EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 6.12.2017
COM(2017) 738 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
par to, kā 2016. gadā piemērota Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem
EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52017DC0738
REPORT FROM THE COMMISSION on the application in 2016 of Regulation (EC) No 1049/2001 regarding public access to European Parliament, Council and Commission documents
KOMISIJAS ZIŅOJUMS par to, kā 2016. gadā piemērota Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem
KOMISIJAS ZIŅOJUMS par to, kā 2016. gadā piemērota Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem
COM/2017/0738 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 6.12.2017
COM(2017) 738 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
par to, kā 2016. gadā piemērota Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem
Ievads
Komisija 2016. gadā turpināja pildīt savu stingro apņemšanos uzlabot pārredzamību un pārskatatbildību. Viens veids, kā Komisija mēģina to īstenot, ir veicināt piekļuves tiesību ES iestāžu dokumentiem 1 faktisku izmantošanu. Šīs tiesības ir ietvertas ES Pamattiesību hartas 42. pantā, Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. panta 3. punktā un Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 2 .
Paplašinātās pārredzamības programma
Komisija ir īstenojusi vairākus nozīmīgus pasākumus, lai uzlabotu savu likumdošanas un politikas īstenošanas procesu pārredzamību, tostarp tās saskarē ar ieinteresētajām personām un lobistiem.
2016. gadā Komisija turpināja īstenot savu labāka regulējuma programmu, kuras mērķis ir panākt efektīvāku un pārredzamāku Eiropas Savienības darbību, lielu uzsvaru liekot uz rīcību, kas ir vienkāršāka un tiek īstenota tikai tādos jautājumos, kuri ir svarīgi pilsoņiem. Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT) ir turpinājusi nodrošināt, ka ES tiesību akti sniedz rezultātus pilsoņiem un uzņēmumiem efektīvi, lietderīgi un ar minimālām izmaksām. 2016. gada janvārī tika oficiāli izveidota REFIT platforma, kurā valstu iestādes, iedzīvotāji un citas ieinteresētās personas var pārredzamā veidā iesaistīties ES tiesību aktu pilnveidošanā.
Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pēc Komisijas ierosinājuma 2016. gada aprīlī pieņēma Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu. Nolīgums turpina uzlabot pārredzamību, paredzot virkni pasākumu, kas palielina ES lēmumu pieņemšanas procesa atklātību.
Kopš Lēmuma C(2014) 9048 un Lēmuma C(2014) 9051 3 pieņemšanas 2014. gada novembrī tīmekļa vietnē Europa ir publicēta informācija par vairāk nekā 11 000 divpusējo sanāksmju, kurās komisāri, biroju locekļi un ģenerāldirektori tikās ar interešu pārstāvjiem. Parasti šīs sanāksmes var notikt tikai ar tiem interešu pārstāvjiem, kuri reģistrēti Pārredzamības reģistrā 4 . Pārredzamības reģistra apjoms ir turpinājis pastāvīgi pieaugt, un pašlaik tajā ir vairāk nekā 11 000 ierakstu, un kopš 2016. gada janvāra tajā ir reģistrētas vairāk nekā 3500 jaunas personas 5 .
Komisija 2016. gada maijā pieņēma jaunus noteikumus attiecībā uz ekspertu grupām 6 , ar kuriem tiek pastiprinātas pārredzamības prasības un ieviesta sinerģija ar Pārredzamības reģistru.
2016. gada septembrī, ņemot vērā sabiedriskās apspriešanas rezultātus attiecībā uz Pārredzamības reģistra turpmāko darbību, Komisija pieņēma priekšlikumu Iestāžu nolīgumam par obligātu Pārredzamības reģistru; tas ir nozīmīgs solis virzībā uz vienotu un obligātu ES līmeņa pārredzamības režīmu. Komisija ir aicinājusi Eiropas Parlamentu un Padomi uzsākt sarunas, lai iespējami drīz izveidotu šādu reģistru, kas aptver visas trīs iestādes.
Reaģējot uz sabiedrības prasībām pēc lielākas pārredzamības attiecībā uz “virpuļdurvju efekta” iespējamiem gadījumiem, Komisija 2016. gada decembrī publicēja savu otro ikgadējo paziņojumu 7 , kurā sniegta informācija par augstākā līmeņa ierēdņiem, kas ir aizgājuši no Komisijas, lai ieņemtu citu amatu, detalizēti norādot to iepriekšējos pienākumus, viņu jaunās darbības ārpus Komisijas un iecēlējinstitūcijas attiecīgo lēmumu. Sniedzot informāciju īpašā Europa tīmekļa vietnes sadaļā 8 , pārredzamība tiek nodrošināta arī attiecībā uz visiem lēmumiem, ar kuriem tiek atļautas bijušo komisāru darbības pēc amata atstāšanas.
Piekļuve dokumentiem
Paplašinātās pārredzamības programmā tiesības piekļūt dokumentiem ir viens no galvenajiem Komisijas pārredzamības pieejas stūrakmeņiem. Papildus piekļuves nodrošināšanai tās rīcībā esošajiem dokumentiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 Komisija arī pēc savas ierosmes un lietotājiem draudzīgā veidā publicēja plašu informācijas un dokumentu klāstu gan publiskajos reģistros, gan savās tīmekļa vietnēs.
