EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 21.3.2018

COM(2018) 146 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Laiks izveidot modernu, taisnīgu un efektīvu nodokļu standartu digitālajai ekonomikai

1. Ievads

Eiropadome 2018. gada 22. un 23. martā pārrunās nodokļu piemērošanu digitālajai ekonomikai. 2017. gada septembrī publicētajā Komisijas paziņojumā par taisnīgu un efektīvu nodokļu sistēmu Eiropas Savienībā digitālajam vienotajam tirgum 1 ir izklāstīti galvenie jautājumi un mērķi attiecībā uz nodokļu piemērošanu digitālajai ekonomikai. Komisija tagad nāk klajā ar priekšlikumiem, lai izveidotu modernu, taisnīgu un efektīvu standartu digitālajai ekonomikai. Tā ir atbilde uz Eiropadomes un ECOFIN padomes aicinājumiem, kas uzsvēra, ka ir vajadzīga “digitālajam laikmetam atbilstoša efektīva un taisnīga nodokļu sistēma”, un līdz 2018. gada sākumam gaidīja Komisijas priekšlikumus 2 .

Digitālā ekonomika maina veidu, kā mēs sazināmies, patērējam preces un pakalpojumus un veicam darījumdarbību. Digitalizācija sniedz sabiedrībai daudz ieguvumu. Lai pilnībā izmantotu tās potenciālu, Komisija ir noteikusi digitālo vienoto tirgu par vienu no savām galvenajām prioritātēm 3 . Digitālā vienotā tirgus izveide nodrošinās, ka Eiropas Savienība saglabā savu pasaulē vadošo pozīciju digitālajā ekonomikā, sniedzot jaunas iespējas inovācijai un palīdzot Eiropas uzņēmumiem attīstīties pasaules mērogā. Tas varētu dot Eiropas ekonomikai EUR 415 miljardus, veicinot nodarbinātību, izaugsmi, konkurenci, ieguldījumus un inovāciju. Pieņemot, ka laikus tiek īstenota atbilstīgā politika un tiesiskais regulējums, datu ekonomikas vērtība Eiropas Savienībā līdz 2020. gadam palielināsies līdz EUR 739 miljardiem, kas veido 4 % no kopējā ES IKP 4 . Ar digitalizāciju palielināsies pārrobežu iespējas pat vismazākajiem uzņēmumiem.

Mēs esam iegājuši laikmetā, kurā digitālo pakalpojumu lietotāji — apzināti vai neapzināti — ieņem arvien nozīmīgāku vietu vērtības radīšanas procesā. Lietotāji sniedz informāciju, apmainās ar zināšanām un saturu, kā arī nodrošina iespēju veidot plašus un daudzveidīgus tīklus. Visi šie faktori rada milzīgu vērtību mūsdienu ekonomikā, un nākotnē tā tikai pieaugs. Lietotāju aktivitātes intensīvais raksturs digitālajā ekonomikā ir parādīts turpmāk diagrammā.

Digitālie uzņēmumi attīstās daudz straujāk nekā ekonomika kopumā, un lielākajiem digitālajiem uzņēmumiem ir milzīgas lietotāju un patērētāju bāzes Eiropas Savienībā. Piemēram, 42 % eiropiešu ir Facebook lietotāji. Lai gan digitālajā ekonomikā lielākā daļa tīmekļa vietņu ir lokālas (piekļuve tikai no vienas valsts), plūsmas lauvas tiesu veido daudz mazāks skaits globālu tīmekļa vietņu. Pēdējos septiņos gados vadošo digitālo uzņēmumu vidējie gada ieņēmumi pieauga par aptuveni 14 % salīdzinājumā ar aptuveni 3 % IT un telekomunikāciju uzņēmumiem un 0,2 % citiem starptautiskiem uzņēmumiem 5 .

