EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 30.5.2017
COM(2017) 248 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Skolu attīstība un izcila mācīšana – lielisks pamats dzīvei
{SWD(2017) 165 final}
1.Ievads
Ieguldījumi cilvēkos, īpaši jauniešos, ir galvenā prioritāte Eiropā. Eiropas Komisija 2016. gada decembrī nāca klajā ar iniciatīvu “Ieguldījums Eiropas jaunatnē”, kurā tika uzsvērts, cik svarīgi ir pavērt jaunas iespējas jauniešiem. Galvenais vēstījums: izglītības kvalitātei ir izšķirīga loma attiecībā uz jauniešu perspektīvām un dzīves iespējām. Iniciatīvas pamatā ir Jaunā prasmju programma Eiropai
. Izglītībai arī ir svarīga loma Eiropas sociālo tiesību pīlārā
. Šis paziņojums ir daļa no tādu iniciatīvu kopuma, kuras paredzētas skolām, augstākajai izglītībai un absolventu apzināšanai. Paziņojumā ņemti vērā Eiropadomes 2016. gada decembra secinājumi
. Tas atbalsta ANO ilgtspējīgas attīstības 4. mērķi par izglītību
.
Kvalitatīva izglītība visiem palīdzēs Eiropai sasniegt tās ekonomikas un sociālos mērķus. Laba izglītība veicina iekļaujošas un izturētspējīgas sabiedrības veidošanos. Tā ir sākumpunkts veiksmīgai profesionālajai karjerai un labākā aizsardzība pret bezdarbu un nabadzību. Tā veicina personisko izaugsmi un veido pamatu aktīvam pilsoniskumam. Laba izglītība ir dzinulis pētniecībai un izstrādei, inovācijai un konkurētspējai. Tomēr, lai sabiedrība varētu izbaudīt šos labumus, kvalitatīvai izglītībai jākļūst par realitāti visiem.
Skolām ir izšķiroša nozīme mūžizglītībā, tādēļ jāveic darbības skolu izglītības kvalitātes un snieguma uzlabošanai. Patlaban situācija Eiropā rāda, ka apmierinātībai nav pamata. Eiropas Savienībā pastāv liela skolu un izglītības sistēmu dažādība. Tajā pašā laikā gandrīz visas dalībvalstis saskaras ar vairākām būtiskām problēmām.
·Skolu izglītības līmenī pastāv trūkumi saistībā ar kompetenču attīstīšanu. Saskaņā ar jaunākajiem ESAO Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) apsekojuma rezultātiem vienam no pieciem skolēniem ir nopietnas grūtības attīstīt pietiekamas prasmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs. Rezultātā šie jaunieši visdrīzāk saskarsies ar nozīmīgiem šķēršļiem visas dzīves garumā saistībā ar sociālo iekļaušanu un nodarbināmību. Vienlaikus Eiropā salīdzinoši maza ir tādu skolēnu daļa, kuri sasniedz ļoti labus rezultātus: progresīvās Āzijas valstis apsteidz pat tās ES dalībvalstis, kurā ir vislabākie rādītāji
. Daudziem jauniešiem trūkst atbilstīgu digitālo prasmju. Cita svarīga problēma ir oficiāla kvalifikācijas apliecinājuma neesamība: kaut gan daudzas dalībvalstis ir panākušas ievērojamu progresu, samazinot izglītību priekšlaicīgi pametušo skaitu līdz stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktajam pamatmērķim, kas ir 10 %, to jauniešu skaits, kuri pāragri pamet mācības skolā, aizvien ir pārāk liels.
·Skolas izglītība ne vienmēr pilnā mērā veicina vienlīdzību un sociālo taisnīgumu. PISA pētījumā gūtie dati
atklāj, ka dzimumu nevienlīdzība matemātikā un zinātnēs mazinās, tomēr ar dzimumu saistīti stereotipi joprojām rada atšķirības saistībā ar iesaistīšanos zinātnes un IKT jomā un tam jāpievērš lielāka uzmanība. Turklāt dati liecina, ka panākumi izglītībā ir lielā mērā atkarīgi no skolēna sociāli ekonomiskās vides. Vidēji vairāk nekā vienai trešdaļai no visiem jauniešiem ES, kuri ir no nelabvēlīgas vides, ir zemi rezultāti mācībās. Šis rādītājs ir četras reizes lielāks nekā rādītājs par līdzbiedriem no labvēlīgākas vides. Problēmas ir arī skolēniem no imigrantu un romu tautības ģimenēm. Šīs atšķirības vairo sociālo nevienlīdzību, nevis to mazina. Piekļuve kvalitatīvai izglītībai un apmācībai ir svarīga, lai sabiedrība kļūtu izturētspējīgāka un vienlīdzīgāka. Piemēri par Igauniju un Somiju rāda, ka skolu izglītības sistēmas var vienlaikus nodrošināt gan labus rezultātus, gan vienlīdzību.
