EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.11.2017

COM(2017) 657 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

par ES pilsētprogrammu

1.Ievads

Amsterdamas pakts, par ko Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās 2016. gada maijā, ir sagatavots ciešā sadarbībā ar Komisiju. Ar to noteikta ES pilsētprogramma, un tas uzskatāms par vēsturisku soli virzībā uz pilsētu ciešāku iesaisti ES un valstu politikas veidošanā. Tas pilsētām sniedz iespēju ierosināt konkrētus pasākumus, kā pilnveidot regulējumu, uzlabot finansējumu un pilnīgot zināšanu bāzi par ES un valstu politiku. Tā ir inovatīva darba metode, ar ko praksē tiek īstenota vairāklīmeņu pārvaldība, proti, programmu kopīgi vada visi iesaistītie partneri, kuri šajā iekļaujošajā procesā piedalās brīvprātīgi un ir līdztiesīgi. Ir apzinātas 12 problēmas, kas īpaši ietekmē pilsētu attīstību, un tās risinās kopīgi. Eiropas Savienības Padome 2016. gada jūnijā apliecināja ES pilsētprogrammas nozīmīgumu 1 un aicināja Komisiju un ES dalībvalstis pilnvērtīgi iesaistīties tās īstenošanā.

Saistībā ar Trešo ANO konferenci par mājokļiem un ilgtspējīgu pilsētattīstību (Habitat III) pieņemtajos Padomes secinājumos par ES un tās dalībvalstu mērķiem un prioritātēm izklāstīti daži galvenie pilsētu attīstības principi. Tajos izteikts aicinājums īstenot integrētu un teritoriālu pieeju, kā arī veidot ilgtermiņa redzējumu, kas nepieciešams, lai veicinātu labi pārvaldītas, sociāli iekļaujošas un drošas, noturīgas, resursu ziņā efektīvas un vidi saudzējošas, kā arī ekonomiski plaukstošas dažāda lieluma pilsētas 2 . ES pilsētprogramma pilnībā atbilst šādai pieejai.

Pilsētas būtiski stimulē ES ekonomikas izaugsmi. Tieši pilsētās apmetušies vairums iedzīvotāju, tajās tiek radīta iekšzemes kopprodukta lielākā daļa un tiek īstenota liela daļa ES politikas virzienu un tiesību aktu, kā arī tērēta ievērojama daļa ES līdzekļu. Turklāt pilsētas iesaistās atvērtā inovācijā, radot iespēju vairākos līmeņos, dimensijās un nozarēs sadarboties dažādām ieinteresētajām personām, kuras ir iesaistītas integrētu un inovatīvu risinājumu kopīgā radīšanā, izstrādē un īstenošanā.

Pilsētās var arī izmantot iespējas, kas izriet no pilsētas apstākļiem (piemēram, pāreja uz zemām emisijām, aprites ekonomika, tīra mobilitāte, kultūras piedāvājums utt.). Vienlaikus ir daudz problēmu, kas spēcīgi ietekmē pilsētas, un tieši pilsētās tās var vissekmīgāk risināt. Problēmjomas var būt saistītas ar globālām norisēm (piemēram, bezdarbu, migrāciju, klimata pārmaiņu saasinātu katastrofu sekām, ūdens trūkumu, ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu vai bioloģiskās daudzveidības zudumu, ēnu ekonomiku utt.), taču tās var būt saistītas arī ar vietējiem jautājumiem (piemēram, gaisa kvalitāti, atpūtai paredzētu vidi, satiksmes intensitāti un trokšņa līmeni, ūdens piesārņojumu utt.), kam ir cieša saistība ar iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni uzsvērts, ka “daudzi eiropieši uzskata Savienību vai nu par pārāk attālu, vai arī tādu, kas pārlieku iejaucas viņu ikdienas dzīvē” 3 . Tā kā pilsētu pārvaldes ir viens no iedzīvotājiem tuvākajiem pārvaldības līmeņiem, sadarbība ar tām var veidot ciešāku ES saikni ar iedzīvotājiem. Tāpēc ES un pilsētām, dalībvalstīm, reģioniem un ieinteresētajām personām jāstrādā kopā, lai panāktu politikas atbilstību pilsētu vajadzībām un tādējādi ieviestu pamanāmus uzlabojumus cilvēku ikdienas dzīvē.

Arvien aktīvāka pievēršanās pilsētu jautājumiem vērojama ne tikai ES, bet arī citur pasaulē, un ES un tās dalībvalstis ir devušas ieguldījumu Jaunās pilsētprogrammas sagatavošanā. Minētajā programmā atspoguļoti un nostiprināti Amsterdamas pakta principi un galvenās nostādnes. Ar Jauno pilsētprogrammu tiek radīta abpusēji labvēlīga mijiedarbība starp urbanizāciju un ilgtspējīgu attīstību, un programma kalpos kā vadlīnijas pilsētu attīstības politikai un finansēšanai turpmākos 20 gadus. ES pilsētprogramma veicina ārējo sadarbību, kuras mērķis ir veidot ilgtspējīgas pilsētas visā pasaulē, un nostiprina iekļaujošas, drošas, noturīgas un ilgtspējīgas pilsētattīstības potenciālu, kas aprakstīts jaunajā Eiropas Konsensā attīstības jomā 4 un gaidāmajā dienestu darba dokumentā par pilsētām un vietējām pašpārvaldēm trešās valstīs. Eiropas Savienības Padome ir atzinusi, ka ES pilsētprogramma ir svarīgs Jaunās pilsētprogrammas īstenošanas instruments Eiropas Savienībā 5 .

