Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52018DC0057

    KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā

    COM/2018/057 final

    Briselē, 7.2.2018

    COM(2018) 57 final

    KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

    par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā


    1.    IEVADS

    Padomes Regulā (EK) Nr. 1217/2009 1 ir paredzēti noteikumi, ar kādiem izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā.

    Regulas 19.a pants pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus, lai precizētu, kādiem jābūt papildu ziņojumiem, kas dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai par konkrētiem aspektiem saistībā ar grāmatvedības datu savākšanu par Eiropas Savienības lauku saimniecību ienākumiem un saimniecisko darbību, tādiem kā FADN apgabalu saraksts, noteikumi par sliekšņiem un plāniem, pārskata periods standarta produkcijai, lauksaimniecības veids un datu vākšana.

    2.    JURIDISKAIS PAMATS

    Prasība pēc šāda ziņojuma izriet no Padomes Regulas (EK) Nr. 1217/2009 19.a panta. Saskaņā ar minēto noteikumu pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no 2013. gada 20. decembra un Komisijai ir jāsagatavo ziņojums par pilnvaru deleģējumu.

    3.    DELEĢĒJUMA ĪSTENOŠANA

    Kopš Padomes Regulas (EK) Nr. 1217/2009 spēkā stāšanās Komisija pieņēmusi divus deleģētos aktus: Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1198/2014 2 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/2278 3 .

    Padomes Regula (EK) Nr. 1217/2009 pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētās regulas, ar kurām paredz noteikumus attiecībā uz datiem lauku saimniecību ieņēmumu noteikšanai un saimnieciskās darbības analīzei, lai nodrošinātu saskaņotu sistēmu attiecībā uz dalībvalstu ziņojamo informāciju.

    Kā paredzēts regulas 3. pantā, 5. panta 1. punktā un 5.a panta 1. punktā, 5.b panta 2. un 3. punktā un 8. panta 3. punktā, deleģētajā aktā būtu jānosaka šādi noteikumi:

    a) par FADN apgabalu saraksta atjaunināšanu;

    b) par tādu sliekšņu noteikšanu, ar kuriem nosaka apsekojamo jomu;

    c) par pārskatus iesniedzošo saimniecību atlases plāniem;

    d) par pārskata perioda noteikšanu standarta produkcijai un par lauksaimniecības vispārējo un pamata veidu noteikšanu un

    e) par to, kādas ir galvenās apkopojamo lauku saimniecības pārskatu grāmatvedības datu grupas un kādi vispārīgie noteikumi šajā ziņā jāievēro.



    3.a    Pilnvaru deleģējums attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1217/2009 3. pantu par FADN apgabalu sarakstu katrā dalībvalstī

    FADN ir lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla apgabali, kā definēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1217/2009 2. pantā, un ir dalībvalstu teritorijas vai to daļas, kas noteiktas ar nolūku atlasīt pārskatus iesniedzošās lauku saimniecības. Šādu apgabalu saraksts atrodas regulas I pielikumā.

    3. pants nodrošina, ka pēc dalībvalsts lūguma FADN apgabalu saraksts var tikt atjaunināts, un dod Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 19.a pantu, lai grozītu I pielikuma sarakstu.

    Vācija 2017. gada 31. maijā lūdza apvienot apgabalus Schleswig-Holstein un Hamburg vienā FADN apgabalā, proti, Schleswig-Holstein / Hamburg.

    Komisija izmantoja minētās pilnvaras, pieņemot Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/2278 4 , ar ko I pielikumu groza attiecībā uz FADN apgabalu sarakstu katrā dalībvalstī, un apvienoja Vācijas apgabalus Schleswig-Holstein un Hamburg vienotā FADN apgabalā: Schleswig-Holstein / Hamburg

    I pielikumā FADN apgabalu sarakstu attiecībā uz Vāciju aizstāja ar šādu:

    Vācija

    1. Schleswig-Holstein/Hamburg

    2. Niedersachsen

    3. Bremen

    4. Nordrhein-Westfalen

    5. Hessen

    6. Rheinland-Pfalz

    7. Baden-Württemberg

    8. Bayern

    9. Saarland

    10. Berlin

    11. Brandenburg

    12. Mecklenburg-Vorpommern

    13. Sachsen

    14. Sachsen-Anhalt

    15. Thüringen”.

    Komisija deleģēto regulu pieņēma 2017. gada 4. septembrī, un tā stājās spēkā septītajā dienā pēc tam, kad to 2017. gada 12. decembrī publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklam regula būs piemērojama no 2018. grāmatvedības gada.