·Tehnoloģiju un digitālo pārmaiņu tempam ir ievērojama ietekme uz mūsu ekonomiku un sabiedrību, un skolām jāspēj labāk reaģēt uz šo jauno realitāti. Daudzi šodienas skolēni vēlāk veiks līdz tam nebijušu darbu. Jau tagad 90 % no visām esošajām darbavietām ir nepieciešams vismaz minimāls digitālo prasmju līmenis. Vairs nepietiek nodrošināt jauniešus ar noteiktu prasmju vai zināšanu kopumu — viņos jāattīsta izturētspēja un spēja pielāgoties pārmaiņām. “Pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu” ir atzīts, ka, sabiedrībai, kļūstot arvien mobilākai un digitālākai, ir nepieciešami jauni mācīšanās veidi. “Pārdomu dokumentā par Eiropas sociālo dimensiju” uzsvērts, ka izglītības sistēmās nepieciešama modernizācija, lai veicinātu radošumu un kritisko domāšanu, kā arī uzņēmēja domāšanu.
Šo problēmu risināšanai ir vajadzīgas reformas. Tas ir dalībvalstu uzdevums, jo valstis atbild par izglītības sistēmas izstrādāšanu, un risinājumi būs dažādi atkarībā no valsts, reģiona un vietējām īpatnībām. Saskaņā ar subsidiaritātes principu ES var būt lietderīga loma, sniedzot atbalstu dalībvalstīm to centienos īstenot reformas. Sadarbība ES līmenī atbalsta dalībvalstis, nodrošinot datu analīzi, pierādījumu apmaiņu un labas prakses noteikšanu un piedāvājot iespējas apmainīties ar pieredzi un savstarpēju mācīšanos. Šāda brīvprātīga sadarbība piedāvā dalībvalstīm pievienoto vērtību uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanai.
Pastāv trīs jomas, kurās jāveic darbības un kurās Eiropas līmeņa atbalsts var palīdzēt risināt minētās problēmas:
1.labāku un iekļaujošāku skolu attīstīšana;
2.atbalsts skolotājiem un skolu vadībai, lai panāktu izcilu mācīšanu un mācīšanos; kā arī
3.skolu izglītības sistēmu pārvaldība: kā skolām kļūt efektīvākām, taisnīgākām un iedarbīgākām.
Katrai no šīm jomām šajā paziņojumā ir noteiktas darbības, ko ES veic, lai palīdzētu dalībvalstīm risināt attiecīgās problēmas. Eiropas pusgads ir galvenais reformu virzītājspēks, proti, izmantojot konkrētai valstij adresētus ar izglītību saistītus ieteikumus. ES var palīdzēt tām dalībvalstīm, kuras vēlas saņemt atbalstu reformu īstenošanai. Turklāt ES piedāvā dalībvalstīm finanšu un tehnisku atbalstu, īpaši izmantojot programmu Erasmus+, Eiropas strukturālos un investīciju fondus un Strukturālo reformu atbalsta dienesta pakalpojumus.
Dažādība ir Eiropas skolu izglītības sistēmu raksturīga iezīme, un nav viena visiem derīga risinājuma. Tajā pašā laikā dalībvalstis ir kopīgi ieinteresētas uzlabot izglītības rezultātus. Lai kvalitatīva izglītība visiem kļūtu par realitāti, pilnībā jāizmanto visi valsts un ES līmenī pieejamie instrumenti. Komisija ir gatava strādāt ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm.
2. Labāku un iekļaujošāku skolu attīstīšana
Lai papildinātu dalībvalstu veiktos pasākumus, Komisija:
·palielinās starpskolu sadarbību, lai padarītu programmā Erasmus+ noteikto skolu partnerību un skolēnu mobilitāti pieejamāku un bagātinātu digitālo un starpkultūru mācīšanos, popularizējot dalību e-mērķsadarbībā;
·izstrādās digitālo spēju pašnovērtējuma instrumentu, lai Eiropas Savienībā skolas var brīvprātīgi veikt pašnovērtējumu par to, kādā pozīcijā tās atrodas attiecībā pret kopējiem kritērijiem, un saņemt atbalstu, lai izstrādātu un vēl efektīvāk izmantotu tehnoloģijas zināšanu apguvei digitālajā laikmetā
. Izmantojot šo instrumentu, skolas var izvēlēties, vai sniegt pārskatu par savu progresu saistībā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu, kompetenci to lietošanā un attieksmi pret šīm tehnoloģijām, veidojot datubāzi visās dalībvalstīs, kas piedalās instrumenta izmantošanā;
·atbalstīs uzlabojumus skolas līmeņa izglītībā zinātnē, tehnoloģijā, inženierzinātnēs un matemātikā (STEM), veicinot paraugpraksi, lai veidotu saikni un sadarbību starp augstākās izglītības un pētniecības iestādēm un uzņēmumiem un skolām ES līmenī un efektīvi novērstu dzimumu nevienlīdzību un stereotipus zinātnē, tehnoloģijā, inženierzinātnēs un matemātikā, izmantojot programmu Erasmus+;
·veicinās un atbalstīs politikas eksperimentus, attīstot daudzvalodu pedagoģiju un mācīšanu klasēs, kurās pastāv dažādība, Erasmus+ 2018. gada darba programmas ietvaros;
·īstenos turpmākus pasākumus saistībā ar ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas novērojumiem, atbalstot sadarbību starp Eiropas Speciālās un iekļaujošās izglītības aģentūru un dalībvalstīm pēc to pieprasījuma, lai īstenotu izglītības noteikumus atbilstīgi ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām;
·turpinās atbalstīt dalībvalstis, lai tās varētu nodrošināt pietiekamu, kvalitatīvu agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi un centīsies vairāk palīdzēt dalībvalstīm savstarpēji mācīties un saprast, kas darbojas vislabāk.