ES pilsētprogramma dod arī nozīmīgu impulsu dažu citu starptautisku vienošanos īstenošanai. Tas jo īpaši attiecas uz Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam 11. mērķi — aicinājumu “padarīt pilsētas un apdzīvotas vietas iekļaujošas, drošas, pielāgoties spējīgas un ilgtspējīgas”, kā arī citiem urbānistiskiem mērķiem. Tā palīdzēs īstenot arī Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām 6 , kas ir pirmā universālā, juridiski saistošā un globālā klimata jomas vienošanās, kurā atzīta pilsētu svarīgā loma emisiju samazināšanā, kā arī Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 7 . Visbeidzot, ES pilsētprogramma ir iedvesmojusi Savienību Vidusjūrai izstrādāt savu nesen pieņemto pilsētprogrammu.

Šā ziņojuma mērķis ir aprakstīt ES pilsētprogrammas īstenošanas pirmo posmu un sākotnējos rezultātus, kas gūti laikposmā līdz 2017. gada oktobrim. Pirmajā daļā aprakstīta īstenošana un iztirzāti darba metodes galvenie aspekti. Otrā daļa veltīta rezultātiem — tajā aprakstīta ES pilsētprogrammas līdzšinējā ietekme uz politikas veidošanu un sniegti daži provizoriski ieteikumi attiecībā uz labāku regulējumu, labāku finansējumu un labāku zināšanu bāzi, pamatojoties uz pirmajiem rīcības plānu projektiem.

2.Īstenošana

ES pilsētprogramma ir visu pilsētpolitikas iniciatīvu “jumta programma”. Tādēļ tās īstenošanā jāiesaistās visiem attiecīgajiem aktoriem visos līmeņos.

Būtiska nozīme ir partnerībām (Komisijas, dalībvalstu, pilsētu un ieinteresēto personu ekspertu grupām). Šajās partnerībās visos darba posmos ir pārstāvēti visi pārvaldības līmeņi, un to dalībnieki strādā kā līdztiesīgi partneri, tādējādi uzņemoties kopīgu atbildību par rezultātiem un pastāvīgi sadarbojoties. Partnerībās ir pārstāvētas ES iestādes un padomdevējas struktūras, dalībvalstu ministrijas, reģionālās iestādes, pilsētu iestādes un ieinteresētās personas. Pēc viena darbības gada dalībnieki atzīst, ka darba metode ir ļoti sekmīga, jo tā veicina līdzatbildību un nodrošina labāku rezultātu saturu.

Amsterdamas paktā ir noteiktas 12 prioritārās tēmas. Tās tika izraudzītas, ņemot vērā stratēģijā “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei noteiktās prioritātes, un tās ir: migrantu un bēgļu iekļaušana; nabadzība pilsētās; mājokļi; gaisa kvalitāte; aprites ekonomika; darbvietas un prasmes vietējā ekonomikā; pielāgošanās klimata pārmaiņām (tostarp zaļās infrastruktūras risinājumi); pāreja uz citu enerģijas veidu izmantošanu (enerģētikas pārkārtošana); ilgtspējīga zemes izmantošana un vides risinājumi; mobilitāte pilsētās; pāreja uz digitāliem risinājumiem; inovatīvs un atbildīgs publiskais iepirkums. Šīs prioritārās tēmas aplūkotas, ņemot vērā arī virkni transversālo jeb caurviju aspektu, kuri atspoguļo dažas no svarīgajām ES rīcībpolitikām, īpaši teritoriālo dimensiju; caurviju aspekti ir šādi: nepieciešamība pēc labas pilsētu un lauku apvidu sadarbības; mazo un vidēji lielo pilsētu nozīmīgums; pievienotā vērtība, kuru sniedz pareiza pilsētplānošana, ar ko var ietekmēt pilsētu teritoriju izplešanos un aktivitāti pilsētu centros; sasaiste ar starptautisko dimensiju, jo īpaši Jauno pilsētprogrammu un ilgtspējīgas attīstības mērķiem; dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanas princips utt.

Partnerības analizē problēmas un vājās vietas, lai ierosinātu mērķtiecīgus, konkrētus un īstenojamus pasākumus, kas ietverami rīcības plānos, kuri jāpabeidz divu gadu laikā no partnerību darba sākšanas. Ierosinājumus partnerības pieņem pēc vienprātības principa, un tie attiecas uz regulējuma, finansējuma un zināšanu bāzes uzlabošanu, taču var būt arī plašāki un skart politiku, pārvaldību un praksi. Īstenojot šādu pieeju, tiek ņemta vērā pilsētu daudzveidība un apstākļi to apkaimē, lai atbalstītu virzību uz ES teritoriālās kohēzijas mērķa sasniegšanu.

Laikā no 2016. gada maija līdz 2017. gada jūnijam trīs posmos ir izveidotas visas 12 partnerības (četras no tām tika izveidotas Nīderlandes prezidentūras laikā, četras — Slovākijas prezidentūras laikā, un vēl četras — Maltas prezidentūras laikā). Dalībvalstis, Reģionu komiteja, tīkls Eurocities, Eiropas Pašvaldību un reģionu padome, kā arī programma URBACT 8 izvirzīja dalībvalstis un pilsētas dalībai partnerībās, un tās izraudzījās Pilsētu jautājumu ģenerāldirektoru grupa 9 . Interesi piedalīties partnerībās pauda daudzas pilsētas un partneri (kopā saņemts aptuveni 250 pieteikumu). Partnerību dalībnieku loks ir ļoti plašs: 22 dalībvalstis, 84 pilsētas, 13 Komisijas ģenerāldirektorāti 10 , divas pilsētu asociācijas (Eurocities un Eiropas Pašvaldību un reģionu padome), EIB (astoņās partnerībās) un dažādas ieinteresētās personas — asociācijas, nevalstiskās organizācijas, pētniecības un izglītības struktūras un uzņēmumu pārstāvji (piemēram, Eiropas Nacionālo organizāciju federācija darbam ar bezpajumtniekiem, Polis — Eiropas pilsētu un reģionu tīkls darbam vietējā transporta jomā, “Housing Europe”). Jānorāda arī, ka partnerību sastāvs ir līdzsvarots, jo tajās iesaistījušās lielākā daļa dalībvalstu, dažāda lieluma pilsētas, kas atrodas visos ES reģionos un pārstāv visus ekonomiskās un sociālās attīstības līmeņus, kā arī daži reģionāli pilsētu tīkli un reģioni.

