52017PC0125

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 15.3.2017

COM(2017) 125 final

2017/0053(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) 2015/2192 par zvejas iespēju iedalīšanu saskaņā ar protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ar Padomes Regulu (ES) 2015/2192 dalībvalstīm ir iedalītas zvejas iespējas, kuras noteiktas 2015.–2019. gada protokolā, kas pievienots Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Mauritāniju.

Ar partnerattiecību nolīguma 10. pantu izveidotā Apvienotā komiteja 2016. gada 15. un 16. novembra sanāksmē Nuakšotā nolēma pieejamā pārpalikuma robežās piešķirt jaunas zvejas iespējas ES saldētājtraleriem, kuru zvejas galvenā mērķsuga ir melnais heks (3500 t), bet sekundārās mērķsugas ir kalmāri (1450 t) un sēpijas (600 t).

Šā priekšlikuma mērķis ir iedalīt dalībvalstīm šīs jaunās zvejas iespējas.

•Atbilstība pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Priekšlikums pilnībā atbilst zvejas resursu un jūras ekosistēmu ilgtspējīgas izmantošanas principam un ir saskaņā ar protokolu, kurā paredzēts, ka, pamatodamās uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, puses Apvienotajā komitejā var vienoties iedalīt zvejas iespējas saldētājtraleriem, kas zvejo tādu bentisko sugu zivis, kurām ir konstatēts pārpalikums 1 .

Priekšlikums ir saskaņā arī ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar Padomes 2012. gada 19. marta secinājumiem par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Sarunas par zvejas iespējām ar Mauritāniju noslēgtā zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma satvarā ir saskaņā ar ES ārējo darbību attiecībā uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm.

Lai gan tikai vietējā mērogā, tomēr zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums papildina jaunā migrācijas partnerības regulējuma pieeju, un saimnieciskās darbības radīšana zivsaimniecības nozarē palīdz novērst cēloņus emigrācijai no Mauritānijas.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Regulas juridiskais pamats ir paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 3. punktā, kurā izklāstīta zvejas iespēju noteikšanas un iedalīšanas procedūra.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Nepiemēro, jautājums ir ekskluzīvā kompetencē.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir samērīgs ar mērķi.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Sk. skaidrojumu punktā “Juridiskais pamats”.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

2014. gada janvārī tika pabeigts iepriekšējā, proti, 2012.–2014. gada, protokola retrospektīvais un provizoriskais izvērtējums 2 .

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

2012.–2014. gada protokola izvērtēšanas laikā notika apspriešanās ar ieinteresētajām personām. Tehniskajās sanāksmēs notika apspriešanās arī ar dalībvalstu ekspertiem un ES nozares pārstāvjiem. Šajās apspriešanās tika izdarīts secinājums, ka Savienības saldētājtraleru segments ir nepārprotami ieinteresēts zvejot Mauritānijā melno heku, kalmārus un sēpijas pieejamā pārpalikuma robežās.

Apvienotās Komitejas 2016. gada 15. un 16. novembra sanāksmē Nuakšotā Mauritānija apstiprināja savu gatavību piešķirt Eiropas Savienībai piekļuvi pieejamajam pārpalikumam.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgā apvienotā zinātniskā komiteja, kura izveidota saskaņā ar protokola 4. pantu un kurā darbojas abu pušu zinātnieki, 2016. gada 5.–7. septembrī Nuakšotā sarīkoja piekto gadskārtējo sanāksmi. Sanāksmes ziņojums ir publicēts Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

Komiteja ņēma vērā pieejamos zinātniskos novērtējumus, jo īpaši tos, ko sagatavojusi Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja (CECAF) un Mauritānijas Okeanogrāfijas un zvejniecības pētniecības institūts (IMROP). Uz šā pamata komiteja identificēja šādu pieejamo pārpalikumu: 3550 t melnā heka, 1450 t kalmāru un 600 t sēpiju.

•Ietekmes novērtējums

Nepiemēro.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Nepiemēro.

•Pamattiesības

Protokola 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir paredzēta iespēja apturēt īstenošanu tad, ja ir iedarbināti apspriešanās mehānismi, kas paredzēti Kotonū nolīguma 96. pantā attiecībā uz gadījumiem, kad pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kuri definēti minētā nolīguma 9. pantā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Ikgadējais finansiālais ieguldījums jaunajai zvejas kategorijai ir noteikts EUR 2 500 000 apmērā. Šajā sakarībā protokola 2. panta 1. punktā noteiktais ikgadējais finansiālais ieguldījums par piekļuvi no EUR 55 000 000 ir palielināts līdz EUR 57 500 000.

