EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.5.2018

COM(2018) 271 final

2018/0127(NLE)

Priekšlikums

PADOMES IETEIKUMS

par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām

{SWD(2018) 173 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Agrīnajai bērnībai 1 cilvēka dzīvē ir visbūtiskākā nozīme pamatprasmju un mācību paradumu attīstībā, kas ievērojami ietekmē turpmāko izglītību un nodarbinātības izredzes, kā arī sasniegumus citās interešu jomās un apmierinātību ar dzīvi plašākā nozīmē.

Eiropas sociālo tiesību pīlārs 2 paredz, ka bērniem jābūt tiesībām uz kvalitatīvu agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi par pieņemamu cenu. Turpinot tajā norādīts, ka bērniem no sociāli nelabvēlīgas vides ir tiesības uz īpašiem pasākumiem vienlīdzīgu iespēju uzlabošanai.

Komisijas paziņojumā par Eiropas identitātes stiprināšanu ar izglītību un kultūru 3  ir pausts redzējums par Eiropas izglītības telpu, kurā robežas nebūtu šķērslis kvalitatīvai, iekļaujošai izglītībai, apmācībai un pētniecībai un iedzīvotāji varētu gūt labumu no Savienības bagātīgā piedāvājuma izglītības jomā. Kvalitatīva agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe 4 ir daļa no šā redzējuma, jo tā veido pamatu turpmākajām mācībām 5 un identitātes un pilsonības izveidei.

Kvalitatīviem pakalpojumiem ir izšķiroša nozīme izglītības rezultātu uzlabošanā, tajā skaitā sociālo prasmju attīstīšanā. Pētījumā konstatēts, ka dalība kvalitatīvā agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē nodrošina pamatprasmju labāku apguvi un tā ir spēcīgs līdzeklis, lai novērstu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu 6 . PISA, ESAO Starptautiskā skolēnu izvērtēšanas programma, arī parāda, ka tiem skolēniem, kas bija apmeklējuši agrīnās pirmsskolas izglītības iestādes ilgāk nekā vienu gadu, sasniedzot 15 gadu vecumu, bija labāki rezultāti matemātikā. Skolēniem, kuri nebija apmeklējuši agrīnās pirmsskolas izglītības iestādes, zemu mācību rezultātu varbūtība bija trīs reizes lielāka nekā tiem skolēniem, kuri bija tās apmeklējuši ilgāk nekā vienu gadu 7 .

Iekļaujoša agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe būtiski sekmē nevienlīdzības un sociālās atstumtības novēršanu. Kvalitatīvas agrīnās izglītības trūkuma rezultātā starp bērniem, kuri dzīvo atšķirīgos sociāli ekonomiskos apstākļos, agrīnā bērnībā parādās attīstības un kompetenču atšķirības 8 , tādējādi pastiprinot nelabvēlīgas situācijas ciklisko turpināšanos no paaudzes uz paaudzi. Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pieredze dod iespēju novērst un mazināt migrantu bērnu un bērnu no nelabvēlīgām romu kopienām nelabvēlīgo situāciju. Pētījuma rezultāti liecina, ka starp migrantu bērniem, kas dzīvo salīdzināmos sociāli ekonomiskos apstākļos, labāki rezultāti lasīšanā bija tiem bērniem, kuri savā mītnes valstī apmeklēja agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes iestādes 9 . Turklāt kvalitatīvas agrīnās izglītības un aprūpes pakalpojumi pozitīvi ietekmē vecāku līdzdalību darba tirgū un sniedz nepārprotamus ieguvumus dzimumu līdztiesības uzlabošanā.

Šā Padomes ieteikuma priekšlikuma mērķis ir atbalstīt dalībvalstu centienus uzlabot piekļuvi agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām un šo sistēmu kvalitāti, vienlaikus atzīstot, ka šajā jomā galvenokārt atbildīgas ir dalībvalstis. Tā nolūks ir izveidot Eiropā kopīgu izpratni par to, ko nozīmē kvalitātes jēdziens agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes jomā. Tas ietver rīkus un politikas piemērus, kā sniegt atbalstu dalībvalstīm to centienos nodrošināt augstas kvalitātes iekļaujošas sistēmas un pakalpojumus. Nesen veiktā politikas pārskatā 10 ir konstatēts, ka valstīs, kuras īsteno stratēģisku pieeju kvalitātei, salīdzinājumā ar pārējām valstīm ir vērojama straujāka virzība uz agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanas attīstību un uzlabošanu. Tomēr tikai dažās dalībvalstīs ir ieviesta kvalitātes sistēma vai līdzvērtīgs politikas dokuments ar mērķi reglamentēt šo pakalpojumu nodrošināšanu. Tādēļ šajā priekšlikumā ir sniegti agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitātes sistēmas būtiskie elementi, kas var iedvesmot dalībvalstis to stratēģiskajā domāšanā par šiem pakalpojumiem.

Lielākajā daļā ES valstu ne kvalitāte, ne vietu skaits neatbilst gaidītajam. Pašlaik ES ir vairāk nekā 32 miljoni bērnu, kas jaunāki par obligātās izglītības vecumu, bet tikai apmēram 15 miljoni bērnu apmeklē agrīnās izglītības un aprūpes iestādes 11 . Lai gan vecāku izvēles ziņā ir tas, vai izmantot pakalpojumus vai nē, pieprasījums pēc vietām visā Eiropā pārsniedz piedāvājumu.

Saskaņā ar Eiropas kritēriju, kas noteikts saistībā ar stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā 12 , ir paredzēts, ka vismaz 95 % bērnu no 4 gadiem līdz obligātās pamatizglītības uzsākšanas vecumam būtu jāpiedalās agrīnā pirmsskolas izglītībā. Šis kritērijs ir gandrīz sasniegts 13 . Mērķis, kas tika atbalstīts 2002. gada Eiropadomes sanāksmē Barselonā (lai uzlabotu sieviešu līdzdalību darba tirgū), paredz, ka 33 % bērnu, kas ir jaunāki par 3 gadiem, un 90 % bērnu no trīs gadiem līdz obligātajam skolas vecumam būtu jānodrošina piekļuve šiem pakalpojumiem. Šo mērķu novērtējums tiek sniegts vienlaikus ar šo priekšlikumu 14 .

Nodrošinājuma kvalitāte bieži vien ir nepietiekama, un kvalitātes atšķirības ir vērojamas valstu iekšienē un starpvalstu līmenī, privātu un publisku struktūru starpā, starp pilsētvidi un lauku vai attālinātām teritorijām, kā arī starp vecuma grupām (0–3 un 3–6 gadi) 15 .

Tas, ka trūkst pieejamu vietu par pieņemamām cenām un pakalpojumiem ir zema kvalitāte, izraisa tālejošas sekas 16 . Ierobežota piekļuve kvalitatīviem pakalpojumiem un/vai to nepietiekama pieejamība dārdzības dēļ ir īpaša problēma bērniem, kuri jau dzīves sākumā ir nelabvēlīgā situācijā vairāku faktoru, piemēram, nabadzības, invaliditātes dēļ vai savas romu izcelsmes vai citas migrantu izcelsmes diskriminācijas dēļ. Mūsdienu Eiropā nabadzībā vai sociālā atstumtībā augošiem bērniem salīdzinājumā ar labākā stāvoklī esošiem vienaudžiem joprojām parasti ir mazākas iespējas būt sekmīgiem skolā, sliktākas izredzes uz labu veselību un mazāka varbūtība, ka viņi turpmākajā dzīvē pilnībā īstenos savu potenciālu 17 .

•Atbilstība spēkā esošajiem noteikumiem šajā politikas jomā

Tas, ka jāuzlabo piekļuve agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem un šo pakalpojumu kvalitāte, tika arī stingri uzsvērts Komisijas paziņojumā par skolu attīstību un izcilu mācīšanu 18 un ar to saistītajos Padomes secinājumos par skolu attīstību un izcilu mācīšanu 19 .

Komisijas ieteikumā “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana” 20 tika uzsvērts, ka ir būtiski nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai, iekļaujošai agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei; nodrošināt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu pieejamību cenas ziņā un pielāgot šo pakalpojumu nodrošināšanu ģimeņu vajadzībām, jo īpaši ņemot vērā nelabvēlīgā situācijā esošo bērnu vajadzības.

Komisija 2018. gada janvārī pieņēma priekšlikumu Padomes ieteikumam par galvenajām kompetencēm mūžizglītībā, 21 kas attiecas uz agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi un to, cik būtiski ir atbalstīt kompetenču attīstību izglītībā agrīnā bērnībā, koncentrējot uzmanību uz sociālemocionālām kompetencēm.

Komisija arī pieņēma priekšlikumu Padomes ieteikumam par kopīgu vērtību, iekļaujošas izglītības un Eiropas dimensijas mācībās veicināšanu 22 . Šajā priekšlikumā ir uzsvērts tas, cik nozīmīga ir iekļaujošas izglītības nodrošināšana visiem izglītojamajiem, sākot no agrīna vecuma.

•Saskaņotība ar citām Savienības politikas jomām

Šis priekšlikums ir cieši saistīts ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru 23 , kas saskaņā ar tā 11. principu paredz bērniem tiesības uz kvalitatīvu agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi par pieņemamu cenu.

Pieejamība, piekļuve un pieņemamas cenas attiecībā uz kvalitatīvām bērnu aprūpes iestādēm ir arī galvenie faktori, kas ļauj vecākiem piedalīties darba tirgū. Eiropas Komisijas publicētajā ziņojumā par Eiropadomes 2002. gada Barselonas sanāksmē pieņemtajiem mērķiem ir izvērtēti dalībvalstu panāktie uzlabojumi 24 .

Paziņojumā par darba un privātās dzīves līdzsvaru 25 ir atzīta vajadzība visā Eiropā nodrošināt kvalitatīvus oficiālus aprūpes pakalpojumus, lai novērstu šķēršļus nodarbinātības jomā, jo īpaši sieviešu vidū. Šis jautājums spēj sekmēt sieviešu līdzdalības palielināšanu darba tirgū un virzību uz vienlīdzīgu ekonomisko neatkarību sievietēm un vīriešiem — prioritāti, kas izklāstīta Komisijas dokumentā “Stratēģiskā iesaistīšanās dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanā no 2016. līdz 2019. gadam” 26 . Tādējādi minētā iniciatīva sekmē Līgumā noteiktos mērķus 27  par vīriešu un sieviešu vienlīdzību attiecībā uz iespējām darba tirgū un augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu visā Savienībā.

