EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.4.2017

COM(2017) 169 final

2017/0078(NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

ar ko Itālijas Republikai atļauj piemērot īpašu pasākumu, atkāpjoties no 206. un 226. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Saskaņā ar 395. panta 1. punktu 2006. gada 28. novembra Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk “PVN direktīva”) Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var atļaut jebkurai dalībvalstij piemērot īpašus pasākumus, lai atkāptos no minētās direktīvas noteikumiem ar nolūku vienkāršot PVN iekasēšanas procedūru vai lai nepieļautu noteiktu veidu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2017. gada 16. februārī, Itālijas Republika pieprasīja atļauju turpināt piemērot atkāpi no PVN direktīvas 206. un 226. panta attiecībā uz prasībām par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu un rēķinu izsniegšanu par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu valsts sektora iestādēm. Itālija pieprasīja arī paplašināt atļaujas darbības jomu un piemērot atkāpi no PVN direktīvas 206. un 226. panta arī preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai tādiem uzņēmumiem, ko kontrolē centrālās un vietējās valsts sektora iestādes, kā arī vairākiem biržas sarakstā iekļautiem uzņēmumiem. Saskaņā ar PVN direktīvas 395. panta 2. punktu Komisija 2017. gada 15. marta vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Itālijas Republikas pieprasījumu. Komisija 2017. gada 16. marta vēstulē paziņoja Itālijas Republikai, ka tās rīcībā ir visa pieprasījuma izvērtēšanai nepieciešamā informācija.

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Pēc statistikas pārbaužu sistēmas ieviešanas Itālija atklāja ievērojamu krāpšanu PVN jomā saistībā ar preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu valsts sektora iestādēm. Lai izskaustu šādu praksi, Itālija 2014. gadā pieprasīja, lai valsts sektora iestādēm paredzēto piegāžu gadījumā maksājamais PVN vairs nebūtu jāmaksā piegādātājam, bet gan būtu jāiemaksā atsevišķā un bloķētā nodokļu iestāžu bankas kontā.

Ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1401 1 šādu atkāpi atļāva piemērot līdz 2017. gada 31. decembrim. Ar to Itālijai tika atļauts piemērot atkāpi no PVN direktīvas 206. panta attiecībā uz PVN nomaksu un no PVN direktīvas 226. panta attiecībā uz noteikumiem par rēķinu izsniegšanu.

Itālija bija pieprasījusi atkāpi uz noteiktu laiku, kurā tā varētu izveidot un īstenot atbilstīgus kontroles politikas pasākumus un pilnībā izmantot elektroniskas rēķinu izsniegšanas rezultātā pieejamo datu sniegtās priekšrocības. Tam, ka tika noteikts pienākums par piegādēm valsts sektora iestādēm rēķinus izsniegt elektroniski, kā rezultātā ir iespējams reāllaikā kontrolēt atsevišķus darījumus un precīzas PVN summas, kuras valsts sektora iestādēm ir jāmaksā par saviem pirkumiem, būtu jāļauj Itālijai revidēt attiecīgo nozari ar parasto kontroles metožu palīdzību, neatkāpjoties no PVN direktīvas.

Saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju elektroniska rēķinu izsniegšana attiecībā uz piegādēm valsts sektora iestādēm nodrošināja nodokļu iestādēm būtisku informāciju par rēķinu plūsmu, kas ļāva kontrolēt darījumus un atbilstošās PVN summas. Taču vēl viens efektīvas kontroles sistēmas elements — pienākums paziņot nodokļu iestādēm informāciju par visiem izsniegtajiem un saņemtajiem rēķiniem — tika ieviests tikai 2017. gada 1. janvārī. Tas vēl joprojām ir sākuma posmā, un ir nepieciešams vairāk laika, lai šis pasākums kļūtu efektīvs un efektīvi mudinātu nodokļu maksātājus uzlabot viņu nodokļu saistību izpildi. Tādēļ Itālija līdz pašreizējā atkāpes pasākuma beigu termiņam, proti, 2017. gada 31. decembrim, nevarēs pabeigt atbilstīgu kontroles politikas pasākumu izveidi un īstenošanu. Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2017. gada 16. februārī, Itālija pieprasīja pagarināt pašreizējo atkāpi no PVN direktīvas 206. un 226. panta attiecībā uz piegādēm valsts sektora iestādēm līdz 2020. gada beigām.

