EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.5.2018

COM(2018) 296 final

2018/0148(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem un Regulas (EK) Nr. 1222/2009 atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2018) 234 final}
{SWD(2018) 188 final}
{SWD(2018) 189 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ja tiks uzlabota riepu marķēšana, patērētāji saņems vairāk informācijas par degvielas patēriņa efektivitāti, riepu drošumu un radīto troksni, un tas ļaus viņiem riepu iegādes laikā iegūt precīzu, būtisku un salīdzināmu informāciju par minētajiem aspektiem. Tas palīdzēs uzlabot riepu marķēšanas sistēmas efektivitāti, un tādējādi nodrošinās tīrākus, drošākus un klusākus transportlīdzekļus un maksimāli palielinās šīs sistēmas devumu transporta nozares dekarbonizācijai.

Ar šo priekšlikumu atceļ un aizstāj Regulu (EK) Nr. 1222/2009 1 par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem (Riepu marķēšanas regula, RMR).

RMR regula pirms tās piemērošanas sākšanas tika divreiz grozīta — vispirms, lai iekļautu jaunu testēšanas metodi attiecībā uz C1 klases riepu (vieglajiem automobiļiem) saķeri ar slapju ceļu, un pēc tam, lai atspoguļotu to, ka piemērota starptautiska metode saķeres ar slapju ceļu testēšanai ir izstrādāta arī C2 klases riepām (furgoniem) un C3 klases riepām (lielas noslodzes transportlīdzekļiem) 2 , un lai iekļautu laboratorijas pielīdzināšanas procedūru rites pretestības mērīšanai. Minētie grozījumi ir iekļauti šajā priekšlikumā.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem šajā politikas jomā

ES 2009. gadā pieņēma divus noteikumu kopumus saistībā ar riepām:

–RMR regulu, kurā definētas Savienības prasības, lai saskaņotu informāciju par riepu parametriem, kas jāsniedz tiešajiem lietotājiem, lai ļautu viņiem izdarīt apzinātas pirkuma izvēles; un

–Regulu par tipa apstiprināšanas prasībām 3 attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu vispārējo drošību (Vispārējās drošības regula, VDR), ar ko ievieš tādas saskaņotas tehniskās prasības riepām, kurām ir jābūt izpildītām, pirms minētās riepas drīkst laist Savienības tirgū.

Ar VDR ievieš obligātās prasības cita starpā riepām attiecībā uz šādiem aspektiem:

i) rites pretestība;

ii) saķere ar slapju ceļu; un

iii) riepu ārējais rites troksnis.

Šīs prasības bija jāsāk piemērot no 2012. gada 1. novembra, un otrajā posmā daudz stingrākas prasības attiecībā uz rites pretestību bija jāsāk piemērot no 2016. gada 1. novembra (papildu korekcijas būs jāsāk piemērot 2018. un 2020. gadā).

Tāpat kā jebkuri citi ražojumi, ko laiž Savienības tirgū, valsts tirgus uzraudzības iestādēm ir jāpārbauda arī riepas, vai tās atbilst spēkā esošajām prasībām. Ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 4 izveido tirgus uzraudzības sistēmu dalībvalstīs un nodrošina efektīvu pārrobežu tirgus uzraudzību.

Vispārējais energomarķējuma satvars tika atjaunināts 2017. gadā, pieņemot Regulu (ES) 2017/1369 5 . Ar to tika atcelta un aizstāta Direktīva 2010/30/ES un ieviesti vairāki jauni elementi, piemēram, ražojumu reģistrācijas datubāze un jauni noteikumi par vizuālo reklāmu, tālpārdošanu un tirdzniecību internetā.

Riepu marķēšana ir paredzēta Savienības tiesību aktos par ražojumu energoefektivitāti. Tie ietver ekodizaina noteikumus, ar kuriem nosaka obligātās prasības energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem, kurām tiem ir jāatbilst, pirms tos drīkst laist Savienības tirgū, un energomarķējuma noteikumus, kas sniedz patērētājiem informāciju par enerģijas patēriņu un citiem būtiskiem ražojumu aspektiem, palīdzot pieņemt apzinātus lēmumus par pirkumiem, kas ir rentabli un videi draudzīgi, turklāt kas ir ne vien videi nekaitīgi, bet arī ietaupa naudas līdzekļus.

Šī iniciatīva atbilst Savienības enerģētikas politikai, jo atjaunina un uzlabo tā spēkā esošā acquis efektivitāti, kas attiecas uz riepu marķēšanu.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Riepu marķēšanas sistēmas pārskatīšana sekmē ES centienus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un gaisa piesārņojumu, ko izraisa transporta nozare.

Šī iniciatīva ietilpst trešajā tiesību aktu kopumā “Eiropa kustībā”, ar ko īsteno jauno 2017. gada septembra rūpniecības politikas stratēģiju un kas ir izstrādāts, lai papildinātu procesu, kas ļauj Eiropai pilnībā izmantot mobilitātes modernizācijas un dekarbonizācijas priekšrocības. Ir būtiski, lai rītdienas mobilitātes sistēma būtu droša, tīra un efektīva visiem ES iedzīvotājiem. Mērķis ir padarīt Eiropas mobilitāti drošāku un pieejamāku, Eiropas rūpniecību konkurētspējīgāku un Eiropas darbvietas drošākas, kā arī izmantot tīrākas tehnoloģijas un labāk pielāgoties nepieciešamībai risināt ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas. Šai nolūkā gan ES, gan dalībvalstīm un ieinteresētajām personām ir jāiesaistās pilnībā, ne tikai pastiprinot centienus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un gaisa piesārņojumu.

Komisija savā paziņojumā “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” atsaucas uz nepieciešamību izpētīt veidus, kā samazināt netīšu mikroplastmasas izdalīšanos no riepām.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Regulas (EK) Nr. 1222/2009 pamatā ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. pants, kas tagad ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants. Ir lietderīgi norādīt iekšējā tirgus juridisko pamatu, jo Regula ir saistīta ar tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz riepām, kas paredzētas laišanai Savienības tirgū, taču, tā kā Regula attiecas arī uz degvielas patēriņa efektivitāti, ir lietderīgi pievienot arī enerģētikas juridisko pamatu, t. i., LESD 194. pantu.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

ES līmenī pieņemtie enerģijas un degvielas patēriņa efektivitātes instrumenti raksturo enerģijas kā politiskas un ekonomiskas problēmas arvien pieaugošo nozīmību, kā arī tās ciešo saistību ar tādām politikas jomām kā energoapgādes drošība, klimata pārmaiņas, ilgtspēja, vide, iekšējais tirgus un ekonomikas attīstība. Līdz šim dalībvalstis, darbojoties vienatnē, nespēja pietiekami labi sasniegt energoefektivitātes mērķus, un ir vajadzīga rīcība Savienības līmenī, lai atvieglotu un atbalstītu pasākumu pārņemšanu valstu līmenī.

Būtiski ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ražotājiem un tirgotājiem attiecībā uz to, kāda informācija ir jāsniedz patērētājiem par riepām, kuras tirgo visā ES iekšējā tirgū. Šai nolūkā ir vajadzīgi ES līmeņa juridiski saistoši noteikumi.

Tirgus uzraudzību īsteno dalībvalstu iestādes. Lai šī uzraudzība būtu efektīva, tai ir jābūt vienveidīgai visā Savienībā, jo citādi tiks apdraudēts iekšējais tirgus un uzņēmumiem nebūs stimula ieguldīt līdzekļus energoefektīvu ražojumu projektēšanā, ražošanā un tirdzniecībā. Riepu iekļaušana ražojumu datubāzē palīdzēs padarīt tirgus uzraudzību efektīvāku.

•Proporcionalitāte

Saskaņā ar proporcionalitātes principu — ierosinātie grozījumi spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs izvirzīto mērķu sasniegšanai. Tie uzlabos minētā regulējuma skaidrību un izmantojamību.

Ierosinātie grozījumi ļaus norādīt marķējumā informāciju par ziemas riepām, pastiprinās prasību uzrādīt marķējumu gadījumos, kad patērētāji neredz riepas, kuras vēlas iegādāties (jo šīs riepas tiek uzglabātas citur vai tiek tirgotas tālpārdošanā/internetā), un radīs iespēju iekļaut riepas ražojumu reģistrācijas datubāzē, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/1369, lai uzlabotu tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanu.

Piegādātājiem būs jāieraksta informācija jaunajā ražojumu datubāzē. Tā ir informācija, kuru viņiem jau tagad ir pienākums sniegt valsts tirgus uzraudzības iestādēm pēc to pieprasījuma, tādēļ var uzskatīt, ka jebkāds papildu slogs ir minimāls un samērīgs ar īstenošanas un pārredzamības rezultātā gūtajām priekšrocībām, kuras saskaņā ar ieceri radīs minētā ražojumu datubāze.

Priekšlikumam ir pievienots ietekmes novērtējums SWD(2018)189, un atsauce ir jāsniedz uz tām daļām, kurās ir izskatīts proporcionalitātes aspekts.

•Instrumenta izvēle

Pašreizējā RMR ir Eiropas Parlamenta un Padomes regula, un būtu lietderīgi aizstāt to ar tāda paša veida tiesību aktu, jo ar to nosaka tieši piemērojamus pienākumus uzņēmējiem.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex-post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Komisija veica RMR ex-post izvērtējumu, un tas ir pieejams ietekmes novērtējuma ziņojuma 5. pielikumā.

Minētajā izvērtējumā tika secināts, ka RMR efektivitāti un lietderību var vēl vairāk uzlabot, jo īpaši:

i)    palielinot patērētāju informētību par marķējumu un uzticību tam (tādējādi palielināsies iespējamība, ka, pērkot riepas, viņi izmantos marķējuma informāciju); un

ii)    uzlabojot tirgus uzraudzību, lai galu galā pilnībā sasniegtu RMR izvirzītos trīs mērķus.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Ieinteresēto personu sanāksme notika 2015. gada novembrī, un tajā piedalījās vairāk nekā 40 dalībnieki.

