EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 27.4.2018

JOIN(2018) 10 final

2018/0121(NLE)

Kopīgs priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Padome 2012. gada 29. novembrī pieņēma lēmumu, ar ko pilnvaroja Eiropas Komisiju un Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos risināt sarunas par pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses. Sarunas sākās 2013. gada aprīlī un noslēdzās 2018. gada aprīlī.

Sarunu gaitā notika apspriedes ar Āzijas un Klusā okeāna reģiona jautājumu darba grupu (COASI), kas tika iecelta par konsultatīvo komiteju. Eiropas Parlaments tika regulāri informēts visā sarunu laikā.

Augstā pārstāve un Komisija uzskata, ka Padomes sarunu norādēs noteiktie mērķi ir sasniegti un stratēģiskās partnerības nolīguma projektu var iesniegt parakstīšanai un provizoriskai piemērošanai.

Šis priekšlikums ir juridisks instruments, ar ko atļauj parakstīt un provizoriski piemērot nolīgumu.

2. NOLĪGUMA MĒRĶIS UN SATURS

ES un Japānas visaptverošajai politiskajai, ekonomiskajai un nozaru sadarbībai ir sena vēsture, kas ir laika gaitā pilnveidota. ES ar Japānu izveidoja stratēģisko partnerību 2001. gadā, vadoties pēc kopīgajām pamatvērtībām.

Stratēģiskās partnerības nolīgums ir pirmais jebkad noslēgtais divpusējais pamatnolīgums starp ES un Japānu. Nolīgums lielā mērā stiprina vispārējo partnerību, veicinot politisku un nozaru sadarbību un kopīgus pasākumus attiecībā uz jautājumiem, kas skar kopīgas intereses, tostarp reģionāla un pasaules mēroga problēmām. Nolīgums nodrošinās ilgtermiņa tiesisko pamatu, lai veicinātu divpusēju sadarbību, kā arī sadarbību starptautiskās un reģionālās organizācijās un forumos. Tas palīdzēs veicināt kopīgo vērtību un principu, jo īpaši demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību, popularizēšanu.

Šis nolīgums kalpos par platformu ciešākai sadarbībai un dialogam par plašu divpusēju, reģionālu un daudzpusēju jautājumu klāstu. Ar šo nolīgumu tiek stiprināta politiskā, ekonomiskā un nozaru sadarbība dažādās politikas jomās, kā, piemēram, klimata pārmaiņas, pētniecība un inovācijas, jūrlietas, izglītība, kultūra, migrācija, terorisma apkarošana un cīņa pret organizēto noziedzību un kibernoziedzību. Tas atkārtoti apliecina pušu apņemšanos nodrošināt starptautisko mieru un drošību, novēršot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un veicot pasākumus, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar nelikumīgu kājnieku ieroču un vieglo ieroču tirdzniecību.

Ar to izveido Apvienoto komiteju, kuras mērķis ir koordinēt partnerību, ko izveido ar šo nolīgumu.

Nolīgumā ir paredzēta iespēja apturēt tā piemērošanu, ja notiek būtisku nolīguma elementu, proti, cilvēktiesību klauzulas (nolīguma 2. panta 1. punkts) un ieroču neizplatīšanas klauzulas (nolīguma 5. panta 1. punkts) pārkāpums. Turklāt Puses ņem vērā, ka šādos gadījumos Puse var veikt citus attiecīgos pasākumus ārpus šā nolīguma saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

Stratēģiskās partnerības nolīgums un ekonomisko partnerattiecību nolīgums ir radušies vienu un to pašu sarunu rezultātā, un starp tiem ir skaidra juridiska saikne. Sagaidāms, ka tie kopā sniegs reālus ieguvumus un iespējas ES un Japānas iedzīvotājiem.

3.    IEROSINĀTĀ LĒMUMA JURIDISKAIS PAMATS

3.1. Materiālais juridiskais pamats

Tiesa ir nospriedusi 1 , ka pasākumam, kuram vienlaikus ir vairāki mērķi vai vairākas sastāvdaļas, kas ir nesaraujami saistītas un kam attiecībā pret citām nav palīgrakstura, un kam tādēļ ir piemērojamas dažādas Līguma tiesību normas, izņēmuma kārtā ir jānorāda dažādi atbilstošie juridiskie pamati, ja vien procedūras, kuras paredzētas katram juridiskajam pamatam, nav savstarpēji nesaderīgas.

Nolīgumā paredzētie mērķi un tajā ietvertie elementi ir i) Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā un ii) ekonomiskās, finanšu un tehniskās sadarbības ar trešām valstīm jomā. Šie nolīguma aspekti ir nesaraujami saistīti un neviens nav pakārtots otram.

Tādēļ ierosinātā lēmuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienību (LES) 37. pants un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 212. pants.

3.2. Procesuālais juridiskais pamats

LESD 218. panta 5. punktā ir paredzēta lēmuma pieņemšana, ar ko atļauj parakstīt un provizoriski piemērot nolīgumu pirms tā stāšanās spēkā. LESD 218. panta 8. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka Padomei ir jāpieņem vienprātīgs lēmums, ja nolīgums attiecas uz jomu, kurā Savienības akta pieņemšanai nepieciešama vienprātība. KĀDP ir joma, kurā Savienības akta pieņemšanai nepieciešama vienprātība.

3.3. Secinājums

Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam tādējādi vajadzētu būt Līguma par Eiropas Savienību (LES) 37. pantam, LESD 212. pantam saistībā ar LESD 218. panta 5. punktu un LESD 218. panta 8. punkta otro daļu. Papildu noteikumi juridiskā pamata nodrošināšanai nav nepieciešami 2 .

4. CITI PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ELEMENTI

Savienība un Japāna ir vienojušās par to, ka būtu abpusēji izdevīgi nodrošināt to, ka nolīgumu sāk īstenot pēc iespējas ātrāk pēc tā parakstīšanas. Tomēr, ņemot vērā juridiskos ierobežojumus Japānas pusē, nebija iespējams izmantot ES parasto formulējumu par provizorisko piemērošanu.

Tā vietā Puses ir vienojušās par to, ka konkrēti nolīguma panti ir jāpiemēro “pirms tā spēkā stāšanās” un ka tiem “ir tāds pats juridiskais spēks kā gadījumā, ja starp Pusēm noslēgtais nolīgums būtu spēkā” (skat. nolīguma 47. panta 2. un 3. punktu). Deklarācija, kura Eiropas Savienībai ir jāpievieno nolīgumam tā parakstīšanas brīdī, precizēs to, ka to daļu, kuras tiks piemērotas līdz spēkā stāšanās brīdim, juridiskais spēks ir jāinterpretē tādā veidā, kas ir saskanīgs ar Vīnes Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 25. pantu “Provizoriska piemērošana”.

