8.2.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 41/18

---

Maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 53. panta 2. punkta otro daļu

(2017/C 41/09)

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šo maznozīmīgo grozījumu Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6. panta 2. punkta trešās daļas nozīmē.

MAZNOZĪMĪGA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS

Maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012  (2) 53. panta 2. punkta otro daļu

KRANJSKA KLOBASA

ES Nr.: PGI-SI-0764-AM01 – 6.7.2016.

ACVN ( ) AĢIN ( X ) GTĪ ( )

1.   Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

GIZ Kranjska klobasa – Kranjska klobasa ražotāju komercapvienība

Adrese:	Dimičeva ulica 9 1000 Ljubljana SLOVENIA
Tālr.	+386 15659240
E-pasts:	giz.mi@siol.net

Grozījuma pieteikumu ir iesniegusi GIZ Kranjska klobasa (Kranjska klobasa ražotāju komercapvienība) – ražotāju organizācija, kas jau ir iesniegusi Kranjska klobasa reģistrācijas pieteikumu, tātad tai ir likumīgas intereses iesniegt grozījumu pieteikumu.

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Slovēnija

3.   Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

—	☐	Produkta apraksts
—	☐	Izcelsmes apliecinājums
—	☐	Ražošanas metode
—	☐	Saikne
—	☒	Marķējums
—	☐	Cits [norādīt]

4.   Grozījuma vai grozījumu veids

—	☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru var uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, neveicot grozījumus publicētajā vienotajā dokumentā.
—	☒	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru var uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, veicot grozījumus publicētajā vienotajā dokumentā.
—	☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kurš uzskatāms par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienots dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts.
—	☐	Ar reģistrētu GTĪ apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru var uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta ceturto daļu.

5.   Grozījums vai grozījumi

Specifikācijas 3.6. punkta – Marķēšanas īpašie noteikumi – otrajā daļā norādīts, ka Kranjska klobasa apzīmējama ar logotipu Kranjska klobasa, ražotāja logotipu un atbilstīgo ES un valsts kvalitātes simbolu. Turklāt šajā daļā precizēts, ka izstrādājuma apzīmēšana ar Kranjska klobasa logotipu ir obligāta visiem ražotājiem, kas ieguvuši sertifikātu Kranjska klobasa ražošanai, neatkarīgi no dalības statusa Kranjska klobasa ražotāju komercapvienībā (GIZ).

Ierosināts svītrot atsauci saistībā ar produkta apzīmēšanu ar valsts kvalitātes simbolu un atsauci uz logotipu Kranjska klobasa, kas marķējumā jānorāda visiem Kraņskas desas ražotājiem, neatkarīgi no dalības statusa Kranjska klobasa ražotāju komercapvienībā (GIZ).

Svītrot obligāto prasību par valsts simbola atveidošanu ierosināts tāpēc, ka šis pienākums nav paredzēts valsts tiesību aktos. No ražotājiem tiek prasīts marķējumā norādīt vienīgi attiecīgo Savienības simbolu, turpretī valsts kvalitātes simbola izmantošana ir brīvprātīga.

Logotips Kranjska klobasa nozīmē logotipu “Kranjska klobasa – zašpiljeno dobra od 1896” (“Kranjska klobasa – vislabākā kopš 1896. gada”), kas pieder Kranjska klobasa ražotāju komercapvienībai (GIZ). Tā kā dalība Kranjska klobasa ražotāju komercapvienībā nav obligāta, prasīt obligāti norādīt Kranjska klobasa logotipu no personām, kas pie tās nepieder, būtu nevietā. No personām, kas nav minētās apvienības biedri, tiek prasīts, lai ar šo aizsargāto nosaukumu apzīmētā produkta marķējumā būtu norādīts ražotāja logotips un Savienības simbols, bet, ja viņi vēlas izmantot logotipu “Kranjska klobasa – vislabākā kopš 1896. gada”, viņi var to saņemt no ražotāju komercapvienības (GIZ).

