EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 9.3.2017

COM(2017) 123 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par dalībvalstu 2016. gadā iesniegto fiskālo datu kvalitāti

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par dalībvalstu 2016. gadā iesniegto fiskālo datu kvalitāti

SATURA RĀDĪTĀJS

1.    Vispārīga informācija    

2.    Galvenie konstatējumi par 2016. gada paziņojumiem par valdības budžeta deficīta un parāda līmeni    

2.1.    Savlaicīgums, ticamība un pilnīgums    

2.1.1.    Savlaicīgums    

2.1.2.    Ticamība    

2.1.3.    Tabulu pilnīgums un papildu informācija    

2.1.4.    Papildu tabula ziņošanai par valdības intervencēm finanšu iestāžu atbalstam    5

2.1.5.    Anketa par starpvaldību aizdevumiem    6

2.2.    Statistikas datu atbilstība uzskaites noteikumiem un saskaņotība    6

2.2.1.    Informācijas apmaiņa un precizējumi    6

2.2.2.    Ar dialogu saistīti un metodikas izpētes apmeklējumi    6

2.2.3.    Eurostat īpašās konsultācijas    7

2.2.4.    Jaunākie metodikas jautājumi    7

_Toc4749068642.2.5.    Saskaņotība ar attiecīgajiem valdības kontiem    8

2.3.    Publicēšana    9

2.3.1.    Galveno rādītāju un detalizētu paziņošanas tabulu publicēšana    9

2.3.2.    Piezīmes par datu kvalitāti    9

2.3.3.    Iesniegto datu grozījumi    10

2.3.4.    Metadatu (aprakstu) publicēšana    10

3.    Secinājumi    10

1.Vispārīga informācija

8. panta 3. punktā Padomes Regulā Nr. 479/2009 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru 1 (EDP), ir noteikts, ka Komisija (Eurostat) regulāri iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par dalībvalstu iesniegto faktisko datu kvalitāti. Šajā ikgadējā ziņojumā tiek sniegts vispārējs novērtējums par datu savlaicīgumu, ticamību, pilnīgumu un konsekvenci, kā arī atbilstību uzskaites noteikumiem. Iepriekšējo ziņojumu (par 2015. gada datiem) Komisija pieņēma 2016. gada 23. martā 2 .

Eurostat regulāri novērtē dalībvalstu iesniegto faktisko datu kvalitāti, kā arī tajos izmantoto vispārējās valdības sektora kontu kvalitāti. Šie konti 2014. gada oktobrī pirmo reizi tika sagatavoti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulai (EK) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (EKS 2010) 3 . Šis novērtējums veltīts faktoriem, kas izskaidro vispārējās valdības budžeta deficītu/pārpalikumu un vispārējās valdības parāda pārmaiņas. Dalībvalstis nosūta šo informāciju Eurostat divreiz gadā kā daļu no EDP paziņošanas tabulām, Aptaujā par EDP paziņošanas tabulām, Papildu tabulā par valdības intervencēm finanšu iestāžu atbalstam un arī divpusējos precizējumos. Eurostat arī sazinās ar dalībvalstīm, veicot regulārus ar EDP dialogu saistītus apmeklējumus.

Šā ziņojuma pamatā ir galvenie konstatējumi un rezultāti, kas iegūti, izmantojot dalībvalstu 2016. gadā iesniegtos EDP datus. Tajā galvenā uzmanība pievērsta jaunākajiem ziņojumiem, kas iesniegti 2016. gada oktobrī. Vajadzības gadījumā ir veikts salīdzinājums ar 2016. gada aprīlī nosūtītajiem datiem, kā arī 2015. gadā nosūtītajiem datiem.

2.Galvenie konstatējumi par 2016. gada paziņojumiem par valdības budžeta deficīta un parāda līmeni

2.1.Savlaicīgums, ticamība un pilnīgums

2.1.1.Savlaicīgums

Dalībvalstīm divreiz gadā, proti, līdz 1. aprīlim un 1. oktobrim, jāiesniedz Eurostat faktiskie un plānotie EDP dati 4 . 2016. gadā iesniegtie EDP paziņojumi bija par 2012.–2016. gadu. 2016. gada rādītāji ir valsts iestāžu plānotie rādītāji, savukārt 2012.–2015. gada rādītāji ir faktiskie dati 5 . Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2009 8. panta 1. punktu Eurostat novērtē dalībvalstu iesniegtos faktiskos nevis plānotos datus.