Šis ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 17. panta 1. punktu. Tajā ir sniegts pārskats par to, kā Komisija 2016. gadā piemēroja noteikumus attiecībā uz piekļuvi dokumentiem. Šis ziņojums ir balstīts uz statistikas datiem, kas apkopoti pielikumā 9 . Statistika atspoguļo 2016. gadā saņemto pieteikumu skaitu un uz tiem sniegtās atbildes. Tā neatspoguļo to dokumentu skaitu, kuri tika pieprasīti vai kuriem tika piešķirta (daļēja) piekļuve; šis skaits ir daudz lielāks. Lai gan pieteikumu iesniedzēji var lūgt piekļuvi vienam dokumentam, tie biežāk pieprasa piekļuvi vairākiem dokumentiem vai pat veselām lietām saistībā ar konkrētu jautājumu vai procedūru 10 . Statistika parāda, cik nozīmīgas ir tiesības piekļūt dokumentiem Komisijas vispārējās pārredzamības politikas ietvaros. Pilna vai daļēja piekļuve pieprasītajiem dokumentiem tika nodrošināta 81,3 % gadījumu sākotnējo pieteikumu posmā, un 52 % gadījumu atkārtotu pieteikumu posmā tika sniegta plašāka vai pat pilna piekļuve.
1.Reģistri un tīmekļa vietnes
11 12 13 Komisijas dokumentu reģistrā 2016. gadā tika iekļauti 18 523 jauni dokumenti (skatīt pielikuma 1. tabulu), kuri ietilpst C, COM, JOIN, OJ, PV, SEC vai SWD kategorijā. Komisija 2016. gadā nesagatavoja un nesaņēma nevienu slepenu dokumentu, kas atbilstu kādai no šīm dokumentu kategorijām.
14 2016. gadā tīmekļa vietnes Europa sadaļā “Piekļuve dokumentiem” tika reģistrēts nedaudz lielāks apmeklējumu skaits (19 191, salīdzinot ar 18 939 apmeklējumiem 2015. gadā), savukārt apmeklētāju un apmeklēto lapu skaits saglabājās nemainīgs (skatīt pielikuma 2. tabulu).
2.Sadarbība ar citām iestādēm, uz kurām attiecas regula
Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2016. gadā turpināja regulāri rīkot tehniskas sanāksmes administratīvā līmenī, lai dalītos pieredzē, izstrādātu labāko praksi un nodrošinātu konsekventu Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu.
3.Piekļuves pieteikumu analīze
3.1.Pieteikumu skaits
2016. gadā sākotnējo pieteikumu skaits samazinājās par gandrīz 10 % (6077, salīdzinot ar 6752 pieteikumiem 2015. gadā). Savukārt sākotnējo atbilžu, kas sniegtas, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1049/2001, skaits pieauga par vairāk nekā 2 % (no 5819 atbildēm 2015. gadā līdz 5944 atbildēm 2016. gadā — tas ir lielākais atbilžu skaits pēdējos piecos gados).
Pārējās 1193 sniegtās atbildes neattiecās uz Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanas jomu vai apstiprināja, ka pieprasītie dokumenti nav Komisijas rīcībā (skatīt pielikuma 3. tabulu).
Attiecībā uz atkārtotajiem pieteikumiem, kuros Komisijai lūdz pārskatīt sākotnējās atbildes, ar ko tikusi pilnībā vai daļēji atteikta piekļuve, — to skaits pieauga par 4 % (295 pieteikumi 2016. gadā, salīdzinot ar 284 pieteikumiem 2015. gadā), turpinot kopš 2012. gada redzamo augšupejošo tendenci. Savukārt atkārtoto atbilžu, kas sniegtas, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1049/2001, skaits nedaudz samazinājās — no 230 atbildēm 2015. gadā uz 219 atbildēm 2016. gadā, jo daži no pieprasījumiem izrādījās informācijas pieprasījumi.
Citos gadījumos vairāki pieprasījumi no viena pieteikuma iesniedzēja tika pārgrupēti un izskatīti vienā atbildē (skatīt pielikuma 5. tabulu).
3.2.Pieteikumu sadalījums pēc Komisijas ĢD/dienesta (pielikuma 10. tabula)
No sākotnējiem pieteikumiem lielāko daļu saņēma Ģenerālsekretariāts (SG) (8,6 %, salīdzinot ar 8,7 % 2015. gadā), savukārt Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts (SANTE ĢD) saņēma otru lielāko pieteikumu skaitu, tam samazinoties no 9,2 % 2015. gadā līdz 8 % 2016. gadā. Trešais lielākais rādītājs sākotnējo dokumentu pieteikumu skaita ziņā bija Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorātam (GROW ĢD), pieteikumu skaitam samazinoties no 8,6 % līdz 7,6 % 2016. gadā.
Konkurences ģenerāldirektorāts (COMP ĢD) (7,2 %) un Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorāts (FISMA ĢD) (5,6 %) bija vienīgie no atlikušajiem ĢD, kas saņēma (katrs) vairāk nekā 5 % no visiem sākotnējiem pieteikumiem. Pārējie Komisijas departamenti saņēma (katrs) ne vairāk kā 4 % no visiem sākotnējiem pieteikumiem.
Attiecībā uz atkārtotajiem pieteikumiem, kurus saņēma Ģenerālsekretariāts, — lielākā daļa bija saistīti ar COMP ĢD sākotnējām atbildēm (15,9 % 2016. gadā, salīdzinot ar 16,2 % 2015. gadā). Tam sekoja SANTE ĢD (10,2 %, salīdzinot ar 7 % 2015. gadā) un SG (6,8 %, salīdzinot ar 10,2 % 2015. gadā).
Ceturtais lielākais rādītājs bija Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorātam (JUST ĢD) un Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorātam (TAXUD ĢD) (abiem 6,1 % 2016. gadā, salīdzinot ar attiecīgi 7,4 % un 6,3 % 2015. gadā). Abu atlikušo Komisijas departamentu (GROW ĢD un EPSO) sākotnējās atbildes bija iemesls vairāk nekā 5 % no visiem atkārtotajiem pieteikumiem. Pārējie Komisijas departamenti saņēma (katrs) mazāk nekā 5 % no atkārtotajiem pieteikumiem.