Laikposmā no 2017. gada 10. oktobra līdz 2018. gada 8. janvārim Komisijas apspriešanas tīmekļa vietnē notika sabiedriskā apspriešana 6 . Tika saņemtas 70 atbildes, un detalizēts kopsavilkums par respondentiem un atbildēm ir pieejams ietekmes novērtējuma ziņojuma 2. pielikumā.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Īpašā un daudzveidīgā pētījumā, kas tika pasūtīts pārskata sagatavošana ietvaros 7 , tika aptaujāti 6000 patērētāji sešās dalībvalstīs.

•Ietekmes novērtējums

Šim priekšlikumam ir pievienots ietekmes novērtējums, kas publicēts Komisijas Eiropas tīmekļa vietnē, kā arī labvēlīgs Regulējuma kontroles padomes atzinums (Ares(2018) 1626237), kas tika pieņemts 2018. gada 23. martā.

Ietekmes novērtējumā tika konstatētas vairākas problēmas saistībā ar pašreizējo regulu, no kurām divas svarīgākās bija šādas:

–riepu marķējuma zemā efektivitāte tā sliktās redzamības dēļ;

–neatbilstība nepietiekamas īstenošanas dēļ.

Izskatītie politikas risinājumi bija šādi:

1.neleģislatīvi pasākumi, tostarp informatīvas kampaņas, kopīgi īstenošanas pasākumi un testēšanas metožu pārskatīšana;

2.mērķorientēti grozījumi tiesību aktos, kas nodrošinātu to, ka:

·riepas marķē vienmēr, kad tās piegādā kopā ar transportlīdzekļiem;

·marķējumu norāda tiešsaistē;

·marķējumā iekļauj informāciju par veiktspēju sniega un ledus apstākļos;

·tiek paplašināts marķēšanas prasības tvērums, attiecinot to arī uz C3 klases riepām;

·tiek pastiprinātas prasības attiecībā uz tehnisko dokumentāciju;

·tiek grozīti pielikumi par testēšanas metodēm un tipa apstiprināšanas procesa paplašināšanu, lai iekļautu marķējuma deklarēšanu;

·nākotnē kā veiktspējas parametrus norāda arī nobraukumu un nodilumu;

·marķējuma klases tiek atkārtoti pielāgotas; un

·riepas tiek iekļautas ražojumu reģistrācijas datubāzē, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/1369.

Tika izskatīti arī apakšrisinājumi, kuru gadījumā tika izslēgti daži no iepriekš minētajiem mērķorientētajiem grozījumiem tiesību aktos;

3.1. un 2. politikas risinājuma apvienojums.

Vēlamais risinājums bija 3. risinājums. Šā risinājuma izpētē tika konstatēta šāda paredzamā ietekme (ietekmes novērtējuma ziņojuma 6. iedaļa):

·uzņēmumu apgrozījuma palielināšanās par EUR 9 miljardiem gadā līdz 2030. gadam;

·ikgadējs degvielas ietaupījums 129 PJ apmērā līdz 2030. gadam;

·ikgadējs CO2 ekvivalenta ietaupījums 10 Mt apmērā līdz 2030. gadam;

·samazinātas trokšņa emisijas no riepām un tā rezultātā ieguvumi veselības jomā; un

·lielāka drošība un mazāk ceļu satiksmes negadījumu.

Ar šo priekšlikumu tiek īstenota vēlamā risinājuma leģislatīvā daļa. Minētā risinājuma īstenošanai vajadzīgā papildu neleģislatīvā rīcība ir aprakstīta ietekmes novērtējumā.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Tā kā ar šo priekšlikumu tiek grozīti spēkā esošie tiesību akti, tika izpētīts, kā minētos tiesību aktus vienkāršot un uzlabot. Teksts tika atjaunināts, nodrošinot maksimālu atbilstību citiem atjauninātajiem tiesību aktiem šajā jomā, jo īpaši jaunajai Energomarķējuma pamatregulai.

Tika apzinātas trīs galvenās iespējas, kā vienkāršot tiesību aktus un samazināt administratīvo slogu, un tās tika iekļautas šajā priekšlikumā:

·ražojumu reģistrācijas datubāzes izveide;

·saskaņošana ar VDR testēšanas metodēm; un

·deleģēto aktu plašāka izmantošana.

Aplēstais REFIT izmaksu ietaupījums triju minēto iespēju īstenošanas rezultātā ir šāds:

Lai nodrošinātu godīgu konkurenci vienotajā tirgū un saskanīgu un konsekventu informāciju patērētājiem, attiecībā uz visiem uzņēmējiem ir jāpiemēro vienādi noteikumi. Tādēļ attiecībā uz visiem mazumtirgotājiem ir jāpiemēro vienādi noteikumi, jo riepu marķēšana ir noderīga patērētājiem tikai tad, ja visi ražojumi ir marķēti visos mazumtirdzniecības veikalos. Ar šo priekšlikumu netiek piešķirti atbrīvojumi MVU un mikrouzņēmumiem. Tomēr Eiropā nav tādu MVU vai mikrouzņēmumu, kas ražo riepas, un jebkādas iespējamās izmaksas nav uzskatāmas par nenozīmīgām, taču tās lielākoties ir saistītas ar ražotāju un mazumtirgotāju pienākumu uzrādīt marķējumu, ja riepas piedāvā iegādāties tiešsaistē.

Šis priekšlikums ir piemērots interneta apstākļiem, jo ietver prasību par riepu marķēšanu tiešsaistes ražojumu reģistrācijas datubāzē, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/1369 un kuras izmantošana vienkāršos, paātrinās un atbalstīs produktu informācijas pārsūtīšanu starp ražotājiem, mazumtirgotājiem, tirgus uzraudzības iestādēm un patērētājiem. Tāpat kā citiem ražojumiem, arī riepām izmanto QR kodus, kas nodrošina patērētājiem elektronisku piekļuvi papildu informācijai. Tie tiks iekļauti arī jaunajā marķējumā.

•Pamattiesības

Paredzams, ka priekšlikums neietekmēs pamattiesības.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Ar šo priekšlikumu aizstāj spēkā esošo regulu par riepu marķēšanu, tāpēc administratīvā ietekme un izmaksas ir uzskatāmas par mērenām, jo vairums nepieciešamo struktūru un noteikumu jau eksistē.

Minētie izdevumi tiks segti no līdzekļiem, kas jau ir paredzēti oficiālajās finanšu programmās. Papildu līdzekļi no ES budžeta nebūs vajadzīgi. Turklāt nav paredzēts, ka šī iniciatīva ietekmēs Komisijas priekšlikumu par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

5.CITI JAUTĀJUMI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Jaunās regulas ietekme tiks uzraudzīta un izvērtēta izvērtējuma pētījumā, kas tiks veikts pēc sešiem gadiem no tās stāšanās spēkā. Izvērtējumā tiks noteikts, vai šīs iniciatīvas mērķi ir sasniegti.

Dalībvalstu ziņojumi ekspertu grupai par riepu marķēšanu un administratīvo sadarbību tirgus uzraudzības jautājumos nodrošinās datus par tirgus uzraudzības pasākumiem un atbilstības rādītājiem. Papildu dati tiks iegūti no pašreiz notiekošā kopīgā uzraudzības pasākuma MSTyre15 8 un visiem ar to saistītajiem turpmākajiem projektiem.

Ierosinātā obligātā ražojumu reģistrācijas datubāze arī būs tādu datu avots, pamatojoties uz kuriem varēs uzraudzīt un izvērtēt paveikto Regulas mērķu sasniegšanā. Tā nodrošinās datus par riepu sadalījumu dažādās veiktspējas klasēs. Tā arī atvieglos tirgus uzraudzību, kas ir būtiska Regulas īstenošanai. Īstenošanu atbalstīs arī prasība dalībvalstīm informēt Komisiju par sankcijām un izpildes mehānismiem, kas piemērojami Regulas pārkāpšanas gadījumos.

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīkāks skaidrojums

Ar šo priekšlikumu tiek saglabāti pašreizējās RMR mērķi un pamatprincipi, taču paskaidrojot, nostiprinot un paplašinot tās darbības jomu, proti:

·atjauninot riepu marķējumu un nodrošinot tā pārskatīšanu;

·uzlabojot marķējuma redzamību patērētājiem, nosakot prasību, ka tas ir jāuzrāda visos riepu pārdošanas gadījumos; un nosakot prasības attiecībā uz tirdzniecību internetā un tālpārdošanu, kā arī citām situācijām, kad riepas patērētājiem nav fiziski redzamas;

·prasot, lai marķējumā tiktu iekļauta informācija par riepu veiktspēju sniega un ledus apstākļos;

·nodrošinot, lai vajadzības gadījumā nākotnē marķējumā kā parametri tiktu iekļauti arī nobraukums un nodilums;

·nodrošinot, lai vajadzības gadījumā nākotnē tiktu iekļautas atjaunotas riepas;

·pieprasot uzrādīt marķējumu vizuālajos sludinājumos un tehniskajos reklāmas materiālos;

·prasību par marķējuma uzrādīšanu attiecinot uz C3 klases riepām;

·paplašinot tipa apstiprināšanas procesu, lai iekļautu marķējuma deklarēšanu;

·uzlabojot īstenošanu tādējādi, ka tiek noteikts pienākums reģistrēt riepas ražojumu datubāzē, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/1369;

·koriģējot riepu parametru klasifikāciju I pielikumā;

·atjauninot marķējumu II pielikumā (jo īpaši, lai parādītu “sniega” ikonu);

·pievienojot pielikumus par informēšanas prasībām;

·aizstājot pielikumu par testēšanas metodi saķeres ar slapju ceļu indeksa (G) mērīšanai C1 klases riepām ar atsauci uz attiecīgajām mērīšanas metodēm.

