiālās palīdzības izmaksu, kas piešķirta minētajai dalībvalstij;

(e)ja Padome nolemj, ka dalībvalsts neievēro makroekonomikas korekciju programmu, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 472/2013 42 7. pantā, vai neveic pasākumus, kuri pieprasīti Padomes lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar LESD 136. panta 1. punktu.

Par prioritāti izvirza saistību apturēšanu; maksājumus aptur tikai gadījumos, kad ir vajadzīga tūlītēja rīcība, un noteikumu būtiskas neatbilstības gadījumos. Maksājumu apturēšana attiecas uz maksājuma pieteikumiem, kas saistībā ar attiecīgajām programmām iesniegti pēc lēmuma par apturēšanu pieņemšanas dienas.

Pamatojoties uz ārkārtējiem ekonomiskajiem apstākļiem vai pēc attiecīgās dalībvalsts Komisijai adresēta pamatota pieprasījuma 10 dienu laikā no iepriekšējā daļā minētā lēmuma vai ieteikuma pieņemšanas, Komisija var ieteikt Padomei atcelt minētajā daļā norādīto apturēšanu.

8.Komisijas priekšlikums par saistību apturēšanu ir uzskatāms par pieņemtu Padomē, ja vien Padome, izmantojot īstenošanas aktu, nenolemj noraidīt šādu priekšlikumu ar kvalificētu balsu vairākumu viena mēneša laikā no Komisijas priekšlikuma iesniegšanas dienas.

Saistību apturēšana attiecas uz saistībām no fondiem attiecīgajai dalībvalstij no 1. janvāra nākamajā gadā pēc lēmuma par apturēšanu pieņemšanas.

Padome pieņem lēmumu, izmantojot īstenošanas aktu, par 7. punktā minēto Komisijas priekšlikumu saistībā ar maksājumu apturēšanu.

9.Uzlikto saistību vai maksājumu apturēšanas apjoms un līmenis ir samērīgs, ievēro vienlīdzīgu attieksmi starp dalībvalstīm un ņem vērā attiecīgās dalībvalsts ekonomiskos un sociālos apstākļus, jo īpaši bezdarba līmeni, attiecīgās dalībvalsts nabadzības vai sociālās atstumtības līmeni attiecībā pret Savienības vidējo līmeni un apturēšanas ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts ekonomiku. Apturēšanas ietekme uz programmām, kam ir izšķirīga nozīme nelabvēlīgu ekonomisko vai sociālo apstākļu novēršanā, ir īpašs faktors, kas jāņem vērā.

10.Saistību apturēšana nepārsniedz 25 % no saistībām nākamajam kalendāram gadam attiecībā uz fondiem vai 0,25 % no nominālā IKP, atkarībā no tā, kurš rādītājs ir zemāks, jebkurā no šādiem gadījumiem:

(a)pirmajā neatbilstības gadījumā saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kā norādīts 7. punkta a) apakšpunktā;

(b)pirmajā neatbilstības gadījumā saistībā ar korektīvo pasākumu plānu saskaņā ar pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, kā norādīts 7. punkta b) apakšpunktā;

(c)ja nav ievēroti ieteiktie korektīvie pasākumi saskaņā ar pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, kā norādīts 7. punkta c) apakšpunktā;

(d)pirmajā neatbilstības gadījumā, kā norādīts 7. punkta d) un e) apakšpunktā.

Pastāvīgas neatbilstības gadījumā saistību apturēšana var pārsniegt maksimālo procentuālo likmi, kas norādīta pirmajā daļā.

11.Padome atceļ saistību apturēšanu pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar 8. punktā izklāstīto procedūru šādos gadījumos:

(a)ja pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra uz laiku tiek atlikta saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 43 9. pantu vai Padome saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu ir nolēmusi atcelt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta esamību;

(b)ja Padome attiecīgās dalībvalsts iesniegto korektīvo pasākumu plānu ir apstiprinājusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 8. panta 2. punktu vai pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra pagaidām ir atlikta saskaņā ar minētās regulas 10. panta 5. punktu, vai Padome pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru ir izbeigusi saskaņā ar minētās regulas 11. pantu;

(c)ja Komisija ir secinājusi, ka dalībvalsts ir veikusi atbilstošos pasākumus, kas minēti Regulā (EK) Nr. 332/2002;

(d)ja Komisija ir secinājusi, ka attiecīgā dalībvalsts ir veikusi atbilstošus pasākumus, lai īstenotu korekciju programmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 472/2013 7. pantā, vai pasākumus, kas pieprasīti ar Padomes lēmumu atbilstoši LESD 136. panta 1. punktam.

Pēc tam, kad Padome ir atcēlusi saistību apturēšanu, Komisija apturētās saistības atkārtoti iekļauj budžetā saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) [ […] (DFS regula)]. [8.] pantu.

Apturētās saistības nedrīkst atkārtoti iekļaut budžetā pēc 2027. gada.

Saistību atcelšanas termiņš attiecībā uz budžetā atkārtoti iekļauto summu atbilstoši 99. pantam sākas tajā gadā, kurā apturētās saistības ir atkārtoti iekļautas budžetā.

Lēmumu par maksājumu apturēšanas atcelšanu pieņem Padome pēc Komisijas priekšlikuma, ja ir izpildīti piemērojamie nosacījumi, kas izklāstīti pirmajā daļā.

12.Komisija informē Eiropas Parlamentu par šā panta īstenošanu. Jo īpaši tad, ja dalībvalsts izpilda kādu no 7. punktā paredzētajiem nosacījumiem, Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un sniedz sīku informāciju par fondiem un programmām, uz ko varētu attiekties saistību apturēšana.

Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju iesaistīties strukturētā dialogā par to, kā piemērot šo pantu, ņemot vērā pirmajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu.

Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei nosūta priekšlikumu par saistību apturēšanu vai priekšlikumu atcelt šādu apturēšanu.

13.Šā panta 1.–12. punktu nepiemēro prioritātēm vai programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas [4. panta c) punkta v) apakšpunkta ii) punkts].

III sadaļa
Programmu plānošana

I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi par fondiem

16. pants
Programmu sagatavošana un iesniegšana

1.Dalībvalstis sagatavo programmas par fondu apguvi laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

2.Dalībvalstis Komisijai programmas iesniedz ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc partnerības nolīguma iesniegšanas.

3.Dalībvalstis programmas izstrādā atbilstoši V pielikumā norādītajai programmas veidnei.

AMIF, IDF un BMVI gadījumā dalībvalsts programmas izstrādā atbilstoši VI pielikumā norādītajai programmas veidnei.

17. pants
Programmu saturs

1.Katrā programmā izklāsta stratēģiju par programmas devumu politikas mērķu sasniegšanā un paziņojumu par tās rezultātiem.

2.Programma sastāv no prioritātēm. Katra prioritāte atbilst vienam politikas mērķim vai tehniskajai palīdzībai. Prioritāte, kas atbilst politikas mērķim, sastāv no viena vai vairākiem konkrētiem mērķiem. Vienam politikas mērķim var atbilst vairāk nekā viena prioritāte.

Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no EJZF, katra prioritāte var atbilst vienam vai vairākiem politikas mērķiem. Konkrētie mērķi atbilst atbalsta jomām, kā noteikts EJZF regulas [III] pielikumā.

Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no AMIF, IDF un BMVI, katrai programmai ir konkrēti mērķi.

3.Katrā programmā izklāsta šādus elementus:

(a)galveno problēmu kopsavilkums, ņemot vērā:

i) ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, izņemot programmas, ko atbalsta no EJZF;

ii)tirgus nepilnības, investīciju nepieciešamība un papildināmība ar citiem atbalsta veidiem;

iii)problēmas, kas apzinātas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos un citos attiecīgajos Savienības ieteikumos, kas adresēti dalībvalstij;

iv)problēmas saistībā ar administratīvo spēju un pārvaldību;

v)līdzšinējā pieredzē gūtās atziņas;

vi)makroreģionālās stratēģijas un jūras baseinu stratēģijas, ja dalībvalstis un reģioni piedalās šādās stratēģijās;

vii)programmām, ko atbalsta no AMIF, IDF un BMVI, progress attiecīgā Savienības acquis un rīcības plānu īstenošanā;

(b)izvēlēto politikas mērķu, atbilstošo prioritāšu, konkrēto mērķu un atbalsta veidu pamatojums;

(c)katras prioritātes, izņemot tehnisko palīdzību, konkrētie mērķi;

(d)katra konkrētā mērķa:

i)saistītie rīcības veidi, tostarp plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts, un attiecīgā gadījumā to paredzamais devums šo konkrēto mērķu, kā arī makroreģionālu stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā;

ii)izlaides rādītāji un rezultātu rādītāji ar attiecīgajiem starpposma un galīgajiem mērķrādītājiem;

iii)galvenās mērķgrupas;

iv)konkrētās mērķteritorijas, t. sk. plānotais integrētu teritoriālo investīciju, sabiedrības virzītas vietējās attīstības vai citu teritoriālo rīku izmantojums;

v)starpreģionālas un transnacionālas darbības, kur saņēmēji atrodas vismaz vienā citā dalībvalstī;

vi)finanšu instrumentu plānotais izmantojums;

vii)intervences veidi un plānoto resursu provizoriskais sadalījums pēc intervences veida vai atbalsta jomas;

(e)tehniskās palīdzības plānotais izmantojums saskaņā ar 30.–32. pantu un attiecīgajiem intervences veidiem;

(f)finansēšanas plāns, kurā ietilpst:

i)tabula, kurā norādīts kopējais finanšu piešķīrums katram fondam un katrai reģionu kategorijai attiecībā uz visu plānošanas periodu un pa gadiem, t. sk. summas, kas tiek pārvietotas saskaņā ar 21. pantu;

ii)tabula, kurā norādīts kopējais finanšu piešķīrums katrai prioritātei pa fondiem un reģionu kategorijām un valsts iemaksas, un vai tās sastāv no publiskā un privātā ieguldījuma;

iii)programmām, ko atbalsta no EJZF, tabula, kurā par katru atbalsta jomas veidu norādīts atbalsta kopējais finanšu piešķīrums no fonda un valsts iemaksas;

iv)programmām, ko atbalsta no AMIF, IDF un BMVI, tabula, kurā norādīti kopējie finanšu piešķīrumi katram konkrētajam mērķim pa darbības veidiem, valsts iemaksas un vai tās sastāv no publiskā un privātā ieguldījuma;

(g)veiktās darbības, lai 6. pantā minētos attiecīgos partnerus iesaistītu programmas sagatavošanā, un minēto partneru nozīme programmas īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā;

(h)katram veicinošajam nosacījumam, kas noteikts saskaņā ar 11. pantu, III un IV pielikumu, novērtējums, vai programmas iesniegšanas dienā veicinošais nosacījums ir izpildīts;

(i)paredzētā pieeja attiecībā uz programmas komunikācijas un redzamības aspektiem, definējot tās mērķus, mērķauditoriju, saziņas kanālus, informatīvo darbu sociālajos plašsaziņas līdzekļos, plānoto budžetu un attiecīgos uzraudzības un izvērtēšanas rādītājus;

(j)vadošā iestāde, revīzijas iestāde un struktūra, kas saņem maksājumus no Komisijas.

Šā punkta c) un d) apakšpunktu nepiemēro konkrētajam mērķim, kas noteikts ESF+ regulas [4. panta c) punkta vii) apakšpunktā].

4.Atkāpjoties no 3. punkta d) apakšpunkta, par katru konkrēto mērķi programmām, ko atbalsta no AMIF, IDF un BMVI, sniedz šādu informāciju:

(a)sākotnējās situācijas apraksts, problēmas un risinājumi, ko atbalsta fonds;

(b)norāde par darbības mērķiem;

(c)orientējošs darbību saraksts un to paredzamais devums konkrēto un darbības mērķu sasniegšanā;

(d)attiecīgā gadījumā darbības atbalsta pamatojums, konkrētas darbības, ārkārtas palīdzība un darbības, kas norādītas AMIF regulas [16. un 17.] pantā;

(e)izlaides un rezultātu rādītāji ar attiecīgajiem starpposma un galīgajiem mērķrādītājiem;

(f)plānoto resursu provizoriskais sadalījums pēc intervences veida.

5.Intervences veidi balstās uz I pielikumā norādīto nomenklatūru. Programmām, ko atbalsta no AMIF, IDF un BMVI, intervences veidi balstās uz konkrētu fondu regulās norādīto nomenklatūru. 

6.Saskaņā ar 16. pantu iesniegtajās ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda programmās 3. punkta f) apakšpunkta ii) punktā minētajā tabulā iekļauj tikai 2021.–2025. gadam paredzētās summas.

7.Dalībvalsts paziņo Komisijai par jebkurām izmaiņām 3. punkta j) apakšpunktā norādītajā informācijā, kuru dēļ nav nepieciešamības grozīt programmu.

18. pants
Programmu apstiprināšana

1.Komisija novērtē programmu un tās atbilstību šai regulai un konkrētu fondu regulām, kā arī tās saderību ar partnerības nolīgumu. Savā novērtējumā Komisija jo īpaši vērā ņem attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus.

2.Komisija var sniegt apsvērumus trīs mēnešu laikā no dienas, kurā dalībvalsts iesniegusi programmu.

3.Dalībvalsts pārskata programmu, ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.

4.Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kurā dalībvalsts iesniegusi programmu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par programmas apstiprināšanu.

19. pants
Programmu grozīšana

1.Dalībvalsts var iesniegt pamatotu pieprasījumu grozīt programmu līdz ar grozīto programmu, kurā izklāstīta attiecīgā grozījuma paredzamā ietekme uz mērķu sasniegšanu.

2.Komisija novērtē grozījumu un tā atbilstību šai regulai un konkrētu fondu regulām, tostarp prasībām valstu līmenī, un var sniegt apsvērumus trīs mēnešu laikā no grozītās programmas iesniegšanas.

3.Dalībvalsts pārskata grozīto programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.

4.Komisija apstiprina programmas grozījumus ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi.

5.Plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot summu līdz 5 % no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā 3 % no programmas budžeta citai tās pašas programmas tā paša fonda prioritātei. Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no ERAF un ESF+, pārvietošana attiecas tikai uz piešķīrumiem tajā pašā reģionu kategorijā.

Šādi pārvietojumi neskar iepriekšējos gadus. Tos uzskata par nebūtiskiem, un tiem nav vajadzīgs Komisijas lēmums par programmas grozīšanu. Tomēr tie atbilst visām regulatīvajām prasībām. Dalībvalsts iesniedz Komisijai pārskatīto tabulu, kas minēta attiecīgi 17. panta 3. punkta f) apakšpunkta ii) punktā, f) apakšpunkta iii) punktā vai f) apakšpunkta iv) punktā.

6.Komisijas apstiprinājums nav nepieciešams pareizrakstības vai redakcionāliem labojumiem, kuri neietekmē programmas īstenošanu. Dalībvalstis informē Komisiju par šādiem labojumiem.

7.EJZF programmu gadījumā programmu grozījumiem, kas attiecas uz rādītāju ieviešanu, nav vajadzīgs Komisijas apstiprinājums.

20. pants
ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda kopīgs atbalsts

1.ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonds var kopīgi sniegt atbalstu programmām, uz ko attiecas mērķis "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei".

2.ERAF un ESF+ savstarpēji papildinošā veidā un atbilstoši ierobežojumam 10 % apjomā no šo fondu finansējuma katrai programmas prioritātei pilnībā vai daļēji var finansēt darbību, kuras izmaksas ir tiesīgas pretendēt uz atbalstu no otra fonda, pamatojoties uz attiecīgajam fondam piemērojamiem attiecināmības noteikumiem, ar nosacījumu, ka šādas izmaksas ir vajadzīgas darbības īstenošanai.

21. pants
Resursu pārvietošana

1. Dalībvalstis var pieprasīt pārvietot līdz 5 % no programmas finanšu piešķīrumiem no jebkura fonda uz jebkuru citu dalīti pārvaldīto fondu vai uz jebkuru instrumentu, uz ko attiecas tieša vai netieša pārvaldība.

2. Pārvietotos resursus apgūst saskaņā ar tā fonda vai instrumenta noteikumiem, uz kuru resursi ir pārvietoti, un, ja tiek veikta pārvietošana uz instrumentiem, uz ko attiecas tieša vai netieša pārvaldība, attiecīgās dalībvalsts labā.

3.Atbilstoši 1. punktam iesniegtajos pieprasījumos norāda katrā gadā kopējo pārvietoto summu, attiecīgā gadījumā sadalot pa fondiem un pa reģionu kategorijām, tie ir pienācīgi pamatoti un tiem pievieno pārskatīto programmu vai programmas, no kā resursi ir jāpārvieto saskaņā ar 19. pantu, norādot, uz kuru citu fondu vai instrumentu šīs summas ir pārvietotas.

4. Saistītajos programmas grozījumos Komisija var iebilst pret pieprasījumu veikt pārvietošanu, ja tā nelabvēlīgi ietekmē tās programmas mērķu sasniegšanu, no kuras resursi ir jāpārvieto.

5. Pārvietot var tikai turpmāko kalendāro gadu resursus.

II NODAĻA
Teritoriālā attīstība

22. pants
Integrēta teritoriālā attīstība

Dalībvalsts atbalsta integrētu teritoriālo attīstību, īstenojot teritoriālās un vietējās attīstības stratēģijas jebkurā no šādiem veidiem:

(a)integrētas teritoriālās investīcijas;

(b)sabiedrības virzīta vietējā attīstība;

(c)citi teritoriālie rīki, ar ko atbalsta dalībvalsts izstrādātas iniciatīvas investīcijām, kuras plānotas attiecībā uz ERAF atbilstoši 4. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajam politikas mērķim.

23. pants
Teritoriālās stratēģijas

1.Teritoriālajās stratēģijās, kas īstenotas saskaņā ar 22. panta a) vai c) punktu, ir šādi elementi:

(a)stratēģijā iekļautā ģeogrāfiskā teritorija;

(b)teritorijas attīstības vajadzību un potenciāla analīze;

(c)apraksts par integrētu pieeju, kā risināt apzinātās attīstības vajadzības un potenciālu;

(d)apraksts par partneru iesaisti stratēģijas sagatavošanā un īstenošanā saskaņā ar 6. pantu.

Tajās var būt iekļauts arī atbalstāmo darbību saraksts.

2.Teritoriālās stratēģijas izstrādā attiecīgo pilsētas, vietējo vai citu teritoriālo iestāžu vai struktūru atbildībā.

3.Ja atbalstāmo darbību saraksts nav iekļauts teritoriālajā stratēģijā, darbības atlasa vai darbību atlasē iesaistās attiecīgās pilsētas, vietējās vai citas teritoriālās iestādes vai struktūras.

Atlasītās darbības atbilst teritoriālajai stratēģijai.

4.Ja pilsētas, vietējā vai cita teritoriālā iestāde vai struktūra veic uzdevumus, par kuriem atbildīga ir vadošā iestāde, izņemot darbību atlasi, vadošā iestāde attiecīgo iestādi norāda kā starpniekstruktūru.

5.Atbalstu var piešķirt teritoriālo stratēģiju sagatavošanai un izstrādei.

24. pants
Integrētas teritoriālās investīcijas

1.Ja saskaņā ar 23. pantu īstenota stratēģija ietver investīcijas, kas saņem atbalstu no viena vai vairākiem fondiem, no vairāk nekā vienas programmas vai no vairāk nekā vienas programmas prioritātes, darbības var veikt kā integrētas teritoriālās investīcijas ("ITI").