5. IEROSINĀTĀ LĒMUMA NEPIECIEŠAMĪBA

LESD 216. pantā ir paredzēts, ka Savienība var slēgt nolīgumu ar vienu vai vairākām trešām

valstīm, ja tas paredzēts Līgumos vai ja i) tas ir nepieciešams, lai saskaņā ar Savienības politiku sasniegtu kādu no Līgumos izvirzītajiem mērķiem, ii) tas ir noteikts saistošā Savienības tiesību aktā, iii) tas varētu ietekmēt kopējos noteikumus vai mainīt to saturu.

Līgumos, proti, LES 37. pantā un LESD 212. pantā, ir paredzēta tādu stratēģiskās partnerības nolīgumu kā šis nolīgums slēgšana. Turklāt, stratēģiskās partnerības nolīguma noslēgšana ir nepieciešama, lai sasniegtu Līgumos noteiktos mērķus saistībā ar KĀDP un ekonomisko, finanšu un tehnisko sadarbību ar trešām valstīm. Tie ietver mērķus šādās jomās: cilvēktiesības, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana, cīņa pret terorismu, cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, migrācija, vide, enerģētika, klimata pārmaiņas, transports, nodarbinātība un sociālās lietas, izglītība un lauksaimniecība. Stratēģiskās partnerības nolīgums veido partnerattiecības un sadarbību stratēģiskā līmenī.

Nolīgums ir vispirms jāparaksta, pēc tam tas tiks noslēgts Savienības vārdā.

2018/0121 (NLE)

Kopīgs priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 212. panta 1. punktu saistībā ar tā 218. panta 5. punktu un 218. panta 8. punkta otro daļu 3 ,

ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgo priekšlikumu,

tā kā:

1)Padome 2012. gada 29. novembrī pilnvaroja Eiropas Komisiju un Savienības Augsto pārstāvi sākt sarunas ar Japānu par pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu.

2)Sarunas veiksmīgi noslēdzās 2018. gada aprīlī.

3)Nolīguma mērķis ir ciešāka sadarbība un dialogs par plašu divpusēju, reģionālu un daudzpusēju jautājumu klāstu.

4)Tādēļ nolīgums būtu jāparaksta Savienības vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

5)Ņemot vērā to, ka ir svarīgi nolīguma īstenošanu sākt cik vien ātri iespējams pēc parakstīšanas, konkrētas nolīguma daļas būtu jāpiemēro provizoriski.

6)Deklarācija, kas Eiropas Savienībai ir jāpievieno nolīgumam tā parakstīšanas brīdī, precizēs to, ka nolīguma 47. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādā veidā, kas ir saskanīgs ar Vīnes Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 25. pantu “Provizoriska piemērošana”,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.Ar šo Eiropas Savienības vārdā apstiprina Stratēģiskās partnerības nolīguma starp Eiropas savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses, parakstīšanu, ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu.

2.Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

1. Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Eiropas Savienības deklarācija par nolīguma 47. panta 3. punktu.

2. Eiropas Savienības deklarācijas par nolīguma 47. panta 3. punktu teksts ir pievienots šim lēmumam.

3. pants

Padomes Ģenerālsekretariāts izveido instrumentu, kas piešķir nolīguma sarunvedēja norādītajai personai vai personām visas pilnvaras parakstīt nolīgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu.

4. pants

1. Saskaņā ar nolīguma 47. pantu un ņemot vērā tajā noteiktos paziņojumus, pirms nolīguma starp Savienību un Japānu spēkā stāšanās šādus tā pantus piemēro provizoriski:

1., 2., 3., 4. pants, 5. panta 1. punkts, 11., 12., 13., 14. pants, 15. pants (izņemot 2. punkta b) apakšpunktu), 16., 17., 18. pants, 20.–31. pants, 37. pants, 38. panta 1. punkts, 39.–41. pants, 42. pants (izņemot 2. punkta c) apakšpunktu), 43.–47. pants, 48. panta 3. punkts, 49.–51. pants.

2. Datumu, no kura provizoriski piemēros šā panta 1. punkta otrajā daļā minētos nolīguma pantus, Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas.

Briselē,

(1)    Spriedums lietā C-490/10 Parlaments/Padome, ECLI:EU:C:2012:525, 46. punkts.

(2)    Spriedums Lietā C-377/12 Komisija/Padome, ECLI:EU:C:2014:1903.

(3)    OV L[…], […], […]. lpp.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,27.4.2018

JOIN(2018) 10 final

Kopīgs priekšlikums

PIELIKUMS

dokumentam

Padomes lēmums

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses

PIELIKUMS

STRATĒĢISKĀS PARTNERĪBAS NOLĪGUMS STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN JAPĀNU, NO OTRAS PUSES

Eiropas Savienība, turpmāk tekstā “Savienība”,

un

Beļģijas Karaliste,

Bulgārijas Republika,

Čehijas Republika,

Dānijas Karaliste,

Vācijas Federatīvā Republika,

Igaunijas Republika,

Īrija,

Grieķijas Republika,

Spānijas Karaliste,

Francijas Republika,

Horvātijas Republika,

Itālijas Republika,

Kipras Republika,

Latvijas Republika,

Lietuvas Republika,

Luksemburgas Lielhercogiste,

Ungārija,

Maltas Republika,

Nīderlandes Karaliste,

Austrijas Republika,

Polijas Republika,

Portugāles Republika,

Rumānija,

Slovēnijas Republika,

Slovākijas Republika,

Somijas Republika,

Zviedrijas Karaliste,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību līgumslēdzējas puses, turpmāk tekstā “dalībvalstis”,

turpmāk tekstā “Savienības puse”,

no vienas puses,

un

JAPĀNA,

no otras puses, 

turpmāk tekstā kopā “Puses”,

NO JAUNA APSTIPRINOT savu apņemšanos ievērot kopējās vērtības un principus, jo īpaši demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas veido pamatu nopietnai un ilgstošai sadarbībai stratēģisko partneru statusā;

ATGĀDINOT par arvien ciešākām saiknēm, kas starp tām izveidotas, kopš 1991. gadā tika pieņemta Kopīgā deklarācija par Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu un Japānas attiecībām;

VĒLOTIES papildināt un veicināt vērtīgo ieguldījumu attiecībās, ko nodrošinājuši esošie nolīgumi, kuri starp tām noslēgti dažādās jomās;

ATZĪSTOT, ka arvien lielāka savstarpējā atkarība pasaules mērogā ir radījusi nepieciešamību pēc pastiprinātas starptautiskas sadarbības;

APZINOTIES šajā saistībā kā līdzīgi domājoši globāli partneri savu dalīto atbildību un apņemšanos izveidot taisnīgu un stabilu starptautisko kārtību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem un mērķiem un panākt mieru, stabilitāti un labklājību pasaulē, kā arī cilvēku drošību;