2017/0053 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Padome 2006. gada 30. novembrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 1801/2006, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku 3 (“partnerattiecību nolīgums”).

(2)Padome 2016. gada 24. maijā pieņēma Lēmumu (ES) 2016/870 4 par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu protokolu, ar kuru uz četriem gadiem, sākot no 2015. gada 16. novembra, nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku 5 (“protokols”).

(3)Protokolā paredzētās zvejas iespējas dalībvalstīm ir iedalītas ar Padomes Regulu (ES) 2015/2192 6 .

(4)Zinātniskajā ieteikumā, ko sniegusi ar protokola 4. pantu izveidotā neatkarīgā apvienotā zinātniskā komiteja, ir konstatēts melnā heka pārpalikums un ņemts vērā Mauritānijas Okeanogrāfijas un zvejniecības pētniecības institūta (IMROP) 2014. gada zinātniskais ieteikums, kurā apstiprināts kalmāru un sēpiju pārpalikums.

(5)Ar partnerattiecību nolīguma 10. pantu izveidotā Apvienotā komiteja 2016. gada 15. un 16. novembra sanāksmē Nuakšotā nolēma grozīt protokolu saskaņā ar tā 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu un pieejamā pārpalikuma robežās ieviest tajā jaunas zvejas iespējas saldētājtraleriem, kuru zvejas galvenā mērķsuga ir melnais heks, bet sekundārās mērķsugas ir kalmāri un sēpijas.

(6)Ir lietderīgi šīs jaunās zvejas iespējas iedalīt dalībvalstīm uz atlikušo protokola piemērošanas periodu.

(7)Tā kā jaunu zvejas iespēju ieviešana ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonu plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(8)Tāpēc Regula (ES) 2015/2192 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) 2015/2192 1. panta 1. punktā pievieno šādu h) apakšpunktu:

“h) 2.a kategorija. Melnā [Senegālas] heka zvejas traleri (saldētājtraleri):

Spānija: melnais [Senegālas] heks 3 500 t

kalmāri 1 450 t

sēpijas 600 t

Šajā kategorijā Mauritānijas ūdeņos vienlaikus drīkst izvietot ne vairāk kā 6 kuģus.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2015/2192 par zvejas iespēju iedalīšanu saskaņā ar protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 7

11. Jūrlietas un zivsaimniecība

11.03. Obligātās iemaksas reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām (RZPO) un citām starptautiskajām organizācijām un ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumiem (IZN)

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 8

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Apspriežot un noslēdzot ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumus ar trešām valstīm, tiek sasniegts vispārīgais mērķis sagādāt ES zvejas kuģiem piekļuvi zvejas zonām, kas atrodas trešo valstu ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ), un veidot partnerības ar minētajām valstīm, lai nostiprinātu zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ārpus ES ūdeņiem.

Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (IZPN) nodrošina arī saskanību starp kopējās zivsaimniecības politikas principiem un saistībām, kuru uzņemšanās notikusi saskaņā ar citām Eiropas rīcībpolitikām (trešo valstu resursu ilgtspējīga izmantošana, cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, partnervalstu integrācija globālajā ekonomikā un politiskajā un finansiālajā ziņā labāka zvejniecības pārvaldība).

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētie mērķi

Sekmēt ilgtspējīgu zveju ārpus ES ūdeņiem, saglabāt Eiropas klātieni tāljūras zvejniecībās un aizsargāt Eiropas zivsaimniecības nozares intereses un patērētāju intereses, sarunās apspriežot un noslēdzot IZPN ar piekrastes valstīm saskanībā ar citām Eiropas rīcībpolitikām.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

Jūrlietas un zivsaimniecība: pārvaldības satvara izveidošana Savienības zvejas kuģu veiktām zvejas darbībām trešo valstu ūdeņos (budžeta pozīcija 11.0301).

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Iedalot dalībvalstīm jaunas zvejas iespējas ES saldētājtraleriem, kuri zvejo melno heku un dažu sugu galvkājus (kalmārus un sēpijas) saskaņā ar 2015.–2019. gada protokolu, kas pievienots ar Mauritānijas Islāma Republiku noslēgtajam zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam, tiek palīdzēts saglabāt un paplašināt ES kuģu zvejas iespējas Mauritānijas zvejas zonā.