2.Vadošā iestāde nodrošina, ka programmas vai programmu elektroniskā sistēma nodrošina ITI veicinošo darbību, izlaides un rezultātu identifikāciju.

25. pants
Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

1.ERAF, ESF+ un EJZF var atbalstīt sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

2.Dalībvalsts nodrošina, ka sabiedrības virzīta vietējā attīstība:

(a)ir vērsta uz apakšreģionu teritorijām;

(b)tiek īstenota vietējo rīcības grupu vadībā, kuru sastāvā ir publisko un privāto vietējo sociālekonomisko interešu pārstāvji un kuru lēmumu pieņemšanu nekontrolē atsevišķa interešu grupa;

(c)tiek īstenota, izmantojot integrētas stratēģijas saskaņā ar 26. pantu;

(d)atbalsta tīklošanu, novatoriskas iezīmes vietējā kontekstā un attiecīgā gadījumā sadarbību ar citiem teritoriāliem dalībniekiem.

3.Ja atbalsts stratēģijām, kas minētas 2. punkta c) apakšpunktā, ir pieejams no vairāk nekā viena fonda, attiecīgās vadošās iestādes organizē kopīgu uzaicinājumu atlasīt minētās stratēģijas un visiem attiecīgajiem fondiem izveido apvienoto komiteju, kas uzrauga minēto stratēģiju īstenošanu. Attiecīgās vadošās iestādes var izvēlēties vienu no attiecīgajiem fondiem, kas atbalsta visas ar šīm stratēģijām saistītās sagatavošanas, pārvaldības un iedzīvināšanas izmaksas, kas minētas 28. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā.

4.Ja šādas stratēģijas īstenošana ir saistīta ar atbalstu no vairāk nekā viena fonda, attiecīgās vadošās iestādes var izvēlēties vienu no attiecīgajiem fondiem kā galveno fondu.

5.Minētajai stratēģijai piemēro galvenā fonda noteikumus. Citu fondu iestādes pamatojas uz lēmumiem un pārvaldības verifikācijām, ko īstenojusi galvenā fonda kompetentā iestāde.

6.Galvenā fonda iestādes sniedz pārējo fondu iestādēm informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu uzraudzību un maksājumus saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti konkrēta fonda regulā.

26. pants
Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas

1.Attiecīgās vadošās iestādes nodrošina, ka katrā 25. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajā stratēģijā ir noteikti šādi elementi:

(a)ģeogrāfiskā teritorija un populācija, uz ko šī stratēģija attiecas;

(b)sabiedrības iesaistīšanās process minētās stratēģijas izstrādē;

(c)teritorijas attīstības vajadzību un potenciāla analīze;

(d)minētās stratēģijas mērķi, t. sk. izmērāmi rezultātu mērķrādītāji un saistītās plānotās darbības;

(e)pārvaldības, uzraudzības un novērtēšanas pasākumi, kas uzskatāmi parāda vietējās rīcības grupas spēju īstenot minēto stratēģiju;

(f)finanšu plāns, tostarp plānotais piešķīrums no katra fonda un attiecīgās programmas.

2.Attiecīgās vadošās iestādes nosaka šo stratēģiju atlases kritērijus, izveido komiteju šīs atlases veikšanai un apstiprina šīs komitejas izvēlētās stratēģijas.

3.Attiecīgās vadošās iestādes pabeidz stratēģiju atlases pirmo kārtu un nodrošina, ka izraudzītās vietējās rīcības grupas var pildīt savus 27. panta 3. punktā noteiktos uzdevumus 12 mēnešu laikā no attiecīgās programmas apstiprināšanas dienas vai — attiecībā uz stratēģijām, ko atbalsta vairāk nekā viens fonds, — 12 mēnešu laikā no pēdējās attiecīgās programmas apstiprināšanas dienas.

4.Lēmumā, ar ko apstiprina stratēģiju, nosaka katra fonda un attiecīgās programmas piešķīrumu un nosaka pienākumus attiecībā uz programmas vai programmu pārvaldības un kontroles uzdevumiem.

27. pants
Vietējās rīcības grupas

1.Vietējās rīcības grupas izstrādā un īsteno stratēģijas, kas minētas 25. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

2.Vadošās iestādes nodrošina, ka vietējās rīcības grupas vai nu izvēlas vienu partneri no grupas par galveno partneri administratīvās un finanšu lietās, vai arī apvienojas likumīgi izveidotā vienotā struktūrā.

3.Tikai vietējās rīcības grupas veic visus šādus uzdevumus:

(a)veido vietējo dalībnieku spējas izstrādāt un īstenot darbības;

(b)izstrādā nediskriminējošu un pārredzamu atlases procedūru un kritērijus, kas novērš interešu konfliktus un nodrošina, ka neviena atsevišķa interešu grupa nekontrolē atlases lēmumus;

(c)sagatavo un publicē uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus;

(d)atlasa darbības un nosaka atbalsta summu, kā arī iesniedz priekšlikumus struktūrai, kas atbildīga par atbalsttiesīguma galīgo verifikāciju pirms apstiprināšanas;

(e)uzrauga progresu stratēģijas mērķu sasniegšanā;

(f)novērtē stratēģijas īstenošanu.

4.Ja vietējās rīcības grupas veic uzdevumus, uz kuriem neattiecas 3. punkts un par kuriem atbildīga ir vadošā iestāde vai maksājumu aģentūra, šīs vietējās rīcības grupas vadošā iestāde nosaka kā starpniekstruktūras saskaņā ar konkrēta fonda noteikumiem.

5.Vietējā rīcības grupa var būt saņēmējs un īstenot darbības saskaņā ar stratēģiju.

28. pants
Fondu atbalsts sabiedrības virzītai vietējai attīstībai

1.Dalībvalsts nodrošina, ka fondu atbalsts sabiedrības virzītai vietējai attīstībai aptver:

(a)spēju veidošanu un sagatavošanas darbības, ar ko atbalsta stratēģiju izstrādi un īstenošanu nākotnē;

(b)saskaņā ar vietējās attīstības stratēģiju atlasīto darbību, tostarp sadarbības aktivitāšu un to sagatavošanas, īstenošanu;

(c)stratēģijas un tās iedzīvināšanas pārvaldību, uzraudzību un izvērtēšanu.

2.Atbalsts, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, ir attiecināms neatkarīgi no tā, vai stratēģija pēc tam tiek atlasīta finansēšanai.

Atbalsts, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā, nepārsniedz 25 % no stratēģijas kopējā publiskā ieguldījuma.

III NODAĻA
Tehniskā palīdzība

29. pants
Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas

1.Pēc Komisijas iniciatīvas fondi var atbalstīt sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas, komunikācijas, t. sk. korporatīvas komunikācijas par Savienības politiskajām prioritātēm, redzamības un visas administratīvās un tehniskās palīdzības darbības, kas vajadzīgas, lai īstenotu šo regulu, un vajadzības gadījumā darbības ar trešām valstīm.

2.Šādas darbības var aptvert turpmākos un iepriekšējos plānošanas periodos.

3.Komisija izklāsta savus plānus, ja ir paredzētas iemaksas no fondiem saskaņā ar Finanšu regulas [110]. pantu.

4.Atkarībā no nolūka šajā pantā minētās darbības var finansēt vai nu kā darbības, vai administratīvos izdevumus.

30. pants
Dalībvalstu tehniskā palīdzība

1.Pēc dalībvalsts iniciatīvas fondi var atbalstīt darbības, kas var attiekties uz iepriekšējiem un turpmākajiem plānošanas periodiem un ir vajadzīgas minēto fondu efektīvai administrēšanai un izmantošanai.

2.Katrs fonds var atbalstīt tehniskās palīdzības darbības, kas ir atbalsttiesīgas kādā citā fondā.

3.Katrā programmā tehnisko palīdzību piemēro kā prioritāti, kas attiecas uz vienu atsevišķu fondu.

31. pants
Vienotas likmes finansējums dalībvalstu tehniskajai palīdzībai

1.Tehnisko palīdzību katrai programmai atmaksā kā vienotas likmes finansējumu, 2. punktā norādītās procentuālās likmes piemērojot attiecināmajiem izdevumiem, kas iekļauti katrā maksājuma pieteikumā saskaņā ar 85. panta 3. punkta attiecīgi a) vai c) apakšpunktu.

2.Par tehnisko palīdzību atmaksāto fondu līdzekļu procentu likmes ir šādas:

(a)ERAF atbalstam atbilstoši mērķim "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" un Kohēzijas fonda atbalstam: 2,5 %;

(b)ESF+ atbalstam: 4 % un programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punkts: 5 %;

(c)EJZF atbalstam: 6 %;

(d)AMIF, IDF un BMVI atbalstam: 6 %.

3.Interreg programmu tehniskās palīdzības īpašie noteikumi ir izklāstīti ETS regulā.

32. pants
Finansējums, kas nav saistīts ar dalībvalstu tehniskās palīdzības izmaksām

Papildus 31. pantā minētajam dalībvalsts var ierosināt sniegt papildu tehniskās palīdzības darbības nolūkā stiprināt dalībvalstu iestāžu, saņēmēju un attiecīgo partneru spēju, kas vajadzīga fondu efektīvai administrēšanai un izmantošanai.

Atbalstu šādām darbībām nodrošina ar 89. pantā minēto finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām.

IV sadaļa
Uzraudzība, izvērtēšana, komunikācija un redzamība

I NODAĻA
Uzraudzība

33. pants
Uzraudzības komiteja

1.Dalībvalsts izveido komiteju programmas īstenošanas uzraudzībai ("uzraudzības komiteja") trīs mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgajai dalībvalstij paziņots par programmas apstiprināšanas lēmumu.

Dalībvalsts var izveidot atsevišķu uzraudzības komiteju vairāk nekā vienai programmai.

2.Katra uzraudzības komiteja pieņem savu reglamentu.

3.Uzraudzības komiteja tiekas vismaz reizi gadā un pārskata visus jautājumus, kas skar programmas progresu tās mērķu sasniegšanā.

4.Dalībvalsts publicē uzraudzības komitejas reglamentu un visus uzraudzības komitejai paziņotos datus un informāciju 44. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

5.Šā panta 1.–4. punktu nepiemēro programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas [4. panta c) punkta vi) apakšpunkts], un saistītajai tehniskajai palīdzībai.

34. pants
Uzraudzības komitejas sastāvs

1.Dalībvalsts nosaka uzraudzības komitejas sastāvu un nodrošina attiecīgo dalībvalsts iestāžu un starpniekstruktūru, kā arī 6. pantā minēto partneru pārstāvju līdzsvarotu pārstāvību.

Katram uzraudzības komitejas loceklim ir balsstiesības.

Dalībvalsts uzraudzības komitejas locekļu sarakstu publicē 44. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

2.Komisijas pārstāvji uzraudzības komitejas darbā piedalās kā padomdevēji.

35. pants
Uzraudzības komitejas funkcijas

1.Uzraudzības komiteja jo īpaši pārbauda:

(a)progresu programmas īstenošanā un starpposma un galīgo mērķrādītāju sasniegšanā;

(b)jebkurus jautājumus, kas ietekmē programmas veikumu, un minēto jautājumu risināšanas nolūkā veiktos pasākumus;

(c)programmas devumu to problēmu risināšanā, kas apzinātas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos;

(d)ex ante novērtējuma elementus, kas uzskaitīti 52. panta 3. punktā, un stratēģijas dokumentu, kas minēts 53. panta 2. punktā;

(e)progresu, kas panākts, veicot izvērtējumus, izvērtējumu kopsavilkumus un jebkādus turpmākos pasākumus, kas noteikti pēc secinājumu pieņemšanas;

(f)komunikācijas un redzamības darbību īstenošanu;

(g)progresu, kas panākts, īstenojot stratēģiski svarīgas darbības (attiecīgā gadījumā);

(h)veicinošo nosacījumu izpildi un to piemērošanu visā plānošanas periodā;

(i)progresu publiskā sektora iestāžu un saņēmēju administratīvo spēju veidošanā (attiecīgā gadījumā).

2.Uzraudzības komiteja apstiprina:

(a)metodoloģiju un kritērijus, kas izmantoti darbību atlasē, t. sk. jebkādas to izmaiņas, pēc apspriešanās ar Komisiju saskaņā ar 67. panta 2. punktu, neskarot 27. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu;

(b)gada veikuma ziņojumus par programmām, ko atbalsta no EJZF, AMIF, IDF un BMVI, kā arī galīgo veikuma ziņojumu par programmām, ko atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda;

(c)izvērtēšanas plānu un visus tā grozījumus;

(d)jebkuru vadošās iestādes priekšlikumu grozīt programmu, tostarp saistībā ar pārvietojumiem atbilstoši 19. panta 5. punktam un 21. pantam.

36. pants
Ikgadējā veikuma izvērtēšana 

1.Starp Komisiju un katru dalībvalsti organizē ikgadēju izvērtēšanas sanāksmi nolūkā pārbaudīt katras programmas veikumu.

Ikgadējo izvērtēšanas sanāksmi vada Komisija vai — pēc dalībvalsts lūguma — to kopīgi vada dalībvalsts un Komisija.

2.Attiecībā uz programmām, kuras atbalsta no AMIF, IDF un BMVI, izvērtēšanas sanāksmi organizē vismaz divas reizes plānošanas periodā.

3.Attiecībā uz programmām, kuras atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda, dalībvalsts ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms ikgadējās izvērtēšanas sanāksmes sniedz Komisijai informāciju par 35. panta 1. punktā uzskaitītajiem elementiem.

Programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas [4. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punkts], sniedzamo informāciju ierobežo tikai uz 35. panta 1. punkta a), b), e), f) un h) apakšpunktu.

4.Ikgadējās izvērtēšanas sanāksmes iznākumu fiksē saskaņotajā protokolā.

5.Dalībvalsts turpina risināt Komisijas izvirzītos jautājumus un trīs mēnešu laikā informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem.

6.Attiecībā uz programmām, kuras atbalsta no EJZF, AMIF, IDF un BMVI, dalībvalsts iesniedz gada veikuma ziņojumu saskaņā ar konkrētu fondu regulām.

37. pants
Datu nosūtīšana

1.Vadošā iestāde Komisijai elektroniski nosūta kumulatīvus datus par katru programmu līdz katra gada 31. janvārim, 31. martam, 31. maijam, 31. jūlijam, 30. septembrim un 30. novembrim saskaņā ar VII pielikumā norādīto paraugu.

Pirmās nosūtīšanas termiņš ir 2022. gada 31. janvāris un pēdējās — 2030. gada 31. janvāris.

Programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punkts, datus nosūta katru gadu līdz 30. novembrim.

2.Datus sadala pa katras prioritātes konkrētajiem mērķiem un pa reģionu kategorijām, un tie attiecas uz šādiem datiem:

(a)atlasīto darbību skaits, to kopējās attiecināmās izmaksas, iemaksas no fondiem un kopējie attiecināmie izdevumi, ko saņēmēji ir paziņojuši vadošajai iestādei, visus datus iedalot pa intervences veidiem;

(b)izlaides un rezultātu rādītāju vērtības attiecībā uz atlasītajām darbībām un ar darbībām sasniegtās vērtības.

3.Attiecībā uz finanšu instrumentiem datus sniedz arī par šādiem elementiem:

(a)attiecināmie izdevumi pa finanšu produktu veidiem;

(b)pārvaldības izmaksas un maksas, kas deklarētas kā attiecināmie izdevumi;

(c)privātā un publiskā sektora pa finanšu produktu veidiem sadalīta resursu summa, kas mobilizēta papildus fondiem;

(d)procenti un citi ieņēmumi no atbalsta, kas no fondiem iemaksāts finanšu instrumentos, kā norādīts 54. pantā, un resursi, kas attiecināmi uz atbalstu no fondiem, kā norādīts 56. pantā.

4.Saskaņā ar šo pantu iesniegtie dati ir ticami un atjaunināti tā mēneša beigās, kas ir pirms iesniegšanas mēneša.

5.Vadošā iestāde publicē visus Komisijai nosūtītos datus 44. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

6.Lai noteiktu veidni, kas izmantojama šā panta īstenošanai, attiecībā uz programmām, ko atbalsta no EJZF, Komisija saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru pieņem īstenošanas aktu.

38. pants
Galīgais veikuma ziņojums

1.Attiecībā uz programmām, kuras atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda, katra vadošā iestāde Komisijai līdz 2031. gada 15. februārim iesniedz programmas galīgo veikuma ziņojumu.

2.Galīgajā veikuma ziņojumā novērtē programmas mērķu sasniegšanu, pamatojoties uz 35. panta 1. punktā uzskaitītajiem elementiem, izņemot 35. panta 1. punkta d) apakšpunktā norādīto informāciju.

3.Komisija pārbauda galīgo veikuma ziņojumu un informē vadošo iestādi par visiem apsvērumiem piecu mēnešu laikā no galīgā veikuma ziņojuma saņemšanas dienas. Ja šādi apsvērumi tiek sniegti, vadošā iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju saistībā ar šiem apsvērumiem un attiecīgā gadījumā trīs mēnešu laikā informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem. Komisija informē dalībvalsti par ziņojuma akceptēšanu.

4.Vadošā iestāde galīgos veikuma ziņojumus publicē 44. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

5.Lai nodrošinātu vienādus šā panta īstenošanas nosacījumus, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka galīgā veikuma ziņojuma veidni. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 108. pantā norādīto konsultēšanās procedūru.

II NODAĻA
Izvērtēšana

39. pants
Dalībvalsts sagatavoti izvērtējumi

1.Vadošā iestāde veic programmas izvērtēšanu. Katrā izvērtējumā novērtē programmas rezultativitāti, efektivitāti, relevantumu, saskaņotību un ES pievienoto vērtību ar mērķi uzlabot programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti.

2. Turklāt vadošā iestāde līdz 2029. gada 30. jūnijam izvērtē katru programmu, lai novērtētu tās ietekmi.

3.Vadošā iestāde novērtēšanu uztic funkcionāli neatkarīgiem ekspertiem.

4.Vadošā iestāde vai dalībvalsts nodrošina vajadzīgās procedūras, lai sagatavotu un savāktu izvērtējumiem vajadzīgos datus.

5.Vadošā iestāde vai dalībvalsts izstrādā izvērtēšanas plānu. Minētais izvērtēšanas plāns var attiekties uz vairāk nekā vienu programmu. Attiecībā uz AMIF, IDF un BMVI šajā plānā ietver vidusposma izvērtējumu, kas jāpabeidz līdz 2024. gada 31. martam.

6.Vadošā iestāde izvērtēšanas plānu uzraudzības komitejai iesniedz ne vēlāk kā vienu gadu pēc programmas apstiprināšanas.

7.Vadošā iestāde visus izvērtējumus publicē 44. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

40. pants
Komisijas sagatavots izvērtējums

1.Komisija līdz 2024. gada beigām veic vidusposma izvērtējumu, lai pārbaudītu katra fonda rezultativitāti, efektivitāti, relevantumu, saskaņotību un ES pievienoto vērtību. Komisija var izmantot visu saistīto informāciju, kas jau ir pieejama saskaņā ar Finanšu regulas [128]. pantu.

2.Komisija līdz 2031. gada 31. decembrim veic retrospektīvu izvērtējumu, lai pārbaudītu katra fonda rezultativitāti, efektivitāti, relevantumu, saskaņotību un ES pievienoto vērtību.