APŅEMOTIES šajā saistībā cieši sadarboties, lai risinātu tādas būtiskas pasaules mēroga problēmas, ar kurām nākas saskarties starptautiskajai sabiedrībai, kā, piemēram, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, terorisms, klimata pārmaiņas, nabadzība un infekcijas slimības, kā arī draudi kopīgām interesēm jūrlietu jomā, kibertelpā un kosmosā;

APŅEMOTIES šajā saistībā arī, ka tie, kas ir atbildīgi par vissmagākajiem noziegumiem, kuri satrauc visu starptautisko sabiedrību, nedrīkst palikt nesodīti;

APŅĒMĪBĀ šajā saistībā visaptveroši stiprināt savas vispārējās partnerattiecības, paplašinot politiskās, ekonomiskās un kultūras saites un noslēdzot nolīgumus;

APŅĒMĪBĀ šajā saistībā arī uzlabot sadarbību un saglabāt tās vispārējo vienotību, tostarp pastiprinot apspriedes visos līmeņos un veicot kopīgus pasākumus attiecībā uz visiem jautājumiem, kas skar kopīgas intereses; un

ŅEMOT VĒRĀ, ka gadījumā, ja Puses nolemj šā nolīguma ietvaros noslēgt īpašus nolīgumus brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kas Eiropas Savienībai būtu jānoslēdz saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību Trešās daļas V sadaļu, šādu turpmāku nolīgumu noteikumi nebūtu saistoši Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai, ja vien Eiropas Savienība vienlaicīgi ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju attiecībā uz to attiecīgajām līdzšinējām divpusējām attiecībām nepaziņo Japānai, ka Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai šādi turpmāki īpaši nolīgumi ir kļuvuši saistoši kā Eiropas Savienības dalībvalstij saskaņā ar Protokolu Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību; Turklāt jebkādi turpmāki ES iekšējie pasākumi, kas nolīguma īstenošanai tiktu pieņemti, ievērojot minēto V sadaļu, nebūtu saistoši Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai, ja vien tās nav paziņojušas, ka vēlas piedalīties vai pieņemt šādus pasākumus saskaņā ar Protokolu Nr. 21; Ņemot vērā arī to, ka uz šādiem turpmākiem īpašiem nolīgumiem vai šādiem turpmākiem ES iekšējiem pasākumiem attieksies Protokols Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem Līgumiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. PANTS

Mērķis un vispārīgi principi

1. Puses vienojas, ka šā nolīguma mērķis ir:

a) stiprināt vispārējās partnerattiecības starp Pusēm, veicinot politisku un nozaru sadarbību un kopīgus pasākumus attiecībā uz jautājumiem, kas skar kopīgas intereses, tostarp reģionāla un pasaules mēroga problēmām;

b) nodrošināt ilgtermiņa tiesisko pamatu, lai veicinātu divpusēju sadarbību, kā arī sadarbību starptautiskās un reģionālās organizācijās un forumos;

c) kopīgi veicināt starptautisko mieru un stabilitāti, atbalstot domstarpību mierīgu izšķiršanu saskaņā ar taisnīguma principiem un starptautiskajām tiesībām; un

d) kopīgi veicināt kopīgo vērtību un principu, jo īpaši demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību, popularizēšanu.

2. Saskaņā ar 1. punktā minēto mērķi Puses īsteno šo nolīgumu, pamatojoties uz savstarpējas cieņas, vienlīdzīgas partnerības un starptautisko tiesību ievērošanas principiem. 

3. Puses stiprina partnerattiecības, īstenojot dialogu un sadarbību attiecībā uz savstarpējo interešu aspektiem politisko jautājumu, ārpolitikas un drošības politikas jomās, kā arī cita veida nozaru sadarbību. Tādēļ Puses rīko visu līmeņu sanāksmes, tostarp vadītāju, ministru un augstu amatpersonu tikšanās, un veicina plašāku personu apmaiņu, kā arī parlamentāros sakarus.

2. PANTS

Demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības un pamattiesības

Puses turpina uzturēt kopīgās vērtības un demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību principus, kas ir Pušu iekšzemes un starptautiskās politikas pamatā. Šajā saistībā Puses atkārtoti apliecina apņemšanos ievērot Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un attiecīgos starptautiskos cilvēktiesību nolīgumus, kurus tās ir parakstījušas.

2.  Puses veicina minētās kopīgās vērtības un principus starptautiskos forumos. Attiecīgajos gadījumos Puses sadarbojas un koordinē savu darbību, lai veicinātu un īstenotu šīs vērtības un principus, tostarp ar trešām valstīm vai trešās valstīs.

3. PANTS

Miera un drošības veicināšana

1. Puses sadarbojas, lai veicinātu mieru un drošību starptautiskā un reģionālā mērogā.

2. Puses kopīgi veicina domstarpību mierīgu izšķiršanu, tostarp attiecīgajos to reģionos, un rosina starptautisko sabiedrību izšķirt domstarpības mierīgā ceļā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

4. PANTS

Krīžu pārvarēšana

Puses sekmē viedokļu apmaiņu un cenšas kopīgi rīkoties saistībā ar kopīgu interešu jautājumiem krīžu pārvarēšanas un miera veidošanas jomā, tostarp sekmējot kopīgu nostāju, sadarbojoties attiecībā uz rezolūcijām un lēmumiem starptautiskos forumos un organizācijās, atbalstot valstu, kuras izkļuvušas no konflikta, centienus panākt ilgtspējīgu mieru un sadarbojoties krīzes pārvarēšanas operāciju un citu atbilstošu programmu un projektu ietvaros.

5. PANTS

Masu iznīcināšanas ieroči

1. Puses sadarbojas, lai stiprinātu masu iznīcināšanas ieroču (MII) neizplatīšanas un atbruņošanās režīmu, lai novērstu masu iznīcināšanas ieroču (“MII”) un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnīgi ievērojot un īstenojot savas saistības atbilstīgi starptautiskajām tiesībām, tostarp attiecīgos starptautiskos nolīgumus un citas starptautiskās saistības, kas piemērojamas Pusēm.

2. Puses veicina Kodolieroču neizplatīšanas līguma (“KNL”) īstenošanu, kas ir būtisks pamats tam, lai veiktu kodolatbruņošanos, globālā kodolieroču neizplatīšanas režīma stūrakmens un pamats kodolenerģijas izmantošanai miermīlīgiem mērķiem. Puses arī īsteno politiku un turpina aktīvi sniegt ieguldījumu globālajos centienos panākt, lai pasaule būtu drošāka visiem, uzsverot, cik svarīgi ir risināt visas problēmas saistībā ar ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās režīmu un atbalstīt un stiprināt KNL, kā arī radīt priekšnoteikumus pasaulei bez kodolieročiem atbilstīgi KNL mērķiem, veicinot starptautisko stabilitāti un balstoties uz principu par nemazinātu drošību visiem.

