EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.2.2017

COM(2017) 74 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Devītais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu



x0009

1Ievads

Devītajā ziņojumā par pārcelšanu un pārmitināšanu ir sniegta jaunākā informācija par pašreizējo situāciju kopš pēdējā, t. i., 8. decembra ziņojuma 1 , un novērtētas darbības, kuras visas attiecīgās ieinteresētās personas veikušas no 2016. gada 8. decembra līdz 2017. gada 7. februārim (pārskata periods), lai īstenotu pārcelšanas un pārmitināšanas shēmu saistības.

Kopš 2016. gada 5. decembra Grieķijā ir ieradušās 3873 personas 2 . To migrantu skaits, kas pašlaik atrodas Grieķijā, salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu ir bijis stabils, un saskaņā ar 7. februāra situāciju tas ir apmēram 62 600 migrantu — aptuveni 15 000 personu Grieķijas salās un aptuveni 47 600 personu tās kontinentālajā daļā 3 . Itālijā kopš 2016. gada 5. decembra ir ieradušās 15 614 personas 4 . Eritrejas valstspiederīgo, kas ir galvenā valstspiederība, ar kuru var pretendēt uz pārcelšanu Itālijā 5 , bija 3,6 % no visām personām, kas ieradās.

Astotajā ziņojumā Komisija noteica konkrētus mērķus — sākot no 2016. decembra, ik mēnesi pārcelt vismaz 1000 personu no Itālijas un vismaz 2000 personu no Grieķijas. Eiropadome savā pēdējā sanāksmē 15. decembrī 6 apstiprināja Kopīgo rīcības plānu saistībā ar ES un Turcijas paziņojuma īstenošanu, kurā norādīti pārcelšanas mērķi Grieķijai un atkārtoti pauda aicinājumu vēl vairāk paātrināt pārcelšanu, jo īpaši attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem un pastāvošajām pārmitināšanas shēmām. Neraugoties uz šiem aicinājumiem, rezultāti ir dažādi.

Pārskata periodā pārceltas vēl 3813 personas, līdz ar to kopējais līdz šim pārcelto personu skaits ir 11 966 (8766 no Grieķijas un 3200 no Itālijas) 7 . Decembrī tika pārceltas 1926 personas (764 — no Itālijas un 1162 — no Grieķijas), kas ir jauns pārcelšanas rādītājs gan no Itālijas, gan Grieķijas, un līdz ar to ir pārcelts vairāk nekā 10 000 personu. Janvāra rezultāti (551 pārcelšana no Itālijas un 1131 — no Grieķijas) liecina par pārcelšanas procesa no Grieķijas stabilizēšanos, mēnesī pārceļot aptuveni 1000 personu. Tomēr, neraugoties uz faktu, ka šie skaitļi liecina par pozitīvu vispārējo tendenci, tie joprojām neatbilst Komisijas izvirzītajiem mērķiem, un attiecībā uz pārcelšanu no Grieķijas — jo vairāk Eiropadomes apstiprinātajiem mērķiem.

Attiecībā uz pārmitināšanu — 2015. gada jūlija secinājumu 8 īstenošana ar mērķi pārmitināt 22 504 personas joprojām tiek īstenota, un līdz šim ir pārmitinātas 13 968 personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, kas ir vairāk nekā puse no saskaņotā skaita. Kopš 2016. gada 6. decembra ir pārceltas 913  9 personas — galvenokārt no Turcijas, Jordānijas un Libānas. Daļa no pārmitināšanas šīs Eiropas shēmas ietvaros arī kalpo, lai īstenotu ES un Turcijas paziņojumā noteikto mehānismu “viens pret vienu”. Kopš sākuma datuma, proti, 4. aprīļa 10 , minētā mehānisma ietvaros no Turcijas uz ES pārmitinātas 3098 personas, tostarp 487  11 personas kopš iepriekšējā ziņojuma.

2Pārcelšana

2.1Svarīgākā informācija pārskata periodā

Pēc astotā ziņojuma pieņemšanas Komisija aicināja praktiski visas dalībvalstis bilaterāli palielināt savus centienus, lai sasniegtu noteiktos mērķus. Jau aktīvi strādājošās dalībvalstis un asociētās valstis reaģēja pozitīvi un iesniedza Komisijai savus ikmēneša saistību plānus. Tomēr stāvoklis attiecībā uz dažām citām dalībvalstīm ir skumjš. Ungārija, Austrija un Polija joprojām ir vienīgās dalībvalstis, kas nav pārcēlušas nevienu personu. Slovākija joprojām pārcelšanu veic ļoti ierobežotā skaitā, un Čehija nav uzņēmusies saistības kopš 2016. gada maija un nav pārcēlusi nevienu personu kopš 2016. gada augusta.

Salīdzinājumā ar mērķi ik mēnesi pārcelt 2000 personu no Grieķijas 2016. gada decembrī tika pārceltas 1162 personas un 2017. gada janvārī — 1131 persona, un decembra saistības bija 1178 pārcelšanas un 2017. gada janvārī — 1550 pārcelšanas. Mērķu sasniegšana ir iespējama, ja visas dalībvalstis uzņemas saistības un regulāri katru mēnesi un saskaņā ar tām iedalīto personu skaitu īsteno personu pārcelšanu. Jo īpaši, lai sasniegtu mērķi pārcelt 2000 personu, būtu nepieciešams, lai tās dalībvalstis, kas nav pārcēlušas nevienu personu vai pārcēlušas tikai ierobežotu skaitu personu (Čehija, Ungārija, Horvātija, Austrija, Polija un Slovākija), sāktu to darīt nekavējoties. Turklāt tam būtu nepieciešams, lai Beļģija un Spānija uzņemtos ikmēneša saistības saskaņā ar tām iedalīto personu skaitu un lai Portugāle, Rumānija un Lietuva atsāktu uzņemties ikmēneša saistības. Tomēr būtu jāatzīst, ka Igaunija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta un Somija sekmīgi pilda savas saistības. Turklāt, saglabājot pašreizējo ritmu, Šveice un Norvēģija savas pārcelšanas saistības pilnībā īstenos līdz 2017. gada martam. Citām dalībvalstīm, kas tikai nesen sāka pārcelšanu no Grieķijas, vēl ir daudz jāveic, lai panāktu dalībvalstis un asociētās valstis, kuras ir sasniegušas labākus rezultātus.

Grieķijas iestādes vēl vairāk uzlaboja reģistrācijas efektivitāti un pārplānoja termiņus, lai līdz 2017. gada maijam būtu pilnībā reģistrēti visi provizoriski reģistrētie pieteikuma iesniedzēji (tostarp tie, kuru valstspiederība ļauj pretendēt uz pārcelšanu) 12 . Ir būtiski, lai pēc iespējas drīz tiktu sasniegts ikmēneša mērķis, lai pieteikuma iesniedzējiem nebūtu ilgstoši jāgaida, kā arī lai izvairītos no sekundārās kustības draudiem.