Riepu marķējuma atjaunināšana un tā pārskatīšanas nodrošināšana

Marķējumā ir iekļauti trīs parametri — rites pretestība, saķere ar slapju ceļu un ārējais rites troksnis. Šo parametru klases ir jākoriģē, lai ņemtu vērā tehnikas progresu un to, ka VDR prasībās faktiski ir noteikts, ka zemākās klases ir tukšas, jo šādas riepas Savienības tirgū vairs nedrīkst tirgot.

Pašreizējās regulas 11. pantā Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu nebūtiskus elementus un papildinātu Regulu, kā arī pielāgotu pielikumus, ņemot vērā tehnikas progresu. Šā panta darbības joma tiek paplašināta, iekļaujot izmaiņas pašā marķējumā tā, lai nākotnē iespējamo ledus, nobraukuma un nodiluma parametru iekļaušanu un turpmāko marķējuma klašu atkārtoto pielāgošanu varētu veikt, pieņemot deleģētus aktus.

Marķējuma redzamības patērētājiem uzlabošana

2018/0148 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem un Regulas (EK) Nr. 1222/2009 atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu un 194. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 9 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 10 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Savienība ir apņēmusies veidot Enerģētikas savienību ar tālredzīgu klimata politiku. Degvielas patēriņa efektivitāte ir būtisks elements Savienības klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un svarīgs nosacījums enerģijas pieprasījuma ierobežošanai.

(2)Komisija ir izvērtējusi 11 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 1222/2009 12 iedarbīgumu un konstatējusi, ka Regulas noteikumi ir jāatjaunina, lai uzlabotu tās iedarbīgumu.

(3)Regulu (EK) Nr. 1222/2009 ir lietderīgi aizstāt ar jaunu regulu, kurā ir 2011. gadā izdarītie grozījumi un ar kuru tiek pārveidoti un uzlaboti daži tās noteikumi, lai precizētu un atjauninātu noteikumu saturu, ņemot vērā riepu tehnoloģisko attīstību pēdējos gados.

(4)Transporta nozare veido trešo daļu no Savienības energopatēriņa. Autotransports bija atbildīgs par aptuveni 22 % no Savienības kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām 2015. gadā. Riepas, galvenokārt to rites pretestības dēļ, veido 5–10 % no transportlīdzekļu degvielas patēriņa. Tāpēc riepu rites pretestības samazināšana sniegtu būtisku ieguldījumu autotransporta degvielas patēriņa efektivitātē un tādējādi arī emisiju samazināšanā.

(5)Riepas raksturo vairāki savstarpēji saistīti parametri. Uzlabojot vienu parametru, piemēram, rites pretestību, var negatīvi ietekmēt citus parametrus, piemēram, saķeri ar slapju ceļu, savukārt, uzlabojot saķeri ar slapju ceļu, var palielināt ārējo rites troksni. Riepu ražotāji būtu jāmudina uzlabot visus parametrus, nosakot augstākus standartus nekā tie, kuri jau ir sasniegti.

(6)Degvielu taupošas riepas var būt rentablas, jo degvielas ietaupījums vairāk nekā kompensē riepu augstāku iegādes cenu, ko nosaka, pamatojoties uz augstākām ražošanas izmaksām.

(7)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 661/2009 13 nosaka riepu rites pretestības minimālās prasības. Tehnoloģiskā attīstība paver iespēju riepu rites pretestības radītos enerģijas zudumus samazināt lielākā mērā, nekā to nosaka minētās minimālās prasības. Tāpēc, lai samazinātu autotransporta ietekmi uz vidi, ir lietderīgi atjaunināt noteikumus par riepu marķēšanu ar mērķi rosināt galalietotājus iegādāties degvielu taupošākas riepas, nodrošinot atjauninātu un saskaņotu informāciju par minēto parametru.

(8)Satiksmes troksnis rada ievērojamu apgrūtinājumu un nelabvēlīgi ietekmē veselību. Regulā (EK) Nr. 661/2009 noteiktas minimālās prasības riepu ārējam rites troksnim. Tehnoloģiskā attīstība paver iespēju riepu ārējo rites troksni samazināt lielākā mērā, nekā to nosaka šīs minimālās prasības. Tādēļ, lai samazinātu satiksmes radīto troksni, ir lietderīgi atjaunināt noteikumus par riepu marķēšanu ar mērķi mudināt galalietotājus iegādāties riepas ar mazāku ārējo rites troksni, nodrošinot saskaņotu informāciju par minēto parametru.

(9)Saskaņotas informācijas sniegšana par ārējo rites troksni arī atvieglo to pasākumu īstenošanu, ar kuriem ierobežo satiksmes troksni un palīdz uzlabot informētību par riepu ietekmi satiksmes trokšņa radīšanā saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/49/EK 14 .

(10)Regulā (EK) Nr. 661/2009 noteiktas minimālās prasības riepu saķerei ar slapju ceļu. Tehnoloģiskā attīstība paver iespēju riepu saķeri ar slapju ceļu uzlabot lielākā mērā, nekā to nosaka minētās prasības, un tādējādi saīsināt bremzēšanas ceļu uz slapjas virsmas. Tāpēc, lai paaugstinātu satiksmes drošību, ir lietderīgi atjaunināt noteikumus par riepu marķēšanu ar mērķi mudināt galalietotājus pirkt tādas riepas, kam ir laba saķere ar slapju ceļu, nodrošinot saskaņotu informāciju par šo parametru.

(11)Lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajai sistēmai, Regula (EK) Nr. 661/2009 atsaucas uz ANO EEK Noteikumiem Nr. 117 15 , kurā paredzētas mērījumu metodes riepu rites pretestības, trokšņa un saķeres ar slapju ceļu un sniegu noteikšanai.

(12)Lai galalietotājiem sniegtu informāciju par riepām, kas īpaši paredzētas braukšanai sniega un ledus apstākļos, ir lietderīgi pieprasīt marķējumā norādīt informāciju par prasībām, ko piemēro sniega un ledus riepām.

(13)Riepu dilšana lietošanas laikā ir ievērojams videi kaitīgas mikroplastmasas avots, un tāpēc Komisijas paziņojumā “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” 16 minēta nepieciešamība mazināt netīšu mikroplastmasas nonākšanu vidē no riepām, cita starpā īstenojot informācijas pasākumus, piemēram, marķēšanu, un nosakot minimālās prasības riepām. Tomēr šobrīd nav piemērotas testēšanas metodes riepu dilšanas mērīšanai. Tāpēc vajadzīgs, lai Komisija piešķirtu pilnvaras tādas metodes izstrādei, kurā pilnībā ņemti vērā visi modernākie starptautiski izstrādātie vai ierosinātie standarti vai noteikumi, ar mērķi pēc iespējas ātrāk sagatavot piemērotu testēšanas metodi.

(14)Atjaunotas riepas ir būtiska lielas noslodzes transportlīdzekļu riepu tirgus daļa. Atjaunotās riepas pagarina riepu ekspluatācijas laiku un veicina aprites ekonomikas mērķus, piemēram, atkritumu mazināšanu. Ja šādām riepām piemērotu marķēšanas prasības, tiktu iegūti būtiski enerģijas aiztaupījumi. Tomēr tā kā šobrīd nav testēšanas metodes, ar kuru mērīt atjaunotu riepu veiktspēju, šajā regulā būtu jāparedz šādu metožu iekļaušana nākotnē.

(15)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1369 17 energomarķējumu, ar kuru ražojumi energopatēriņš tiek iedalīts klasēs no “A” līdz “G”, atpazīst vairāk nekā 85 % Savienības patērētāju, un tas ir iedarbīgs līdzeklis efektīvu ražojumu popularizēšanai. Riepu marķējumam iespēju robežās būtu jāturpina izmantot tāds pats dizains, vienlaikus ņemot vērā riepas parametru īpatnības.

(16)Standarta marķējuma veidā sniegtā salīdzināmā informācija par riepu parametriem, domājams, ietekmēs galalietotāju lēmumu riepu izvēlē par labu drošākām, klusākām un degvielu taupošākām riepām. Savukārt šādi lēmumi, domājams, rosinās riepu ražotājus uzlabot tos parametrus, kas padarītu patēriņu un ražošanu iespējami ilgtspējīgāku.

(17)Vajadzība pēc plašākas informācijas par riepu degvielas patēriņa efektivitāti un citiem parametriem ir būtiska visiem galalietotājiem, tostarp maiņas riepu pircējiem, jauniem transportlīdzekļiem uzstādāmo riepu pircējiem, kā arī autoparku vadītājiem un transporta uzņēmumiem, kam nav viegli salīdzināt dažādu zīmolu riepu parametrus, jo nav marķējuma un saskaņotas testēšanas sistēmas. Tāpēc ir lietderīgi pieprasīt, lai riepas, kas piegādātas kopā ar transportlīdzekli, vienmēr tiktu marķētas.

(18)Šobrīd marķējums tiek pieprasīts marķēt vieglo automobiļu riepas (C1 riepas) un furgonu riepas (C2 riepas), bet netiek pieprasīts lielas noslodzes transportlīdzekļiem (C3 riepas). C3 riepas patērē vairāk degvielas un ar tām tiek nobraukti vairāk kilometru gadā nekā ar C1 un C2 riepām, un tāpēc ir iespējams būtiski samazināt smago kravas transportlīdzekļu degvielas patēriņu un emisijas.

(19)Turklāt C3 riepas, kas ir šīs regulas darbības jomā, saskan arī ar Komisijas priekšlikumu regulai par jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa monitoringu un ziņošanu 18 un Komisijas priekšlikumu par CO2 standartiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem 19 .

(20)Daudzi galalietotāji lēmumu par riepu iegādi pieņem, riepu neapskatot un tādējādi arī neredzot riepai piestiprināto marķējumu. Visos šādos gadījumos galalietotājam pirms iegādes lēmuma pieņemšanas šāds marķējums būtu jāparāda. Uz riepām izvietotam marķējumam tirdzniecības vietā, kā arī tehniskos reklāmas materiālos būtu jānodrošina, ka pirkuma lēmuma pieņemšanas brīdī un vietā izplatītāji un arī iespējamie galalietotāji saņem saskaņotu informāciju par attiecīgajiem riepu parametriem.