Taisnīgi un efektīvi nodokļi ir svarīgi, lai atbalstītu digitālo vienoto tirgu tā potenciāla atraisīšanā. Ir svarīgi nodrošināt atjauninātu nodokļu vidi, kurā digitālās darbības tiek atzītas to patiesajā vērtībā un kurā digitāli orientēti uzņēmumi var attīstīties, gūstot labumu no paredzamas un taisnīgas darījumdarbības vides. Nodokļi ir būtiski svarīgi ES ekonomikas un sociālajā modelī. Taisnīga un efektīva nodokļu sistēma nodrošina ieņēmumus, kas nepieciešami sabiedrisko pakalpojumu finansēšanai, vienlaikus veicinot ekonomikas izaugsmi un ES uzņēmumu konkurētspēju. Saskaroties ar pieaugošu nevienlīdzību un apzinoties sociālā taisnīguma trūkumu, ES iedzīvotāji aicina dalībvalstis un Komisiju rīkoties, lai uzlabotu nodokļu sistēmu taisnīgumu. Lai nodrošinātu uzņēmumiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas ir noteicošais faktors sekmīgai vienotā tirgus darbībai, kā arī aizsargātu Eiropas sociālo modeli, uz kuru iedzīvotāji paļaujas, visiem nodokļu maksātājiem ir jāmaksā sava taisnīgā daļa.

Kopš pašreizējās Komisijas pilnvaru sākuma tās prioritāte ir bijusi uzlabot ES nodokļu sistēmu taisnīgumu un efektivitāti 6 . ES ir bijusi vadošā pozīcija, īstenojot globālu revolūciju nodokļu pārredzamības jomā 7 , tā pieņēmusi saistošus noteikumus, lai novērstu nepilnības, kas ļauj izvairīties no nodokļu maksāšanas 8 , vērsusies pret jurisdikcijām, kas nesadarbojas 9 , un pieņēmusi atjauninātu PVN regulējumu, kas atbilst mūsdienu pasaules vajadzībām 10 . Saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem Komisija ir īstenojusi pasākumus pret preferenciālu nodokļu režīmu uzņēmumiem, kuri īsteno nodokļu plānošanas praksi. Turklāt Komisija ir ierosinājusi jaunu, konkurētspējīgu, taisnīgu un stabilu regulējumu nodokļu piemērošanai uzņēmumiem vienotajā tirgū 11 . Komisija ir arī ierosinājusi pasākumus, lai veicinātu turpmāku pārredzamību, pieprasot starptautiskiem uzņēmumiem publicēt nodokli, ko tie maksā Eiropas Savienībā (publisku pārskatu sniegšana par katru valsti) 12 . Tā aicina Eiropas Parlamentu un Padomi paust turpmāku apņēmību attiecībā uz šo svarīgo priekšlikumu, lai veicinātu tā ātru pieņemšanu.

Tomēr vēl pastāv vairākas problēmas. Konkrētāk, ar digitalizāciju saistītās, straujās pārmaiņas globālajā ekonomikā ES un starptautiskā līmenī rada jaunas grūtības uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmām. Jauniem darījumdarbības modeļiem būtu jāatbalsta uzņēmējdarbība, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Visiem politikas veidošanas līmeņiem jānodrošina, ka regulatīvā vide ir vienkārša un atbalsta uzņēmējus, īpaši MVU. Kā norādīts 2017. gada maijā iesniegtajā Komisijas pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu 13 , tas nenozīmē protekcionismu, ierobežojumu atcelšanu vai pēc iespējas zemāku standartu noteikšanu, bet gan lietpratīgu regulējumu. Valdībām jānodrošina, ka nodokļu politika ir joprojām būtiska, ņemot vērā digitalizāciju un jaunus darījumdarbības modeļus, un ka uzņēmumi maksā nodokļus, kur atrodas saimnieciskā darbība. Komisijas šodien iesniegtie priekšlikumi ir līdzsvarota un samērīga atbilde uz šiem jautājumiem.

2. Uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas pielāgošana 21. gadsimta vajadzībām: gaidāmās problēmas

2.1. Novecojuši uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumi

Uzņēmumiem, kas iesaistīti digitālajās darbībās, — tāpat kā visiem citiem uzņēmumiem — ir jāmaksā nodokļi, kas jāiekasē, lai finansētu sabiedriskos pakalpojumus, ko tie izmanto. Tomēr šobrīd tā nenotiek. Uzņēmumi ar nozīmīgu digitālo klātbūtni dalībvalstī var izmantot šīs valsts sabiedriskos pakalpojumus un tirgus infrastruktūru, piemēram, dalībvalsts tiesu sistēmu un augstā līmeņa savienojumus, taču nemaksāt tajā nodokļus, ja vien tiem nav arī nozīmīga fiziskā klātbūtne. Uzņēmumi, kas galvenokārt veic digitālas darbības, ir samazinājuši nepieciešamību fiziski atrasties ārvalstīs, darbojoties tajās: tikai 50 % starptautisko digitālo uzņēmumu filiāles ir ārvalstu salīdzinājumā ar 80 % starptautisko tradicionālo uzņēmumu 14 .

