EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 6.9.2017

COM(2017) 467 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

KOMISIJAS PIEKTAIS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

par Eiropas Robežu un krasta apsardzes darbībspējas nodrošināšanu

1.EIROPAS ROBEŽU UN KRASTA APSARDZE — IEVIEŠOT EIROPAS INTEGRĒTO ROBEŽU PĀRVALDĪBU

Eiropas Savienības ārējo robežu efektīva aizsardzība joprojām ir nozīmīgs elements Šengenas zonas normālai darbībai bez iekšējo robežu kontroles un Eiropas programmas migrācijas jomā īstenošanai. Vienpadsmit mēnešu laikā, kopš ir stājusies spēkā Eiropas Robežu un krasta apsardzes regula (turpmāk “regula”), ir pastāvīgi strādāts pie ātras tās īstenošanas, īpašu uzmanību pievēršot pēc iespējas drīzai Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (turpmāk “aģentūra”) pilnīgas darbības sākšanai. Šajā nolūkā Komisija ir regulāri ziņojusi par paveikto.

Šajā ziņojumā ir sniegts pārskats par gūtajiem panākumiem kopš 2017. gada jūnija. Ņemot vērā gūtos panākumus, tajā atgādina par galvenajiem pasākumiem, kas aģentūrai, Komisijai un dalībvalstīm vēl jāveic tuvāko mēnešu laikā.

Ir nosūtīti ieteikumi par to, kā novērst vairākās Šengenas valstīs 1 veiktajās izvērtēšanās konstatētās neaizsargātības aspektus, un attiecīgās dalībvalstis ir iesniegušas savus rīcības plānus.

Aģentūra turpināja modelēšanas pasākumus un jaunu apdraudējumu novērtējumus, lai palīdzētu Šengenas valstīm noteikt ārējās robežas neaizsargātību pret iespējamām turpmākajām vai jau esošajām problēmām.

Aģentūra ir veikusi kopīgas operācijas galvenajos migrācijas maršrutos, jo īpaši Vidusjūras reģiona centrālās daļas, Vidusjūras reģiona austrumu daļas un arī Rietumbalkānu maršrutā. Kā minēts iepriekšējā ziņojumā, aģentūra arī ir uzsākusi divas jaunas kopīgas operācijas, lai apkarotu neatbilstīgas migrācijas plūsmas Vidusjūras reģiona rietumu daļas maršrutā. Tādējādi tiek reaģēts uz nesen pieaugušo neatbilstīgo migrāciju šajā maršrutā un sekmēta tās apkarošana.

2.DARBĪBAS ATBALSTS DALĪBVALSTĪM

Aģentūra turpina sniegt darbības atbalstu uz vietas dalībvalstīs robežu pārvaldības jomā, dažādos ES ārējās robežas posmos izvietojot 1700 robežsargus un citu attiecīgo personālu. Iepriekšējos ziņojumos bija norādīti iztrūkumi izvietojumā, kas ir saglabājušies vēl joprojām. Iztrūkumi ir daļēji aizpildīti, izmantojot uzņēmēju dalībvalstu līdzekļus un to izvietotos robežsargus, un to līdzfinansē aģentūra. Taču, lai iedarbīgi un ilgtspējīgi sekmētu uzņēmēju dalībvalstu vispārējo spēju efektīvi aizsargāt savus ES ārējās robežas posmus, ir vajadzīga dalībvalstu līdzdalība.

2.1.    Izvietošana priekšposteņa dalībvalstīs

Grieķija

Aģentūra Grieķijā īsteno 3 dažādas operācijas. Kopīgā operācija “Poseidon” Egejas jūrā sniedz atbalstu Grieķijai robežkontrolē un karsto punktu pieejas Egejas salās un ES un Turcijas paziņojuma īstenošanā.

Kopīgās operācijas “Poseidon” ietvaros aģentūra ir izvietojusi 888 amatpersonu, tostarp atpakaļuzņemšanas pasākumu atbalstam, un Grieķijas policija, izmantojot aģentūras līdzfinansējumu, ir izvietojusi 280 drošības speciālistus. Šis rādītājs ietver ekspertus, kuri palīdz karsto punktu pieejas īstenošanā, kā arī izvietotās tehnikas apkalpes locekļus un koordinācijas darbiniekus. Izvietoti arī 3 atkrastes patruļkuģi, 4 piekrastes patruļkuģi, 12 piekrastes patruļlaivas, 1 fiksētu spārnu gaisa kuģis, 2 helikopteri, 16 patruļmašīnas, 4 autobusi, 4 termiskās attēlveidošanas transportlīdzekļi un 4 mobilie biroji.

Aģentūra atbalsta Grieķiju robežkontroles darbībās, arī iesaistoties kopīgās operācijās “Elastīgas operatīvās darbības” un “Kontaktpunkti”, un kopā pašlaik tā pie Grieķijas sauszemes robežām ar Turciju, Albāniju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir izvietojusi 52 amatpersonas, 1 termiskās attēlveidošanas transportlīdzekli, 13 patruļmašīnas, 1 sirdspukstu detektoru un 2 smartdeck kameras, kā arī attiecīgas gaisa spēku operācijas. Operatīvās darbības Ziemeļgrieķijā uzlabo robežu uzraudzību un novērš neatbilstīgu tālāku pārvietošanos, tādējādi vēl vairāk stiprinot ES reakciju uz problēmām, kas saistītas ar Rietumbalkānu maršrutu.

Pašlaik pie Grieķijas sauszemes robežas ar Albāniju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir izvietota 31 amatpersona (ar 2 smartdeck kamerām un 10 patruļmašīnām); līdz septembra vidum joprojām pietrūkst 35 amatpersonu un līdz oktobra vidum — 37 amatpersonu.

Itālija

Kopīgās operācijas “Triton” ietvaros Itālijā un Vidusjūras reģiona centrālajā daļā aģentūra ir izvietojusi 407 amatpersonas, tostarp izvietotās tehnikas apkalpes locekļus, koordinācijas darbiniekus un ekspertus, kuri palīdz karsto punktu pieejas īstenošanā. Izvietoti 3 gaisa kuģi, 3 helikopteri, 2 atkrastes patruļkuģi, 6 piekrastes patruļkuģi, 1 piekrastes patruļlaiva un 12 mobilie biroji.

Bulgārija

Aģentūra turpina palīdzēt Bulgārijai kontrolēt sauszemes robežu, tostarp, lai novērstu neatbilstīgas sekundāras kustības. Atbalsts tiek sniegts, īstenojot kopīgās operācijas “Elastīgas operatīvās darbības” un “Kontaktpunkti” pie Bulgārijas sauszemes robežas ar Turciju un Serbiju, kā arī attiecīgas gaisa spēku operācijas. Pašlaik ir izvietotas 126 amatpersonas (tostarp izvietotās tehnikas apkalpes locekļi), kam atbalstu sniedz ar 6 termiskās attēlveidošanas transportlīdzekļiem, 38 patruļmašīnām, 1 CO₂ detektoru, 39 smartdeck kamerām un 3 mobilajiem birojiem.