    3.b    Pilnvaru deleģējums attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5. pantu par noteikumiem ekonomiskā lieluma sliekšņa noteikšanai

    Apsekojamās jomas sliekšņu vērtībām vajadzētu būt tādām, lai varētu iegūt reprezentatīvus rezultātus par apsekojamo jomu. Sliekšņu vērtībām būtu maksimāli jāuzlabo izmaksu un ieguvumu attiecība, un tās būtu jānosaka ar mērķi apsekojamajā jomā no saimniecībām, kas darbojas ar orientāciju uz tirgu, iekļaut tās, kuras veido lielāko iespējamo lauksaimniecības produkcijas, lauksaimniecības platību un saimniecību darbaspēka daļu.

    Padomes Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5. pants dod Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 19.a pantu, lai paredzētu noteikumus par to, kā nosakāms slieksnis, kas izteikts euro un atbilst tās pašas regulas 5.b pantā noteiktās Savienības lauku saimniecību klasifikācijas vienai no zemākajām ekonomiskā lieluma grupas robežvērtībām, jo 1. panta 2. punktā minētā apsekojamā joma aptver lauku saimniecības, kuru ekonomiskais lielums ir vienāds ar iepriekšminēto slieksni vai ir lielāks par to.

    Komisija ir izmantojusi šīs pilnvaras, pieņemot Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1198/2014 5 , lai norādītu, ka:

    Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5. panta 1. punktā minētajam slieksnim jānodrošina, ka apsekojamā joma no saimniecībām, kas darbojas ar orientāciju uz tirgu, aptver lielāko iespējamo lauksaimniecības produkcijas, lauksaimniecības platību un saimniecību darbaspēka daļu.

    Komisija deleģēto regulu pieņēma 2014. gada 1. augustā, un tā stājās spēkā septītajā dienā pēc tam, kad to 2014. gada 7. novembrī publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklam tā kļuva piemērojama no 2015. grāmatvedības gada.

    3.c    Pilnvaru deleģējums attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.a pantu par noteikumiem katras dalībvalsts pārskatus iesniedzošo saimniecību atlases plāna izveidei

    Atlases plānā būtu jāiekļauj elementu minimums, kas parāda reprezentatīvā parauga izvēles veidu, tādējādi apsekojumam īstenojot lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla mērķus.

    Padomes Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.a pants pilnvaro Komisiju pieņemt tādus deleģētos aktus saskaņā ar 19.a pantu, ar kuriem paredz noteikumus, ar kādiem katra dalībvalsts izveido pārskatus iesniedzošo saimniecību atlases plānu, kas nodrošina, ka apsekojamajā jomā tiek iegūts reprezentatīvs grāmatvedības datu paraugs. Ar šādiem noteikumiem nodrošina, ka pārskatus iesniedzošo saimniecību atlases plāni:

    – tiek izstrādāti, pamatojoties uz jaunākajiem statistikas datiem,

    – tiek sagatavoti atbilstoši Savienības lauku saimniecību klasifikācijai un

    – jo īpaši precizē pārskatus iesniedzošo saimniecību sadalījumu pa saimniecību kategorijām un sīki izstrādātus noteikumus to atlasei.

    Komisija minētās pilnvaras izmantojusi, pieņemot Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1198/2014, lai norādītu, ka katras dalībvalsts izstrādātajam pārskatus iesniedzošo saimniecību atlases plānam jāietver elementi, kuri nodrošina, ka apsekojamajā jomā tiek iegūts reprezentatīvs grāmatvedības datu paraugs. Plāns:

    a) ir balstīts uz jaunākajiem statistikas izziņas avotiem;

    b) izskaidro kārtību, kādā apsekojamo jomu stratificē pa apgabaliem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1217/2009 I pielikumā esošo uzskaitījumu, kā arī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.b panta 1. punktā minētajiem lauksaimniecības veidiem un ekonomiskā lieluma grupām;

    c) norāda saimniecību iedalījumu apsekojamajās jomās pēc lauksaimniecības veida un ekonomiskā lieluma grupas, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.b panta 1. punktā, ievērojot atbilstību vismaz pamatkategorijām;

    d) norāda statistikas metodes, ar kurām nosaka atlases procentu katrā stratā, kārtību, kādā atlasa saimniecības, kas iesniedz pārskatus un to saimniecību skaitu, kas jāatlasa katrā pieņemtajā stratā.