Itālijā 2016. gada decembrī tika pārceltas 764 personas, kas liecina par stabilu pārcelšanas skaita pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, un tas ir lielākais kopš mehānisma uzsākšanas. Ja saistību skaits 2016. gada decembrī bija 735, tad janvārī tika sasniegts 1000 pārcelšanas saistību mērķis (tika uzņemtas saistības par 1025 vietām). Iepriekšējo četru mēnešu laikā strauji palielinājās no Itālijas veikto pārcelšanu skaits (no 230 līdz 750 mēnesī), taču pārcelto personu skaits janvārī pirmo reizi samazinājās (pārcelta 551 persona). Šķiet, ka šāda situācija radusies daļēji saistībā ar atvaļinājumu periodu, kā arī ar operatīvajām un loģistikas problēmām, dažos gadījumos — ar pieteikuma iesniedzēju izklīšanu visā Itālijas teritorijā.

Saistībā ar pastāvīgu jauno migrantu pieplūdumu, citstarp no Eritrejas, pārcelšanas pieteikuma iesniedzēju skaits, pamatojoties uz Itālijas Iekšlietu ministrijas informāciju, saglabājās stabils, proti, 5300–5800 eritrejiešu.

Septiņas valstis (Vācija, Francija, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Somija un Šveice) ir pilnībā iesaistījušās pārcelšanā no Itālijas. Divas no šīm valstīm, proti, Malta un Somija ir tuvu tam, lai izpildītu savas saistības, kaut gan, ņemot vērā pašreizējo gaitu, Norvēģija un Šveice savas pārcelšanas saistības pilnībā īstenos jau līdz 2017. gada martam. Dalībvalstīm, jo īpaši tām, kas vēl neveic pārcelšanu no Itālijas, būtu jādara vairāk, lai sasniegtu mērķi — ik mēnesi no Itālijas pārcelt 1000 personu.

No savs puses Itālija plāno palielināt to darbinieku skaitu, kas kārto pieteikumu formalitātes Dublinas vienībā, un demonstrēja elastīgumu attiecībā uz drošības pārbaudēm. Pēc Norvēģijas pieprasījuma 2017. gada janvārī pirmo reizi praksē tika realizēta vienošanās ar Eiropolu nolūkā atvieglot papildu ārkārtas drošības pārbaudes. Pamatojoties uz pārcelšanas protokolu Itālijai, pirmajai kopīgajai Eiropola, Norvēģijas un Itālijas amatpersonu veiktajai drošības intervijai Itālijā būtu jānotiek februārī. Tai būtu jāpalīdz izdarīt secinājumus par procedūru un jāpalielina nepieciešamā visu to dalībvalstu uzticēšanās sistēmai, kas veic pārcelšanu no Itālijas.

Nepavadītu nepilngadīgo 13 skaits, kas ierodas Itālijā, turpināja pieaugt: 2016. gadā Itālijā ieradās 28 129 nepilngadīgie, no kuriem 25 772 (91,6 %) bija nepavadīti, tostarp 3806 eritrejieši, 218 sīrieši, 394 irākieši un 13 jemenieši 14 . Turklāt 2017. gada 23. janvārī Itālijā ieradās 462 nepavadīti nepilngadīgie, no kuriem četriem bija valstspiederība, ar kuru var pretendēt uz pārcelšanu. Grieķijas Nacionālais sociālās solidaritātes centrs ziņo, ka saskaņā ar 27. janvāra aplēsēm Grieķijā atrodas 2200 nepavadītu nepilngadīgo. Kā jau tika ziņots, masveida provizoriskās reģistrēšanas laikā Grieķijā tika noteikti 1225 nepavadīti nepilngadīgie 15 , no kuriem 48 % (aptuveni 588) bija kāda no valstspiederībām, ar kuru var pretendēt uz pārcelšanu (36 % sīriešu un 12 % irākiešu) 16 .

2017. gada februāra sākumā bija reģistrēti 523 nepavadīti nepilngadīgie (saskaņā ar Grieķijas tiesību aktu definīciju), taču pārcelti ir tikai 248 nepilngadīgie. Galvenā problēma ir precētu nepilngadīgo pārcelšana (it īpaši jaunāku par 17 gadiem), jo dažās dalībvalstīs šīs kategorijas, resp., no vecākiem nošķirtu bērnu pārcelšanā pastāv juridiski šķēršļi (piemēram, pieaugušo, kas ir precēts ar nepilngadīgo, var notiesāt). Līdz ar to šīs valstis tos neatzīst vai pat noraida iesniegtos pārcelšanas pieteikumus 17 . Dalībvalstīm būtu jāizpēta iespējas, ka atvieglot šīs kategorijas, resp., no vecākiem nošķirtu bērnu pārcelšanu.

Arī Itālija īsteno pasākumus, lai veicinātu nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanu; tomēr joprojām ir jāturpina darbs, lai izveidotu procedūra nepavadītu nepilngadīgo, kas ceļo vieni, pārcelšanai. No Itālijas 2016. gadā tika pārcelts tikai viens no vecākiem nošķirts bērns, proti, uz Nīderlandi.

Šajā pārskata periodā kopumā pārcelti 74 nepavadīti nepilngadīgie (uz Vāciju, Īriju, Luksemburgu, Nīderlandi, Norvēģiju, Spāniju, Somiju un Šveici), palielinot pārcelto nepavadīto nepilngadīgo kopējo skaitu līdz 249 personām 18 (gandrīz tikai no Grieķijas).

2.2Pārcelšanas mērķa dalībvalstu rīcība

No 7. decembra līdz 7. februārim papildus tika pārceltas 3813 personas, no Grieķijas — 2558 (tostarp pirmā ar pārcelšanu saistītā pārsūtīšana uz Lihtenšteinu) 19 un no Itālijas — 1255 personas 20 . Francija ir tā valsts, kas līdz šim ir pārcēlusi vislielāko pieteikuma iesniedzēju skaitu (2727), tai seko Vācija (2042) un Nīderlande (1361).

Rīcība saistību ierobežotā skaita novēršanai: Pārskata periodā 13 dalībvalstis (Vācija, Beļģija, Igaunija, Francija, Horvātija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Slovēnija un Somija) 21 , kā arī Šveice un Norvēģija 22 iesniedza 4413 oficiālās saistības (1760 oficiālās saistības Itālijai un 2653 — Grieķijai). Pārcelšanas mērķa dalībvalstu oficiālo saistību kopējais skaits ir 22 928 (7599 attiecībā uz Itāliju un 15 329 attiecībā uz Grieķiju).