3.3.Pieteikumu iesniedzēju sociālais un profesionālais profils 15 (pielikuma 8. tabula)
Lielākā daļa sākotnējo pieteikumu 2016. gadā joprojām tika saņemti no pilsoņiem. Tie veidoja gandrīz 40 % no visiem pieteikumiem (38,3 %, salīdzinot ar 24,7 % 2015. gadā). Otrā aktīvākā kategorija bija akadēmiskās iestādes un ideju laboratorijas, kas iesniedza 16 % no sākotnējiem pieteikumiem (salīdzinot ar 21,3 % 2015. gadā).
Trešo vietu ieņēma juristi (13,5 %, salīdzinot ar 12,7 % 2015. gadā), tiem sekoja pilsoniskā sabiedrība (NVO) (11,9 %, salīdzinot ar 15,2 % 2015. gadā), uzņēmumi (9,7 %, salīdzinot ar 2 % 2015. gadā) un žurnālisti (5,9 % 2016. gadā, salīdzinot ar 7,1 % 2015. gadā).
Lielākā daļa atkārtoto pieteikumu 2016. gadā tika saņemti no pilsoņiem. Tie veidoja vairāk nekā 30 % no visiem pieteikumiem (30,2 %, salīdzinot ar 24,3 % 2015. gadā). Otrā aktīvākā pieteikumu iesniedzēju kategorija bija juristi, kas iesniedza 26,4 % no visiem pieteikumiem (salīdzinot ar 27,8 % 2015. gadā).
Tiem cieši sekoja pilsoniskā sabiedrība (NVO), no kuras pārstāvjiem saņemti 24,7 % pieteikumu (2015. gadā — 24,6 %). Žurnālisti ieņēma ceturto vietu ar 8,1 % (2015. gadā — 13 %), un akadēmiskās iestādes un ideju laboratorijas bija piektā aktīvāka kategorija ar 4,4 % pieteikumu (2015. gadā — 5,6 %).
3.4.Pieteikumu iesniedzēju ģeogrāfiskā izcelsme (pielikuma 9. tabula)
Attiecībā uz sākotnējo pieteikumu ģeogrāfisko sadalījumu — lielākā daļa joprojām tika saņemti no pieteikumu iesniedzējiem Beļģijā (27,2 %, salīdzinot ar 26,8 % 2015. gadā), tai sekoja Vācija (12,6 %, salīdzinot ar 11,7 % 2015. gadā) un Apvienotā Karaliste (ievērojams pieaugums no 7,6 % 2015. gadā uz 10 % 2016. gadā). Tām sekoja Francija, Spānija, Itālija un Nīderlande — no katras saņemti vairāk nekā 5 % no pieteikumiem. Pieteikumi no pārējās 21 dalībvalsts veidoja mazāk nekā 2 % katrai dalībvalstij.
Tiesības piekļūt dokumentiem joprojām izmantoja arī pieteikumu iesniedzēji, kuri pastāvīgi dzīvo vai kuru juridiskā adrese ir trešās valstīs; to sākotnējie pieteikumi veidoja 4,1 % no visiem sākotnējiem pieteikumiem (2015. gadā — 4,4 %).
Attiecībā uz atkārtoto pieteikumu ģeogrāfisko sadalījumu — ievērojami lielākā daļa tika saņemti no pieteikumu iesniedzējiem Beļģijā (33,2 %, salīdzinot ar 30,3 % 2015. gadā), tai sekoja Vācija (13,2 %, salīdzinot ar 15,1 % 2015. gadā). Itālija (9,8 %), Spānija (8,8 %), Nīderlande (6,4 %), Apvienotā Karaliste (5,8 %) un Francija (5,1 %) bija vienīgās no pārejām dalībvalstīm, kuras pārsniedza 5 % no pieteikumu skaita.
Pieteikumi no pārējās 21 dalībvalsts veidoja ne vairāk kā 2 % katrai valstij. Visbeidzot, pieteikumi no pieteikumu iesniedzējiem, kuri pastāvīgi dzīvo vai kuru juridiskā adrese ir trešās valstīs, veidoja 3,7 % no visiem pieteikumiem (salīdzinot ar 2,5 % 2015. gadā).
4.Izņēmumu piemērošana piekļuves tiesībām
4.1.Sniegtās piekļuves veidi
2016. gadā sākotnējo pieteikumu posmā pilna vai daļēja piekļuve dokumentiem tika piešķirta vairāk nekā 80 % gadījumu (81,3 %, salīdzinot ar 84,7 % 2015. gadā). Pilna piekļuve joprojām tika piešķirta gandrīz 61 % gadījumu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu (68,8 %), šis apjoms samazinājās, turpinot kopš 2012. gada redzamo lejupejošo tendenci, ko daļēji var izskaidrot ar stingrāku Komisijas datu aizsardzības politikas piemērošanu.
Šā iemesla dēļ ir arī ievērojami, t. i., par 30 %, palielinājusies daļējas piekļuves pozitīvo atbilžu procentuālā daļa (20,4 % 2016. gadā, salīdzinot ar 15,9 % 2015. gadā). 18,7 % pieteikumu tika pilnībā noraidīti (salīdzinot ar 15,3 % 2015. gadā) — skatīt pielikuma 4. tabulu.
2016. gadā katra otrā sākotnējā atbilde, kas tika apstrīdēta ar atkārtotu pieteikumu, tika (pilnībā vai daļēji) mainīta atkārtoto pieteikumu posmā (ievērojams pieaugums no 41,3 % 2015. gadā uz 52 % 2016. gadā). 47 % gadījumu tika piešķirta plašāka (taču ne pilna) piekļuve nekā sākotnējo pieteikumu posmā (ievērojams pieaugums, salīdzinot ar 31,7 % 2015. gadā). Atkārtoto pieteikumu posmā sākotnējais pilnīgais atteikums tikai apstiprināts tikai 48 % gadījumu (salīdzinot ar 58,7 % 2015. gadā).