Datu iesniegšanas termiņi tiek pilnībā ievēroti. Visas dalībvalstis 2016. gadā iesniedza abu EDP paziņojumu faktiskos datus, ievērojot juridiski noteikto termiņu.

2.1.2.Ticamība

Salīdzinot 2016. gada aprīļa un 2016. gada oktobra paziņojumus, korekcijas galvenokārt bija jāveic šādu iemeslu dēļ: sākotnējo datu, galvenokārt darba rezultātu un nodokļu datu, atjaunināšana, kā arī metodikas grozījumi, piemēram, pārklasificēšana.

2015. gadā lielākās pozitīvās korekcijas, kas liecināja par budžeta deficīta samazinājumu procentos no IKP, notikušas Ungārijā (+0,4 procentpunkti), Bulgārijā, Dānijā, Luksemburgā un Slovēnijā (+0,3 procentpunkti), kā arī Slovākijā un Zviedrijā (+0,2 procentpunkti). Lielākās negatīvās korekcijas notikušas Igaunijā (-0,3 procentpunkti, samazinot pārpalikumu), Grieķijā (-0,3 procentpunkti, palielinot budžeta deficītu) un Čehijas Republikā (-0,2 procentpunkti, palielinot budžeta deficītu). Lielākās korekcijas, samazinot 2015. gada parāda līmeni, notikušas Somijā (+1,1 procentpunkts), Zviedrijā (+0,8 procentpunkti) un Luksemburgā (+0,3 procentpunkti), savukārt Rumānijā notikušās korekcijas paaugstināja parāda līmeni (-0,5 procentpunkti).

IKP korekciju saucēja efekts parasti vairāk ietekmē valdības parāda attiecības nekā valdības budžeta deficīta attiecības. IKP korekcija ietekmējusi parāda attiecību vairākām dalībvalstīm. Jo īpaši parāda attiecība palielinājās Spānijai (+0,5 procentpunkti), Francijai un Luksemburgai (+0,4 procentpunkti) un Grieķijai (+0,3 procentpunkti), bet samazinājās Kiprai (-1,3 procentpunkti), Bulgārijai, Čehijas Republikai un Austrijai (-0,7 procentpunkti), Ungārijai un Somijai (-0,6 procentpunkti), kā arī būtiski samazinājās Īrijai (-15,1 procentpunkts 6 ). IKP korekcijai bijusi ierobežota ietekme uz budžeta deficīta attiecību visām dalībvalstīm, izņemot Īriju (+0,4 procentpunkti) un Bulgāriju (+0,1 procentpunkts).

2.1.3.Tabulu pilnīgums un papildu informācija

Paziņojumu tabulu aizpildīšana ir svarīgs juridisks pienākums, kas jāizpilda, lai Eurostat varētu pareizi novērtēt datu kvalitāti. Regulas (EK) Nr. 479/2009 8. panta 2. punktā teikts, ka dalībvalstīm jāsniedz Eurostat attiecīgā statistikas informācija, kas “[..] jo īpaši [..] ir:

a)    nacionālo kontu dati;

b)    apraksti;

c)    EDP paziņošanas tabulas;

d)    paziņojumiem pievienotās papildu aptaujas un skaidrojumi.”

Ir četras galvenās EDP paziņošanas tabulas. 1. tabula attiecas uz paziņojumiem par valdības budžeta pārpalikumu/deficītu kopumā un sadalījumā pa valdības apakšsektoriem, parāda līmeni kopumā 7 un sadalījumā pa finanšu instrumentu kategorijām. Tajā ietverts arī IKP faktiskajās tirgus cenās un valdības bruto pamatkapitāla veidošanas izmaksas un procentu izmaksas. 2.A līdz 2.D tabulā sniedz datus, ar kuriem paskaidro pāreju — valdības bilances (nacionālo kontu metodikā saukta “darba rezultāti”) valsts definīcijas un katra valdības apakšsektora budžeta pārpalikums/deficīts (nacionālo kontu metodikā saukts “neto aizdevumi/neto aizņēmumi”) 8 . 3.A līdz 3.D tabulā sniedz datus, ar kuriem paskaidro valdības budžeta deficīta/pārpalikuma un pārējo attiecīgo faktoru ietekmi uz valdības parāda līmeņa svārstībām un parāda konsolidāciju. 4. tabula galvenokārt ietver datus par tirdzniecības kredītiem un avansiem 9 . 1. un 2. EDP tabula attiecas uz 2012.–2016. gadu 10 , savukārt pārējās tabulas attiecas uz 2012.–2015. gadu.