ES programmā attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām 28 un Padomes 2013. gada ieteikumā par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs 29 dalībvalstis ir aicinātas uzlabot piekļuvi agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem un šo pakalpojumu kvalitāti, tostarp ar mērķtiecīgu atbalstu romu bērniem.

Rīcības plānā trešo valstu valstspiederīgo integrācijai 30 un paziņojumā par bērnu migrantu aizsardzību 31 ir atzīts, ka agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei ir izšķiroša nozīme trešo valstu ģimeņu un bērnu integrācijā. Šī iniciatīva sekmē to, ka tiek likvidēti šķēršļi trešo valstu valstspiederīgo meiteņu un zēnu dalībai agrīnā pirmsskolas izglītībā, ka visiem bērniem tiek nodrošinātas iespējas pilnībā īstenot savu potenciālu un ka tiek atbalstīta migrantu bērnu integrācija.

Eiropas pusgada process ir izvirzījis priekšplānā jautājumu par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, un vairākas dalībvalstis ir saņēmušas konkrētai valstij adresētus ieteikumus par bērnu aprūpi un iekļaujošu izglītību. Nodarbinātības pamatnostādnēs ir uzsvērts tas, cik nozīmīga ir piekļuve kvalitatīvai agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei par pieņemamu cenu. Gada izaugsmes pētījumā par 2018. gadu ir norādīta šīs izglītības un aprūpes nozīmība attiecībā uz vienlīdzīgu iespēju, sociālās iekļaušanas un darba un privātās dzīves līdzsvara politikas virzieniem. 2018. gada Kopējā nodarbinātības ziņojumā ir arī minēti dalībvalstu uzlabojumi šajā jomā, proti, tas, ka, izmantojot Eiropas sociālo tiesību pīlāra sociālo rezultātu pārskatu 32 , tiek jo īpaši uzraudzīta to bērnu piekļuve agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, kas jaunāki par trīs gadiem. Būtu jāveicina darba un ģimenes dzīves saskaņošana, jo īpaši, nodrošinot piekļuvi ilgtermiņa aprūpei un kvalitatīvai agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei par pieņemamu cenu.

Visbeidzot, attiecībā uz atbalstu ieguldījumiem infrastruktūrā un pakalpojumos, kas būtu pieejami, cenas ziņā pieņemami un kvalitatīvi, būtiska nozīme ir arī ES strukturālajiem un investīciju fondiem.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šī iniciatīva ir saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. pantu. Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. panta 1. punktā ir noteikts, ka “veicinot dalībvalstu sadarbību un vajadzības gadījumā atbalstot un papildinot to rīcību, Savienība sekmē pilnvērtīgas izglītības attīstību, pilnīgi respektējot dalībvalstu atbildību par mācību saturu un izglītības sistēmu organizāciju”.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

·izmantot zināšanas un zinātību Savienības mērogā un turpināt sadarbību, pamatojoties uz ierosināto kvalitātes sistēmu kā kopēju atsauces rīku;

·sniegt turpmāku atbalstu dalībvalstu centieniem reformēt attiecīgo pakalpojumu nodrošināšanu;

·atbalstīt dalībvalstu centienus, nodrošinot Eiropas rīkus, piemēram, kvalitātes paziņojumu kopumu.

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

2016. gada decembrī 250 eksperti, politikas veidotāji un speciālisti piedalījās konferencē “Lielisks pamats dzīvei! Pēc iespējas labāka izglītība agrīnajā bērnībā”. Konferences secinājumi 35 tika pienācīgi apsvērti šā priekšlikuma sagatavošanas nolūkā. Turklāt tika ņemti vērā darba un privātās dzīves līdzsvara iniciatīvas 36 un Eiropas sociālo tiesību pīlāra 37 sabiedriskās apspriešanas procesa būtiskie konstatējumi.

Pēc vairākām iepriekšējām apspriedēm attiecībā uz priekšlikumiem par agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitātes sistēmas pamatprincipiem 38 Komisija 2018. gada 31. janvārī organizēja mērķtiecīgu apspriešanās sanāksmi ar ieinteresēto personu piedalīšanos. Dalībnieku vidū bija daudzu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, kā arī dalībvalstu pārstāvji, aptverot organizācijas, kas veic darbību izglītības un mūžizglītības jomā, bērnu aizsardzības un bērnu tiesību organizācijas, vecāku un ģimeņu asociācijas, sociālās nevienlīdzības tīklus, īpašās izglītības un invaliditātes aģentūras un skolotāju arodapvienības. Ieinteresēto personu sanāksmē tika apstiprināta un atbalstīta vispārējā pieeja un sniegts papildu ieskats par šajā jomā esošajām problēmām un to iespējamiem risinājumiem.

·Ieinteresētās personas uzsvēra, ka ir jāīsteno sociālā iekļaušana un ka jānosaka īpašas bērnu (vai ģimeņu) grupas, lai nodrošinātu, ka tās netiek atstātas malā. Tās atgādināja par to, cik nozīmīgi ir nodrošināt konsekventu kvalitāti visur, arī lauku teritorijās un koncentrēt uzmanību uz bērnu vajadzībām, un iekļaut vecumam atbilstīgus mērķus un uzdevumus, kā arī likt lielāku uzsvaru uz spēļu izmantošanu mācību procesā.

·Ieinteresētās personas arī uzsvēra, ka ir jāapzinās, ka kvalitātes sistēma nav domāta tikai tam, lai noteiktu minimālos standartus, un ka dalībvalstis būtu jāmudina nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus. Turklāt Padomes ieteikumam būtu jāsniedz atbalsts dalībvalsts vai sistēmas līmenī, un tajā būtu jāparedz pietiekama elastība, lai dažādām dalībvalstīm ļautu pārskatīt savu pieeju kvalitātei.

•Zinātības apkopošana un izmantošana

Pēdējo divu gadu laikā Komisija sadarbojās ar vadošajiem ekspertiem visā ES, lai noteiktu kvalitātes faktorus 39 un izstrādātu pašnovērtējuma rīkus. Citi būtiski avoti ir sniegti turpmākajā tekstā:

(1)dati par piekļuvi, līdzdalību un kvalitāti tiks iekļauti, izmantojot Eurydice 2016. gada pamatdatus par bērnu agrīno izglītību un aprūpi un 2017. gada izglītības un apmācības pārskatu, un ESAO 2017. gada ziņojumu Starting Strong V: Key indicators on early childhood education and care;

(2)CARE (2016. gads), Eiropas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes mācību programmas kvalitātes analīze un ietekmes pārskats, politikas ieteikumi attiecībā uz kvalitāti. Šis Eiropas daudznozaru pētniecības projekts sniedza secinājumus un ieteikumus par mācību programmu, kvalitāti, labklājību, ietekmi, piekļuvi, finansējumu un pārvaldību, kā arī speciālistu nozīmi;

(3)EENEE (2017. gads) “Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes ieguvumi un nosacījumi to saņemšanai”. Šajā ziņojumā ir ierosināti dažādi noteicošo faktoru veidi, kas var ietekmēt to, vai šie iespējamie ieguvumi var īstenoties;

(4)NESET (2017. gads) “Pašreizējā situācija attiecībā uz valstu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitātes sistēmām vai līdzvērtīgiem stratēģiskiem politikas dokumentiem, kas piemērojami agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitātei ES dalībvalstīs”.

(5)Komisijas dienestu darba dokuments par ieteikuma attiecībā uz ieguldījumu bērnos īstenošanu 40 , kas publicēts kopā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

Arī Ieguldījuma bērnos Eiropas platforma (EPIC) piedāvā uz pierādījumiem pamatotu labu praksi Komisijas Ieteikuma par ieguldījumu bērnos īstenošanai un atjauninātus valstu profilus par ES bērnu un ģimenes politiku.

•Ietekmes novērtējums

Ņemot vērā to, ka ierosinātie pasākumi papildina dalībvalstu iniciatīvas, ka šie pasākumi ir brīvprātīgi, un ņemot vērā prognozēto ietekmi, ietekmes novērtējums nav veikts. Informācija priekšlikuma izstrādē drīzāk tika gūta no iepriekš veiktiem pētījumiem, apspriedēm ar dalībvalstīm un apspriedēm ar ieinteresētajām personām.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

Šajā ieteikumā ir ievērotas pamattiesības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītie principi, ietverot tiesības uz izglītību, cieņu pret kultūras, reliģiju un valodu daudzveidību un nediskrimināciju. Jo īpaši šajā ieteikumā ir sekmētas bērnu tiesības, kā noteikts 24. pantā, un ņemta vērā ANO Bērnu tiesību konvencija un jo īpaši tās 29. panta 1. punkta c) apakšpunkts, kurā norādīts, ka bērnu izglītošanas mērķi ir ieaudzināt cieņu pret vecākiem, pret savu kultūras identitāti, valodu un vērtībām, pret tās valsts nacionālajām vērtībām, kurā bērns dzīvo, un pret viņa izcelsmes valsts nacionālajām vērtībām, kā arī pret citām kultūrām 41 . Šis ieteikums ir jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Skaidrojošie dokumenti (attiecībā uz direktīvām)

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Dalībvalstu noteikumi

Priekšlikumā ir ieteikts dalībvalstīm uzlabot piekļuvi agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem un šo pakalpojumu kvalitāti. Priekšlikuma pielikumā izklāstīta ES agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitātes sistēma.

Priekšlikumā ir pausts aicinājums dalībvalstīm novērst galvenās problēmas valstu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes nozarēs, un tajā ir ietverti politikas varianti, kuriem ir šādi mērķi:

·nodrošināt, lai agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumi būtu pieejami, pieņemami cenas ziņā un iekļaujoši;

·atbalstīt personāla kvalifikācijas celšanu atkarībā no esošajiem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem un darba apstākļiem;

·uzlabot pirmsskolas mācību programmu izveidi, lai tās varētu apmierināt bērnu labjutības un izglītības vajadzības;

·veicināt pakalpojumu pārredzamu uzraudzību un novērtēšanu visos pārvaldības līmeņos;

·nodrošināt pakalpojumu sniegšanai atbilstīgu finansējumu un tiesisko regulējumu, ietverot piemērotu valsts un reģionālo agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitātes sistēmu izveidi un uzturēšanu.