2.1.
Atbalsts visiem, kuri mācās, un viņu kompetenču attīstīšana
Visiem jauniešiem jābūt iespējai attīstīt pilnu pamatkompetenču spektru. Tas aptver rakstpratību, svešvalodas, matemātiku, dabaszinātnes, digitālās un kodēšanas prasmes un pilsoniskas un sociālas kompetences, kā arī uzņēmējdarbības kompetences un tādas transversālas prasmes kā radošums un kritiskā domāšana. Ne visi jaunieši pilnībā attīsta šīs kompetences, kaut gan tās ir svarīgas. 2006. gada Eiropas pamatnostādnēs par pamatprasmēm mūžizglītībā atbalstīta šo kompetenču apguve. Jaunajā prasmju programmā minētā pamatnostādņu pārskatīšana palīdzēs turpmāk stiprināt kompetenču attīstīšanu izglītībā un apmācībā. Skolām nāksies mainīt notiekošo mācību procesu.
Sasaistot mācīšanos ar dzīves pieredzi, var iegūt labākus rezultātus. Mācīšanās, par pamatu ņemot projektu izstrādi un problēmu risināšanu, darbā gūta pieredze vai mācīšanās par kopienas pakalpojumiem palielina jauniešu motivāciju, piešķir tēmas saturam kontekstu un piedāvā iespējas attīstīt sociālās, pilsoniskās un uzņēmējdarbības kompetences. Izglītība zinātnē, tehnoloģijā, inženierzinātnēs un matemātikā (STEM) ir efektīvāka tad, ja tā ir sasaistīta ar ekonomikas, vides un sociālajām problēmām vai mākslu un dizainu, tādējādi parādot šādas izglītības būtiskumu ikdienas dzīvē.
Digitālās tehnoloģijas var veicināt mācīšanos un sniegt atbalstu inovācijai skolās. Ja digitālās tehnoloģijas tiek pareizi izmantotas, tās var bagātināt mācīšanās pieredzi un atbalstīt attīstību ne tikai digitālo kompetenču jomā. Tomēr patlaban tikai viena ceturtā daļa no visiem skolēniem Eiropā mācās pie digitālajā jomā zinošiem skolotājiem. Digitālās tehnoloģijas var atbalstīt saziņu un sadarbību gan vienā skolā, gan starp skolām un veicināt skolēnu un ģimeņu līdzdalību skolas dzīvē.
Skolām jānodrošina atbalsts visiem, kuri mācās, un jāreaģē uz viņu konkrētajām vajadzībām. Skolas, kuras pievērš uzmanību tam, ka dažādiem skolēniem ir atšķirīgas vajadzības, sasniedz labākus rezultātus. Tā ir arī dzimumu līdztiesības dimensija. Skolas, kuras nevairās no valodu un kultūru dažādības savu skolēnu vidū un atbalsta integrāciju, panāk pozitīvu ietekmi uz to, kā visi bērni spēj mācīties. Tomēr pašreizējā prakse ne vienmēr ir šāda. Dažas ES dalībvalstis saskaras ar grūtībām nodrošināt skolēniem ar invaliditāti piekļuvi iekļaujošai un kvalitatīvai izglītībai. Dažās pilsētās un reģionos ievērojama daļa skolēnu mājās nerunā valodā, kādā notiek mācības skolā. Īpaši tādu ģimeņu bērniem, kuras ir valstī ieradušās nesen, nepieciešamas mērķtiecīgas valodu programmas, lai viņi labāk integrētos skolā
. Vairākās valstīs romu un citu etnisko minoritāšu pārstāvjiem nav piekļuves kvalitatīvai izglītībai.
2.2.