Visas dalībvalstis iesniedza Eurostat visas EDP paziņošanas tabulas 11 gan 2016. gada aprīļa, gan 2016. gada oktobra paziņojumos. Oktobra paziņojumos visas dalībvalstis pilnībā aizpildīja 1. EDP tabulu un 2. EDP tabulā sniedza ziņas par saikni starp darba rezultātiem un EDP pārpalikumu/deficītu visos apakšsektoros. Apvienotajā Karalistē darba rezultātus vērtē ar uzkrāšanas metodi, un tika ziņots tikai par dažām korekcijām, lai darba rezultātus pārvērstu budžeta pārpalikumā/deficītā saskaņā ar EKS 2010. Dažas valstis nepaziņoja par visiem veidnē pieprasītajiem pārejas posteņiem (Vācija, Austrija), bet citas valstis iesniedza dažus pārejas posteņus (Itālija, Nīderlande, Somija un Zviedrija).

Ne visas dalībvalstis iesniedza visus prasītos dalījumus visās 3. EDP tabulās. Konkrēti, Austrija neiesniedza pieprasītās ziņas par akcijām un citu pašu kapitālu, Vācija neiesniedza ziņas par atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Nedz Vācija, nedz Austrija neiesniedza korekciju rindas attiecībā uz parāda novērtēšanu.

Par vispārējās valdības visiem tirdzniecības kredītiem un avansiem ir jāziņo 4. EDP tabulā. Tomēr visu valdības apakšsektoru pilnīgu aptvērumu, kā arī aptvērumu šajos apakšsektoros panāca aptuveni puse dalībvalstu. Beļģija, Bulgārija, Vācija, Īrija, Grieķija, Francija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija un Apvienotā Karaliste apzīmēja sniegtos datus kā provizoriskus, t. i., tie tiks pārskatīti nākamajos paziņojumos.

EDP tabulu pilnīgumu vēl var pilnveidot. Tomēr, šķiet, ka atlikušās problēmas maz ietekmē datu kvalitāti.

Visas dalībvalstis iesniedza atbildes uz Aptauju par EDP paziņošanas tabulām 12 . Lai gan atbilžu pilnīgums un kvalitāte salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir uzlabojusies, jāturpina iesāktais darbs, jo dažas valstis vēl joprojām nesniedz visas aptaujā pieprasītās ziņas. Tas galvenokārt attiecas uz datiem par centrālās valdības prasību un parādu anulēšanu, citu debitoru/kreditoru saistību dalījumu, valdības garantiju ierakstīšanu (galvenokārt vietējā valdības apakšsektora aptvērumam) un datiem par kapitāla ieguldīšanu.

2.1.4.Papildu tabula ziņošanai par valdības intervencēm finanšu iestāžu atbalstam

Kopš 2009. gada 15. jūlija Eurostat vāc papildu datu kopu par valdības intervencēm finanšu iestāžu atbalstam. 2016. gadā savāktie dati attiecas uz 2007.–2015. gadu. Izņemot piecas dalībvalstis (Igaunija, Malta, Polija, Rumānija un Slovākija), visas pārējās dalībvalstis paziņoja par dažādām valdības intervencēm šajā periodā. Somijā (2008. gads) un Čehijas Republikā (2013.–2015. gads) vienīgās paziņotās intervences attiecās uz iespējamām saistībām. 2015. gadā atbalsta finanšu iestādēm ietekme uz budžeta deficītu bija īpaši liela Grieķijā (4,1 % no IKP), Portugālē (1,6 % no IKP) un Slovēnijā (1,4 % no IKP). Papildus savam EDP paziņojumam presei Eurostat publicēja informatīvu paziņojumu, sniedzot vairāk informācijas par papildu tabulas saturu un datu konstatējumiem 13 . 