III NODAĻA
Redzamība, pārredzamība un komunikācija

I iedaļa
Fondu sniegtā atbalsta redzamība

41. pants
Redzamība

Katra dalībvalsts nodrošina:

(a)atbalsta redzamību visās aktivitātēs, kas saistītas ar fondu atbalstītajām darbībām, īpašu uzmanību pievēršot stratēģiskas nozīmes darbībām;

(b)komunikāciju ar Savienības pilsoņiem par fondu nozīmi un sasniegumiem, izmantojot vienotu tīmekļa portālu, kas nodrošina piekļuvi visām programmām, kurās iesaistīta attiecīgā dalībvalsts.

42. pants
Savienības emblēma

Dalībvalstis, vadošās iestādes un saņēmēji, veicot redzamības, pārredzamības un komunikācijas aktivitātes, izmanto Eiropas Savienības emblēmu saskaņā ar VIII pielikuma noteikumiem.

43. pants
Komunikācijas koordinatori un tīkli

1.Katra dalībvalsts norāda komunikācijas koordinatoru attiecībā uz redzamības, pārredzamības un komunikācijas aktivitātēm saistībā ar atbalstu no fondiem, tostarp programmām, uz kurām attiecas mērķis "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg), ja vadošā iestāde atrodas minētajā dalībvalstī. Komunikācijas koordinators koordinē dažādu programmu komunikācijas un redzamības pasākumus.

Komunikācijas koordinators redzamības, pārredzamības un komunikācijas aktivitātēs iesaista šādas struktūras:

(a)Eiropas Komisijas pārstāvniecības un Eiropas Parlamenta biroji dalībvalstīs; kā arī Europe Direct informācijas centri un citi tīkli; izglītības un pētniecības iestādes;

(b)citi attiecīgie partneri un struktūras.

2.Katra vadošā iestāde norāda komunikācijas koordinatoru katrai programmai ("programmas komunikācijas koordinators").

3.Komisija vada tīklu, kurā ietilpst komunikācijas koordinatori, programmu komunikācijas koordinatori un Komisijas pārstāvji, kas apmainās ar informāciju par redzamības, pārredzamības un komunikācijas aktivitātēm.

II iedaļa
Fondu īstenošanas pārredzamība un informēšana par programmām

44. pants
Vadošās iestādes pienākumi

1.Vadošā iestāde nodrošina, ka sešu mēnešu laikā pēc programmas apstiprināšanas ir izveidota tīmekļa vietne, kurā pieejama informācija par tās atbildībā esošajām programmām, kura aptver programmas mērķus, aktivitātes, pieejamās finansēšanas iespējas un rezultātus.

2.Vadošā iestāde ne vēlāk kā vienu mēnesi, pirms tiek izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē publicē īsu kopsavilkumu par plānotajiem un publicētajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, norādot šādu informāciju:

(a)ģeogrāfiskais apgabals, uz ko attiecas uzaicinājums iesniegt priekšlikumus;

(b)attiecīgais politikas mērķis vai konkrētais mērķis;

(c)atbalsttiesīgo pretendentu veids;

(d)atbalsta kopējā summa attiecīgajā uzaicinājumā;

(e)uzaicinājuma sākuma un beigu datums.

3.Vadošā iestāde to darbību sarakstu, kuras atlasītas atbalsta saņemšanai no fondiem, dara publiski pieejamu tīmekļa vietnē vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām un atjaunina šo sarakstu vismaz reizi trijos mēnešos. Katrai darbībai piešķir unikālu kodu. Sarakstā iekļauj šādu informāciju:

(a)juridisko personu gadījumā — saņēmēja nosaukums;

(b)ja saņēmējs ir fiziska persona — vārds un uzvārds;

(c)EJZF darbībām, kas saistītas ar zvejas kuģi — Savienības zvejas flotes reģistra identifikācijas numurs, kas minēts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2017/218 44 ;

(d)darbības nosaukums;

(e)darbības mērķis un rezultāti;

(f)darbības uzsākšanas datums;

(g)darbības paredzamais vai faktiskais pabeigšanas datums;

(h)darbības kopējās izmaksas;

(i)attiecīgais fonds;

(j)attiecīgais konkrētais mērķis;

(k)Savienības līdzfinansējuma likme;

(l)atrašanās vietas indikators vai ģeolokācijas dati par attiecīgo darbību un valsti;

(m)mobilajām darbībām vai darbībām, kas aptver vairākas darbības vietas —saņēmēja atrašanās vieta, ja saņēmējs ir juridiska persona, vai reģions NUTS 2 līmenī, ja saņēmējs ir fiziska persona;

(n)darbības intervences veids saskaņā ar 67. panta 3. punkta g) apakšpunktu.

Pirmās daļas b), c) un k) apakšpunktā minēto informāciju izņem no tīmekļa vietnes divus gadus pēc dienas, kad informācija sākotnēji publicēta šajā tīmekļa vietnē.

Attiecībā uz programmām, kurām piešķirts atbalsts no EJZF, pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētos datus publicē tikai tad, ja šāda publicēšana atbilst valsts tiesību aktiem par personas datu aizsardzību.

4.Šā panta 2. un 3. punktā minēto informāciju tīmekļa vietnē publicē atvērtā, mašīnlasāmā formātā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/98/EK 45 5. panta 1. punktā, tādējādi ļaujot informāciju šķirot, meklēt, izvilkt, salīdzināt un atkalizmantot.

5.Vadošā iestāde pirms publicēšanas informē saņēmējus par to, ka informācija tiks publiskota saskaņā ar šo pantu.

6.Vadošā iestāde nodrošina, ka visi informatīvie un publicitātes materiāli, tostarp saņēmēju līmenī, pēc pieprasījuma tiek darīti pieejami Savienības iestādēm, struktūrām vai aģentūrām un ka Savienībai saskaņā ar VIII pielikumu tiek piešķirta neekskluzīva un neatsaucama licence bez autoratlīdzības izmantot šādus materiālus un visas ar tiem saistītās iepriekš pastāvējušās tiesības.

45. pants
Saņēmēju pienākumi

1.Saņēmēji un struktūras, kuras īsteno finanšu instrumentus, atzīst atbalstu, kas no fondiem piešķirts darbībai, tostarp resursus, ko atkalizmanto saskaņā ar 56. pantu, un šādā nolūkā:

(a)saņēmēja profesionālajā tīmekļa vietnē vai sociālo plašsaziņas līdzekļu vietnēs, ja šādas vietnes ir, publicē īsu un ar atbalsta apjomu samērīgu aprakstu par darbību, tostarp tās mērķiem un rezultātiem, un uzsver no Savienības saņemto finansiālo atbalstu;

(b)ar darbības īstenošanu saistītajos dokumentos un informatīvajos materiālos, ko izplata sabiedrībai vai dalībniekiem, sniedz pamanāmu paziņojumu, kurā uzsver no fondiem saņemto atbalstu;

(c)tiklīdz sākas darbību faktiskā īstenošana, kas ietver materiālas investīcijas vai aprīkojuma iegādi, publiskā vietā uzstāda plāksnes vai informācijas stendus par:

i)darbībām, kurām piešķirts atbalsts no ERAF un Kohēzijas fonda un kuru kopējās izmaksas pārsniedz 500 000 EUR;

ii)darbībām, kurām piešķirts atbalsts no ESF+, EJZF, IDF, AMIF un BMVI un kuru kopējās izmaksas pārsniedz 100 000 EUR;

(d)par darbībām, uz kurām neattiecas c) apakšpunkts, publiskā vietā uzstāda vismaz vienu drukātu vai elektronisku paziņojumu, kura minimālais izmērs ir A3 un kurā norādīta informācija par darbību un uzsvērts no fondiem saņemtais atbalsts;

(e)par stratēģiskas nozīmes darbībām un darbībām, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 10 000 000 EUR, organizē informatīvu pasākumu un savlaicīgi iesaista Komisiju un atbildīgo vadošo iestādi.

Šī prasība neattiecas uz darbībām, kurām atbalsts piešķirts saskaņā ar ESF+ regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punktā noteikto konkrēto mērķi.

2.Attiecībā uz mazo projektu fondiem saņēmējs nodrošina, ka galasaņēmēji izpilda 1. punktā noteiktās prasības.

Attiecībā uz finanšu instrumentiem saņēmējs nodrošina, ka galasaņēmēji izpilda 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības.

3.Ja saņēmējs neizpilda 42. pantā vai šā panta 1. un 2. punktā noteiktos pienākumus, dalībvalsts piemēro finansiālu korekciju, anulējot līdz pat 5 % no atbalsta, kas no fondiem piešķirts attiecīgajai darbībai.

V sadaļa
Finansiāls atbalsts no fondiem

I NODAĻA
Savienības iemaksu veidi

46. pants
Programmām paredzēto Savienības iemaksu veidi

Savienība iemaksas var veikt jebkurā no šādiem veidiem:

(a)89. pantā paredzētais finansējums, kas nav saistīts ar attiecīgo darbību izmaksām un kas pamatojas uz kādu no šādiem elementiem:

i)nosacījumu izpilde;

ii)rezultātu sasniegšana;

(b)to attiecināmo izmaksu atlīdzināšana, kas faktiski radušās saņēmējiem vai publiskās un privātās partnerības darbību privātā sektora partneriem un apmaksātas darbību īstenošanas gaitā;

(c)88. pantā paredzētās vienības izmaksas, kas sedz visu vai atsevišķu konkrētu kategoriju attiecināmās izmaksas un ir skaidri noteiktas iepriekš, norādot summu par vienību;

(d)88. pantā paredzētie fiksētas summas maksājumi, kas vispārēji sedz visu vai atsevišķu konkrētu kategoriju attiecināmās izmaksas un ir skaidri noteikti iepriekš;

(e)88. pantā paredzētais vienotas likmes finansējums, kas sedz konkrētu kategoriju attiecināmās izmaksas un ir skaidri noteikts iepriekš, piemērojot procentuālu likmi;

(f)šā panta a)–e) punktā minēto iemaksu veidu kombinācija.

II NODAĻA
Dalībvalstu atbalsta veidi

47. pants
Atbalsta veidi

Dalībvalstis iemaksas no fondiem izmanto, lai sniegtu saņēmējiem atbalstu, kas izpaužas kā dotācijas, finanšu instrumenti vai prēmijas, vai šo veidu kombinācija.

I iedaļa
Dotāciju veidi

48. pants
Dotāciju veidi

1.Dotācijas, ko dalībvalstis piešķir saņēmējiem, var būt kādā no šādiem veidiem:

(a)to attiecināmo izmaksu atlīdzināšana, kas faktiski radušās saņēmējam vai publiskās un privātās partnerības darbību privātā sektora partnerim un apmaksātas darbību īstenošanas gaitā, ietverot iemaksas natūrā un nolietojuma izmaksas;

(b)vienības izmaksas;

(c)fiksētas summas maksājumi;

(d)vienotas likmes finansējums;

(e)šā punkta a)–d) apakšpunktā minēto veidu kombinācija ar nosacījumu, ka ikviens no dotācijas veidiem sedz atšķirīgas kategorijas izmaksas vai tiek izmantots atšķirīgiem projektiem, kas veido daļu no darbības, vai secīgiem darbības posmiem.

Ja darbības kopējās izmaksas nepārsniedz 200 000 EUR, iemaksas no ERAF, ESF+, AMIF, IDF un BMVI saņēmējam sniedz vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu vai vienotas likmes finansējuma veidā, izņemot darbības, kurām sniegtais atbalsts ir uzskatāms par valsts atbalstu. Ja izmanto vienotas likmes finansējumu, tikai to kategoriju izmaksas, kurām piemēro vienotu likmi, var atlīdzināt saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu.

Turklāt dalībniekiem apmaksātos ar komandējumiem saistītos izdevumus un izmaksātās algas var atlīdzināt saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu.

2.Šā panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minēto veidu dotāciju summas nosaka vienā no šādiem veidiem:

(a)saskaņā ar taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi, kuras pamatā ir:

i) statistikas dati, cita objektīva informācija vai eksperta slēdziens;

ii) pārbaudīti atsevišķu saņēmēju vēsturiskie dati;

iii) atsevišķu saņēmēju parastās izmaksu uzskaites prakses piemērošana;

(b)saskaņā ar budžeta projektu, kuru izstrādā katrā atsevišķā gadījumā un kuru iepriekš apstiprinājusi struktūra, kas atlasa darbību, ja darbības kopējās izmaksas nepārsniedz 200 000 EUR;

(c)saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem piemēro atbilstošās vienības izmaksas, fiksētas summas maksājumus un vienotās likmes, kas Savienības politikas virzienos ir piemērojamas līdzīga veida darbībai;

(d)saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem piemēro atbilstošās vienības izmaksas, fiksētas summas maksājumus un vienotās likmes, kas piemērojamas atbilstīgi dotāciju shēmām, kuras pilnībā finansē dalībvalsts, līdzīga veida darbībai;

(e)izmantojot vienotas likmes un īpašas metodes, kas noteiktas ar šo regulu vai ar konkrētu fondu regulām.

49. pants
Vienotas likmes finansējums netiešajām izmaksām attiecībā uz dotācijām

Ja darbības netiešo izmaksu segšanai izmanto vienotu likmi, tā pamatojas uz vienu no šādām likmēm:

(a)vienota likme līdz 7 % apmērā no attiecināmajām tiešajām izmaksām, neprasot attiecīgajai dalībvalstij veikt nekādu aprēķinu piemērojamās likmes noteikšanai;

(b)vienota likme līdz 15 % apmērā no attiecināmajām tiešajām personāla izmaksām, neprasot attiecīgajai dalībvalstij veikt nekādu aprēķinu piemērojamās likmes noteikšanai;

(c)vienota likme līdz 25 % apmērā no attiecināmajām tiešajām izmaksām ar nosacījumu, ka likmi aprēķina saskaņā ar 48. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

Turklāt gadījumā, ja dalībvalsts ir aprēķinājusi vienotu likmi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 5. punkta a) apakšpunktu, minēto vienoto likmi var izmantot līdzīgai darbībai c) apakšpunkta piemērošanas nolūkā.

50. pants
Tiešās personāla izmaksas attiecībā uz dotācijām

1.Darbības tiešās personāla izmaksas var aprēķināt, izmantojot vienotu likmi līdz 20 % apmērā no tiešajām izmaksām, kas nav minētās darbības tiešās personāla izmaksas, neprasot attiecīgajai dalībvalstij veikt nekādu aprēķinu piemērojamās likmes noteikšanai, ar nosacījumu, ka darbības tiešās izmaksas neietver publiskus būvdarbu līgumus vai piegādes vai pakalpojumu līgumus, kuru vērtība pārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES  46 4. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES  47 15. pantā noteiktās robežvērtības.

Attiecībā uz AMIF, IDF un BMVI visas izmaksas, uz kurām attiecas publiskais iepirkums, un minētās darbības tiešās personāla izmaksas izslēdz no vienotās likmes aprēķina bāzes.

2.Lai noteiktu tiešās personāla izmaksas, stundas likmi var aprēķināt vienā no šādiem veidiem:

(a)jaunākās dokumentētās darbaspēka gada bruto izmaksas dalot ar 1720 stundām attiecībā uz personām, kas strādā pilnu slodzi, vai ar atbilstīgu proporcionālu daļu no 1720 stundām attiecībā uz personām, kas strādā nepilnu slodzi;

(b)jaunākās dokumentētās darbaspēka mēneša bruto izmaksas dalot ar attiecīgās personas mēneša darba laiku saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kas minēts darba līgumā.

3.Ja piemēro stundas likmi, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punktu, kopējais deklarēto stundu skaits uz vienu personu attiecīgā gadā vai mēnesī nepārsniedz minētās stundas likmes aprēķinos izmantoto stundu skaitu.

4.Ja darbaspēka gada bruto izmaksas nav pieejamas, tās var iegūt no pieejamajām dokumentētajām darbaspēka bruto izmaksām vai no darba līguma, tās pienācīgi koriģējot 12 mēnešu periodam.

5.Personāla izmaksas, kas attiecas uz fiziskām personām, kuras, strādājot ar nepilnu slodzi, veic uzdevumu saistībā ar darbību, var aprēķināt kā fiksētu procentuālo daļu no darbaspēka bruto izmaksām atbilstīgi saistībā ar darbību mēnesī nostrādātā laika fiksētai procentuālajai daļai, bez pienākuma izveidot atsevišķu darba laika reģistrēšanas sistēmu. Darba devējs darbiniekiem sagatavo dokumentu, kurā noteikta minētā fiksētā procentuālā daļa.

51. pants
Vienotas likmes finansējums attiecināmajām izmaksām, kuras nav tiešās personāla izmaksas, attiecībā uz dotācijām

1.Vienotu likmi līdz 40 % apmērā no attiecināmajām tiešajām personāla izmaksām var izmantot, lai segtu darbības atlikušās attiecināmās izmaksas. Dalībvalstij netiek prasīts veikt aprēķinu piemērojamās likmes noteikšanai.

2.Saistībā ar darbībām, kurām piešķirts atbalsts no AMIF, IDF, BMVI, ESF+ un ERAF, dalībniekiem izmaksātās algas un apmaksātos ar komandējumiem saistītos izdevumus uzskata par papildu attiecināmajām izmaksām, kas nav iekļautas vienotajā likmē.

3.Šā panta 1. punktā minēto vienoto likmi nepiemēro personāla izmaksām, kas aprēķinātas, pamatojoties uz vienotu likmi, kā minēts 50. panta 1. punktā.

II iedaļa
Finanšu instrumenti

52. pants
Finanšu instrumenti

1.Vadošās iestādes var veikt iemaksas no vienas vai vairākām programmām finanšu instrumentos, kuri izveidoti valsts, reģionālā, starpvalstu vai pārrobežu līmenī, kurus pārvalda vadošā iestāde vai vadošās iestādes atbildībā un kuri palīdz sasniegt konkrētos mērķus.

2.Finanšu instrumenti sniedz atbalstu galasaņēmējiem tikai jaunām investīcijām, kuras uzskata par finansiāli dzīvotspējīgām, piemēram, tādām, kas radīs ieņēmumus vai ietaupījumus, un kurām nav atrasts pietiekams finansējums no tirgus avotiem.

3.Atbalsts no fondiem, izmantojot finanšu instrumentus, pamatojas uz ex ante novērtējumu, kas izstrādāts vadošās iestādes atbildībā. Ex ante novērtējumu pabeidz, pirms vadošās iestādes pieņem lēmumu veikt iemaksas no programmas finanšu instrumentos.

Ex ante novērtējums ietver vismaz šādus elementus:

(a)summa, ko ierosināts iemaksāt no programmas finanšu instrumentā, un paredzamais sviras efekts;

(b)finanšu produkti, ko ierosināts piedāvāt, tostarp iespēja, ka būs vajadzīga atšķirīga attieksme pret investoriem;

(c)ierosinātā galasaņēmēju mērķgrupa;

(d)paredzamais finanšu instrumenta ieguldījums konkrēto mērķu sasniegšanā.

Ex ante novērtējumu var pārskatīt vai atjaunināt, un tas var attiekties uz visu dalībvalsts teritoriju vai tās daļu un pamatoties uz esošiem vai atjauninātiem ex ante novērtējumiem.

4.Atbalstu galasaņēmējiem var kombinēt ar jebkāda veida Savienības iemaksām, tostarp no tā paša fonda, un tas var attiekties uz to pašu izdevumu pozīciju. Šādā gadījumā no fondiem saņemto finanšu instrumenta atbalstu, kas ir daļa no finanšu instrumenta darbības, nedeklarē Komisijai nolūkā saņemt cita veida atbalstu, atbalstu no cita fonda vai cita Savienības instrumenta.