    Komisija deleģēto regulu pieņēma 2014. gada 1. augustā, un tā stājās spēkā septītajā dienā pēc tam, kad to 2014. gada 7. novembrī publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklam tā kļuva piemērojama no 2015. grāmatvedības gada.

    3.d    Pilnvaru deleģējums attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.b pantu, ar kuru nosaka pārskata periodu standarta produkcijai un lauksaimniecības vispārīgos un pamata veidus

    Standarta produkcijas pamatā ir vidējie rādītāji noteiktā pārskata periodā. Ievērojot ekonomiskās tendences, to vērtības būtu regulāri jāatjaunina, lai klasifikāciju varētu turpināt piemērot pilnvērtīgi. Atjaunināšanas biežums būtu jāsaista ar gadiem, kuros veic Savienības lauku saimniecību struktūras apsekojumu.

    Lauksaimniecības vispārējie veidi un pamatveidi jāklasificē tā, lai viendabīgas saimniecību grupas varētu apvienot lielākos vai mazākos vienotos kopumos un varētu salīdzināt saimniecību grupu stāvokli.

    Padomes Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.b pants dod Komisijai pilnvaras pieņemt tādus deleģētos aktus saskaņā ar 19.a pantu, ar kuriem tiktu noteikts pārskata periods standarta produkcijai un lauksaimniecības vispārīgie un pamata veidi.

    Saimniecības “lauksaimniecības veidu” nosaka pēc dažādu minētās saimniecības raksturlielumu standarta produkcijas relatīvā ieguldījuma saimniecības kopējā standarta produkcijā. Lauku saimniecības klasificē vienotā veidā saskaņā ar Savienības lauku saimniecību klasifikāciju atkarībā no to lauksaimniecības veida, to ekonomiskā lieluma un citu tieši ar lauku saimniecību saistītu ienākumus nesošu darbību nozīmes. Klasifikāciju jo īpaši izmanto, lai parādītu datus – pa lauksaimniecības veidiem un ekonomiskā lieluma grupām –, kas savākti, izmantojot Savienības lauku saimniecību struktūras apsekojumus un FADN.

    Precizē atbilstību starp lauksaimniecības vispārējiem un pamata veidiem un īpašiem specializētas lauksaimniecības veidiem, kuri atbilst pamata lauksaimniecības veidiem. Saimniecības ekonomisko lielumu nosaka, pamatojoties uz attiecīgās saimniecības kopējo standarta produkciju. Sakaru [sadarbības] aģentūra, ko katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar tās pašas regulas 7. pantu, vai struktūra, kurai šāda funkcija ir deleģēta, nosūta Komisijai informāciju par standarta produkciju un datus tās noteikšanai.

    Komisija ir izmantojusi minētās pilnvaras, pieņemot Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1198/2014, lai norādītu pārskata periodu standarta produkcijai atbilstoši turpmāk izklāstītajam.

    Standarta produkciju N gada Savienības lauku saimniecību struktūras apsekojumam aprēķina, izmantojot pārskata periodu, kas sastāv no pieciem gadiem pēc kārtas no N-5 gada līdz N-1 gadam. Standarta produkciju, ko parasti dēvē par “N-3 standarta produkciju”, nosaka, izmantojot vidējos pamatdatus, kas aprēķināti pirmajā daļā noteiktajā pārskata periodā. Šo N-3 standarta produkciju atjaunina, lai ņemtu vērā ekonomikas tendences vismaz ikreiz, kad veic Savienības lauku saimniecību struktūras apsekojumu.

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1198/2014 I pielikumā ir sniegts pārskats par lauksaimniecības vispārējiem un pamata veidiem un ir norādīta atbilstība starp tiem, kā izklāstīts turpmāk.

    Vispārējie lauksaimniecības veidi

    Apraksts

    Pamata lauksaimniecības veidi

    Apraksts

    1.

    Specializētās laukaugu audzēšanas saimniecības

    15.

    Specializētās labības, eļļas augu sēklu un proteīnaugu saimniecības

    16.

    Vispārējās laukkopības saimniecības

    2.

    Specializētās dārzkopības saimniecības

    21.

    Specializētās segtās audzēšanas dārzkopības saimniecības

    22.

    Specializētās lauka dārzkopības saimniecības

    23.