(21)Daži galalietotāji riepas izvēlas pirms ierašanās tirdzniecības vietā vai arī tās iegādājas, pasūtot pa pastu vai internetā. Lai nodrošinātu to, ka arī šie galalietotāji var pieņemt apzinātu lēmumu, kura pamatā ir saskaņota informācija par riepu degvielas patēriņa efektivitāti, saķeri ar slapju ceļu, ārējo rites troksni un citiem parametriem, marķējums būtu jāattēlo visu veidu tehniskos reklāmas materiālos, tostarp tādos materiālos, kurus publicē internetā.

(22)Potenciālajiem galalietotājiem būtu jāsaņem informācija, kurā izskaidroti visi marķējuma elementi un to nozīme. Šāda informācija būtu jāsniedz tehniskos reklāmas materiālos, piemēram, piegādātāju tīmekļa vietnēs.

(23)Riepu degvielas patēriņa efektivitāte, saķere ar slapju ceļu, ārējais rites troksnis un citi parametri būtu jāmēra ar uzticamām, precīzām un atkārtojamām metodēm, kurās ir ņemti vērā vispārēji atzīti modernākie mērījumi un aprēķinu metodes. Cik vien iespējams, šādām metodēm būtu jāatspoguļo vidēja patērētāja rīcība un tai vajadzētu būt stingrai, lai atturētu no noteikumu apzinātas un neapzinātas apiešanas. Ņemot vērā ierobežojumus, kas vajadzīgi, lai veiktu uzticamu, precīzu un atkārtojamu testēšanu laboratorijā, riepu marķējumā būtu jānorāda salīdzināmi riepu raksturlielumi par faktisko lietojumu, lai galalietotāji varētu salīdzināt dažādas riepas un ierobežotu testēšanas izmaksas ražotājiem.

(24)Lai Savienībā nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir svarīgi, ka noteikumus par riepu marķēšanu ievēro piegādātāji un izplatītāji. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāuzrauga, vai noteikumi tiek ievēroti, veicot tirgus uzraudzību un regulāras ex-post pārbaudes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 20 .

(25)Lai veicinātu atbilstības uzraudzību, nodrošinātu galalietotājiem noderīgu rīku un dotu iespēju izmantot alternatīvus veidus, kā tirgotāji var saņemt ražojumu informāciju lapas, riepas būtu jāiekļauj saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1369 izveidotajā ražojumu datubāzē. Tāpēc Regula (ES) 2017/1369 būtu attiecīgi jāgroza.

(26)Neskarot dalībvalstu tirgus uzraudzības pienākumus un piegādātāju pienākumus pārbaudīt ražojumu atbilstību, prasītā informācija par ražojumu atbilstību piegādātājiem būtu jādara pieejama elektroniski ražojumu datubāzē.

(27)Lai galalietotāji varētu uzticēties riepu marķējumam, būtu jāaizliedz citi līdzīgi marķējumi. Tāda paša iemesla dēļ būtu jāaizliedz papildu marķējumi, atzīmes, simboli un uzraksti, kas galalietotāju var maldināt vai mulsināt attiecībā uz riepas marķējumā norādītajiem parametriem.

(28)Sodiem, kas piemērojami par šīs regulas un saskaņā ar to pieņemto deleģēto aktu pārkāpumiem, vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

(29)Lai veicinātu energoefektivitāti, klimata pārmaiņu mazināšanu un vides aizsardzību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt pasākumus, kas stimulē energoefektīvu ražojumu izmantošanu. Dalībvalstis var pašas noteikt to, kādiem vajadzētu būt šādiem stimulējošiem pasākumiem. Šādiem stimulējošiem pasākumiem būtu jāatbilst Savienības noteikumiem par valsts atbalstu, un tiem nebūtu jārada nepamatoti šķēršļi tirgū. Šī regula neskar nekādu tādu turpmāku valsts atbalsta procedūru rezultātus, ko attiecībā uz šādiem stimulējošiem pasākumiem var veikt saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. un 108. pantu.

(30)Lai grozītu marķējuma saturu un formātu, ieviestu prasības attiecībā uz atjaunotām riepām, nodilšanu un nobraukumu un pielāgotu pielikumus tehnikas attīstībai, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 21 . Konkrēti, lai nodrošinātu vienādu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlamentam un Padomei un to ekspertiem visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un to ekspertiem vajadzētu būt iespējai sistemātiski piedalīties Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(31)Riepām, kuras ir laistas tirgū pirms šīs regulas prasību piemērošanas datuma, nebūtu jāpiemēro prasības par atkārtotu marķēšanu.

(32)Lai stiprinātu uzticību marķējumam un nodrošinātu tā precizitāti, paziņojumam, ko piegādātāji izdara marķējumā attiecībā uz vērtībām par rites pretestību, saķeri ar slapju ceļu un troksni, būtu jāpiemēro tipa apstiprināšanas process saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 661/2009.

(33)Komisijai šī regula būtu jāizvērtē. Saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu minētā izvērtējuma pamatā vajadzētu būt pieciem kritērijiem — rezultativitātei, efektivitātei, relevantumam, saskaņotībai un ES pievienotai vērtībai —, un tajā būtu jārada pamats ietekmes novērtējumam par iespējamiem turpmākiem pasākumiem.

(34)Tā kā šīs regulas mērķus, proti, palielināt autotransporta drošību un saimniecisko un vidisko efektivitāti, nodrošinot galalietotājiem informāciju, uz kuras pamata galalietotāji var izvēlēties degvielu taupošākas, drošākas un klusākas riepas, dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt pašas, jo šajā regulā noteikta prasība sniegt saskaņotu informāciju galalietotājiem, bet šādu prasību, nodrošinot ražotājiem saskaņotu tiesisko regulējumu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Regula joprojām ir piemērots juridiskais instruments, jo ar to nosaka skaidrus un sīki izstrādātus noteikumus, kas nepieļauj atšķirīgu transponēšanu dalībvalstīs un līdz ar to nodrošina lielāku saskaņotības pakāpi Savienībā. Saskaņots tiesiskais regulējums Savienības, nevis dalībvalstu līmenī, samazina izmaksas piegādātājiem, nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nodrošina preču brīvu apriti iekšējā tirgū. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā ir noteikti tikai pasākumi, kas ir nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai.

(35)Tāpēc Regula (EK) Nr. 1222/2009 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants
Mērķis un priekšmets

1.Šīs regulas mērķis ir palielināt autotransporta drošību, veselības aizsardzību un ekonomisko un vidisko efektivitāti, veicinot degvielu taupošu un drošu riepu ar zemu trokšņa līmeni izmantošanu.

2.Ar šo regulu izveido sistēmu saskaņotas informācijas sniegšanai par riepu parametriem, tam izmantojot marķējumu, kas ļauj galalietotājiem riepu iegādes brīdī pieņemt apzinātu lēmumu.

2. pants
Darbības joma

3.Šo regulu piemēro C1, C2 un C3 klases riepām.

4.Šo regulu piemēro arī atjaunotām riepām, tiklīdz saskaņā ar 12. pantu tiek pieņemts deleģēts akts, ar kuru pielikumos iekļauj piemērotu testēšanas metodi šādu riepu veiktspējas noteikšanai.

5.Šo regulu nepiemēro:

(a)profesionālām riepām paaugstinātas pārgājības transportlīdzekļiem;

(b)riepām, kuras konstruētas uzstādīšanai tikai tiem transportlīdzekļiem, kas pirmoreiz reģistrēti pirms 1990. gada 1. oktobra;

(c)T tipa pagaidu lietošanas rezerves riepām;

(d)riepām ātruma kategorijā līdz 80 km/h;

(e)riepām, kuru nominālais loka diametrs nepārsniedz 254 mm vai ir 635 mm vai lielāks;

(f)riepām, kas aprīkotas ar papildu ierīcēm vilces īpašību uzlabošanai, tādām kā radžotas riepas;

(g)riepām, kuras konstruētas uzstādīšanai tikai transportlīdzekļiem, kas paredzēti vienīgi autosacīkstēm.

3. pants
Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

(1)“C1, C2 un C3 klases riepas” ir riepu klases, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 661/2009 8. pantā;

(2)“atjaunota riepa” ir lietota riepa, kura atjaunota, nodilušo protektoru aizstājot ar jaunu materiālu;

(3)“T tipa pagaidu lietošanas rezerves riepa” ir pagaidu lietošanas rezerves riepa, kas konstruēta izmantošanai pie riepas spiediena, kas ir augstāks par standarta un pastiprinātajām riepām noteikto spiedienu;

(4)“marķējums” ir tāda grafiska diagramma vai nu drukātā, vai elektroniskā veidā, tostarp uzlīmes veidā, kurā izmantoti simboli, lai informētu galalietotājus par riepu vai riepu partijas veiktspēju attiecībā uz I pielikumā noteiktajiem parametriem;

(5)“tirdzniecības vieta” ir vieta, kur riepas ir izliktas apskatei vai tiek uzglabātas un piedāvātas tirdzniecībā galalietotājiem, tostarp automobiļu izstāžu zāles, ja tajās galalietotājiem tiek piedāvātas tirdzniecībā riepas, kas nav uzmontētas transportlīdzekļiem;

(6)“tehnisks reklāmas materiāls” ir dokumentācija drukātā vai elektroniskā veidā, ko piegādātājs sagatavojis pievienošanai reklāmas materiālam un kurā ir vismaz V pielikumā noteiktā tehniskā informācija;

(7)“ražojuma informācijas lapa” ir drukāts vai elektronisks standartdokuments, kurā ir IV pielikumā noteiktā informācija;