5.Finanšu instrumentus var kombinēt ar papildu atbalstu no programmas dotāciju veidā kā vienotu finanšu instrumenta darbību vienā finansēšanas nolīgumā, ja abus atšķirīgos atbalsta veidus sniedz struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu. Šādā gadījumā minētajai vienotajai finanšu instrumenta darbībai piemēro finanšu instrumentiem piemērojamos noteikumus.

6.Ja tiek sniegts kombinēts atbalsts saskaņā ar 4. un 5. punktu, nodrošina atsevišķu uzskaiti par katru atbalsta avotu.

7.Visu kombinētā atbalsta veidu summa nepārsniedz attiecīgās izdevumu pozīcijas kopējo summu. Dotācijas nav izmantojamas no finanšu instrumentiem saņemtā atbalsta atlīdzināšanai. Finanšu instrumenti nav izmantojami dotāciju priekšfinansēšanai.

53. pants
Finanšu instrumentu īstenošana

1.Finanšu instrumenti, ko pārvalda vadošā iestāde, var sniegt vienīgi aizdevumus vai garantijas. Vadošā iestāde stratēģijas dokumentā izklāsta noteikumus un nosacījumus iemaksām no programmas finanšu instrumentā, ietverot visus IX pielikumā noteiktos elementus.

2.Finanšu instrumentu, ko pārvalda vadošās iestādes atbildībā, var izveidot kā vienu no šādiem:

(a)programmas līdzekļu investīcijas juridiskās personas kapitālā;

(b)atsevišķi finanšu vai fiduciāro kontu bloki iestādē.

Vadošā iestāde izraugās struktūru, kas īsteno finanšu instrumentu.

Ja struktūra, ko izraudzījusies vadošā iestāde, īsteno līdzdalības fondu, minētā struktūra var papildus izraudzīties citas struktūras īpaša fonda īstenošanai.

3.Noteikumus un nosacījumus iemaksām no programmas finanšu instrumentos, kas īstenoti saskaņā ar 2. punktu, izklāsta finansēšanas nolīgumos starp:

(a)vadošās iestādes pienācīgi pilnvarotiem pārstāvjiem un struktūru, kas īsteno līdzdalības fondu, attiecīgā gadījumā;

(b)vadošās iestādes pienācīgi pilnvarotiem pārstāvjiem vai, attiecīgā gadījumā, struktūru, kas īsteno līdzdalības fondu, un struktūru, kas īsteno īpašu fondu.

‎Minētajos finansēšanas nolīgumos ietver visus IX pielikumā noteiktos elementus.

4.Vadošās iestādes finansiālā atbildība nepārsniedz summu, ko vadošā iestāde paredzējusi finanšu instrumentam attiecīgajos finansēšanas nolīgumos.

5.Struktūras, kas īsteno attiecīgos finanšu instrumentus, vai — saistībā ar garantijām — struktūra, kas sniedz attiecīgos aizdevumus, atlasa galasaņēmējus, ņemot vērā programmas mērķus un investīciju potenciālo finansiālo dzīvotspēju, kas pamatota uzņēmējdarbības plānā vai līdzvērtīgā dokumentā. Galasaņēmēju atlases process ir pārredzams, pamatots ar darbības būtību un nedrīkst izraisīt interešu konfliktu.

6.Valsts līdzfinansējumu programmai var nodrošināt vai nu vadošā iestāde, vai līdzdalības fondu līmenī, vai īpašo fondu līmenī, vai ar investīcijām galasaņēmēju līmenī saskaņā ar konkrēta fonda noteikumiem. Ja valsts līdzfinansējums tiek nodrošināts ar investīcijām galasaņēmēju līmenī, struktūra, kas īsteno finanšu instrumentus, glabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina pamatā esošo izdevumu attiecināmību.

7.Vadošā iestāde, pārvaldot finanšu instrumentu atbilstīgi 2. punktam, vai struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu, pārvaldot finanšu instrumentu atbilstīgi 3. punktam, veic atsevišķu uzskaiti vai uztur uzskaites kodu katrai prioritātei un katrai reģionu kategorijai par katru iemaksu no programmas un atsevišķi par līdzekļiem, kas minēti attiecīgi 54. un 56. pantā.

54. pants
Procenti un citi ieņēmumi no atbalsta, kas no fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem

1.Atbalstu, kas no fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem, ievieto procentus nesošos kontos finanšu iestādēs, kuru domicils ir dalībvalstīs, un pārvalda saskaņā ar aktīvu finanšu līdzekļu pārvaldību un pareizu finanšu pārvaldību.

2.Procentus un citus ieņēmumus, kuri saistāmi ar atbalstu, kas no fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem, izmanto tādam pašam mērķim vai tādiem pašiem mērķiem kā sākotnējo atbalstu no fondiem vai nu tajā pašā finanšu instrumentā, vai — pēc finanšu instrumenta likvidācijas — citos finanšu instrumentos vai citos atbalsta veidos līdz attiecināmības perioda beigām.

3.Tos 2. punktā minētos procentus un citus ieņēmumus, kurus neizmanto saskaņā ar minēto tiesību normu, atskaita no attiecināmajiem izdevumiem.

55. pants
Atšķirīga attieksme pret investoriem

1.Atbalstu, kas no fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem un investēts galasaņēmēju līmenī, kā arī jebkāda veida ienākumus no šīm investīcijām, kuri saistāmi ar atbalstu no fondiem, var izmantot, lai nodrošinātu atšķirīgu attieksmi pret investoriem, kuri darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principu, šādam nolūkam izmantojot atbilstošu riska un peļņas sadali. 

2.Šādas atšķirīgas attieksmes līmenis nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai radītu stimulus piesaistīt privātā sektora resursus, un kas noteikts vai nu konkurenciālā procesā, vai neatkarīgā novērtējumā. 

56. pants
Ar atbalstu no fondiem saistāmo līdzekļu atkalizmantošana

1. Līdzekļus, kas pirms attiecināmības perioda beigām iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos no investīcijām galasaņēmēju līmenī vai no to līdzekļu atbrīvošanas, kas rezervēti saskaņā ar garantijas līgumiem, tostarp atmaksāto kapitālu un jebkāda veida ienākumus, kuri saistāmi ar atbalstu no fondiem, atkalizmanto tajā pašā finanšu instrumentā vai citos finanšu instrumentos turpmākām investīcijām galasaņēmēju līmenī saskaņā ar to pašu konkrēto mērķi vai tiem pašiem konkrētajiem mērķiem, kā arī pārvaldības izmaksām un maksām, kas saistītas ar šādām turpmākām investīcijām.

2. Dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka līdzekļus, kas minēti 1. punktā un iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos, vismaz astoņus gadus pēc attiecināmības perioda beigām atkalizmanto saskaņā ar tās programmas vai to programmu politiskajiem mērķiem, saskaņā ar kurām tie tika izveidoti, vai nu tajā pašā finanšu instrumentā vai — pēc šo līdzekļu izņemšanas no finanšu instrumenta — citos finanšu instrumentos vai citos atbalsta veidos.

III NODAĻA
Attiecināmības noteikumi

57. pants
Attiecināmība

1.Izdevumu attiecināmību nosaka, pamatojoties uz valsts noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šajā regulā vai konkrētu fondu regulās, vai pamatojoties uz šo regulu vai konkrētu fondu regulām, ir paredzēti īpaši noteikumi.

2.Izdevumi ir attiecināmi nolūkā saņemt iemaksas no fondiem, ja tie saņēmējam vai publiskās un privātās partnerības darbību privātā sektora partnerim radušies un apmaksāti darbību īstenošanas gaitā laikposmā no dienas, kad programma iesniegta Komisijai, vai no 2021. gada 1. janvāra — atkarībā no tā, kurš no minētajiem datumiem ir agrāk, — līdz 2029. gada 31. decembrim.

Attiecībā uz izmaksām, kas tiek atlīdzinātas saskaņā ar 48. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, darbības, kas veido atlīdzināšanas pamatu, īsteno laikposmā no dienas, kad programma iesniegta Komisijai, vai no 2021. gada 1. janvāra — atkarībā no tā, kurš no minētajiem datumiem ir agrāk, — līdz 2029. gada 31. decembrim.

3.ERAF izdevumus, kas saistīti ar darbībām, kuras aptver vairākas 102. panta 2. punktā noteiktās reģionu kategorijas dalībvalstī, proporcionāli sadala starp attiecīgajām reģionu kategorijām, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.

Ar ESF+ darbībām saistītie izdevumi palīdz sasniegt programmas konkrētos mērķus.

4.Visu darbību vai tās daļu var īstenot ārpus dalībvalsts, tostarp ārpus Savienības, ja šī darbība veicina programmas mērķu sasniegšanu.

5.Attiecībā uz dotācijām, ko piešķir 48. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajos veidos, izdevumi, kas ir attiecināmi nolūkā saņemt iemaksas no fondiem, ir vienādi ar summām, kas aprēķinātas saskaņā ar 48. panta 2. punktu. 

6.Darbības atbalsta saņemšanai no fondiem neatlasa, ja tās ir faktiski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms vadošajai iestādei ir iesniegts pieteikums par finansējumu atbilstoši programmai, neatkarīgi no tā, vai ir veikti visi saistītie maksājumi.

7.Izdevumi, kas kļūst attiecināmi programmas grozījumu rezultātā, ir attiecināmi no dienas, kad Komisijai iesniegts attiecīgs pieprasījums.

Tas notiek gadījumā, ja programmā iekļauj jaunu intervences veidu, kas attiecībā uz ERAF un Kohēzijas fondu minēts I pielikuma 1. tabulā vai attiecībā uz AMIF, IDF un BMVI — konkrētu fondu regulās.

Ja programmu groza, lai reaģētu uz dabas katastrofām, programmā var paredzēt, ka izdevumi, kas saistīti ar šādu grozījumu, kļūst attiecināmi no dienas, kad notikusi dabas katastrofa.

8.Ja saskaņā ar 14. pantu veiktas vidusposma pārskatīšanas kontekstā ir apstiprināta jauna programma, izdevumi ir attiecināmi no dienas, kad Komisijai iesniegts attiecīgs pieprasījums.

9.Darbībai var piešķirt atbalstu no viena vai vairākiem fondiem vai no vienas vai vairākām programmām un no citiem Savienības instrumentiem. Šādos gadījumos izdevumi, kas deklarēti maksājuma pieteikumā vienam no fondiem, nav jādeklarē vai nu:

(a)atbalstam no cita fonda vai Savienības instrumenta, vai

(b)atbalstam no tā paša fonda saskaņā ar citu programmu.

Izdevumu summu, kas iekļaujama fonda maksājuma pieteikumā, var aprēķināt proporcionāli katram attiecīgajam fondam un attiecīgajai programmai vai programmām saskaņā ar dokumentu, kurā izklāstīti atbalsta nosacījumi.

58. pants
Neattiecināmās izmaksas

1.Šādas izmaksas nav attiecināmas nolūkā saņemt iemaksas no fondiem:

(a)parāda procenti, izņemot attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas kā procentu likmes subsīdijas vai garantijas maksas subsīdijas;

(b)zemes iegāde, ja summa pārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējiem attiecināmajiem izdevumiem; attiecībā uz pamestām teritorijām un bijušajām rūpniecības teritorijām, kurās ir ēkas, minēto ierobežojumu palielina līdz 15 %; garantiju gadījumā minētās procentuālās daļas piemēro konkrētā aizdevuma summai;

(c)pievienotās vērtības nodoklis (“PVN”), izņemot darbības, kuru kopējās izmaksas ir mazākas nekā 5 000 000 EUR.

Attiecībā uz b) apakšpunktu ierobežojumus nepiemēro darbībām, kas saistītas ar vides aizsardzību.

2.Konkrētu fondu regulās var noteikt arī citas izmaksas, kas nav attiecināmas nolūkā saņemt iemaksas no konkrētā fonda.

59. pants
Darbību ilgums

1.Dalībvalsts atmaksā iemaksas, kas no fondiem saņemtas darbībai, tostarp investīcijas infrastruktūrā vai ienesīgas investīcijas, ja piecu gadu laikā pēc galīgā maksājuma saņēmējam vai attiecīgā gadījumā laikposmā, kas paredzēts valsts atbalsta noteikumos, saistībā ar minēto darbību notiek kādas no šādām izmaiņām:

(a)ienesīgas darbības izbeigšana vai pārvietošana;

(b)tādas izmaiņas īpašumtiesībās uz infrastruktūras elementu, kuras uzņēmumam vai publiskā sektora iestādei sniedz nepamatotas priekšrocības;

(c)būtiskas izmaiņas, kas ietekmē darbības veidu, mērķus vai īstenošanas nosacījumus, tādējādi traucējot tās sākotnējo mērķu sasniegšanu.

Gadījumos, kas attiecas uz MVU veikto investīciju vai radīto darbvietu saglabāšanu, dalībvalstis var samazināt pirmajā daļā noteikto termiņu līdz trim gadiem.

2.Saistībā ar darbībām, kurām piešķirts atbalsts no ESF+, atbalstu, kas saņemts no ESF+, atmaksā tikai tad, ja uz tām saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu attiecas investīciju saglabāšanas pienākums.

3.Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro nekādām darbībām, kurās ienesīga darbība tiek izbeigta neļaunprātīga bankrota dēļ.

60. pants
Pārcelšana

1.Izdevumi, ar ko atbalsta pārcelšanu, kas definēta 2. panta 26. punktā, nav attiecināmi nolūkā saņemt iemaksas no fondiem.

2.Ja iemaksas no fondiem uzskatāmas par valsts atbalstu, vadošā iestāde pārliecinās, ka ar iemaksām netiek atbalstīta pārcelšana saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 14. panta 16. punktu.

61. pants
Īpaši attiecināmības noteikumi dotācijām

1.Iemaksas natūrā, proti, darbi, preces, pakalpojumi, zeme un nekustamais īpašums, par kuriem nav veikti maksājumi, ko apstiprina rēķini vai dokumenti ar līdzvērtīgu pierādījuma vērtību, var būt attiecināmas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)darbībai izmaksātais publiskais atbalsts, kas ietver iemaksas natūrā, nepārsniedz kopējos attiecināmos izdevumus, izņemot iemaksas natūrā, darbības beigās;

(b)iemaksām natūrā piešķirtā vērtība nepārsniedz izmaksas, kas ir vispārpieņemtas attiecīgajā tirgū;

(c)natūrā veiktu iemaksu vērtību un nodošanu var neatkarīgi novērtēt un pārbaudīt;

(d)zemes vai nekustamā īpašuma nodrošināšanas gadījumā nomas līguma vajadzībām var veikt maksājumu ar nominālvērtību, kas nepārsniedz vienu dalībvalsts valūtas vienību gadā;

(e)ja iemaksas natūrā izpaužas kā darbs bez atlīdzības, šāda darba vērtību nosaka, ņemot vērā pārbaudīto darbam atvēlēto laiku un atlīdzības likmi, ko piemēro līdzvērtīgam darbam.

Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minētās zemes vai nekustamā īpašuma vērtību apliecina neatkarīgs kvalificēts eksperts vai pienācīgi pilnvarota oficiāla struktūra, un tā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts 58. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

2.Nolietojuma izmaksas, par kurām nav veikts maksājums, ko apstiprina rēķini, var uzskatīt par attiecināmam, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)to ļauj programmas attiecināmības noteikumi;

(b)izdevumu summa ir pienācīgi pamatota ar apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir attiecināmo izmaksu rēķiniem līdzvērtīga pierādījuma vērtība, ja minētās izmaksas tika atlīdzinātas 48. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā veidā;

(c)izmaksas attiecas tikai uz darbībai piešķirtā atbalsta laikposmu;

(d)publiskas dotācijas nav izlietotas, lai iegādātos nolietotus aktīvus.

62. pants
Īpaši attiecināmības noteikumi finanšu instrumentiem

1.Finanšu instrumenta attiecināmie izdevumi ir programmas iemaksu kopējā summa, kas finanšu instrumentam samaksāta vai garantiju gadījumā ar finanšu instrumentu rezervēta saskaņā ar garantijas līgumiem attiecināmības perioda laikā, ja šī summa atbilst:

(a)aizdevumu, kapitālieguldījumu un kvazikapitāla ieguldījumu gadījumā — galasaņēmējiem veiktajiem maksājumiem;

(b)līdzekļiem — neatkarīgi no tā, vai tie ir nesamaksāti vai jau ir iestājies to samaksas termiņš —, kas saskaņā ar garantijas līgumiem rezervēti, lai apmaksātu iespējamus garantijas prasījumus par zaudējumiem, un kas aprēķināti, pamatojoties uz multiplikatora koeficientu, kurš aptver pamatā esošo izmaksāto jauno aizdevumu, galasaņēmēju līmenī veikto kapitālieguldījumu vai kvazikapitāla ieguldījumu bez atlikuma dalāmu summu;

(c)maksājumiem galasaņēmējiem vai par labu galasaņēmējiem, ja finanšu instrumentus kombinē ar citām Savienības iemaksām vienā finanšu instrumenta darbībā saskaņā ar 52. panta 5. punktu;

(d)maksājumiem, ar ko sedz pārvaldības maksas un atlīdzina pārvaldības izmaksas, kas radušās struktūrām, kuras īsteno finanšu instrumentu.

2.Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām multiplikatora koeficientu nosaka piesardzīgā ex ante riska novērtējumā un par to vienojas attiecīgajā finansēšanas nolīgumā. Multiplikatora koeficientu var pārskatīt, ja pārskatīšanu pamato turpmākas tirgus apstākļu izmaiņas. Šādai pārskatīšanai nav atpakaļejoša spēka.

3.Šā panta 1. punkta d) apakšpunkta vajadzībām pārvaldības maksas ir balstītas uz veikumu. Ja struktūras, kas īsteno līdzdalības fondu un/vai īpašus fondus, ievērojot 53. panta 3. punktu, tiek izraudzītas, izmantojot līguma slēgšanas tiesību tiešu piešķiršanu, pārvaldības izmaksu un minētajām struktūrām samaksāto maksu summai, ko var deklarēt kā attiecināmos izdevumus, piemēro robežvērtību līdz 5 % apmērā no programmas iemaksu kopējās summas, kas izmaksāta galasaņēmējiem aizdevumu, kapitālieguldījumu vai kvazikapitāla ieguldījumu veidā vai rezervēta saskaņā ar garantijas līgumiem. 

Minēto robežvērtību nepiemēro, ja struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, tiek atlasītas, izmantojot piedāvājumu konkursu saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, un piedāvājumu konkursā ir konstatēts, ka nepieciešams augstāks pārvaldības izmaksu un maksu līmenis.

4.Ja galasaņēmējiem prasa segt administrēšanas maksu vai tās daļu, to nedeklarē kā attiecināmos izdevumus.

5.Attiecināmie izdevumi, kas deklarēti saskaņā ar 1. punktu, nepārsniedz summu, ko veido minētā punkta piemērošanas nolūkā no fondiem izmaksātā atbalsta kopējā summa un atbilstošais valsts līdzfinansējums.

VI sadaļa
Pārvaldība un kontrole

I NODAĻA
Vispārēji pārvaldības un kontroles noteikumi

63. pants
Dalībvalstu pienākumi

1.Dalībvalstīm ir savu programmu pārvaldības un kontroles sistēmas saskaņā ar šo sadaļu, un dalībvalstis nodrošina to darbību saskaņā ar pareizu finanšu pārvaldību un galvenajām prasībām, kas norādītas X pielikumā.