Komisijas noteikumi

Šajā ieteikumā ir ierosināts atzinīgi vērtēt turpmāk minētos Komisijas nodomus:

·veicināt pieredzes un labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar stratēģisko sistēmu sadarbībai izglītības un apmācības jomā (Izglītība un apmācība 2020 - ET 2020);

·rast Eiropas Savienības finansējumu, lai atbalstītu pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabojumus, jo īpaši izmantojot programmu Erasmus+ un Eiropas strukturālos un investīciju fondus;

·pēc apspriešanās ar dalībvalstīm ierosināt pārskatīt Izglītības un apmācības 2020. gadam kritēriju, Barselonas mērķus, kā arī agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes iespējamo salīdzinošo novērtēšanu Eiropas pusgada un sociālo tiesību pīlāra īstenošanas kontekstā.

2018/0127 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES IETEIKUMS

par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Eiropas sociālo tiesību pīlāra 44 11. princips paredz, ka bērniem ir tiesības uz kvalitatīvu agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi par pieņemamu cenu. Tas ir saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu 45 , kurā izglītība atzīta par vienu no tiesībām, un ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 4.2 46 , kas paredz, ka līdz 2030. gadam visām meitenēm un zēniem agrīnā pirmsskolas vecumā jābūt pieejamai kvalitatīvai attīstībai, aprūpei un agrīnai pirmsskolas izglītībai.

(2)Eiropas Komisija savā paziņojumā “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru” 47 izklāsta redzējumu par Eiropas izglītības telpu, atzīstot agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes nozīmi stabila pamata nodrošināšanā turpmākām mācībām skolā un visu mūžu. Padomes secinājumā par skolu attīstību un izcilu mācīšanu 48 un Komisijas priekšlikumā 49 Padomes ieteikumam par galvenajām kompetencēm mūžizglītībā ir vairākkārt uzsvērta tā izšķirīgā nozīme, kāda agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei var būt visu bērnu mācīšanās, viņu labjutības un attīstības veicināšanā.

(3)Gan politikas veidotāji, gan pētnieki atzīst, ka tieši agrīnajā bērnībā 50 bērni veido pamatu un spējas mācīties visa mūža garumā. Mācīšanās ir pakāpenisks process; stabila pamata izveide agrīnā bērnībā ir vienlīdz būtisks priekšnoteikums gan augstāka līmeņa kompetenču attīstībai un izglītības panākumiem, gan bērnu veselībai un labjutībai. Tāpēc agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi jāuzskata par izglītības un apmācības sistēmu pamatu, un tai jābūt izglītības nepārtrauktības neatņemamai sastāvdaļai.

(4)Dalība agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē nodrošina ieguvumus visiem bērniem un jo īpaši bērniem, kuri ir nelabvēlīgā situācijā. Dalība agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē palīdz novērst prasmju atšķirību agrīnu veidošanos, un tādējādi tā ir būtisks rīks cīņā pret nevienlīdzību un izglītības nepietiekamību. Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanai ir jābūt integrēta, uz bērnu tiesībām pamatota politikas pasākumu kopuma sastāvdaļai, lai uzlabotu bērnu izglītības rezultātus un pārrautu paaudžu nabadzības apburto loku. Nodrošināšanas uzlabošana tādējādi palīdz izpildīt apņemšanos, kas pausta Komisijas ieteikumā “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana” 51 un Padomes 2013. gada Ieteikumā par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs 52 .

(5)Līdzdalība agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē sniedz daudzus ieguvumus 53 gan atsevišķām personām, gan sabiedrībai kopumā — no uzlabotas izglītības apguves un labākiem panākumiem darba tirgū līdz mazākam sociālās un izglītības intervences pasākumu skaitam un vairāk saliedētai un iekļaujošai sabiedrībai. Saskaņā ar programmas PISA datiem labāki rezultāti matemātikā 15 gadu vecuma grupā bija tiem bērniem, kuri bija apmeklējuši agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes iestādes ilgāk nekā gadu 54 . Ir arī noskaidrots, ka dalība kvalitatīvā agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē ir nozīmīgs faktors, lai novērstu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu 55 .

(6)Sākot no izglītības pašiem agrīnākajiem posmiem, tai ir būtisks uzdevums nodrošināt, lai tiktu apgūta līdzāspastāvēšana neviendabīgā sabiedrībā. Šie pakalpojumi dažādos veidos var stiprināt sociālo kohēziju un iekļaušanu. Tie var kalpot kā ģimeņu tikšanās vieta. Tie var veicināt bērnu valodu kompetenču attīstību gan valodā, kuru izmanto šā pakalpojuma sniegšanai, gan viņu dzimtajā valodā. Ar sociālu un emocionālu mācīšanos agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pieredze var dot bērniem iespēju attīstīt empātijas spējas, kā arī apgūt zināšanas par savām tiesībām, vienlīdzību, iecietību un daudzveidību.

(7)Raugoties no ieguldījumu un atdeves aspekta visos izglītības posmos, vislielākā atdeve rodas no ieguldījuma agrīnā pirmsskolas izglītībā, jo īpaši bērniem, kuri ir nelabvēlīgā situācijā 56 . Izdevumi par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi ir savlaicīgi veikts ieguldījums cilvēkkapitālā, un šim ieguldījumam ir liela atdeve.

(8)Turklāt pieejamības, piekļuves iespēju un pieņemamas cenas nodrošināšana attiecībā uz kvalitatīvām bērnu aprūpes iestādēm ir būtisks faktors, kas ļauj sievietēm un arī vīriešiem, kam ir aprūpes pienākumi, piedalīties darba tirgū, kā tas atzīts 2002. gada Eiropadomes sanāksmē Barselonā, Eiropas Dzimumu līdztiesības paktā 57 un Komisijas 2017. gada 26. aprīlī pieņemtajā paziņojumā par darba un privātās dzīves līdzsvaru 58 . Sieviešu nodarbinātība tieši sekmē mājsaimniecību sociālās un ekonomiskās situācijas uzlabošanos un ekonomikas izaugsmi.

(9)Līdzekļu ieguldīšana agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē ir labs ieguldījums vienīgi tad, ja šie pakalpojumi ir kvalitatīvi, pieejami, pieņemami cenas ziņā un iekļaujoši. Dati liecina, ka ieguvumus nodrošina tikai kvalitatīvi agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumi; nekvalitatīvi pakalpojumi ļoti nelabvēlīgi ietekmē bērnus un sabiedrību kopumā 59 . Politikas pasākumos un reformās ir jādod priekšroka kvalitātes apsvērumiem.

(10)Kopumā dalībvalstis agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē izlieto daudz mazāk līdzekļu nekā pamatizglītībā. Ziņojumā, kurā izvērtēta Barselonas mērķu īstenošana 60 , ir konstatēts, ka pašreiz nodrošinātais vietu skaits agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu saņemšanai ir nepietiekams un pieprasījums pārsniedz piedāvājumu gandrīz visās valstīs. Ir konstatēts, ka pieejamības, piekļuves un pieņemamas cenas nodrošināšanas trūkums ir viens no galvenajiem šķēršļiem šo pakalpojumu izmantošanai 61 .

(11)Eiropas Parlaments 2017. gada 14. septembra rezolūcijā par jauno Prasmju programmu Eiropai 62 aicina dalībvalstis uzlabot agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitāti un paplašināt tai piekļuvi, kā arī novērst to, ka trūkst pietiekamas infrastruktūras, kas piedāvātu kvalitatīvu un pieejamu bērnu aprūpi visām ienākumu grupām, turklāt apsvērt iespēju piešķirt bezmaksas piekļuvi attiecībā uz ģimenēm, kuras dzīvo nabadzībā un sociālajā atstumtībā.

(12)Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem ir jābūt uz bērnu orientētiem pakalpojumiem; vislabākos mācību rezultātus bērni sasniedz vidē, kura pamatojas uz bērnu līdzdalību un ieinteresētību mācībās. Pedagogi un bērni savā starpā bieži apmainās ar informāciju par mācību organizēšanu, kā arī darbību un objektu izvēli. Pakalpojumiem jābūt tādiem, kas piedāvā drošu, audzinošu un atbalstošu vidi un nodrošina sociālo, kultūras un fizisko telpu, kurā bērniem būtu plašas iespējas sava potenciāla attīstīšanai. Vislabāk šo pakalpojumu nodrošināšana ir izstrādāta tad, ja tā pamatojas uz pamatpieņēmumu, ka izglītība un aprūpe ir nedalāmas.

(13)Valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa noteikumos norādītajā kontekstā ģimenes būtu jāiesaista visos savu bērnu izglītības un aprūpes aspektos. Ģimene ir pirmā un vissvarīgākā vieta, kur bērniem augt un attīstīties, un vecāki un aizbildņi ir atbildīgi par katra bērna labjutību, veselību un attīstību. Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumi ir ideāla iespēja izveidot integrētu pieeju, jo agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes procesā veidojas pirmie personiskie kontakti ar vecākiem. Vecākiem, kuri saskaras ar problēmām, varētu piedāvāt konsultāciju pakalpojumus, kurus tiem sniegtu mājas vizītēs. Lai ģimeņu iesaistīšanās patiešām īstenotos, agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumi būtu jāizstrādā sadarbībā ar ģimenēm, un tiem būtu jāpamatojas uz uzticēšanos un savstarpēju cieņu 63 .

(14)Dalība agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē var būt efektīvs līdzeklis, lai vienlīdzību izglītības jomā nodrošinātu bērniem, kuri ir nelabvēlīgā situācijā, piemēram, dažiem migrantu vai etnisko minoritāšu (piemēram, romu) un bēgļu bērniem, bērniem ar īpašām vajadzībām vai invaliditāti, bērniem, kas ir alternatīvā aprūpē, un ielu bērniem, apcietināto vecāku bērniem, kā arī bērniem mājsaimniecībās, kas ir īpaši pakļautas nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, piemēram, viena vecāka mājsaimniecībās vai lielās mājsaimniecībās. Bēgļu bērniem viņu neaizsargātās situācijas dēļ ir vajadzīgs pastiprināts atbalsts. Nabadzība, fiziski un emocionāli negatīvie faktori, traumas un valodas prasmju trūkums var mazināt šo bērnu turpmākās izglītības izredzes un traucēt viņu integrācijai jaunā sabiedrībā. Dalība agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē var palīdzēt mazināt šos riska faktorus.