Lai saglabātu partnerību darbspēju, to lielums ir ierobežots — tajās nevar būt vairāk kā 15–20 dalībnieku. Šā iemesla dēļ ir ļoti svarīgi darbā ievērot pilnīgu pārredzamību un ļaut izteikties arī tiem, kas nav partnerības dalībnieki. Tas tiek darīts, izmantojot interaktīvu tīmekļa vietni Futurium, kas visiem interesentiem dod iespēju saņemt informāciju un sniegt atsauksmes (piemēram, par pirmajiem partnerību piedāvātajiem rīcības plānu projektiem) 11 , kā arī virkni darbsemināru un augsta līmeņa konferenci “Pilsētu forums” 12 , kuru reizi divos gados organizē Komisija.

ES pilsētprogramma paredz problēmas risināt integrēti. Saistībā ar prioritārajām tēmām ir nepieciešams dažādu politikas jomu ekspertu ieguldījums un līdzdarbošanās. Piemēram, gaisa kvalitātes uzlabošanai ir vienlīdz nepieciešams risināt jautājumus, kas saistīti ar transportu, enerģētiku, dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību, dabā rodamiem risinājumiem, veselības aizsardzību, pārvaldību, mājokļiem, infrastruktūru, uzņēmējdarbību, būvniecību 13 , finanšu modeļiem, kā arī pētniecību un inovāciju.

Atbilstoši šai pieejai partnerību darbā piedalās eksperti no vairākiem Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātiem, un tas jo īpaši nodrošina, ka partnerības pievēršas daudzajiem pilsētām nozīmīgajiem ES politikas virzieniem un instrumentiem un ka tās sadarbojas, lai izvairītos no dublēšanās, veidotu komplementaritāti un izmantotu sinerģiju. Lai nostiprinātu visaptverošu pieeju pilsētu problēmām un rastu saskaņotus ierosinājumus šo problēmu risināšanai, partnerības arī savstarpēji koordinē savu darbu.‎

3.Pirmie rezultāti

3.1.Ietekme uz politikas veidošanu

3.1.1.Pilsētas

Pilsētas nav tikai vietas, kur tiek īstenotas ES rīcībpolitikas un instrumenti, tās var arī pašas iesaistīties tādas ES politikas izstrādē, ar kuru tiek risinātas pilsētām aktuālās problēmas. Līdzdarbojoties partnerībās, daudzas pilsētas ir jau pierādījušas savu spēju sniegt jēgpilnu ieguldījumu ES politikas veidošanā. Tomēr ne visas pilsētas var ieguldīt laiku un resursus valsts un ES līmeņa darbā. Tādēļ ir svarīgi paaugstināt to pilsētu informētību un iesaisti, kuras nav tieši iesaistījušās partnerību darbā. Papildus tam tuvākajos gados svarīgs uzdevums ir atbalstīt šādas pilsētas un veidot to spējas, lai tās varētu vietējā līmenī īstenot integrētas pieejas, nodrošinot inovatīvu sadarbību starp pārvaldi, uzņēmējdarbības sektoru un iedzīvotājiem, taču vienlaikus nevajadzētu palielināt iniciatīvu un tīklu daudzumu.

3.1.2.Dalībvalstis

Dalībvalstis ļoti aktīvi īsteno ES pilsētprogrammu, un tām ir bijusi noteicošā loma procesa pārvaldībā. Pēdējo trīs prezidentūru (Nīderlandes, Slovākijas un Maltas) laikā šis process ir sekmīgi turpinājies — tikuši izraudzīti partneri katrai no 12 partnerībām, tiek uzraudzītas jau izveidotās partnerības un ir notikušas diskusijas par kopējā procesa virzību.

ES pilsētprogrammas un Jaunās pilsētprogrammas ietekmē dažās dalībvalstīs ir arī no jauna modusies politikas veidotāju interese izveidot vai nostiprināt valsts pilsētpolitiku 14 . Šim procesam ir liels potenciāls — tas var sekmēt pilsētu dinamisma pilnvērtīgu izmantošanu un pilsētu iniciatīvu un plānu integrēšanu valstu izstrādātajās nacionālās un reģionālās attīstības stratēģijās. Tas var stiprināt sadarbību starp nacionālā un vietējā līmeņa struktūrām, pamudināt pilsētas un ieinteresētās personas iesaistīties politikas izstrādē, tādējādi nodrošinot zināšanu un labās prakses piemēru apmaiņu visiem svarīgās jomās.

3.1.3.ES iestādes un struktūras

Komisija sekmē kopējo procesu, partnerību sanāksmēs piedāvājot ES politikas ekspertu zināšanas, kā arī nodrošinot partnerību sekretariātu un īstenojot komunikācijas pasākumus ar visām ieinteresētajām pusēm.

Komisija ir pilnveidojusi politikas koordinēšanu, lai panāktu dažādo ES rīcībpolitiku labāku saskaņotību, novērstu pārklāšanos, veidotu komplementaritāti un izmantotu sinerģiju. Lai sasniegtu pilnvērtīgus rezultātus, šī koordinācija turpmākajos gados vēl jāstiprina. Konkrēti, šī koordinēšana notiek gan politiskajā līmenī — pilsētu jautājumu projekta grupā —, gan darbības līmenī — pilsētu jautājumu starpdienestu grupā, kura koordinē politikas izstrādi.