2.1.5.Anketa par starpvaldību aizdevumiem

Dalībvalstis sniedz datus arī par divpusējiem starpvaldību aizdevumiem, kas parasti ir saistīti ar finanšu atbalsta programmām. Šie dati un papildu informācija par Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu ietverti EDP paziņojumā presei. 2012.–2015. gadā starpvaldību aizdevumu rādītāji galvenokārt attiecas uz aizdevumiem Grieķijai, Īrijai un Portugālei.

Divpusējos starpvaldību aizdevumus atskaita no 28 ES valstu un eurozonas valstu Māstrihtas valdības parāda agregātiem, jo abi aizdevumi tiek parādīti konsolidēti.

2.2.Statistikas datu atbilstība uzskaites noteikumiem un saskaņotība

2.2.1.Informācijas apmaiņa un precizējumi

Paziņošanas periodā starp paziņojumu rudens iesniegšanas termiņu 1. oktobrī un datu publicēšanu 2016. gada 21. oktobrī Eurostat sazinājās ar visu dalībvalstu statistikas iestādēm, lai pieprasītu papildu informāciju un precizētu, kā uzskaites noteikumi piemēroti konkrētiem darījumiem. Šis process noritēja vairākās sarakstes kārtās starp Eurostat un valstu statistikas iestādēm. Līdz 6. oktobrim visām dalībvalstīm tika nosūtīti pirmās kārtas precizējumu pieprasījumi. Otrās kārtas pieprasījumi tika nosūtīti 25 dalībvalstīm, trešās kārtas — 13 dalībvalstīm, bet ceturtās kārtas — vienai dalībvalstij. Eurostat lūdza dažas valstis iesniegt pārskatītas EDP paziņošanas tabulas, pārskatītas tabulas par attiecīgajiem valdības kontiem (t. i., gada izdevumu un ieņēmumu kontiem un ceturkšņa finanšu un nefinanšu kontiem), kā arī pārskatīto Aptauju par EDP paziņošanas tabulām. Vairākumā gadījumu grozījumi 2016. gada oktobra paziņošanas perioda paziņotajos datos bija tehnisku kļūdu, iekšējo neatbilstību labojumi, izmaiņas paziņošanas tabulās vai attiecīgajā aptaujā, vai neatbilstošu tabulu ierakstu labojumi. Daži grozījumi attiecās uz konkrētiem Eurostat metodiskajiem norādījumiem vai sākotnējo datu atjaunināšanu.

2.2.2.Ar dialogu saistīti un metodikas izpētes apmeklējumi

Regulā (EK) Nr. 479/2009 paredzēti ar dialogu saistīti un metodikas izpētes apmeklējumi. ECFIN ĢD un Eiropas Centrālās bankas pārstāvji regulāri piedalās šajos apmeklējumos kā novērotāji. Ar dialogu saistītus dalībvalstu apmeklējumus veic regulāri (vismaz reizi divos gados), lai pārskatītu iesniegtos datus, izskatītu metodikas jautājumus, apspriestu statistikas procesus un aprakstos minētos avotus, novērtētu atbilstību attiecīgajiem uzskaites noteikumiem, piemēram, par vispārējās valdības nošķiršanu, ierakstīšanas laiku un valdības darījumu un saistību klasifikāciju.

Ar EDP dialogu saistīto regulāro apmeklējumu biežums dalībvalstīs pēdējos gados ir palielinājies. Ja Eurostat izvirza konkrētu svarīgu jautājumu dalībvalstij, ko nevar atrisināt citādi kā tiekoties ar attiecīgo iestāžu pārstāvjiem, var rīkot ad hoc vai tehnisku apmeklējumu attiecīgajā dalībvalstī.