(8)“tehniskā dokumentācija” ir dokumentācija, kas ir pietiekama, lai tirgus uzraudzības iestādēm dotu iespēju novērtēt ražojuma marķējuma un ražojuma informācijas lapas precizitāti, tostarp III pielikumā noteikto informāciju;

(9)“ražojumu datubāze” ir saskaņā ar Regulu (ES) 1369/2017 izveidota datubāze, kurai ir uz patērētājiem orientēta publiska daļa, kurā ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību ir pieejama informācija par ražojuma individuālajiem parametriem, tiešsaistes portāls pieejamībai un atbilstības daļa ar skaidri noteiktām pieejamības un drošības prasībām;

(10)“tālpārdošana” ir piedāvāšana pārdošanai, iznomāšanai vai pirkšanai ar nomaksu pa pastu, pēc kataloga, internetā, pa telefonu vai ar jebkādiem citiem līdzekļiem, kad potenciālajam galalietotājam nav iespējams apskatīt izstādītu ražojumu;

(11)“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo kādu ražojumu vai ir pasūtījusi šā ražojuma konstruēšanu vai ražošanu un šo ražojumu ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi laiž tirgū;

(12)“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un kas Savienības tirgū laiž kādas trešās valsts ražojumu;

(13)“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

(14)“piegādātājs” ir ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tāda ražotāja pilnvarotais pārstāvis, kurš neveic uzņēmējdarbību Savienībā, vai importētājs, kurš šo ražojumu laiž Savienības tirgū;

(15)“izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, izņemot piegādātāju, kas riepu dara pieejamu tirgū;

(16)“darīt pieejamu tirgū” nozīmē komercdarbības gaitā par maksu vai bez maksas piegādāt ražojumu izplatīšanai vai izmantošanai Savienības tirgū;

(17)“laist tirgū” nozīmē produktu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

(18)“galalietotājs” ir patērētājs, autoparka vadītājs vai autotransporta uzņēmums, kas pērk riepu vai no kā sagaidāma riepas pirkšana;

(19)“parametrs” ir riepas parametrs, kā noteikts I pielikumā, piemēram, rites pretestība, saķere ar slapju ceļu, ārējais rites troksnis, sniegs, ledus, nobraukums vai nodilums, kam ir būtiska ietekme uz vidi, satiksmes drošību vai veselību izmantošanas laikā;

(20)“riepas tips” ir riepas versija, kuras visām vienībām ir tādi paši tehniskie raksturlielumi, kas ir būtiski saistībā ar marķējumu un ražojuma informācijas lapu, un tāds pats modeļa identifikators.

4. pants
Riepu piegādātāju pienākumi

1.Piegādātāji attiecībā uz tirgū laistām C1, C2 un C3 klases riepām nodrošina, ka:

(a)katrai atsevišķai riepai ir uzlīmes veida marķējums, kurš atbilst II pielikuma prasībām un uz kura norādīta I pielikumā noteiktā informācija un tajā noteikto parametru klase, un ir pievienota IV pielikumā noteiktā ražojuma informācijas lapa;

(b)katrai vienas vai vairāku identisku riepu partijai ir tāds marķējums drukātā veidā, kurš atbilst II pielikuma prasībām un uz kura norādīta I pielikumā noteiktā informācija un tajā noteikto parametru klase, un ir pievienota IV pielikumā noteiktā ražojuma informācijas lapa.

2.Internetā pārdotām riepām piegādātāji nodrošina, ka marķējums tiek attēlots cenas tuvumā un ka ir pieejama ražojuma informācijas lapa.

3.Piegādātāji nodrošina, ka marķējums ir redzams kopā ar konkrēta tipa riepas vizuālu reklāmu, tostarp internetā.

4.Piegādātāji nodrošina, ka konkrēta tipa riepas jebkāds tehniskais reklāmas materiāls, tostarp internetā, atbilst V pielikuma prasībām.

5.Piegādātāji nodrošina, ka visām vērtībām, saistītajām klasēm un jebkādai papildu informācijai par veiktspēju, ko tie marķējumā norāda saistībā ar I pielikumā noteiktajiem būtiskajiem parametriem, ir bijis tipa apstiprināšanas process saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 661/2009.

6.Piegādātāji nodrošina, ka marķējumā un ražojuma informācijas lapās tiek sniegta precīza informācija.

7.Piegādātāji nodrošina, ka dalībvalstu iestādēm pēc pieprasījuma ir pieejama tehniskā dokumentācija, kas atbilst III pielikuma prasībām.

8.Piegādātāji sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm un nekavējoties rīkojas, lai vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma novērstu jebkādu neatbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām, par ko tie ir atbildīgi.

9.Piegādātāji nesniedz vai neizvieto citu marķējumu, marķējuma zīmes, simbolus vai uzrakstus, kas neatbilst šīs regulas prasībām, ja šāda rīcība varētu var maldināt vai mulsināt galalietotāju attiecībā uz būtiskajiem parametriem.

10.Piegādātāji neizsniedz un neizvieto marķējumu, kas līdzinās šajā regulā noteiktajam marķējumam.

5. pants
Riepu piegādātāju pienākumi saistībā ar ražojumu datubāzi

1.No 2020. gada 1. janvāra pirms riepas laišanas tirgū piegādātāji ražojumu datubāzē ievada Regulas (ES) 2017/1369 I pielikumā noteikto informāciju.

2.Ja riepas tiek laistas tirgū laikposmā no [lūdzu ierakstīt šīs regulas spēkā stāšanās datumu] līdz 2019. gada 31. decembrim, piegādātājs līdz 2020. gada 30. jūnijam attiecībā uz minētajām riepām ražojumu datubāzē ievada Regulas (ES) 2017/1369 I pielikumā noteikto informāciju.

3.Līdz 1. un 2. punktā minētās informācijas ievadīšanai ražojumu datubāzē piegādātājs nodrošina, ka tehniskās dokumentācijas elektroniskā versija ir pieejama pārbaudes vajadzībām 10 dienu laikā pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma saņemšanas.

4.Riepu, attiecībā uz kuru ir izdarītas izmaiņas, kas ir būtiskas attiecībā uz marķējumu vai ražojuma informācijas lapu, uzskata par jaunu riepas tipu. Piegādātājs datubāzē norāda, kad tas riepas tipa vienības tirgū vairs nelaiž.

5.Pēc tam, kad tirgū ir laista riepas tipa pēdējā vienība, piegādātājs informāciju par minēto riepas tipu ražojumu datubāzes atbilstības daļā glabā piecus gadus.

6. pants
Riepu izplatītāju pienākumi

1.Izplatītāji nodrošina, ka:

(a)uz riepām tirdzniecības vietā ir uzlīmes veida marķējums, kas atbilst II pielikuma prasībām un ko piegādātājs piestiprinājis skaidri redzamā vietā atbilstoši 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam;

(b)pirms tādu riepu pārdošanas, kas ir vienas vai vairāku identisku riepu partijas daļa, 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais marķējums tiek parādīts galalietotājam un ir uzskatāmi novietots riepas tiešā tuvumā tirdzniecības vietā.

2.Izplatītāji nodrošina, ka marķējums ir redzams kopā ar konkrēta tipa riepas vizuālu reklāmu, tostarp internetā.

3.Izplatītāji nodrošina, ka konkrēta tipa riepas tehniskais reklāmas materiāls, tostarp internetā, atbilst V pielikuma prasībām.

4.Ja pārdošanā esošas riepas galalietotājam nav apskatāmas, izplatītāji nodrošina, ka galalietotājiem pirms pārdošanas tiek izsniegta riepas marķējuma kopija.

5.Izplatītāji nodrošina, ka tad, ja tālpārdošanai tiek izmantoti papīra formāta katalogi, tajos ir redzams marķējums un ka galalietotājs var piekļūt ražojuma informācijas lapai bezmaksas vietnē vai pieprasīt minētās lapas izdruku.

6.Izplatītāji, kas tālpārdošanu veic pa telefonu, īpaši informē galalietotājus par marķējumā norādīto būtisko parametru klasi un par to, ka galalietotāji marķējumam un pilnai ražojuma informācijas lapai var piekļūt bezmaksas vietnē vai var pieprasīt to izdruku.

7.Internetā tieši pārdotām riepām izplatītāji nodrošina, ka marķējums tiek attēlots cenas tuvumā un ka ir pieejama ražojuma informācijas lapa.

7. pants
Transportlīdzekļu piegādātāju un transportlīdzekļu izplatītāju pienākumi

Ja galalietotāji ir iecerējuši iegādāties jaunu transportlīdzekli, transportlīdzekļa piegādātāji un izplatītāji pirms pārdošanas galalietotājiem izsniedz kopā ar transportlīdzekli piedāvāto riepu marķējumu, kā arī attiecīgo tehnisko reklāmas materiālu.

8. pants
Testēšanas un mērīšanas metodes

Informāciju par parametriem, ko marķējumā norāda saskaņā ar 4., 6. un 7. pantu, iegūst, izmantojot I pielikumā minētās testēšanas un mērījumu metodes un VI pielikumā minēto laboratoriju pielīdzināšanas procedūru.

9. pants
Verifikācijas procedūra

Dalībvalstis novērtē katra I pielikumā norādītā būtiskā parametra deklarētās klases atbilstību, izmantojot VII pielikumā noteikto procedūru.

10. pants
Dalībvalstu pienākumi

1.Dalībvalstis savā teritorijā nekavē šai regulai atbilstošu riepu laišanu tirgū vai lietošanas uzsākšanu.

2.Dalībvalstis nenosaka stimulējošus pasākumus attiecībā uz riepām, kuru klase ir zemāka par B klasi, attiecībā gan uz degvielas patēriņa efektivitāti, gan uz saķeri ar slapju ceļu attiecīgi I pielikuma A un B daļas nozīmē. Šajā regulā nodokļu un fiskālus pasākumus neuzskata par stimulējošiem pasākumiem.