Starptautiski atzīts princips nosaka, ka gadījumos, kad tiek radīta vērtība, peļņa ir apliekama ar nodokli 15 . Tomēr pašreizējie starptautiskie nodokļu noteikumi bija paredzēti fiziskiem uzņēmumiem. Tie lielākoties pamatojas uz fizisku klātbūtni un nebija paredzēti darījumdarbības modeļiem, kuri galvenokārt vērsti uz nemateriālajiem aktīviem, datiem un zināšanām. Tajos nav ņemti vērā darījumdarbības modeļi, kuros uzņēmumi var sniegt digitālos pakalpojumus, fiziski neatrodoties attiecīgajā valstī. Pastāvošie noteikumi arī nespēj atpazīt jaunus veidus, kā digitālajā pasaulē tiek radīta peļņa. Piemēram, tie neaptver vērtību, ko radījuši nemateriālie aktīvi, piemēram, patenti un algoritmi, kurus var vienkārši pārvietot uz jurisdikciju ar zemiem nodokļiem vai vispār bez tiem. Turklāt tajos nav atpazīta lietotāju darbības nozīme vērtības radīšanā digitālajiem uzņēmumiem, nodrošinot datus un saturu, vai tīklu veidošanā, kas ir centrālais elements daudzos digitālās darījumdarbības modeļos. Visi šie faktori liecina, ka pastāv nošķīrums starp vietu, kur tiek radīta vērtība, un vietu, kur tiek maksāti nodokļi.

Rezultātā uzņēmumi, kas izmanto digitālās darījumdarbības modeļus, maksā mazāk nekā pusi no nodokļa likmes, ko maksā uzņēmumi, kuri darbojas tradicionālās darījumdarbības modeļu ietvaros, t. i., faktiskā vidējā nodokļa likme ir 9,5 % pretstatā 23,2 % 16 . Tas notiek daļēji sakarā ar novecojušo nodokļu sistēmu, daļēji sakarā ar valdību paredzētajiem stimuliem digitāliem uzņēmumiem, lai atbalstītu šīs uz nākotni orientētās nozares izaugsmi. Dažos gadījumos, īstenojot agresīvas nodokļu plānošanas stratēģijas, ir iespējams vēl vairāk samazināt nodokļu slogu. Tādējādi rodas nelīdzsvarota sistēma, kas rada nelabvēlīgus apstākļus tradicionālajiem uzņēmumiem. Tiek radīta arī nevienlīdzība starp digitālajiem uzņēmumiem, kas darbojas tikai vienā valstī, un uzņēmumiem, kas savu darbību īsteno dažādās jurisdikcijās. Tas liek apšaubīt, cik ilgtspējīgas ir dalībvalstu nodokļu bāzes, un rada risku, ka tā rezultātā citiem uzņēmumiem un nodokļu maksātājiem ir jāuzņemas lielāks nodokļu slogs un tiek mazināts sociālais taisnīgums.

Sabiedrība un uzņēmumi labi apzinās problēmas, ko rada šie novecojušie nodokļu noteikumi. Komisijas nesen organizētajā sabiedriskajā apspriešanā gandrīz trīs ceturtdaļas respondentu piekrita, ka spēkā esošie starptautiskie nodokļu noteikumi dod iespēju digitālajiem uzņēmumiem izmantot noteiktus labvēlīgus nodokļu režīmus un samazināt savus nodokļu maksājumus. Kopumā 82 % respondentu uzskatīja, ka ir jāveic zināmas izmaiņas pašreizējos starptautiskajos nodokļu noteikumos attiecībā uz digitālo ekonomiku 17 .