6.   Atjauninātā specifikācija (tikai ACVN un AĢIN)

—

VIENOTS DOKUMENTS

KRANJSKA KLOBASA

ES Nr.: PGI-SI-0764-AM01 – 6.7.2016.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1.   Nosaukums

Kranjska klobasa

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Slovēnija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.).

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Kranjska klobasa ir pussausa pasterizēta desa, kas pagatavota no rupji maltas I un II šķiras cūkgaļas (kakls, pleci, šķiņķis) un cūkas speķa (muguras daļa). Kranjska klobasa pildījums ir sālīts ar nitrītsāls piedevu, tam pievienoti ķiploki un pipari, un tas iepildīts cūkas zarnas apvalkā, kura galus aizdara ar koka tapu, veidojot desu pāri. Desa ir kūpināta karstos dūmos un pasterizēta.

To patērē pēc neilgas sildīšanas karstā ūdenī, lai labāk izpaustos desas specifiskās organoleptiskās īpašības un augstā kvalitāte. Desas virsa ir brūngani sarkana, desai ir viegla dūmu smarža; griezumā gaļa ir iesarkani sārta, speķis ir krēmbalts un neizkusis; pēc konsistences desa ir stingra, kraukšķīga un sulīga, tai piemīt izteikts un stiprs kūpinātas un vircotas cūkgaļas aromāts.

Nesildītas desas ķīmiskais sastāvs ir šāds:

—	:	olbaltumvielas	:	vismaz 17 %,
—	:	tauki	:	ne vairāk kā 29 %.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Par izejvielām izmanto cūkgaļu un speķi.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Produkta Kranjska klobasa gatavošanas posmiem (gaļas un speķa atlase, gaļas un speķa smalcināšana, desas pildījuma sagatavošana, pildījuma maisīšana, iepildīšana zarnu apvalkā, desu žāvēšana, termiskā apstrāde karstos dūmos, ražošanas procesa kontrole un marķēšana) jānoris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Visas izstrādājuma Kranjska klobasa vienības marķē vienādi:

—	katrai desai (līkumu pārim) piestiprina vienotas formas pašlīmējošu lentu,

—	katrai iepakotajai produkta vienībai jābūt ar etiķeti.

Vienotajā Kranjska klobasa marķējumā jābūt:

—	aizsargātajam nosaukumam,

—	ražotāja logotipam,

—	attiecīgajam Savienības simbolam.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals, kurā ražo Kranjska klobasa, ir Slovēnijas apgabals, kurš atrodas Alpu kalnu pakājē un Adrijas jūras krastā un kura rietumu pusē ir valsts robeža ar Itāliju, ziemeļos – robeža ar Austriju, dienvidos – robeža ar Horvātiju, bet austrumos – Ungārijas robeža, kas stiepjas pa Panonijas līdzenumu.

Kraņskas (Kranjska) reģions vācu impērijas laikā un vēlāk Austroungārijas impērijas laikā bija vienīgais, kas pilnībā bija slovēņu reģions, tāpēc apzīmējums Kranjec (Carniolian) ir slovēņa sinonīms, ko vēl šodien ikdienas valodā izmanto, lai apzīmētu daļu Slovēnijas iedzīvotāju. Īpašības vārdu kranjski, kranjska šodien Slovēnijā izmanto daudzos citos nosaukumos un apzīmējumos.