3. Puses turpina apkarot MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, jo īpaši attīstot un saglabājot efektīvu sistēmu divējāda lietojuma un ar MII saistītu preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei, tostarp galapatēriņa kontrolei, un efektīvas sankcijas par eksporta kontroles pārkāpumiem.

4. Puses uztur un veicina dialogu šajā jomā, lai apvienotu pasākumus, ko Puses veic, kā norādīts šajā pantā.

6. PANTS

Parastie ieroči, tostarp kājnieku ieroči un vieglie ieroči

1. Puses sadarbojas un koordinē savu darbību parasto ieroču, kā arī divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju nodošanas kontroles jomā globālā, reģionālā, apakšreģionālā un vietējā līmenī, lai novērstu to novirzīšanu, sniegtu ieguldījumu miera, drošības un stabilitātes panākšanai, kā arī mazinātu cilvēku ciešanas visos minētajos līmeņos. Puses izstrādā un īsteno nodošanas kontroles politiku atbildīgi, cita starpā pienācīgi ņemot vērā otras Puses drošības apsvērumus globālā līmenī un saistībā ar to attiecīgajiem reģioniem, kā arī citiem reģioniem.

2. Puses, atkārtoti apliecinot attiecīgās saistības tādu atbilstīgo starptautisko instrumentu ietvaros, kā, piemēram, Ieroču tirdzniecības līgums, Apvienoto Nāciju Organizācijas Rīcības programma par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu visos aspektos un attiecīgās Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijas, sadarbojas un attiecīgajos gadījumos koordinē sadarbību saskaņā ar minētajiem instrumentiem, lai reglamentētu starptautisko tirdzniecību, un lai novērstu un izskaustu parasto ieroču, tostarp kājnieku ieroču un vieglo ieroču, kā arī munīcijas nelikumīgu tirdzniecību un novirzīšanu. Šajā punktā paredzētā sadarbība attiecīgajos gadījumos ietver minētā regulējuma vispārējas pieņemšanas sekmēšanu un pilnīgas īstenošanas atbalstīšanu trešās valstīs.

3. Puses uztur un veicina dialogu, lai papildinātu un apvienotu pasākumus, ko Puses veic saskaņā ar šo pantu.

7. PANTS

Starptautiskas nozīmes smagi noziegumi un Starptautiskā Krimināltiesa

1. Puses sadarbojas, lai veicinātu starptautiskas nozīmes smagu noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanas uzsākšanu par tiem, tostarp ar Starptautiskās Krimināltiesas starpniecību un — attiecīgajos gadījumos — tādu tiesu starpniecību, kas izveidotas saskaņā ar attiecīgajām Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijām.

2. Puses sadarbojas, lai veicinātu mērķus, kuri paredzēti Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtos, kas parakstīti Romā 1998. gada 17. jūlijā. Šajā nolūkā Puses:

a) turpina veicināt minēto statūtu universālumu, tostarp attiecīgajos gadījumos apmainoties ar pieredzi par tādu pasākumu īstenošanu, kuri nepieciešami, lai tiem pievienotos un tos īstenotu;

b) saglabā minēto statūtu integritāti, aizsargājot to galvenos principus; un

c) sadarbojas, lai turpinātu uzlabot Starptautiskās Krimināltiesas efektivitāti.

8. PANTS

Terorisma apkarošana

1. Puses sadarbojas divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī, lai novērstu un apkarotu teroraktus visos to veidos un izpausmēs saskaņā ar piemērojamām starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautiskajiem pretterorisma nolīgumiem, starptautiskajām humanitārajām tiesībām un starptautiskajām cilvēktiesībām, kas piemērojami Pusēm, un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.

2. Puses veicina sadarbību, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju un attiecīgās Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas.

3. Puses veicina dialogu un informācijas un viedokļu apmaiņu par visiem teroraktiem un to veikšanas metodēm un praksi, ievērojot privātuma un personas datu aizsardzību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un vietējiem tiesību aktiem.

9. PANTS

Ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolrisku mazināšana

1. Puses uzlabo sadarbību, lai novērstu, samazinātu un kontrolētu ķīmiskos, bioloģiskos, radioloģiskos un kodolriskus un reaģētu uz tiem.

2. Puses uzlabo sadarbību, lai nostiprinātu trešo valstu iestāžu institucionālās spējas pārvaldīt ķīmiskos, bioloģiskos, radioloģiskos un kodolriskus.

10. PANTS

Starptautiskā un reģionālā sadarbība un Apvienoto Nāciju Organizācijas reforma

1. Puses, īstenojot apņemšanos nodrošināt efektīvu daudzpusēju sadarbību, cenšas apmainīties viedokļiem un uzlabot sadarbību, kā arī, ja nepieciešams, koordinēt savu nostāju Apvienoto Nāciju Organizācijas un citu starptautisko un reģionālo organizāciju un forumu ietvaros.

2. Puses sadarbojas, lai veicinātu Apvienoto Nāciju Organizācijas reformu nolūkā uzlabot visas Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas, tostarp Drošības padomes, efektivitāti, lietderību, pārredzamību, atbildību, spēju un pārstāvību.

11. PANTS

Attīstības politika

1. Puses uzlabo viedokļu apmaiņu par attīstības politiku, tostarp īstenojot regulāru dialogu, un, ja nepieciešams, koordinē savu konkrēto ilgtspējīgas attīstības un nabadzības izskaušanas politiku globālā līmenī.

2. Puses attiecīgajos gadījumos koordinē savu nostāju par attīstības jautājumiem starptautiskajos un reģionālajos forumos.

3. Puses cenšas arī turpmāk veicināt informācijas apmaiņu starp attiecīgajām attīstības aģentūrām un departamentiem un to sadarbību un, ja nepieciešams, koordinēt valstī notiekošās darbības.

4. Puses arī cenšas attīstības palīdzības jomā apmainīties ar informāciju, labāko praksi un pieredzi un sadarboties, lai apkarotu nelikumīgas kapitāla plūsmas, kā arī novērstu un apkarotu pārkāpumus, krāpniecību, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē to un saņēmējvalstu finanšu intereses visos līmeņos.

12. PANTS

Katastrofu pārvarēšana un humānās palīdzības pasākumi

1. Puses uzlabo sadarbību un attiecīgajos gadījumos veicina koordināciju divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī, lai novērstu un mazinātu katastrofas, sagatavotos tām, reaģētu uz tām un atgūtos no tām, lai samazinātu to risku un palielinātu izturētspēju šajā jomā.

2. Puses cenšas sadarboties humānās palīdzības pasākumu, tostarp ārkārtas palīdzības pasākumu, ietvaros, lai nodrošinātu efektīvu un koordinētu reaģēšanu.

13. PANTS

Ekonomikas un finanšu politika

1. Puses uzlabo informācijas un pieredzes apmaiņu, lai veicinātu ciešu divpusēju un daudzpusēju politikas koordinēšanu nolūkā atbalstīt to kopīgos mērķus — ilgtspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi, darbavietu radīšanas sekmēšanu, pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu un visu protekcionisma veidu apkarošanu.