ES pilsētprogramma ir visu Komisijas pilsētpolitikas iniciatīvu kopējais satvars. Tādas iniciatīvas ir, piemēram, Eiropas inovācijas partnerība “Progresīvas pilsētas un pašvaldības” 15 , kopīgas plānošanas iniciatīva “Eiropas pilsētas” 16 , pamatprogramma “Apvārsnis 2020” 17 , Pilsētas mēru pakts 18 (daudzi pasākumi atbilst gan ES pilsētprogrammas, gan Jaunās pilsētprogrammas galvenajām prioritātēm —tiesības uz pilsētu, sabiedriskā telpa, pilsētu izturētspēja) un Inovatīvas pilsētvides darbības (te uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus ir pieskaņoti ES pilsētprogrammas 12 tematiem), un šis satvars attiecas arī uz starptautiskām saistībām.

Līdz ar to ES pilsētprogramma tiek pilnībā ņemta vērā Komisijas darbā dažādās jomās un atsauces uz to ir iekļautas dažos svarīgos politikas dokumentos, piemēram, paziņojumā “Eiropa kustībā — programma sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti visiem” 19 , ES e-pārvaldes rīcības plānā 2016.–2020. gadam 20 , kurš pieņemts saskaņā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju Eiropai un kurā viens no galvenajiem pasākumiem ir digitālās pārejas partnerība 21 , paziņojumā “Paātrināt inovāciju tīras enerģijas jomā”, kurā iekļauti urbānie aspekti un īpašs pasākums, kas veltīts viedu, ilgtspējīgu un integrējošu pilsētu demonstrējumu projektiem un pilsētu paraugpraksei, kā arī Rīcības plānā trešo valstu valstspiederīgo integrācijai 22 , kurā minēts, ka migrantu un bēgļu iekļaušanas partnerības ietvaros varēs dalīties pieredzē un paraugpraksē.

Ļoti svarīga loma ES pilsētprogrammas īstenošanā ir Eiropas Parlamentam, kurš sniedz politisko informāciju partnerībām un nodrošina finansējumu sekretariātam. Kad būs panākta galīgā vienošanās par pasākumiem, tos nodos Eiropas Parlamentam, kurš izskatīs, kā tos varētu integrēt savā likumdevēja darbā.

Reģionu komiteja un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir aktīvi atbalstījušas ES pilsētprogrammu un turpina regulāras diskusijas par urbāniem jautājumiem. Īpaši jāuzsver, ka COTER komisija ir pieņēmusi “Turpmāko stratēģiju ES pilsētvides attīstības programmas īstenošanai” 23 .

Eiropas Investīciju banka (EIB) aktīvi piedalās ES pilsētprogrammas procesā. Konkrēti, EIB ir izveidojusi pilsētprogrammas darba grupu, kuras sastāvā ir visu EIB dienestu pārstāvji un kuras mērķis ir izskatīt daudzos veidus, kādos EIB var atbalstīt ES pilsētprogrammu 24 .

3.2.Partnerību ierosinātie pasākumi

Katrai partnerībai ir jāsagatavo rīcības plāns ar konkrētiem ierosinājumiem par to, kā panākt labāku regulējumu, labāku finansējumu un labāku zināšanu bāzi partnerības darba jomā. Pirmās trīs partnerības 2017. gada vidū ir nākušas klajā ar rīcības plānu projektiem 25 , un to galīgā versija tiks pieņemta līdz 2017. gada beigām (tie ir rīcības plāni par nabadzību pilsētās, mājokļiem, kā arī migrantu un bēgļu iekļaušanu). Pēc tam šīs partnerības var turpināt darbu pie ierosināto pasākumu, kā arī citu iespējamu pasākumu īstenošanas. Paredzēts, ka pārējo partnerību rīcības plāni tiks nodoti 2018./2019. gadā.

Pasākumu izpilde nav juridiski saistošs pienākums, tāpēc to adresātiem pasākumi ir brīvprātīgi. Tomēr ES iestādēm, dalībvalstīm, pilsētām un ieinteresētajām personām jāizpēta iespējas īstenot tos pasākumus, kuri ir to kompetencē. Komisija plāno to darīt un varētu apsvērt iespēju dažus no tai paredzētajiem pasākumiem īstenot ar tiesību aktu priekšlikumiem, tostarp attiecībā uz finansēšanas instrumentiem, iekļaujošiem politikas veidošanas procesiem vai uzlabotiem pieredzes apmaiņas mehānismiem. Attiecīgos gadījumos pasākumus varētu iekļaut Normatīvās atbilstības un izpildes programmā (REFIT), lai, iespējams, veiktu tiesību aktu grozījumus.

3.2.1.Labāks regulējums

Pilsētas saskaras ar vairāku līmeņu regulējumu, ko pieņem ES un valsts līmenī un dažkārt arī reģionālā un vietējā līmenī. Šā regulējuma izpilde mēdz būt sarežģīta, jo noteikumu izstrādē ne vienmēr ir ņemta vērā pilsētu specifika.

Saistībā ar ES pilsētprogrammu Komisija pēta, kā labāk novērtēt ES tiesību aktu ietekmi uz urbānām teritorijām, izmantojot pieejamos rīkus un ciešāk iesaistot ieinteresētās personas. Komisija jau analizē 26 tādu likumdošanas un politikas iniciatīvu iespējamo teritoriālo ietekmi, kurām ir arī urbānā dimensija. Komisija 2016. un 2017. gadā izmēģināja pieejamās metodes, analizējot šādas piecas iniciatīvas: Ēku energoefektivitātes direktīvas izvērtējums; jaunā Prasmju programma Eiropai; ostas iekārtas, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai; minimālās kvalitātes prasības atkārtoti izmantotam ūdenim ES; ekoloģiski tīrie un energoefektīvie autotransporta līdzekļi.

Teritoriālās ietekmes novērtējumu kontekstā ekspertiem, kas pārstāv pilsētas, reģionus un dalībvalstis, bija iespēja Komisijai izteikt savus uzskatus par ES iniciatīvām un tādējādi sniegt vērtīgas atziņas par to dažādo iespējamo ietekmi uz pilsētām. Teritoriālās ietekmes novērtēšanas rezultāti tiek izmantoti ietekmes novērtējumos, ko Komisija sagatavo par savām politikas iniciatīvām. Turklāt šis process sniedz iespēju cieši koordinēt politiku Komisijas dienestu starpā. Nākamais solis būs izmēģinājumā gūto secinājumu apkopošana ar mērķi nodrošināt, ka Komisijā un dalībvalstīs tiek plašāk izmantota uzlabota teritoriālās ietekmes novērtēšanas metodika.