Atvērtība jaunām sadarbības formām kā stimuls mācīties
Sadarbība palīdz skolām bagātināt mācīšanās pieredzi un rezultātus un sniedz labāku atbalstu, lai jaunieši attīstītu vajadzīgās kompetences. Tas attiecas uz sadarbību ar vietējiem dienestiem, kopienas organizācijām, uzņēmumiem un universitātēm un arī sadarbību pašās skolās. Jauniešiem, kuri pakļauti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam, var palīdzēt cieša sadarbība ar sociālajiem dienestiem vai jaunatnes darbiniekiem. Agrīna mijiedarbība ar karjeras konsultantiem, uzņēmējiem un akadēmisko personālu palīdz jauniešiem sagatavoties nodarbinātībai nākotnē un tālākām mācībām.Tādos priekšmetos kā dabaszinātnes vai sports skolēni gūst labumu, ja citas izglītības iestādes, uzņēmumi un pilsoniskā sabiedrība sadarbojas ar skolu. Tomēr ne visas skolas saņem pietiekamu ārējo atbalstu vai atbalsta nepieciešamo sadarbību starp saviem skolotājiem, citiem skolas darbiniekiem, skolēniem un vecākiem.
Iebiedēšana, kiberiebiedēšana un vardarbība apdraud bērna labklājību un sekmes skolā
. Fiziskā un garīgā labklājība ir priekšnoteikums labām sekmēm mācībās. Pierādījumi liecina, ka visefektīvākā stratēģija visu veidu iebiedēšanas novēršanai ir iesaistīt skolotājus un vecākus
. Lai izskaustu iebiedēšanu un vardarbību, bērniem jāmāca iecietība un dažādība. Tas pats attiecas uz drošību tiešsaistē un sociālo plašsaziņas līdzekļu atbildīgu izmantošanu.
Piemērojot visas skolas pieeju, tiek uzlaboti mācīšanās rezultāti, iekļautība un vienlīdzība. Izmantojot šo pieeju, skolas kvalitātes uzlabošanā iesaistās visa skola līdz ar ārējām ieinteresētajām personām un vietējo kopienu. Šo pieeju atbalsta tiešsaistes platformas “Eiropas instrumenti skolām” (European Toolkit for Schools) un “Skolu izglītības ceļš” (School Education Gateway), un tās ir pieejamas visām skolām Eiropā pēc brīvprātības principa, sniedzot atbalstu starpskolu apmaiņai un palīdzot uzlabot organizācijas metodes, mācību praksi un mācīšanās pieredzi. Programma Erasmus+ atbalsta Eiropas skolu partnerību un palīdz skolām paplašināt saites un veidot pārrobežu līdzbiedru apmaiņu
.
E-mērķsadarbība ir lielākā skolu kopiena Eiropā. Tajā piedalījušies jau vairāk nekā 460 000 skolotāju un četras no desmit skolām Eiropā. Tās ietvaros tiek piedāvāta droša tiešsaistes vide pārrobežu izglītības projektiem, tādējādi skolām tiek nodrošināti viegli pieejami rīki, lai veicinātu digitālās mācīšanās piedāvājumu un sniegtu atbalstu starpkultūru un pārrobežu kontaktiem starp skolotājiem un skolēniem. To integrējot visās skolās Eiropā, tiks ievērojami uzlabotas digitālās kompetences un klases tiks padarītas atvērtākas.
2.3.
Kā uzlabot piekļuvi pirmsskolas izglītībai un aprūpei un tās kvalitāti
Kvalitatīva pirmsskolas izglītība un aprūpe veido efektīvas un taisnīgas izglītības sistēmas pamatu. Tā sagatavo bērnus sākumskolas izglītībai, veicina akadēmisko sniegumu turpmāk visos līmeņos un īpaši pozitīvi ietekmē bērnus no mazāk labvēlīgām un imigrantu ģimenēm. PISA liecina, ka 15 gadus veciem jauniešiem, kuri nav apmeklējuši pirmsskolas izglītības iestādes, risks sasniegt zemākus mācību rezultātus ir trīs reizes lielāks nekā tiem viņu līdzbiedriem, kuri apmeklējuši šādas iestādes vairāk nekā vienu gadu. Ieguldījums pirmsskolas izglītībā un aprūpē samazina nepieciešamību nodrošināt lielākus izdevumus vēlākā izglītības posmā, kad veidojas augstas izmaksas, lai segtu starpību starp skolēniem ar augstiem un zemiem mācību rādītājiem.
Ir problemātiski nodrošināt gan kvalitatīvu pirmsskolas izglītību un aprūpi, gan piekļuvi tai. Ir palielinājies to bērnu skaits, kuri piedalās pirmsskolas izglītībā un aprūpē, tomēr problēmas arvien ir bērniem līdz triju gadu vecumam un jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem. Līdzdalība, pieejamība un kvalitāte nav vienmērīgi sadalītas ne pašās valstīs, ne starp dažādām valstīm. 25 dalībvalstīs pieprasījums pēc bērnu aprūpes pārsniedz piedāvājumu, nepietiekamā kvalitāte tiek bieži sasaistīta ar darbinieku neatbilstīgo kvalifikāciju un ierobežotajām profesionālās izaugsmes iespējām. Dalībvalstu eksperti un Eiropas Komisija kopīgi noteikuši kvalitātes principus un piecas galvenās darbības jomas: piekļuve, darbaspēks, mācību programma, novērtēšana un uzraudzība, pārvaldība un finansējums.