2016. gadā Eurostat veica ar EDP dialogu saistītus apmeklējumus Beļģijā (21.–22. janvāris), Ungārijā (15.–16. februāris), Grieķijā (17.–19. februāris un 22.–24. marts), Vācijā (25.–26. februāris), Bulgārijā (29. februāris–1. marts), Luksemburgā (15.–16. marts), Lietuvā (19.–20. maijs), Maltā (8.–10. jūnijs), Dānijā (19.–20. septembris), Portugālē (9.–11. novembris) un Čehijas Republikā (22.–23. novembris). Veica arī trīs ad hoc apmeklējumus Grieķijā (27.–28. jūnijs), Ungārijā (22. septembris) un Polijā (17.–18. novembris). Eurostat veica arī tehnisku apmeklējumu (25.–27. janvāris) un īpašu apmeklējumu (26.–28. septembrī) Austrijā saistībā ar notiekošo izmeklēšanu par iespējamu nepatiesu ziņu sniegšanu 14 .

Galīgos konstatējumus par katru ar dialogu saistītu apmeklējumu, tostarp rīcības priekšlikumus, par kuriem bija panākta vienošanās, un izvirzīto jautājumu statusu, nosūtīja Ekonomikas un finanšu komitejai un publicēja Eurostat tīmekļa vietnē 15 . Šo rīcības priekšlikumu īstenošana ir būtiski uzlabojusi datu kvalitāti laika griezumā.

Eurostat 2016. gadā neveica metodikas izpētes apmeklējumus.

2.2.3.Eurostat īpašās konsultācijas

Dalībvalstis regulāri apspriedās ar Eurostat, lai noskaidrotu dažādus valstu uzskaites jautājumus saistībā ar turpmākajām vai iepriekšējām darbībām. Eurostat sniedz padomus saskaņā ar spēkā esošajām pamatnostādnēm 16 . Kopš jūlija pārredzamības vajadzībām Eurostat publicē visas savas padomu vēstules 17 , neprasot vispirms attiecīgās dalībvalsts piekrišanu, kā tas bija līdz tam. Kopā 2016. gadā publicēja 19 vēstules.

2.2.4.Jaunākie metodikas jautājumi

Rokasgrāmatas par valdības budžeta deficītu un parādu (MGDD) 2016. gada izdevumu publicēja 4. martā, un tajā bija nodaļas saskaņā ar EKS 2010, kas ataino rezultātus, kuri 2015. gadā gūti darba grupā, kas nodarbojas ar metodikas jautājumiem.

Eurostat izvērtēja, vai EKS 2010 noteikumi ir pareizi piemēroti, un pārbaudīja, kā tiek īstenoti tā lēmumi saistībā ar metodiku, analizējot datus, ko iesniegušas dalībvalstis Aptaujā par EDP paziņošanas tabulām, kā arī apspriedēs ar valstu statistikas iestādēm ar EDP saistītajos apmeklējumos.

Eurostat sniedza papildu metodiskās vadlīnijas par uzskaites noteikumiem EDP statistikas un VFS vajadzībām, kas papildina EKS 2010 vispārīgos noteikumus. Metodiskos norādījumus izdod Eurostat pēc apspriešanās ar dalībvalstu statistikas iestādēm. Precizējumus izdod Eurostat un paskaidro uzskaites noteikumus attiecībā uz dažiem ļoti īpašiem jautājumiem.

2016. gadā Eurostat publicēja trīs precizējošus paziņojumus: The statistical treatment of PPP contracts (PPP līgumu atainošana statistikā) (4. marts), Statistical implications of new resolution legislation (Jauno noregulējuma tiesību aktu ietekme uz statistiku) (31. marts) un Statistical recording of the 2015 contributions to National Resolution Funds (2015. gadā valstu noregulējuma fondos veikto iemaksu statistiskā uzskaite) (26. septembris).

PPP statistisko uzskaiti arī vērienīgi apsprieda, jo īpaši saistībā ar Junkera Investīciju plānu Eiropai. Eurostat no savas puses ir īstenojis pūliņus, lai izskaidrotu informācijas sagatavotājiem noteikumus par PPP. Papildus martā izdotajam paziņojumam un atjauninātajai MGDD nodaļai par PPP 29. septembrī Eurostat kopā ar Eiropas Investīciju banku izdeva visaptverošas vadlīnijas par PPP (A Guide to the Statistical Treatment of PPPs 18 ) (Vadlīnijas par PPP statistisko uzskaiti).