2.2. Starptautiska risinājuma nepieciešamība

Digitālā ekonomika sniedzas pāri robežām, un starptautiskā mērogā arvien vairāk tiek atzīts, ka ir nepieciešams jauns nodokļu regulējums, kas ir atbilstošs digitālās darījumdarbības modeļiem. Komisija ir stingri pārliecināta, ka risinājumam gala rezultātā ir jābūt globālam. Tas atbilst nepieciešamībai labāk izmantot globalizāciju ar pienācīgu globālu pārvaldību un globāliem noteikumiem. Komisija cieši sadarbojas ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), lai sniegtu atbalstu starptautiska risinājuma izstrādē. Tomēr sakarā ar problēmas sarežģīto būtību un plašo aplūkojamo jautājumu klāstu progress starptautiskā līmenī ir sarežģīts.

Tāpēc līdztekus starptautiskajām diskusijām, turpinot savā septembra paziņojumā aizsākto darbu, Komisija pašlaik piedāvā ES līmeņa risinājumus. Tas nodrošinās papildu stimulu starptautiskajām diskusijām, sniedzot skaidru piemēru, kā starptautiskā līmenī apspriestos principus var pārveidot modernā, taisnīgā un efektīvā uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumā, kas pielāgots digitālajam laikmetam. Tādējādi, izvirzot pirmos visaptverošos pasākumus, lai risinātu jautājumu un mazinātu tūlītējus riskus, ES un tās dalībvalstis aizsāks globālā risinājuma veidošanas procesu.

3. Ilgtspējīga nodokļu sistēma digitālajā laikmetā: visaptverošs risinājums uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas ietvaros

ES digitālajam vienotajam tirgum ir vajadzīgs stabils nodokļu regulējums, kas ir atbilstošs digitālās darījumdarbības modeļiem. Tam ir jāveicina inovācija, nodrošinot stabilu vidi, kurā uzņēmumiem ieguldīt. Tam ir arī jānodrošina, ka visi dalībnieki izmanto jaunās tirgus dinamikas sniegtās iespējas saskaņā ar taisnīgiem un līdzsvarotiem nosacījumiem. Nodokļu regulējumam ir jānodrošina nodokļu jautājumu noteiktība attiecībā uz uzņēmumu ieguldījumiem un jānovērš konkurences izkropļojumi un jaunas nodokļu nepilnības, kas rodas vienotajā tirgū. Turklāt tam ir jānodrošina dalībvalstīm ilgtspējīgi nodokļu ieņēmumi.

Tādēļ Komisija ierosina visaptverošu risinājumu, lai novērstu problēmu attiecībā uz nodokļu piemērošanu digitālajai ekonomikai. Tas ietver trīs galvenos elementus.

3.1. Jauna direktīva par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu nozīmīgai digitālai klātbūtnei

Pirmais visaptverošā risinājuma elements ir direktīva, kas paredz noteikumus par uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem saistībā ar nozīmīgu digitālo klātbūtni. Šī direktīva nodrošina risinājumu pašreizējās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas ietvaros, risinot problēmas “kur piemērot nodokļus” un “kam piemērot nodokļus” digitālajā ekonomikā.

Direktīvā ierosināts, ka uzņēmumiem būtu jāmaksā nodokļi tajās dalībvalstīs, kurās tiem ir nozīmīga digitālā klātbūtne, pat tad, ja tie fiziski tur neatrodas. Tas tiktu noteikts atbilstīgi ieņēmumiem, kas gūti, sniedzot digitālos pakalpojumus, tiešsaistes lietotāju skaitam vai uzņēmumu līgumu par digitāliem pakalpojumiem skaitam. Šīs robežvērtības nodrošinātu, ka, izvērtējot, kurā valstī uzņēmumam piemērot nodokli, tiek ņemts vērā digitālās darbības nozīmīgais apmērs, vienlaikus izvairoties no nesamērīga sloga MVU.

Direktīvā paredzēti arī jauni noteikumi peļņas attiecināšanai uz digitāliem uzņēmumiem. Direktīvā ir ierosināts izmantot pašreizējos transfertcenu noteikšanas principus un noteikts, ka peļņas attiecināšanai uz digitālu uzņēmumu, izmantojot noteiktus kritērijus, piemēram, datus un lietotājus, būtu jāatspoguļo konkrēti veidi, kā digitālās darbības rada vērtību.