Īstenojot šīs vadlīnijas, tiktu ievērojami veicināti mazu bērnu izglītības rezultāti, ļaujot visiem bērniem, tostarp no neaizsargātām ģimenēm, veiksmīgi sākt skolas gaitas.
3. Atbalsts skolotājiem un skolu vadībai, lai panāktu izcilu mācīšanu un mācīšanos
Lai papildinātu dalībvalstu veiktos pasākumus, Komisija:
·piedāvās politikas norādes par skolotāju un skolu vadītāju karjeras un profesionālo izaugsmi, pastiprinot stratēģijā “Izglītība un apmācība 2020” noteikto mācīšanos no līdzbiedriem, izmantojot vairākus ekspertu seminārus, kas tiks sasaistīti ar Eiropas nozares sociālo dialogu izglītības jomā;
·vienkāršos piekļuvi un popularizēs iespējas topošiem skolotājiem apgūt praktisku mācīšanas pieredzi citās valstīs ar programmas Erasmus+ atbalstu;
·izstrādās tiešsaistes kopienas un resursus skolu profesionāļiem, tostarp jaunas iespējas e-mērķsadarbības ietvaros topošajiem skolotājiem, tiešsaistes tīklus skolotājiem agrīnā karjeras posmā un viņu darbaudzinātājiem, tiešsaistes kursus (tostarp plašus atvērtus tiešsaistes kursus (MOOC), apmaiņu ar paraugpraksi starp iestādēm, kas nodrošina skolotāju sākotnējo izglītību, un digitālo kompetenču sistēmu, atbalstot skolotāju pašnovērtējumu un pilnveidošanos;
·turpinās attīstīt sinerģijas ar ESAO, lai iegūtu kopīgus salīdzinošus datus par skolu darbiniekiem, tostarp izmantojot Eurydice un ESAO efektīvāku un kopīgu datu apkopošanu par skolotājiem un skolu vadību.
3.1. Kā skolotāja profesiju padarīt pievilcīgāku
Kvalitatīvi, motivēti un novērtēti skolotāji ir izcilas izglītības pamats. Tomēr profesijas prestiža lejupslīde un nepietiekams darbinieku skaits ir problēma daudzās dalībvalstīs, kas mazina skolu izglītības kvalitāti. Vairākumam dalībvalstu ir mērķis skolotāja profesijai piesaistīt plašāku piemērotu kandidātu loku, motivēt un sniegt atbalstu, lai viņi sasniegtu izcilību šajā ļoti prasīgajā profesijā.
Uzlabojot kandidātu atlasi un pieņemšanu darbā, var vieglāk noteikt personas, kas ir vispiemērotākās mācīt bērnus, un nodrošināt profesiju ar plašāku pieredzi. Dažās valstīs kandidāti tiek novērtēti ne tikai pēc akadēmiskiem sasniegumiem, bet arī pēc plašākām spējām un attieksmēm. Ja dalībvalstīm tas šķiet piemēroti, šāda pieeja var papildināt centienus risināt nozīmīgu dzimumu nelīdzsvarotību skolotāju vidū un piesaistīt jaunus skolotājus no citām profesijām un mazāk pārstāvētām grupām.
Samaksa, līgumiskais statuss un skaidras karjeras iespējas ir svarīgas, lai profesija kļūtu pievilcīgāka. Dažās dalībvalstīs skolotāja profesija ir mazāk pievilcīga salīdzinājumā ar citām, kad runa ir par konkurenci cīņā par labāko kandidātu darbam. Skolotāji bieži saņem ievērojami mazāku algu nekā vidēji saņem augstskolu beiguši darbinieki: algas svārstās no 74 % sākumskolas izglītības skolotājiem līdz 92 % vidusskolas vecāko klašu skolotājiem. Valstīs, kurās ir ļoti zems atalgojuma līmenis vai zems darba drošības līmenis, ir problemātiski piesaistīt jaunpienācējus un aizpildīt brīvās amata vietas ar labi kvalificētiem darbiniekiem. Skolotājus arī satrauc skolotāju sagatavošanas un ievadapmācības kvalitāte un labākas karjeras iespējas. Skaidri noteikti kompetences līmeņi un karjeras struktūras veicina pozitīvāku skolotāju attieksmi pret karjeras iespējām.