Nosaukums Kranjska cēlies no slovēņu vārda krajina, kas nozīmē “reģions” (rakstu avotos pirmoreiz minēts 973. gadā un pierakstīts tā, kā nosaukums Carniolo tolaik izrunāts tautas valodā – Creina). Kopš 13. gadsimta pārsvaru gūst nosaukuma rakstība slovēņu valodā Kranjska (vācu valodā Krain jeb Krainburg). No 1002. gada Kraņska bija kļuvusi par patstāvīgu grāfisti līdzās citām grāfistēm. Kā administratīva vienība Kraņska bija daļa no Svētās Romas impērijas. 14. gadsimtā lielākā daļa pašreizējās Slovēnijas teritorijas tiek pārņemta Habsburgu dinastijas valdījumā. Slovēnijas teritorija bija sadalīta vairākos reģionos: Kraņska [Kranjsko] (Carniola), Trieste [Trst] (Trieste), Istrija [Istro] (Istria), Gorīcija [Goriško] (Gorizia), Karintija [Koroško] (Carinthia) un Stīrija [Štajersko] (Styria). Pēc Austroungārijas impērijas sabrukuma 1918. gadā Kraņska savu īpašo teritoriālo statusu zaudēja. Slovēnija ir salīdzinoši jauna valsts, kas neatkarību ieguvusi tikai 1991. gadā pēc izstāšanās no Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas. Pašreizējā Slovēnijas Republika tātad ir kādreizējās Kraņskas “teritoriālā mantiniece” – bijušās Kraņskas teritorija ir Slovēnijas Republikas neatņemama daļa.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ģeogrāfiskā apgabala definīcija ir tieši saistīta ar Kranjska klobasa vēsturi.

Pārtikas ražošanai labvēlīgi dabas apstākļi, kā arī klimatiskie apstākļi, ir ievērojami ietekmējuši pārtikas produktu ražošanas attīstību šajā zemē, kurā lauksaimniecība pārsvarā orientēta uz iztikas līdzekļu sagādi. Apvidū ar sarežģītu reljefu, kurā kalni mijas ar ielejām, ieplakām un līdzenumiem, iedzīvotāji ir pratuši saglabāt aramzemi lopbarības ieguvei cūku ēdināšanas vajadzībām. Cūkkopība bija saistīta ar cūkgaļas izstrādājumu ražošanu. Pirmās liecības par cūkgaļas izstrādājumu un desu ražošanu ir diezgan senas, kā par to liecina Viduslaiku freskas un daži rakstiski ziņojumi arhīvu dokumentos (piemēram, vēstījums, ko 17. gadsimtā Vrbovecas (Vrbovec) pils pārvaldnieks slovēņu valodā rakstījis pilskungam). Visas šīs liecības runā par gaļas izstrādājumiem un desām. Tipisko cūkgaļas izstrādājumu klāstā bija arī pussausa desa uz gaļas bāzes, kas, pateicoties reģiona iedzīvotāju amata prasmei un zināšanām, kā arī desas specifiskumam (īpašajai garšai), ar kuru tā atpazīstama līdzīgu produktu vidū, 19. gadsimta sākumā Austroungārijas impērijas laikā bija iemantojusi labu slavu un tika nosaukta par Kranjska klobasa.

Kranjska klobasa labā slava veidojusies daudznacionālajā Austroungārijas impērijā. Neapšaubāmi ir tas, ka Kranjska klobasa ierindojama starp savdabīgākajiem un starptautiski pazīstamākajiem slovēņu gaļas produktiem; par to var pārliecināties, ieskatoties internetā, kur Kranjska klobasa visbiežāk minēta kā autentisks slovēņu produkts. Kranjska klobasa minēta arī jaunākajā speciālajā literatūrā (sk. Meat products handbook, Gerhard Feiner, CRC Press, 2006; http://en.wikipedia.org/wiki/Kransky), kur tā aprakstīta kā tipiska Slovēnijas izcelsmes desa, kuras masā nav norisinājusies fermentācija.

Kranjska klobasa kvalitātes īpašības izkoptas, prasmīgi izmantojot to cilvēku zināšanas, kas dzīvojuši pašreizējās Slovēnijas teritorijā, kura Austroungārijas laikā bija Kraņskas reģions. Kranjska klobasa labo kvalitāti ietekmē arī augstvērtīgākās cūkgaļas atlase un izmantošana, kā arī jūrassāls sistemātiska izmantošana; jūrassāls kādreizējā Kraņskā bijusi pastāvīgs, pat stratēģisks akmenssāls konkurents. (J. Bogataj, The Food and Cooking of Slovenia, Annes Publishing, London 2008).