Turklāt Itālija atklāja nodokļu nemaksāšanu nozarē, kas aptver piegādes valsts sektora iestāžu kontrolē esošiem uzņēmumiem un nelielai biržas sarakstā iekļautu 40 uzņēmumu grupai. Lai apkarotu šo nodokļu nemaksāšanu un nodrošinātu, ka valsts sektora ieņēmumiem vairs nerodas PVN zaudējumi, Itālija vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2017. gada 16. februārī, pieprasīja attiecināt atkāpi no PVN direktīvas 206. un 226. panta arī uz preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu iepriekš minētajām vienībām, kuras Itālija uzskata par tikpat uzticamām kā valsts sektora iestādes. Minētās vienības ir centrālo un vietējo valsts sektora iestāžu kontrolē esoši uzņēmumi, kā arī aptuveni 40 biržas sarakstā iekļautu uzņēmumu saraksts, tātad kopā aptuveni 2 400 uzņēmumi. Itālija sagaida, ka dalītā maksājuma pasākuma attiecināšana uz minētajiem uzņēmumiem novērsīs nodokļu nemaksāšanu, kas notiek tādā veidā, ka attiecīgo vienību piegādātāji nemaksā PVN, un tādējādi tiks palielināti PVN ieņēmumi.

2016. gada jūnijā Itālija iesniedza ziņojumu saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/1401 3. panta otro daļu. Ziņojumā norādīts, ka Itālijā ieviestais dalītā maksājuma pasākums palielināja PVN ieņēmumus un ka šis palielinājums pārsniedza pasākuma ieviešanas laikā izdarītās aplēses. Turklāt ziņojumā teikts, ka pasākumam nebija negatīvas ietekmes uz PVN atmaksu piegādātājiem. Itālija apgalvo, ka tas ir izrādījies efektīvs pasākums nolūkā krasi novērst jebkāda veida nodokļu nemaksāšanu, kas izriet no tā, ka valsts sektora iestāžu piegādātāji nemaksā PVN.

Itālijas iesniegtā informācija liecina, ka no 2017. gada 1. janvāra Itālijā tiek piemēroti papildu kontroles pasākumi. Tie ietver par “elektroniskajiem rēķiniem” dēvēto izvēles grāmatvedības sistēmu un pienākumu ziņot nodokļu iestādēm par izsniegtajiem un saņemtajiem rēķiniem, kuru piemēros uzņēmumiem, attiecībā uz ko ir pieprasīta atkāpes darbības jomas paplašināšana, kā arī viņu piegādātājiem. Šie pasākumi ļaus Itālijas nodokļu iestādēm salīdzināt dažādus tirgus operatoru paziņotos darījumus un uzraudzīt PVN nomaksu. Taču šie kontroles pasākumi ir sākuma posmā, un ir nepieciešams vairāk laika, lai novērtētu to, cik efektīvi tie mudina nodokļu maksātājus izpildīt savas nodokļu saistības. Turpmākajos gados Itālija novērtēs šo pasākumu efektivitāti, kā arī to, vai ir nepieciešams turpināt atkāpes pasākuma piemērošanu.

Pasākuma rezultātā cita starpā piegādātāji, kas ir nodokļa maksātāji, nevar kompensēt samaksāto priekšnodokli ar PVN, ko viņi saņem par piegādēm. Tie var pastāvīgi atrasties kredīta pozīcijā, un viņiem, iespējams, būs jāpieprasa nodokļu iestādei šā PVN faktiska atmaksa. No otras puses, zināmos apstākļos Itālija atļauj šiem piegādātājiem kompensēt PVN, ko tie nav saņēmuši no saviem klientiem, ar citiem Itālijā maksājamajiem nodokļiem, tādējādi ierobežojot naudas plūsmas problēmu, kas citādā gadījumā var rasties uzņēmumiem, kuriem ir pienākums maksāt nodokļus Itālijā.