(15)Iekļaujošas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšana var sekmēt to, lai tiktu izpildīta dalībvalstu apņemšanās, kas pausta ANO Konvencijā par bērna tiesībām 64 un Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām 65 , ko parakstījušas visas dalībvalstis.

(16)Priekšlikums par kvalitātes sistēmas pamatprincipiem 66 , kas tika publicēts 2014. gadā, bija Eiropas 25 valstu ekspertu pirmais paziņojums par kvalitāti agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē. Paziņojumu pamatā ir šādas piecas dimensijas: piekļuve; darbaspēks; mācību programma; uzraudzība un novērtēšana; un pārvaldība un finansēšana. Kopumā ir publicēti desmit paziņojumi par agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanas kvalitātes stiprināšanu. Šo dokumentu vairākās valstīs izplatīja vietējās ieinteresētās personas, kas iesaistītas politikas propagandēšanā, pētniecībā un apmācības iniciatīvās. Šajās valstīs kvalitātes sistēmas projekts bija kā spēcīgs izmaiņu katalizators, sekmējot politikas apspriešanas procesus, kas stiprināja esošās reformas iespējas.

(17)Kvalitātes sistēmas visas piecas dimensijas ir būtiskas, lai garantētu kvalitatīvus pakalpojumus. Jo īpaši agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes speciālistu darbam ir ilgstoša ietekme bērnu dzīvē. Tomēr vairākās valstīs šīs profesijas pievilcīgums un statuss ir diezgan zems 67 .

(18)Lai izpildītu savus profesionālos uzdevumus bērnu un viņu ģimeņu atbalstīšanā, agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes personālam ir nepieciešamas kompleksas zināšanas, prasmes un kompetences, kā arī dziļa sapratne par bērna attīstību. Personāla kvalifikācijas celšana ir noteicošs faktors, jo augstāka līmeņa sagatavotība ir pozitīvi savstarpēji saistīta ar labākas kvalitātes pakalpojumu, kvalitatīvāku personāla un bērnu mijiedarbību un tādējādi ar labākiem bērnu attīstības rezultātiem 68 .

(19)Daudzi pakalpojumu sniedzēji strādā kopā ar palīgiem, kuru galvenais uzdevums ir atbalstīt pedagogus, strādājot tieši ar bērniem un ģimenēm. Parasti viņu profesionālā kvalifikācija ir zemāka nekā pedagogu kvalifikācija, un vairākās valstīs pedagogu palīgiem nav noteiktu kvalifikācijas prasību. Tāpēc ir jāceļ personāla, tostarp palīgu, profesionalizācijas līmenis 69 . Profesionālās izaugsmes turpināšana ir palīgu kompetenču palielināšanas neatņemama sastāvdaļa.

(20)Kvalitātes sistēma vai līdzvērtīgs dokuments var būt lietderīgs agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pārvaldības elements. Saskaņā ar ekspertu atzinumu un nesen veiktu politikas pārskatu 70 vairāk visaptveroša un konsekventa pieeja attiecībā uz reformām tiek īstenota valstīs, kuras izstrādā un ievieš kvalitātes sistēmas.

(21)Dalībvalstis ir noteikušas kritērijus un mērķus bērnu dalībai agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē. Attiecībā uz oficiālās bērnu aprūpes nodrošināšanu Eiropadomes 2002. gada sanāksmē Barselonā noteiktie mērķi 71 paredzēja, ka līdz 2010. gadam piekļuve šādai aprūpei Savienībā būtu jānodrošina vismaz 90 % bērnu no trīs gadiem līdz obligātajam skolas vecumam un vismaz 33 % bērnu, kas jaunāki par 3 gadiem. Šie mērķi tika no jauna apstiprināti Eiropas Dzimumu līdztiesības paktā (2011.–2020. gads). Komisijas ziņojumā par Barselonas mērķiem ir sniegta sīki izstrādāta analīze par virzību uz šo kritēriju izpildi 72 . Stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā 73 noteiktais kritērijs paredz 95 % bērnu no četriem gadiem līdz pamatizglītības uzsākšanas vecumam piedalīšanos.

(22)Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanā dalībvalstis pēdējos gados ir panākušas labu vispārējo attīstību. “Izglītības un apmācības 2020” (ET 2020) kritērijs un Barselonas mērķis attiecībā uz bērniem, kas jaunāki par 3 gadiem, ir sasniegts. Barselonas mērķis attiecībā uz bērniem no 3 gadiem līdz obligātajam skolas vecumam vēl nav sasniegts, neskatoties uz attīstību, kas panākta kopš 2011. gada. 2016. gadā šajā vecuma grupā 86,3 % bērnu piedalījās agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē. Tomēr šie vidējie rādītāji nesniedz priekšstatu par būtiskām atšķirībām dalībvalstu, reģionu un sociālo grupu starpā 74 . Jāveic turpmāki pasākumi, lai nodrošinātu, ka visiem bērniem ir pieejama kvalitatīva agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe jau tad, kad vecāki to pieprasa. Jo īpaši ir jāveic konkrēti pasākumi, lai kvalitatīva agrīnā pirmsskolas izglītība būtu plašāk pieejama bērniem, kas ir nelabvēlīgā situācijā 75 .

(23)Šā ieteikuma mērķis ir izveidot kopīgu izpratni par to, kas ir kvalitāte agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmā. Tajā ir izklāstīti iespējamie pasākumi, kas valdībām jāapsver, ņemot vērā valsts konkrētos apstākļus. Šis ieteikums attiecas arī uz vecākiem, iestādēm un organizācijām, tajā skaitā sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuru darbības mērķis ir uzlabot šo jomu.

(24)Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe šā ieteikuma 76 izpratnē būtu jāsaprot kā jebkāda reglamentēta kārtība, kas nodrošina izglītību un aprūpi bērniem no dzimšanas līdz obligātās pamatizglītības uzsākšanas vecumam, neatkarīgi no veida, finansējuma, darba laika vai programmas satura, un tajā ietilpst dienas aprūpe aprūpes centrā un ģimenē; privāta un publiska finansējuma nodrošināšana; pirmsskolas un agrīnās pirmsskolas izglītības nodrošināšana.

(25)Šajā ieteikumā pilnībā ir ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi.

IESAKA DALĪBVALSTĪM VEIKT ŠĀDUS PASĀKUMUS.

Atbilstoši valstu un Eiropas tiesību aktiem, pieejamiem resursiem, apstākļiem valstīs un ciešā sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām:

1.Uzlabot piekļuvi kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām saskaņā ar paziņojumiem, kas ietverti šā ieteikuma pielikumā sniegtajā “Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitātes sistēmā”, un atbilstīgi Eiropas sociālo tiesību pīlāra 11. principam.

2.Vērst darbību uz to, lai nodrošinātu, ka agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumi ir pieejami, pieņemami cenas ziņā un iekļaujoši. Apsveramie jautājumi varētu būt šādi:

(a)piedāvājuma un ģimeņu pieprasījuma analizēšana, lai agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu piedāvājumu labāk pielāgotu ģimeņu vajadzībām, ņemot vērā vecāku izvēli;

(b)visu to šķēršļu analizēšana un risināšana, ar ko ģimenes varētu saskarties, piemēram, izmaksas, ar nabadzību saistīti šķēršļi, ģeogrāfiskais novietojums, neelastīgs darba laiks, kultūras šķēršļi un valodas barjeras, diskriminācija, kā arī informācijas trūkums;

(c)kontaktu veidošana ar visām ģimenēm un jo īpaši ar ģimenēm, kas ir nelabvēlīgā situācijā, lai informētu tās par ieguvumiem, ko sniedz dalība agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē, un lai nostiprinātu uzticēšanos šiem pakalpojumiem;

(d)visiem bērniem pieejamas kvalitatīvas un cenas ziņā pieņemamas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšana, ideālā gadījumā atbilstīgā pārvaldības līmenī īstenojot tiesības uz kvalitatīvu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes vietu;

(e)iekļaujošu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu nodrošināšana visiem bērniem, ietverot bērnus, kam ir dažāda izcelsme, īpašas izglītības vajadzības vai invaliditāte, nepieļaujot segregāciju, un viņu dalības stimulēšana neatkarīgi no viņu vecāku vai aprūpētāju statusa darba tirgū;

(f)atbalsts visiem bērniem izglītības valodas apgūšanā, vienlaikus arī veicinot un novērtējot bērnu dzimtās valodas zināšanas.

3.Atbalstīt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes personāla kvalifikācijas celšanu. Atkarībā no profesionālās kvalifikācijas un darba apstākļu esošā līmeņa veiksmīgos centienos var būt ietverti šādi pasākumi:

(a)agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes speciālistu profesijas statusa paaugstināšana, izstrādājot profesionālos standartus, saskaņojot agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pedagogu kvalifikācijas prasības, profesionālo statusu un karjeras izredzes ar sākumskolas skolotāju kvalifikācijas prasībām, profesionālo statusu un karjeras izredzēm un paredzot iespējas celt kvalifikāciju tiem darbiniekiem, kam ir zema kvalifikācija vai nav kvalifikācijas, un īpašas iespējas kvalificēt palīgus;

(b)sākotnējās izglītības un nepārtrauktas profesionālās attīstības uzlabošana, lai pilnībā ņemtu vērā labklājību, bērnu mācību un attīstības vajadzības, būtiskas sabiedrības attīstības tendences un bērnu tiesību pilnīgu izpratni;

(c)laika nodrošināšana personālam tādu profesionālu darbību veikšanai kā, piemēram, apsvēršana, plānošana, iesaistīšanās sadarbībā ar vecākiem un sadarbošanās ar citiem speciālistiem un kolēģiem;

(d)tādu personāla kompetenču apgūšanas veicināšana, kas atbilst dažādas izcelsmes bērnu un bērnu, kam ir īpašas izglītības vajadzības vai invaliditāte, individuālajām vajadzībām, personāla sagatavošana darbam ar dažādām grupām.