Spānija

Aģentūra patlaban īsteno trīs kopīgas operācijas un palīdz Spānijas iestādēm, sniedzot tām atbalstu saskaņotās operatīvās darbībās pie ārējām jūras robežām Vidusjūras reģiona rietumu daļā un Atlantijas okeāna reģionā (Kanāriju salu tuvumā), lai kontrolētu neatbilstīgas migrācijas plūsmas virzienā uz ES un apkarotu pārrobežu noziedzību. Kopīgā operācija “Indalo 2017” tiek īstenota jau kopš 2017. gada maija, un 2017. gada augustā tika sākta arī kopīgā operācija “Minerva” un kopīgā operācija “Hera”. Patlaban Spānijā jūras operāciju vajadzībām ir izvietotas 193 amatpersonas (tostarp izvietotās tehnikas apkalpes locekļi, koordinācijas darbinieki un informācijas vienības), kam atbalstu sniedz ar 2 gaisa kuģiem, 1 atkrastes patruļkuģi un 1 piekrastes patruļlaivu.

Rietumbalkāni

Lai palīdzētu robežu pārvaldībā Rietumbalkānu reģionā, citās dalībvalstīs pašlaik ir izvietotas 44 amatpersonas. Svarīgāko izvietošanu īsteno kopīgo operāciju elastīgo darbību ietvaros pie Horvātijas un Ungārijas sauszemes robežām ar Serbiju, kā arī sauszemes robežu kontaktpunktos un koordinācijas punktos starp dalībvalstīm un attiecīgajām Rietumbalkānu valstīm. Turklāt Tirānas lidostā ir izvietotas 11 amatpersonas, lai atbalstītu un konsultētu vietējās iestādes robežpārbaužu jautājumos. Tām sniedz atbalstu ar 4 patruļmašīnām.

2.2.    Resursu apvienošana un aģentūras spēju veidošana operatīva atbalsta nodrošināšanai

Komisija iepriekšējos divos ziņojumos uzsvēra nepieciešamību izstrādāt visaptverošu stratēģiju, lai attīstītu aģentūras pašas spējas, jo īpaši lai aģentūra varētu pilnībā gūt labumu no EUR 10 miljoniem gadā (kopā EUR 40 miljoni 2017.–2020. gadā) nolūkā iegādāties pašai savu aprīkojumu, jo īpaši maza un vidēja izmēra tehniku. Pēc jūnija sanāksmē notikušās pirmās apspriešanas aģentūra 2017. gada 26. un 27. septembrī iesniegs valdei pieņemšanai visaptverošās stratēģijas projektu, paredzot dažādus iespējamos variantus (t. i., iegādi, nomu, līzingu, ilgtermiņa izvietošanu) un to, kā pēc iegādes uzturēt to darba kārtībā.

Pirms jebkāda aprīkojuma iegādes vai līzinga, kas aģentūrai rada ievērojamas izmaksas, veic rūpīgu vajadzību un izmaksu/labuma analīzi, un attiecīgi visus šādus izdevumus sedz no aģentūras budžeta.

Tāpēc šajā stratēģijā par aģentūras pašas spējām būtu arī jāizklāsta, kā aģentūra varētu attīstīt savu tehnisko aprīkojumu ilgtermiņā, un tā būtu jāpapildina ar attiecīgu varbūtējās ietekmes novērtējumu par aģentūras atkarību no dalībvalstu gatavības izvietot aprīkojumu un par aģentūras budžeta attīstību turpmākajos gados. Tas viss neskar rūpīgu vajadzību un izmaksu/ieguvumu analīzi saistībā ar konkrēta aprīkojuma iepirkumu, ko veic pati aģentūra.

Šāda visaptveroša aģentūras pašas spēju stratēģija Komisijai palīdzētu aplēst nepieciešamos finansiālos resursus.

Turpmākie soļi

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu:

·tā kā trūkumi un nepilnības joprojām saglabājas, izmantojot divpusējos kontaktus ar dalībvalstīm, prioritārā kārtā jāpastiprina darbs, lai rastu pašreizējām operācijām vajadzīgos ieguldījumus;

·jānodrošina, ka valde savā 2017. gada septembra sanāksmē ātri apstiprina visaptverošo stratēģiju par to, kā tiks attīstītas un izmantotas aģentūras spējas 2017.–2020. gadā, un jānosaka stratēģiskie mērķi attiecībā uz nepieciešamo attiecīgo aprīkojumu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada.

Dalībvalstīm būtu:

·tā kā trūkumi un nepilnības joprojām saglabājas, jānodrošina, ka saskaņotie resursi ir pieejami aģentūrai gan pašreizējām operācijām, gan obligātajām rezervēm;

·nekavējoties jānodrošina nepieciešamie resursi, pamatojoties uz pašlaik apzinātajiem iztrūkumiem, kā izklāstīts I pielikumā.

3.PROGRESS, KAS GŪTS PRIORITĀRO JOMU ĪSTENOŠANĀ

3.1.    Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras ātrās reaģēšanas spēju, tostarp resursu obligātās apvienošanas, stiprināšana

Ātrās reaģēšanas rezerve

Lai arī vairāk nekā 1500 robežsargu un citu amatpersonu pilnīga pieejamība ir apstiprināta kopš 2016. gada 7. decembra, divos jautājumos, par ko tika informēts jau jūnija ziņojumā, ir gūts tikai daļējs progress; tāpēc ātrās reaģēšanas rezerves pilnīgu gatavību joprojām ietekmē šādi jautājumi.

1) Robežsargu izvirzīšana amatam

Prasības robežsargu izvirzīšanai ir skaidri definētas regulas 20. panta 4. punktā. Lai nodrošinātu rezerves kontingenta kvalitāti, aģentūrai vajadzīgi amatpersonu vārdi un uzvārdi; šādi tā var pārbaudīt, vai izvirzītie robežsargi atbilst noteiktajām specializācijām, un nodrošināt, ka pirms piedalīšanās operatīvajās darbībās tie ir atbilstoši apmācīti. Neraugoties uz iepriekšējā ziņojumā paustajiem steidzamajiem aicinājumiem līdz 2017. gada jūnija beigām pabeigt izvirzīšanu, tikai vēl piecas Šengenas valstis (Austrija, Bulgārija, Horvātija, Ungārija un Malta) iesniedza ekspertu vārdus un uzvārdus, nodrošinot vai pat pārsniedzot savu attiecīgo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas I pielikumā. Pavisam tās ir tikai 15 Šengenas zonas valstis (Austrija, Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Čehijas Republika, Igaunija, Somija, Francija, Ungārija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Rumānija, Šveice un daļēji — Vācija).

Valdes sanāksmē 2017. gada 13. un 14. jūnijā aģentūra iepazīstināja ar projekta koncepciju, kurā ietvertas dažādas iespējas, kā izvirzīt ātrās reaģēšanas rezerves ekspertus, vienlaikus pievēršoties arī dalībvalstu paustajām bažām attiecībā uz nepieciešamību noteikt konkrētus ekspertus, kas būs daļa no to ieguldījuma rezervē. Lai arī lielākā daļa dalībvalstu atzina par piemērotu piedāvāto risinājumu, kas ļautu dalībvalstīm izvirzīt ne tikai prasītos ekspertus, bet arī papildu rezerves personas, sarunas tomēr nebija noslēdzošas.

Šo jautājumu vēlreiz iekļaus darba kārtībā nākamajā valdes sanāksmē 2017. gada 26. un 27. septembrī. Pirms šīs apspriedes 2017. gada 14. septembrī norisināsies tehniskais darbseminārs, lai aģentūra varētu vispusīgi kopā ar dalībvalstīm atrisināt ātrās reaģēšanas rezerves sastāvu un darbību un sagatavot lēmumus valdes sanāksmei.