Laikā, kad Itālija pieprasīja pašreizējo atkāpi, tā reformēja savu PVN atmaksas sistēmu 2 . 2016. gada jūnijā iesniegtajā ziņojumā, kā paredzēts Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/1401 3. panta otrajā daļā, Itālija norāda, ka tās PVN atmaksas sistēma darbojas pienācīgi un — lai gan nav iespējams precīzi aplēst atmaksas procedūru vidējo ilgumu — var pamatoti apgalvot, ka PVN atmaksas vidējais periods nepārsniedz 3 mēnešus. Turklāt saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju uz valsts sektora iestāžu piegādātājiem attiecas prioritāra procedūra, un tādā gadījumā atmaksas periods ir vēl īsāks. Itālija norāda — sagaidāms, ka līdz ar jaunajiem noteikumiem, kas jau ir spēkā, tiks pienācīgi pārvaldīts iespējamais PVN atmaksas pieaugums.

Ņemot vērā atkāpes paplašināto darbības jomu un uzņēmumu bažas saistībā ar PVN atmaksu, ir svarīgi nodrošināt, ka tiek veikti nepieciešamie turpmākie pasākumi šīs atkāpes ietvaros; tas jo īpaši attiecas uz pasākuma ietekmi uz krāpšanas apmēru PVN jomā un uz situāciju PVN atmaksas jomā saistībā ar nodokļu maksātājiem, uz kuriem attiecas atkāpe. Tādēļ Itālijai tiek pieprasīts piecpadsmit mēnešu laikā pēc atkāpes stāšanās spēkā iesniegt ziņojumu par PVN atmaksas procedūru attiecībā uz piegādātājiem (nodokļu maksātājiem), uz kuriem attiecas šī atkāpe. Minētajā ziņojumā jo īpaši būtu jāiekļauj statistika par vidējo laiku, kas vajadzīgs, lai faktiski atmaksātu PVN šiem nodokļa maksātājiem, un jāizklāsta īpašas problēmas, kas, iespējams, ir radušās šajā sakarā. Minētajā ziņojumā būtu arī jānorāda, cik efektīvi ir īstenotie pasākumi attiecībā uz cīņu pret nodokļu nemaksāšanu saistībā ar piegādēm, uz kurām attiecas atkāpe.

Tiek ierosināts atļaut atkāpes piemērošanu no 2017. gada 1. maija līdz 2020. gada 30. aprīlim.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Saskaņā ar PVN direktīvas 206. pantu visi nodokļa maksātāji, kas atbildīgi par PVN nomaksu, iesniedzot PVN deklarācijas, samaksā PVN neto summu. Lai pieprasītu, ka PVN par veiktajām piegādēm maksā klienti (valsts sektora iestādes, centrālo un vietējo valsts sektora iestāžu kontrolētas vienības un biržas sarakstā iekļauti uzņēmumi), ir jāatkāpjas no minētā panta. Ir jāatkāpjas arī no PVN direktīvas 226. panta attiecībā uz tās rēķinā iekļaujamās informācijas maksimālo apjomu, kuru var pieprasīt no piegādātājiem, kas ir nodokļa maksātāji, lai rēķinā iekļautu īpašu papildu norādi par to, ka PVN summa ir jāiemaksā minētajā atsevišķajā kontā, nevis jāmaksā piegādātājam.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

PVN direktīvas 395. pants.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Ņemot vērā PVN direktīvas normu, kura ir šā priekšlikuma pamatā, priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Šis lēmums attiecas uz atļauju, ko dalībvalstij piešķir pēc pašas dalībvalsts pieprasījuma, un tas nerada nekādas saistības.

Ņemot vērā, ka atkāpe ir ierobežota laika ziņā un attiecas tikai uz valsts sektoru, valsts kontrolē esošiem uzņēmumiem un biržas sarakstā iekļautiem uzņēmumiem, tās darbības joma ir vērsta uz nozari, kurā nodokļu nemaksāšana ir būtiska problēma. Tādēļ īpašais pasākums ir proporcionāls izvirzītajam mērķim, proti, apkarot nodokļu nemaksāšanu.