3.2. Mācīšana: profesija, kurā sastrādājas tie, kas mācās visas darba dzīves laikā
Skolotāju izglītības kvalitātei jāpievērš lielāka uzmanība. Sākotnējā skolotāju izglītība ir visefektīvākā tad, ja pedagoģijas teorija tiek apvienota ar zināšanām par priekšmetu un pietiekamu praksi klasē. Topošajiem skolotājiem jābūt gataviem sadarbībai un profesionālajai izaugsmei visas darba dzīves laikā, jāspēj strādāt ar dažādiem bērniem klasē un pārliecinoši izmantot digitālās tehnoloģijas. Vairākās dalībvalstīs dalība pastāvīgā profesionālā izaugsmē ir zemā līmenī vai slikti ievirzīta. Pastāvīgai profesionālajai izaugsmei jābūt piekļūstamai, pieejamai un atbilstošai. Iesaistot skolas un skolotājus to tematu un jomu noteikšanā, kurās jārīkojas, var uzlabot šādas izaugsmes kvalitāti.
Skolotājiem īpašs atbalsts nepieciešams karjeras sākumposmā. Sākot strādāt profesijā, daudzi skolotāji saprot, cik problemātiska ir reālā skolas vide, un daudzi aiziet no šī darba. Patlaban tikai seši no 10 jaunajiem skolotājiem saņem patiesu ievadapmācību par skolas praksi un darbā ievadīšanas programmām, kas apvieno profesionālu, sociālu un personisku atbalstu, tostarp darbaudzinātāja konsultācijas, lai palīdzētu jaunajiem skolotājiem attīstīt kompetences un izturībspēju. Tas paaugstina mācīšanas kvalitāti un samazina izmaksas, kas ir saistītas ar profesionālās darbības pārtraukšanu.
Skolotāji ar augstiem darba rezultātiem sadarbojas. Mācīšana, strādājot komandā, citu skolotāju darba vērošana un plašākas profesionālas mācību kopienas kļūst arvien populārākas un ir ietekmīgs veids sadarbībai ar līdzbiedriem, tomēr tās vēl nav kļuvušas par normu Eiropā. Lai uzlabotu skolēnu mācīšanās pieredzi, skolotājiem jāvar un jāgrib strādāt un mācīties komandās ar citiem skolotājiem, daudzprofesionālās skolu komandās un ar ārējiem partneriem.
Sadarbību veicinoša vide un digitālās tehnoloģijas var mudināt skolotājus mācīties. Aizvien dominē tradicionālie semināri un apmācību kursi, kas tiek organizēti ārpus skolas. Izglītības inovācijas, piem., sadarbību veicinoši līdzbiedru tīkli, plaši atvērti tiešsaistes kursi (MOOC) un dalīšanās ar atvērtiem izglītības resursiem, var papildināt šīs metodes un palīdzēt pārvarēt šķēršļus līdzdalībai.
Izmantojot programmu Erasmus+, ES atbalsta skolu darbinieku profesionālo izaugsmi. Dotācijas ir pieejamas topošajiem skolotājiem, skolotājiem un skolu vadītājiem, kuri vēlas piedalīties apmācību kursos, strādāt skolās vai piedalīties skolotāja profesijas “ēnošanas” pasākumos citu valstu skolās. Izmantojot e-mērķsadarbību, ES veicina skolotāju brīvprātīgu sadarbību un mācīšanos no līdzbiedriem tiešsaistes kursos un kopīgos profesionālās apmācības pasākumos.
3.3. Atbalsts skolu vadībai
Efektīva skolu vadība pozitīvi ietekmē skolēnu sasniegumus, mācīšanas kvalitāti un darbinieku motivāciju. Pētījumi liecina, ka vadības stils, kura pamatā ir darbiniekus, vecākus un vietējās kopienas vienojošs redzējums, ir būtisks skolas attīstībai un inovācijai. Tomēr dažās dalībvalstīs skolas vadītāja amats tiek uzskatīts par nepievilcīgu. Vadīt skolu parasti nozīmē veikt prasīgu uzdevumu kopumu, kas saistīts ar pārvaldīšanu un arī rīkojumu došanu. Skolu vadītāji bieži netiek sagatavoti vai nesaņem pastāvīgu atbalstu, kas tiem nepieciešams šo dažādo uzdevumu veikšanai.
Lielāka skolu autonomija daudzās valstīs ir uzlikusi lielāku atbildību skolu vadītājiem. Skolu vadītāji var pārkārtot klasē pavadāmo laiku un pieeju, veicināt skolas attīstību un sadalīt pienākumus starp vairākiem darbiniekiem. Tomēr šādām pārmaiņām nepieciešami atbilstīgi resursi un atbalsts. Skolu vadītāju pieņemšana darbā, sagatavošana un profesionālā izaugsme ir nozīmīgi faktori skolu snieguma uzlabošanai.