3.Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem un izpildes mehānismiem, ko piemēro par šīs regulas un saskaņā ar šo regulu pieņemto deleģēto aktu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

4.Dalībvalstis līdz 2020. gada 1. jūnijam Komisijai paziņo tos 3. punktā minētos noteikumus, par kuriem Komisijai iepriekš nav paziņots, un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

11. pants
Savienības tirgus uzraudzība un Savienības tirgū ienākošu ražojumu kontrole

1.[Regulas (EK) Nr. 765/2008 16.–29. pantu / Regulu par atbilstību un izpildi, kas ierosināta ar numuru COM(2017)795] piemēro ražojumiem, uz kuriem attiecas šī regula un saskaņā ar šo regulu pieņemtie attiecīgie deleģētie akti.

2.Komisija veicina un atbalsta sadarbību un apmaiņu ar informāciju par tirgus uzraudzību attiecībā uz ražojumu marķēšanu starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par tirgus uzraudzību vai Savienības tirgū ienākošu ražojumu kontroli, un starp šīm iestādēm un Komisiju, jo īpaši ciešāk iesaistot Administratīvās sadarbības riepu marķēšanas ekspertu grupu tirgus uzraudzības jautājumos.

3.Dalībvalstu visaptverošajās tirgus uzraudzības programmās, kas izstrādātas saskaņā ar [Regulas (EK) Nr. 765/2008 13. pantu / Regulu par atbilstību un izpildi, kas ierosināta ar numuru COM(2017)795], iekļauj darbības, kas nodrošina šīs regulas izpildes efektivitāti.

12. pants

Deleģētie akti

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13. pantu, lai:

(a)izmainītu marķējuma saturu un formātu;

(b)iekļautu pielikumos prasības par parametriem vai informāciju, jo īpaši attiecībā uz nobraukumu un nodilumu, ja ir pieejamas piemērotas testēšanas metodes;

(c)pielāgotu tehnikas attīstībai pielikumos noteiktās vērtības, aprēķinu metodes un prasības.

Attiecīgā gadījumā Komisija, sagatavojot deleģētos aktus, konkrētām ražojumu grupām paredzēto marķējumu dizainu un saturu testē reprezentatīvu Savienības klientu grupu vidū, lai nodrošinātu, ka klienti skaidri izprot marķējumu.

13. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 12. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [lūdzu ierakstīt šīs regulas spēkā stāšanās datumu]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 12. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

14. pants
Izvērtēšana un ziņošana

Komisija līdz 2026. gada 1. jūnijam veic šīs regulas izvērtēšanu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

Minētajā ziņojumā novērtē, cik lielā mērā šī regula un saskaņā ar to pieņemtie deleģētie akti ir devuši iespēju galalietotājiem izvēlēties labākas veiktspējas riepas, ņemot vērā riepu ietekmi uz uzņēmēdarbību, degvielas patēriņu, drošību, siltumnīcefekta gāzu emisijas un tirgus uzraudzības pasākumus. Ziņojumā arī novērtē izmaksas un ieguvumus saistībā ar neatkarīgu un obligātu trešās personas veiktu marķējumā sniegtās informācijas verifikāciju, ņemot vērā pieredzi plašākā ietvarā, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 661/2009.

15. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2017/1369

Regulas (ES) 2017/1369 12. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)    atbalstīt tirgus uzraudzības iestādes tām noteikto uzdevumu veikšanā saskaņā ar šo regulu un attiecīgajiem deleģētajiem aktiem, tostarp to piemērošanā, un saskaņā ar Regulu (ES) [lūdzu ievietot atsauci uz šo regulu]”.

16. pants
Regulas (EK) Nr. 2009/1222 atcelšana

Regulu (EK) Nr. 2009/1222 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VIII pielikumā.

17. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2020. gada 1. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.    PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

   1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

   1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

   1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

   1.4.    Mērķis(-i)

   1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

   1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

   1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.    PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

   2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

   2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

   2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.    PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

   3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

   3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

   3.2.1.    Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

   3.2.2.    Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

   3.2.3.    Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

   3.2.4.    Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

   3.2.5.    Trešo personu iemaksas

   3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 22

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu.

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

Priekšlikums/iniciatīva ar neierobežotu ilgumu.

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2019. gada,

pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 23

Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Pārvaldības un kontroles sistēma

2.1.1.Apzinātie riski

2.1.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Secībā, kādā izkārtotas daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas.

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Secībā, kādā izkārtotas daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas.

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

Miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)

Miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)

Miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot, kā aprakstīts tālāk.

Saistību apropriācijas miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

Priekšlikums iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā.

Miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā.

Aplēses izteiktas ar pilnslodzes ekvivalentu

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikums/iniciatīva ir saderīgs ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1222/2009 par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem (OV L 342, 22.12.2009., 46. lpp.).

(2)    Komisijas 2011. gada 7. marta Regula (ES) Nr. 228/2011 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1222/2009 grozījumiem attiecībā uz C1 klases riepu slapja ceļa saķeres testēšanas metodi un Komisijas 2011. gada 29. novembra Regula (ES) Nr. 1235/2011, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1222/2009 groza attiecībā uz riepu saķeres ar slapju ceļu klasifikāciju, rites pretestības mērījumiem un verifikācijas procedūru.

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.).

(4)    OV L 218, 13.8.2008., 30.–47. lpp. Sk. Komisijas priekšlikumu COM(2017) 795 Regulai, ar ko paredz noteikumus un procedūras attiecībā uz Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem atbilstību un izpildi, ar ko tiks aizstāta Regula Nr. 765/2008.

(5)    OV L 198, 28.7.2017., 1.–23. lpp.

(6)    https://ec.europa.eu/info/consultations/public-consultation-evaluation-and-review-eu-tyres-labelling-scheme_en

(7)    https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/Study%20in%20support%20of%20the%20Review%20of%20the%20Tyre%20Labelling%20Regulation_final.pdf

(8)    Papildu informāciju skatīt vietnē http://www.mstyr15.eu/index.php/en/.

(9)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(10)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(11)    COM(2017) 658 final.

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1222/2009 par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem (OV L 342, 22.12.2009., 46. lpp.).

(13)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.).

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (OV L 189, 18.7.2002., 12. lpp.).

(15)    OV L 307, 23.11.2011., 3. lpp.

(16)    COM(2018) 28 final.

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 4. jūlija Regula (ES) 2017/1369, ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES (OV L 198, 28.7.2017., 1. lpp.).

(18)    COM(2017)279.

(19)    Atsauce tiks pievienota, kad priekšlikums tiks pieņemts.

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(21)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(22)    ABM — budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(23)    Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

(24)    Dif. = diferencētās apropriācijas / nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(25)    EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(26)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(27)    N ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(28)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(29)    N ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(30)    Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piem., finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros).

(31)    N ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(32)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(33)    AC = līgumdarbinieki, AL = vietējie darbinieki, END = norīkotie valsts eksperti, INT = aģentūras darbinieki, JED = jaunākie eksperti delegācijās.

(34)    Ārštata darbiniekiem paredzētā maksimālā summa, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,17.5.2018

COM(2018) 296 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai

par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem un Regulas (EK) Nr. 1222/2009 atcelšanu

{SEC(2018) 234 final}
{SWD(2018) 188 final}
{SWD(2018) 189 final}

I PIELIKUMS
Riepu parametru testēšana, klasifikācija un mērīšana

A daļa. Degvielas patēriņa efektivitātes klases

Degvielas patēriņa efektivitātes klasi nosaka un norāda marķējumā, par pamatu izmantojot rites pretestības koeficientu (RRC) atbilstīgi turpmāk norādītajai “A” līdz “G” skalai, un mēra saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 117 6. pielikumu un tā turpmākiem grozījumiem, un pielīdzina atbilstīgi VI pielikumā noteiktajai procedūrai.

Ja riepu tipu apstiprina vairākās riepu klasēs (piemēram, C1 un C2), šā riepu tipa degvielas patēriņa efektivitātes klases noteikšanai izmanto to klasifikācijas skalu, kas attiecas uz augstāko riepu klasi (piemēram, C2, nevis C1).

B daļa. Saķeres ar slapju ceļu klases

1.Saķeres ar slapju ceļu klasi nosaka un norāda marķējumā, pamatojoties uz saķeres ar slapju ceļu indeksu (G), atbilstīgi turpmāk tabulā norādītajai skalai no “A” līdz “G”, to aprēķina saskaņā ar 2. punktu un mēra saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 117 5. pielikumu.

2.Saķeres ar slapju ceļu indeksa (G) aprēķināšana

G = G(T) - 0,03

, kur:

G(T) = izmēģinātās riepas saķeres ar slapju ceļu indekss, kas izmērīts vienā testēšanas ciklā.

C daļa. Ārējā rites trokšņa klases un izmērītā vērtība

Ārējā rites trokšņa izmērīto vērtību (N) norāda decibelos un aprēķina saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 117 3. pielikumu.

Ārējā rites trokšņa klasi nosaka un norāda marķējumā, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 661/2009 II pielikuma C daļā noteiktajām robežvērtībām (LV), šādi.

N izsaka dB

Ārējā rites trokšņa klase

N ≤ LV - 6

LV - 6 < N ≤ LV - 3

N > LV - 3

D daļa. Saķere ar sniegu

Veiktspēju uz sniega testē saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 117 7. pielikumu.

Riepu, kas atbilst ANO EEK Noteikumos Nr. 117 noteiktajām minimālajām sniega indeksa vērtībām, klasificē kā sniega riepu un marķējumā norāda šādu ikonu.

E daļa. Saķere ar ledu

Veiktspēju uz ledus testē saskaņā ar ISO 19447.

Riepu, kas atbilst ISO 19447 noteiktajām minimālajām ledus indeksa vērtībām, klasificē kā ledus riepu un marķējumā norāda šādu ikonu.

II PIELIKUMS
MARĶĒJUMA FORMĀTS

1.Marķējumi

1.1.Marķējumos iekļauj turpmāk minēto informāciju atbilstīgi turpmākajiem attēliem.