Lai novērstu uzņēmumu bažas saistībā ar PVN atmaksu, Itālijai tiek pieprasīts piecpadsmit mēnešu laikā pēc atkāpes stāšanās spēkā iesniegt ziņojumu par PVN atmaksas procedūru attiecībā uz piegādātājiem (nodokļu maksātājiem), uz kuriem attiecas šī atkāpe. Itālija arī apstiprināja, ka piegādātāji, uz kuriem attiecas šī atkāpe, atmaksai var izmantot prioritāru procedūru. Būtu jāsniedz sīki izklāstīta informācija un statistikas dati par to nodokļu maksātāju iesniegto atmaksas pieprasījumu skaitu, uz kuriem attiecas šī atkāpe, kā arī par laiku, kas bija nepieciešams, lai šie nodokļu maksātāji faktiski saņemtu atmaksu.

Visbeidzot, Itālija sazinās ar Komisiju par PVN atmaksas procedūru un jau ir veikusi virkni pasākumu atmaksas procesa uzlabošanai; daudzi šādi pasākumi vēl ir jāīsteno. Itālija arī apstiprināja Komisijai, ka Itālijas iestādēm īpaši svarīga ir to piegādātāju situācija, uz kuriem attiecas dalītais maksājums.

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ietekmes novērtējums

Padomes Īstenošanas lēmuma priekšlikuma mērķis ir vēl uz 3 gadiem pagarināt atkāpes no PVN direktīvas 206. un 226. panta piemērošanu attiecībā uz piegādēm valsts sektora iestādēm. Tā mērķis ir arī paplašināt atkāpes pasākuma darbības jomu, attiecinot to arī uz piegādēm centrālo un vietējo valsts sektora iestāžu kontrolē esošiem uzņēmumiem un aptuveni 40 biržas sarakstā iekļautiem uzņēmumiem, tātad kopā aptuveni 2 400 uzņēmumiem. Pagarinātais pasākums ar paplašināto darbības jomu attiecas uz aptuveni 640 000 piegādātāju. Uzliekot prasību, ka maksājamo PVN maksā atsevišķā nodokļu iestādes bankas kontā, ar Padomes Īstenošanas lēmuma priekšlikumu galvenokārt plānots cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu, kas notiek tādā veidā, ka sarakstā iekļauto vienību piegādātāji nemaksā PVN. Itālijas pašreiz piemērotais pasākums attiecībā uz piegādēm valsts sektora iestādēm ir izrādījies efektīvs rīks šā mērķa sasniegšanai.

Tomēr, tā kā saskaņā ar šo sistēmu piegādātāji nesaņem PVN no saviem klientiem, viņiem biežāk būs jāpieprasa PVN faktiska atmaksa, ja viņi nevarēs kompensēt šo PVN ar citiem Itālijā maksājamiem nodokļiem. Lai novērstu negatīvu ietekmi uz šiem nodokļu maksātājiem, jo īpaši gadījumos, kad piegādātāji neveic uzņēmējdarbību Itālijā, ir būtiski, lai atmaksas procedūra darbojas pareizi un laikus. Itālija norāda, ka tās PVN atmaksas sistēma darbojas pienācīgi un PVN atmaksas vidējais periods nepārsniedz 3 mēnešus. Turklāt ir sagaidāms, ka līdz ar jaunajiem noteikumiem, kas jau ir spēkā, tiks pienācīgi pārvaldīts iespējamais PVN atmaksas pieaugums. Saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju uz valsts sektora iestāžu piegādātājiem attiecas prioritāra procedūra, un tādā gadījumā atmaksas periods ir pat vēl īsāks par iepriekšminētajiem 3 mēnešiem.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

2017/0078 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

ar ko Itālijas Republikai atļauj piemērot īpašu pasākumu, atkāpjoties no 206. un 226. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 3 un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1401 4 Itālijai ir atļauts noteikt, ka pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas maksājams par piegādēm valsts sektora iestādēm, saņēmējam ir jāiemaksā atsevišķā un bloķētā nodokļu iestāžu bankas kontā. Šis pasākums ir atkāpe no Direktīvas 2006/112/EK 206. un 226. panta attiecībā uz noteikumiem par PVN nomaksu un rēķinu izsniegšanu.

(2)Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2017. gada 16. februārī, Itālija pieprasīja pagarināt minēto atļauju. Tajā pašā laikā Itālija pieprasīja attiecināt atkāpi arī uz preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu centrālo un vietējo valsts sektora iestāžu kontrolē esošiem uzņēmumiem un uz biržas sarakstā iekļautu uzņēmumu sarakstu.