4. Skolu izglītības sistēmu pārvaldība: kā skolām kļūt efektīvākām, taisnīgākām un iedarbīgākām
Lai papildinātu dalībvalstu veiktos pasākumus, Komisija:
·izmantojot pastāvošo sadarbību, tostarp tādās jomās kā prasmju stratēģija un skolu resursi, izveidos pieprasījuma virzītu tehniskā atbalsta programmu sadarbībā ar ESAO, lai dalībvalstīm, kam nepieciešama palīdzība, palīdzētu izstrādāt un īstenot nozīmīgas skolu izglītības reformas. Atbalstu varētu nodrošināt Komisijas dienesti, tostarp Strukturālo reformu atbalsta dienests, un ES finanšu instrumenti (piem., Eiropas strukturālie un investīciju fondi un programma Erasmus+);
·ierosinās kopīgu ziņojumu par skolu izglītības izdevumu efektivitāti un lietderību, iesaistot attiecīgās Padomes komitejas un Komisijas dienestus. Par pamatu tiks izmantots pašreizējais darbs ar ESAO, un rezultātā partnerībā ar ieinteresētajām ES dalībvalstīm un ieinteresētajām personām var tikt izstrādātas politikas norādes par ieguldījumiem skolu izglītībā;
·kopā ar ES dalībvalstīm un ieinteresētajām personām izstrādās mērķtiecīgas politikas norādes par kvalitātes nodrošināšanu, izmantojot līdzbiedru konsultācijas un mācīšanos no līdzbiedriem.
4.1. Skolu resursi: kā veikt ieguldījumus atbilstīgi un lietderīgi
Lai gan Eiropā pastāv ļoti dažādas izglītības sistēmas, kultūras un apstākļi, pārvaldības un finansējuma problēmas ir līdzīgas. Tas attiecas uz skaidru atbildības noteikšanu saistībā ar finansējumu un skolu tīkla pielāgošanu demogrāfiskajām pārmaiņām. ES dalībvalstis piešķir ievērojamus līdzekļus skolu izglītībai — vidēji vairāk nekā 3 % no IKP. Ir svarīgi šos līdzekļus izmantot pareizi, lai visi publiskie izdevumi valstī būtu lietderīgi.
Ir īpaši svarīgi rast vislabāko izmantojumu ierobežotiem līdzekļiem, lai uzlabotu visu skolēnu darba rezultātus. PISA apsekojumi rāda, ka efektīvus izglītības rezultātus nevar panākt, ja finansējuma līmenis nesasniedz noteiktu minimālo apmēru. Dažas dalībvalstis nav veikušas pietiekamu ieguldījumu, lai sasniegtu labus ilgtermiņa rezultātus. Tomēr salīdzināmā izdevumu līmenī dažas dalībvalstis panāk labākus rezultātus salīdzinājumā ar citām. Stiprinot sadarbību starp izglītību un ekonomikas politikas jomām, var uzlabot pierādījumu bāzi un veidot vienprātību par to, kas “darbojas” saistībā ar ieguldījumiem izglītībā. Problēmas rada ieguldījumi infrastruktūrā, tostarp digitālajā infrastruktūrā un savienojamībā, kā arī cilvēkkapitālā. Īpaši pielāgots politikas atbalsts dalībvalstīm izglītības reformu jomā var palīdzēt uzlabot skolu sistēmu pārvaldību un palielināt efektivitāti un vienlīdzību.
4.2. Kā apvienot autonomiju un kvalitātes nodrošināšanu
Mijiedarbība starp skolu autonomiju un pārskatatbildību nosaka nepieciešamību pēc stiprām, tomēr elastīgām kvalitātes nodrošināšanas sistēmām. Nozīmīga jaunākā tendence ir virzība uz decentralizāciju un skolu lielāku autonomiju. Piešķirot skolām lielāku autonomiju saistībā ar skolā ievēroto praksi un organizāciju vai saistībā ar finanšu līdzekļu izmantošanu, skolām tiek dota lielāka iespēja pielāgot to savām īpašajām vajadzībām un vietējiem apstākļiem. Tomēr tās ieguvumi ir atkarīgi no pašas skolas spējas efektīvi plānot un vadīt savu attīstību, kā arī no tā, cik lielā mērā skolai ir pārskatatbildība pret vecākiem, vietējo kopienu un valsts iestādēm, kas atbild par izglītību
. PISA rezultāti rāda, ka skolu autonomija līdz ar pārskatatbildību palīdz sasniegt labāku pamatprasmju līmeni. Kvalitātes nodrošināšanas mehānismi Eiropā ir ļoti atšķirīgi, tomēr dažos gadījumos ir kopīgas problēmas. Tās ir, piem., kā noteikt mērķus un mērīt progresu izglītības sistēmās un saistībā ar skolēnu mācīšanos, kā izstrādāt kvalitātes nodrošināšanu arvien decentralizētākās daudzlīmeņu izglītības sistēmās, kā veicināt dialogu un uzticēšanās kultūru starp ieinteresētajām personām izglītības jomā, un kā noteikt finanšu līdzekļu un cilvēkresursu prioritātes.