2.Dalībvalstis nodrošina Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļauto izdevumu likumību un pareizību un īsteno jebkādu darbību, kas vajadzīga, lai novērstu, konstatētu un labotu pārkāpumus, tostarp krāpšanu, un ziņotu par tiem.

3.Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma īsteno darbību, kas vajadzīga, lai nodrošinātu savu pārvaldības un kontroles sistēmu rezultatīvu funkcionēšanu un Komisijai iesniegto izdevumu likumību un pareizību. Ja šāda darbība ir revīzija, tajā var piedalīties Komisijas ierēdņi vai to pilnvaroti pārstāvji.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības sistēma un dati par rādītājiem ir kvalitatīvi un ticami.

5.Dalībvalstīm ir sistēmas un procedūras, ar ko nodrošina visu revīzijas takai vajadzīgo dokumentu, kas noteikti XI pielikumā, pastāvīgu atbilstību 76. pantā noteiktajām prasībām.

6.Dalībvalstis izstrādā kārtību, ar ko nodrošina par fondiem iesniegto sūdzību rezultatīvu izskatīšanu. Tās pēc Komisijas pieprasījuma izskata Komisijai iesniegtās sūdzības savu programmu darbības jomā un informē Komisiju par minētās izskatīšanas rezultātiem.

Šā panta piemērošanas nolūkā sūdzības ietver visus strīdus starp potenciālajiem un atlasītajiem saņēmējiem attiecībā uz ierosinātu vai atlasītu darbību un visus strīdus ar trešām personām par programmas vai tās darbību īstenošanu neatkarīgi no tiesiskās aizsardzības līdzekļu kvalifikācijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

7.Dalībvalstis nodrošina, ka visa informācijas apmaiņa starp saņēmējiem un programmas iestādēm notiek, izmantojot elektroniskas datu apmaiņas sistēmas saskaņā ar XII pielikumu.

Programmām, kurām piešķirts atbalsts no EJZF, AMIF, IDF un BMVI, pirmo daļu piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

Pirmo daļu nepiemēro programmām, kas noteiktas ESF+ regulas [4. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punktā].

8.Dalībvalstis nodrošina, ka visa oficiālā informācijas apmaiņa ar Komisiju notiek, izmantojot elektroniskas datu apmaiņas sistēmu saskaņā ar XIII pielikumu.

9.Katra dalībvalsts pēc programmas apstiprināšanas un vēlākais līdz brīdim, kad iesniegts galīgā maksājuma pieteikums par pirmo grāmatvedības gadu, un ne vēlāk kā 2023. gada 30. jūnijā sagatavo pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu saskaņā ar XIV pielikumā noteikto veidni. Tā regulāri atjaunina minēto aprakstu, lai atspoguļotu visus turpmākos grozījumus.

10.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 107. pantu, lai papildinātu šā panta 2. punktu, nosakot kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka pārkāpumu gadījumus, par kuriem jāziņo, un iesniedzamos datus.

11.Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka paraugu, kas jāizmanto, lai ziņotu par pārkāpumiem.

64. pants
Komisijas pilnvaras un pienākumi

1.Komisija pārliecinās par to, ka dalībvalstīm ir pārvaldības un kontroles sistēmas, kas atbilst šīs regulas prasībām, un ka minētās sistēmas programmu īstenošanas laikā darbojas rezultatīvi. Komisija sagatavo revīzijas stratēģiju un revīzijas plānu, kas pamatojas uz riska novērtējumu.

Komisija un revīzijas iestādes koordinē savus revīzijas plānus.

2.Komisijas revīziju veic līdz triju kalendāro gadu laikā pēc to pārskatu akceptēšanas, kuros iekļauti attiecīgie izdevumi. Šo periodu nepiemēro darbībām, saistībā ar kurām ir aizdomas par krāpšanu.

3.Revīzijas vajadzībām Komisijas ierēdņiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem ir piekļuve visiem nepieciešamajiem ierakstiem, dokumentiem un metadatiem neatkarīgi no nesēja, kurā tie tiek uzglabāti, saistībā ar darbībām, kuras atbalsta no fondiem, vai pārvaldības un kontroles sistēmām, un viņi saņem kopijas konkrētā pieprasītajā formātā.

4.Revīzijai uz vietas piemēro arī šādus noteikumus:

(a)Komisija vismaz 12 darbdienas iepriekš paziņo par revīziju kompetentajai programmas iestādei, izņemot steidzamus gadījumus. Šādā revīzijā var piedalīties dalībvalsts ierēdņi vai pilnvarotie pārstāvji;

(b)ja, piemērojot valsts noteikumus, konkrētu darbību veikšana uzticēta tikai aģentiem, kas īpaši iecelti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, Komisijas ierēdņiem un pilnvarotajiem pārstāvjiem ir piekļuve šādi iegūtai informācijai, neskarot valstu tiesu kompetenci un pilnībā ievērojot attiecīgo tiesību subjektu pamattiesības;

(c)Komisija ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc revīzijas pēdējās dienas nosūta dalībvalsts kompetentajai iestādei revīzijas sākotnējos konstatējumus vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām;

(d)Komisija ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc dienas, kad no dalībvalsts kompetentās iestādes saņemta pilnīga atbilde uz revīzijas sākotnējiem konstatējumiem, nosūta revīzijas ziņojumu vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām.

Komisija c) un d) apakšpunktā minētos termiņus var pagarināt vēl par trīs mēnešiem. 

65. pants
Programmas iestādes

1.Finanšu regulas [63]. panta [3]. punkta piemērošanas nolūkā dalībvalsts norāda katras programmas vadošo iestādi un revīzijas iestādi. Ja dalībvalsts izmanto 66. panta 2. punktā minēto iespēju, attiecīgo iestādi norāda kā programmas iestādi. Tās pašas iestādes var būt atbildīgas par vairākām programmām.

2.Revīzijas iestāde ir publiska iestāde, kas ir funkcionāli neatkarīga no revidējamajām struktūrām.

3.Vadošā iestāde var norādīt vienu vai vairākas starpniekstruktūras konkrētu uzdevumu veikšanai tās atbildībā. Vienošanās starp vadošo iestādi un starpniekstruktūrām noformē rakstveidā.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka tiek ievērots funkciju nošķiršanas princips starp programmas iestādēm un katras programmas iestādes iekšienē.

5.Struktūru, kas īsteno programmas kopfinansējumu, kā minēts Regulas (ES) … [Programmas “Apvārsnis Eiropa” dalības noteikumi] [11]. pantā, attiecīgās programmas vadošā iestāde norāda kā starpniekstruktūru saskaņā ar 3. punktu.

II NODAĻA
Standarta pārvaldības un kontroles sistēmas

66. pants
Vadošās iestādes funkcijas

1.Vadošā iestāde ir atbildīga par programmas pārvaldību nolūkā sasniegt programmas mērķus. Tai jo īpaši ir šādas funkcijas:

(a)atlasīt darbības saskaņā ar 67. pantu;

(b)īstenot programmas pārvaldības uzdevumus saskaņā ar 68. pantu;

(c)atbalstīt uzraudzības komitejas darbu saskaņā ar 69. pantu;

(d)pārraudzīt starpniekstruktūras;

(e)ierakstīt un uzglabāt elektroniskā sistēmā datus par katru darbību, kas nepieciešami uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, verifikācijai un revīzijai, un nodrošināt datu drošību, integritāti un konfidencialitāti un lietotāju autentifikāciju.

2.Dalībvalsts var uzticēt vadošajai iestādei vai citai struktūrai 70. pantā minēto grāmatvedības funkciju.

3.Attiecībā uz programmām, kurām piešķirts atbalsts no AMIF, IDF un BMVI, grāmatvedības funkciju īsteno vadošā iestāde vai vadošās iestādes atbildībā.

4.Komisija saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru pieņem īstenošanas aktu, kura mērķis ir nodrošināt vienādus nosacījumus 1. punkta e) apakšpunktā minēto elektronisko datu ierakstīšanai un uzglabāšanai. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

67. pants
Vadošās iestādes veikta darbību atlase

1.Darbību atlases vajadzībām vadošā iestāde nosaka un piemēro kritērijus un procedūras, kas ir nediskriminējošas, pārredzamas, nodrošina dzimumu līdztiesību un ņem vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un ilgtspējīgas attīstības principu, un Savienības politiku vides jomā saskaņā ar LESD 11. pantu un 191. panta 1. punktu.

Kritēriji un procedūras nodrošina prioritātes piešķiršanu atlasāmajām darbībām nolūkā maksimāli palielināt Savienības finansējuma ieguldījumu programmas mērķu sasniegšanā.

2.Pēc Komisijas pieprasījuma vadošā iestāde apspriežas ar Komisiju un tās apsvērumus ņem vērā pirms atlases kritēriju sākotnējās iesniegšanas uzraudzības komitejai un pirms jebkādām turpmākām šo kritēriju izmaiņām.

3.Atlasot darbības, vadošā iestāde:

(a)nodrošina, ka atlasītās darbības atbilst programmai un sniedz rezultatīvu ieguldījumu tās konkrēto mērķu sasniegšanā;

(b)nodrošina, ka atlasītās darbības saskan ar atbilstīgajām stratēģijām un plānošanas dokumentiem, kas izveidoti veicinošu nosacījumu izpildei;

(c)nodrošina, ka atlasītās darbības piedāvā vislabāko atbalsta apmēra, veikto aktivitāšu un mērķu sasniegšanā gūto rezultātu attiecību;

(d)pārliecinās, ka saņēmējam ir darbības un uzturēšanas izmaksu segšanai nepieciešamie finanšu resursi un mehānismi;

(e)nodrošina, ka atlasītajām darbībām, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES  48 darbības joma, ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai sākotnējās pārbaudes procedūra, pamatojoties uz prasībām minētajā direktīvā, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/52/ES  49 ;

(f)pārliecinās, ka gadījumā, ja darbības ir sāktas pirms finansējuma pieteikuma iesniegšanas vadošajai iestādei, ir nodrošināta atbilstība piemērojamajiem tiesību aktiem;

(g)nodrošina, ka atlasītās darbības ietilpst attiecīgā fonda darbības jomā un EJZF gadījumā uz tām attiecināts intervences veids vai atbalsta joma;

(h)nodrošina, ka darbības neietver aktivitātes, kuras bija daļa no darbības, uz ko attiecas pārcelšana saskaņā ar 60. pantu, vai kuras būtu ienesīgas darbības pārvietošana saskaņā ar 59. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

(i)nodrošina, ka atlasītās darbības neskar Komisijas argumentēts atzinums par tādu pārkāpumu saskaņā ar LESD 258. pantu, kas apdraud izdevumu likumību un pareizību vai darbību veikšanu;

(j)nodrošina klimatnoturību investīcijām infrastruktūrā, kuras paredzamais kalpošanas laiks ir vismaz pieci gadi.

4.Vadošā iestāde nodrošina, ka saņēmējam tiek izsniegts dokuments, kurā izklāstīti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi katrai darbībai, tostarp īpašas prasības, kas attiecas uz piegādājamajiem produktiem vai sniedzamajiem pakalpojumiem, finansēšanas plāns, izpildes termiņš un attiecīgā gadījumā metode, kas piemērojama darbības izmaksu noteikšanai, un dotācijas izmaksas nosacījumi.

5.Vadošā iestāde var nolemt darbībām, kurām piešķirts Izcilības zīmoga sertifikāts vai kuras atlasītas programmas kopfinansējumam saskaņā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, piešķirt atbalstu tieši no ERAF vai ESF+, ar nosacījumu, ka šādas darbības ir saskanīgas ar programmas mērķiem.

Piemēro Izcilības zīmoga sertifikātu piešķīrušā instrumenta vai programmas kopfinansējuma līdzfinansēšanas likmi, ko norāda 4. punktā minētajā dokumentā.

6.Ja vadošā iestāde atlasa stratēģiskas nozīmes darbību, tā nekavējoties informē Komisiju un sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju par minēto darbību.

68. pants
Vadošās iestādes veikta programmas pārvaldība

1.Vadošā iestāde:

(a)īsteno pārvaldības verifikāciju, lai pārliecinātos, ka līdzfinansētie produkti ir piegādāti un līdzfinansētie pakalpojumi ir sniegti, ka darbība atbilst piemērojamajiem tiesību aktiem, programmai un darbības atbalsta nosacījumiem un:

i)ja izmaksas atlīdzināmas saskaņā ar 48. panta 1. punkta a) apakšpunktu, — ka izdevumu summa, ko saņēmēji pieprasa saistībā ar minētajām izmaksām, ir samaksāta un ka saņēmēji uztur atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par visiem ar darbību saistītajiem darījumiem;

ii)ja izmaksas atlīdzināmas saskaņā ar 48. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu, — ka ir izpildīti nosacījumi izdevumu atlīdzināšanai saņēmējam;

(b)ja ir pieejams finansējums, nodrošina, ka saņēmējs saņem visu tam pienākošos summu ne vēlāk kā 90 dienu laikā no dienas, kad saņēmējs iesniedzis maksājuma pieprasījumu;

(c)ievieš rezultatīvus un samērīgus krāpšanas apkarošanas pasākumus un procedūras, ņemot vērā konstatētos riskus;

(d)novērš, konstatē un labo pārkāpumus;

(e)apstiprina, ka pārskatos iekļautie izdevumi ir likumīgi un pareizi;

(f)izstrādā pārvaldības deklarāciju saskaņā ar XV pielikumā noteikto veidni;

(g)līdz 31. janvārim un 31. jūlijam saskaņā ar VII pielikumu prognozē summas, par kurām kārtējā un nākamajā kalendārajā gadā tiks iesniegti maksājuma pieteikumi.

Attiecībā uz pirmās daļas b) apakšpunktu netiek atvilktas vai ieturētas nekādas summas un netiek uzliktas nekādas īpašas maksas vai citi līdzvērtīgi maksājumi, kas samazinātu saņēmējiem maksājamās summas apmēru.

Publiskās un privātās partnerības darbībām vadošā iestāde veic maksājumus uzticējumglabāšanas kontā, kas īpaši šim nolūkam atvērts uz saņēmēja vārda izmantošanai saskaņā ar publiskās un privātās partnerības nolīgumu.

2.Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā pārvaldības verifikācija ir uz risku balstīta un samērīga ar konstatētajiem riskiem, kā noteikts riska pārvaldības stratēģijā.

Pārvaldības verifikācija ietver administratīvo verifikāciju, kas attiecas uz saņēmēju maksājuma pieprasījumiem, un darbību verifikāciju uz vietas. To veic ne vēlāk kā pirms pārskatu sagatavošanas saskaņā ar 92. pantu.

3.Ja vadošā iestāde ir arī saņēmējs saskaņā ar programmu, ar pārvaldības verifikācijas kārtību nodrošina funkciju nošķiršanu.

4.Atkāpjoties no 2. punkta, ETS regulā var paredzēt īpašus pārvaldības verifikācijas noteikumus, kas piemērojami Interreg programmām.

69. pants
Vadošās iestādes atbalsts uzraudzības komitejas darbam

Vadošā iestāde:

(a)savlaicīgi sniedz uzraudzības komitejai visu informāciju, kas vajadzīga tās uzdevumu veikšanai;

(b)nodrošina turpmākus pasākumus saistībā ar uzraudzības komitejas lēmumiem un ieteikumiem.

70. pants
Grāmatvedības funkcija

1.Grāmatvedības funkciju veido šādi uzdevumi:

(a)sagatavot un iesniegt Komisijai maksājuma pieteikumus saskaņā ar 85. un 86. pantu;

(b)sagatavot pārskatus saskaņā ar 92. pantu un elektroniskā sistēmā glabāt ierakstus par visiem pārskatu elementiem;

(c)konvertēt uz euro citā valūtā radušos izdevumu summas, šādam nolūkam izmantojot Komisijas vienreiz mēnesī noteikto maiņas kursu, kāds tas ir mēnesī, kurā izdevumi reģistrēti tās struktūras grāmatvedības sistēmā, kura atbild par šajā pantā noteikto uzdevumu veikšanu.

2.Grāmatvedības funkcija neietver verifikāciju saņēmēju līmenī.

3.Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta, ETS regulā var paredzēt atšķirīgu metodi citā valūtā radušos izdevumu summu konvertēšanai uz euro.

71. pants
Revīzijas iestādes funkcijas

1.Revīzijas iestāde ir atbildīga par sistēmas revīzijas, darbību revīzijas un pārskatu revīzijas veikšanu nolūkā sniegt Komisijai neatkarīgu apliecinājumu par pārvaldības un kontroles sistēmu rezultatīvu funkcionēšanu un Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļauto izdevumu likumību un pareizību.

2.Revīziju veic saskaņā ar starptautiski atzītiem revīzijas standartiem.

3.Revīzijas iestāde sagatavo un iesniedz Komisijai:

(a)gada revīzijas atzinumu saskaņā ar Finanšu regulas [63]. panta [7]. punktu un XVI pielikumā noteikto veidni, kurš balstās uz visām veiktajām revīzijām un ietver šādus atšķirīgus komponentus:

i)pārskatu pilnīgums, patiesums un precizitāte;

ii)Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļauto izdevumu likumība un pareizība;

iii)pārvaldības un kontroles sistēmas rezultatīva funkcionēšana;

(b)gada kontroles ziņojumu saskaņā ar XVII pielikumā noteikto veidni, kurš atbilst Finanšu regulas [63]. panta [5]. punkta [b)] apakšpunkta prasībām un apstiprina a) apakšpunktā minēto revīzijas atzinumu un kurā izklāstīts konstatējumu kopsavilkums, tostarp kļūdu būtības un apmēra un sistēmu trūkumu analīze, kā arī ierosinātā un īstenotā korektīvā darbība un rezultātā iegūtais kopējais kļūdu īpatsvars un atlikušo kļūdu īpatsvars attiecībā uz Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļautajiem izdevumiem.

4. Ja programmas ir sagrupētas saskaņā ar 73. panta 2. punktu veicamās darbību revīzijas vajadzībām, 3. punkta b) apakšpunktā prasīto informāciju var sagrupēt vienā atsevišķā ziņojumā.

Ja revīzijas iestāde izmanto šo iespēju programmām, kurām piešķirts atbalsts no AMIF, IDF un BMVI, 3. punkta b) apakšpunktā prasīto informāciju ziņo par katru fondu.

5.Revīzijas iestāde iesniedz Komisijai sistēmas revīzijas ziņojumus, tiklīdz ir noslēgusies ierunu procedūra ar attiecīgajām revidējamajām struktūrām.

6.Komisija un revīzijas iestādes regulāri tiekas vismaz reizi gadā, ja vien tās nav vienojušās citādi, nolūkā izskatīt revīzijas stratēģiju, gada kontroles ziņojumu, revīzijas atzinumu, koordinēt revīzijas plānus un metodes un apmainīties ar viedokļiem par jautājumiem, kas saistīti ar pārvaldības un kontroles sistēmu uzlabošanu.

72. pants
Revīzijas stratēģija

1.Revīzijas iestāde, pamatojoties uz riska novērtējumu un ņemot vērā 63. panta 9. punktā noteikto pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu, sagatavo revīzijas stratēģiju sistēmas revīzijai un darbību revīzijai. Revīzijas stratēģija ietver jaunieceltu vadošo iestāžu un iestāžu, kas atbild par grāmatvedības funkciju, sistēmas revīziju deviņu mēnešu laikā pēc to pirmā darbības gada. Revīzijas stratēģiju sagatavo saskaņā ar XVIII pielikumā noteikto veidni un ik gadu atjaunina pēc pirmā gada kontroles ziņojuma un revīzijas atzinuma iesniegšanas Komisijai. Tā var attiekties uz vienu vai vairākām programmām.