3.2. Principu integrēšana KKUINB priekšlikumā

Otrs nozīmīgs elements Komisijas piedāvātajā visaptverošajā risinājumā ir ierosinātās direktīvas noteikumu integrēšana priekšlikumos kopējai konsolidētai uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzei (KKUINB). Komisija ir gatava sadarboties ar dalībvalstīm, lai izpētītu, kā to īstenot. Eiropas Parlamenta ierosinātie grozījumi, kas iekļauti ziņojumos par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un KKUINB, ir labs pamats turpmākajam darbam 18 .

Jaunā direktīva par digitālo klātbūtni kopā ar KKUINB grozījumiem nodrošinās, ka gan attiecībā uz dalībvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmām, gan ierosināto ES kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi ir noteikumi, ar kuriem tiek novērsta problēma attiecībā uz nodokļu piemērošanu digitālajai ekonomikai.

3.3. Risinājuma paplašināšana globālā līmenī

Katrā risinājumā, kas ierosināts ES līmenī, ir jāņem vērā arī globālā dimensija. Šie priekšlikumi ir Komisijas ieguldījums uz vienprātību balstīta risinājuma veidošanā, kuru ESAO plāno panākt līdz 2020. gadam. Tajos ir sniegts piemērs, kā praksē īstenot starptautiskā līmenī apspriestos principus.

Kad vien iespējams, ES risinājums ir jāpaplašina un jāattiecina uz attiecībām ar trešām valstīm, lai ES un ārpussavienības uzņēmumiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. To vajadzētu īstenot ar dalībvalstu dubultās nodokļu aplikšanas līgumiem. Tāpēc līdztekus ierosinātajai direktīvai Komisija arī izvirza ieteikumu dalībvalstīm pielāgot to dubultās nodokļu aplikšanas līgumus, kas noslēgti ar ārpussavienības jurisdikcijām, atbilstīgi ierosinātajai direktīvai.

Komisija ir gatava sniegt palīdzību dalībvalstīm, lai tās pieņemtu vienotu pieeju, apspriežot izmaiņas to dubultās nodokļu aplikšanas līgumos ar ārpussavienības jurisdikcijām. Komisija ir gatava palīdzēt Padomei noteikt prioritārās jurisdikcijas, kas jāapspriež, un, ja Padome nolemj, īstenot izpētes sarunas ar ārpussavienības jurisdikcijām par procesu, kura nolūks ir panākt vienošanos par izmaiņām to dubultās nodokļu aplikšanas līgumos ar dalībvalstīm. Tas ļautu izvairīties no situācijas, kad tiek īstenotas daudzas dažādas pieejas, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un radīt jaunas nepilnības nodokļu sistēmā.

Taisnīgu nodokļu pamatelementi digitālajā ekonomikā

4. Sadrumstalotības tūlītējā riska pārvaldība: pagaidu pasākums, ar ko tiek piemēroti nodokļi noteiktiem digitālo pakalpojumu ieņēmumiem

Lai vienotos par strukturālu risinājumu un to īstenotu, jo īpaši, lai attiecīgos principus ieviestu arī dubultās nodokļu aplikšanas līgumos ar ārpussavienības jurisdikcijām, ir nepieciešams laiks. Tomēr, lai aizsargātu ieņēmumus un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, uz dalībvalstīm tiek izdarīts arvien lielāks politiskais spiediens nekavējoties veikt pasākumus attiecībā uz nodokļu piemērošanu digitālajai ekonomikai. Arvien vairāk dalībvalstu jau īsteno vienpusējus pasākumus. Vienpusēji netiešo nodokļu pasākumi ir plānoti vai jau ir īstenoti 10 dalībvalstīs. Citas valstu nodokļu iestādes saskata risku, ka pašreizējā situācija varētu izraisīt vēl citus nekoordinētus pasākumus 19 .