4.Uzlabot agrīnās bērnības mācību programmu izveidi, lai apmierinātu bērnu labjutības un izglītības vajadzības. Pieejas, kas sekmē mācību programmas izveidi un bērnu sociālās, emocionālās, mācību un valodu kompetences, var veidot šādi pasākumi:

(a)līdzsvara nodrošināšana starp izglītības sociāliem un emocionāliem, labjutības un mācību aspektiem, atzīstot spēļu izmantošanas un saiknes ar dabu nozīmību, mūzikas, mākslas un fizisko aktivitāšu nozīmi;

(b)empātijas, līdzjūtības un informētības sekmēšana attiecībā uz vienlīdzību un dažādību;

(c)agrīnas saskarsmes ar valodu un apguves iespēju piedāvāšana, izmantojot ar spēlēm saistītas aktivitātes; un bilingvālas agrīnās pirmsskolas programmas apsvēršana;

(d)norādījumu par vecumam piemērotu digitālo rīku izmantojumu un strauji augošām jaunām tehnoloģijām piedāvāšana pakalpojumu sniedzējiem;

(e)agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes turpmākas integrēšanas veicināšana izglītības nepārtrauktībā un agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes personāla un sākumskolas personāla sadarbības atbalstīšana, kā arī bērnu vienmērīgas pārejas uz sākumskolu sekmēšana.

5.Veicināt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu pārredzamu un saskaņotu uzraudzību un novērtēšanu visos līmeņos, ņemot vērā politikas attīstību. Efektīvas pieejas var veidot šādi pasākumi:

(a)pašnovērtējuma rīku, aptaujas anketu, novērojumu pamatnostādņu izmantošana kvalitātes pārvaldībā sistēmas un pakalpojuma līmenī;

(b)atbilstīgu un vecumam piemērotu metožu izmantošana, lai veicinātu bērnu līdzdalību un ieklausītos bērnu viedokļos, bažās un idejās un ņemtu tās vērā novērtējuma procesā;

(c)tādu esošo rīku ieviešana, kas paredzēti, lai uzlabotu iekļautību agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanā, piemēram, iekļaujošas agrīnās pirmsskolas izglītības mācību vides pašizvērtēšanas rīks, ko izstrādājusi Eiropas Speciālās un iekļaujošās izglītības aģentūra.

6.Tiekties nodrošināt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu sniegšanai atbilstīgu finansējumu un tiesisko regulējumu. Apsveramie jautājumi varētu būt šādi:

(a)ieguldījumu agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē paplašināšana, koncentrējot uzmanību uz pieejamību, kvalitāti un pieņemamību cenas ziņā, tostarp izmantojot Eiropas strukturālo un investīciju fondu piedāvātās finansēšanas iespējas;

(b)piemērotu valsts un reģionālo kvalitātes sistēmu izveidošana un uzturēšana;

(c)ģimenēm un bērniem paredzētu pakalpojumu turpmākas integrācijas veicināšana, integrējot tos galvenokārt ar sociālās un veselības aprūpes pakalpojumiem;

(d)stabilas bērnu aizsardzības/drošības politikas iekļaušana agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmā, lai palīdzētu aizsargāt bērnus pret visu veidu vardarbību.

7.ziņošana, izmantojot esošās sistēmas un rīkus, par pieredzi un progresu saistībā ar agrīnās pirmskolas izglītības un aprūpes sistēmu pieejamību un kvalitāti.

ATZINĪGI VĒRTĒ KOMISIJAS NODOMU:

8.Sekmēt pieredzes un labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar stratēģisko sistēmu sadarbībai izglītības un apmācības jomā un tās pēctecīgām shēmām, kā arī Sociālās aizsardzības komitejā.

9.Pamatojoties uz pieprasījumu, atbalstīt dalībvalstu sadarbību, organizējot savstarpēju mācīšanos un savstarpējas konsultācijas.

10.Atbalstīt kvalitatīvu iekļaujošas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu attīstību, piesaistot ES finansējumu, jo īpaši saskaņā ar Erasmus+ programmu un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, tostarp Interreg, neierobežojot sarunas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

11.Ierosināt atjauninātus Eiropas kritērijus vai mērķus par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, kuri paredzētu pakalpojumu nodrošināšanu saskaņā ar ET 2020 kritēriju un Barselonas mērķiem, kas dalībvalstu apspriešanās procesa rezultātā, iespējams, būs pārskatīti.

12.Ziņot Padomei par ieteikuma turpmāko pasākumu izpildi saskaņā ar spēkā esošo sistēmu un rīku ziņošanas kārtību.

Briselē,

(1)    “Agrīnā bērnība” šā ieteikuma kontekstā attiecas uz pirmajiem sešiem dzīves gadiem.

(2)    Eiropas Savienības Padome (2017. gads), Iestāžu kopīgā proklamācija, ar ko apstiprina Eiropas sociālo tiesību pīlāru http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-13129-2017-INIT/lv/pdf .

(3)    Komisijas 2017. gada paziņojums “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru — Eiropas Komisijas ieguldījums vadītāju 2017. gada 17. novembra sanāksmē Gēteborgā, COM(2017) 673 final .

(4)    Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe attiecas uz jebkādu reglamentētu kārtību, kas nodrošina izglītību un aprūpi bērniem no dzimšanas līdz obligātās pamatizglītības uzsākšanas vecumam, neatkarīgi no iestādes veida, finansējuma, darba laika vai programmas satura, un tajā ietilpst dienas aprūpe aprūpes centrā un ģimenē; privāta un publiska finansējuma nodrošināšana; pirmsskolas un agrīnās pirmsskolas izglītības nodrošināšana.

(5)    Stringher, C. (2016. gads), Novērtējums par “mācīšanos mācīties” agrīnā bērnībā: Itālijas sistēma. Italian Journal of Sociology of Education, 2016. gada janvāris.

(6)    Eiropas Komisijas 2014. gada pētījums par agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes efektīvu izmantošanu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanā, https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/7548dd37-c626-4e2d-bd70-625edf707adc/language-en .

(7)    ESAO (2016. gads), Low-performing students: why they fall behind and how to help them succeed (Nesekmīgi skolēni: kāpēc viņi atpaliek un kā viņiem palīdzēt gūt sekmes) https://www.mecd.gob.es/dctm/inee/internacional/low-performers-ebook-final.pdf?documentId=0901e72b82011e68 .  

(8)    Jaunākajos pētījumos ir dati par iespējamām atšķirībām jau 12 mēnešu vecumā: Hurt H. un Betancourt M. (2017. gads), Turning 1 Year of Age in a Low Socioeconomic Environment: A Portrait of Disadvantage, Journal of Developmental & Behavioral Pediatrics: 38. sējums, 7. jautājums, 493.–500. lpp.

(9)

   ESAO un Eiropas Savienība (2015. gads), Indicators of Immigrant Integration 2015, Settling In,  http://www.oecd.org/els/mig/Indicators-of-Immigrant-Integration-2015.pdf .

(10)    Lazzari A. et.al. (2017. gads), Pašreizējā situācija attiecībā uz valstu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitātes sistēmām vai līdzvērtīgiem stratēģiskiem politikas dokumentiem, kas piemērojami agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitātei ES dalībvalstīs, NESET II ziņojums, http://nesetweb.eu/en/library/the-current-state-of-national-ecec-quality-frameworks-or-equivalent-strategic-policy-documents-governing-ecec-quality-in-eu-member-states/.

(11)    Eiropas Politiskās stratēģijas centrs (2017. gads), “Izglītības —kādu mēs to zinām — pārveidošanas 10 tendences” (10 Trends Transforming the Education as We Know It). https://ec.europa.eu/epsc/publications/other-publications/10-trends-transforming-education-we-know-it_en .

(12)    Eiropas Komisija/EUROSTAT, Jūsu piekļuve Eiropas statistikas datiem, Eiropas kritēriji, http://ec.europa.eu/eurostat/web/education-and-training/eu-benchmarks .

(13)    Saskaņā ar jaunāko Eiropas Izglītības un apmācības pārskatu, kas veikts 2017. gadā, 94,8 % bērnu no četriem gadiem līdz ISCED 1 līmeņa izglītības uzsākšanas vecumam piedalās izglītībā, http://ec.europa.eu/education/sites/education/files/monitor2017_en.pdf .

(14)    Komisijas Ziņojums par mazu bērnu aprūpes pakalpojumu attīstību, lai palielinātu sieviešu līdzdalību darba tirgū, līdzsvarotu darba un privāto dzīvi strādājošiem vecākiem un panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Eiropā ("Barselonas mērķi"), COM(2018) 273 final; http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2018/LV/COM-2018-273-F1-LV-MAIN-PART-1.PDF.

(15)    Lazzari A.; Vandenbroeck M. (2013. gads), Accessibility of ECEC for children from ethnic minority and low-income families  https://www.researchgate.net/publication/236347188_Accessibility_of_Early_Childhood_Education_and_Care_ECEC_for_children_from_ethnic_minority_and_low--income_families ; Komisijas 2017. gada dienestu darba dokuments par 2013. gada ieteikuma “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana” novērtējumu, COM (2017) 258.

(16)    Vandenbroeck M. un citi (2018. gads), “Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes ieguvumi un nosacījumi to saņemšanai”, EENEE ziņojums, https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/14194adc-fc04-11e7-b8f5-01aa75ed71a1/language-en ; skatīt arī Eiropas Komisijas 2016. gada publikāciju “Nodarbinātība un sociālās norises Eiropā 2015. gadā”.

(17)    Komisijas 2013. gada Ieteikums “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana” (2013/112/ES) OV L 59, 2.3.2013.

(18)    Komisijas 2017. gada paziņojums “Skolu attīstība un izcila mācīšana — lielisks pamats dzīvei”, COM(2017)248 .

(19)    Padomes secinājumi par skolu attīstību un izcilu mācīšanu, 2017/C 421/03 .

(20)    Komisijas 2013. gada 20. februāra Ieteikums “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana” (2013/112/ES) OV L 59, 2.3.2013.

(21)    Eiropas Komisijas 2018. gada priekšlikums Padomes ieteikumam par galvenajām kompetencēm mūžizglītībā, COM(2018)24 .