2016. gadā izveidoja divas darba grupas: vienu korekciju politikas jomā (3. marts un 24.–25. maijs) un otru MGDD jomā. Pēdējā pievērš īpašu uzmanību metodiskiem jautājumiem, par kuriem ir vajadzīgi papildu skaidrojumi un/vai attiecībā uz kuriem nākotnē ir plānots sagatavot norādījumus vai atjaunināt MGDD nodaļas. Bija noorganizētas arī trīs ekspertu tikšanās, kas bija veltītas ieguldījumiem noregulējumā un noguldījumu garantiju shēmai (4. jūlijs), finanšu pārvaldības struktūrām (14. novembris) un t. s. kaitīgajiem parādiem (15. novembris).

2.2.5.Saskaņotība ar attiecīgajiem valdības kontiem

Paziņošanas termiņi 1. aprīlī un 1. oktobrī, ko noteica ar Regulu (EK) Nr. 479/2009, tika ieviesti, lai nodrošinātu saskaņotību ar attiecīgajiem gada un ceturkšņa valdības sektora kontiem, kuri vairākās EKS nosūtīšanas tabulās tiek iesniegti Eurostat. Eurostat sistemātiski pārbauda EDP paziņojumu saskaņotību ar attiecīgajiem valdības sektora kontiem. Piemēram, valdības kopējiem izdevumu un ieņēmumu rādītājiem būtu jābūt saskaņotiem ar iesniegto budžeta deficīta rādītāju.

EDP dati kopumā saskan ar paziņotajiem EKS 2010 valdības kontiem, lai gan ir zināmas bažas gan par finanšu aktīvu un saistību bilancēm (uzkrātie lielumi), gan vispārējās valdības ceturkšņa finanšu kontiem (EKS, 27. tabula). Būtiskas neatbilstības konstatētas Bulgārijai, Kiprai, Dānijai, Vācijai, Grieķijai, Īrijai, Luksemburgai, Portugālei, Spānijai, bet nelielas atšķirības konstatētas Francijai un Ungārijai.

Attiecībā uz neto finanšu darījumiem būtiskas atšķirības par vairākiem gadiem 2016. gada oktobra paziņojumos joprojām novērotas Grieķijai, un situācija ir līdzīga, kāda bija iepriekšējos paziņojumos. Šajā sakarā Eurostat atkal atsauca EKS 27. tabulas publikāciju, un veica grozījumus datos par Grieķiju, kas izmantoti eurozonas un ES 28 agregātos. Tas sadarbojas ar Grieķijas Banku un ECB, lai novērstu šo problēmu.

EDP dati par budžeta pārpalikumu/deficītu, bruto pamatkapitāla veidošanas un procentu izmaksām, par ko ziņoja dalībvalstis, pilnībā saskan ar ikgadējiem un ceturkšņa datiem par valsts izdevumiem un ieņēmumiem (EKS 2. un 25. tabula). Dati par valdības gada un ceturkšņa parādu (EKS 28. tabula) arī pilnībā atbilst visām dalībvalstīm.

2.3.Publicēšana

2.3.1.Galveno rādītāju un detalizētu paziņošanas tabulu publicēšana

Regulas (EK) Nr. 479/2009 14. panta 1. punktā noteikts: “Komisija (Eurostat) trīs nedēļu laikā pēc pārskatu sniegšanas termiņa, [..] paziņo faktiskos datus par valdības budžeta deficītu un valdības parādu, lai piemērotu Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Datus paziņo, tos publicējot.”

Eurostat 21. aprīlī 19 un 21. oktobrī 20 publicēja datus par valdības budžeta deficītu un parādu savā tīmekļa vietnē kopā ar visām dalībvalstu iesniegtajām paziņošanas tabulām 21 un arī paziņojumu par budžeta deficīta un parāda korekciju, paziņojumu par valdības intervencēm finanšu iestāžu atbalstam un paziņojumu par visām tirdzniecības kredītu un avansu saistībām. Tas arī publicēja paziņojumu presei par Māstrihtas ceturkšņa parādu aptuveni t+115 22 dienās, kā arī paziņojumu presei par vispārējās valdības ceturkšņa budžeta deficītu.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 479/2009 dalībvalstis publicē faktiskos datus par budžeta deficītu un parādu. Visas dalībvalstis publicē budžeta deficīta un parāda rādītājus valsts līmenī. Vairākums dalībvalstu ir informējušas Eurostat, ka tās publicē visas EDP tabulas. Piecas dalībvalstis (Bulgārija, Itālija, Luksemburga, Polija un Slovākija) publicē tikai dažas paziņošanas tabulas. Viena dalībvalsts — Francija — nepublicē nevienu EDP tabulu valsts līmenī.