I.    Piegādātāja nosaukums vai preču zīme;

II.    Piegādātāja modeļa identifikators, parasti burtciparu kods, ar kuru konkrētu riepas tipu atšķir no cita tipa ar tādu pašu preču zīmi vai piegādātāja nosaukumu;

III.    QR kods;

IV.    Degvielas patēriņa efektivitāte;

V.    Saķere ar slapju ceļu;

VI.    Ārējais rites troksnis;

VII.    Saķere ar sniegu;

VIII.    Saķere ar ledu.

2.Marķējuma noformējums

2.1.Marķējuma noformējums ir tāds, kā parādīts turpmākajos attēlos:

2.2.Marķējums ir vismaz 90 mm plats un 130 mm augsts. Ja drukātā marķējuma izmēri ir lielāki, tā saturs ir proporcionāls iepriekš norādītajām specifikācijām.

2.3.Marķējums atbilst šādām prasībām:

(a)krāsas ir CMYK sistēmas krāsas – ciānkrāsa, fuksīns, dzeltens un melns –, un tās norāda atbilstīgi šim piemēram: 00-70-X-00: 0 % – ciāns, 70 % fuksīns, 100 % – dzeltens, 0 % melns;

(b)turpmāk norādītie numuri attiecas uz 2.1. punktā redzamajiem attēla elementiem:

(1)Marķējuma rāmis: biezums: 1,5 punkti — krāsa: X-10-00-05;

(2)Calibri regular 8 punkti;

(3)Eiropas karogs: platums: 15 mm, augstums: 10 mm;

(4)Augšējā josla: platums: 51,5 mm, augstums: 13 mm;

Teksts “BRAND”: Calibri regular 15 punkti, 100 % balts;

Teksts “Model Number”: Calibri regular 13 punkti, 100 % balts;

(5)QR kods: platums: 13 mm, augstums: 13 mm;

(6)“A” līdz “F” skala:

Bultas: augstums: 5,6 mm, atstarpe: 0,78 mm, melnās līnijas biezums: 0,5 punkti, izmanto tālāk norādītās krāsas:

–A: X-00-X-00;

–B: 70-00-X-00;

–C: 30-00-X-00;

–D: 00-00-X-00;

–E: 00-30-X-00;

–F: 00-70-X-00.

(7)Līnija: platums: 88 mm, augstums: 2 punkti — krāsa: X-00-00-00;

(8)Ārējā rites trokšņa piktogramma:

Paraugā attēlotā piktogramma: platums: 25,5 mm, augstums: 17 mm – krāsas: X-10-00-05;

(9)Bulta:

Bulta: platums: 20 mm, augstums: 10 mm; 100 % melns;

Teksts: Helvetica Bold 20 punkti, 100 % balts;

Vienības teksts: Helvetica Bold 13 punkti, 100 % balts;

(10)Ledus piktogramma:

Paraugā attēlotā piktogramma: platums: 15 mm, augstums: 15 mm, biezums: 1,5 punkti — krāsa: 100 % melns;

(11)Sniega piktogramma:

Paraugā attēlotā piktogramma: platums: 15 mm, augstums: 15 mm, biezums: 1,5 punkti — krāsa: 100 % melns;

(12)“A” līdz “G”: Calibri regular 13 punkti, 100 % melns;

(13)Bultas:

Bultas: platums: 11,4 mm, augstums: 9 mm; 100 % melns;

Teksts: Calibri Bold 17 punkti, 100 % balts;

(14)Degvielas patēriņa efektivitātes piktogramma:

Paraugā attēlotā piktogramma: platums: 19,5 mm, augstums: 18,5 mm – krāsas: X-10-00-05;

(15)Saķeres ar slapju ceļu piktogramma:

Paraugā attēlotā piktogramma: platums: 19 mm, augstums: 19 mm – krāsas: X-10-00-05.

(c)fons ir balts.

2.4.Riepas klasi marķējumā norāda atbilstoši 2.1. punkta attēlā redzamajam paraugam.

III PIELIKUMS
Tehniskā dokumentācija

Šīs regulas 4. panta 7. punktā minētā tehniskā dokumentācija satur šādu informāciju:

(a)piegādātāja nosaukumu un adresi;

(b)tās personas vārdu, uzvārdu un parakstu, kas ir pilnvarota uzņemties saistības piegādātāja vārdā;

(c)piegādātāja uzņēmuma nosaukumu vai preču zīmi;

(d)riepas modeli;

(e)riepas izmēru, slodzes indeksu un ātruma kategoriju;

(f)atsauces uz izmantotajām mērījumu metodēm.

IV PIELIKUMS
Ražojuma informācijas lapa

Informāciju, kas izklāstīta riepu informācijas lapā, iekļauj ražojuma brošūrā vai citā informatīvā materiālā, kurš tiek izsniegts kopā ar ražojumu, un minētā informācija ir šāda:

(a)piegādātāja nosaukums vai preču zīme;

(b)piegādātāja modeļa identifikators;

(c)riepas degvielas patēriņa efektivitātes klase, kā noteikts I pielikumā;

(d)riepas saķeres ar slapju ceļu klase, kā noteikts I pielikumā;

(e)ārējā rites trokšņa klase un decibeli, kā noteikts I pielikumā;

(f)informācija par to, vai riepa ir sniega riepa;

(g)informācija par to, vai riepa ir ledus riepa.

V PIELIKUMS
Informācija tehniskos reklāmas materiālos

1.Informāciju par riepām tehniskos reklāmas materiālos sniedz šādā secībā:

(a)degvielas patēriņa efektivitātes klase (burts “A” līdz “F”);

(b)saķeres ar slapju ceļu klase (burts no “A” līdz “G”);

(c)ārējā rites trokšņa klase un izmērītā vērtība (dB);

(d)informācija par to, vai riepa ir sniega riepa;

(e)informācija par to, vai riepa ir ledus riepa.

2.1. punktā minētā informācija atbilst šādām prasībām:

(a)tā ir viegli salasāma;

(b)tā ir viegli saprotama;

(c)ja riepas tips atkarībā no izmēriem vai citiem parametriem klasificējams dažādi, norāda diapazonu, ko veido riepa ar vissliktākajiem parametriem un riepa ar vislabākajiem parametriem.

3.Piegādātāji to tīmekļa vietnēs dara pieejamu arī šādu informāciju:

(a)saiti uz attiecīgo Komisijas tīmekļa lapu, kas veltīta šai regulai;

(b)uz marķējuma uzdrukāto piktogrammu skaidrojumu;

(c)paziņojumu, kurā uzsvērts, ka faktiskais degvielas ietaupījums un satiksmes drošība lielā mērā ir atkarīga no vadītāja rīcības, un jo īpaši, ka:

–ekonomisks braukšanas stils var būtiski samazināt degvielas patēriņu;

–regulāri jāpārbauda spiediens riepās, lai saķere ar slapju ceļu un degvielas patēriņa efektivitāte būtu optimāla;

–vienmēr stingri jāievēro bremzēšanas ceļam vajadzīgā distance.

VI PIELIKUMS
Laboratoriju pielīdzināšanas procedūra rites pretestības mērījumiem

1.Definīcijas

Laboratoriju pielīdzināšanas vajadzībām ir spēkā šādas definīcijas:

1.“atsauces laboratorija” ir laboratorija, kas ietilpst tādu laboratoriju tīklā, kura nosaukums pielīdzināšanas procedūras vajadzībām ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un kurš ar tā atsauces iekārtu spēj nodrošināt 3. iedaļā noteikto testēšanas rezultātu precizitāti;

2.“kandidātlaboratorija” ir tāda laboratorija, kas piedalās pielīdzināšanas procedūrā, bet nav atsauces laboratorija;

3.“pielīdzināšanas riepa” ir riepa, ko testē nolūkā veikt pielīdzināšanas procedūru;

4.“pielīdzināšanas riepu komplekts” ir piecu vai vairāku pielīdzināšanas riepu pielīdzināšana vienai atsevišķai iekārtai;

5.“piešķirtā vērtība” ir rites pretestības koeficienta koeficienta (RRC) teorētiska vērtība, ko izmērījusi teorētiska laboratorija, kas pārstāv atsauces laboratoriju tīklu, kuru izmanto pielīdzināšanas procedūrā.

6.“iekārta” ir katras riepas testēšanas vārpsta vienā konkrētā mērīšanas metodē. Piemēram, divas vārpstas, kuras iedarbojas uz vienu veltni, neuzskata par vienu iekārtu.

2.Vispārīgi noteikumi

2.1.Princips

Atsauces laboratorijā (l) izmērīto (m) rites pretestības koeficientu (RRCm,l) pielīdzina atsauces laboratoriju tīkla piešķirtajām vērtībām.

Ar kandidātlaboratorijas (c) iekārtu izmērīto (m) rites pretestības koeficientu (RRCm,c) pielīdzina ar vienas tīkla atsauces laboratorijas starpniecību, ko tā pati izvēlas.

2.2.Riepu atlases prasības

Atbilstīgi turpmāk noteiktajiem kritērijiem pielīdzināšanas procedūrai atlasa pielīdzināšanas riepu komplektu, kurā ietilpst piecas vai vairākas riepas. Vienu komplektu atlasa kopā C1 un C2 klases riepām un vienu komplektu – C3 klases riepām.

(a)Pielīdzināšanas riepu komplektu atlasa tā, lai aptvertu kopā dažādu C1 un C2 klases riepu vai C3 klases riepu RRC diapazonu. Jebkurā gadījumā atšķirības starp riepu komplekta augstāko RRCm un zemāko RRCm vērtību pirms un pēc pielīdzināšanas nepārsniedz:

i)    3 kg/t C1 un C2 klases riepām; un

ii)    2 kg/t C3 klases riepām.

(b)RRCm kandidātlaboratorijās vai atsauces laboratorijās (RRCm,c vai RRCm,l), pamatojoties uz deklarētajām katras pielīdzināšanas riepas RRC vērtībām, ir izkliedētas vienmērīgi.