Komisija aicina aģentūru un dalībvalstis ātri atrisināt šo ļoti svarīgo jautājumu. Šajā nolūkā komisārs D. Avramopuls 2017. gada 12. jūlijā nosūtīja vēstuli visu dalībvalstu iekšlietu ministriem, tajā uzsverot, ka nepietiekamā robežsargu izvirzīšana joprojām nopietns jautājums, kas būtiski ietekmē ātrās reaģēšanas rezerves pilnīgu darbībspēju, un aicināja izvirzīt robežsargus saskaņā ar regulas 20. pantu.

2) Specializāciju saskaņošana

Kopš pēdējā ziņojuma un aģentūras divpusējo tikšanos ar dalībvalstīm rezultātā tika panākts, ka samazinās neatbilstība starp dalībvalstu pēc specializācijas piedāvāto ekspertu skaitu un attiecīgajā valdes īstenošanas lēmumā noteikto minimumu. Lai arī dažās specializācijās joprojām ir neliels ekspertu pārpalikums, dažās no tām ir samazināts to trūkums, jo īpaši reģistrācijas/pirkstu nospiedumu noņemšanas ekspertu (no 137 līdz 29) un nedaudz mazākā apmērā — arī pārbaužu ekspertu trūkums (no 38 līdz 23).

Līdz ar joprojām novērojamo specializāciju saskaņošanas trūkumu vēl vairāk tiek uzsvērta nepieciešamība pilnībā izvirzīt konkrētus ekspertus, ļaujot aģentūrai pārbaudīt viņu atbilstību vajadzīgajām specializācijām, taču arī garantēt, lai katrā specializācijā tiktu nodrošināts valdes apstiprinātais ekspertu kopējais skaits. Patlaban noris galīgā pieprasīto un piedāvāto ekspertu skaita koriģēšana un saskaņošana.

Līdz ar to šim jautājumam vajadzētu būt atrisinātam tehniskajā darbseminārā 14. septembrī.

Ātrās reaģēšanas aprīkojuma rezerve

Kā norādīts iepriekšējos ziņojumos, 2017. gada 5. un 6. jūlija Apvienoto resursu tīkla sanāksmē aģentūra atkal lūdza dalībvalstīm iesniegt nepieciešamos piedāvājumus. Taču līdz 2017. gada augusta beigām nebija iesniegti nekādi papildu piedāvājumi attiecībā uz piekrastes patruļkuģiem, atkrastes patruļkuģiem un termiskās attēlveidošanas transportlīdzekļiem, joprojām saglabājot ievērojamus iztrūkumus. Tādējādi situācija nav mainījusies kopš iepriekšējā ziņojumā minētās Apvienoto resursu tīkla sanāksmes 2017. gada 25. un 26 aprīlī. Faktiski tas nozīmē, ka kopš 2017. gada aprīļa rezervi joprojām nodrošina tikai 14 dalībvalstis (Austrija, Bulgārija, Horvātija, Čehijas Republika, Vācija, Somija, Ungārija, Itālija, Latvija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija un Slovēnija). Arī šis jautājums jāatrisina īpašajā tehniskajā darbseminārā 14. septembrī un pēc tam nākamajā valdes sanāksmē.

Cilvēkresursu un aprīkojuma pilnīgas pieejamības izveide un nodrošināšana, izmantojot ātrās reaģēšanas rezervi un ātrās reaģēšanas aprīkojuma rezervi, ir priekšnosacījums kontroles pastiprināšanai pie ārējās robežas, kad vien ir nepieciešama tūlītēja reaģēšana. Ja tehniskajā līmenī netiks rasti to neatrisināto jautājumu risinājumi, kas kavē rezervju pilnīgu darbībspēju, Komisija kopā ar aģentūru spers nākamos soļus, kurus varētu veikt, lai nodrošinātu, ka ātrās reaģēšanas aprīkojuma rezerves rīcībā ir nepieciešamais aprīkojums.

Ātrās reaģēšanas pasākumi

Kā minēts iepriekšējā ziņojumā, aģentūra drīzumā un līdz 2017. gada oktobra beigām organizēs pasākumus, lai pārbaudītu no ātrās reaģēšanas rezerves veiktās obligātās izvietošanas gatavību un efektivitāti ātrās reaģēšanas robežsardzes pasākumu gadījumā.

Šis pasākums ļaus aģentūrai pārbaudīt ātrās reaģēšanas mehānismu un jo īpaši savas spējas pienācīgi sadalīt vajadzības dalībvalstu starpā un meklēt attiecīgos ieguldījumus. Saskaņā ar mērķorientēto lūgumu ikvienai dalībvalstij būs jāpārbauda to robežsargu un tehnisko resursu pieejamība, kas paredzēti ātrās reaģēšanas rezervei.

Turpmākie soļi

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu:

·tā kā ātrās reaģēšanas aprīkojuma rezervē ieguldījumu sniedz tikai 14 Šengenas zonas valstis, steidzami jāapspriež šis jautājums ar attiecīgajām Šengenas zonas valstīm divpusēji un valdes sanāksmē, lai nodrošinātu, ka tās valstis, kuras vēl nav sniegušas ieguldījumu ātrās reaģēšanas aprīkojuma rezervē (Beļģija, Kipra, Dānija, Igaunija, Francija, Grieķija, Malta, Norvēģija, Luksemburga, Lietuva, Spānija, Slovākija un Zviedrija), to darītu un tiktu novērsts konstatētais aprīkojuma iztrūkums;

·ātri jānodrošina, ka eksperti, kas izvirzīti ātrās reaģēšanas rezervei, jo īpaši reģistrācijas/pirkstu nospiedumu ņemšanas speciālisti un pārbaužu eksperti, tiek nodrošināti atbilstoši valdes noteiktajam īpašo specializāciju skaitam;

·ātri jāpārbauda visu ātrās reaģēšanas rezervē iekļauto 1500 robežsargu pieejamība un līdz 2017. gada oktobra beigām jāveic rezerves grupā iekļauto cilvēkresursu un tehnisko resursu izvietošanas modelēšana.

Dalībvalstīm būtu:

·ātri jāsniedz ieguldījums, lai aizpildītu atklātos iztrūkumus ātrās reaģēšanas rezerves aprīkojumā, ja tas vēl nav izdarīts;

·ātri jāpaziņo to ekspertu vārdi un uzvārdi, kas norīkoti ātrās reaģēšanas rezervē, ja tās vēl to nav izdarījušas.

3.2.    Preventīvu neaizsargātības novērtējumu veikšana, pamatojoties uz vienotu metodiku

3.2.1. Pašreizējais stāvoklis neaizsargātības novērtējuma procesā

Preventīvo novērtējumu, kas garantē Šengenas zonas efektīvu funkcionēšanu, pastiprināšana joprojām ir īpaša politiskā prioritāte Eiropas Savienībā. Kā minēts iepriekšējā ziņojumā, aģentūra daudz strādāja, lai sagatavotu un pabeigtu neaizsargātības novērtējuma procesa pirmo posmu (t. i., pamatnovērtējumus 2 ) saskaņā ar vienoto metodiku un saskaņotajā grafikā.

Pamatojoties uz pamatnovērtējuma ziņojumiem un saskaņā ar regulas 13. panta 6. punktu, aģentūras izpilddirektors sagatavoja ieteikumus 21 Šengenas zonas valstij, kuros izklāstīja virkni konkrētu veicamo pasākumu. Pēc regulā noteiktās obligātās apspriešanas ar dalībvalstīm galīgie ieteikumi tika nosūtīti 2017. gada 13.–20. jūlijā. Ierosinātie pasākumi attiecas uz 46 no kopumā 136 aģentūras pamatnovērtējumos konstatētajiem neaizsargātības aspektiem. Ieteikumu mērķis ir prioritārā kārtā novērst vissteidzamākās vājās vietas saistībā ar pašreizējām problēmām pie ārējās robežas. Dalībvalstis tomēr tika aicinātas savos valstu plānošanas procesos ņemt vērā arī pārējos neaizsargātības aspektus, par kuriem saskaņā ar regulu netika sniegti oficiāli ieteikumi.