2.3.2.Piezīmes par datu kvalitāti

2016. gada oktobris

Kipra. Eurostat izteica piezīmi par Kipras iesniegto datu kvalitāti saistībā ar vairākiem tehniskiem jautājumiem, piemēram, ES plūsmu ierakstīšanu, centrālās valdības darba rezultātu pamatu, nepilnīgi izmantotiem sākotnējiem datiem ziņošanai par uzkrāšanu un neziņošanu par statistikas neatbilstībām EDP tabulās.

Eurostat atsauca savu piezīmi Francijai un saglabāja savas 2016. gada aprīļa EDP paziņojumā presei izteiktās piezīmes Beļģijai un Ungārijai (piezīmē Ungārijai izdarīja grozījumus 2016. gada oktobrī, lai ietvertu Ungārijas Centrālās bankas veikto darījumu iespējamo pāradresēšanu).

2016. gada aprīlis

Beļģija. Eurostat izteica piezīmi par Beļģijas iesniegto datu kvalitāti saistībā ar slimnīcu sektoru klasifikāciju.

Francija. Eurostat izteica piezīmi par Francijas iesniegto datu kvalitāti saistībā ar Francijas Noguldījumu apdrošināšanas un noregulējuma fondu sektoru klasifikāciju 2015. gadā, kā arī norēķinu izmaksu uzskaiti saistībā ar pašvaldību komplekso parāda instrumentu pārstrukturēšanu.

Ungārija. Eurostat izteica piezīmi par Ungārijas iesniegto datu kvalitāti saistībā ar Eximbank sektoru klasifikāciju.

Eurostat atsauca savu 2015. gada 21. oktobra preses paziņojumā izteikto piezīmi Austrijai.

2.3.3.Iesniegto datu grozījumi

Eurostat nav grozījis datus, ko dalībvalstis iesniegušas 2016. gada aprīļa vai oktobra EDP paziņojumos.

2.3.4.Metadatu (aprakstu 23 ) publicēšana

Regulā (EK) Nr. 479/2009 paredzēts, ka EDP apraksti ir daļa no statistikas informācijas, kas dalībvalstīm ir jāsniedz. Turklāt tajā noteikts arī, ka EDP aprakstus publicē valsts mērogā.

Eurostat mainīja EDP aprakstu formātu, veica strukturālas pārmaiņas un pieprasīja detalizētāku informāciju. Ir apstiprināta jaunā apraksta veidne, kas ir pielāgota EKS 2010, un 2016. gada beigās Eurostat publicēja labotos aprakstus vairāk nekā divām trešdaļām dalībvalstu.

3.Secinājumi

Eurostat atzīst, ka kopumā turpina uzlaboties iesniegto datu saskaņotība un pilnīgums. Tomēr jāturpina uzlabot fiskālo datu kvalitāte. 2016. gadā Eurostat sniedza vairāk divpusēju precizējumu, novērtējot EDP paziņojumus. Tas arī biežāk sazinājās un apspriedās ar dalībvalstīm starp paziņojumiem. Palielinājās ar dialogu saistīto apmeklējumu biežums. Visu Eurostat metodisko padomu vēstuļu publicēšana ir uzlabojusi zināšanu apmaiņu un pārredzamību.

Dažās dalībvalstīs, jo īpaši Grieķijā, ir problēmas ar ceturkšņa finanšu kontu saskaņotību.

2016. gadā Eurostat izteica četras piezīmes par dalībvalstu iesniegto datu kvalitāti. Tās attiecās uz Beļģijas, Francijas un Ungārijas aprīļa EDP paziņojumu un Kipras oktobra EDP paziņojumu. Tas atsauca savu piezīmi Austrijai (2016. gada aprīlis) un Francijai (2016. gada oktobris) un saglabāja piezīmes Beļģijai un Ungārijai (2016. gada oktobris).