Pirmie partnerību sagatavotie provizoriskie pasākumi regulējuma uzlabošanai ir vērsti uz politikas procesu un tiesību aktu iespējamajiem uzlabojumiem. To tvērums ir plašāks nekā tikai izmaiņas tiesību aktos, un tie ietver arī jaunus neleģislatīvus priekšlikumus. Šos pasākumus Komisija varētu izskatīt REFIT platformas 27 ietvaros vai ar citu kanālu starpniecību. Partnerības ir izstrādājušas, piemēram, turpmāk minētos provizoriskos pasākumus 28 .

·Pārskatīt lēmumu par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi attiecībā uz sociālo mājokļu mērķgrupu. Mērķis ir pārskatīt pašreizējo sociālo mājokļu mērķgrupas definīciju lēmumā par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Nolūks ir uzlabot juridisko noteiktību publiskā un privātā sektora ieguldītājiem, kas darbojas sociālo mājokļu un finansiāli pieejamu mājokļu jomā.

·Pieņemt Eiropas bērnu garantiju. Mērķis ir bērnu un jauniešu nabadzību ES un valstu līmenī mazināt, ieviešot garantiju bērniem. Pasākums paredz, ka jānosaka reālistisku mērķu un izmērāmu mērķrādītāju kopums, jāgarantē bērnu tiesības, īstenojot uz bērnu tiesībām orientētu valsts plānu vai stratēģiju cīņai pret bērnu nabadzību, un jāpiešķir pietiekams finansējums.

·Izveidot Eiropas migrantu konsultatīvo padomi. Mērķis ir iesaistīt bēgļus un citus migrantus ar viņu integrāciju saistītas politikas izstrādē. Konsultatīvās padomes sastāvā būs migranti un bēgļi. Pirmajā posmā tā sniegs ieteikumus partnerībai (iespējams, tiks izstrādāti papildu pasākumi), bet vēlāk tās darbību varētu paplašināt, lai padome sniegtu ieteikumus ES, valsts un vietējā līmeņa politikas veidotājiem.

3.2.2.Labāks finansējums

Lai sasniegtu tādus Eiropai svarīgus mērķus kā enerģētikas pārkārtošana, nodarbinātība un iekļaujoša sabiedrība, ir nepieciešami ieguldījumi viedā un ilgtspējīgā enerģētikā, ilgtspējīgā transportā, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūrā, sociālā un dabā balstītā inovācijā, finansiāli pieejamos un energoefektīvos mājokļos, izglītībā, veselības aprūpes infrastruktūrā, gaisa kvalitātē vai pasākumos, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām. Taču pilsētām ir grūtības finansēt šos ieguldījumus, un pēc 2010. gada krīzes pieredzēts straujš publisko ieguldījumu sarukums 29 .

Pilsētām ir pieejami daudzi ES instrumenti un finansēšanas iespējas. Piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) pilsētās iegulda aptuveni EUR 100 miljardus (2014.–2020. gadā), un no šīs summas EUR 15 miljardus tieši pārvalda pilsētas, tādējādi tās var pašas izstrādāt savas stratēģijas (tajās iestrādājot pasākumus dažādās politikas jomās atbilstoši vietējām problēmām un iespējām) un izraudzīties piemērotākos projektus, kam piešķirt finansējumu. ERAF finansē arī Inovatīvas pilsētvides darbības, kuru budžets ir EUR 370 miljoni (2015.–2020. gadā) un ar kurām pilsētām tiek sniegts atbalsts jaunu pilsētattīstības risinājumu izmēģināšanā. Vēl viens svarīgs piemērs ir pamatprogramma “Apvārsnis 2020”, kuras ietvaros EUR 1,5 miljardi (2014.–2017. gadā) ieguldīti urbānās pētniecības un inovācijas pasākumos, un no šīs summas EUR 435 miljoni (2014.–2017. gadā) veltīti inovācijas pasākumiem, kas vērsti uz progresīvām un ilgtspējīgām pilsētām. Eiropas Investīciju banka (EIB) ES pilsētu attīstībā ieguldījusi EUR 116 miljardus (2011.–2016. gadā) un izsniegusi tiešus aizdevumus vairāk nekā 150 pašvaldībām, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 75 000, un vēl simtiem pašvaldību piešķīrusi netiešus aizdevumus, izmantojot dažādus mehānismus sadarbībā ar attīstību veicinošām bankām.

Tomēr ir nepieciešams sekmīgāk uzlabot informētību par pašreizējām iniciatīvām, kā arī racionalizēt pašreizējos konsultāciju un finansēšanas mehānismus. Lai atvieglotu pieredzes apmaiņu urbāno projektu finansēšanas jomā, Komisija ir izveidojusi pilsētu attīstības tīklu 30 . Vienlaikus ir labāk jāpielāgo pilsētu vajadzībām un problēmām jau izveidotie avoti, tostarp izmantojot citus esošos tīklus. Šajā nolūkā Komisija un EIB strādā pie jaunas “Urbāno investīciju un konsultāciju platformas” izveides, kas sniegs pilsētām konsultāciju pakalpojumus saistībā ar finansiālajiem un tehniskajiem aspektiem. Platforma nodrošinās individuālu atbalstu visos integrēto urbāno projektu sagatavošanas un īstenošanas galvenajos posmos, tostarp investīciju stratēģiju izstrādē, projektu portfeļa sagatavošanā un izpētē par inovatīviem finansēšanas risinājumiem, piemēram, par Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļu kombinēšanu ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda līdzekļiem.