2.Revīzijas stratēģiju pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai.

73. pants
Darbību revīzija

1.Darbību revīzija aptver izdevumus, kas grāmatvedības gadā deklarēti Komisijai, un revīziju veic izlasei. Izlase ir reprezentatīva un pamatojas uz statistiskas atlases metodēm.

2.Ja datu kopu veido mazāk nekā 300 izlases vienības, var izmantot nestatistiskas atlases metodi saskaņā ar revīzijas iestādes profesionālu vērtējumu. Šādos gadījumos nodrošina, ka izlase ir pietiekami liela, lai revīzijas iestāde varētu sagatavot derīgu revīzijas atzinumu. Nestatistiskas atlases metode aptver vismaz 10 % izlases vienību grāmatvedības gada datu kopā, kas atlasītas pēc nejaušas izvēles principa.

Statistiskā izlase var aptvert vienu vai vairākas programmas, kas saņem atbalstu no ERAF, Kohēzijas fonda un ESF+, un, attiecīgā gadījumā piemērojot stratifikāciju, vienu vai vairākus plānošanas periodus saskaņā ar revīzijas iestādes profesionālu vērtējumu.

Tādu darbību, kurām piešķirts atbalsts no AMIF, IDF un BMVI un no EJZF, izlase atsevišķi aptver darbības, kurām piešķirts atbalsts no katra fonda.

3.Darbības faktiskās īstenošanas verifikāciju uz vietas darbību revīzijā ietver tikai tad, ja tas prasīts attiecīgajam darbības veidam.

ESF+ regulā var paredzēt īpašus noteikumus programmām, kas noteiktas ESF+ regulas [4]. panta [1]. punkta [c)] apakšpunkta [vii)] punktā.

4.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 107. pantu, lai papildinātu šo pantu, nosakot standartizētas darbderīgas atlases metodes un kārtību, ar ko aptver vienu vai vairākus plānošanas periodus.

74. pants
Vienotas revīzijas kārtība

1.Veicot revīziju, Komisija un revīzijas iestādes pienācīgi ņem vērā vienotas revīzijas principu un samērīgumu ar Savienības budžetu apdraudošā riska līmeni. Lai līdz minimumam samazinātu pārvaldības verifikācijas un revīzijas izmaksas un saņēmējiem uzlikto administratīvo slogu, tās izvairās no revīzijas dublēšanās saistībā ar vieniem un tiem pašiem Komisijai deklarētajiem izdevumiem.

Komisija un revīzijas iestādes vispirms izmanto visu informāciju un ierakstus, kas pieejami 66. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajā elektroniskajā sistēmā, tostarp pārvaldības verifikācijas rezultātus, un papildu dokumentus un revīzijas pierādījumus no attiecīgajiem saņēmējiem pieprasa un saņem tikai tad, ja, pamatojoties uz savu profesionālo vērtējumu, tās nolemj, ka tas ir nepieciešams stabilu revīzijas secinājumu pamatošanai.

2.Attiecībā uz programmām, par kurām Komisija secina, ka revīzijas iestādes atzinums ir ticams un ka attiecīgā dalībvalsts piedalās ciešākā sadarbībā attiecībā uz Eiropas Prokuratūru, Komisija savā revīzijā aprobežojas tikai ar revīzijas iestādes darba revidēšanu.

3.Darbībām, kuru kopējie attiecināmie izdevumi nepārsniedz 400 000 EUR attiecībā uz ERAF un Kohēzijas fondu, 300 000 EUR attiecībā uz ESF+ vai 200 000 EUR attiecībā uz EJZF, AMIF, IDF un BMVI, vai nu revīzijas iestāde, vai Komisija veic ne vairāk kā vienu revīziju pirms pārskatu iesniegšanas par to grāmatvedības gadu, kurā darbība tika pabeigta.

Citām darbībām vai nu revīzijas iestāde, vai Komisija veic ne vairāk kā vienu revīziju vienā grāmatvedības gadā pirms pārskatu iesniegšanas par to grāmatvedības gadu, kurā darbība tika pabeigta. Ne Komisija, ne revīzijas iestāde neveic darbību revīziju nevienā gadā, kurā šādu revīziju jau ir veikusi Eiropas Revīzijas palāta, ar nosacījumu, ka Eiropas Revīzijas palātas veiktās minēto darbību revīzijas rezultātus revīzijas iestāde vai Komisija var izmantot savu attiecīgo uzdevumu izpildei.

4.Neatkarīgi no 3. punkta noteikumiem jebkurai darbībai var veikt vairākas revīzijas, ja revīzijas iestāde, pamatojoties uz savu profesionālo vērtējumu, secina, ka nav iespējams sagatavot derīgu revīzijas atzinumu.

5.Šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro, ja:

(a)pastāv konkrēts pārkāpuma risks vai norādes uz krāpšanu;

(b)ir nepieciešams atkārtoti veikt revīzijas iestādes darbu, lai gūtu pārliecību par tās rezultatīvu funkcionēšanu; 

(c)ir pierādījumi par būtiskiem trūkumiem revīzijas iestādes darbā.

75. pants
Finanšu instrumentu pārvaldības verifikācija un revīzija

1.Vadošā iestāde pārvaldības verifikāciju uz vietas saskaņā ar 68. panta 1. punktu veic tikai to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentu, un — saistībā ar garantiju fondiem — to struktūru līmenī, kuras izsniedz pamatā esošos jaunos aizdevumus.

2.Vadošā iestāde neveic verifikāciju uz vietas Eiropas Investīciju bankā (“EIB”) vai citās starptautiskās finanšu iestādēs, kurās dalībvalsts ir akciju turētāja.

Tomēr EIB vai citas starptautiskās finanšu iestādes, kurās dalībvalsts ir akciju turētāja, iesniedz vadošajai iestādei kontroles ziņojumus, kas pamato maksājuma pieteikumus.

3.Revīzijas iestāde sistēmas revīziju un darbību revīziju saskaņā ar 71., 73. vai 77. pantu veic to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentu, un — saistībā ar garantiju fondiem — to struktūru līmenī, kuras izsniedz pamatā esošos jaunos aizdevumus.

4.Revīzijas iestāde neveic revīziju EIB vai citās starptautiskās finanšu iestādēs, kurās dalībvalsts ir akciju turētāja, attiecībā uz to īstenotajiem finanšu instrumentiem.

Tomēr EIB vai citas starptautiskās finanšu iestādes, kurās dalībvalsts ir akciju turētāja, līdz katra kalendārā gada beigām iesniedz Komisijai un revīzijas iestādei gada revīzijas ziņojumu, kuru sagatavojuši ārējie revidenti. Šis ziņojums aptver XVII pielikumā iekļautos elementus.

5.EIB vai citas starptautiskās finanšu iestādes iesniedz programmas iestādēm visus dokumentus, kas tām nepieciešami savu pienākumu izpildei.

76. pants
Dokumentu pieejamība

1.Neskarot noteikumus, kas reglamentē valsts atbalstu, vadošā iestāde nodrošina, ka visi apliecinošie dokumenti, kuri attiecas uz darbību, kurai piešķirts atbalsts no fondiem, tiek glabāti pienācīgā līmenī 5 gadus, sākot ar tā gada 31. decembri, kurā vadošā iestāde veikusi pēdējo maksājumu saņēmējam.

2.Šo laikposmu pārtrauc tiesvedības procesa gadījumā vai pēc Komisijas pieprasījuma.

III NODAĻA
Paļaušanās uz valstu pārvaldības sistēmām

77. pants
Uzlaboti samērīgi pasākumi

Ja ir izpildīti 78. pantā izklāstītie nosacījumi, dalībvalsts programmas pārvaldības un kontroles sistēmai var piemērot šādus uzlabotus samērīgus pasākumus:

(a)atkāpjoties no 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 68. panta 2. punkta, vadošā iestāde pārvaldības verifikācijas īstenošanai var piemērot tikai valsts procedūras;

(b)atkāpjoties no 73. panta 1. un 3. punkta, revīzijas iestāde revīzijas darbībā var aprobežoties ar statistisku izlasi, kurā ir 30 izlases vienības attiecīgajā programmā vai programmu grupā;

(c)Komisija savā revīzijā aprobežojas ar revīzijas iestādes darba izskatīšanu, atkārtoti veicot revīzijas iestādes darbu, ja vien nav pieejama informācija, kas liecina par būtiskiem trūkumiem revīzijas iestādes darbā.

Attiecībā uz b) apakšpunktu gadījumā, ja datu kopu veido mazāk nekā 300 izlases vienības, revīzijas iestāde var izmantot nestatistiskas atlases metodi saskaņā ar 73. panta 2. punktu.

78. pants
Uzlabotu samērīgu pasākumu piemērošanas nosacījumi

1.Dalībvalsts katrā laikā plānošanas periodā var piemērot 77. pantā noteiktos uzlabotos samērīgos pasākumus, ja Komisija savos publicētajos gada darbības pārskatos par pēdējiem diviem gadiem, pirms pieņemts dalībvalsts lēmums piemērot šā panta noteikumus, ir apstiprinājusi, ka programmas pārvaldības un kontroles sistēma funkcionē rezultatīvi un ka kopējais kļūdu īpatsvars ik gadu nepārsniedz 2 %. Novērtējot programmas pārvaldības un kontroles sistēmas rezultatīvu funkcionēšanu, Komisija ņem vērā attiecīgās dalībvalsts dalību ciešākā sadarbībā attiecībā uz Eiropas Prokuratūru.

Ja dalībvalsts nolemj izmantot šo iespēju, tā paziņo Komisijai par 77. pantā noteikto samērīgo pasākumu piemērošanu no nākamā grāmatvedības gada sākuma.

2.Plānošanas perioda sākumā dalībvalsts var piemērot 77. pantā minētos pasākumus ar nosacījumu, ka attiecībā uz līdzīgu programmu, kas īstenota 2014.–2020. gadā, ir izpildīti šā panta 1. punktā paredzētie nosacījumi un ka 2021.–2027. gada programmai izstrādātie pārvaldības un kontroles pasākumi lielā mērā balstās uz šai iepriekšējai programmai paredzētajiem pasākumiem. Šādos gadījumos uzlabotos samērīgos pasākumus piemēros no programmas sākuma.

3.Dalībvalstis izstrādā vai attiecīgi atjaunina 63. panta 9. punktā raksturoto pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu un 72. pantā aprakstīto revīzijas stratēģiju.

79. pants
Pielāgošana plānošanas periodā

1.Ja Komisija vai revīzijas iestāde, pamatojoties uz veikto revīziju un gada kontroles ziņojumu, secina, ka 78. pantā izklāstītie nosacījumi vairs nav izpildīti, Komisija pieprasa revīzijas iestādei veikt papildu revīzijas darbu saskaņā ar 63. panta 3. punktu un veikt korektīvas darbības.

2.Ja nākamais gada kontroles ziņojums liecina, ka nosacījumi joprojām nav izpildīti, tādējādi ierobežojot Komisijai sniegto pārliecību par pārvaldības un kontroles sistēmu rezultatīvu funkcionēšanu un par izdevumu likumību un pareizību, Komisija pieprasa revīzijas iestādei veikt sistēmas revīziju.

3.Komisija pēc tam, kad ir devusi dalībvalstij iespēju iesniegt apsvērumus, var informēt dalībvalsti, ka 77. pantā noteiktie uzlabotie samērīgie pasākumi vairs nav piemērojami.

VII sadaļa
finanšu pārvaldība, pārskatu iesniegšana un izskatīšana un finanšu korekcijas

I NODAĻA
Finanšu pārvaldība

I iedaļa
Vispārīgi grāmatvedības noteikumi

80. pants
Budžeta saistības

1.Lēmums, ar ko apstiprina programmu saskaņā ar 18. pantu, ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas [110. panta 3. punkta] nozīmē, un tā paziņošana attiecīgajai dalībvalstij ir juridiskas saistības.

Minētajā lēmumā norāda Savienības iemaksas pa fondiem un pa gadiem.

2.Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru programmu Komisija uzņemas gada maksājumu veidā par katru fondu laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

3.Atkāpjoties no Finanšu regulas 111. panta 2. punkta, budžeta saistības attiecībā uz pirmo gada maksājumu nosaka pēc tam, kad Komisija pieņēmusi programmu.

81. pants
Euro izmantošana

Visas summas, kas noteiktas programmās un ko dalībvalstis paziņojušas vai deklarējušas Komisijai, izsaka euro.

82. pants
Atmaksāšana

1.Jebkuru summu, kas jāatmaksā Savienības budžetā, atmaksā līdz termiņam, kas norādīts saskaņā ar [Finanšu regulas 98. pantu] sagatavotajā iekasēšanas rīkojumā. Atmaksāšanas termiņš ir otrā mēneša pēdējā diena pēc rīkojuma izdošanas.

2.Novēlotiem atmaksājumiem piemēro kavējuma procentus, ko aprēķina par laikposmu no atmaksāšanas termiņa pēdējās dienas līdz faktiskās samaksas dienai. Šādu procentu likme ir pusotrs procentpunkts virs Eiropas Centrālās bankas noteiktās likmes galvenajām refinansēšanas operācijām tā mēneša pirmajā darbadienā, kura laikā ir atmaksāšanas termiņš.

II iedaļa
Noteikumi par maksājumiem dalībvalstīm

83. pants
Maksājumu veidi

Maksājumus veic kā priekšfinansējumu, starpposma maksājumus un kontu atlikuma maksājumus par attiecīgo grāmatvedības gadu.

84. pants
Priekšfinansējums

1.Komisija izmaksā priekšfinansējumu, pamatojoties uz kopējo atbalstu no fondiem, kā noteikts lēmumā par programmas apstiprināšanu saskaņā ar 17. panta 3. punkta f) apakšpunkta i) punktu.

2.Ja ir pieejams finansējums, priekšfinansējumu attiecībā uz katru fondu katru gadu pirms 1. jūlija izmaksā kā gada maksājumus šādi:

(a)2021: 0,5 %;

(b)2022: 0,5 %;

(c)2023: 0,5 %;

(d)2024: 0,5 %;

(e)2025: 0,5 %;

(f)2026: 0,5 %

Ja programma pieņemta pēc 2021. gada 1. jūlija, agrākos gada maksājumus izmaksā pieņemšanas gadā.

3.Atkāpjoties no 2. punkta, attiecībā uz Interreg programmām īpašus noteikumus par priekšfinansējumu izklāsta ETS regulā.

4.Summu, kas izmaksāta kā priekšfinansējums, pilnībā dzēš no Komisijas kontiem ne vēlāk kā pēdējā grāmatvedības gadā.

5.Visus priekšfinansējuma radītos procentus izmanto attiecīgajai programmai tādā pašā veidā kā fondus un iekļauj pēdējā grāmatvedības gada pārskatos.

85. pants
Maksājuma pieteikumi

1.Dalībvalsts iesniedz ne vairāk kā četrus maksājuma pieteikumus par katru programmu, fondu un grāmatvedības gadu. Katru gadu katra maksājuma pieteikuma termiņš ir 30. aprīlis, 31. jūlijs, 31. oktobris un 26. decembris.

Pēdējo maksājuma pieteikumu, kas iesniegts līdz 31. jūlijam, uzskata par galīgo maksājuma pieteikumu par grāmatvedības gadu, kas beidzies 30. jūnijā.

2.Maksājuma pieteikumus nepieņem, ja nav iesniegta jaunākā iesniedzamā apliecinājumu pakete.

3.Maksājuma pieteikumus Komisijai iesniedz saskaņā ar XIX pielikumā noteikto veidni un par katru prioritāti un reģiona kategoriju ietver:

(a)attiecināmo izdevumu, kuri radušies saņēmējiem un apmaksāti darbību īstenošanas gaitā, kopējo summu, kas reģistrēta grāmatvedības funkciju īstenojošās struktūras sistēmā;

(b)tehniskās palīdzības summu, kas aprēķināta saskaņā ar 31. panta 2. punktu;

(c)samaksāto vai maksājamo publiskā ieguldījuma kopējo summu, kas reģistrēta grāmatvedības funkciju īstenojošās struktūras grāmatvedības sistēmās.

4.Atkāpjoties no 3. punkta a) apakšpunkta, piemēro šādus noteikumus:

(a)ja Savienības iemaksa veikta saskaņā ar 46. panta a) punktu, maksājuma pieteikumā ietvertās summas ir summas, kas pamatotas ar nosacījumu izpildē vai rezultātu sasniegšanā gūtajiem panākumiem saskaņā ar 89. panta 2. punktā minēto lēmumu;

(b)ja Savienības iemaksa veikta saskaņā ar 46. panta c), d) un e) punktu, maksājuma pieteikumā ietvertās summas ir summas, kas noteiktas saskaņā ar 88. panta 3. punktā minēto lēmumu;

(c)attiecībā uz 48. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādītajiem dotāciju veidiem maksājuma pieteikumā ietvertās summas ir izmaksas, kas aprēķinātas, pamatojoties uz piemērojamo bāzi.

5.Atkāpjoties no 3. punkta c) apakšpunkta, LESD 107. pantā minēto atbalsta shēmu gadījumā publisko ieguldījumu, kas atbilst maksājuma pieteikumā ietvertajiem izdevumiem, saņēmējiem ir izmaksājusi struktūra, kas piešķir atbalstu.

86. pants
Īpaši elementi, kas maksājuma pieteikumos attiecas uz finanšu instrumentiem

1.Ja finanšu instrumentus īsteno saskaņā ar 53. panta 2. punktu, maksājuma pieteikumos, kas iesniegti saskaņā ar XIX pielikumu, ietver kopējās izmaksātās summas vai garantiju gadījumā saskaņā ar garantijas līgumiem rezervētās summas, ko galasaņēmējiem izmaksājusi vai rezervējusi vadošā iestāde, kā minēts 62. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

2.Ja finanšu instrumentus īsteno saskaņā ar 53. panta 3. punktu, maksājuma pieteikumus, kuros ietverti izdevumi par finanšu instrumentiem, iesniedz saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

(a)pirmajā maksājuma pieteikumā ietvertā summa ir izmaksāta finanšu instrumentiem un var būt līdz 25 % apmērā no programmas iemaksu kopējās summas, kas paredzēta finanšu instrumentiem saskaņā ar attiecīgo finansēšanas nolīgumu, attiecīgā gadījumā atbilstīgi attiecīgajai prioritātei un reģiona kategorijai;

(b)nākamajos attiecināmības perioda laikā iesniegtajos maksājuma pieteikumos ietvertā summa iekļauj 62. panta 1. punktā minētos attiecināmos izdevumus.

3.Summu, kas ietverta pirmajā maksājuma pieteikumā, kurš minēts 2. punkta a) apakšpunktā, pilnībā dzēš no Komisijas kontiem ne vēlāk kā pēdējā grāmatvedības gadā.

To maksājuma pieteikumos uzrāda atsevišķi.

87. pants
Kopīgi noteikumi par maksājumiem

1.Ņemot vērā pieejamo finansējumu, Komisija veic starpposma maksājumus ne vēlāk kā 60 dienas pēc dienas, kad Komisija saņēmusi maksājuma pieteikumu.

2.Katru maksājumu attiecina uz attiecīgā fonda budžeta saistībām, kas radušās visagrāk, un attiecīgo reģiona kategoriju. Komisija starpposma maksājumu veidā atlīdzina 90 % no maksājuma pieteikumā ietvertajām summām, kopējiem attiecināmajiem izdevumiem vai publiskajam ieguldījumam attiecīgi piemērojot katras prioritātes līdzfinansējuma likmi. Komisija nosaka atlikušās atlīdzināmās vai atgūstamās summas, kad tā aprēķina kontu atlikumu saskaņā ar 94. pantu.