Izstrādājot atbilstīgus rīkus un procesus kvantitatīviem un kvalitatīviem datiem, tiks pastiprināti nodrošināta kvalitāte. Kvalitātes nodrošināšanas mehānismiem būtu jāņem vērā apstākļi skolā un skolēnu labklājība, kā arī skolēnu kompetenču attīstība. Līdzsvarotam viedoklim vajag gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos rādītājus. Skolām un vietējām ieinteresētajām personām jāiegulda kapacitātes veidošanā, lai noteiktu visatbilstīgākos rīkus un rādītājus, lai uzraudzītu skolēnu progresu un skolas attīstību un radītu kopīgu sapratni par datu interpretēšanu. Tas būtu jāpapildina ar ārējiem uzraudzības mehānismiem, piem., valsts un reģionālo skolu novērtējumu un/vai apjomīgiem skolēnu novērtējumiem. Pārejot no pieejas, kas nozīmē pārbaudīt “sarakstu” un koncentrēties uz formālu atbilstību noteikumiem un procedūrām, uz atbalstošu pieeju, kas koncentrējas uz skolu attīstību, tiek paaugstināti standarti un uzlaboti mācību rezultāti.
5.Noslēgums — turpmākā virzība
Izglītības uzlabošana ir galvenais elements Komisijas iniciatīvā “Ieguldījums Eiropas jaunatnē”. Īpaši skolu kvalitātei ir būtiska loma, veidojot jauniešu nākotnes perspektīvas. Skolas izveido profesionālās veiksmes pamatu. Tās piedāvā unikālu sociālās mobilitātes iespēju. Tomēr tas ne vienmēr tā ir. Jaunie PISA dati liek Eiropai sarosīties: tādu skolēnu daļa, kuriem ir zemas atzīmes dabaszinātnēs, palielinājusies no 16,6 % 2012. gadā līdz 20,6 % 2015. gadā. No visiem skolēniem 11 % pamet izglītību, nesaņemot oficiālu kvalifikācijas apliecinājumu. Ja šie trūkumi skolu izglītībā netiks risināti, miljoniem jauniešu samazināsies iespējas dzīvē.
Eiropas lielākās bažas nākotnē ir par to, kā nodrošināt, lai kvalitatīva izglītība kļūtu par realitāti visiem jauniešiem. 2017. gada aprīļa pārdomu dokumentā par Eiropas sociālo dimensiju
uzsvērts, ka izglītība ir viens no faktoriem, kas arvien vairāk noteiks mūsu sabiedrības un ekonomikas nākotni; 2017. gada 27. marta Romas deklarācijā 27 ES dalībvalstis pauda apņemšanos izveidot “sociālu Eiropu — [..] Savienību, kurā jaunieši gūst labāko izglītību un apmācību un var studēt un atrast darbu visā kontinentā.”
Jāveic darbs ceļā uz kopīgu apņemšanos. Labāka skolu izglītība jānosaka par galveno prioritāti. Tas attiecas uz dalībvalstīm un ES, un tam nepieciešama cieša sadarbība. Dalībvalstu uzdevums ir veikt reformas savās skolu izglītības sistēmās. Komisija ir gatava sniegt atbalstu dalībvalstīm, liekot lietā ES rīkus un procesus. Jo īpaši Eiropas pusgads ir pārbaudīts reformu virzītājs. Turpmāk jāattīsta darbs citās jomās, piem., brīvprātīga sadarbība ET 2020 ietvaros, lai dalībvalstīm piedāvātu labāko iespējamo pievienoto vērtību. Īpaši pilnībā jāizmanto pārskats par izglītību un apmācību, lai palīdzētu dalībvalstīm pieņemt uz informāciju un pierādījumiem balstītus politikas lēmumus. Svarīgs jautājums turpmākas sadarbības jomā ir tas, vai jānosaka augstāki standarti cīņā pret izglītības priekšlaicīgu pamešanu. Cits svarīgs jautājums ir tas, kā pēc iespējas labāk izmantot programmu Erasmus+, lai nodrošinātu iespējami lielākam skaitam jauniešu Eiropā iespēju gūt mācīšanās pieredzi citās valstīs un palielinātu esošo kapacitāti, atbalstot attīstību un inovāciju skolās un skolotāju izglītību.
Sekmes būs atkarīgas no ciešas sadarbības. 2018. gada sākumā plānotajā Izglītības samitā uzmanība tiks pievērsta vienlīdzībai izglītībā un tam, kā labāk nodrošināt atbalstu izglītībā nelabvēlīgā situācijā esošām grupām. Tā būs pirmā iespēja diskutēt par turpmāko sadarbību Eiropā izglītības jomā, īpaši skolu izglītības jomā.