2. Puses uzlabo informācijas apmaiņu par savu finanšu politiku un noteikumiem ar mērķi stiprināt sadarbību, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti un fiskālo ilgtspēju, tostarp uzlabojot regulatīvos un uzraudzības režīmus attiecībā uz grāmatvedību, revīziju, banku pakalpojumiem, apdrošināšanu, finanšu tirgiem un citām finanšu nozares jomām, lai atbalstītu darbu, kas pašlaik tiek veikts attiecīgajās starptautiskajās organizācijās un forumos.

14. PANTS

Zinātne, tehnoloģijas un inovācijas

Saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Japānas valdību par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā (ar iespējamiem grozījumiem), kas parakstīts Briselē 2009. gada 30. novembrī, Puses uzlabo sadarbību zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jomā, īpašu uzmanību pievēršot abpusēju interešu prioritātēm.

15. PANTS

Transports

1. Puses veido sadarbību, uzlabojot informācijas apmaiņu un sekmējot dialogu par transporta politiku, praksi un citām abpusēju interešu jomām attiecībā uz visiem transporta veidiem un, ja nepieciešams, koordinē savu nostāju starptautiskajos forumos transporta jomā.

2. Šā panta 1. punktā minētās sadarbības jomas cita starpā ir:

a) aviācijas nozare, piemēram, saistībā ar lidojumu drošību, aviācijas drošību, gaisa satiksmes pārvaldību un citiem attiecīgajiem noteikumiem, lai veicinātu plašākas un savstarpēji izdevīgas attiecības gaisa transporta jomā, tostarp, ja nepieciešams, cenšoties panākt tehnisku un regulatīvu sadarbību un turpmāku nolīgumu noslēgšanu, pamatojoties uz abpusēju ieinteresētību un piekrišanu;

b) jūras transporta nozare;

c) dzelzceļa nozare. 

16. PANTS

Kosmoss

1. Puses uzlabo viedokļu un informācijas apmaiņu par to kosmosa politiku un darbībām kosmosā.

2. Puses attiecīgajos gadījumos cenšas sadarboties, arī īstenojot regulāru dialogu, šādās jomās: kosmosa izpēte un izmantošana miermīlīgiem mērķiem, tostarp nodrošinot to navigācijas satelītu sistēmu savstarpēju saderību; Zemes novērošana un monitorings, klimata pārmaiņas, kosmosa zinātne un tehnoloģijas; kosmosā veiktās darbības drošības aspekti un citas abpusēji interesējošas jomas.

17. PANTS

Rūpnieciskā sadarbība    

1. Puses veicina rūpniecisko sadarbību, lai uzlabotu savu uzņēmumu konkurētspēju. Tādēļ tās uzlabo viedokļu un labākās prakses apmaiņu attiecībā uz to ražošanas politiku tādās jomās kā inovācijas, klimata pārmaiņas, energoefektivitāte, standartizācija, uzņēmumu sociālā atbildība, mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas uzlabošana un atbalsts to internacionalizācijai.

2. Puses sekmē sadarbības pasākumus, kas izveidoti abu pušu publiskajā un privātajā sektorā, lai uzlabotu attiecīgo uzņēmumu konkurētspēju un sadarbību, tostarp īstenojot savstarpēju dialogu.

18. PANTS

Muita

Puses uzlabo sadarbību muitas jomā, tostarp veicinot likumīgu tirdzniecību, kā arī nodrošinot efektīvu muitas kontroli un atbilstību tiesību aktiem muitas jomā saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Japānas valdību attiecībā uz sadarbību un savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās (ar iespējamiem grozījumiem), kas parakstīts Briselē 2008. gada 30. janvārī. Tās arī apmainās ar viedokļiem un sadarbojas attiecīgo starptautisko programmu ietvaros.

19. PANTS

Nodokļi

Lai sekmētu labu pārvaldību nodokļu lietās, Puses cenšas uzlabot sadarbību atbilstoši starptautiskiem standartiem nodokļu jomā, jo īpaši mudinot trešās valstis veicināt pārredzamību, nodrošināt informācijas apmaiņu un izskaust kaitniecisku nodokļu praksi.

20. PANTS

Tūrisms

Puses uzlabo sadarbību tūrisma jomā saistībā ar tā ilgtspējīgu attīstību un tūrisma nozaru konkurētspējas palielināšanu, kas var veicināt ekonomikas izaugsmi, apmaiņu kultūras jomā un tiešus personiskus kontaktus.

21. PANTS

Informācijas sabiedrība

Puses apmainās ar viedokļiem par to politiku un noteikumiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, lai uzlabotu sadarbību šādās galvenajās jomās:

a) elektroniskie sakari, tostarp interneta pārvaldība un drošums un drošība tiešsaistē;

b) pētniecības tīklu savienojamība, tostarp reģionālajā kontekstā;

c) pētniecības un inovāciju pasākumu veicināšana; un

d) jaunu tehnoloģiju standartizācija un izplatīšana.

22. PANTS

Patērētāju politika

Puses veicina dialogu un viedokļu apmaiņu par politiku un tiesību aktiem, kuru mērķis ir panākt augstu patērētāju aizsardzības līmeni un uzlabot sadarbību galvenajās jomās, tostarp: produktu nekaitīgums, patērētāju aizsardzības tiesību aktu īstenošana, patērētāju izglītošana, viņu tiesību nostiprināšana un tiesiskā aizsardzība.

23. PANTS

Vide

1. Puses uzlabo viedokļu un informācijas, tostarp labākās prakses, apmaiņu attiecībā uz vides politiku un noteikumiem un uzlabo sadarbību arī šādās jomās:

a) efektīva resursu izmantošana;

b) bioloģiskā daudzveidība;

c) ilgtspējīgs patēriņš un ražošana;

d) tehnoloģijas, preces un pakalpojumi, kas atbalsta vides aizsardzību;

e) mežu saglabāšana un ilgtspējīga apsaimniekošana, arī, ja nepieciešams, nelikumīga mežizstrāde; un

f) citas jomas, kas noteiktas attiecīgā politiskā dialoga ietvaros.

2. Puses cenšas uzlabot sadarbību attiecīgo starptautisko nolīgumu un instrumentu ietvaros, kā arī starptautiskajos forumos.

24. PANTS

Klimata pārmaiņas

1. Puses, apzinoties vajadzību steidzami, ievērojami un ilgstoši samazināt siltumnīcefekta gāzu globālās emisijas, lai ierobežotu globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un turpinātu centienus ierobežot šo temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, uzņemsies vadību, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un to nelabvēlīgo ietekmi, izmantojot arī vietēja un starptautiska līmeņa pasākumus, lai samazinātu antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Puses attiecīgajos gadījumos sadarbojas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, lai sasniegtu minētās konvencijas mērķi, īstenojot Parīzes nolīgumu, un stiprinātu daudzpusēju tiesisko regulējumu. Tās arī cenšas uzlabot sadarbību citos attiecīgajos starptautiskajos forumos.