Lielākajai daļai ierosināto pasākumu ir noteikts 6 mēnešu īstenošanas termiņš no to saņemšanas dienas. Sagaidāms, ka daži konkrētie pasākumi tiks pilnībā pabeigti tikai līdz 2019. gada jūlija beigām. Šķiet, ka tas ir saistīts ar strukturālajiem aspektiem, piemēram, personālu.

Ieteikumu īstenošanai noteiktais grafiks paredz, ka aģentūrai līdz 2017. gada augusta beigām iesniedz rīcības plānu un pēc tam regulāri katru ceturksni ziņojumu par progresu, kas gūts rīcības plāna īstenošanā. Tādējādi aģentūra varēs efektīvi pārraudzīt, kā Šengenas zonas valstis īsteno ieteikumus. Gadījumā, ja pasākumi netiek īstenoti noteiktajā termiņā, izpilddirektors par to paziņo valdei un informē Komisiju. Aģentūrai savus rīcības plānus līdz 2017. gada 4. septembrim bija iesniegušas 13 Šengenas zonas valstis. Pārējām Šengenas zonas valstīm tika nosūtīti atgādinājumi.

Gadījumos, kad turpmāka neaizsargātības aspektu saglabāšanās var apdraudēt Šengenas zonas vispārējo darbību un ja ieteikumi netiek īstenoti to attiecīgajā termiņā, var sākt regulas 13. panta 8. punktā un 19. pantā noteiktās procedūras, t. i., valde var noteikt nepieciešamos pasākumus attiecīgajām dalībvalstīm saistošā lēmumā un kā galējo līdzekli iedarbināt īpašu procedūru saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 29. pantu.

Turklāt, kā norādīts iepriekšējā ziņojumā, pamatojoties uz pamatnovērtējumiem, attiecībā uz sešām dalībvalstīm (Bulgārija, Horvātija, Francija, Grieķija, Itālija un Spānija), 2017. gadā tiek veikti modelēšanas pasākumi, lai novērtētu šo valstu spējas risināt turpmākās problēmas pie ārējās robežas. Šajā nolūkā sešām dalībvalstīm bija jāiesniedz aģentūrai papildu informācija līdz 2017. gada 1. septembrim. Komisija pauž nozēlu, ka tikai divas dalībvalstis ir ievērojušas šo termiņu. Pēc tam, kad 2017. gada oktobra beigās būs pieejami modelēšanas pasākumu rezultāti, izpilddirektors attiecīgajām valstīm varēs nosūtīt iespējamo ieteikumu otro kārtu.

Kā ziņots, vienlaikus aģentūra veiks jauno apdraudējumu novērtējumus. Šādus jauno apdraudējumu novērtējumus aģentūra patlaban veic attiecībā uz Grieķiju, Itāliju un Spāniju.

Pamatojoties uz pirmo pieredzi, kas gūta no pamatnovērtējuma, aģentūra ar neaizsargātības novērtēšanas tīkla atbalstu, kuru veido Šengenas zonas valstu pārstāvji, arī strādā pie vienotās metodikas pārskatīšanas, ko plānots iesniegt pieņemšanai valdē 2017. gada novembrī.

Atbilstīgi aģentūras jaunajai struktūrai, ko valde pieņēma 2017. gada 12. un 13. jūnijā, lai atspoguļotu neaizsargātības novērtējumu nozīmīgumu, tika izveidota īpaša vienība, kas pastāvīgi tiek paplašināta.

3.2.2. Neaizsargātības novērtējumu ietekme uz citiem Šengenas sistēmas elementiem

Neaizsargātības novērtējuma process, tostarp tā ieteikumi, palīdz Šengenas zonas valstīm noteikt jebkādus pastāvošos un iespējamos turpmākos apdraudējumus un neaizsargātības aspektus, kuri var ietekmēt to ārējo robežu efektīvu pārvaldību. Novērtējumi un no tiem izrietošo ieteikumu īstenošana ir svarīgs ieguldījums, lai nodrošinātu Šengenas zonas pienācīgu darbību, kas ir visu dalībvalstu interesēs — ne tikai to, uz kurām attiecas minētie ieteikumi. Līdz ar to norādīto pasākumu īstenošanas uzraudzība ir Eiropas kopīgo centienu, kuru mērķis ir pārvaldīt migrāciju visās tās izpausmēs, neatņemama daļa. Turklāt ir vienlīdz svarīgi, ka neaizsargātības novērtējumu rezultātus pilnībā ņem vērā arī saistībā ar citiem instrumentiem, kas veicina Šengenas zonas labu funkcionēšanu, proti, Šengenas izvērtējumiem un ES finansējumu ārējo robežu pārvaldībā.

Īpaši svarīgi ir nodrošināt sinerģiju starp Šengenas izvērtēšanas procesu un neaizsargātības novērtējumiem, jo abi šie mehānismi ir Šengenas kvalitātes kontroles pasākumu daļa. Šāda sinerģija un koordinācija ļaus abu mehānismu ietvaros sniegtos ieteikumus savstarpēji pastiprināt un papildināt, kā arī nodrošinātu pamatu, lai Komisija varētu labāk aplēst nepieciešamos finansiālos resursus un noteikt prioritātes.

Šajā nolūkā Komisija jau 2017. gada februārī nosūtīja aģentūrai visus attiecīgos dokumentus, kuri saistīti ar iepriekšējiem Šengenas izvērtējumiem, un regulāri šādi rīkosies arī turpmāk attiecībā uz turpmākajiem izvērtējumiem.

Šajā sakarībā Komisija ir saņēmusi neaizsargātības novērtējumu pirmo rezultātu paketi un šos rezultātus (konstatējumus un attiecīgos ieteikumus) ņems vērā, novērtējot Šengenas zonas vispārējo darbību un valstu programmu projektus attiecīgo ES fondu, jo īpaši Iekšējās drošības fonda, ietvaros un izskatot lūgumus par papildu ārkārtas finansējuma piešķiršanu.

Turpmākie soļi

Komisija:

·politiskajā līmenī turpinās rūpīgi sekot līdzi neaizsargātības novērtējumiem un no tiem izrietošo ieteikumu īstenošanai un ir gatava strādāt ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu un Padomi, lai nodrošinātu Šengenas zonas labu funkcionēšanu.

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu

·jāpabeidz modelēšanas pasākumi līdz 2017. gada oktobrim;

·jāturpina uzraudzīt situāciju pie ārējās robežas, jāpabeidz iesāktie jauno apdraudējumu novērtējumi un noteiktajā laikā jānosūta to rezultāti attiecīgajām dalībvalstīm;

·līdz 2017. gada novembra beigām jāpieņem neaizsargātības novērtējumu pārskatīta vienotā metodika, kas pamatota gūtajā pieredzē.