(22)    Eiropas Komisijas 2018. gada priekšlikums Padomes ieteikumam par kopīgu vērtību, iekļaujošas izglītības un Eiropas dimensijas mācībās veicināšanu. COM (2018)23 final .

(23)    Eiropas Savienības Padome (2017. gads), Iestāžu kopīgā proklamācija, ar ko apstiprina Eiropas sociālo tiesību pīlāru, http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-13129-2017-INIT/lv/pdf .

(24)    Komisijas Ziņojums par mazu bērnu aprūpes pakalpojumu attīstību, lai palielinātu sieviešu līdzdalību darba tirgū, līdzsvarotu darba un privāto dzīvi strādājošiem vecākiem un panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Eiropā ("Barselonas mērķi"), COM(2018) 273 final; http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2018/LV/COM-2018-273-F1-LV-MAIN-PART-1.PDF .

(25)    Komisijas 2017. gada paziņojums “Iniciatīva strādājošo vecāku un aprūpētāju darba un privātās dzīves līdzsvara atbalstam”, COM(2017) 252 final .

(26)    Eiropas Komisija (2015. gads), Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam , https://ec.europa.eu/anti-trafficking/eu-policy/strategic-engagement-gender-equality-2016-2019_en

(27)    Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 153. pants.

(28)    Komisijas 2011. gada paziņojums par ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām , COM(2011)173 .

(29)     Padomes (EPSCO) 2013. gada 9. decembra Ieteikums par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs , https://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/lsa/139979.pdf .

(30)    Komisijas 2016. gada paziņojums “Rīcības plāns trešo valstu valstspiederīgo integrācijai”, COM(2016) 377 final .

(31)    Komisijas 2017. gada paziņojums “Bērnu migrantu aizsardzība”, COM(2017) 211 final .

(32)    Sociālo rezultātu pārskats. ES dalībvalstu rezultātu uzraudzība saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru, https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/social-scoreboard-2018-country-reports_en.pdf

(33)    Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgais ziņojums par stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošanu, Jaunas prioritātes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā, 2015/C 417/04 .  

(34)    Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes tematiskā darba grupa (2014. gads), Priekšlikums par agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitātes sistēmas galvenajiem principiem, http://ec.europa.eu/assets/eac/education/policy/strategic-framework/archive/documents/ecec-quality-framework_en.pdf .

(35)    Eiropas Komisija (2016. gads), “Lielisks pamats dzīvei”. Konferences ziņojums , https://ec.europa.eu/education/sites/education/files/great-start-life-report_en.pdf

(36)    Eiropas Komisijas 2017. gada Ziņojums par sabiedrisko apspriešanu attiecībā uz iespējamo rīcību, lai novērstu darba un privātās dzīves līdzsvara problēmas, ar ko saskaras strādājoši vecāki un aprūpētāji,  http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1311&langId=en&moreDocuments=yes .

(37)    Eiropas sociālo tiesību pīlāra sabiedriskā apspriešana, http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=lv&catId=699&consultId=22&visib=0&furtherConsult=yes .

(38)    Piemēram: Eiropas Pakalpojumu sniedzēju asociācijas personām ar invaliditāti (2016. gads), Statement on Early Childhood Intervention (Paziņojums par agrīnās bērnības intervences pasākumiem), http://www.easpd.eu/sites/default/files/sites/default/files/Policy/Education/easpd_statement_on_early_childhood_intervention.pdf , Eiropas Vecāku asociācija (2015) The Best Interest of the Young Child: Position Paper on Early Childhood Education and Care Needs and Provisions from the Parents’ Perspective.

(39)    Eiropas Komisijas 2018. gada ziņojums “Agrīnās bērnības izglītības un aprūpes kvalitātes uzraudzība — 2014. gada APIA kvalitātes sistēmas priekšlikuma papildinājums ar rādītājiem” (Monitoring the Quality of Early Childhood Education and Care — Complementing the 2014 ECEC Quality Framework proposal with indicators), https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/825252b4-3ec6-11e8-b5fe-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-69837044 .

(40)    Komisijas dienestu darba dokuments (2017. gads) par 2013. gada ieteikuma “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana” novērtējumu, COM (2017) 258; skat. arī: Komisijas 2013. gada 20. februāra Ieteikums “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana” (2013/112/ES) OV L 59, 2.3.2013.

(41)    ANO (1989. gads), Bērnu tiesību konvencija, kas pieņemta 1989. gada 20. novembrī.

(42)    Prezidentūras secinājumi, Eiropadomes sanāksme Barselonā, 2002. gada 15.–16. marts, SN 100/1/02 REV 1, http://ec.europa.eu/invest-in-research/pdf/download_en/barcelona_european_council.pdf .

(43)    Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgais ziņojums par stratēģiskas sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošanu — Jaunas prioritātes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā,  2015/C 417/04 .

(44)    Eiropas Savienības Padome (2017. gads), Iestāžu kopīgā proklamācija, ar ko apstiprina Eiropas sociālo tiesību pīlāru http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-13129-2017-INIT/lv/pdf .

(45)    Eiropas Savienības Pamattiesību harta, 2012/C 326/02.

(46)    Ilgtspējīgas attīstības mērķis Nr. 4, UN SDG 4.2 .

(47)    Komisijas 2017. gada paziņojums “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru — Eiropas Komisijas ieguldījums vadītāju 2017. gada 17. novembra sanāksmē Gēteborgā, COM(2017)673 final .

(48)    Padomes secinājumi par skolu attīstību un izcilu mācīšanu, 2017/C 421/03 .

(49)    Eiropas Komisijas 2018. gada priekšlikums Padomes ieteikumam par galvenajām kompetencēm mūžizglītībā, COM(2018)24 .

(50)    “Agrīnā bērnība” ir posms no dzimšanas līdz, visbiežāk, 6 gadu vecumam, kas atbilst izglītības līmenim ISCED 0.

(51)    Komisijas 2013. gada 20. februāra Ieteikums “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana” (2013/112/ES) OV L 59, 2.3.2013.

(52)     Padomes (EPSCO) 2013. gada 9. decembra Ieteikums par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs.

(53)    Vandenbroeck M. un citi (2017. gads), “Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes ieguvumi un nosacījumi to saņemšanai”, Eiropas Izglītības ekonomikas ekspertu tīkla ziņojums http://www.eenee.de/eeneeHome/EENEE/Analytical-Reports.html .  

(54)    ESAO (2016. gads), Education at a Glance, http://www.oecd.org/education/education-at-a-glance-19991487.htm .  

(55)    Eiropas Komisijas 2014. gada pētījums par agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes efektīvu izmantošanu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanā, https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/7548dd37-c626-4e2d-bd70-625edf707adc/language-en .  

(56)

   Heckman J.J. un Mosso S. (2014. gads), The Economics of Human Development and Social Mobility. Annual Reviews of Economics 6. sējums, 689.–733. lpp.

(57)    Padomes 2011. gada 7. marta secinājumi par Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011.–2020. gads), http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52011XG0525(01)&from=EN.

(58)    Komisijas 2017. gada paziņojums “Iniciatīva strādājošo vecāku un aprūpētāju darba un privātās dzīves līdzsvara atbalstam”, COM(2017) 252 final .

(59)    Melhuish E. un citi; (2015. gads). A Review of Research on the Effects of Early Childhood Education and Care on Child Development. CARE projekta ziņojums, http://ecec-care.org/ .

(60)    Komisijas Ziņojums par mazu bērnu aprūpes pakalpojumu attīstību, lai palielinātu sieviešu līdzdalību darba tirgū, līdzsvarotu darba un privāto dzīvi strādājošiem vecākiem un panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Eiropā ("Barselonas mērķi"), COM(2018) 273 final; http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2018/LV/COM-2018-273-F1-LV-MAIN-PART-1.PDF.

(61)

   ESAO (2017. gads), Starting Strong 2017: ESAO galvenie rādītāji par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi http://dx.doi.org/10.1787/9789264276116-en ; un Padomes 2013. gada ieteikums par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32013H1224(01)&from=en ; un Eurofound (2015. gads) Early childhood Care: Accessibility and quality of services (“Agrīnā pirmsskolas aprūpe: pakalpojumu pieejamība un kvalitāte”), https://www.eurofound.europa.eu/sites/default/files/ef_publication/field_ef_document/ef1512en.pdf .

(62)    Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. septembra rezolūcija par jauno Prasmju programmu Eiropai (2017/2002(INI)) P8_TA-PROV(2017)0360

(63)    A Children in Europe policy paper (2008. gads), Young children and their services: developing a European approach, http://www.edizionijunior.com/public/INSERTI/CiE%20Policy%20Paper_april%202008_INGLESE.pdf .

(64)    Konvencija par bērna tiesībām (1989. gads), http://www.ohchr.org/EN/ProfessionalInterest/ Pages/CRC.aspx .

(65)    Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (2006. gads), United Nations Convention on the Rights of Persons with Disabilities .

(66)

   Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes (ECEC) tematiskā darba grupa (2014. gads), Priekšlikums par agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitātes sistēmas galvenajiem principiem, Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes darba grupas ziņojums Eiropas Komisijas pārraudzībā, http://ec.europa.eu/assets/eac/education/policy/strategic-framework/archive/documents/ecec-quality-framework_en.pdf .

(67)    Eurofound (2015. gads), Agrīnā pirmsskolas aprūpe: darba apstākļi, apmācība un kvalitāte — sistēmisks pārskats https://www.eurofound.europa.eu/de/publications/report/2015/working-conditions-social-policies/early-childhood-care-working-conditions-training-and-quality-of-services-a-systematic-review .  

(68)    Eiropas Komisija (2011. gads), CoRe: Competence Requirements in Early Childhood Education and Care (“Kompetences prasības agrīnajā pirmskolas izglītībā un aprūpē”), https://download.ei-ie.org/Docs/WebDepot/CoReResearchDocuments2011.pdf .

(69)    Peeters J., Sharmahd J., Budginaitė I. (2016. gads), “Bērnu aprūpes palīgu kvalifikācijas celšana agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē (ECEC): kvalifikācijas iegūšanas iespējas”, NESET II ziņojums, http://www.earlychildhoodworkforce.org/node/228 .  