Daudzu dažādu pieeju īstenošana attiecībā uz nodokļu piemērošanu digitālajai ekonomikai draud vēl vairāk sadrumstalot ES vienoto tirgu, radot uzņēmumiem papildu šķēršļus un tiesisko nenoteiktību un izkropļojot konkurenci vienotajā tirgū. Tā rezultātā varētu rasties arī jaunas nepilnības, kas ļauj izvairīties no nodokļu maksāšanas. Visu šo faktoru ietekmē tiktu nodarīts kaitējums ES konkurētspējai un taisnīgumam attiecībā uz nodokļiem. Turklāt nekoordinēti valstu pasākumi samazina iespējas panākt vienotu visaptverošu ES pieeju.

Tāpēc ir nepieciešams rast arī pagaidu ES līmeņa risinājumu. Tam būtu jānovērš vienotā tirgus sadrumstalotība un jāuzlabo taisnīgums, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm aizsargāt savus ieņēmumus un nodrošinot stimulu virzībai uz visaptverošāku risinājumu. Pagaidu pasākums būtu jāpiemēro tikai, līdz starptautiskā līmenī ir panākta vienošanās par visaptverošu risinājumu.

Tāpēc Komisija ierosina ES līmenī ieviest pagaidu digitālo pakalpojumu nodokli. Ierosinātajam pasākumam ir ļoti konkrēts tvērums. Tas pievēršas darbībām, kurās pastāv liela plaisa starp radīto vērību un dalībvalstu spēju piemērot tai nodokļus un kurās lietotāju līdzdalībai un lietotāju ieguldījumam ir galvenā nozīme vērtības radīšanā. Ierosinātais digitālo pakalpojumu nodoklis tiktu piemērots 3 % apmērā bruto gada ieņēmumiem, kas gūti ES, nodrošinot konkrētus digitālos pakalpojumus. Tas tiktu piemērots dalībvalstī(-īs), kur atrodas iesaistītie lietotāji. Ir aplēsts, ka digitālo pakalpojumu nodoklis radītu ES gada ieņēmumus aptuveni EUR 5 miljardu apmērā, uzlabojot ES un valstu publisko finanšu stabilitāti 20 .

Digitālo pakalpojumu nodoklis tiktu piemērots ieņēmumiem, kas gūti, nodrošinot divus galvenos digitālo pakalpojumu veidus. Šādu pakalpojumu kopīga iezīme ir tā, ka tie lielā mērā paļaujas uz lietotāju dalības izmantošanu vai par lietotājiem iegūtajiem datiem kā veidu, lai gūtu ieņēmumus. Tā kā šādi pakalpojumi parasti tiek sniegti attālināti, pakalpojumu sniedzējam nav jābūt fiziski izveidotam jurisdikcijā, kurā atrodas lietotāji un tāpēc tiek radīta vērtība. Tādējādi šā jaunā nodokļa mērķis ir šīm jurisdikcijām piešķirt nodokļu piemērošanas tiesības. Tas attiektos uz pakalpojumiem, kas ietver reklāmas izvietošanu digitālās saskarnēs. Tas attiektos arī uz starpniecības digitālajām saskarnēm vai tirdzniecības vietām, kuru galvenais mērķis ir atvieglot lietotāju tiešo saziņu (piemēram, profesionālās pārdošanas lietojumprogrammas vai vietnes). Tiktu piemērotas robežvērtības, lai nodrošinātu, ka tas neatstāj negatīvu ietekmi uz mazajiem vai jaunajiem uzņēmumiem. Direktīvā ir arī ierosināts izveidot vienas pieturas aģentūru uzņēmumiem, lai vienkāršotu procesu uzņēmumiem.

Izstrādājot pagaidu pasākumu, Komisija ir ņēmusi vērā elementus, kas apzināti G20 finanšu ministriem iesniegtajā ESAO starpposma ziņojumā 21 , kā arī dalībvalstu pašreizējo praksi.

5. Secinājumi

Digitalizācija rada straujas un radikālas pārmaiņas globālajā ekonomikā. Lai pilnīgi izmantotu digitalizācijas radītās iespējas un pārvarētu problēmas, ko tā rada dalībvalstu nodokļu sistēmām, ir būtiski rīkoties, lai nodrošinātu, ka mūsu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma ir digitālajam laikmetam atbilstoša.