    Citas dārzkopības saimniecības

    3.

    Specializētās ilggadīgo kultūru audzēšanas saimniecības

    35.

    Specializētās vīnkopības saimniecības

    36.

    Specializētās augļu un citrusaugļu audzēšanas saimniecības

    37.

    Specializētās olīvkoku audzēšanas saimniecības

    38.

    Vairāku ilggadīgo kultūru audzēšanas saimniecības

    4.

    Specializētās ganību dzīvnieku saimniecības

    45.

    Specializētās piena lopkopības saimniecības

    46.

    Specializētās liellopu audzēšanas un nobarošanas saimniecības

    47.

    Piena lopkopības, liellopu audzēšanas un nobarošanas saimniecības

    48.

    Lopkopības saimniecības: aitas, kazas un citi ganību lopi

    5.

    Specializētās graudēdāju audzēšanas saimniecības

    51.

    Specializētās cūkkopības saimniecības

    52.

    Specializētās mājputnu audzēšanas saimniecības

    53.

    Dažādu graudēdāju audzēšanas saimniecības

    6.

    Jauktas augkopības saimniecības

    61.

    Jauktas augkopības saimniecības

    7.

    Jauktas lopkopības saimniecības

    73.

    Jaukta ganāmpulka, galvenokārt ganību lopu, saimniecības

    74.

    Jauktas lopkopības, galvenokārt graudēdāju saimniecības

    8.

    Jaukta augkopība un lopkopība

    83.

    Laukaugu un ganību lopu saimniecības

    84.

    Dažādu kultūraugu un mājlopu audzēšanas saimniecības

    9.

    Iedalījumā neiekļautas lauku saimniecības

    90.

    Iedalījumā neiekļautas lauku saimniecības

    Komisija deleģēto regulu pieņēma 2014. gada 1. augustā, un tā stājās spēkā septītajā dienā pēc tam, kad to 2014. gada 7. novembrī publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklam tā kļuva piemērojama no 2015. grāmatvedības gada.

    3.e    Pilnvaru deleģējums attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1217/2009 8. pantu par apkopojamo grāmatvedības datu galveno grupu noteikšanu un vispārīgajiem datu vākšanas noteikumiem

    No datiem, kas iesniegti ar lauku saimniecību apgrozījuma pārskatiem, būtu jāspēj gūt ieskatu par grāmatvedības pārskatus iesniedzošo saimniecību ražošanas faktoriem, novērtēt attiecīgo saimniecību ienākumu līmeni un atspoguļot to tehniskos, ekonomiskos un sociālos apstākļus. Šim nolūkam būtu jānosaka vācamo grāmatvedības datu galvenās grupas un vispārīgie datu vākšanas noteikumi.

    Padomes Regulas (EK) Nr. 1217/2009 8. pants pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 19.a pantu attiecībā uz apkopojamo grāmatvedības datu galveno grupu noteikšanu un vispārīgajiem datu vākšanas noteikumiem.

    Saimniecības pārskatā sniegtie dati attiecas uz vienu lauku saimniecību un uz vienu pārskata gadu, kas ilgst 12 mēnešus pēc kārtas, un tie attiecas tikai uz konkrēto lauku saimniecību. Minētie dati attiecas uz pašas saimniecības lauksaimniecības darbībām un citām ienākumus nesošām darbībām, kuras ir tieši saistītas ar attiecīgo saimniecību.

    Komisija ir izmantojusi minētās pilnvaras, pieņemot Komisijas Deleģēto regulu (ES) 1198/2014, lai norādītu, ka lauksaimniecības vispārējie un pamata veidi un atbilstība starp tiem ir izklāstīta I pielikumā. Turklāt – attiecībā uz lauku saimniecības pārskatu – galvenās apkopojamo grāmatvedības datu grupas un vispārīgie datu vākšanas noteikumi ir izklāstīti regulas II pielikumā.

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 1198/2014 II pielikumā ir sniegts turpmāk norādītais pārskats par galvenajām no lauku saimniecību pārskatiem apkopojamo grāmatvedības datu grupām un turpmāk norādītie vispārīgie datu vākšanas noteikumi.

    Lauku saimniecības apgrozījuma pārskats – apkopojamo grāmatvedības datu galvenās grupas

    Vispārīga informācija par saimniecību, piemēram, dati, kas saistīti ar tās atrašanās vietu, statusu, veidu un klasifikāciju.