(3)Komisija 2017. gada 15. marta vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Itālijas pieprasījumu. 2017. gada 16. marta vēstulē Komisija paziņoja Itālijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu pieprasījuma izvērtēšanai.

(4)Itālija ieviesa papildu kontroles pasākumus, kas ļauj nodokļu iestādēm salīdzināt dažādus tirgus operatoru paziņotos darījumus un uzraudzīt PVN nomaksu, kas veikta uz bloķētajiem valsts kontiem. Taču šie kontroles pasākumi ir sākuma posmā, un ir nepieciešams vairāk laika, lai novērtētu to, cik efektīvi tie mudina nodokļu maksātājus izpildīt savas nodokļu saistības. Tādējādi Itālija līdz Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/1401 termiņa beigām, proti, 2017. gada 31. decembrim, nevar pabeigt atbilstīgu kontroles politikas pasākumu izveidi un īstenošanu. Tādēļ Itālija pieprasīja pagarināt minēto atkāpi.

(5)Itālija atklāja krāpšanu saistībā ar preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu citām centrālo un vietējo valsts sektora iestāžu kontrolē esošām vienībām un vairākiem biržas sarakstā iekļautiem uzņēmumiem. Lai cīnītos pret nodokļu nemaksāšanu, kas notiek tādā veidā, ka attiecīgo vienību piegādātāji nemaksā PVN, Itālija pieprasa piemērot atkāpi no Direktīvas 2006/112/EK 206. panta un noteikt, ka arī PVN, kas maksājams par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu šiem centrālo un vietējo valsts sektora iestāžu kontrolē esošiem uzņēmumiem un 40 biržas sarakstā iekļautiem uzņēmumiem, minētajām vienībām ir jāmaksā atsevišķā un bloķētā nodokļu iestāžu kontā. Turklāt jāievieš arī atkāpe no Direktīvas 2006/112/EK 226. panta, lai rēķinā iekļautu īpašu norādi par to, ka PVN ir jāiemaksā minētajā īpašajā kontā.

(6)Pasākuma rezultātā cita starpā piegādātāji, kas ir nodokļa maksātāji, nevar kompensēt samaksāto priekšnodokli ar PVN, ko viņi saņem par piegādēm. Tie var pastāvīgi atrasties kredīta pozīcijā, un viņiem, iespējams, būs jāpieprasa nodokļu iestādei šā PVN faktiska atmaksa. 2016. gada jūnijā iesniegtajā ziņojumā, kā paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/1401 3. panta otrajā daļā, Itālija pierādīja, ka tās PVN atmaksas sistēma darbojas pienācīgi un ka PVN atmaksas vidējais periods nepārsniedz 3 mēnešus. Turklāt saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju uz valsts sektora iestāžu piegādātājiem attiecās prioritāra procedūra, un tādā gadījumā atmaksas periods bija vēl īsāks. Itālija norāda — sagaidāms, ka līdz ar jaunajiem noteikumiem, kas jau ir spēkā, tiks pienācīgi pārvaldīts iespējamais PVN atmaksas pieaugums.

(7)Itālija 2014. gadā ieviesa pienākumu izsniegt rēķinus par preču un pakalpojumu piegādēm valsts sektora iestādēm elektroniski. Tam būtu jāļauj nodrošināt pareizu attiecīgās nozares kontroli nākotnē, kad uz elektroniski pieejamo datu pamata tiks izveidots un īstenots pienācīgs kontroles režīms. No 2017. gada 1. janvāra Itālijā tiek piemēroti papildu kontroles pasākumi. Tie ietver (par “elektroniskajiem rēķiniem” dēvēto) izvēles grāmatvedības sistēmu un pienākumu ziņot nodokļu iestādēm par izsniegtajiem un saņemtajiem rēķiniem, kuru piemērotu uzņēmumiem, attiecībā uz ko ir pieprasīta atkāpe, kā arī viņu piegādātājiem. Šie pasākumi ļautu Itālijas nodokļu iestādēm salīdzināt dažādus tirgus operatoru paziņotos darījumus un uzraudzīt PVN nomaksu. Tiklīdz šī sistēma pilnībā darbosies, vairs nebūs vajadzības piemērot atkāpi no Direktīvas 2006/112/EK. Tāpēc Itālija ir apstiprinājusi, ka tā nepieprasīs atkāpes pasākuma atjaunināšanu.