Beļģija, Vācija, Igaunija, Francija, Īrija, Latvija, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Somija un Šveice paziņoja par savām ikmēneša saistībām attiecībā uz Grieķiju, savukārt attiecībā uz Itāliju to izdarīja tikai Beļģija, Vācija, Latvija, Nīderlande, Norvēģija, Somija un Šveice. Bez tam Luksemburga ir paziņojusi par saistībām reizi divos mēnešos attiecībā gan uz Itāliju, gan Grieķiju.

Austrija 23 un Ungārija joprojām ir divas vienīgās valstis, kas nemaz nav iesniegušas saistības un nav veikušas pārcelšanu. Kopš 2016. gada aprīļa Polija nav turpinājusi savu saistību īstenošanu un nav uzņēmusies jaunas saistības, un nav pārcēlusi nevienu pieteikuma iesniedzēju 24 . Turklāt dažas dalībvalstis (Bulgārija, Čehija) nav uzņēmušās saistības vairāk nekā septiņus mēnešus.

Rīcība tā laika samazināšanai, kas vajadzīgs, lai reaģētu uz pārcelšanas pieprasījumiem: pārskata periodā dalībvalstis ir panākušas zināmu progresu, lai samazinātu laiku, kas vajadzīgs, lai reaģētu uz pārcelšanas pieprasījumiem, taču tās joprojām nepilda pārcelšanas protokolos noteikto 10 darba dienu mērķi. Kā minēts iepriekšējos ziņojumos, drošības intervijas ir veicamas tikai pienācīgi pamatotos gadījumos un ievērojot noteikto 10 darba dienu mērķi. Dalībvalstīm būs jāuzlabo sava formalitāšu kārtošanas spēja, lai saīsinātu atbildes laiku.

Daži no noraidījumiem joprojām tiek pamatoti ar iemesliem, kas nav paredzēti Padomes lēmumos, piemēram, valstspiederība (pat gadījumā, ja personai ir valstspiederība, ar kuru tā var pretendēt uz pārcelšanu). Būtu jāuzlabo arī noraidījumu pamatojums, lai izpildītu Padomes lēmumu prasības. Šajā ziņā Vāciju, Nīderlandi un Īriju var uzskatīt par labiem paraugiem noraidījumu pamatošanā. Informācijas apmaiņa ir būtiska Eiropas Savienības drošībai. Tāpēc dalībvalstīm nebūtu jānoraida daži pieteikumi, vienkārši atsaucoties uz vispārīgiem drošības jautājumiem, un būtu kopīgi jāstrādā, lai šo jautājumu atrisinātu visaptverošā veidā. Reaģējot uz vairāku dalībvalstu paustajām bažām attiecībā uz informācijas apmaiņu drošības jautājumos, Eiropols ir piedāvājis dalībvalstīm īpašu un drošu saziņas kanālu, lai drošā veidā sniegtu pamatojumu pieteikuma pieprasījumu noraidīšanai. Šis kanāls darbojas kopš 2016. gada 1. decembra, taču līdz šim neviena dalībvalsts to nav izmantojusi noraidījumu pamatojumu sniegšanai. Grieķijas policija ir iecēlusi valsts drošības korespondentu kā kontaktpunktu noraidījumu pamatojuma paziņošanai. Komisija vēlreiz atgādina par iespēju apmainīties ar pirkstu nospiedumiem, izmantojot policijas sadarbības kanālus, lai valsts līmenī veiktu drošības pārbaudes, jo īpaši gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējiem nav personas apliecības vai ceļošanas dokumentu.

Rīcība, kas veikta, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar neaizsargātu pieteikuma iesniedzēju, tostarp nepavadītu nepilngadīgo, pārcelšanu: nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanas temps ir bijis līdzīgs kā iepriekšēja pārskata periodā saistībā ar grūtībām precētu nepilngadīgo pārcelšanā, kā tas norādīts 2.1. sadaļā. Dažas dalībvalstis arī rāda nevēlēšanos pieņemt citas neaizsargātu personu kategorijas (piemēram, smagi slimos); citas interpretē Padomes lēmumus pārāk stingri, uzskatot, ka saistības beidzas, ja pārsūtīšana ir jāpārceļ ar veselību saistītu bažu dēļ (piemēram, personas stāvoklis nav piemērots ceļošanai slimības dēļ) vairāk nekā par diviem mēnešiem, kas ir Padomes noteiktais termiņš. Saskaņā ar Padomes Lēmumiem neaizsargāti pieteikuma iesniedzēji būtu jāpārceļ prioritārā kārtā, un ir jārīkojas elastīgi, ja veselības iemeslu dēļ pārsūtīšana ir jāpārceļ un jāveic, pārsniedzot noteikto 2 mēnešu termiņu. Tas ir jo īpaši svarīgi, ja pārcelšanas mērķa dalībvalstis neievēro termiņu, par ko ir panākta vienošanās, lai atbildētu pārcelšanas pieprasījumu. Padomes Lēmumi pieļauj termiņa pagarināšanu par 4 nedēļām un galu galā pat pēc termiņa pagarinājuma. Tāpēc pārcelšanas mērķa dalībvalstīm būtu vēlams nodrošināt elastīgāku pieeju.

Rīcība pieteikuma iesniedzēju pārcelšanas paātrināšanai: kavējuma laiks starp pārcelšanas mērķa dalībvalsts pieprasījumu pieņemšanu un faktisko pārcelšanu nav būtiski samazinājies. Kā minēts iepriekšējā ziņojumā, lai gan dažos gadījumos šī aizkavēšanās ir saistīta ar papildu pārbaudēm, ko dalībvalstis veic pēc pieprasījumu pieņemšanas, citos gadījumos tā ir saistīta ar operatīvajām un loģistikas problēmām vai uzņemšanas spējas trūkumu pārcelšanas mērķa dalībvalstī. Pārcelšanas mērķa dalībvalstīs būtu vēlama lielāka elastība attiecībā uz lidojumu organizēšanu un datumiem, tostarp, ja pārsūtīšana veselības iemeslu dēļ notiek pēc divu mēnešu termiņa beigām, un līgumreisiem. Dalībvalstīm būs arī jānodrošina, ka to uzņemšanas spēja ir atbilstoša pārcelto pieteikuma iesniedzēju izmitināšanai.

Rīcība, kas veikta, lai pastiprinātu Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) spēju atbalstīt Itāliju un Grieķiju: 2016. gada 19. decembrī EASO grozīja valdes lēmumu par to ekspertu specializācijām un kopējo skaitu, kuri ir darīti pieejami patvēruma atbalsta grupām. Šis lēmums ļauj EASO īslaicīgajam personālam EASO pastāvīgo darbinieku un valstu ekspertu vadībā sniegt palīdzību patvēruma atbalsta grupu darbā. EASO centīsies panākt līdzsvaru valstu ekspertu un īslaicīgo darbinieku skaitā.