Tomēr to atkārtoto pieteikumu skaits, kuru rezultāta tika sniegta pilnas piekļuves pozitīva atbilde, bija zemāks (5 %) nekā 2015. gadā (9,6 %) — skatīt pielikuma 6. tabulu.
4.2.Piekļuves tiesībām piemērotie izņēmumi (pielikuma 7. tabula)
Personu privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzība joprojām — nemainīgi gandrīz 30 % gadījumu — kalpoja par galveno pamatu (pilnīgam vai daļējam) piekļuves atteikumam sākotnējo pieteikumu posmā. Otrais visbiežāk piemērotais izņēmums bija atteikums iestāžu lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzības dēļ (neliels pieaugums no 20,3 % 2015. gadā uz 21,7 % 2016. gadā). Izņēmums, kura nolūks ir aizsargāt pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķus, ierindojās trešajā vietā un tika piemērots ievērojami retāk nekā 2015. gadā (16,2 % 2016. gadā, salīdzinot ar 20,9 % 2015. gadā).
Izņēmuma, kas aizsargā komerciālās intereses, izmantošana nedaudz palielinājās (13,7 % 2016. gadā, salīdzinot ar 14,7 % 2015. gadā), taču saglabāja ceturto vietu. Vislielākais pieaugums bija saistīts ar izņēmumu, kas aizsargā sabiedrības intereses saistībā ar valsts drošību (7,3 % 2016. gadā, salīdzinot ar 2,4 % 2015. gadā).
Atkārtotu pieteikumu posmā visbiežāk izmantotais, galvenais pamatojums (pilnīga vai daļēja) piekļuves atteikuma apstiprināšanai bija personu privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzība; šāda pamatojuma gadījumu skaits pieauga par 45 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (28,3 % 2016. gadā, salīdzinot ar 15,6 % 2015. gadā). Otrajā vietā bija izņēmums, kas aizsargā lēmumu pieņemšanas procesu (22,3 %, salīdzinot ar 16,4 % 2015. gadā). Izņēmums, kura nolūks ir aizsargāt pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķus, tika izmantots ievērojami retāk (20,3 % 2016. gadā, salīdzinot ar 37,7 % 2015. gadā) — tas ieņēma trešo vietu.
Ceturtajā un piektajā vietā ierindojās izņēmumi, kas aizsargā attiecīgi komerciālās intereses (15,9 %, salīdzinot ar 13,1 % 2015. gadā) un tiesvedību un juridiskās konsultācijas (5,6 %, salīdzinot ar 4,9 % 2015. gadā).
5.Sūdzības Eiropas Ombudam
16 17 18 2016. gadā Ombuds pabeidza izskatīt 21 sūdzību par to, kā Komisija izskata pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem. Sešos gadījumos tās tika slēgtas ar papildu vai kritisku piezīmi. Salīdzinājumam — 2015. gadā Ombuds pabeidza izskatīt 23 sūdzības, no kurām sešos gadījumos tās tika slēgtas ar kritisku piezīmi.
2016. gadā Ombuds uzsāka 12 jaunas izmeklēšanas lietās, kurās piekļuve dokumentiem bija sūdzības galvenā vai papildu daļa (neliels pieaugums, salīdzinot ar 2015. gadu, kad tika uzsāktas 11 jaunas izmeklēšanas).
6.Izskatīšana tiesā
2016. gadā ES tiesas pieņēma būtisku jaunu judikatūru, kas ietekmēs Komisijas praksi, kura tiek īstenota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001.
6.1.Eiropas Savienības Tiesa
Tiesa pasludināja trīs apelācijas spriedumus lietās, kurās Komisija bija tiesvedībā iesaistītā puse.
Internationaler Hilfsfonds lietā 19 attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar līgumu par humāno palīdzību, Tiesa apstiprināja Vispārējās tiesas nolēmumu, ar kuru tiek noraidīta apelācijas iesniedzēja prasība pret Komisiju.
Tiesa savā Sea Handling spriedumā 20 apstiprināja vispārīgo pieņēmumu, ka administratīvās lietas dokumentu, kuri attiecas uz valsts atbalsta izmeklēšanu, publiskošana principā kaitē izmeklēšanas darbību mērķa aizsardzībai. Tiesa arī nolēma, ka iespējamās intereses iegūt dokumentu tiesvedības vajadzībām nevar uzskatīt par sevišķām sabiedrības interesēm attiecībā uz piekļuvi. Turklāt tā paskaidroja, ka atbildes aizkavēšanās gadījumā pieteikuma iesniedzējs var iesniegt sūdzību Ombudam vai uzsākt prasību par zaudējumu atlīdzību, lai īstenotu savas tiesības piekļūt dokumentiem un tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu.
Tiesa savā Stichting Greenpeace Nederland spriedumā 21 noteica, ka jēdziens “emisijas vidē” saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1367/2006 22 attiecas ne tikai uz faktiskajām emisijām, bet ietver arī paredzamās emisijas vidē normālos vai reālos produkta vai aktīvās vielas lietošanas apstākļos. Tiesa precizēja, ka informācija, kas attiecas uz emisijām vidē, ir informācija par vai kas attiecas uz šādām emisijām, nevis informācija, kam ir tieša vai netieša saikne ar emisijām vidē.
6.2.Vispārējā tiesa
23 24 Vispārējā tiesa pasludināja 12 spriedumus saistībā ar tiesībām piekļūt dokumentiem lietās, kurās Komisija bija tiesvedībā iesaistītā puse. Divās lietās Vispārējā tiesa nolēma, ka prasība par Komisijas lēmuma atcelšanu ir nepieņemama. Vienā lietā netika pieņemts spriedums.