2. Lai sekmētu ilgtspējīgu attīstību, Puses arī veido sadarbību, uzlabojot informācijas, tostarp labākās prakses, apmaiņu un, ja nepieciešams, veicinot politikas koordinēšanu attiecībā uz abpusēji interesējošiem jautājumiem klimata pārmaiņu jomā, tostarp šādiem:

a) klimata pārmaiņu mazināšana, īstenojot dažādus pasākumus, kā, piemēram, mazoglekļa tehnoloģiju izpēte un izstrāde, ar tirgu saistīti mehānismi un īslaicīgu klimata piesārņotāju samazināšana;

b) pielāgošanās klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei; un

c) palīdzība trešām valstīm.

25. PANTS

Pilsētpolitika

Puses uzlabo informācijas apmaiņu par pieredzi un labu praksi pilsētpolitikas jomā, jo īpaši lai risinātu kopējas problēmas šajā jomā, tostarp tās, ko rada demogrāfiskā dinamika un klimata pārmaiņas. Attiecīgajos gadījumos Puses arī rosina minētās pieredzes un labas prakses apmaiņu starp pašvaldībām vai pilsētas pārvaldes iestādēm.

26. PANTS

Enerģētika

Puses cenšas uzlabot sadarbību un — attiecīgajos gadījumos — ciešu koordināciju starptautiskajos forumos un organizācijās enerģētikas jomā, tostarp saistībā ar enerģētisko drošību, tirdzniecību un ieguldījumiem pasaulē enerģijas jomā, pasaules enerģijas tirgu darbību, energoefektivitāti un ar enerģētiku saistītām tehnoloģijām.

27. PANTS

Lauksaimniecība

1. Puses uzlabo sadarbību lauksaimniecības, lauku attīstības un meža apsaimniekošanas politikas jomā, tostarp tādās jomās kā ilgtspējīga lauksaimniecība, pārtikas nodrošinājums, vides prasību integrācija lauksaimniecības politikā, lauku reģionu attīstības politika, lauksaimniecības pārtikas produktu veicināšanas un kvalitātes politika, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, bioloģiskā ražošana, lauksaimniecības starptautiskā perspektīva, meža ilgtspējīga apsaimniekošana, kā arī saikne starp ilgtspējīgas lauksaimniecības, lauku attīstības un mežsaimniecības politiku un starp politiku vides un klimata pārmaiņu jomā.

2. Puses uzlabo sadarbību attiecībā uz pētniecību un inovācijām lauksaimniecības un meža apsaimniekošanas jomā.

28. PANTS

Zivsaimniecība

1. Puses veicina dialogu un uzlabo sadarbību attiecībā uz zivsaimniecības politiku saskaņā ar piesardzības un ekosistēmu pieejām, lai veicinātu zivsaimniecības resursu ilgtermiņa saglabāšanu, efektīvu pārvaldību un ilgtspējīgu izmantošanu, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju.

2. Puses uzlabo viedokļu un informācijas apmaiņu un veicina starptautisko sadarbību, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

3. Puses stiprina sadarbību attiecīgo reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju ietvaros.

29. PANTS

Jūrlietas

Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kā to paredz Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencija (“UNCLOS”), Puses veicina dialogu un uzlabo savstarpēju sapratni attiecībā uz jūrlietām un sadarbojas, lai veicinātu:

a) tiesiskumu šajā jomā, tostarp kuģošanas un pārlidojuma brīvību un citas atklātā jūrā paredzētās brīvības, atbilstoši UNCLOS 87. pantam; un

b) jūru un okeānu ekosistēmu un nedzīvo resursu ilgtermiņa saglabāšanu, ilgtspējīgu pārvaldību un labākas zināšanas par tiem saskaņā ar piemērojamām starptautiskajām tiesībām.

30. PANTS

Nodarbinātība un sociālie jautājumi

1. Puses uzlabo sadarbību nodarbinātības, sociālo jautājumu un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības jomā, piemēram, attiecībā uz nodarbinātības politiku un sociālā nodrošinājuma sistēmām globalizācijas sociālās dimensijas un demogrāfisko izmaiņu kontekstā, īstenojot viedokļu un pieredzes apmaiņu un, ja nepieciešams, sadarbības pasākumus saistībā ar jautājumiem, kas skar kopīgas intereses.

2. Puses cenšas ievērot, veicināt un īstenot starptautiski atzītus darba un sociālos standartus un veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, ievērojot to saistības saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, piemēram, Starptautiskās Darba organizācijas 1998. gada Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā un 2008. gada Deklarāciju par sociālo taisnīgumu godīgas globalizācijas kontekstā.

31. PANTS

Veselības aizsardzība

Puses uzlabo viedokļu, informācijas un pieredzes apmaiņu veselības aizsardzības jomā, lai efektīvi risinātu pārrobežu veselības problēmas, jo īpaši sadarbojoties lipīgu un nelipīgu infekcijas slimību novēršanas un kontroles jomā, tostarp attiecīgajos gadījumos veicinot starptautisku nolīgumu veselības aizsardzības jomā īstenošanu.

32. PANTS

Tiesu iestāžu sadarbība

1. Puses uzlabo tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās, jo īpaši attiecībā uz konvenciju par tiesu iestāžu sadarbību civillietās īstenošanas veicināšanu un efektivitāti.

2. Puses uzlabo tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, pamatojoties uz Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās (ar iespējamiem grozījumiem), kas parakstīts Tokijā 2009. gada 15. decembrī un Briselē 2009. gada 30. decembrī.

33. PANTS

Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošana

Puses uzlabo sadarbību korupcijas un transnacionālas organizētās noziedzības, tostarp šaujamieroču kontrabandas un ekonomisko un finanšu noziegumu, novēršanā un apkarošanā, attiecīgajos gadījumos veicinot atbilstīgo starptautisko nolīgumu īstenošanu.

34. PANTS

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošana

Puses uzlabo sadarbību, tostarp apmainoties ar informāciju, lai novērstu to finanšu sistēmu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai, ņemot vērā vispāratzītus standartus, kurus izstrādājušas attiecīgās starptautiskās struktūras, piemēram, Finanšu darbību darba grupa.

35. PANTS

Nelikumīgu narkotisko vielu apkarošana

Puses uzlabo sadarbību nelikumīgu narkotisko vielu novēršanas un apkarošanas jomā, lai:

a) samazinātu nelikumīgu narkotisko vielu piedāvājumu un kontrabandu un pieprasījumu pēc tām;

b) novērstu tādu prekursoru novirzīšanu, kurus izmanto nelegālai narkotisko vai psihotropo vielu ražošanai;

c) aizsargātu sabiedrības veselību un labklājību; un

d) izjauktu starptautiskos noziedzīgos tīklus, kas iesaistīti narkotisko vielu kontrabandā, jo īpaši lai novērstu to iekļūšanu likumīgā komerciālā un finanšu darbībā, cita starpā apmainoties ar informāciju un labāko praksi.