(8)Pieprasītajai atkāpei vajadzētu būt ierobežotai laika ziņā, lai varētu novērtēt, vai īpašais pasākums ir atbilstīgs un efektīvs.

(9)Lai garantētu, ka tiek veikti nepieciešamie turpmākie pasākumi šīs atkāpes ietvaros un jo īpaši uzraudzītu ietekmi uz situāciju PVN atmaksas jomā nodokļu maksātājiem, uz kuriem attiecas atkāpe, Itālijai būtu jāuzliek pienākums 15 mēnešu laikā pēc atkāpes pasākuma stāšanās spēkā Itālijā iesniegt Komisijai ziņojumu par vispārējo situāciju saistībā ar PVN atmaksu nodokļa maksātājiem un jo īpaši par vidējo laiku, kas vajadzīgs šai procedūrai, un par ieviestā pasākuma efektivitāti attiecībā uz nodokļu nemaksāšanas mazināšanu attiecīgajās nozarēs. Itālijai būtu jāturpina reformas, lai nodrošinātu, ka PVN atmaksas procedūras notiek netraucēti un laikus.

(10)Atkāpes pasākums ir proporcionāls izvirzītajiem mērķiem, jo tas ir ierobežots laika ziņā un attiecas tikai uz nozarēm, kas nodokļu nemaksāšanas dēļ izraisa būtiskas problēmas. Turklāt atkāpe nerada risku, ka krāpšana novirzītos uz citām nozarēm vai citām dalībvalstīm.

(11)Atkāpei nebūs negatīvas ietekmes uz galapatēriņa posmā iekasētajiem kopējiem nodokļa ieņēmumiem, un tai nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN.

(12)Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1401 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 206. panta, Itālijai atļauj noteikt, ka PVN, kas maksājams par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu turpmāk minētajām vienībām, saņēmējam ir jāiemaksā atsevišķā un bloķētā nodokļu iestādes bankas kontā:

–valsts sektora iestādes,

–valsts sektora iestāžu kontrolē esoši uzņēmumi Itālijas Civilkodeksa (Codice Civile) 2359. panta nozīmē,

–biržas sarakstā iekļauti uzņēmumi, kuru sarakstu Itālija pēc šā lēmuma stāšanās spēkā publicēs Itālijas Oficiālajā Vēstnesī (Gazzetta Ufficiale) un vajadzības gadījumā reizi gadā pārskatīs.

2. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 226. panta, Itālijai atļauj piemērot prasību, ka rēķinos, kas izsniegti saistībā ar preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu 1. pantā minētajām vienībām, tiek iekļauta īpaša norāde par to, ka PVN ir jāiemaksā minētajā atsevišķajā un bloķētajā nodokļu iestādes bankas kontā.

3. pants

Itālija paziņo Komisijai par 1. un 2. pantā minētajiem valsts pasākumiem.

Itālija 15 mēnešu laikā pēc 1. un 2. pantā minēto pasākumu stāšanās spēkā Itālijā iesniedz Komisijai ziņojumu par vispārējo situāciju saistībā ar PVN atmaksu šo pasākumu skartajiem nodokļa maksātājiem un jo īpaši par atmaksas procedūras vidējo ilgumu, kā arī par šo pasākumu vispārējo efektivitāti attiecībā uz izvairīšanās no PVN maksāšanas mazināšanu attiecīgajās nozarēs.

4. pants

Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1401 atceļ no 2017. gada 1. maija.

5. pants

Šo lēmumu piemēro no 2017. gada 1. maija līdz 2020. gada 30. aprīlim.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Briselē,

(1) OV L 217, 18.8.2015., 7.–8. lpp. 

(2) Itālijas PVN atmaksas sistēma tika reformēta, reaģējot uz pienākumu neizpildes procedūru Nr. 2013/4080, kas joprojām nav pabeigta, jo vēl nav atrisināti daži jautājumi, piemēram, garantijas izmaksu atmaksa.

(3) OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(4) Padomes 2015. gada 14. jūlija Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1401, ar ko Itālijai atļauj ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 206. un 226. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 217, 18.8.2015., 7. lpp.).