25 26 Sešās lietās Vispārējā tiesa noraidīja pieteikuma iesniedzēja prasību atcelt atkārtoto pieteikumu posmā pieņemto Komisijas lēmumu par piekļuvi dokumentiem, apstiprinot Komisijas nostāju. Trijās lietās Vispārējā tiesa daļēji atcēla Komisijas lēmumu.
Jautājumā par personas datiem Vispārējā tiesa nolēma, ka Komisija nevar rediģēt pieteikuma iesniedzēja personas datus, ja ir skaidri zināms, ka viņš ir piekritis to atklāšanai. Tā arī paskaidroja, ka iestādei nav jāizvērtē kaitējuma neesamība attiecībā uz datu subjekta likumīgajām interesēm, ja pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis nekādu skaidru un likumīgu pamatojumu vai pārliecinošu argumentu, lai pierādītu nepieciešamību nodot šos personas datus 27 .
Attiecībā uz komerciālajām interesēm Vispārējā tiesa atgādināja par vispārīgo pieņēmumu, ka informācija par pretendentu iesniegtajiem piedāvājumiem publiskā iepirkuma procedūrās netiek atklāta, jo tās atklāšana kaitētu veiksmīgā pretendenta komerciālajām interesēm un godīgai konkurencei pretendentu starpā.
Attiecībā uz izmeklēšanas mērķi Vispārējā tiesa apstiprināja vispārīgo pieņēmumu, ka piekļuve netiek nodrošināta tādiem OLAF izmeklēšanas dokumentiem, kas attiecas uz lietām, kurās vēl tiek veikta izmeklēšana, un noteiktos gadījumos arī slēgtajām lietām. Tā arī norādīja, ka konfidenciālas informācijas neatļautas noplūdes gadījums pats par sevi neattaisno šo dokumentu atklāšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001. Vispārējā tiesa arī uzskatīja, ka pat tad, ja pieteikuma iesniedzēja rīcībā ir pieprasītie dokumenti (vai daļa no tiem), Komisija nevar atteikt viņa pieteikuma izskatīšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 28 .
Vispārējā tiesa turklāt vēlreiz apstiprināja, ka pastāv vispārīgs pieņēmums par tādu dokumentu neatklāšanu pirmstiesas posmā, kuri ir daļa no pārkāpuma procedūras lietas, jo to publiskošana principā kaitētu izmeklēšanas mērķa aizsardzībai 29 .
Attiecībā uz dokumentiem, kam ir būtiska saistība ar neizskatītu ES līmeņa tiesvedības strīdu vai valsts tiesas procesiem, kuros iespējami tiktu sniegts prejudiciāls nolēmums, Vispārējā tiesa nolēma, ka šādus dokumentus var aizsargāt, lai tie netiktu publiskoti. Mērķis ir nodrošināt, ka tiek ievērots pušu procesuālo tiesību vienlīdzības un pareizas tiesvedības princips un līdz ar to arī tiesvedības aizsardzība 30 .
Vispārējā tiesa arī apstiprināja, ka, piemērojot izņēmumu attiecībā uz juridisku konsultāciju aizsardzību, laika periods, kad šīs konsultācijas tika sniegtas, un (oficiāls vai neoficiāls) veids, kādā tās tika īstenotas, nav būtisks. Tā arī atzina, ka juridisku konsultāciju aizsardzība ietver Komisijas Juridiskā dienesta nostāju, aizstāvot Komisijas nostāju Tiesā, vienlīdzīgi ar citām pusēm. Visbeidzot, Vispārējā tiesa nolēma, ka pats fakts, ka juridiskās konsultācijas tika sniegtas likumdošanas procesa ietvaros, nav pietiekams pamats sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm 31 .
Attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību Vispārējā tiesa noteica, ka Komisijai, neveicot katra ietekmes novērtējuma sagatavošanas kontekstā izstrādāta dokumenta konkrētu un individuālu pārbaudi, ir tiesības prezumēt, ka šo dokumentu publiskošana principā nopietni kaitētu tās lēmumu pieņemšanas procesam saistībā ar politikas priekšlikuma izstrādi 32 .
Vispārējā tiesa arī atzina, cik svarīga ir iespēja ES darbiniekiem neatkarīgi paust savu viedokli. Tā apstiprināja, ka tādu darbinieku viedokļu atklāšana, kas pausti iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām, varētu nopietni kaitēt Komisijas lēmumu pieņemšanas procesam, jo tas atturētu darbiniekus paust savu viedokli neatkarīgi, pārmērīgi neietekmējoties no iespējas, ka tas būs plaši pieejams, atklājot iestādi, kurā tie strādā 33 .
Vēl kādā spriedumā Vispārējā tiesa paskaidroja, ka ārēja spiediena, kuram tiku pakļauts lēmumu pieņemšanas process, esība ir jānosaka ar pārliecību un ka ir jānodrošina pierādījumi, lai apliecinātu, ka pastāv pienācīgi paredzams risks, ka šis ārējais spiediens varētu būtiski ietekmēt procesu 34 .
2016. gadā Vispārējā tiesa nepasludināja nevienu spriedumu par apelācijas sūdzību pret Civildienesta tiesas lēmumu lietās, kuras saistītas ar tiesībām piekļūt dokumentiem un kurās Komisija bija tiesvedībā iesaistītā puse.
6.3.Jaunas lietas tiesās
35 36 2016. gadā Vispārējā tiesā tika iesniegtas 19 jaunas lietas pret Komisijas lēmumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001. Papildus tam Tiesā tika iesniegtas četras jaunas apelācijas pret Vispārējās tiesas spriedumiem lietās, kurās Komisija bija tiesvedībā iesaistītā puse.
7.Secinājumi
Komisija 2016. gadā turpināja pildīt savu apņemšanos uzlabot pārredzamību gan saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001, gan tās paplašinātās pārredzamības programmas ietvaros.