(70)    Lazzari A. (2017. gads), “Pašreizējā situācija attiecībā uz valstu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitātes sistēmām vai līdzvērtīgiem stratēģiskiem politikas dokumentiem, kas piemērojami agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitātei ES dalībvalstīs” , NESET II ziņojums.

(71)    Prezidentūras secinājumi, Eiropadomes sanāksme Barselonā, 2002. gada 15.–16. marts, SN 100/1/02 REV 1. http://ec.europa.eu/invest-in-research/pdf/download_en/barcelona_european_council.pdf

(72)    Komisijas Ziņojums par mazu bērnu aprūpes pakalpojumu attīstību, lai palielinātu sieviešu līdzdalību darba tirgū, līdzsvarotu darba un privāto dzīvi strādājošiem vecākiem un panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Eiropā ("Barselonas mērķi"), COM(2018) 273 final; http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2018/LV/COM-2018-273-F1-LV-MAIN-PART-1.PDF.

(73)    Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgais ziņojums par stratēģiskas sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošanu — Jaunas prioritātes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā,  2015/C 417/04 .

(74)    Komisijas Ziņojums par mazu bērnu aprūpes pakalpojumu attīstību, lai palielinātu sieviešu līdzdalību darba tirgū, līdzsvarotu darba un privāto dzīvi strādājošiem vecākiem un panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Eiropā ("Barselonas mērķi"), COM(2018) 273 final; http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2018/LV/COM-2018-273-F1-LV-MAIN-PART-1.PDF.

(75)    Eiropas Komisija (2017. gads), Izglītības un apmācības pārskats .

(76)    ISCED 0.1 un ISCED 0.2.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,22.5.2018

COM(2018) 271 final

PIELIKUMS

dokumentam

PADOMES IETEIKUMS

par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām

{SWD(2018) 173 final}

PIELIKUMS
AGRĪNĀS PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS UN APRŪPES
KVALITĀTES SISTĒMA

Bērniem ir tiesības uz kvalitatīvu agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi par pieņemamu cenu 1 .

Eiropas sociālo tiesību pīlārs

Mācību un izglītības uzsākšanai no dzimšanas un agrīnā bērnībā ir visbūtiskākā nozīme bērnu dzīvē, jo šajā posmā tiek veidoti pamati viņu attīstībai visa mūža garumā. Šajā kvalitātes sistēmā attiecībā uz kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām ir sniegti galvenie principi un izklāstīta Eiropas pieeja, pamatojoties uz ES dalībvalstu labu praksi un mūsdienīgiem pētījumiem. Tajā ietverti desmit kvalitātes paziņojumi, kas ir strukturēti atbilstīgi šādām piecām plašākām kvalitātes jomām: piekļuve, darbaspēks, mācību programma, uzraudzība un novērtēšana, kā arī pārvaldība un finansējums. Šajos desmit kvalitātes paziņojumos ir aprakstītas kvalitatīvu pakalpojumu galvenās iezīmes, kas konstatētas praksē. Kvalitātes sistēma ir pārvaldības rīks, kura mērķis ir sniegt orientāciju agrīnās pirmsskolas izglītības sistēmu izstrādei un saglabāšanai. Lai padarītu iespējamu pašnovērtējumu un turpmāku izvērtēšanu, tajā ir sniegts to rādītāju saraksts, kurus var izmantot valsts, reģionālā vai vietējā līmenī.

Galvenais sistēmas mērķis ir sniegt bērniem kvalitatīvu agrīnās pirmsskolas izglītību un aprūpi, un sistēmas izstrādē ir ņemti vērā šādi principi:

·kvalitatīviem pakalpojumiem ir būtiska nozīme bērnu attīstības un mācību veicināšanā un, raugoties ilgtermiņā, — bērnu izglītības izredžu uzlabošanā;

·Šajos pakalpojumos būtiska ir vecāku kā partneru līdzdalība — ģimene ir vissvarīgākā vieta, kur bērniem augt un attīstīties, un vecāki (un aizbildņi) ir atbildīgi par katra bērna labjutību, veselību un attīstību;

·agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem ir jābūt uz bērnu orientētiem pakalpojumiem — tādiem, kas aktīvi iesaista bērnus un ņem vērā bērnu viedokli.

ES agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitātes sistēma

Visiem bērniem nodrošināta PIEKĻUVE agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem veicina bērnu veselīgu attīstību un panākumus izglītībā, palīdz samazināt sociālo nevienlīdzību un mazina kompetenču atšķirības dažādos sociāli ekonomiskos apstākļos dzīvojošiem bērniem. Vienlīdzīga piekļuve ir arī būtiska, lai vecākiem, jo īpaši sievietēm, nodrošinātu iespēju (atkārtoti) integrēties darba tirgū.

Kvalitātes paziņojumi

1.Pakalpojumu nodrošināšana, kas ir pieejama un cenas ziņā pieņemama visām ģimenēm un to bērniem.

Vispārējās likumīgās tiesības attiecībā uz agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem nodrošina stabilu pamatu tam, lai šie pakalpojumi tiktu nodrošināti visiem bērniem. Iedzīvotāju uzskaites dati un vecāku aptaujas par pieprasījumu pēc agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes vietām var veidot pamatu turpmāko vajadzību aplēsēm un kapacitātes pielāgošanai.

Pakalpojumu nodrošināšanas procesā ir iespējams veikt pasākumus, lai novērstu šķēršļus, kas varētu traucēt ģimeņu un bērnu līdzdalībai. Šādi pasākumi var ietvert agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes maksu pielāgošanu, lai sniegtu piekļuves iespējas arī zemu ienākumu mājsaimniecībām. Turklāt fakti liecina, ka darba laika un citu darba kārtības elementu elastība var dot iespēju piedalīties jo īpaši strādājošo māšu bērniem un minoritāšu vai nelabvēlīgā situācijā esošu grupu bērniem.

Nelabvēlīgā situācijā esošu sabiedrības grupām piekļuvi var paplašināt tāda nodrošināšana, kurā pakalpojumi tiek vienlīdzīgi izplatīti pilsētu un lauku teritorijās, pārtikušos un nabadzīgos rajonos un reģionos. Ir saņemti ziņojumi, ka rajonos, kuros dzīvo nabadzīgas ģimenes, etnisko minoritāšu vai migrantu ģimenes, vienlīdzību un sociālo iekļaušanu visbūtiskāk sekmē kvalitatīvu pakalpojumu pieejamība un to pieņemamība cenas ziņā.

2.Pakalpojumu nodrošināšana, kas sekmē līdzdalību, stiprina sociālo iekļaušanu un ietver daudzveidību.

Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes iestādes var aktīvi sekmēt līdzdalību, iesaistot lēmumu pieņemšanas procesā vecākus, ģimenes un aprūpētājus (piemēram, vecāku komitejās). Saziņas veidošana par mērķtiecīgām iniciatīvām ar ģimenēm, jo īpaši ar sievietēm un nelabvēlīgā situācijā esošām ģimenēm vai minoritāšu vai migrantu grupu ģimenēm dod tām iespēju paust savas vajadzības un dod iespēju pakalpojumu sniedzējiem ievērot šīs vajadzības, piemērojot pakalpojumu nodrošināšanu vietējās sabiedrības prasībām.

Var sekmēt sociāli atstumtu grupu, migrantu vai minoritāšu grupu izcelsmes darbinieku pieņemšanu darbā, jo ir pierādījies, ka sabiedrības dažādības atspoguļošana agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes iestāžu personāla sastāvā ir priekšrocība.

Radot bērniem labvēlīgu vidi, kurā pozitīvi attiecas pret viņu valodu un izcelsmi, tiek veicināta viņu piederības sajūtas veidošanās. Turklāt atbilstīga nepārtraukta profesionālā izaugsme sniedz personālam nepieciešamo sagatavotību, lai atzinīgi vērtētu un atbalstītu bērnus, kuri runā divās valodās.

Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes iestādes var izstrādāt ģimenēm labāko praksi, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no mājas vides uz iestādi, kā arī, organizējot īpašas iniciatīvas, veicināt vecāku plaša līmeņa līdzdalību.

PERSONĀLS ir nozīmīgākais faktors attiecībā uz bērnu labjutību, mācību un attīstības rezultātiem. Tāpēc personāla darba apstākļus un profesionālo izaugsmi uzskata par būtiskām kvalitāti veidojošām sastāvdaļām.

Kvalitātes paziņojumi:

3.Augsti kvalificēts personāls, kura sākotnējā un pastāvīgā apmācība ļauj tam pildīt savus profesionālos uzdevumus.

Efektīvās agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmās tiek izvērtēta personāla profesionālā statusa paaugstināšana, kas ir plaši atzīts kvalitātes faktors, paaugstinot kvalifikācijas līmeņus, piedāvājot elastīgas karjeras izredzes un alternatīvas iespējas palīgiem. Šo procesu var veicināt, papildus palīgu personālam piesaistot pedagoģisko personālu, ko veido speciālisti, kam ir pilna profesionālā kvalifikācija agrīnās pirmsskolas izglītības specialitātē ISCED 6. līmenī.

Mūsdienīgas sākotnējās izglītības programmas tiek izstrādātas sadarbībā ar praktiķiem, un tās nodrošina labu līdzsvaru starp teoriju un praksi. Vērtīgi ir arī tas, ja izglītības programmas labāk sagatavo personālu kopīga darba veikšanai un izvērtēšanas kompetenču uzlabošanai. Šādām programmām ieguvumus var sniegt apmācības personāls, kas strādā ar valodas un kultūras ziņā dažādām grupām no minoritāšu, migrantu ģimenēm un ģimenēm ar zemiem ienākumiem.

Bērnu attīstību aktīvāk var sekmēt personāls, kam ir nepieciešamā sagatavotība, lai sekotu līdzi mazu bērnu attīstības vajadzībām un spētu konstatēt iespējamās attīstības problēmas. Regulāras, pielāgotas un nepārtrauktas profesionālās izaugsmes iespējas nodrošina ieguvumus visiem darbiniekiem, tajā skaitā speciālistu palīgiem un palīgdarbiniekiem.

Attiecībā uz nepieciešamiem bērnu attīstības un psiholoģijas elementiem personāla kompetencēs vajadzētu ietvert piemērotu bērnu aizsardzības moduli un bērnu tiesības plašākā nozīmē.