Visvecākās norādes par Kranjska klobasa pagatavošanu (ar šādu nosaukumu) atrodamas divās pavārgrāmatās: Katarīnas Prato (Katharina Prato) sarakstītajā Süddeutsche Küche (“Dienvidvācijas virtuve”) (1896) un Felicitas Kalinšekas (Felicita Kalinšek) izdotās pavārgrāmatas Slovenska kuharica (“Slovēņu virtuve”) sestajā izdevumā (1912). Kaut arī Katarīnas Prato grāmatā nav īstu Kranjska klobasa pagatavošanas recepšu, autores sniegtā atsauce, visticamāk, ir viena no vissenākajām (1896. g.) rakstiskajām atsaucēm uz šā veida desu. Savukārt Felicita Kalinšeka savā grāmatā Slovenska kuharica (1912) jau apraksta, kā pagatavot Kranjska klobasa.

Slovēnijā ir daudzas, it īpaši mutvārdu, liecības, kas stāsta par Kranjska klobasa, tās ražošanas vietām un reputāciju citu reģionālo desu šķirņu vidū. Daudz ir arī tautas nostāstu par to, kurā vietā īsti Kranjska klobasa ir cēlusies un kurā tā pirmoreiz pagatavota. Šajos nostāstos bieži minēts Trzinas (Trzin) ciems, kas atrodas starp Ļubļanu un Kamņiku (Kamnik), kur 19. gadsimtā darbojies liels skaits miesnieku, kuri apgādājuši tirgus ar Kraņskas desām, kas bijušas nopērkamas pat Vīnē. Dažos avotos minēts, ka šī desa savu nosaukumu aizguvusi no Kraņas (Kranj) pilsētas vārda, citos turpretim minēts, ka tā ražota visās lielākajās pilsētās un pārdota tirgos tā laika Kraņskā. Stāsta arī, ka imperators Francis Jozefs, no Vīnes karietē dodamies uz Triesti, ceļā apstājies Naklo pri Kranju ciematā slavenajā Marinšeka (Marinšek) lauku viesnīcā pie valsts nozīmes ceļa. Imperators vēlējies ieturēt maltīti un jautājis, ko krodzinieks var viņam piedāvāt. “Mums ir tikai mājas desas un nekā vairāk”, atbildējis krodzinieks. Tad nu imperators pasūtījis šo desu un, nogaršojis to, sajūsmā izsaucies: “Tā taču nav mājas desa, bet gan Kraņskas desa!”

Pārtikas ziņā Slovēnijas īpatnība ir tā, ka Kranjska klobasa ražo un pārdod visos tās reģionos; tas pierāda to, ka par šīs desas ražošanas vietu uzskatāma Slovēnijas teritorija kopumā. Par Kranjska klobasa reputācija liecina arī tās izmantošana tipiskā slovēņu ēdienā – skābajos kāpostos ar Kraņskas desu.

Kranjska klobasa slava ir sniegusies pāri robežām, kā par to liecina tās nosaukuma tulkojumi kādreizējās Austroungārijas impērijas dažādajās valodās (J. de Moor & N. de Rooj/ed., European Cookery, Tradition & Innovation, Utrecht 2004).

Kopš 2003. gada Slovēnijā norisinās Kranjska klobasa festivāls un valsts rīkots konkurss, lai izraudzītos vislabāko Kranjska klobasa.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://www.mkgp.gov.si/fileadmin/mkgp.gov.si/pageuploads/podrocja/Kmetijstvo/zascita_kmetijskih_pridelkov_zivil/KK_spec_F.pdf

---

(1)  OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.

(2)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

---