Tas cita starpā tika apliecināts, pakāpeniski īstenojot labāka regulējuma programmu, sistemātiski publicējot informāciju par sanāksmēm, kurās tiekas Komisijas politiskie līderi un augstākā līmeņa ierēdņi ar ieinteresētajām personām, iesniedzot priekšlikumu Iestāžu nolīgumam par obligātu Pārredzamības reģistru un nosakot politiku attiecībā uz “virpuļdurvju efektu”.
Komisija arī turpināja aktīvi un lietotājiem draudzīgā veidā publicēt plašu informācijas un dokumentu klāstu par dažādām likumdošanas darbībām un citām darbībām.
Tiesības piekļūt dokumentiem pēc pieprasījuma, kā tas ir norādīts ES Pamattiesību hartā, Līgumos un Regulā (EK) Nr. 1049/2001, joprojām ir nozīmīgs rīks, ar kura palīdzību Komisija pilda savu apņemšanos nodrošināt pārredzamību.
2016. gadā Komisija saņēma vairāk nekā 6000 sākotnēju pieteikumu par piekļuvi dokumentiem un gandrīz 300 atkārtotus pieteikumus. Tas pierāda, ka ES pilsoņi un citi tiesību izmantotāji aktīvi izmanto savas tiesības piekļūt Komisijas dokumentiem.
Komisija joprojām ir tā iestāde, kas apstrādā lielāko skaitu pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem. Tā kā uz daudziem piekļuves pieprasījumiem tika sniegtas pozitīvas atbildes, tika nodrošināta pieeja lielam skaitam dokumentu. Tie tika nodrošināti papildus dokumentiem un informācijai, kuru Komisija 2016. gadā publicēja pēc savas ierosmes vai kura jau bija publiski pieejama Komisijas daudzajās tīmekļa vietnēs un tās dažādajos publiskajos reģistros.
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 6.12.2017
COM(2017) 738 final
PIELIKUMS
dokumentam
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
par to, kā 2016. gadā piemērota Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem
Statistika attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu
1.Reģistrā ievadīto dokumentu skaits
C |
COM |
JOIN |
OJ |
PV |
SEC |
SWD |
Kopā |
|
2015.g. |
15 558 |
1488 |
91 |
119 |
87 |
1293 |
309 |
18 945 |
2016.g. |
14 458 |
1931 |
115 |
132 |
93 |
1333 |
461 |
18 523 |
2.Skatījumi sadaļā “Piekļuve dokumentiem” tīmekļa vietnē Europa
|
Vienreizēji apmeklētāji |
Apmeklējumi |
Skatītās lapas |
|||
2015.g. |
2016.g. |
2015.g. |
2016.g. |
2015.g. |
2016.g. |
|
Vidēji mēnesī |
1294 |
1291 |
1578 |
1599 |
1944 |
1941 |
Kopā |
15 525 |
15 496 |
18 939 |
19 191 |
23 324 |
23 290 |
3.Saņemto un apstrādāto sākotnējo pieteikumu skaits
2012.g. |
2013.g. |
2014.g. |
2015.g. |
2016.g. |
|
Reģistrētie pieteikumi |
6014 |
6525 |
6227 |
6752 |
6077 |
Sniegtās atbildes 1 |
6334 |
7659 |
7156 |
7684 |
7137 |
Atbildes, kas sniegtas, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1049/2001 2 |
5274 |
5906 |
5637 |
5819 |
5944 |
4.Sākotnējo pieteikumu posmā sniegtās atbildes
2012.g. |
2013.g. |
2014.g. |
2015.g. |
2016.g. |
||||||
Skaits |
% |
Skaits |
% |
Skaits |
% |
Skaits |
% |
Skaits |
% |
|
Piešķirta pilna piekļuve |
3928 |
74,48 |
4400 |
73,43 |
4096 |
72,77 |
4003 |
68,79 |
3622 |
60,94 |
Piešķirta daļēja piekļuve |
892 |
16,91 |
866 |
14,45 |
668 |
11,87 |
926 |
15,91 |
1213 |
20,41 |
Piekļuve liegta |
454 |
8,61 |
640 |
10,68 |
866 |
15,36 |
890 |
15,29 |
1109 |
18,66 |
Kopā |
5274 |
100 |
5906 |
100 |
5630 |
100 |
5819 |
100 |
5944 |
100 |
5.Saņemto un apstrādāto atkārtoto pieteikumu skaits
2012.g. |
2013.g. |
2014.g. |
2015.g. |
2016.g. |
|
Reģistrētie pieteikumi |
229 |
236 |
300 |
284 |
295 |
Sniegtās atbildes 3 |
202 |
252 |
327 |
291 |
257 |
Atbildes, kas sniegtas, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1049/2001 4 |
160 |
189 |
272 |
230 |
219 |
6.Atkārtoto iesniegumu posmā sniegtās atbildes
2012.g. |
2013.g. |
2014.g. |
2015.g. |
2016.g. |
||||||
Skaits |
% |
Skaits |
% |
Skaits |
% |
Skaits |
% |
Skaits |
% |
|
Pilna pārskatīšana — piešķirta pilna piekļuve |
30 |
18,75 |
38 |
20,11 |
51 |
18,75 |
22 |
9,57 |
11 |
5,02 |
Daļēja pārskatīšana — piešķirta daļēja piekļuve |
39 |
24,38 |
45 |
23,81 |
67 |
24,63 |
73 |
31,74 |
103 |
47,03 |
Sākotnējās atbildes apstiprinājums — piekļuve liegta |
91 |
56,88 |
106 |
56,08 |
154 |
56,62 |
135 |
58,70 |
105 |
47,95 |
Kopā |
160 |
100 |
189 |
100 |
272 |
100 |
230 |
100 |
219 |
100 |
7.Piekļuves atteikumu sadalījums atkarībā no piemērotā izņēmuma (%)
Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantā norādītie izņēmumi |
SĀKOTNĒJO PIETEIKUMU POSMS |
ATKĀRTOTO PIETEIKUMU POSMS |
|||
2015.g. |
2016.g. |
2015.g. |
2016.g. |
||
4. panta 1. punkta a) apakšpunkta 1. ievilkums — sabiedrības interešu aizsardzība saistībā ar valsts drošību |
2,43 |
7,29 |
2,05 |
2,39 |
|
4. panta 1. punkta a) apakšpunkta 2. ievilkums — sabiedrības interešu aizsardzība saistībā ar aizsardzību un militāro jomu |
0,15 |
0,15 |
0 |
0 |
|
4. panta 1. punkta a) apakšpunkta 3. ievilkums — sabiedrības interešu aizsardzība saistībā ar starptautiskajām attiecībām |
4,92 |
3,39 |
7,38 |
2,39 |
|
4. panta 1. punkta a) apakšpunkta 4. ievilkums — sabiedrības interešu aizsardzība saistībā ar Kopienas vai kādas dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku |
0,71 |
1,42 |
2,87 |
2,79 |
|
4. panta 1. punkta b) apakšpunkts — personu privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzība |
29,40 |
29,76 |
15,57 |
28,29 |
|
4. panta 2. punkta 1. ievilkums — komerciālo interešu aizsardzība |
14,75 |
13,71 |
13,11 |
15,94 |
|
4. panta 2. punkta 2. ievilkums — tiesvedības un juridisku konsultāciju aizsardzība |
4,51 |
4,70 |
4,92 |
5,58 |
|
4. panta 2. punkta 3. ievilkums — pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzība |
20,88 |
16,23 |
37,70 |
20,32 |
|
4. panta 3. punkta pirmā daļa — lēmumu pieņemšanas process, ja lēmums vēl nav pieņemts |
17,69 |
18,78 |
13,93 |
20,32 |
|
4. panta 3. punkta otrā daļa — lēmumu pieņemšanas process, ja lēmums jau ir pieņemts ([satur] viedokļu izklāstu iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām) |
2,58 |
2,95 |
2,46 |
1,99 |
|
4. panta 4. un 5. punkts — dalībvalsts vai trešās personas atteikums 5 |
1,98 |
1,60 |
/ |
/ |
|
Kopā (%) |
100 |
100 |
100 |
100 |
8.
Pieteikumu iesniedzēju sociālais un profesionālais profils (%)
6
SĀKOTNĒJO PIETEIKUMU POSMS |
ATKĀRTOTO PIETEIKUMU POSMS |
||||
2015.g. |
2016.g. |
2015.g. |
2016.g. |
||
Akadēmiskās iestādes / ideju laboratorijas |
21,33 |
15,96 |
5,63 |
4,41 |
|
Uzņēmumi / uzņēmumu asociācijas |
2,03 |
9,73 |
0 |
3,05 |
|
Žurnālisti |
7,08 |
5,89 |
13,03 |
8,14 |
|
Juridiskās firmas / pašnodarbināti advokāti |
12,74 |
13,46 |
27,82 |
26,44 |
|
EP deputāti / EP deputātu palīgi |
10,63 |
4,77 |
3,17 |
3,05 |
|
Nevalstiskās organizācijas (NVO) |
15,18 |
11,88 |
24,65 |
24,75 |
|
Valsts/reģionālās pārvaldes iestādes 7 |
6,26 |
0 |
1,41 |
0 |
|
Nav norādīts (pilsoņi) |
24,75 |
38,3 |
24,29 |
30,17 |
|
Kopā (%) |
100 |
100 |
100 |
100 |
9.Pieteikumu iesniedzēju ģeogrāfiskā izcelsme (%)
|
SĀKOTNĒJO PIETEIKUMU POSMS |
ATKĀRTOTO PIETEIKUMU POSMS |
|||
2015.g. |
2016.g. |
2015.g. |
2016.g. |
||
Austrija |
1,23 |
1,35 |
1,41 |
1,02 |
|
Beļģija |
26,78 |
27,23 |
30,28 |
33,22 |
|
Bulgārija |
0,68 |
0,59 |
0,70 |
1,36 |
|
Kipra |
0,07 |
0,07 |
0 |
0 |
|
Horvātija |
0,33 |
0,30 |
0,35 |
0,68 |
|
Čehijas Republika |
0,86 |
1,51 |
2,11 |
1,69 |
|
Dānija |
1,63 |
1,65 |
1,06 |
0 |
|
Igaunija |
0,22 |
0,23 |
0 |
1,02 |
|
Somija |
0,68 |
1,05 |
0 |
0,34 |
|
Francija |
7,57 |
7,95 |
5,99 |
5,08 |
|
Vācija |
11,74 |
12,56 |
15,14 |
13,22 |
|
Grieķija |
0,96 |
1,51 |
2,46 |
1,69 |
|
Ungārija |
1,29 |
1,22 |
0,70 |
1,36 |
|
Īrija |
1,04 |
1,53 |
1,76 |
1,36 |
|
Itālija |
7,26 |
6,70 |
4,23 |
9,83 |
|
Latvija |
0,13 |
0,23 |
0 |
0 |
|
Lietuva |
0,33 |
0,43 |
0 |
0 |
|
Luksemburga |
0,96 |
0,82 |
1,06 |
0,34 |
|
Malta |
0,28 |
0,26 |
0,35 |
0,34 |
|
Nīderlande |
5,48 |
5,20 |
7,39 |
6,44 |
|
Polija |
3,04 |
1,99 |
5,99 |
2,03 |
|
Portugāle |
0,89 |
1,07 |
0,70 |
0 |
|
Rumānija |
0,46 |
0,58 |
0,70 |
0 |
|
Slovākija |
0,76 |
0,28 |
0,70 |
0 |
|
Slovēnija |
0,15 |
0,21 |
0,35 |
0,34 |
|
Spānija |
9,91 |
7,54 |
2,46 |
8,81 |
|
Zviedrija |
2,22 |
1,27 |
0,35 |
0 |
|
Apvienotā Karaliste |
7,63 |
10,04 |
10,21 |
5,76 |
|
Eiropas valstis, kas nav ES |
1,81 |
1,65 |
1,76 |
3,05 |
|
Ziemeļamerika |
1,20 |
0,99 |
0,70 |
0,34 |
|
Austrālija un Jaunzēlande |
0,03 |
0,36 |
0 |
0 |
|
Āfrika |
0,36 |
0,20 |
0 |
0 |
|
Dienvidamerika |
0,09 |
0,12 |
0 |
0 |
|
Āzija |
0,96 |
0,84 |
0 |
0,34 |
|
Nav norādīts 8 |
0,99 |
0,49 |
1,06 |
0,34 |
|
Kopā (%) |
100 |
100 |
100 |
100 |
10.