(c)Slodzes indeksa vērtības atbilstoši aptver testējamo riepu diapazonu, nodrošinot, ka arī rites pretestības spēka vērtības aptver testējamo riepu diapazonu.

Pirms izmantošanas visas pielīdzināšanas riepas pārbauda un aizstāj, ja:

(a)tās ir tādā stāvoklī, kurā tās ir nederīgas turpmākiem testiem; un/vai

(b)pēc iespējamu iekārtas noviržu korekcijas RRCm,c vai RRCm,l mērījumu novirze attiecībā pret iepriekš veiktiem mērījumiem pārsniedz 1,5 %.

2.3.Mērīšanas metode

Atsauces laboratorija mēra katru pielīdzināšanas riepu četras reizes un saglabā pēdējos trīs rezultātus turpmākai analīzei saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 117 6. pielikuma 4. punktu, ievērojot tā turpmākus grozījumus un piemērojot nosacījumus, kas noteikti ANO EEK Noteikumu Nr. 117 6. pielikuma 3. punktā, ievērojot tā turpmākus grozījumus.

Kandidātlaboratorija mēra katru pielīdzināšanas riepu (n + 1) reizes (n ir norādīts 5. iedaļā) un saglabā pēdējos n rezultātus turpmākai analīzei saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 117 6. pielikuma 4. punktu, ievērojot tā turpmākus grozījumus un piemērojot nosacījumus, kas noteikti ANO EEK Noteikumu Nr. 117 6. pielikuma 3. punktā, ievērojot tā turpmākus grozījumus.

Veicot pielīdzināšanas riepas mērījumus, riteni ar uzmontēto riepu pēc katra mērījuma noņem no iekārtas un visu ANO EEK Noteikumu Nr. 117 6. pielikuma 4. punktā, ievērojot tā turpmākus grozījumus, aprakstīto testa procedūru atkārto no sākuma.

Kandidātlaboratorija vai atsauces laboratorija aprēķina:

(a)izmērīto vērtību katrai pielīdzināšanas riepai katrā mērījumā, kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 117 6. pielikuma 6.2. un 6.3. punktā, ievērojot to turpmākus grozījumus (t. i., ar korekciju 25 °C temperatūrai un veltņa diametram 2 m);

(b)pēdējo trīs (atsauces laboratoriju gadījumā) vai n (kandidātlaboratoriju gadījumā) izmērīto vērtību vidējo vērtību katrai pielīdzināšanas riepai; un

(c)standartnovirzi (σm), ko aprēķina šādi:

, kur:

i ir pielīdzināšanas riepu skaitlisks mainīgais no 1 līdz p;
j ir skaitlisks mainīgais no 2 līdz n+1 katra mērījuma pēdējiem n atkārtojumiem konkrētai pielīdzināšanas riepai;
n+1 ir riepas mērījumu atkārtojumu skaits (n+1=4 atsauces laboratorijām un n+1≥4 kandidātlaboratorijām);
p ir pielīdzināšanas riepu skaits (p ≥ 5).

2.4.Aprēķiniem un rezultātiem izmantojamie datu formāti

–Izmērītās RRC vērtības, kas koriģētas, ņemot vērā veltņa diametru un temperatūru, noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata.

–Aprēķinus pēc tam veic ar visiem cipariem: noapaļošanu veic tikai galīgās pielīdzināšanas vienādojumos.

–Visas standarta novirzes vērtības norāda ar 3 zīmēm aiz komata.

–Visas RRC vērtības norāda ar divām zīmēm aiz komata.

–Visus pielīdzināšanas koeficientus (A1l, B1l, A2c un B2c) noapaļo un norāda līdz četrām zīmēm aiz komata.

3.Atsauces laboratorijām piemērojamās prasības un piešķirto vērtību noteikšana

Katrai pielīdzināšanas riepai piešķirtās vērtības nosaka atsauces laboratoriju tīkls. Ik pēc diviem gadiem tīkls izvērtē piešķirto vērtību stabilitāti un derīgumu.

Katra atsauces laboratorija, kas ietilpst tīklā, atbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 117 6. pielikumā, ievērojot tā turpmākus grozījumus, noteiktajām specifikācijām, un to standartnovirze (σm) ir šāda:

(a)    ne lielāka kā 0,05 kg/t – C1 un C2 klases riepām; un

(b)ne lielāka kā 0,05 kg/t – C3 klases riepām.

Pielīdzināšanas riepu komplektus, kas atbilst 2.2. iedaļas specifikācijām, katra atsauces laboratoriju tīkla laboratorija mēra atbilstoši 2.3. iedaļai.

Katrai pielīdzināšanas riepai piešķir vērtību, kas ir to izmērīto vērtību vidējais lielums, kuras šai pielīdzināšanas riepai norādījušas tīkla atsauces laboratorijas.

4.Procedūra atsauces laboratorijas pielīdzināšanai piešķirtajām vērtībām

Katra atsauces laboratorija (l) pielīdzina sevi katrai jaunai piešķirto vērtību kopai un vienmēr pēc ievērojamiem iekārtu pārveidojumiem vai konstatējot novirzes iekārtas kontrolriepas uzraudzības datos.

Visu atsevišķu datu gadījumā pielīdzināšanai izmanto lineārās regresijas paņēmienu. Regresijas koeficientus A1l un B1l aprēķina šādi:

, kur:

RRC ir piešķirtā rites pretestības koeficienta vērtība;

RRCm,l ir atsauces laboratorijas (l) izmērītā rites pretestības koeficienta vērtība (ņemot vērā temperatūras un veltņa diametra korekciju).

5.Kandidātlaboratorijām piemērojamās prasības

Kandidātlaboratorijas pielīdzināšanas procedūru katrai iekārtai atkārto vismaz reizi divos gados un vienmēr pēc ievērojamiem iekārtas pārveidojumiem vai konstatējot novirzes iekārtas kontrolriepas uzraudzības datos.

Kopīgu piecu dažādu riepu komplektu, kas atbilst 2.2. iedaļas specifikācijām, saskaņā ar 2.3. iedaļu vispirms mēra kandidātlaboratorija un pēc tam viena atsauces laboratorija. Pēc kandidātlaboratorijas pieprasījuma var tikt testētas vairāk nekā piecas pielīdzināšanas riepas.

Kandidātlaboratorija izraudzītajai atsauces laboratorijai nodrošina pielīdzināšanas riepu komplektu.

Kandidātlaboratorija (c) atbilst specifikācijām ANO EEK Noteikumu Nr. 117 6. pielikumā, ievērojot tā turpmākus grozījumus, un vēlams, lai tās standartnovirzes (am) ir šādas:

(a)ne lielākas kā 0,075 kg/t – C1 un C2 klases riepām; un

(b)ne lielākas kā 0,06 kg/t – C3 klases riepām.

Ja kandidātlaboratorijas standartnovirze (σm) pārsniedz iepriekš minētās vērtības četros mērījumos, no kuriem pēdējos trīs mērījumus izmanto aprēķinos, tad mērījumu atkārtojumu skaitu “n+1” visai partijai palielina šādi:

n+1 = 1+(σm/γ)2, noapaļojot līdz tuvākajam lielākajam veselam skaitlim

, kur:

γ = 0,043 kg/t – C1 un C2 klases riepām;

γ = 0,035 kg/t – C3 klases riepām.

6.Procedūra kandidātlaboratorijas pielīdzināšanai

Viena tīklā esošā atsauces laboratorija (i) aprēķina lineārās regresijas funkciju visiem kandidātlaboratorijas (c) atsevišķiem datiem. Regresijas koeficientus A2c un B2c aprēķina šādi:

, kur:

RRCm,l ir atsauces laboratorijas (i) izmērītā rites pretestības koeficienta vērtība (ņemot vērā temperatūras un veltņa diametra korekciju);

RRCm,c ir kandidātlaboratorijas (c) izmērītā rites pretestības koeficienta vērtība (ņemot vērā temperatūras un veltņa diametra korekciju).

Ja determinācijas koeficienta R2 vērtība ir zemāka nekā 0,97, kandidātlaboratoriju nepielīdzina.

Pielīdzināto RRC kandidātlaboratorijas testētajām riepām aprēķina šādi:

VII PIELIKUMS
Verifikācijas procedūra

Katram piegādātāja noteiktajam riepu tipam vai riepu grupai saskaņā ar vienu no turpmāk izklāstītajām procedūrām novērtē deklarētās degvielas patēriņa efektivitātes, saķeres ar slapju ceļu un ārējā rites trokšņa klases, kā arī deklarēto vērtību un jebkādas marķējumā norādītās papildu informācijas par veiktspēju atbilstību šai regulai:

(a)vispirms testē tikai vienu riepu vai riepu komplektu:

1.Ja izmērītās vērtības atbilst deklarētajām klasēm vai ārējā rites trokšņa deklarētajai vērtībai pielaides intervālā, kas noteikts 1. tabulā, tests ir izturēts;

2.Ja izmērītās vērtības neatbilst deklarētajām klasēm vai ārējā rites trokšņa deklarētajai vērtībai diapazonā, kas noteikts 1. tabulā, testē vēl trīs riepas vai riepu komplektus. Mērījumu vidējo vērtību, kas iegūta no šo trīs riepu vai riepu komplektu testēšanas, izmanto, lai novērtētu atbilstību deklarētajai informācijai, izmantojot 1. tabulā noteikto diapazonu;

(b)ja marķējumā norādītās klases vai vērtības ir aizgūtas no tipa apstiprināšanas testu rezultātiem, kas iegūti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 661/2009 vai ANO EEK Noteikumiem Nr. 117, ievērojot to turpmākus grozījumus, dalībvalstis drīkst izmantot riepu ražošanas atbilstības testu mērījumu datus.

Novērtējot ražošanas atbilstības testos iegūtos mērījumu datus, jāņem vērā 1. tabulā noteiktās pielaides.

1. tabula

VIII PIELIKUMS
Atbilstības tabula