EASO 2016. gada 20. decembrī izsludināja pirmo atklāto aicinājumu uz konkursu attiecībā uz Grieķiju, lai saskaņā ar jauno darbības plānu nodrošinātu 26 dažādu profilu ekspertus 25 . Pirmais aicinājums aptver visu 2017. gadu un ļauj dalībvalstīm organizēt savu ekspertu izvietošanu nākotnē. Iepriekšējās patvēruma reakcijas rezerves nacionālā kontaktpunkta sanāksmē, kas notika Maltā 2017. gada 12. un 13. janvārī, vairākas dalībvalstis (Vācija un Nīderlande) paziņoja, ka tās informēs EASO par saviem ekspertu izvietošanas ilgtermiņa plāniem.

Kopējais ekspertu skaits, kas norīkoti Grieķijā pārcelšanas shēmas atbalstam, 6. februārī bija 19 patvēruma eksperti, no tiem — 3 individuālie eksperti, un 40 tulki. Pašlaik trūkst 9 ekspertu 26 , un ir sagaidāms, ka, sākot no nedēļas, kas sākas 13. martā, trūks jau 21 eksperta.

EASO izsludināja pirmo aicinājumu uz konkursu attiecībā uz Itāliju saskaņā ar jauno darbības plānu (noslēgts ar Itāliju 2016. gada 22. decembrī) par kopskaitā 72 ekspertiem. Itālijā 6. februārī bija norīkoti 48 patvēruma eksperti un 43 kultūras mediatori. Pašlaik trūkst 24 ekspertu, un ir sagaidāms, ka, sākot no nedēļas, kas sākas 13. martā, trūks jau 35 ekspertu. Dalībvalstīm būtu jāturpina izvirzīt ekspertus, atsaucoties uz dažādiem EASO regulāri izplatītajiem aicinājumiem, lai nodrošinātu ilgākus norīkojumus un augstāka līmeņa un specializētākus profilus.

2.3Grieķijas un Itālijas rīcība

Grieķija

Rīcība, lai paātrinātu migrantu reģistrēšanu un formalitāšu kārtošanu un uzlabotu Grieķijas Patvēruma dienesta reģistrēšanas spēju: pēc masveida provizoriskās reģistrēšanas, par kuru Komisija ziņoja iepriekš, Grieķijas Patvēruma dienests ir ieplānojis tikšanās, lai nodrošinātu patvēruma pieteikumu pilnīgu iesniegšanu. Pēc reģistrācijas procesa efektivitātes uzlabošanas Grieķijas Patvēruma dienests pārplānoja termiņus, lai reģistrācija būtu pilnībā pabeigta līdz 2017. gada marta vidum (nevis līdz aprīlim, kā tas bija paredzēts sākotnēji). Personas, kas nokavēja provizorisko reģistrēšanu, joprojām var izmantot patvēruma procedūru, piesakoties uz tikšanos ar Skype sistēmas starpniecību.

Atšķirība starp Grieķijas Patvēruma dienesta veikto reģistrēšanas gadījumu skaitu un kopējo saistību skaitu pārskata periodā palielinājās (laikposmā no 6. decembra līdz 6. februārim Grieķijā reģistrēja 5233 pārcelšanas pieteikumus, savukārt papildu saistību skaits bija 2733). Kopumā 6. februārī Grieķijā bija reģistrēti 24 640 pieteikumi, bet kopējais saistību skaits bija 15 329, kas nozīmē, ka aptuveni 9000 gadījumu pārcelšanas saistību nav. Ikmēneša mērķa sasniegšana attiecībā uz saistībām un pārsūtīšanu kļūst par prioritāti, lai atsāktu pārsūtīšanu saskaņā ar Dublinas procedūru un visus atbilstīgos pieteikuma iesniedzējus pārceltu Padomes Lēmumos noteiktajos termiņos.

Rīcība Grieķijas uzņemšanas spējas uzlabošanai: saskaņā ar situāciju 7. februārī Grieķijas kopējā uzņemšanas spēja ir 75 182 vietas 27 pagaidu uzņemšanas centros un pastāvīgajos uzņemšanas centros valsts kontinentālajā daļā gan neatbilstīgajiem migrantiem, gan personām, kas paudušas vēlmi iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu vai jau ir iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumus.Tiek lēsts, ka kopējā spēja 40 pastāvīgajos centros valsts kontinentālajā daļā ir aptuveni 27 000 vietu.

Saskaņā ar 7. februāra situāciju no 20 000 vietu, kas Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) īres programmas 28 ietvaros paredzētas pieteikumu iesniedzējiem, kuri var pretendēt uz pārcelšanu, bija pieejamas 19 309 vietas 29 , tostarp 1831 vieta ēkās, 5132 vietas viesnīcās, 10 865 vietas dzīvokļos, 417 vietas viesģimenēs un 704 vietas īpaši atvēlētos centros nepavadītiem nepilngadīgajiem. Pašreizējais izmantojuma koeficients ir 80 % 30 . Būtu jāatzīmē, ka UNHCR 2016. gada decembrī sasniedza saistības par 20 000 vietu un tās pat pārsniedza (2016. gada 31. decembrī bija pieejamas 21 057 vietas). Tomēr dažas no vietām nav piemērotas ilglaicīgai izmantošanai (piemēram, viesnīcu kuponi), un tās tiek aizstātas ar alternatīvām (piemēram, dzīvokļi/ēkas). Tuvākajos mēnešos tiks veikts atjaunināts Grieķijas uzņemšanas vajadzību novērtējums un no jauna izvērtēts īres programmas apjoms.

Turklāt attiecībā uz īpašiem pārcelšanas centriem saskaņā ar 6. februāra situāciju ir izveidots tikai viens no trijiem Grieķijas iestāžu solītajiem pārcelšanas centriem, proti, Lagadikijas centrs. Saistībā ar laika apstākļu pasliktināšanos Grieķijas ziemeļos visas teltis ir novāktas, un ir izvietoti 60 ziemas apstākļiem pilnībā piemēroti konteineri. Līdz ar to centrā pašlaik ir vietas 360 cilvēkiem. Tuvākajos mēnešos izvietos vēl vairāk konteineru, lai centra uzņemšanas spēju dubultotu. Pārējiem diviem centriem Grieķijas iestādes vēl nav noteikušas piemērotas vietas. UNHCR un Grieķijas iestādes joprojām apspriež lielāka vietu skaita nodrošināšanu īpašu pārcelšanas centru būvniecībai, jo īpaši pārcelšanas centram Atikas reģionā ar spēju izmitināt 3000 cilvēku. Kā minēts iepriekšējos ziņojumos, Komisija mudina Grieķiju iespējami drīz izraudzīties šīs vietas, lai izvairītos no aizkavēšanās pēdējā pārcelšanas darbu īstenošanas posmā, kas seko pēc masveida provizoriskās reģistrēšanas, un lai nodrošinātu pārcelšanas procesa izmaksu efektivitāti.