3.Atbalsts, kas no fondiem izmaksāts prioritātei starpposma maksājumu veidā, nav lielāks par atbalsta summu, kas no fondiem attiecīgajai prioritātei noteikta Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina programmu.

4.Ja Savienības iemaksa tiek veikta 46. panta a) punktā norādītajā veidā vai ja dotācijas tiek piešķirtas 48. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādītajā veidā, Komisija neizmaksā summu, kas lielāka par dalībvalsts pieprasīto summu.

5.Turklāt atbalsts, kas no fondiem izmaksāts prioritātei pēdējā grāmatvedības gada atlikuma maksājuma veidā, nepārsniedz nevienu no šādām summām:

(a)publisko ieguldījumu, kas deklarēts maksājuma pieteikumos;

(b)atbalstu no fondiem, kas izmaksāts saņēmējiem;

(c)summu, ko pieprasījusi dalībvalsts.

6. Pēc dalībvalsts pieprasījuma starpposma maksājumus var palielināt par 10 % virs līdzfinansējuma likmes, kas piemērojama katrai prioritātei attiecībā uz fondiem, ja dalībvalsts pēc [šīs regulas pieņemšanas diena] atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

(a)dalībvalsts saņem aizdevumu no Savienības saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010;

(b)    dalībvalsts saņem vidēja termiņa finansiālo palīdzību saskaņā ar ESM, kā noteikts 2012. gada 2. februāra ESM dibināšanas līgumā vai kā minēts Padomes Regulā (EK) Nr. 332/2002 50 , ar nosacījumu, ka tiek īstenota makroekonomikas korekciju programma;

(c)    dalībvalstij finansiālā palīdzība ir piešķirta ar nosacījumu, ka tiek īstenota makroekonomikas korekciju programma, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 472/2013 51 .

Palielināto likmi, kas nevar pārsniegt 100 %, maksājuma pieprasījumiem piemēro līdz tā kalendārā gada beigām, kurā beidzas attiecīgās finansiālās palīdzības sniegšana.

7. Šā panta 6. punktu nepiemēro Interreg programmām.

88. pants
Attiecināmo izdevumu atlīdzināšana, pamatojoties uz vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm

1.Komisija var atlīdzināt Savienības iemaksas programmā, pamatojoties uz vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm, kas noteiktas, lai atlīdzinātu Savienības iemaksas programmā.

2.Lai izmantotu Savienības iemaksas programmā, pamatojoties uz vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm, kas minētas 46. pantā, dalībvalstis iesniedz Komisijai priekšlikumu saskaņā ar V un VI pielikumā noteiktajām veidnēm kā daļu no programmas vai tās grozījumu pieprasījuma.

Dalībvalsts ierosinātās summas un likmes nosaka, pamatojoties uz 4. punktā minēto deleģēto aktu vai pamatojoties uz:

(a)taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi, kuras pamatā ir jebkurš no šādiem elementiem:

i) statistikas dati, cita objektīva informācija vai eksperta slēdziens;

ii) pārbaudīti vēsturiskie dati;

iii) parastās izmaksu uzskaites prakses piemērošana;

(b)budžeta projektiem;

(c)noteikumiem par atbilstošajām vienības izmaksām un fiksētas summas maksājumiem, kas Savienības politikas virzienos ir piemērojami līdzīga veida darbībai;

(d)noteikumiem par atbilstošajām vienības izmaksām un fiksētas summas maksājumiem, kas piemērojami saskaņā ar dotāciju shēmām, ko pilnībā finansē dalībvalsts, līdzīga veida darbībai.

3.Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina programmu vai tās grozījumus, nosaka darbību veidus, uz kuriem attiecas atlīdzināšana, pamatojoties uz vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm, nosaka, ko un cik lielā apmērā sedz, izmantojot vienības izmaksas, fiksētas summas maksājumus un vienotas likmes, kā arī nosaka summu korekcijas metodes.

Dalībvalstis izmanto vienu no 48. panta 1. punktā minētajiem dotāciju veidiem, lai sniegtu atbalstu darbībām, kuru izdevumus Komisija atlīdzina, pamatojoties uz šo pantu.

Komisijas vai dalībvalstu revīzijas vienīgais mērķis ir pārbaudīt, vai ir izpildīti Komisijas veiktās atlīdzināšanas nosacījumi.

4.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 107. pantu, lai papildinātu šo pantu, nosakot vienības izmaksas, fiksētas summas maksājumus un vienotas likmes, to summas un korekcijas metodes tādā veidā, kā minēts 2. punkta otrajā daļā.

89. pants
Finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

1.Lai izmantotu Savienības iemaksas konkrētai programmas prioritātei vai tās daļām, pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, dalībvalsts iesniedz Komisijai priekšlikumu saskaņā ar V un VI pielikumā noteiktajām veidnēm kā daļu no programmas vai tās grozījumu pieprasījuma. Priekšlikumā ietver šādu informāciju:

(a)norāde uz attiecīgo prioritāti un kopējā summa, kuru sedz no finansējuma, kas nav saistīts ar izmaksām; apraksts par programmas daļu un darbību veidiem, uz ko attiecas finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām;

(b)izpildāmo nosacījumu vai gūstamo rezultātu apraksts un izpildes grafiks;

(c)starpposma nodevumi, pēc kuru nodošanas Komisija veic atlīdzināšanu;

(d)mērvienības;

(e)Komisijas veiktās atlīdzināšanas grafiks un attiecīgās summas, kas saistītas ar nosacījumu izpildes vai rezultātu sasniegšanas sekmēm;

(f)starpposma nodevumu un nosacījumu izpildes vai rezultātu sasniegšanas pārbaudes kārtība;

(g)summu korekcijas metodes, attiecīgā gadījumā;

(h)kārtība, ar ko nodrošina revīzijas taku saskaņā ar XI pielikumu, apliecinot nosacījumu izpildi vai rezultātu sasniegšanu.

2.Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina programmu vai tās grozījumu pieprasījumu, izklāsta visus 1. punktā norādītos elementus.

3.Dalībvalstis izmanto vienu no 48. panta 1. punktā minētajiem dotāciju veidiem, lai sniegtu atbalstu darbībām, kuru izdevumus Komisija atlīdzina, pamatojoties uz šo pantu.

Komisijas vai dalībvalstu revīzijas vienīgais mērķis ir pārbaudīt, vai ir izpildīti Komisijas veiktās atlīdzināšanas nosacījumi vai sasniegti rezultāti.

4.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 107. pantu, lai papildinātu šo pantu, nosakot katram darbības veidam tāda finansējuma summas, kas nav saistīts ar izmaksām, summu korekcijas metodes un izpildāmos nosacījumus vai gūstamos rezultātus.

III iedaļa
Pārtraukšana un apturēšana

90. pants
Maksājuma termiņa pārtraukšana

1.Komisija var pārtraukt maksājuma termiņu maksājumiem, izņemot priekšfinansējumu, ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem, ja ir izpildījies kāds no šādiem nosacījumiem:

(a)ir pierādījumi, kas liecina par būtisku trūkumu, attiecībā uz kuru nav veikti korektīvi pasākumi;

(b)Komisijai jāveic papildu pārbaudes pēc tam, kad ir saņemta informācija, ka maksājuma pieteikumā ietvertie izdevumi var būt saistīti ar pārkāpumu.

2.Dalībvalsts var piekrist pagarināt pārtraukšanas laikposmu uz trim mēnešiem.

3.Komisija pārtraukšanu attiecina tikai uz to izdevumu daļu, kuru ietekmē 1. punktā minētie elementi, izņemot gadījumus, kad nav iespējams noteikt, kura izdevumu daļa tiek ietekmēta. Komisija rakstveidā informē dalībvalsti par pārtraukšanas iemeslu un pieprasa tai labot situāciju. Komisija izbeidz pārtraukšanu, tiklīdz ir veikti pasākumi 1. punktā minēto elementu novēršanai.

4.Konkrētā fonda noteikumos, kas piemērojami EJZF, var paredzēt īpašu pamatu maksājumu pārtraukšanai gadījumā, ja nav izpildīti saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku piemērojamie noteikumi.

91. pants
Maksājumu apturēšana

1.Komisija pēc tam, kad ir devusi dalībvalstij iespēju iesniegt apsvērumus, var pilnīgi vai daļēji apturēt maksājumus, ja ir izpildījies kāds no šādiem nosacījumiem:

(a)dalībvalsts nav veikusi darbību, kas vajadzīga, lai labotu situāciju, kuras dēļ ir piemērota pārtraukšana saskaņā ar 90. pantu;

(b)ir būtisks trūkums;

(c)izdevumi maksājuma pieteikumos ir saistīti ar pārkāpumu, kas nav novērsts;

(d)saskaņā ar LESD 258. pantu ir sniegts Komisijas argumentēts atzinums par pārkāpumu, kas apdraud izdevumu likumību un pareizību;

(e)dalībvalsts nav veikusi vajadzīgo darbību saskaņā ar 15. panta 6. punktu.

2.Komisija izbeidz maksājumu pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja dalībvalsts ir veikusi pasākumus 1. punktā minēto elementu novēršanai.

3.Konkrētā fonda noteikumos, kas piemērojami EJZF, var paredzēt īpašu pamatu maksājumu apturēšanai gadījumā, ja nav izpildīti saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku piemērojamie noteikumi.

II NODAĻA
Pārskatu iesniegšana un izskatīšana

92. pants
Pārskatu saturs un iesniegšana

1.Par katru grāmatvedības gadu, par kuru iesniegti maksājuma pieteikumi, dalībvalsts līdz 15. februārim iesniedz Komisijai šādus dokumentus (“apliecinājumu paketi”), kas attiecas uz iepriekšējo grāmatvedības gadu, kā definēts 2. panta 28. punktā:

(a)pārskati saskaņā ar XX pielikumā noteikto veidni;

(b)pārvaldības deklarācija, kas minēta 68. panta 1. punkta f) apakšpunktā, saskaņā ar XV pielikumā noteikto veidni;

(c)revīzijas atzinums, kas minēts 71. panta 3. punkta a) apakšpunktā, saskaņā ar XVI pielikumā noteikto veidni;

(d)gada kontroles ziņojums, kas minēts 71. panta 3. punkta b) apakšpunktā, saskaņā ar XVII pielikumā noteikto veidni.

2.Pēc attiecīgās dalībvalsts paziņojuma Komisija var 1. punktā minēto termiņu izņēmuma kārtā pagarināt līdz 1. martam.

3.Pārskatos katras prioritātes un, attiecīgā gadījumā, fonda un reģiona kategorijas līmenī iekļauj:

(a)attiecināmo izdevumu kopējo summu, kas reģistrēta grāmatvedības funkciju īstenojošās struktūras grāmatvedības sistēmās un iekļauta galīgā maksājuma pieteikumā par attiecīgo grāmatvedības gadu, un atbilstīgā samaksātā vai maksājamā publiskā ieguldījuma kopējo summu;

(b)grāmatvedības gadā atsauktās summas;

(c)katram finanšu instrumentam samaksātā publiskā ieguldījuma summas;

(d)par katru prioritāti — paskaidrojumu par visām atšķirībām starp summām, kas deklarētas saskaņā ar a) apakšpunktu, un summām, kas deklarētas maksājuma pieteikumos tajā pašā grāmatvedības gadā.

4.Pārskatus nepieņem, ja dalībvalstis nav veikušas korekcijas, kas vajadzīgas, lai līdz mazāk nekā 2 % samazinātu atlikušo risku, kas apdraud pārskatos iekļauto izdevumu likumību un pareizību.

5.Dalībvalstis no pārskatiem jo īpaši atskaita:

(a)nepareizos izdevumus, par kuriem veiktas finanšu korekcijas saskaņā ar 97. pantu;

(b)izdevumus, kuru likumība un pareizība tobrīd tiek vērtēta;

(c)citas summas, kas nepieciešamas, lai līdz 2 % samazinātu pārskatos deklarēto izdevumu atlikušo kļūdu īpatsvaru.

Dalībvalsts pirmās daļas b) apakšpunktā minētos izdevumus var iekļaut maksājuma pieteikumā turpmākajos grāmatvedības gados, tiklīdz ir apstiprināta minēto izdevumu likumība un pareizība.

6.Nepareizas summas, ko dalībvalsts konstatējusi pēc pārskatu iesniegšanas, tā, neskarot 98. pantu, var aizstāt, veicot atbilstīgās korekcijas pārskatos par grāmatvedības gadu, kurā kļūda ir konstatēta.

7.Dalībvalsts kā daļu no apliecinājumu paketes pēdējā grāmatvedības gadā iesniedz galīgo veikuma ziņojumu, kas minēts 38. pantā, vai pēdējo gada īstenošanas ziņojumu attiecībā uz EJZF, AMIF, IDF un BMVI.

93. pants
Pārskatu izskatīšana

Komisija līdz tā gada 31. maijam, kas ir pēc grāmatvedības gada beigām, ja vien netiek piemērots 96. pants, pārliecinās, ka pārskati ir pilnīgi, precīzi un patiesi.

94. pants
Atlikuma aprēķināšana

1.Nosakot no fondiem pieprasāmo summu par grāmatvedības gadu un no tā izrietošās korekcijas saistībā ar maksājumiem dalībvalstij, Komisija ņem vērā:

(a)summas 95. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajos pārskatos, kurām jāpiemēro līdzfinansējuma likme par katru prioritāti;

(b)attiecīgajā grāmatvedības gadā Komisijas veikto starpposma maksājumu kopējo summu.

2.Ja no kādas dalībvalsts ir atgūstama kāda summa, Komisija par to izdod iekasēšanas rīkojumu, kuru izpilda, ja vien iespējams, ar ieskaitu attiecībā pret summām, kas dalībvalstij pienākas saskaņā ar turpmākiem maksājumiem tai pašai programmai. Tāda atgūšana nav finanšu korekcija un nesamazina no fondiem piešķirto atbalstu programmai. Atgūtā summa ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas [177]. panta [3]. punktu.

95. pants
Pārskatu izskatīšanas procedūra

1.Šīs regulas 96. pantā izklāstīto procedūru piemēro jebkurā no šādiem gadījumiem:

(a)revīzijas iestāde ar pārskatu pilnīgumu, precizitāti un patiesumu saistītu iemeslu dēļ ir sniegusi revīzijas atzinumu ar iebildēm vai negatīvu revīzijas atzinumu;

(b)Komisijai ir pierādījumi, kas liek apšaubīt, ka revīzijas atzinums bez iebildēm ir ticams.

2.Visos citos gadījumos Komisija saskaņā ar 94. pantu aprēķina no fondiem pieprasāmās summas un līdz 1. jūlijam veic attiecīgos maksājumus vai atgūšanu. Minētais maksājums vai atgūšana ir pārskatu akceptēšana.

96. pants
Ierunu procedūra pārskatu izskatīšanai

1.Ja revīzijas iestāde ar pārskatu pilnīgumu, precizitāti un patiesumu saistītu iemeslu dēļ ir sniegusi revīzijas atzinumu ar iebildēm, Komisija lūdz dalībvalsti viena mēneša laikā pārbaudīt pārskatus un atkārtoti iesniegt 92. panta 1. punktā minētos dokumentus.

Ja pirmajā daļā noteiktajā termiņā:

(a)sniegts revīzijas atzinums bez iebildēm, piemēro 94. pantu un Komisija divu mēnešu laikā izmaksā jebkuru papildus maksājamo summu vai veic atgūšanu;

(b)revīzijas atzinums joprojām ir ar iebildēm vai dalībvalsts nav atkārtoti iesniegusi dokumentus, piemēro 2., 3. un 4. punktu.

2.Ja revīzijas atzinums ar pārskatu pilnīgumu, precizitāti un patiesumu saistītu iemeslu dēļ joprojām ir ar iebildēm vai ja revīzijas atzinums joprojām nav ticams, Komisija informē dalībvalsti par summu, kas pieprasāma no fondiem par attiecīgo grāmatvedības gadu.

3.Ja dalībvalsts viena mēneša laikā apstiprina šo summu, Komisija divu mēnešu laikā izmaksā jebkuru papildus maksājamo summu vai veic atgūšanu saskaņā ar 94. pantu.

4.Ja dalībvalsts neapstiprina 2. punktā minēto summu, Komisija nosaka summu, kas pieprasāma no fondiem par attiecīgo grāmatvedības gadu. Šāda rīcība nav finanšu korekcija un nesamazina no fondiem piešķirto atbalstu programmai. Komisija divu mēnešu laikā izmaksā jebkuru papildus maksājamo summu vai veic atgūšanu saskaņā ar 94. pantu.

5.Attiecībā uz pēdējo grāmatvedības gadu Komisija ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dienas, kad akceptēts galīgais veikuma ziņojums, kā minēts 38. pantā, izmaksā vai atgūst kontu gada atlikumu programmām, kurām piešķirts atbalsts no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda.

III NODAĻA
Finanšu korekcijas

97. pants
Dalībvalstu veiktas finanšu korekcijas

1.Dalībvalstis aizsargā Savienības budžetu un piemēro finanšu korekcijas, pilnībā vai daļēji anulējot atbalstu no fondiem darbībai vai programmai, ja Komisijai deklarētie izdevumi ir atzīti par nepareiziem.

2.Finanšu korekcijas iegrāmato kontos par grāmatvedības gadu, kurā nolemts par atcelšanu.

3.Anulēto atbalstu no fondiem dalībvalsts var atkārtoti izmantot attiecīgās programmas satvarā, tomēr to nedrīkst izmantot darbībai, kurai tika piemērota minētā korekcija, vai — gadījumā, kad finanšu korekcija piemērota sistēmiska pārkāpuma dēļ — nevienai darbībai, kuru ietekmējis sistēmiskais pārkāpums.

4.Konkrētā fonda noteikumos, kas piemērojami EJZF, var paredzēt īpašu pamatu dalībvalstu veiktām finanšu korekcijām gadījumā, ja nav izpildīti saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku piemērojamie noteikumi.

5.Atkāpjoties no 1.–3. punkta, darbībās, kas ietver finanšu instrumentus, iemaksu, kas saskaņā ar šo pantu anulēta atsevišķa pārkāpuma rezultātā, var atkārtoti izmantot tajā pašā darbībā ar šādiem nosacījumiem:

(a)ja pārkāpums, kura rezultātā iemaksa anulēta, konstatēts galasaņēmēja līmenī, — tikai citiem galasaņēmējiem tā paša finanšu instrumenta satvarā;

(b)ja pārkāpums, kura rezultātā iemaksa anulēta, konstatēts tās struktūras līmenī, kas īsteno īpašo fondu, gadījumā, ja finanšu instruments tiek īstenots, izmantojot struktūru ar līdzdalības fondu, — tikai citām struktūrām, kas īsteno īpašos fondus.

Ja pārkāpums, kura rezultātā iemaksa anulēta, konstatēts tās struktūras līmenī, kas īsteno līdzdalības fondu, vai tās struktūras līmenī, kas īsteno īpašo fondu, gadījumā, ja finanšu instruments tiek īstenots, izmantojot struktūru bez līdzdalības fonda, anulēto iemaksu nevar atkārtoti izmantot tajā pašā darbībā.

Ja finanšu korekcija piemērota sistēmiska pārkāpuma dēļ, anulēto iemaksu nevar atkārtoti izmantot nevienai darbībai, kuru ietekmējis sistēmiskais pārkāpums.