Pirmie partnerību sagatavotie provizoriskie pasākumi finansējuma uzlabošanai ir vērsti uz to, lai uzlabotu pilsētu piekļuvi ES finansējumam, un to pamatā ir vietējo iestāžu vajadzības un kohēzijas politikas satvars laikposmam pēc 2020. gada. Partnerības ir izstrādājušas, piemēram, turpmāk minētos provizoriskos pasākumus 31 .

·Kohēzijas politikas ietvaros pēc 2020. gada ieviest vispārīgo dotāciju, kas paredzēta pilsētu pārvaldes iestādēm nabadzības apkarošanai. Mērķis ir atvieglot piekļuvi ES finansējumam pilsētās, ieviešot jaunu tematisko mērķi, kas saistīts ar pilsētu attīstību, paredzot attiecīgus ex-ante nosacījumus un, iespējams, asignējot līdzekļus cīņai pret nabadzību pilsētās.

·Nodrošināt, ka pilsētām ir vieglāk piekļūt finansējumam, kas paredzēts bēgļu un citu migrantu integrācijas atbalstam. Mērķis ir nodrošināt pilsētām labāku piekļuvi ES finansējumam, ar ko paredzēts atbalstīt bēgļu un citu migrantu integrāciju. Vairumā gadījumu pilsētām nav tiešas piekļuves ES finansējumam, tās var to iegūt tikai ar savas dalībvalsts vai reģiona starpniecību — tie atbild par līdzekļu pārvaldību. Turklāt piekļuve šim finansējumam var būt sarežģīta, un tas rada grūtības pilsētām, kurām ir ierobežotas administratīvās spējas un/vai kurām ir jārīkojas steidzīgi. Pasākuma mērķis ir uzlabot situāciju nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (pēc 2020. gada).

3.2.3.Labākas zināšanas

Pilsētām ir jāpielāgojas mainīgajai pasaulei. Lēmumu pieņemšanā tām jāpamatojas uz precīzu informāciju, un tās var iedvesmoties no citu pilsētu pieredzes. Arī ES politikas, tiesību aktu un instrumentu pamatā jābūt pārliecinošiem un uzticamiem datiem par pilsētām svarīgajiem jautājumiem. Tādēļ ES pilsētprogrammas mērķis ir nodrošināt labāku zināšanu bāzi un veicināt labās prakses piemēru apmaiņu. Lai uzlabotu datu pieejamību, Komisija ir izveidojusi “Pilsētu datu platformu” 32 , kurā pirmo reizi apkopoti pieejamie Eurostat dati par galvenajām pilsētu problēmjomām (piemēram, mājokļi, galvenie piesārņotāji, satiksme) un sniegti svarīgākie rādītāji ne tikai pilsētu līmenī, bet arī attiecībā uz funkcionālajām pilsētas teritorijām un lielpilsētu reģioniem. Papildus tam izpratni par Eiropas pilsētām sekmē divas svarīgas nesenas publikācijas: “Urban Europe: statistics on cities, towns and suburbs” 33 (“Eiropas pilsētas — statistika par pilsētām un piepilsētām”) (2016), kurā sniegta detalizēta statistika; otrā publikācijā aprakstīta situācija Eiropas pilsētās 34 un uzsvērts, kā Eiropas pilsētu unikālās īpašības var palīdzēt īstenot ES prioritātes darbvietu izveides, izaugsmes, migrācijas un klimata problēmu risināšanas jomās, sekmējot inovāciju, uzņemot dažādas izcelsmes cilvēkus un mazinot mūsu radīto ietekmi uz planētu.

Pilsētproblēmu vispārējo izpratni varētu būtiski uzlabot vienota, saskaņota pilsētas definīcija 35 , kas palīdzētu attīstīt informatīvo bāzi pasaules līmeņa diskusijām par urbanizāciju un pilsētu attīstību. Lai šajā ziņā panāktu progresu, Komisija ir starptautiskās sabiedrības priekšā apņēmusies izstrādāt šādu definīciju.

Komisija arī palīdz pilsētām sekmīgāk izstrādāt savu politiku, piemēram, tās var izmantot salīdzinošās vērtēšanas rīku “Zaļo pilsētu rīks” 36 , lai pašas novērtētu savu vidisko sniegumu un ilgtspējīgu pieeju galvenajiem vides jautājumiem.

Zināšanas un informācija turklāt ir jānodod pilsētām nesarežģītā veidā. Tālab Komisija ir izveidojusi vienotu tīmekļa piekļuves punktu, ko var izmantot pilsētas un ieinteresētās personas, proti, centralizētu piekļuvpunktu 37 informācijai par visām ES pilsētattīstības iniciatīvām; tādējādi tiek nodrošināta pilnīga, uzticama un pielāgota informācija par ES regulējumu, fondiem un zināšanu bāzi.

Svarīgi, lai iegūtās zināšanas un pieredze tiktu pilnvērtīgi izmantotas. Lai tas notiktu, ir nepieciešama jauna pieeja zināšanu lietderīgam izmantojumam, spēju veidošanai un tīkliem 38 . Pašreiz zināšanas, kas vairāku desmitgažu laikā uzkrātas ar ES atbalstu, ir sadrumstalotas, tām var piekļūt atsevišķu projektu ietvaros, un tādējādi tās bieži ir pārāk grūti pieejamas pilsētām un politikas veidotājiem. Ir jāapkopo un jāsintezē zinātniski dati (kas iegūti, piemēram, pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” zinātnes izcilības pīlāra un Civitas ietvaros un ko ieguvusi Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs) un praktiskās zināšanas (kas, piemēram, izriet no kopīgās plānošanas iniciatīvas “Pilsētu Eiropa”, URBACT vai ESPON 39 programmām), un jānodrošina, ka tie ir viegli pieejami politikas veidotājiem. Ir jau bijuši daži mēģinājumi panākt ES programmu ietvaros uzkrāto zināšanu lietderīgu izmantojumu, piemēram, ir izveidots Pilsētu attīstības tīkls un Zināšanu apmaiņas platforma (zināšanu apmaiņas platformā, piemēram, pilsētām ir pieejami jaunie pētījumi un inovāciju risinājumi, kas saistīti ar daudzajām sociālajām problēmām). Šāda zināšanu nodošana ir ļoti aktuāla arī ārējā sadarbībā, jo ES ir daudz pieredzes pilsētu attīstības jomā un tā varētu šajā pieredzē dalīties ar trešām valstīm.