Itālija

Rīcība, lai palielinātu karsto punktu skaitu un nodrošinātu to pilnīgu darbspēju: kopumā 2016. gadā ieradās 181 346 personas. Ņemot vērā šo rekordlielo skaitu, kopējā četru darbojošos karsto punktu spēja (1600 vietas Pocallo, Lampedūzā, Trapāni un Taranto) nav pietiekama. Tikai mazāk nekā viena trešdaļa no izkāpšanas krastā gadījumiem notiek četros karstajos punktos (52 337 personas). Tomēr, ņemot vērā izkāpšanu krastā sešās citās ostās, kas piemēro karsto punktu standarta operāciju procedūras (SOP) 31 , proporcija jau ir divas trešdaļas. Iekšlietu ministrija 7. decembrī nolēma noteikt 15 ostas, kurās notiek izkāpšana krastā, kā ostas, kas piemēro karsto punktu SOP. Itālijai ir jāpaātrina jau paziņoto papildu karsto punktu atvēršana un citu ostu, kurās ierodas migranti, uzlabošana.

Situācija karstajos punktos attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem ir īpaši sarežģīta. Viņi nereti paliek karsto punktu struktūrās vai citos pirmās līnijas uzņemšanas centros uz ilgāku laiku, jo uzņemšanas sistēma — atšķirībā no pieaugušajiem un ģimenēm — nepieļauj automātisku viņu pārsūtīšanu uz centriem citās Itālijas daļās. Karstajos punktos uz ilgāku laiku paliek arī citas neaizsargātas kategorijas. Itālijas iestādēm būtu jāveic darbības, lai nodrošinātu īpašas zonas un palīdzību visos karstajos punktos, paātrinātu procedūras, kas atļautu pārsūtīšanu uz pirmās vai otrās līnijas uzņemšanas centriem pēc iespējas īsākā laikā, ja tajos būtu pieejams pietiekams skaits vietu, un savlaicīgi ieceltu aizbildņus.

Itālija un EASO 19. un 20. janvārī organizēja pirmo nepavadītu nepilngadīgo uzņemšanas sesiju patvēruma satvarā, lai izveidotu spēju noteikt personas ar īpašām vajadzībām (citstarp nepavadītus bērnus, kas meklē patvērumu) un iepazīstinātu ar paraugpraksēm bērnu uzņemšanā, esot lielam pieplūdumam. Nākamās sesijas notiks 2017. gada februārī un martā.

Rīcība Itālijas formalitāšu kārtošanas spējas uzlabošanai: kā ziņots iepriekš, ir jāpalielina Itālijas iestāžu, tostarp Dublinas vienības, spēja reģistrēt un apstrādāt pieteikumus, lai paātrinātu to personu reģistrēšanu, kuru valstspiederība ļauj pretendēt uz pārcelšanu, kā arī lai nodrošinātu jaunas saistību izpildi. Itālijai būtu arī jāapsver iespēja šajā nolūkā saņemt EASO papildu atbalstu. Turklāt būtu jāsamazina pārcelšanas pieteikuma iesniedzēju izvietošana daudzos dažādos centros visā Itālijas teritorijā, kas zināmā mērā ir kļuvusi neizbēgama rekordlielā migrantu pieplūduma dēļ 2016. gadā. Itālijas iestādes varētu apsvērt iespēju izveidot centralizētāku sistēmu, kurā pārcelšanas pieteikumu iesniedzēji vismaz pēdējos procedūras posmos būtu koncentrēti dažos īpašos pārcelšanas centros, lai atvieglotu dažādus pasākumus pirms pārcelšanas īstenošanas. Šāda sistēma palīdzētu veiksmīgāk vienkāršot pirmsizbraukšanas fāzi, tostarp nepieciešamās veselības pārbaudes un kultūras orientācijas sesijas. Tam būtu jāveicina arī aizbēgšanas draudu samazināšana, jo pārcelšanas pieteikumu formalitātes tiks kārtotas ātrāk.

Rīcība tā laika samazināšanai, kas vajadzīgs, lai reaģētu uz pārcelšanas pieprasījumiem: kā minēts 2.1. sadaļā, pēc Norvēģijas pieprasījuma 2017. gada janvārī pirmo reizi praksē tika realizēta vienošanās ar Eiropolu nolūkā atvieglot papildu ārkārtas drošības intervijas.

Rīcība to problēmu risināšanai, kas saistītas ar neaizsargātu pieteikuma iesniedzēju un nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanu: Komisija joprojām atbalsta Itālijas iestādes visos centienos, kuru mērķis ir procedūru precizēšana, lai nodrošinātu nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanu. Tā rezultātā pārcelšanām vajadzētu sākties pēc iespējas drīz. Itālijas iestādēm, lai paātrinātu šīs procedūras, būtu jāizveido viens vai vairāki nepavadītiem nepilngadīgajiem paredzēti īpaši pārcelšanas centri un jāapsver iespēja izmantot EASO norādījumus un turpmāku atbalstu. Dalībvalstīm būtu arī turpmāk jāuzņemas saistības attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem, lai minētās vietas būtu pieejamas, tiklīdz ir iesniegti pirmie pieprasījumi. Pārcelšanas darbu veikšana attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem var veicināt aizbēgšanas gadījumu samazināšanos. Ņemot vērā Padomes Lēmumu tiešo piemērojamību, aizbildņiem kā viens no variantiem būtu jau jāapsver iespēja pārcelt atbilstīgos nepavadītos nepilngadīgos savā aizgādībā. Itālijas iestādēm būtu jānodrošina, ka atbilstīgie nepavadītie nepilngadīgie par pārcelšanu tiek informēti pēc iespējas drīz pēc izkāpšanas krastā.