Iepriekš iesniegto budžeta deficīta un parāda datu korekcija galvenokārt skaidrojama ar sākotnējo datu atjauninājumiem, vienību pārklasificēšanu un padoma lūgumiem metodikas jomā.

Vispārīgi Eurostat secina, ka 2016. gadā turpināja uzlaboties iesniegto fiskālo datu kvalitāte. Kopumā dalībvalstis ir sniegušas kvalitatīvāku informāciju gan EDP paziņošanas tabulās, gan citās attiecīgās statistikas atskaitēs.

(1)

   OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.

(2)

   COM(2016) 164 final.

(3)

   OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.

(4)

   Regulas (EK) Nr. 479/2009 3. panta 1. un 3. punkts.

(5)

   Faktiskie dati var būt galīgie, daļēji pabeigtie vai aplēstie rādītāji.

(6)

    http://ec.europa.eu/eurostat/documents/24987/6390465/Irish_GDP_communication.pdf  

(7)

   Saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru valdības parāds ir vispārējās valdības sektora konsolidētā parāda kopapjoms (tā nominālvērtībā), kas līdz gada beigām nav nomaksāts. Saskaņā ar Regulu Nr. 479/2009 valdības parāds ietver valūtu un noguldījumus (AF.2), parāda vērtspapīrus (AF.3) un aizdevumus (AF.4), kā noteikts EKS 2010.

(8)

   Regulas (EK) Nr. 479/2009 3. panta 2. punkts.

(9)

   Skatīt paziņojumus, kas pievienoti Padomes 1993. gada 22. novembra protokolam. https://webgate.ec.europa.eu/fpfis/mwikis/gfs/images/e/e7/Statements_9817.en93.pdf

(10)

   Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 vien tieši prasīts sniegt plānotos datos 1. un 2.A EDP tabulā.

(11)

   Dalībvalstu iesniegtās EDP paziņošanas tabulas pieejamas Eurostat tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/eurostat/web/government-finance-statistics/excessive-deficit-procedure/edp-notification-tables .

(12)

   Šajā aptaujas anketā ir 13 iedaļas, kurās jānorāda kvantitatīva un dažreiz arī kvalitatīva informācija vairākās jomās, piemēram, nodokļu un sociālo iemaksu darījumi un darījumi ar ES, militāru iekārtu iegāde, valdības garantijas, parādu anulēšana, valdības kapitāla ieguldīšana publiskās sabiedrībās, publiskās un privātās partnerības, pāradresētie darījumi un citi jautājumi.

(13)

   Skatīt: http://ec.europa.eu/eurostat/documents/1015035/2022710/Background-note-on-gov-interventions-OCT-2016-final.pdf  

(14)

   Komisijas 03.05.2016. Lēmums C (2016) 2633 final par izmeklēšanas sākšanu saistībā ar manipulāciju ar statistikas datiem Austrijā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā.

(15)

   Skatīt: http://ec.europa.eu/eurostat/web/government-finance-statistics/excessive-deficit-procedure/eurostat-edp-visits-to-member-states

(16)

   Skatīt: http://ec.europa.eu/eurostat/web/government-finance-statistics/methodology/guidance-on-accounting-rules

(17)

   Skatīt: http://ec.europa.eu/eurostat/web/government-finance-statistics/methodology/advice-to-member-states

(18)

    http://ec.europa.eu/eurostat/documents/1015035/7204121/epec-eurostat-statistical-guide-en.pdf

(19)

   Skatīt: http://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/7235991/2-21042016-AP-EN.pdf

(20)

   Skatīt: http://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/7704449/2-21102016-AP-EN.pdf  

(21)

   Skatīt: http://ec.europa.eu/eurostat/web/government-finance-statistics/excessive-deficit-procedure/edp-notification-tables

(22)

   “t” ir pēdējais paziņotais ceturksnis.

(23)

   Metožu, procedūru un avotu apraksti, ko izmanto, lai apkopotu faktiskos datus par budžeta deficītu un parādu un tajos izmantotajiem valdības sektora kontiem.