6.Struktūras, kas īsteno finanšu instrumentu, atlīdzina dalībvalstīm programmas iemaksas, ko ietekmējuši pārkāpumi, kopā ar procentiem un jebkuriem citiem ieņēmumiem, ko radījušas minētās iemaksas.

Struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, neatlīdzina dalībvalstīm pirmajā daļā minētās summas, ja minētās struktūras attiecībā uz konkrēto pārkāpumu pierāda, ka ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:

(a)pārkāpums noticis galasaņēmēju līmenī vai — līdzdalības fonda gadījumā — to struktūru līmenī, kas īsteno īpašos fondus, vai galasaņēmēju līmenī;

(b)struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, savus pienākumus saistībā ar programmas iemaksām, ko ietekmējis pārkāpums, veikušas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un rīkojušās ar tādu profesionālo rūpību, pārredzamību un uzcītību, kādu gaida no profesionālas struktūras, kam ir pieredze finanšu instrumentu īstenošanā;

(c)summas, ko ietekmējis pārkāpums, nebija iespējams atgūt, lai gan struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, ar pienācīgu uzcītību veikušas visus piemērojamos līgumiskos un juridiskos pasākumus.

98. pants
Komisijas veiktas finanšu korekcijas

1.Komisija veic finanšu korekcijas, samazinot atbalstu no fondiem programmai, ja tā secina, ka:

(a)ir kāds būtisks trūkums, kas apdraud atbalstu, kurš no fondiem jau izmaksāts programmai;

(b)akceptētajos pārskatos iekļautie izdevumi ir nepareizi, bet dalībvalsts to nav konstatējusi un paziņojusi;

(c)dalībvalsts nav izpildījusi 91. pantā noteiktos pienākumus, pirms Komisija sāk finanšu korekcijas procedūru.

Ja Komisija piemēro vienotas likmes vai ekstrapolētu finanšu korekciju, to veic saskaņā ar XXI pielikumu. 

2.Pirms pieņemt lēmumu par finanšu korekciju, Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par saviem secinājumiem un dod dalībvalstij iespēju divu mēnešu laikā iesniegt apsvērumus.

3.Ja dalībvalsts nepiekrīt Komisijas secinājumiem, Komisija uzaicina dalībvalsti uz uzklausīšanu, lai nodrošinātu, ka ir pieejama visa informācija un apsvērumi, kas vajadzīgi, lai pamatotu Komisijas secinājumus par finanšu korekcijas piemērošanu.

4.Komisija lēmumu par finanšu korekciju pieņem ar īstenošanas aktu 12 mēnešu laikā pēc uzklausīšanas vai Komisijas pieprasītās papildu informācijas iesniegšanas.

Kad Komisija pieņem lēmumu par finanšu korekciju, tā ņem vērā visu iesniegto informāciju un apsvērumus.

Ja dalībvalsts pirms 1. punktā minētā lēmuma pieņemšanas piekrīt finanšu korekcijai 1. punkta a) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos, dalībvalsts var atkārtoti izmantot attiecīgās summas. Šī iespēja neattiecas uz finanšu korekciju 1. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos.

5.Konkrētā fonda noteikumos, kas piemērojami EJZF, var paredzēt īpašu pamatu Komisijas veiktām finanšu korekcijām gadījumā, ja nav izpildīti saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku piemērojamie noteikumi.

IV NODAĻA
Saistību atcelšana

99. pants
Saistību atcelšanas principi un noteikumi

1.Komisija atceļ saistības attiecībā uz jebkuru programmas summu, kura līdz 26. decembrim otrajā kalendārajā gadā pēc budžeta saistību gada nav izmantota priekšfinansējumam saskaņā ar 84. pantu vai par kuru nav iesniegts maksājuma pieteikums saskaņā ar 85. un 86. pantu, par 2021.–2026. gadu.

2.Summa, kas izmantojama priekšfinansējumam vai par kuru iesniedzami maksājuma pieteikumi līdz 1. punktā noteiktajam termiņam, attiecībā uz budžeta saistībām par 2021. gadu ir 60 % no minētajām saistībām. Lai aprēķinātu attiecīgās summas, katra gada budžeta saistībām par 2022.–2025. gadu pieskaita 10 % no 2021. gada budžeta saistībām.

3.Saistību daļu, kas joprojām pastāv 2029. gada 31. decembrī, atceļ, ja 38. panta 1. punktā noteiktajā termiņā Komisijai nav iesniegta apliecinājumu pakete un galīgais veikuma ziņojums par programmām, kurām piešķirts atbalsts no ESF+, ERAF un Kohēzijas fonda.

100. pants
Saistību atcelšanas noteikumu izņēmumi

1.Summu, uz ko attiecas saistību atcelšana, samazina par summām, kas ir līdzvērtīgas tai budžeta saistību daļai, attiecībā uz kuru:

(a)darbības ir apturētas ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir atliekoša iedarbība; vai

(b)nav bijis iespējams sagatavot maksājuma pieteikumu tādu nepārvaramas varas apstākļu dēļ, kas būtiski ietekmē visas programmas vai tās daļas īstenošanu.

Valsts iestādes, kas atsaucas uz nepārvaramas varas apstākļiem, pierāda nepārvaramas varas apstākļu tiešo ietekmi uz visas programmas vai tās daļas īstenošanu.

2.Dalībvalsts līdz 31. janvārim nosūta Komisijai informāciju par 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem izņēmumiem attiecībā uz summu, kas deklarējama līdz 26. decembrim.

101. pants
Saistību atcelšanas procedūra

1.Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas ir tās rīcībā 31. janvārī, informē dalībvalsti par atceļamo saistību summu, kas izriet no minētās informācijas.

2.Dalībvalstij atvēlēts viens mēnesis, kura laikā tā var apstiprināt atceļamo saistību summu vai iesniegt apsvērumus.

3.Dalībvalsts līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai pārskatītu finansēšanas plānu, kurā par attiecīgo kalendāro gadu norādīta samazinātā atbalsta summa vienā vai vairākās programmas prioritātēs. Programmām, kurām piešķirts atbalsts no vairākiem fondiem, atbalsta summu no katra fonda samazina proporcionāli summām, uz ko attiecas saistību atcelšana un kas nav izmantotas attiecīgajā kalendārajā gadā.

Ja pārskatīts finansēšanas plāns netiek iesniegts, Komisija pārskata finansēšanas plānu, samazinot iemaksu no fondiem attiecīgajā kalendārajā gadā. Minēto samazinājumu katrai prioritātei piemēro proporcionāli summām, uz ko attiecas saistību atcelšana un kas nav izmantotas attiecīgajā kalendārajā gadā.

4.Komisija ne vēlāk kā 31. oktobrī groza lēmumu, ar ko apstiprināta programma.

VIII sadaļa
Finanšu shēma

102. pants
Atbalsta ģeogrāfiskā darbības joma attiecībā uz mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”

1.ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonds atbalsta mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” visos reģionos, kuri atbilst tās kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas 2. līmenim (“NUTS 2. līmeņa reģioni”), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 868/2014.

2.Resursus no ERAF un ESF+ mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” sadala starp šādām trim NUTS 2. līmeņa reģionu kategorijām:

(a)mazāk attīstīti reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 75 % no vidējā IKP ES-27 valstīs (“mazāk attīstīti reģioni”);

(b)pārejas reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 100 % no vidējā IKP ES27 valstīs (“pārejas reģioni”);

(c)vairāk attīstīti reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā 100 % no vidējā IKP ES-27 valstīs (“vairāk attīstīti reģioni”).

Reģionus iekļauj kādā no trim reģionu kategorijām, pamatojoties uz to, kāds ir katra reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts kā pirktspējas līmenis (“PSL”) un aprēķināts, pamatojoties uz Savienības rādītājiem par 2014.–2016. gadu, attiecībā pret vidējo IKP ES-27 valstīs tajā pašā pārskata periodā.

3.Kohēzijas fonda atbalstu sniedz dalībvalstīm, kurās NKI uz vienu iedzīvotāju, izteikts kā PSL un aprēķināts, pamatojoties uz Savienības rādītājiem par 2014.–2016. gadu, ir mazāks nekā 90 % no vidējā NKI uz vienu iedzīvotāju ES-27 valstīs tajā pašā pārskata periodā.

4.Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu, kurā iekļauj to reģionu sarakstu, kas atbilst kādas kategorijas kritērijiem no trīs reģionu kategorijām, un to dalībvalstu sarakstu, kas atbilst 3. punkta kritērijiem. Minētais saraksts ir spēkā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

103. pants
Ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai paredzētie resursi

1.Ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai paredzētie resursi, kas pieejami budžeta saistībām laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, ir 330 624 388 630 EUR 2018. gada cenās.

Lai veiktu plānošanu un sekojošu iekļaušanu Savienības budžetā, minēto summu indeksē par 2 % gadā.

2.Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu, ar ko nosaka kopējo resursu gada sadalījumu pa dalībvalstīm atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” katrā reģionu kategorijā kopā ar atbalsttiesīgo reģionu sarakstu saskaņā ar XXII pielikumā noteikto metodiku.

Lēmumā arī nosaka kopējo resursu gada sadalījumu pa dalībvalstīm atbilstīgi mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg).

3.No kopējiem resursiem, no kuriem atskaitīts uz EISI pārnesamais atbalsts, kas minēts 104. panta 4. punktā, 0,35 % atvēl tehniskajai palīdzībai, ko sniedz pēc Komisijas iniciatīvas.

104. pants
Mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” un mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) paredzētie resursi

1.Mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” paredzētie resursi ir 97,5 % no kopējiem resursiem (t. i., kopā 322 194 388 630 EUR), un to sadalījums ir šāds:

(a)61,6 % (t. i., kopā 198 621 593 157 EUR) — mazāk attīstītiem reģioniem;

(b)14,3 % (t. i., kopā 45 934 516 595 EUR) — pārejas reģioniem;

(c)10,8 % (t. i., kopā 34 842 689 000 EUR) — vairāk attīstītiem reģioniem;

(d)12,8 % (t. i., kopā 41 348 556 877 EUR) — dalībvalstīm, kurām piešķir atbalstu no Kohēzijas fonda;

(e)0,4 % (t. i., kopā 1 447 034 001 EUR) kā papildu finansējums LESD 349. pantā norādītajiem tālākajiem reģioniem un NUTS 2. līmeņa reģioniem, kas atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.

2.Komisija 2024. gadā tehniskajā korekcijā 2025. gadam saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) [[...] (DFS regula)] [6]. pantu pārskata kopējos piešķīrumus atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” katrā dalībvalstī 2025.–2027. gadā.

Komisija, veicot šo pārskatīšanu, piemēro XXII pielikumā izklāstīto piešķiršanas metodi, pamatojoties uz tobrīd pieejamiem jaunākajiem statistikas datiem.

Pēc tehniskās korekcijas veikšanas Komisija groza 103. panta 2. punktā minēto īstenošanas aktu, nosakot pārskatītu gada sadalījumu.

3.To resursu summa, kas ESF+ pieejami atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, ir 88 646 194 590 EUR.

Šā panta 1. punkta e) apakšpunktā minētais papildu finansējums tālākajiem reģioniem, kas piešķirts ESF+, ir 376 928 934 EUR.

4.No Kohēzijas fonda uz EISI pārvietojamā atbalsta apmērs ir 10 000 000 000 EUR. To, izsludinot īpašus uzaicinājumus saskaņā ar Regulu (ES) [jaunās EISI regulas numurs], izmanto transporta infrastruktūras projektiem tikai tajās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda.

Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka summu, kura no Kohēzijas fonda piešķīruma katrai dalībvalstij pārvietojama uz EISI un kuras apmēru nosaka proporcionāli par visu laikposmu.

Kohēzijas fonda piešķīrumu katrai dalībvalstij samazina par attiecīgo summu.

Gada apropriācijas, kas atbilst pirmajā daļā minētajam atbalstam no Kohēzijas fonda, ieraksta EISI attiecīgajās budžeta pozīcijās par 2021. gadu.

30 % resursu, kas pārvietoti uz EISI, tūlīt pēc pārvietošanas ir pieejami visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, transporta infrastruktūras projektu finansēšanai saskaņā ar Regulu (ES) [jaunā EISI regula].

Uz īpašajiem uzaicinājumiem, kas minēti pirmajā daļā, attiecas transporta nozarei piemērojamie noteikumi saskaņā ar Regulu (ES) [jaunā EISI regula]. Līdz 2023. gada 31. decembrim to projektu atlasē, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, ņem vērā valsts piešķīrumus saskaņā ar Kohēzijas fondu attiecībā uz 70 % resursu, kas pārvietoti uz EISI.

No 2024. gada 1. janvāra resursus, kas pārvietoti uz EISI un nav piešķirti transporta infrastruktūras projektam, dara pieejamus visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, transporta infrastruktūras projektu finansēšanai saskaņā ar Regulu (ES) [jaunā EISI regula].

5.No resursiem, kas paredzēti mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, 500 000 000 EUR piešķir Eiropas pilsētiniciatīvai Komisijas tiešā vai netiešā pārvaldībā.

6.No ESF+ resursiem, kas paredzēti mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, 175 000 000 EUR piešķir starpvalstu sadarbībai inovatīvu risinājumu atbalstam tiešā vai netiešā pārvaldībā.

7.Mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) paredzētie resursi ir 2,5 % no kopējiem resursiem, kas pieejami budžeta saistībām no fondiem 2021.–2027. gada laikposmam (t. i., kopā 8 430 000 000 EUR).

105. pants
Resursu pārvietojamība

1.Komisija var apstiprināt priekšlikumu, ko dalībvalsts iesniegusi partnerības nolīguma vai vidusposma pārskatīšanas kontekstā un ar ko ierosina pārvietot:

(a)ne vairāk kā 15 % no kopējiem piešķīrumiem, kas paredzēti mazāk attīstītiem reģioniem, uz pārejas reģioniem vai vairāk attīstītiem reģioniem un no pārejas reģioniem uz vairāk attīstītiem reģioniem;

(b)no piešķīrumiem, kas paredzēti vairāk attīstītiem reģioniem vai pārejas reģioniem, uz mazāk attīstītiem reģioniem.

2.Kopējie piešķīrumi katrai dalībvalstij attiecībā uz mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” un mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg), nav pārvietojami starp minētajiem mērķiem.

106. pants
Līdzfinansējuma likmju noteikšana

1.Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina programmu, nosaka līdzfinansējuma likmi un maksimālo summu atbalstam no fondiem katrai prioritātei.

2.Komisijas lēmumā katrai prioritātei nosaka to, vai prioritātei paredzētā līdzfinansējuma likme ir piemērojama kādam no šādiem elementiem:

(a)kopējais ieguldījums, tostarp valsts un publiskais ieguldījums;

(b)publiskais ieguldījums.

3.Līdzfinansējuma likme mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” katras prioritātes līmenī nepārsniedz:

(a)70 % mazāk attīstītiem reģioniem;

(b)55 % pārejas reģioniem;

(c)40 % vairāk attīstītiem reģioniem.

Līdzfinansējuma likmes, kas noteiktas a) apakšpunktā, attiecas arī uz tālākiem reģioniem.

Līdzfinansējuma likme Kohēzijas fondam katras prioritātes līmenī nepārsniedz 70 %.

ESF+ regulā var noteikt augstākas līdzfinansējuma likmes prioritātēm, ar ko atbalsta inovatīvas darbības saskaņā ar minētās regulas [14]. pantu.

4.Līdzfinansējuma likme Interreg programmām nepārsniedz 70 %.

ETS regulā var noteikt augstākas līdzfinansējuma likmes ārējām pārrobežu sadarbības programmām saskaņā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg).

5.Tehniskās palīdzības pasākumus, ko īsteno pēc Komisijas iniciatīvas vai Komisijas vārdā, var finansēt 100 % apmērā.

IX sadaļa
Pilnvaru deleģēšana, īstenošanas, pārejas un nobeiguma noteikumi

I NODAĻA
Pilnvaru deleģēšana un īstenošanas noteikumi

107. pants
Pilnvaru deleģēšana

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 108. pantu, lai grozītu šīs regulas pielikumus nolūkā tos pielāgot nebūtisku šīs regulas elementu izmaiņām, kas notiek plānošanas periodā, izņemot III, IV, X un XXII pielikumu.

108. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 63. panta 10. punktā, 73. panta 4. punktā, 88. panta 4. punktā, 89. panta 4. punktā un 107. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 63. panta 10. punktā, 73. panta 4. punktā, 88. panta 4. punktā un 89. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīlis Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 63. panta 10. punktu, 73. panta 4. punktu, 88. panta 4. punktu, 89. panta 4. punktu un 107. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

109. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

II NODAĻA
Pārejas un nobeiguma noteikumi

110. pants
Pārejas noteikumi

Regulu (EK) Nr. 1303/2013 vai jebkuru citu tiesību aktu, kas piemērojams 2014.–2020. gada plānošanas periodā, turpina piemērot programmām un darbībām, kurām minētajā periodā piešķirts atbalsts no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un EJZF.

111. pants
Nosacījumi attiecībā uz pakāpeniski īstenojamām darbībām

1.Vadošā iestāde var turpināt darbību atlasi tādu darbību otrajam posmam, kas atlasītas atbalsta saņemšanai un sāktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1303/2013, ar nosacījumu, ka ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:

(a)darbībai, kas atlasīta atbalsta saņemšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1303/2013, ir divi posmi, kuri ir nošķirami no finansiālā viedokļa un kuriem ir atsevišķas revīzijas takas;

(b)darbības kopējās izmaksas pārsniedz 10 miljonus EUR;

(c)izdevumi, kas iekļauti maksājuma pieteikumā attiecībā uz pirmo posmu, nav iekļauti nekādos maksājuma pieteikumos attiecībā uz otro posmu;

(d)darbības otrais posms atbilst piemērojamajiem tiesību aktiem un ir tiesīgs pretendēt uz atbalstu no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda saskaņā ar šīs regulas vai konkrētu fondu regulu noteikumiem;

(e)dalībvalsts noslēguma īstenošanas ziņojumā, kas iesniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1303/2013 141. pantu, apņemas plānošanas periodā pabeigt un nodot ekspluatācijā darbības otro un noslēguma posmu.

2.Šīs regulas noteikumus piemēro darbības otrajam posmam.

112. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-ās) rīcībpolitikas joma(-as) (programmu kopums)

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

◻ jaunu darbību 

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 52  

X esošas darbības pagarināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu /jaunu darbību 

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–X    Finansiālā ietekme no 2021. gada līdz 2027. gadam saistību apropriāciju jomā un no 2021. gada līdz 2029. gadam maksājumu apropriāciju jomā

◻ beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

pēc kura turpinās normāla darbība

1.6.Paredzētie pārvaldības veidi 53  

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība

–◻ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻ ko veic izpildaģentūras

X Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma(-as)

2.2.1.Ierosinātā(-o) pārvaldības veida(-u), finansējuma apgūšanas mehānisma, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par konstatētajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto(-ajām) iekšējās kontroles sistēmu(-ām)

2.2.3.Kontroles izmaksu lietderības (attiecība “kontroles izmaksas ÷ attiecīgo pārvaldīto fondu vērtība”) vērtējums un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas un programmas slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai paredzētos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jauna(-as) ierosinātā(-ās) budžeta izdevumu pozīcija(-as)

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos pašreizējās cenās (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos pašreizējās cenās (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos pašreizējās cenās (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–X    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos pašreizējās cenās (trīs zīmes aiz komata)

EMPL ĢD

REGIO ĢD