Rīcība, lai ierobežotu sekundāro kustību: Itālijas iestāžu pasākumu ietvaros, kas īstenoti sekundārās kustības ierobežošanai, Itālijas policija uz uzņemšanas centriem Itālijas dienvidos turpina regulāri pārcelt atpakaļ tos migrantus, kuri ir nelikumīgi pārvietojušies no valsts dienvidiem uz ziemeļiem. Kā norādīts turpmāk tekstā, EASO ir pastiprinājis mobilās grupas darbību, kas veic pārcelšanas reģistrēšanu dažādās vietās, kuras atrodas ārpus reģistrēšanas centriem un kurās ir izmitināti pārcelšanas pretendenti (pamatojoties uz Itālijas iestāžu noteiktajām vajadzībām). EASO ir arī izvietojis pastāvīgu patvēruma atbalsta grupu reģistrācijai divās papildus vietās. Būtu cieši jāuzrauga neatbilstīgu migrantu klātbūtne un pārvietošanās Itālijas teritorijā un jānovērš nelikumīga sekundārā kustība.

2.4Komisijas un ES aģentūru rīcība

Eiropas Komisija

Galvenās darbības, ko Komisija veic, ir uzsvērtas visā ziņojumā, tostarp divpusējā saziņa ar dalībvalstīm, lai virzītos uz priekšu mērķu sasniegšanā. Komisija turpinās paust bažas attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas atpaliek Padomes lēmumu īstenošanā. Ja turpmākajos mēnešos netiks panākts īstens progress, Komisija nekavēsies izmantot savas Līgumos paredzētās pilnvaras.

Turklāt Komisija regulārās sadarbības koordinatoru sanāksmēs, ko tā 2016. gada 14. decembrī organizēja Grieķijā un 2017. gada 31. janvārī — Itālijā, apsprieda veidus, kā uzlabot informācijas, tostarp pirmsizbraukšanas informācijas un kultūras orientācijas sesiju, nodrošināšanu pārcelšanas procedūras laikā, lai migrantu priekšstati vairāk atbilstu realitātei un tādējādi novērstu sekundāru kustību vai aizbēgšanu no procedūras, un lai turpinātu radīt pieteikuma iesniedzēju uzticēšanos pārcelšanas shēmai. Komisija izstrādāja anketu un koncepcijas dokumentu prioritāru darbību noteikšanai, kas veicamas, lai nodrošinātu labāku informēšanu ikvienā pārcelšanas procedūras etapā. Šajā nolūkā būtu jāatjaunina pašreizējās EASO izstrādātās brošūras un būtu jāpārskata un nepieciešamības gadījumā jāatjaunina informācijas bukleti, ko pārcelšanas mērķa valstis nodrošinājušas pieteikuma iesniedzējiem. Komisija arī ierosināja tās valstis, kas saskaras ar problēmām saistībā ar sekundāro kustību vai aizbēgšanu, sadarbībā ar EASO nodrošināt ar tām īpaši pielāgotiem informācijas sniegšanas rīkiem (piemēram, video, valstu bukleti utt.).

Ir pieejams pārcelšanas finansējums Itālijai un Grieķijai un pārcelšanas mērķa dalībvalstīm, izmantojot attiecīgās to Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) valstu programmas. Tas ir grozītas, lai ņemtu vērā Padomes Lēmuma 2015/1601 grozījumus. Komisija sekmē vienlaicīgas jauktu pāru un ģimeņu (piemēram, vienam no dzīvesbiedriem ir valstspiederība, ar kuru tas var pretendēt uz pārcelšanu un otram dzīvesbiedram un/vai bērnam ir cita valstspiederība) pārsūtīšanas, lai ievērotu ģimenes vienotības principu. Tā dzīvesbiedra pārsūtīšana, kam nav valstspiederības, ar kuru tas var pretendēt uz pārcelšanu, pamatojas uz Dublinas regulā minēto uzņemšanas pieprasījumu, un tādējādi Itālija un Grieķija nevarēs izmantot vienreizējā maksājuma EUR 500 priekšrocības, un pārcelšanas mērķa dalībvalsts nevarēs izmantot vienreizējā maksājuma EUR 6000 priekšrocības. Tomēr dalībvalstis var izpētīt iespējas, kā šādas izmaksas segt, izmantojot savas attiecīgās AMIF valstu programmas.

Atbilstīgi vajadzību novērtējumam, ko veica sadarbībā ar Itālijas Iekšlietu ministriju un citam ieinteresētajām personām, Komisija pārskata periodā saņēma Itālijas iestāžu pieteikumu par AMIF ārkārtas palīdzību pakalpojumu sniegšanai uzņemšanas centros pārcelšanas kandidātiem (pieprasītais ES ieguldījums: EUR 14,8 miljoni). Turklāt iepriekšējā pārskata periodā Komisija saņēma virkni citu pieteikumu, kas nav saistīti ar pārcelšanu, par kopējo summu EUR 113,4 miljoni. Tā kā Komisija ir piešķīrusi EUR 38,2 miljonus, tad tā pašlaik izskata pieprasījumu par EUR 14,8 miljoniem (kā arī citus pieprasījumus). Sagaidāms, ka lēmums tiks pieņemts drīzumā.

Tā kā pašreizējais Deleģēšanas nolīgums ar UNHCR par īres programmu Grieķijā beidzās 2016. gada 31. decembrī, tad, pamatojoties uz atjauninātu Grieķijas uzņemšanas vajadzību novērtējumu, patlaban norisinās Komisijas, UNHCR un Grieķijas iestāžu sarunas par shēmas pagarināšanu 2017. gadā.

Eiropas Patvēruma atbalsta birojs

Rīcība pārcelšanas procesa paātrināšanai un Grieķijas un Itālijas reģistrācijas spējas uzlabošanai: EASO 2016. gada 20.–22. decembrī parakstīja jaunus darbības plānus 2017. gadam attiecīgi ar Itāliju un Grieķiju. Darbības plānos izklāstītas visas atbalsta darbības Grieķijai un Itālijai, kas tiks īstenotas 2017. gadā. Papildus pārcelšanas shēmas atbalstam operatīvajos plānos ietverti pasākumi vispārējās patvēruma procedūras, tostarp Dublinas procedūras, uzņemšanas sistēmas atbalstam un Grieķijas atbalstam ES un Turcijas paziņojuma īstenošanā.

Saskaņā ar 6. februāra situāciju Grieķijā EASO grupas, kas atbalsta Grieķijas Patvēruma dienestu pieteikumu reģistrācijā un tālākā apstrādē, veido 8 eksperti Salonikos 32 un eskalācijas nodaļu — 5 eksperti Atēnās. Turklāt EASO izvietoja 4 ekspertus informācijas sniegšanai Atēnās un Salonikos, vēl 2 Dublinas ekspertus Dublinas vienības atbalstam, kā arī 40 tulkus. EASO arī piegādāja pilnībā aprīkotus mobilos birojus Grieķijas Patvēruma dienestam Salonikos, lai sniegtu papildu atbalstu pārcelšanas reģistrācijas procedūrā. Šie mobilie biroji ļaus apvienot reģistrācijas procedūras Salonikos un Aleksandrupolē, lai vēl vairāk uzlabotu procedūras efektivitāti, ļaujot EASO izvietot līdz 12 reģistrācijas ekspertu Salonikos.