Dalībvalstīm būtu:

·steidzami jāiesniedz aģentūrai attiecīgie rīcības plāni to pasākumu īstenošanai, ko ieteicis izpilddirektors, pamatojoties uz pamatnovērtējumiem;

·jānodrošina, ka ieteiktos pasākumus savlaicīgi un efektīvi īsteno termiņā, ko izpilddirektors noteicis, pamatojoties uz pamatnovērtējumiem, un katru ceturksni jāsniedz aģentūrai ziņojumi par gūto progresu;

·tā kā aģentūra vismaz reizi gadā atkārtoti veic neaizsargātības novērtējumus, dalībvalstīm, kuras nav iesniegušas pilnīgus datus par esošajām spējām, jāuzlabo savas attiecīgās valsts datu vākšanas sistēmas;

·sešām dalībvalstīm, kuras izvēlētas modelēšanas pasākuma veikšanai, ātri jāreaģē uz aģentūras lūgumiem attiecībā uz papildu datu un informācijas sniegšanu, kā arī jāiesniedz savlaicīgas piezīmes par starpposma novērtējumiem.

3.3.    Atbalsts atgriešanas nodrošināšanai

Aģentūras gūtie panākumi pilnīgā tās jauno pilnvaru atgriešanas jomā īstenošanā joprojām ir nevienmērīgi.

No vienas puses, ir pieaudzis aģentūras kopīgi ar dalībvalstīm vadīto atgriešanas operāciju skaits un galamērķa valstu 3 skaits. Kopumā laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam aģentūra sniedza atbalstu 193 operācijām, kurās tika atgriezti 8608 trešo valstu valstspiederīgie, kas dalībvalstīs uzturas nelikumīgi.

No otras puses, saskaņā ar regulu piešķirtās pilnvaras atgriešanas jomā aģentūrai paver daudz plašāku tvērumu ar jaunajiem instrumentiem un rīkiem, kas aģentūrai un dalībvalstīm ļaus ievērojami uzlabot atgriešanas rādītājus. Tieši tāds arī bija mērķis Atjauninātajam rīcības plānam par atgriešanu, ko Komisija ierosināja šā gada martā un ko dalībvalstis pilnībā apstiprināja.

Lai panāktu šo nepieciešamo operatīvo uzlabošanos ar acīmredzamiem rezultātiem attiecībā uz atgriešanas rādītājiem visās dalībvalstīs, aģentūrai pašos pamatos ir jāmaina sava pieeja, savukārt aģentūras valdei un par atgriešanu atbildīgajām valstu iestādēm jārūpējas par skaidru virzību un stimulu dalībvalstīs.

Šādu operatīvo uzlabojumu var sasniegt tikai ar aģentūras un dalībvalstu atbildīgo iestāžu kopīgu mobilizēšanu. Piemēram, 2017. gadā aģentūra vēl ne reizi nav sniegusi atbalstu brīvprātīgas atgriešanas operācijām no kādas dalībvalsts un parasti aģentūras operatīvo atbalstu atgriešanā joprojām izmanto tikai dažas dalībvalstis 4 .

Tas pats attiecas uz trim atgriešanas rezervēm, ko veido piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālisti, piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālisti un atgriešanas speciālisti, kuras tagad ir pieejamas operatīvā atbalsta vajadzībām 5 . Rezerves speciālisti praksē jau ir izmantoti (47 atgriešanas operācijās tika izmantoti 44 uzraudzības speciālisti no piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu rezerves un vienā atgriešanas operācijā — 10 piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālisti). Tomēr dalībvalstis šo efektīvo rīku joprojām izmanto nepietiekamā mērā, jo īpaši attiecībā uz piespiedu atgriešanas uzraudzības un piespiedu atgriešanas speciālistiem. Lai atvieglotu rezervju izmantošanu un mudinātu to darīt, aģentūrai vēl ir jāiesniedz dalībvalstīm rezerves personāla izvietojuma praktisko nosacījumu un noteikumu, kā arī to operatīvo uzdevumu un juridiskās atbildības galīgais kopums 6 .

Procedūras gaisa kuģu fraktēšanai tieši caur aģentūru 7 joprojām darbojas, savukārt daudzu gaidītais instruments atgriešanas operāciju no dalībvalstīm atbalstam, proti, atgriešana ar komerciālajiem lidojumiem, joprojām tiek gaidīts. Aģentūrai jāpabeidz pēdējie darbi pirms mērķorientēta izmēģinājuma projekta uzsākšanas (tagad tas tiek sagaidīts tikai septembrī 8 ), un tas jāpilnveido tā, lai aptvertu visus atgriešanas operāciju galamērķus.

Aģentūrai steidzami jāpalielina centieni, lai novērstu šos trūkumus un nepilnības. Savukārt dalībvalstīm jādemonstrē kopīga apņemšanās ievērojami uzlabot rezultātus atgriešanas jomā. Šajā nolūkā tām jāizmanto aģentūra kā satvars, kurā šādus rezultātus iespējams sasniegt. Tas nozīmētu ne tikai resursu piešķiršanu, pamatojoties uz noteiktajām kvotām un saistībām, bet arī to kompetento iestāžu, kas atbild par atgriešanu, mērķu un prakses operatīvu pielāgošanu aģentūras mērķiem un praksei.

Komisija aicina aģentūru apspriest šo jautājumu nākamajā valdes sanāksmē.

Vienlaikus Komisija ar dalībvalstu atbalstu, izmantojot pastāvošās un jaunās ES finansētās programmas atgriešanas jomā, turpinās piedāvāt mērķorientētu operatīvo palīdzību, kas ir paredzēta tiešam aģentūras atbalstam, lai tā pilnībā īstenotu visus savu jauno pilnvaru elementus, lai novērstu visas pašreizējās operatīvās nepilnības un lai izveidotu pietiekami spēcīgas un elastīgas iekšējās struktūras, kuras dalībvalstīm piedāvātu visa veida operatīvo atbalstu. Šis process sekmēs arī visu ES finansēto programmu atgriešanas jomā, tostarp jauno darbību un projektu un to ietvaros izstrādātās zinātības, savlaicīgu un pilnīgu apgūšanu ar mērķi palielināt aģentūras kompetenci.

Turpmākie soļi

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu:

·steidzamības kārtā jāpabeidz operatīva visu punktu īstenošana, kas joprojām ir vai varētu būt nepabeigti 9 , jo īpaši:

onekavējoties jāpabeidz sagatavot un jāīsteno praktiskie nosacījumi, noteikumi, darbības uzdevumi un juridiskā atbildība saistībā ar atgriešanas rezervju dalībnieku izvietošanu;

ojāsāk pilnībā darbībspējīgs izmēģinājuma projekts komerciālo lidojumu izmantošanai atgriešanas operācijās;

ojāizstrādā stratēģija un aktīvi jārosina atgriešanas operāciju organizēšana, pamatojoties uz ikmēneša informāciju, kas jāsniedz dalībvalstīm, pilnībā izmantojot budžetu, kas pieejams atgriešanas operācijām 2017. gadā;

ojāpalielina palīdzība pirms atgriešanas, tostarp organizējot identificēšanu;

ojāpabeidz dalībvalstu spēju un atgriešanas vajadzību apzināšana;

ojāpalielina to trešo valstu iestāžu apmācība, kuras piedalās savākšanas atgriešanas operācijās;

·kopīgi ar dalībvalstīm steidzami jāapspriež rezultāti jauno atgriešanas pilnvaru darbībspējas nodrošināšanā, lai panāktu atgriešanas rādītāju būtisku uzlabošanos saskaņā ar Atjaunināto rīcības plānu par atgriešanu;

·steidzami jāievieš nepieciešamās iekšējās struktūras, kas dalībvalstīm var piedāvāt visa veida operatīvo atbalstu un kļūt par ES koordinācijas un operatīvo punktu atgriešanas jomā.