Papildu ikgadējais finansiālais ieguldījums EUR 2 500 000 apmērā, ko Savienība maksās par šīm jaunajām zvejas iespējām, varētu veicināt zvejas resursu labāku pārvaldību un saglabāšanu, jo Mauritānija – papildus īpašajam finansiālajam ieguldījumam, ko tā saskaņā ar protokolu saņem zivsaimniecības nozares attīstībai (“nozares atbalsts”), – var nolemt to izmantot, lai īstenotu nacionālo nozares stratēģiju ar mērķi nodrošināt zivsaimniecības nozares ilgtspējīgu attīstību.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Zvejas iespēju izmantojuma pakāpe (zvejas atļauju ikgadējais procentuālais izmantojums salīdzinājumā ar protokola sniegtajām iespējām).

Nozvejas datu un nolīguma komerciālās vērtības datu apkopošana un analīze.

Ietekme uz nodarbinātību un pievienoto vērtību ES, kā arī uz ES tirgus stabilizāciju (agregētā veidā kopā ar citiem IZPN).

Tehnisko sanāksmju un Apvienotās komitejas sanāksmju skaits.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

2015.–2019. gada protokols, kas pievienots ar Mauritāniju noslēgtajam zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam, nodrošina satvaru Eiropas Savienības flotes zvejas darbībām Mauritānijas zvejas zonā un veicina sadarbību ar Mauritāniju nolūkā sekmēt ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas izstrādi.

Protokolā paredzēta iespēja, ka, pamatodamās uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, puses Apvienotajā komitejā var vienoties iedalīt zvejas iespējas saldētājtraleriem, kas zvejo tādu bentisko sugu zivis, kurām ir konstatēts pārpalikums.

Ar partnerattiecību nolīguma 10. pantu izveidotā Apvienotā Komiteja 2016. gada 15. un 16. novembra sanāksmē Nuakšotā nolēma pieejamā pārpalikuma robežās piešķirt jaunas zvejas iespējas ES saldētājtraleriem, kuru galvenā zvejas mērķsuga Mauritānijas ūdeņos ir melnais heks, bet sekundārās mērķsugas ir kalmāri un sēpijas.

Šis lēmums ļauj Mauritānijā atsākt zveju ES kuģiem, kuri kopš galvkāju izslēgšanas no 2012.–2014. un 2015.–2019. gada protokola nav varējuši zvejot Mauritānijas ūdeņos.

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Lai nodrošinātu zvejas darbību ilgtspēju, ar Mauritāniju noslēgtajā zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā iekļautā ekskluzivitātes klauzula (6. pants) paredz, ka ES kuģi nedrīkst zvejot Mauritānijā (arī ne saskaņā ar privātu vienošanos), izņemot gadījumus, kad tiem ir saskaņā ar nolīgumu izdota zvejas atļauja.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Pamatodamās uz pieejamo zinātnisko ieteikumu un novērtējumiem, puses ir noteikušas šādu jaunajā 2.a zvejas kategorijā pieļaujamo nozvejas apjomu: 3500 t melnā heka, 1450 t kalmāru un 600 t sēpiju. Šajā kategorijā Mauritānijas ūdeņos vienlaikus drīkst izvietot ne vairāk kā 6 kuģus.

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Nepiemēro.

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–X Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks no 2017. līdz 2019. gadam

–X Finansiālā ietekme no 2017. līdz 2019. gadam

Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 9

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–X ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻ ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

[…]

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Komisija (MARE ĢD sadarbībā ar zivsaimniecības padomnieku Mauritānijā un Eiropas Savienības delegāciju Nuakšotā) nodrošina šā protokola īstenošanas regulāru uzraudzību, jo īpaši tādos aspektos kā operatoru iesaistīšanās zvejas iespēju izmantošanā un nozvejas dati.

Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā ir paredzēta arī vismaz viena Apvienotās komitejas sanāksme, kurā jāizskata nolīguma un protokola īstenošana un vajadzības gadījumā jākoriģē zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

Nepiemēro.

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Nepiemēro.

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

Nepiemēro.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Lai nodrošinātu nolīguma un protokola pienācīgu pārvaldību, Komisija uztur politisku dialogu un regulāru koordināciju ar Mauritāniju. Jebkurā gadījumā visi maksājumi, kurus Komisija veic saskaņā ar IZPN, ir pakļauti tās parastajiem budžeta un finanšu noteikumiem un procedūrām. Tas ļauj pilnībā identificēt trešo valstu bankas kontus, kuros iemaksā finansiālā ieguldījuma summas. Protokola 2. panta 8. punktā paredzēts, ka finansiālais ieguldījums par piekļuvi jāieskaita Valsts kases kontā, kas atvērts Mauritānijas Centrālajā bankā.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Nr.
[...][Pozīcija ………………………...…………]

Dif./nedif. 10

no EBTA valstīm 11

no kandidātvalstīm 12

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

11.03 01

Pārvaldības satvara izveidošana Savienības zvejas kuģu veiktām zvejas darbībām trešo valstu ūdeņos

Dif.