    Apsaimniekošanas veids: kopsavilkuma dati, kas saistīti ar saimniecības izmantotajiem lauksaimniecības zemes platību lietojuma veidiem.

    Darbaspēks: dati, kas raksturo saimniecības darbaspēku, piemēram, lauku saimniecībā strādājošo personu skaitu, nostrādāto laiku un darba attiecību veidu.

    Aktīvi: dati, kas apraksta kategorijās iedalītos saimniecības aktīvus, kurus pārskata gadā izmanto tās darbībai.

    Kvotas un citas tiesības: dati, kas saistīti ar kvotām un citām tiesībām saistībā ar saimniecības darbību pārskata gadā.

    Parādi: dati, kas saistīti ar saimniecības parādsaistībām pārskata gadā.

    Pievienotās vērtības nodoklis: dati, kas saistīti ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas piemērošanu saimniecībai.

    Ieguldījumi: dati, kas saistīti ar ieguldījumiem saimniecības darbībā, piemēram, konkrētas specifiskas izmaksas un pieskaitāmās izmaksas, lai pārskata gadā ražotu tās produkciju.

    Kultūraugi: dati, kas sīki atspoguļo kultūraugu audzēšanu un to izmantošanu saimniecībā.

    Lopkopība: dati, kas sīki atspoguļo lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu un to izmantošanu saimniecībā.

    Dzīvnieku izcelsmes produkti un ar dzīvniekiem saistīti pakalpojumi: dati, kas sīki atspoguļo dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un izmantošanu un ar dzīvniekiem saistītu pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu saimniecībā.

    Citas tieši ar lauku saimniecību saistītas ienākumus nesošas darbības: dati, kas saistīti ar visām darbībām (izņemot lauka darbu), kuras ir tieši saistītas ar saimniecību un kuras uz to atstāj ekonomisku ietekmi, un ir darbības, kurās izmanto vai nu saimniecības resursus (platību, ēkas, mehānismus, lauksaimniecības produktus u. c.), vai saimniecības produktus.

    Subsīdijas: dati, kas sīki atspoguļo saimniecības pārskata gadā saņemtās subsīdijas.

    Lauku saimniecības apgrozījuma pārskats – vispārīgie datu vākšanas noteikumi

    12 secīgu mēnešu pārskata gads, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1217/2009 8. panta 3. punktā, beidzas laikā no 31. decembra līdz 30. jūnijam (ieskaitot).

    Saimniecības apgrozījuma pārskatā norādītie dati ir jāņem no pārskatiem, ko veido visa pārskata gada laikā sistemātiski un regulāri veikti ieraksti.

    Dati saimniecības apgrozījuma pārskatā jāizsaka finansiālās vērtībās – euro vai valsts valūtas vienībās –, svarā, apjomā, platībā, skaitā, kā arī citās atbilstošās vienībās vai rādītājos.

    Grāmatvedības datus izsaka naudas izteiksmē bez PVN.

    Grāmatvedības datus naudas izteiksmē izsaka, neņemot vērā dotācijas un subsīdijas, ko uzskaita atsevišķi. Ar dotācijām un subsīdijām saprot jebkādu tiešu atbalstu no valsts līdzekļiem, kas rada īpašus ieņēmumus.

    Komisija deleģēto regulu pieņēma 2014. gada 1. augustā, un tā stājās spēkā septītajā dienā pēc tam, kad to 2014. gada 7. novembrī publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklam tā kļuva piemērojama no 2015. grāmatvedības gada.

    4.    NOBEIGUMS

    Komisija ir pareizi īstenojusi sev deleģētās pilnvaras un aicina Eiropas Parlamentu un Padomi šo ziņojumu pieņemt zināšanai.

    (1)

    Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Kopienā (OV L 328, 15.12.2009., 27. lpp.).

    (2)

    Komisijas 2014. gada 1. augusta Deleģētā regula (ES) Nr. 1198/2014, ar kuru papildina Padomes Regulu (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā (OV L 321, 7.11.2014., 2. lpp.).

    (3)

    Komisijas 2017. gada 4. septembra Deleģētā regula (ES) 2017/2278, ar kuru groza I pielikumu Padomes Regulai (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā (OV L 328, 12.12.2017., 1. lpp.).

    (4)

     Sk. 3. zemsvītras piezīmi.

    (5)

    Sk. 2. zemsvītras piezīmi.

    Top