Dalībvalstīm būtu:

·nākamajā valdes sanāksmē 2017. gada septembrī jāiesniedz priekšlikumi par to, kā aģentūra īsā laikā var īstenot visus nepabeigtos elementus saskaņā ar savām jaunajām pilnvarām, kā arī nepabeigtos pasākumus, kas noteikti Atjauninātajā rīcības plānā par atgriešanu;

·tā kā neviena dalībvalsts to vēl nav izdarījusi, nekavējoties jāsāk reizi mēnesī sniegt informāciju par valstu indikatīvo plānoto atgriešanas operāciju skaitu, tostarp par atgriežamo personu skaitu un trešām atgriešanas valstīm;

·jāsaskaņo savas valstu stratēģijas un operatīvie plāni atgriešanas jomā ar aģentūras plāniem, lai tādējādi sekmētu atgriešanas darbību operatīvo integrāciju ES mērogā.

3.4.    Mītnes nolīgums

Kā Komisija prasīja iepriekšējos ziņojumos, Polija nu ir pabeigusi mītnes nolīguma ratifikācijas procesu un par to informējusi aģentūru. Nolīgums stāsies spēkā 2017. gada 1. novembrī. Komisija sagaida, ka nolīgums tiks īstenots, kas tādējādi nodrošinās labākos iespējamos apstākļus aģentūras pienācīgai funkcionēšanai saskaņā ar regulas 57. pantu.

Nākamais solis

· Aģentūrai un Polijai būtu jānodrošina raita mītnes nolīguma īstenošana.

3.5. Sadarbības koordinatoru izvietošana dalībvalstīs

Aģentūrai būtu regulāri jāuzrauga, kā dalībvalstis veic ārējo robežu pārvaldību, izmantojot ne tikai riska analīzi, informācijas apmaiņu un Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR), bet arī ar savu sadarbības koordinatoru dalībvalstīs starpniecību.

Valdes sanāksmē, kas notika 2017. gada 13. un 14. jūnijā, valde apstiprināja noteikumus, ar ko nosaka šādu sadarbības koordinatoru uzdevumus un pienākumus, to piekļuvi informācijai, kā arī, attiecīgā gadījumā, ieceļot vienu sadarbības koordinatoru uz vairāku dalībvalstu kopu. Aģentūra sāka procedūru viena sadarbības koordinatora izvietošanai vienā dalībvalstī (Bulgārija) un galveno mītņu apstiprināšanai piecu sadarbības koordinatoru izvietošanai piecās šādās dalībvalstu kopās: 1) Itālija un Malta, 2) Grieķija un Kipra, 3) Slovēnija un Horvātija, 4) Rumānija un Ungārija un 5) Spānija un Portugāle.

Aģentūrai būtu jāpaātrina darbs pie saprašanās memoranda projekta, lai šādu saprašanās memorandu parakstītu ar katru dalībvalsti līdz 2017. gada oktobrim nolūkā noteikt izvietošanas kārtību. Aģentūra vēl nav sākusi sadarbības koordinatoru darbā pieņemšanas procedūru. Ņemot vērā to, ka atlasītie kandidāti pirms izvietošanas ir jāapmāca un jāiepazīstina ar aģentūru, attiecīgais paziņojums par vakanci būtu jāpublicē nekavējoties, lai nodrošinātu sadarbības koordinatoru efektīvu izvietošanu līdz 2017. gada beigām.

Lai arī atbildība par izvietošanu pašlaik ir to dalībvalstu pārziņā, kuras migrācijas plūsmas šobrīd ietekmē visvairāk, aģentūrai paralēli būtu jāizvērš un jāpaātrina darbs nolūkā izvietot sadarbības koordinatorus pārējās dalībvalstīs, lai tās varētu efektīvi atbalstīt aģentūru nākamajā neaizsargātības novērtējuma posmā.

Turpmākie soļi

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu:

·jāizstrādā saprašanās memoranda projekts un tas jānosūta attiecīgajām dalībvalstīm līdz 2017. gada septembra beigām;

·nekavējoties jāuzsāk attiecīgā atlases procedūra, lai pieņemtu darbā sadarbības koordinatorus, plānojot to iespējamu pieņemšanu darbā, apmācību un izvietošanu, vēlākais, līdz 2017. gada beigām;

·jāizvērš un jāpaātrina darbs pie sadarbības koordinatoru izvietošanas pārējās dalībvalstīs līdz 2018. gada februārim.

Dalībvalstīm būtu:

·līdz 2017. gada oktobrim jāvienojas ar aģentūru par saprašanās memorandu, ar kuru nosaka sadarbības koordinatoru izvietošanas kārtību.

3.6. Eiropas integrētās robežu pārvaldības stratēģiskā satvara izstrāde

Trešajā progresa ziņojumā Komisija ierosināja izstrādāt stratēģisku satvaru Eiropas integrētai robežu pārvaldībai (IRP) ar trim integrētiem līmeņiem: 1) Savienības iestāžu politiskā stratēģija, 2) aģentūras tehniskā un operatīvās darbības stratēģija un 3) dalībvalstu valsts stratēģijas. Šajā sakarībā Komisijas un dalībvalstu un Eiropas Parlamenta cieša sadarbība ir obligāts priekšnosacījums sekmīgai politiskās IRP stratēģijas izstrādei un raitai tās apstiprināšanai. Ar šo politisko stratēģiju tika vadīta gan aģentūras tehniskās un operatīvās darbības stratēģija, gan valstu stratēģijas.

Ņemot vērā ļoti sarežģītās apspriešanas ar dažādām iekšējām un ārējām ieinteresētajām personām, šā procesa termiņš ir ļoti saspringts un ambiciozs. Pirmā tikšanās ekspertu līmenī ar dalībvalstu ekspertiem notika 2017. gada 20. jūnijā, kuras laikā tika izskaidrots sagatavošanas process un apspriesti galvenie nākamās politiskās stratēģijas komponenti. Komisija 2017. gada 29. jūnijā iepazīstināja Eiropas Parlamenta LIBE komiteju ar integrētās robežu pārvaldības sagatavošanas procesu, un septembra sākumā ir paredzētas vairākas darba tikšanās.

Turklāt, ņemot vērā stratēģijas un tās apstiprināšanas politisko nozīmi, ir sagaidāms, ka 2017. gada 17. oktobrī notiks augsta līmeņa trīspusēja tikšanās.

Turpmākie soļi

Komisija:

·2017. gada oktobrī organizēs augsta līmeņa trīspusēju tikšanos ar dalībvalstu un Eiropas Parlamenta pārstāvju piedalīšanos, lai turpinātu apspriest Eiropas integrētās robežu pārvaldības politiskā satvara izveidi;

·Šengenas izvērtējumā 2018. gadam iekļaus tematisku novērtējumu par valstu integrētās robežu pārvaldības stratēģijām.

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu:

·ciešā sadarbībā ar Komisiju 2017. gada otrajā pusē jāsāk process integrētas robežu pārvaldības operatīvās un tehniskās stratēģijas izstrādei;

·pēc tam, kad ES iestādes ir vienojušās par integrētas robežu pārvaldības politisko stratēģiju, valdei līdz 2018. gada februārim jāpieņem Eiropas integrētās robežu pārvaldības operatīvā un tehniskā stratēģija;

·ciešā sadarbībā ar Komisiju jāizveido īpaša Šengenas novērtēšanas apmācība, kas paredzēta atlasītajiem integrētas robežu pārvaldības ekspertiem.