Pirmie partnerību sagatavotie provizoriskie pasākumi zināšanu bāzes uzlabošanai ir saistīti ar nepieciešamību turpināt pilnveidot vietējos datus un uzlabot to izmantojumu politikas veidošanā visos līmeņos. Pasākumi, kuru mērķis ir datu vākšana, ir sadrumstaloti — orientēti uz dažādām mērķgrupām un dažādu nozaru politiku. Lai uzlabotu politikas veidošanu pilsētās, šīs jomas pasākumos varētu paredzēt kādu konsekvences pārbaudi. Partnerības ir izstrādājušas, piemēram, turpmāk minētos provizoriskos pasākumus 40 .

·Sagatavot pamatnostādņu projektu attiecībā uz ES regulējumu un publiskā sektora atbalstu finansiāli pieejamiem mājokļiem. Mērķis ir uzlabot juridisko noteiktību un skaidrību publiskā un privātā sektora ieguldītājiem. Mājokļu jautājumu partnerība ir veikusi padziļinātu analīzi par to, kā pašreizējie ES valsts atbalsta noteikumi ietekmē finansiāli pieejamo mājokļu sektoru. Pamatojoties uz to, tiks sagatavots pamatnostādņu dokuments, kas aptvers sociālo mājokļu, finansiāli pieejamu mājokļu un pašvaldību mājokļu nodrošinātājiem, kā arī dalībvalstu un ES līmeņa likumdevējiem svarīgākos jautājumus.

·Izveidot savstarpējās mācīšanās centru integrācijas stratēģiju un metožu jomā. Mērķis ir piedāvāt mācības un dažādus pasākumus, lai uzlabotu politikas veidotāju zināšanas un spējas sekmēt bēgļu un citu migrantu integrāciju. Vietējām pārvaldes iestādēm ir jārisina daudzas sarežģītas problēmas, kas saistītas ar integrāciju, un tām arvien biežāk ir jārīkojas ātri, lai reaģētu uz iedzīvotāju mainīgajām prasībām un vajadzībām. Lai varētu izstrādāt elastīgu un efektīvu integrācijas politiku, ir ļoti svarīgi, ka tās veidotājiem ir nepieciešamās zināšanas un spējas.

·Izveidot stabilu statistisko bāzi par integrācijas datiem pilsētu un reģionu līmenī. Mērķis ir atvieglot uz pierādījumiem balstītas integrācijas politikas ieviešanu pilsētās. Pašlaik vietējā līmenī integrācijas statistikas datu pieejamība ir nevienmērīga, pilsētu iesaiste datu vākšanā ir ierobežota un nav salīdzināmu integrācijas rādītāju. Turklāt tā rezultātā pilsētas maz apmainās ar zināšanām savā starpā.

·Izveidot datubāzi un rīkkopu, kas veltīta migrantu integrācijai un finansiāli pieejamiem mājokļiem. Mērķis ir atvieglot uz pierādījumiem balstītas politikas īstenošanu pilsētās, nodrošinot uzticamus datus un zināšanu apmaiņu. Pašreiz vietējā līmenī statistika ne vienmēr ir vienlīdz pieejama. Turklāt pilsētas maz apmainās ar zināšanām savā starpā.

4.Secinājumi un turpmākā rīcība

ES pilsētprogramma darbojas tikai vienu gadu, bet šajā laikā jau ir sasniegti pirmie reālie rezultāti. Ir izveidotas 12 partnerības, ir ieviesta pārvaldības sistēma un sagatavoti trīs rīcības plānu projekti. Komisija savā darbā aktīvi pievēršas pilsētu jautājumiem, un ir veikti pasākumi, lai uzlabotu iekšējo koordināciju, iesaistītu vairāk pilsētu un nodrošinātu vieglu piekļuvi informācijai par iespējām, ko ES sniedz pilsētām. Darba metode, kas paredz vairāklīmeņu pārvaldību, dažādu ieinteresēto personu līdzdalību un integrētu pieeju, tiek veiksmīgi īstenota, un to varētu izmantot arī citās politikas jomās.

Apņemšanās īstenot ES pilsētprogrammu, kas sākta laikā, kad ES Padomes prezidentvalsts bija Nīderlande, joprojām ir spēcīga. Komisija, dalībvalstis un pilsētas ir ļoti ieinteresētas stiprināt sava darba urbāno dimensiju un tādējādi radīt ciešāku saikni ar iedzīvotājiem, proti, veidot pareizu politiku, kas pozitīvi ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi. Arī starptautiskā līmenī vērojama interese par šo jomu — valda vispārēja izpratne par pilsētprogrammas jēdzienu, un šī koncepcija ir iemiesota Jaunajā pilsētprogrammā un Savienības Vidusjūrai pilsētprogrammā. Turklāt pilsētas un vietējās pārvaldes iestādes gūst arvien lielāku ietekmi starptautiskajos procesos, kas saistīti ar ilgtspējīgu attīstību, klimatu un katastrofu riska mazināšanu.