Pēc novembrī notikušās ievirzes sanāksmes EASO tagad kopā ar Grieķijas Patvēruma dienestu vada piemeklēšanas rīku: ir definētas funkcionālās prasības, tiek pielāgoti reģistrācijas lauki Grieķijas datubāzē Alkyoni un attiecīgās reģistrācijas veidlapas, izmēģināšanai tiek uzlabots piemeklēšanas algoritms, un tiek izveidota datu paziņošana starp Alkyoni datubāzi un piemeklēšanas rīku. Sagaidāms, ka pirmā izmantojamā piemeklēšanas rīka saskarne būs gatava līdz 2017. gada februārim.

Saskaņā ar situāciju 6. februārī Itālijā EASO šobrīd ir norīkojis 48 no 72 pieprasītajiem dalībvalstu un asociēto valstu ekspertiem: 9 ekspertus karstajos punktos, 9 ekspertus divās mobilajās grupās (Romā un Katānijā), 16 ekspertus reģistrācijas centros, 7 ekspertus mobilajā reģistrācijas grupā un 7 ekspertus Dublinas vienībā Romā. Lai atbalstītu pārcelšanas procesu, EASO ir izvietojis arī maksimāli 43 kultūras mediatorus (arābu, tigrinjas un kurdu valodā). Pārskata periodā EASO ir pastiprinājis mobilās grupas darbību, kas veic pārcelšanas reģistrēšanu dažādās vietās, kuras atrodas ārpus reģistrēšanas centriem un kurās ir izmitināti pārcelšanas pretendenti (pamatojoties uz Itālijas iestāžu noteiktajām vajadzībām) 33 . Mobilā grupa atbalsta arī vietējo Questura, stiprinot policijas darbinieku spējas, lai tie paši veiktu reģistrēšanu.

3Pārmitināšana

Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no iesaistītajām valstīm, ir pārmitināta vairāk nekā puse no 22 504 personām; par šo skaitu tika panākta vienošanās 2015. gada 20. jūlija secinājumos. Kopš 2016. gada 6. decembra ir pārceltas 913  34 personas — galvenokārt no Turcijas, Jordānijas un Libānas. Līdz 2017. gada 6. februārim ir pārmitinātas 13 968 personas uz 21 pārmitināšanas valsti (Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Īrija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija, Zviedrija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice). Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Somija un Nīderlande, kā arī asociētās valstis — Šveice, Lihtenšteina un Islande — jau ir izpildījušas savas saistības. Neraugoties uz vispārējo pozitīvo situāciju, dalībvalstīm, kas vēl nav veikušas pārmitināšanu saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija secinājumiem, un tām dalībvalstīm, kas joprojām atpaliek sava mērķa sasniegšanā, vajadzētu darīt vairāk.

Vairums valstu, kas piedalās šajā shēmā, norādīja, ka pārmitināšanas pasākumi galvenokārt (bet ne tikai) bija paredzēti sīriešiem, kuri atrodas Jordānijā, Libānā un Turcijā. Tas ietver dalībvalstu centienus pārmitināt sīriešus no Turcijas saskaņā ar ES un Turcijas 2016. gada 18. marta paziņojumu.

No Turcijas pārmitināto personu skaits turpina pieaugt. Dalībvalstis sekmīgi gatavojas veikt turpmāku pārmitināšanu, tostarp misijas uz Turciju, lai intervētu pārmitināšanas kandidātus. Turcijas iestādes pilda savus solījumus darīt vairāk, lai sagatavotu plašākus atsauces sarakstus. Saraksts ar kopumā 10 000 personu tika iesniegts 2017. gada janvārī.

Kopš 2016. gada 4. aprīļa ES un Turcijas paziņojumā noteiktā mehānisma “viens pret vienu” ietvaros no Turcijas ir pārmitināti 3098 sīrieši. Kopumā kopš iepriekšējā ziņojuma perioda šā mehānisma ietvaros ir pārmitinātas 487 personas, un atlikušais visu saistību skaits ir 10 402. Personu pārmitināšana mehānisma “viens pret vienu” ietvaros ir īstenota uz Beļģiju, Franciju, Igauniju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Nīderlandi, Portugāli, Somiju, Spāniju, Vāciju un Zviedriju. Turklāt Norvēģija kopš 4. aprīļa līdz šim ir pārmitinājusi 150 sīriešus no Turcijas 35 .

Kā iepriekš ziņots, ir pieņemts Padomes Lēmums (ES) 2016/1754 36 , ar kuru tiek izdarīti grozījumi otrajā Padomes lēmumā par pārcelšanu. Grozījumi ļauj dalībvalstīm īstenot savas attiecīgās saistības, kas nepārsniedz 54 000 personu sadalījumu, pārceļot vai likumīgi uzņemot Sīrijas valstspiederīgos, kas atrodas Turcijā. Grozījumi paredz labojumus AMIF valstu programmās. Tūlīt pēc Padomes Lēmuma (ES) 2016/1754 pieņemšanas un AMIF valstu programmu grozījumu ietvaros Komisija ir saņēmusi pirmās norādes no dalībvalstīm par vairākiem Sīrijas valstspiederīgajiem, kuri atrodas Turcijā un kurus dalībvalstis plāno likumīgi uzņemt saskaņā ar šo lēmumu. Saskaņā ar līdz šim saņemtajām norādēm dalībvalstis uz šā pamata plāno no Turcijas uzņemt vairāk nekā 34 000 sīriešu, citstarp pārmitināšanas ceļā.

Komisijas 2016. gada 13. jūlijā pieņemto priekšlikumu par regulu, ar ko izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu 37 , šobrīd izskata abi likumdevēji.

4Tālākā virzība

Valstu vai valdību vadītāji ir atkārtoti atzinuši, ka ir steidzami nepieciešams risināt Eiropas migrācijas situāciju, un aicinājuši veikt turpmākus pasākumus, lai paātrinātu pārcelšanas shēmas īstenošanu kā būtisku solidaritātes apliecinājumu priekšposteņa dalībvalstīm. Eiropadome 2016. gada decembrī vēlreiz uzsvēra, ka dalībvalstīm vēl vairāk jāpaātrina pārcelšana, un apstiprināja Kopīgo rīcības plānu ES un Turcijas paziņojuma īstenošanas paātrināšanai, kas ietver īpašu pārcelšanas mērķi Grieķijai.