Dalībvalstīm būtu:

·no 2017. gada jūnija līdz decembrim jāsāk valsts procedūras, lai izstrādātu valstu integrētas robežu pārvaldības stratēģijas;

·sešu mēnešu laikā pēc operatīvās un tehniskās stratēģijas pieņemšanas jāsaskaņo attiecīgās valsts integrētās robežu pārvaldības stratēģijas ar politisko stratēģiju un operatīvo un tehnisko stratēģiju;

·jābūt gatavām Šengenas izvērtējumam attiecībā uz to valsts integrētās robežu pārvaldības stratēģijām (kas tiks sākts 2018. gada vēlā rudenī).

4.SECINĀJUMI

Ir turpinājusies jauno Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas instrumentu ieviešana, kā arī operatīvais atbalsts, ko Eiropas Robežu un krasta apsardze sniedz dalībvalstīm dažādos ārējās robežas posmos, kurus ietekmē neatbilstīgā migrācija.

Tomēr dalībvalstīm joprojām ir jāpilda savas saistības attiecībā uz ātrās reaģēšanas rezerves pilnas darbības jaudas nodrošināšanu, jo īpaši iztrūkumu novēršanu attiecībā uz ātrās reaģēšanas aprīkojuma rezervi. Ir jāturpina pielikt pūles, lai novērstu esošos iztrūkumus izvietojumā pašreiz notiekošajās kopīgajās operācijās, kuru mērķis ir atbalstīt priekšposteņa dalībvalstis ārējo robežu efektīvā pārvaldībā. Šis iztrūkums ir jānovērš prioritārā kārtā.

Turklāt dalībvalstīm un aģentūrai jāsasniedz rezultāti atgriešanas operāciju jomā, šajā nolūkā pilnībā izmantojot atbalsta instrumentus, ko tagad piedāvā aģentūras paplašinātās pilnvaras.

Komisija ar dalībvalstu atbalstu turpinās piedāvāt mērķorientētu operatīvo palīdzību, kas ir paredzēta tiešam aģentūras atbalstam, lai tā pilnībā izstrādātu visus savu jauno pilnvaru elementus, lai novērstu visas pašreizējās operatīvās nepilnības un lai izveidotu pietiekami spēcīgas un elastīgas iekšējās struktūras, kuras dalībvalstīm piedāvātu visa veida operatīvo atbalstu.

Šajā sakarībā Komisija aicina Eiropas Parlamentu, Eiropadomi un Padomi pārskatīt līdz šim gūtos panākumus, kā arī aicina Padomi mudināt aģentūru un Šengenas zonas valstu kompetentās iestādes īstenot ierosinātos pasākumus.

Komisija turpinās ziņot par gūtajiem panākumiem Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas īstenošanā un stiprinās ārējo robežu, jo īpaši, nodrošinot aģentūras jauno pilnvaru atgriešanas jomā darbībspēju, kā arī izstrādājot un īstenojot Eiropas integrētas robežu pārvaldību.

(1)

     Šajā ziņojumā termins “Šengenas valstis” attiecas uz dalībvalstīm un trešām valstīm, kurām regula ir saistoša vai kuras to citādi īsteno savos tiesību aktos.

(2)

     Pamatnovērtējumi ir dalībvalstu esošo spēju padziļināta analīze kopā ar pašreizējiem apdraudējuma rādītājiem salīdzinājumā ar objektīvo kritēriju kopumu.

(3)

     Laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam vissvarīgākās galamērķa trešās valstis ārpus Balkāniem bija: Tunisija (atbalsts 30 nacionālajām atgriešanas operācijām), Nigērija (12 operācijas), Afganistāna (11), Gruzija (8) un Pakistāna (6).

(4)

     Līdz 2017. gada 31. jūlijam kopīgajās atgriešanas operācijās visvairāk piedalījās Vācija (62) un Austrija (26), kurām sekoja Beļģija un Zviedrija (katra – 14), Ungārija (13). No otras puses, vairākas dalībvalstis, kurām nepieciešams atbalsts, kopīgās atgriešanas operācijas izmanto tikai ļoti ierobežotā apjomā vai tās neizmanto nemaz (piemēram, Francija ir izmantojusi tikai vienu operāciju; Bulgārija 2016. un 2017. gadā tās nav izmantojusi nemaz).

(5)

     Līdz 2017. gada 31. jūlijam dalībvalstu nodrošināto ekspertu skaits piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu rezervei joprojām neatbilst pieprasītajam skaitam (nodrošināti 426 eksperti uz 600 vietām). Ieguldījumu piespiedu atgriešanas pavadības rezervē nav veikušas šīs dalībvalstis un asociētās valstis: Spānija, Grieķija, Islande, Malta, Šveice, Zviedrija; ieguldījumu piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu rezervē nav veikušas šīs dalībvalstis un asociētās valstis: Dānija, Igaunija, Francija, Kipra, Lietuva, Norvēģija, Polija, Šveice, Slovākija, Zviedrija; ieguldījumu piespiedu atgriešanas speciālistu rezervē nav veikušas šīs dalībvalstis un asociētās valstis: Bulgārija, Čehijas Republika, Grieķija, Norvēģija, Slovākija, Somija, Šveice.

(6)

     Sk. ceturto ziņojumu par darbībspējas nodrošināšanu, COM(2017) 325 final, kurā aģentūra tiek aicināta nekavējoties pabeigt sagatavot praktiskos nosacījumus, noteikumus, darbības uzdevumus un juridisko atbildību saistībā ar rezervju dalībnieku izvietošanu.

(7)

     Šobrīd dalībvalstu iestādes gaisa kuģus un citu aprīkojumu fraktē pašas. Šīs izmaksas tad (daļēji) sedz aģentūra. Aģentūra gaisa kuģus pati nefraktē.

(8)

     Sk. paziņojumu “Par efektīvāku atgriešanas politiku Eiropas savienībā – atjaunināts rīcības plāns”, COM(2017) 200 final, kurā aģentūra tika aicināta līdz 2017. gada jūnijam ieviest mehānismu komerciāliem lidojumiem, kā tas vēlreiz tika uzsvērts ceturtajā ziņojumā par darbībspējas nodrošināšanu.

(9)

     Sk. jo īpaši COM(2017) 201 final; COM(2017) 219 final; COM(2017) 325 final; COM(2017) 200 final.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 6.9.2017

COM(2017) 467 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

KOMISIJAS PIEKTAIS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

par Eiropas Robežu un krasta apsardzes darbībspējas nodrošināšanu

Pārskats par pašreizējām kopīgajām Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras operācijām nepieciešamo cilvēkresursu un aprīkojuma iztrūkumu

Iztrūkumi Grieķijā (kopīgā operācija “Poseidon”)

Ø2017. gada 17. augusts līdz 28. septembris: cilvēkresursu iztrūkuma nav;

Ø2017. gada septembris: 5 piekrastes patruļlaivas (38 % no operatīvajām vajadzībām), 2 atkrastes patruļkuģi (67 % no operatīvajām vajadzībām), 1 helikopters (50 % no operatīvajām vajadzībām), 2 patruļmašīnas (13 % no operatīvajām vajadzībām), 2 transportlīdzekļi (33 % no operatīvajām vajadzībām);

Ø28. septembris līdz 16. novembris: iztrūkumu nav (operatīvās vajadzības: 151 amatpersona);

ØAtpakaļuzņemšanas pasākumu atbalstam septembrī trūkst 11 amatpersonu un oktobrī – 13 amatpersonu.