4.Atbalstoši darba apstākļi, ietverot profesionālu vadību, kas rada iespējas vērošanai, izvērtēšanai, plānošanai, darbam komandā un sadarbībai ar vecākiem.

Ar agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām, kas ir vērstas uz darba apstākļu uzlabošanu, ietverot atbilstīgākus algu līmeņus, var panākt, ka darbs agrīnās pirmsskolas izglītības jomā kļūst par pievilcīgāku iespēju augstāk kvalificētiem darbiniekiem, kuri meklē pienācīgas karjeras iespējas.

Tā kā jaunākiem bērniem ir jāpievērš lielāka uzmanība, pieaugušo un bērnu skaita attiecības koeficienti un grupu lielumi ir vislabāk piemēroti, ja tos izstrādā saskaņā ar grupas bērnu vecumu un tās sastāvu.

Profesionālām mācību kopienām, kas darbojas iestādēs un starp iestādēm, ir bijusi pozitīva ietekme, piešķirot laiku un vietu personāla koleģiālo pasākumu un kopīga darba organizēšanai.

Ievadot darbā nesen pieņemtus darbiniekus, mentorēšanas un uzraudzības piedāvāšana var sekmēt to spēju ievērot profesionālos noteikumus.

MĀCĪBU PROGRAMMA ir spēcīgs rīks bērnu labjutības, attīstības un izglītības pieredzes uzlabošanai. Plašs pedagoģiskais satvars nosaka bērnu attīstības ilgtspējas principus, izmantojot izglītības un aprūpes praksi, kas atbilst bērnu interesēm, vajadzībām un iespējām.

Kvalitātes paziņojumi:

5.Mācību programma, kuras pamatā ir pedagoģijas mērķi, vērtības un pieejas, kas ļauj bērniem pilnībā īstenot savu potenciālu, un kurā tiek risināti bērnu sociālās, emocionālās, kognitīvās, fiziskās attīstības un viņu labjutības jautājumi.

Pedagoģiskās pieejas, kas orientētas uz bērnu, var labāk stiprināt bērnu kopējo attīstību, atbalstīt viņu mācību stratēģijas un veicināt viņu kognitīvo un nekognitīvo attīstību, sistemātiskāk izmantojot uz pieredzi pamatotu mācīšanos, spēles un sociālo mijiedarbību.

Ir pārliecinoši pierādījumi tam, ka precīzi formulēta mācību programma ir vērtība, jo tā var sniegt saskaņotu sistēmu attiecībā uz aprūpi, izglītību un socializāciju kā agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanas neatņemamām sastāvdaļām. Ideālā gadījumā šāda sistēma nosaka katrai vecuma grupai piemērotus mācību mērķus, vienlaikus ļaujot pedagogiem personalizēt savu pieeju atbilstoši bērnu individuālajām vajadzībām, un tā var sniegt pamatnostādnes kvalitatīvas mācību vides izveidei. Tajā tiek pienācīgi apsvērta pieejamu grāmatu un citu drukāto materiālu ietveršana, lai palīdzētu attīstīt bērnu rakstpratību.

Veicinot dažādību, vienlīdzību un valodas izpratni, efektīva mācību programmas sistēma sekmē migrantu integrāciju. Tā var atbalstīt gan dzimtās valodas, gan izglītības valodas apguvi.

6.Mācību programma, kas paredz personāla sadarbošanos ar bērniem, kolēģiem un vecākiem, kā arī savas prakses izvērtēšanu.

Mācību programma var palīdzēt labāk iesaistīt vecākus, ieinteresētās personas un personālu un nodrošināt, lai tā labāk atbilstu bērnu vajadzībām, interesēm un iespējām.

Mācību programmā var noteikt uzdevumus un procesus, kas personālam jāīsteno, lai regulāri sadarbotos ar vecākiem, kā arī ar kolēģiem citās bērnu pakalpojumu iestādēs (ietverot veselības, sociālās aprūpes un izglītības nozares).

Iespēju robežās mācību programma var sniegt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes personālam pamatnostādnes par saziņas veidošanu ar skolas personālu saistībā ar bērnu pāreju uz sākumskolas un/vai pirmsskolas iestādēm.

UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA ir ilgtspējīgu kvalitāti veicinoši faktori. Konstatējot stiprās puses un trūkumus, uzraudzības un novērtēšanas procesi var būt nozīmīgi faktori, kas sekmē agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmu kvalitātes uzlabošanu. Šie procesi var nodrošināt atbalstu ieinteresētajām personām un politikas veidotājiem tādu iniciatīvu uzsākšanā, kas atbilst bērnu, vecāku un vietējās sabiedrības interesēm.

Kvalitātes paziņojumi:

7.Uzraudzība un novērtēšana attiecīgā vietējā, reģionālā un/vai valsts līmenī nodrošina informāciju, lai sekmētu pastāvīgu politikas un prakses kvalitātes uzlabošanu.

Pārredzama informācija par pakalpojumu un personālu vai par mācību programmas īstenošanu atbilstīgā, proti, valsts, reģionālā un vietējā līmenī var palīdzēt uzlabot kvalitāti.

Regulāra atgriezeniskās informācijas sniegšana var atvieglot politikas izvērtēšanas procesu, tostarp ļaujot analizēt valsts līdzekļu izmantošanu, kā arī to, kādi pasākumi ir efektīvi un — kādā kontekstā.

Lai noteiktu personāla mācību vajadzības un pieņemtu pareizos lēmumus par vislabāko pakalpojuma kvalitātes uzlabošanas veidu, ir lietderīgi, ja agrīnās pirmsskolas izglītības vadītāji savlaicīgi apkopo attiecīgos datus.

8.Uzraudzība un novērtēšana, kas atbilst bērna interesēm.

Ar mērķi aizsargāt bērnu tiesības agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes (ECEC) sistēmā būtu jāiekļauj stabila bērnu aizsardzības / bērnu drošības politika, lai palīdzētu aizsargāt bērnus pret visu veidu vardarbību. Bērnu aizsardzības politikai jāaptver šādas četras plašas jomas: 1) politika, 2) iedzīvotāji, 3) procedūras un 4) pārskatatbildība. Papildu informācija par šīm jomām ir atrodama publikācijā “Bērnu drošības standarti un veidi, kā tos īstenot”, ko izdevis organizāciju tīkls “Keeping Children Safe” 2 .

Uzraudzības un novērtēšanas procesi var sekmēt visu iesaistīto personu aktīvu iesaistīšanos un sadarbību. Ikviens, kas ir saistīts ar kvalitātes attīstību, var veicināt uzraudzības un novērtēšanas pasākumus un saņemt ieguvumus no tiem.

Pieejamie fakti liecina, ka dažādu uzraudzības metožu apvienojums (piemēram, novērojumu veikšana, dokumentēšana, bērnu kompetenču aprakstoša izvērtēšana) var nodrošināt lietderīgu informāciju un sniegt pārskatu par bērnu pieredzi un attīstību, kā arī sekmēt vienmērīgu pāreju uz sākumskolu.

Var izveidot uzraudzības rīkus un vērtēšanas procedūras ar ieinteresēto pušu iesaisti, lai dotu bērniem iespēju tikt uzklausītiem un skaidri formulēt savu izglītības un aprūpes iestādē gūto mācību un socializācijas pieredzi.

PĀRVALDĪBA UN FINANSĒŠANA ir izšķiroši faktori, lai dotu iespēju īstenot agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanai izvirzītos mērķus attiecībā uz bērnu personīgo izaugsmi, kā arī uz izglītības sasniegumu atšķirību mazināšanu un sociālās kohēzijas sekmēšanu. Pārvaldībai jābūt ietvertai visaptverošā saskaņotas valsts politikas sistēmā, kas veido agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes saikni ar citiem pakalpojumiem, kas attiecas uz mazu bērnu un viņu ģimeņu labklājību.

Kvalitātes paziņojumi:

9.Ieinteresētajām personām ir skaidra un kopīga izpratne par to uzdevuumiem un atbildību, un šīs personas apzinās, ka tām ir paredzēts sadarboties ar partnerorganizācijām.

Nodrošinot agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, ideālā gadījumā vajadzētu cieši sadarboties ar visiem pakalpojumu sniedzējiem, kas strādā bērnu labā, tajā skaitā sociālo un veselības pakalpojumu sniedzējiem, skolām un vietējām ieinteresētajām personām. Šādas starpaģentūru apvienības ir izrādījušās efektīvākas, ja tās tiek regulētas saskaņotā politikas sistēmā, kas var proaktīvi veicināt sadarbību un ilgtermiņa ieguldījumus vietējā sabiedrībā.

Ieinteresēto personu iesaiste ir atzīta par būtisku faktoru agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanās izveidē un īstenošanā.

Visi noteikumi attiecībā uz agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi un attiecībā uz finansējumu ideālā gadījumā varētu būt viena departamenta atbildībā.

10.Tiesību akti, noteikumi un/vai finansējums sekmē attīstību virzībā uz vispārējām tiesībām uz valsts subsidētu vai finansētu agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, un par šo attīstību tiek regulāri ziņots visām ieinteresētajām personām.

Kvalitātes uzlabošanu, nodrošinot pakalpojumus visiem bērniem, varētu panākt labāk, ja pakāpeniski tiktu stiprinātas vispārējas likumīgās tiesības. Varētu būt lietderīgi izvērtēt to, vai agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumi, kas pamatojas uz tirgus principiem, attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem rada priekšnoteikumus nevienlīdzīgai piekļuvei vai zemākai kvalitātei, un, ja nepieciešams, izstrādāt plānus, kā to novērst.

Cieša saikne ar politikas virzieniem darba, veselības un sociālajā jomā nepārprotami būtu vērtība, jo tā var veicināt lietderīgāku līdzekļu pārdali, novirzot papildu finansējumu nelabvēlīgā situācijā esošām grupām un rajoniem.

(1)     https://ec.europa.eu/commission/priorities/deeper-and-fairer-economic-and-monetary-union/european-pillar-social-rights/european-pillar-social-rights-20-principles_lv.  

(2)     http://ec.europa.eu/justice/fundamental-rights/files/rights_child/standards_child_protection_kcsc_en.pdf.