36. PANTS

Sadarbība saistībā ar kiberjautājumiem

1. Puses uzlabo viedokļu un informācijas apmaiņu attiecībā uz to politiku un pasākumiem saistībā ar kiberjautājumiem un rosina šādu viedokļu un informācijas apmaiņu starptautiskos un reģionālos forumos.

2. Puses uzlabo sadarbību, lai maksimāli veicinātu un aizsargātu cilvēktiesību ievērošanu un brīvu informācijas plūsmu kibertelpā. Šajā nolūkā, pamatojoties uz izpratni, ka uz kibertelpu attiecas starptautiskās tiesības, Puses vajadzības gadījumā sadarbojas, lai izveidotu un izstrādātu starptautiskās normas un sekmētu uzticības veidošanu kibertelpas jomā.

3. Puses attiecīgajos gadījumos sadarbojas, lai uzlabotu trešo valstu spēju stiprināt kiberdrošību un apkarot kibernoziedzību.

4. Puses uzlabo sadarbību, lai novērstu un apkarotu kibernoziedzību, tostarp nelikumīga satura izplatīšanu internetā.

37. PANTS

Pasažieru datu reģistri

Puses, ciktāl tas atbilst Pušu tiesību aktiem, cenšas izmantot pieejamos instrumentus, piemēram, pasažieru vārdu reģistrus, lai novērstu un apkarotu teroraktus un nopietnus noziegumus, ievērojot tiesības uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību.

38. PANTS

Migrācija

1. Puses veicina dialogu par politiku migrācijas jomā, piemēram, attiecībā uz likumīgu migrāciju, nelikumīgu imigrāciju, cilvēku tirdzniecību, patvērumu un robežu pārvaldību, tostarp vīzām un ceļošanas dokumentu drošību, ņemot vērā ar migrāciju saistīto sociāli ekonomisko situāciju.

2. Puses uzlabo sadarbību, lai novērstu un kontrolētu nelikumīgu imigrāciju, tostarp nodrošinot to valstspiederīgo atpakaļuzņemšanu bez nepamatotas kavēšanās un izsniedzot viņiem atbilstošus ceļošanas dokumentus.

39. PANTS

Personas datu aizsardzība

Puses uzlabo sadarbību, lai nodrošinātu augstu personas datu aizsardzības līmeni.

40. PANTS

Izglītība, jaunatne un sports

1. Puses uzlabo viedokļu un informācijas apmaiņu attiecībā uz to politiku izglītības, jaunatnes un sporta jomā.

2. Attiecīgajos gadījumos Puses veicina sadarbības pasākumus izglītības, jaunatnes un sporta jomās, piemēram, kopīgas programmas, personu apmaiņu un zināšanu un pieredzes apmaiņu.

41. PANTS

Kultūra

1. Puses cenšas uzlabot personu, kuras darbojas kultūras jomā, un mākslas darbu apmaiņu un attiecīgajos gadījumos veikt kopīgas iniciatīvas dažādās kultūras jomās, ieskaitot audiovizuālus darbus, piemēram, filmas.

2. Puses veicina dialogu un sadarbību starp to pilsonisko sabiedrību un kultūras nozaru iestādēm, lai uzlabotu savstarpēju izpratni un sapratni.

3. Puses cenšas sadarboties saistībā ar abpusēji interesējošiem jautājumiem attiecīgajos starptautiskajos forumos, it īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā (UNESCO), lai īstenotu kopīgus mērķus, veicinātu kultūru daudzveidību un aizsargātu kultūras mantojumu.

42. PANTS

Apvienotā komiteja

1. Ar šo izveido Apvienoto komiteju, kas sastāv no Pušu pārstāvjiem. Apvienoto komiteju kopīgi vada Puses.

2. Apvienotā komiteja:

a) koordinē vispārīgo partnerību, kas izveidota, balstoties uz šo nolīgumu;

b)    attiecīgajos gadījumos pieprasa informāciju no komitejām vai citām struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar citiem Pušu savstarpējiem nolīgumiem vai pasākumiem, un apmainās ar viedokļiem par jautājumiem, kas skar kopīgas intereses;

c) nosaka papildu sadarbības jomas, kas nav minētas šajā nolīgumā, ja tās atbilst šā nolīguma mērķiem;

d) nodrošina šā nolīguma pareizu darbību un efektīvu īstenošanu;

e)    cenšas atrisināt jebkādas domstarpības, kas rodas saistībā ar šā nolīguma interpretēšanu, īstenošanu vai piemērošanu;

f) ir forums, kurā tiek paskaidrotas izmaiņas politikā, programmās vai kompetencēs, kas attiecas uz šo nolīgumu; un

g)    sniedz ieteikumus, attiecīgajos gadījumos pieņem lēmumus un veicina konkrētus sadarbības aspektus, balstoties uz šo nolīgumu.

3.    Apvienotā komiteja pieņem lēmumus vienprātīgi.

4.    Apvienotās komitejas locekļi parasti tiekas sanāksmē reizi gadā — pārmaiņus Tokijā un Briselē. Sanāksme tiek sasaukta arī pēc jebkuras Puses pieprasījuma.

5.    Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu.

43. PANTS

Domstarpību izšķiršana

1. Puses veic vispārējus un īpašus pasākumus, kas nepieciešami, lai pildītu šajā nolīgumā paredzētos pienākumus, pamatojoties uz savstarpējas cieņas un vienlīdzīgas partnerības principu un ievērojot starptautiskās tiesības.

Ja, interpretējot, īstenojot vai piemērojot šo nolīgumu, rodas domstarpības, Puses pastiprināti cenšas savstarpēji apspriesties un sadarboties, lai atrisinātu jautājumus savlaicīgi un izlīguma veidā.

3.      Ja domstarpības nevar atrisināt saskaņā ar 2. punktu, jebkura Puse var pieprasīt iesniegt attiecīgo jautājumu izskatīšanai Apvienotajā komitejā papildu apspriešanai un izpētei.

4.      Puses uzskata, ka gadījumā, ja tiek īpaši nopietni un būtiski pārkāpti 2. panta 1. punktā un 5. panta 1. punktā noteiktie pienākumi, kas attiecīgi uzskatāmi par sadarbības pamata būtisku elementu saskaņā ar šo nolīgumu, un ja pārkāpums ir tik smags un ārkārtējs, ka tas apdraud mieru un drošību un tam ir starptautiska ietekme, to var uzskatīt par īpašas steidzamības gadījumu.

5.      Maz ticamā un negaidītā gadījumā, ja 4. punktā minētais īpašas steidzamības gadījums notiek vienas Puses teritorijā, Apvienotā Komiteja rīko steidzamu apspriešanu 15 dienās pēc otras puses pieprasījuma.