NĒ

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Nr.
[…][Pozīcija ………………………………………]

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[…][XX.YY.YY.YY]

JĀ/NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

Nr.

2 – Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

MARE ĢD			2017. gads	2018. gads	2019. gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
• Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcijas numurs 11.0301	Saistības	(1)	5,000	2,500				7,500
	Maksājumi	(2)	5,000	2,500				7,500
Budžeta pozīcijas numurs	Saistības	(1a)
	Maksājumi	(2a)
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 13
Budžeta pozīcijas numurs		(3)
KOPĀ MARE ĢD apropriācijas	Saistības	=1+1a +3	5,000	2,500				7,500
	Maksājumi	=2+2a +3	5,000	2,500				7,500

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	5,000	2,500	7,500
	Maksājumi	(5)	5,000	2,500	7,500
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 2. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	=4 + 6	5,000	2,500	7,500
	Maksājumi	=5 + 6	5,000	2,500	7,500

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)
	Maksājumi	(5)
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma)	Saistības	=4 + 6
	Maksājumi	=5 + 6

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija:

“Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
<…….> ĢD
• Cilvēkresursi
• Pārējie administratīvie izdevumi
KOPĀ <…….> ĢD	Apropriācijas

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		2017. gads	2018. gads	2019. gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	5,000	2,500				7,500
	Maksājumi	5,000	2,500				7,500

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–X Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus

⇩

2017.
gads

2018.
gads

2019.
gads

N+3
gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids 14

Rezultāta vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais rezultātu daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 15 …

- Kuģa licenču skaits

0,417

5,000

2,500

7,500

- Rezultāts

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

5,000

2,500

7,500

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2

- Rezultāts

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPĒJĀS IZMAKSAS 16

5,000

2,500

7,500

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–X Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–◻ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

N
gads 17

N+1
gads

N+2
gads

N+3
gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi
Pārējie administratīvie izdevumi
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS 18
Cilvēkresursi
Pārējie administratīvie izdevumi
Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–X Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

–◻ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)
XX 01 01 02 (Delegācijas)
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 19
XX 01 02 01 (CA, SNE, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās)
XX 01 04 yy 20	– galvenajā mītnē
	– delegācijās
XX 01 05 02 (CA, SNE, INT – netiešā pētniecība)
10 01 05 02 (CA, SNE, INT – tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (precizēt)
KOPĀ

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki
Ārštata darbinieki

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–X Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

[…]

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

[…]

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

	N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	Kopā
Norādīt līdzfinansējuma struktūru
KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–X Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–◻Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻ pašu resursus

–◻ dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 21
		N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
... pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

[…]

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

[…]

(1) Sk. protokolam pievienoto tabulu ar zvejas kategorijām (OV L 315, 1.12.2015., 13. lpp.).

(2) COFREPECHE, NFDS, POSEIDON et MRAG, 2014. Évaluation rétrospective et prospective du protocole de l’accord de partenariat dans le secteur de la pêche entre l'Union européenne et la République islamique de Mauritanie (sous le Contrat cadre MARE/2011/01 - Lot 3, contrat spécifique 8). Bruxelles, 176 p.

(3) OV L 343, 8.12.2006., 4. lpp.

(4) Padomes 2016. gada 24. maija Lēmums (ES) 2016/870 par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu protokolu, ar kuru uz četriem gadiem nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku (OV L 145, 2.6.2016., 1. lpp.).

(5) OV L 315, 1.12.2015., 3. lpp.

(6) Padomes 2015. gada 10. novembra Regula (ES) 2015/2192 par zvejas iespēju iedalīšanu saskaņā ar protokolu, ar kuru uz četriem gadiem nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku (OV L 315, 1.12.2015., 72. lpp.).

(7) ABM – budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(8) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

(9) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

(10) Dif. = diferencētās apropriācijas, nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(11) EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(12) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(13) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(14) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(15) Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

(16) Komisija 2017. gadā maksās par protokola 2016./2017. un 2017./2018. piemērošanas gadu. 2018. gadā Komisija maksās par protokola 2018./2019. piemērošanas gadu. Tas izskaidrojams ar to, ka maksājumi par piekļuvi jāveic protokola gadadienā, proti, 16. novembrī. Piemēram, līdz 2018. gada 16. novembrim Komisijai ir jānokārto piekļuves maksājums par 2018./2019. piemērošanas gadu.

(17) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(18) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās "BA" pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(19) CA – līgumdarbinieki, LA – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(20) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(21) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

Choose the experimental features you want to try