Pieteikumu sadalījums pēc Komisijas departamenta (%)
SĀKOTNĒJO PIETEIKUMU POSMS |
ATKĀRTOTO PIETEIKUMU POSMS |
||||
2015.g. |
2016.g. |
2015.g. |
2016.g. |
||
AGRI — Lauksaimniecība un lauku attīstība |
3,97 |
3,21 |
3,52 |
1,69 |
|
BUDG — Budžets |
0,47 |
0,72 |
0,70 |
0,34 |
|
CLIMA — Klimata politika |
1,87 |
1,28 |
1,76 |
1,36 |
|
CNECT — Komunikācijas tīkli, saturs un tehnoloģijas |
2,65 |
2,19 |
2,11 |
2,71 |
|
COMM — Komunikācija |
0,33 |
0,66 |
0 |
1,02 |
|
COMP — Konkurence |
5,81 |
7,22 |
16,20 |
15,93 |
|
DEVCO — Starptautiskā sadarbība un attīstība |
5,35 |
3,51 |
1,06 |
1,36 |
|
DGT — Tulkošana |
0,06 |
0,10 |
0 |
0,34 |
|
DIGIT — Informātika |
0,10 |
0,54 |
0,70 |
0 |
|
EAC — Izglītība, jaunatne, sports un kultūra |
0,71 |
0,72 |
0,35 |
0,34 |
|
ECFIN — Ekonomika un finanšu lietas |
1,26 |
1,25 |
0,35 |
0,34 |
|
ECHO — Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operācijas |
0,34 |
0,56 |
0,35 |
1,02 |
|
EMPL — Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība |
2,68 |
3,16 |
2,11 |
4,07 |
|
ENER — Enerģētika |
3,47 |
2,86 |
2,82 |
2,03 |
|
ENV — Vide |
5,79 |
4,02 |
3,52 |
3,73 |
|
EPSC — Eiropas Politiskās stratēģijas centrs |
0,10 |
0,05 |
0 |
0 |
|
EPSO — Eiropas Personāla atlases birojs |
0,09 |
0,89 |
0,35 |
5,42 |
|
ESTAT — Eiropas Savienības Statistikas birojs |
0,44 |
0,28 |
0,35 |
0 |
|
FISMA — Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība |
2,59 |
5,63 |
1,06 |
1,36 |
|
FPI — Ārpolitikas instrumentu dienests 9 |
0,86 |
1,35 |
0,70 |
0 |
|
GROW — Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU |
8,58 |
7,57 |
10,56 |
5,76 |
|
HOME — Migrācija un iekšlietas |
4,21 |
4,29 |
3,87 |
3,39 |
|
HR — Cilvēkresursi un drošība (ietverot OIL (Infrastruktūras un loģistikas biroju Luksemburgā) un PMO (Atalgojuma un individuālo tiesību biroju)) |
2,31 |
3,01 |
3,87 |
1,69 |
|
IAS — Iekšējās revīzijas dienests |
0,09 |
0,05 |
0,35 |
0,34 |
|
JRC — Kopīgais pētniecības centrs |
0,24 |
0,25 |
0 |
0 |
|
JUST — Tiesiskums un patērētāji |
2,77 |
3,26 |
7,39 |
6,10 |
|
MARE — Jūrlietas un zivsaimniecība |
1,04 |
0,66 |
0 |
0,34 |
|
MOVE — Mobilitāte un transports |
3,76 |
4,67 |
1,41 |
3,05 |
|
NEAR — Eiropas kaimiņattiecību politika un paplašināšanās sarunas |
1,38 |
2,19 |
1,76 |
2,71 |
|
OIB — Infrastruktūras un loģistikas birojs Briselē |
0,06 |
0,08 |
0 |
0 |
|
OLAF — Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai 10 |
0,25 |
0,33 |
0 |
0,34 |
|
OP — Publikāciju birojs |
0,15 |
0,10 |
0,70 |
0 |
|
REGIO — Reģionālā politika un pilsētpolitika |
3,92 |
3,34 |
0,35 |
1,36 |
|
RTD — Pētniecība un inovācija |
1,16 |
1,43 |
1,06 |
2,37 |
|
SANTE — Veselība un pārtikas nekaitīgums |
9,18 |
8,01 |
7,04 |
10,17 |
|
SCIC — Mutiskā tulkošana |
0,01 |
0,07 |
0 |
0 |
|
SG — Ģenerālsekretariāts |
8,74 |
8,62 |
10,21 |
6,78 |
|
SJ — Juridiskais dienests |
3,17 |
3,65 |
4,58 |
4,41 |
|
TAXUD — Nodokļu politika un muitas savienība |
5,67 |
4,18 |
6,34 |
6,10 |
|
TRADE — Tirdzniecība |
4,38 |
4,03 |
2,46 |
2,03 |
|
Kopā (%) |
100 |
100 |
100 |
100 |