        Ja Apvienotā komiteja nespēj vienoties par abpusēji pieņemamu risinājumu, tā par attiecīgo jautājumu rīko steidzamu sanāksmi ministru līmenī. 

6.      Īpašas steidzamības gadījumā, ja ministru līmenī nav panākts abpusēji pieņemams risinājums, Puse, kura iesniegusi 5. punktā minēto pieprasījumu, var pieņemt lēmumu par šā nolīguma noteikumu apturēšanu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Turklāt Puses ņem vērā, ka Puse, kura iesniegusi 5. punktā minēto pieprasījumu, var veikt citus attiecīgos pasākumus ārpus šā nolīguma saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

       Puse nekavējoties rakstiski paziņo otrai Pusei par savu lēmumu un piemēro to minimālo laikposmu, kas vajadzīgs, lai atrisinātu jautājumu veidā, kas pieņemams Pusēm.

7.      Īpašas steidzamības gadījumā, kas lika pieņemt lēmumu par nolīguma piemērošanas apturēšanu, Puses nepārtraukti novēro notikumu attīstības gaitu. Puse, kas ierosinājusi tiesību normu apturēšanu, to atceļ, tiklīdz tas ir pamatoti, kā arī jebkurā gadījumā, tiklīdz vairs nepastāv īpašas steidzamības gadījums.

8.      Šis nolīgums neietekmē un neierobežo citu starp Pusēm noslēgtu nolīgumu interpretāciju un piemērošanu. Jo īpaši šā nolīguma noteikumi par domstarpību izšķiršanu neaizstāj un nekādā veidā neskar citu starp Pusēm noslēgto nolīgumu noteikumus par domstarpību izšķiršanu.

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

44. PANTS

Dažādi

Sadarbību un pasākumus atbilstoši šim nolīgumam īsteno saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem.

45. PANTS

Pušu definīcija

Šajā nolīgumā “Puses” nozīmē Savienību vai tās dalībvalstis, vai Savienību un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no vienas puses, un Japānu, no otras puses.

46. PANTS

Informācijas izpaušana

Neko šajā nolīgumā neinterpretē kā tādu, kas pieprasītu kādai no Pusēm sniegt informāciju, par kuru tā uzskata, ka tās izpaušana ir pretrunā Puses būtiskām drošības interesēm.

47. PANTS

Stāšanās spēkā un piemērošana pirms stāšanās spēkā

1. Japāna ratificē un Savienības puse apstiprina vai ratificē nolīgumu saskaņā ar to attiecīgajām piemērojamām juridiskajām procedūrām. Puses Japānas izmantotā ratifikācijas instrumenta un Savienības puses izmantotā instrumenta, ar ko apstiprina pieņemšanu un ratificēšanu, apmaiņu veic Tokijā. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc instrumentu apmaiņas dienas.

2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta Savienība un Japāna piemēro noteikumus, kas minēti šā nolīguma 1., 2., 3., 4. pantā, 5. panta 1. punktā, 11., 12., 13., 14. pantā, 15. pantā (izņemot 2. punkta b) apakšpunktu), 16., 17., 18. pantā, 20.–31. pantā, 37. pantā, 38. panta 1. punktā, 39.–41. pantā, 42. pantā (izņemot 2. punkta c) apakšpunktu), 43.–47. pantā, 48. panta 3. punktā, 49.– 51. pantā, pirms tā stāšanās spēkā. Minētā piemērošana sākas otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad Japāna ir paziņojusi Savienībai par Japānas veiktās ratifikācijas pabeigšanu vai Savienība ir paziņojusi Japānai par attiecīgajam mērķim nepieciešamās juridiskās procedūras pabeigšanu, — izvēloties vēlāko no datumiem. Paziņojumus sniedz ar diplomātiskajām notām.

3. Tiesību normām, kuras paredzēts piemērot pirms šā nolīguma stāšanās spēkā saskaņā ar 2. punktu, ir tāds pats juridiskais spēks kā gadījumā, ja starp Pusēm noslēgtais nolīgums būtu spēkā.

48. PANTS

Nolīguma darbības izbeigšana

1. Šis nolīgums paliek spēkā, ja vien tas netiek izbeigts saskaņā ar 2. punktu.

2. Ikviena Puse var otrai Pusei rakstiski paziņot par savu nodomu izbeigt šo nolīgumu. To izbeidz sešus mēnešus pēc dienas, kad otra Puse ir saņēmusi paziņojumu.

3. Ikviena Puse var otrai Pusei rakstiski paziņot par savu nodomu izbeigt piemērot šo nolīgumu līdz 47. panta 2. punktā noteiktajai tā spēkā stāšanās dienai. To izbeidz sešus mēnešus pēc dienas, kad otra Puse ir saņēmusi paziņojumu.

49. PANTS

Turpmāka pievienošanās Savienībai

1. Savienība informē Japānu par trešo valstu pieteikumiem par pievienošanos Savienībai.

2. Puses apspriež trešo valstu pievienošanās Savienībai iespējamo ietekmi uz šo nolīgumu, tostarp Apvienotās komitejas ietvaros.

3. Savienība informē Japānu par līguma par trešās valsts pievienošanos Savienībai parakstīšanu un stāšanos spēkā.

50. PANTS

Teritoriālā piemērošana

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un saskaņā ar minētajos līgumos izklāstītajiem nosacījumiem, un, no otras puses, Japānas teritorijā.

51. PANTS

Autentiski dokumenti

   Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un japāņu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski. Gadījumā, ja šā nolīguma teksti atšķiras, Puses ar šo jautājumu vēršas Apvienotajā komitejā.

……………….. [vieta], 2018. gada ……………….. [datums]

Beļģijas Karalistes vārdā —

Bulgārijas Republikas vārdā —

Čehijas Republikas vārdā —

Dānijas Karalistes vārdā —

Vācijas Federatīvās Republikas vārdā —

Igaunijas Republikas vārdā —

Īrijas vārdā —

Grieķijas Republikas vārdā —

Spānijas Karalistes vārdā —

Francijas Republikas vārdā —

Horvātijas Republikas vārdā —

Itālijas Republikas vārdā —

Kipras Republikas vārdā —

Latvijas Republikas vārdā —

Lietuvas Republika vārdā —

Luksemburgas Lielhercogistes vārdā —

Ungārijas vārdā —

Maltas Republikas vārdā —

Nīderlandes Karalistes vārdā —

Austrijas Republikas vārdā —

Polijas Republikas vārdā —

Portugāles Republikas vārdā —

Rumānijas vārdā —

Slovēnijas Republikas vārdā —

Slovākijas Republikas vārdā —

Somijas Republikas vārdā —

Zviedrijas Karalistes vārdā —

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vārdā —

Eiropas Savienības vārdā —

Japānas vārdā —

(BEIGAS)