Priekšlikumi, kurus Komisija šodien izvirzījusi, nodrošina visaptverošu strukturālu risinājumu attiecībā uz nodokļu piemērošanu ES digitālajai ekonomikai un atbalstītu dalībvalstis tā paplašināšanā, lai ietvertu ārpussavienības jurisdikcijas. Tie nodrošina arī vienkāršu pagaidu risinājumu, lai novērstu pastāvošos riskus saistībā ar vienotā tirgus sadrumstalotību, un novērš turpmāku novirzi, kamēr tiek saskaņots un īstenots visaptverošs risinājums.

Tāpēc Komisija aicina dalībvalstis drīzumā vienoties par priekšlikumiem, kas šodien izvirzīti, lai uzņēmumiem, pārvaldes iestādēm, iedzīvotājiem un Eiropas ekonomikai tiktu nodrošināts vienots un mūsdienīgs digitālās ekonomikas nodokļu regulējums. Šie priekšlikumi ir uzskatāmi par vienotu pamatu, ko ES un tās dalībvalstis izmantotu, lai sekmētu starptautiskā mērogā notiekošo darbu attiecībā uz nodokļu piemērošanu digitālajai ekonomikai un lai veicinātu šā darba veiksmīgu pabeigšanu.

(1)

COM(2017) 547 final.

(2)

Eiropadomes 2017. gada 19. oktobra sanāksme — secinājumi (EUCO 14/17).

(3)

  https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/policies/shaping-digital-single-market

(4)

  https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/policies/building-european-data-economy  

(5)

SWD(2018) 81 final.

(6)

Nodokļu iniciatīvu kopsavilkumu skatīt pielikumā.

(7)

Padomes Direktīva (ES) 2015/2376; Padomes Direktīva (ES) 2016/881; Padomes Direktīva (ES) 2016/2258; COM(2016) 198 final un COM(2017) 335 final.

(8)

Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 un Padomes Direktīva (ES) 2017/952.

(9)

  http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2017/12/05/taxation-council-publishes-an-eu-list-of-non-cooperative-jurisdictions/

http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2018/01/23/taxation-eight-jurisdictions-removed-from-eu-list/

(10)

Direktīva par PVN e-komercijas darījumiem, priekšlikums, ko 2016. gada 1. decembrī pieņēma Komisija (COM(2016) 757 final) un 2017. gada 5. decembrī pieņēma Padome (PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2017/2455).

(11)

COM(2016) 685 final un COM(2016) 683 final.

(12)

 COM/2016/0198 final.

(13)

  https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/reflection-paper-globalisation_lv.pdf  

(14)

Saskaņā ar metodiku ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) 2017. gada ziņojuma par ieguldījumiem pasaulē IV nodaļā  (174., 175. lpp.).

(15)

ESAO/G20 Projekts par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (2013).

(16)

 Digital Tax Index [Digitālā nodokļa indekss], 2017. gads, PwC un ZEW.

(17)

Priekšlikumiem pievienotā ietekmes novērtējuma 2. pielikumā (SWD(2018) 81 final) ir sniegts sīks rezultātu kopsavilkums.

(18)

Eiropas Parlamenta normatīvās rezolūcijas projekts par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (COM(2016)0685 – C8-0472/2016 – 2016/0337(CNS)).

(19)

15 dalībvalstis no 21 dalībvalsts, kas sniedza atbildes Komisijas organizētajā apspriešanā, uzskatīja, ka pastāvošās situācijas rezultātā dažas dalībvalstis varētu pieņemt vienpusējus pasākumus.

(20)

Daļu no ieņēmumiem varētu novirzīt ES budžeta ieņēmumiem, piemēram, saistībā ar lēmumu par pašu resursiem nākamās daudzgadu finanšu shēmas periodam.

(21)

 OECD (2018), Tax Challenges Arising from Digitalisation – Interim Report 2018: Inclusive Framework on BEPS, OECD Publishing, Paris.  http://dx.doi.org/10.1787/9789264293083-en  

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 21.3.2018

COM(2018) 146 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Laiks izveidot modernu, taisnīgu un efektīvu nodokļu standartu digitālajai ekonomikai

Pielikums — Nodokļu politikas iniciatīvas. Pašreizējā situācija