Jau pēc pirmā ES pilsētprogrammas īstenošanas gada var secināt, ka ir potenciāls stiprināt pilsētpolitiku ES un ka ir nepieciešamas turpmākas diskusijas par to. Šis vēl ir agrīns īstenošanas posms, tomēr jau zināmi daži konkrēti starpmērķi: 27.–28. novembrī “Pilsētu forumā” tiks apspriesta virzība ES pilsētprogrammas īstenošanā; plānots, ka visas 12 partnerības būs pabeigušas savus rīcības plānus 2018./2019. gadā; 2018. gadā paredzēts izdot Komisijas dienestu darba dokumentu par pilsētām un vietējām pašpārvaldēm trešās valstīs; laikā no 2018. gada līdz 2021. gadam jāīsteno daži no šiem pasākumiem; līdz 2019. gada beigām Komisija plāno sagatavot ES pilsētprogrammas izvērtējumu. Visam minētajam vajadzētu vest uz vienotu izpratni par to, kā vislabāk sadarboties ar pilsētām un atbalstīt to attīstību. Komisija ir apņēmusies arī turpmāk popularizēt ES pilsētprogrammu, jo tā ir pārliecināta, ka pilsētas ir nozīmīgi dalībnieki, kas jāiesaista ES politikas izstrādē un īstenošanā.

(1)   http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2016/06/24-conclusions-eu-urban-agenda/

(2)   http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-8824-2016-INIT/lv/pdf

(3)  COM(2017) 2025 final.

(4)   http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2017/05/19-european-consensus-on-development/

(5)   http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-8824-2016-INIT/lv/pdf

(6)   http://unfccc.int/paris_agreement/items/9485.php

(7)   http://www.unisdr.org/we/coordinate/sendai-framework

(8) http://urbact.eu/

(9) Pilsētu jautājumu ģenerāldirektoru grupas sastāvā ir visu dalībvalstu, Komisijas un pilsētu pārstāvji (Reģionu komiteja, Eurocities, Eiropas Pašvaldību un reģionu padome). Šo grupu kopīgi vada ES Padomes prezidentvalsts un Komisija.

(10) Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD, Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD, Klimata politikas ĢD, Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ĢD, Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD, Enerģētikas ĢD, Mobilitātes un transporta ĢD, Vides ĢD, Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ĢD, Migrācijas un iekšlietu ĢD, Pētniecības un inovācijas ĢD, Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ĢD, Kopīgais pētniecības centrs.

(11)   https://ec.europa.eu/futurium/en/urban-agenda

(12)   https://ec.europa.eu/futurium/en/content/save-date-cities-forum-2728-november-rotterdam

(13)  COM(2012) 433 final.

(14)   http://www.oecd.org/regional/regional-policy/the-state-of-national-urban-policy-in-oecd-countries-9789264271906-en.htm

(15)   http://ec.europa.eu/eip/smartcities/

(16)   http://www.jpi-urbaneurope.eu/

(17)   https://ec.europa.eu/programmes/horizon2020/en/what-horizon-2020

(18)   http://www.covenantofmayors.eu/about/covenant-of-mayors_lv.html

(19)  COM(2017) 283 final un SWD(2017) 177 final.

(20)  COM(2016) 179 final ( http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2016/LV/1-2016-179-LV-F1-1.PDF ).

(21) https://ec.europa.eu/futurium/en/blog/commission-adds-urban-digital-transition-actions-its-egovernment-action-plan-reflect-role-local

(22)  COM(2016) 377 final.

(23)   https://memportal.cor.europa.eu/Handlers/ViewDoc.ashx?doc=COR-2016-04284-00-01-TCD-TRA-LV.docx

(24)  EIB un Reģionu komitejas publikācija “The EU Urban Agenda — Toolbox”.

(25)   https://ec.europa.eu/futurium/en/urban-agenda

(26)  Sadarbībā ar Reģionu komiteju (kura arī ir eksperimentējusi ar teritoriālās ietekmes novērtēšanas metodiku), jo īpaši kopīgi nodrošinot seminārus un izplatot metodiku.

(27)  REFIT platforma tika izveidota 2015. gada maijā, lai Komisijai sniegtu ierosinājumus par to, kā uzlabot ES tiesību aktu efektivitāti un iedarbīgumu, vienlaikus samazinot slogu un neapdraudot politikas mērķu sasniegšanu. Tās ietvaros darbojas valdību pārstāvju grupa, kurā ir pa vienam dalībniekam no katras dalībvalsts, un ieinteresēto personu grupa, kurā ir 18 dalībnieki un divi pārstāvji no Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas.

(28)  Šie pasākumi ir partnerību atbildība. Tā kā tos nav sagatavojusi Komisija, tie var neatbilst Komisijas nostājai un var neietilpt tās kompetencē.

(29)  2016. gada ziņojums par situāciju Eiropas pilsētās, 192. lpp.

(30)   http://ec.europa.eu/regional_policy/en/policy/themes/urban-development/network/

(31)  Šie pasākumi ir partnerību atbildība. Tā kā tos nav sagatavojusi Komisija, tie var neatbilst Komisijas nostājai un var neietilpt tās kompetencē.

(32)   http://urban.jrc.ec.europa.eu/

(33)   http://ec.europa.eu/eurostat/web/products-statistical-books/-/KS-01-16-691

(34)   http://ec.europa.eu/regional_policy/lv/policy/themes/urban-development/cities-report

(35)   http://europa.eu/rapid/press-release_IP-16-3477_lv.htm

(36)   http://ec.europa.eu/environment/urban/tool.htm

(37)   https://ec.europa.eu/info/eu-regional-and-urban-development/cities_en

(38)  Ir daudz struktūru, kas varētu kalpot par paraugu, piemēram, programmas URBACT pārneses tīkli ( http://urbact.eu/capitalisation-and-dissemination ) vai “TAIEX REGIO peer-to-peer”, kas palīdz valstu amatpersonām apmainīties ar zināšanām un tādējādi uzlabot savas administratīvās spējas ( http://ec.europa.eu/regional_policy/en/policy/how/improving-investment/taiex-regio-peer-2-peer/ ).

(39)   https://www.espon.eu/

(40)  Šie pasākumi ir partnerību atbildība. Tā kā tos nav sagatavojusi Komisija, tie var neatbilst Komisijas nostājai un var neietilpt tās kompetencē.