Iztrūkumi Grieķijā (kopīgā sauszemes operācija “Elastīgas operatīvās darbības”, 2017. gads)

Ø2017. gada 16. augusts līdz 13. septembris: 42 amatpersonas (operatīvās vajadzības: 79 amatpersonas, 18 patruļmašīnas (58 % no operatīvajām vajadzībām), 2 transportlīdzekļi (100 % no operatīvajām vajadzībām);

Ø2017. gada 13. septembris līdz 11. oktobris: 39 amatpersonas (operatīvās vajadzības: 79 amatpersonas, 17 patruļmašīnas (55 % no operatīvajām vajadzībām), 2 transportlīdzekļi (100 % no operatīvajām vajadzībām);

Ø2017. gada 11. oktobris līdz 8. novembris: 39 amatpersonas (operatīvās vajadzības: 79 amatpersonas, 17 patruļmašīnas (55 % no operatīvajām vajadzībām), 2 transportlīdzekļi (100 % no operatīvajām vajadzībām).

Iztrūkumi Grieķijā (kopīgā sauszemes operācija “Kontaktpunkti”, 2017. gads)

Ø2017. gada 16. augusts līdz 13. septembris: 6 amatpersonas (operatīvās vajadzības: 16 amatpersonas; 1 sirdspukstu detektors (100 % no operatīvajām vajadzībām);

Ø2017. gada 13. septembris līdz 11. oktobris: 7 amatpersonas (operatīvās vajadzības: 14 amatpersonas – 50 % no operatīvajām vajadzībām), 1 sirdspukstu detektors (100 % no operatīvajām vajadzībām).

Iztrūkumi Itālijā (kopīgā operācija “Triton”)

Ø2017. gada septembris: 4 amatpersonas (operatīvās vajadzības: 135 amatpersonas, 4 piekrastes patruļkuģi (67 % no operatīvajām vajadzībām), 1 atkrastes patruļkuģis (50 % no operatīvajām vajadzībām);

Ø2017. gada oktobris: 1 amatpersona (operatīvās vajadzības: 135 amatpersonas), 4 piekrastes patruļkuģi (67 % no operatīvajām vajadzībām).

Iztrūkumi Bulgārijā (kopīgā sauszemes operācija “Elastīgas operatīvās darbības”, 2017. gads)

Ø2017. gada 16. augusts līdz 13. septembris: 84 amatpersonas (operatīvās vajadzības: 175 amatpersonas – piedāvājumu trūkuma dēļ 24 amatpersonas no uzņēmējas dalībvalsts līdzfinansēs aģentūra), 34 patruļmašīnas (57 % no operatīvajām vajadzībām – piedāvājumu trūkuma dēļ 12 patruļmašīnas no uzņēmējas dalībvalsts līdzfinansēs aģentūra), 2 termiskās atveidošanas transportlīdzekļi (25 % no operatīvajām vajadzībām);

Ø2017. gada 13. septembris līdz 11. oktobris: 64 amatpersonas (operatīvās vajadzības: 175 amatpersonas – piedāvājumu trūkuma dēļ 24 amatpersonas no uzņēmējas dalībvalsts līdzfinansēs aģentūra), 27 patruļmašīnas (45 % no operatīvajām vajadzībām – piedāvājumu trūkuma dēļ 12 patruļmašīnas no uzņēmējas dalībvalsts līdzfinansēs aģentūra);

Ø 2017. gada 11. oktobris līdz 8. novembris: 58 amatpersonas (operatīvās vajadzības: 175 amatpersonas – piedāvājumu trūkuma dēļ 24 amatpersonas no uzņēmējas dalībvalsts līdzfinansēs aģentūra), 25 patruļmašīnas (42 % no operatīvajām vajadzībām – piedāvājumu trūkuma dēļ 12 patruļmašīnas no uzņēmējas dalībvalsts līdzfinansēs aģentūra).

Iztrūkumi Bulgārijā (kopīgā sauszemes operācija “Kontaktpunkti”, 2017. gads)

Ø2017. gada 16. augusts līdz 13. septembris: 4 amatpersonas (operatīvās vajadzības: 12 amatpersonas);

Ø2017. gada 13. septembris līdz 11. oktobris: 7 amatpersonas (operatīvās vajadzības: 14 amatpersonas – 50 % no operatīvajām vajadzībām), 1 sirdspukstu detektors (100 % no operatīvajām vajadzībām).

Iztrūkumi Spānijā (kopīgā operācija “Indalo”)

Ø2017. gada septembris: 3 amatpersonas (operatīvās vajadzības: 12 amatpersonas) un 1 atkrastes patruļkuģis (100 % no operatīvajām vajadzībām);

Ø2017. gada oktobris: 3 amatpersonas (operatīvās vajadzības: 12 amatpersonas).

Iztrūkumi Spānijā (kopīgā operācija “Hera”)

Ø2017. gada septembris: 2 amatpersonas (operatīvās vajadzības: 2 amatpersonas, 1 atkrastes patruļkuģis (100 % no operatīvajām vajadzībām), 1 piekrastes patruļkuģis (100 % no operatīvajām vajadzībām);

Ø2017. gada oktobris: 2 amatpersonas (operatīvās vajadzības: 2 amatpersonas), 1 atkrastes patruļlaiva (100 % no operatīvajām vajadzībām), 1 piekrastes patruļkuģis (100 % no operatīvajām vajadzībām), 1 fiksēto spārnu gaisa kuģis (100 % no operatīvajām vajadzībām).

Iztrūkumi Spānijā (kopīgā operācija “Minerva”) 1

Ø2017. gada 14. jūlijs līdz 15. septembris: 26 amatpersonas (operatīvās vajadzības: 74 amatpersonas), 12 suņu vienības (44 % no operatīvajām vajadzībām).

Iztrūkumi Rietumbalkānos (kopīgā sauszemes operācija “Elastīgas operatīvās darbības” robežuzraudzībai, 2017. gads) 2

Ø2017. gada 16. augusts līdz 13. septembris: 4 amatpersonas (operatīvās vajadzības: 4 amatpersonas) un 1 TVV (100 % no operatīvajām vajadzībām);

Ø2017. gada 13. septembris līdz 11. oktobris: 4 amatpersonas (operatīvās vajadzības: 4 amatpersonas) un 1 TVV (100 % no operatīvajām vajadzībām);

Ø2017. gada 11. oktobris līdz 8. novembris: 4 amatpersonas (operatīvās vajadzības: 4 amatpersonas) un 1 TVV (100 % no operatīvajām vajadzībām).

Iztrūkumi Rietumbalkānos (kopīgā sauszemes operācija “Kontaktpunkti”, 2017. gads)

Ø2017. gada 16. augusts līdz 13. septembris: 4 amatpersonas (operatīvās vajadzības: 24 amatpersonas), 1 sirdspukstu detektors (100 % no operatīvajām vajadzībām) uz Horvātijas un Serbijas robežas;

Ø2017. gada 13. septembris līdz 11. oktobris: 4 amatpersonas (operatīvās vajadzības: 24 amatpersonas), 1 sirdspukstu detektors (100 % no operatīvajām vajadzībām) uz Horvātijas un Serbijas robežas.

Iztrūkumi Rietumbalkānos (kopīgā sauszemes operācija “Kontaktpunkti”, 2017. gads)

ØSeptembris: 3 amatpersonas (operatīvās vajadzības: 16 amatpersonas);

ØOktobris: 5 amatpersonas (operatīvās vajadzības: 21 amatpersona).

(1)

     Kopīgā operācija “Minerva” beidzas 2017. gada 15. septembrī.

(2)

     Visi šie iztrūkumi attiecas uz izvietošanu uz Horvātijas ārējās sauszemes robežas.