Šajā Eiropadomes aicinājumā ņem vērā dažādos rezultātus pārskata periodā. Sasniegt mērķi no Itālijas ik mēnesi pārcelt vismaz 1000 personu un vismaz 2000 personu no Grieķijas ir iespējams, ja visas dalībvalstis tagad uzņemas saistības un veic pārcelšanu katru mēnesi. Vairākas dalībvalstis un asociētās valstis rāda piemēru, pildot savas juridiskās saistības un tādējādi īstenojot solidaritāti praksē, un pārējām dalībvalstīm būtu jāseko to paraugam. Visām dalībvalstīm jāizvirza arī vairāk ekspertu, atsaucoties uz dažādiem EASO regulāri izplatītajiem aicinājumiem, lai nodrošinātu ilgākus norīkojumus un augstāka līmeņa un specializētākus profilus. Šie kopīgie centieni palīdzēs mazināt Itālijas un Grieķijas noslogojumu.

Komisija arī turpmāk stingri pārraudzīs situāciju un sadarbosies ar dalībvalstīm visefektīvākā ceļa meklējumos, lai pilnībā īstenotu abus Padomes lēmumus par pārcelšanu. Vienlaikus dalībvalstīm būtu jāturpina pildīt savas pārmitināšanas saistības un dažos gadījumos jāveic vairāk darba, tostarp ES un Turcijas paziņojuma īstenošanas ietvaros 38 . Komisija turpinās regulāri sagatavot ziņojumus un 2017. gada martā iesniegs desmito ziņojumu.

(1)

     COM(2016) 791 final.

(2)

     Konstatētu nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits starp robežšķērsošanas vietām, kā ziņojusi Grieķija, no Turcijas puses pa jūras un sauszemes robežām no 2016. gada 5. decembra līdz 2017. gada 5. februārim saskaņā ar kopīgo operāciju ziņošanas pieteikumu datiem.

(3)

     Avots: Grieķijas iestādes.

(4)

     Avots: Itālijas Iekšlietu ministrijas dati par laikposmu no 2016. gada 5. decembra līdz 2017. gada 5. februārim.

(5)

     Pašlaik uz pārcelšanu var pretendēt ar šo valstu valstspiederībām: Burundi, Eritrejas, Maldīviju, Omānas, Kataras, Sīrijas un Jemenas. Kā minēts iepriekšējos ziņojumos, ar dažām valstspiederībām vairs nevar pretendēt uz pārcelšanu, taču tas neattiecas uz tām personām, kas jau ir noteiktas kā personas, kurām, iespējams, nepieciešama starptautiskā aizsardzība (piemēram, tādējādi joprojām var pārcelt tos, kas ir provizoriski reģistrēti).

(6)

     http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2016/12/15-euco-conclusions-final/.

(7)

     Deviņi no iepriekšējos ziņojumos minētajiem pārcelšanas gadījumiem, kas bija norādīti kā pārcelšana, izrādījās Dublinas pārsūtīšanas procedūru un nevis pārcelšana (četri gadījumi no Itālijas uz Portugāli 2015. gada decembrī un 2016. gada aprīlī); viens gadījums no Itālijas uz Nīderlandi 2016. gada novembrī; viens gadījums no Grieķijas uz Luksemburgu 2016. gada jūnijā, viens — no Grieķijas uz Franciju 2016. gada jūnijā un divi — no Grieķijas uz Rumāniju 2016. gada augustā). Tāpēc tie ir atrēķināti no pielikumos paziņotā kopējā un konkrētās dalībvalsts veikto pārsūtīšanu skaita. Turklāt pārskata periodā viens gadījums no Grieķijas uz Spāniju 2016. gada decembrī un viens — no Grieķijas uz Norvēģiju 2017. gada janvārī arī bija Dublinas pārsūtīšanas procedūra, un tādējādi tie nav iekļauti šo valstu kopējā pārcelšanas gadījumu skaitā.

(8)

     Secinājumi, ko dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, izdarījuši par 20 000 personu, kurām nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība, pārmitināšanu, izmantojot daudzpusējas un valstu shēmas (11130/15).

(9)

     Šis skaits, kas publicēts iepriekšējā ziņojumā, bija jākoriģē, ņemot vērā atjaunināto informāciju, kas pēc tam tika saņemta no pārmitināšanas valstīm. Pareizais līdz 2016. gada 5. decembrim pārmitināto personu skaits ir 13 055 personas, nevis 13 887 kā paziņots.

(10)

     SN 38/16, 18.3.2016.

(11)

     Iepriekšējā ziņojumā publicētais skaits bija jākoriģē, lai atspoguļotu to, ka no Turcijas uz Norvēģiju “viens pret vienu” mehānisma ietvaros pārcelto sīriešus skaitu neatskaita no to sīriešu skaita, kas atgriezti no Grieķijas.

(12)

      http://asylo.gov.gr/en/?p=1974.  

(13)

     Kvalifikācijas direktīvas (Direktīva 2011/95/ES) 2. panta l) punktā “nepilngadīgais bez pavadības” (nepavadīts nepilngadīgais) ir definēts kā nepilngadīgais (jaunāks par 18 gadiem), kas ieradies dalībvalstu teritorijā “bez tādu pieaugušo pavadības, kuri ir par viņu atbildīgi saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi” [izcēlums pievienots]. Tā kā tiesību akti un prakse dalībvalstīs atšķiras, nepavadīta nepilngadīgā definīcija dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga; tas nozīmē, ka no vecākiem nošķirtos bērnus, tostarp nepilngadīgos, kas ir precējušies ar pieaugušajiem, dažas dalībvalstis uzskata par nepavadītiem, savukārt citas — nē. Tas rada arī neatbilstību attiecībā uz ziņošanu par pārcelto nepavadīto nepilngadīgo kopējo skaitu, jo dažas dalībvalstis par tādiem uzskata tikai tos, kas ceļo vieni, un ziņojumā neiekļauj pārceltos no vecākiem nošķirtos bērnus.

(14)

     Minētas tikai tās valstspiederības, ar kurām var potenciāli pretendēt uz pārcelšanu.

(15)

      http://asylo.gov.gr/en/wp-content/uploads/2016/08/Preregistration-data_template_5_EN_EXTERNAL.pdf .

(16)

     Lielākā nepavadītu nepilngadīgo grupa Grieķijā ir afgāņi, kuri nevar pretendēt uz pārcelšanu. Tomēr Grieķijas valdība sazinās ar vairākām dalībvalstīm, lai apspriestu šo nepilngadīgo iespējamu brīvprātīgu pārcelšanu, piemērojot citu statusu, nevis kā starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus.

(17)

     Pamattiesību aģentūras 2016. gada ziņojumā par no vecākiem nošķirtiem bērniem sniegti dati par dalībvalstu juridiskajiem noteikumiem un rīcību attiecībā uz migrantiem – precētiem nepilngadīgajiem. Skat. jo īpaši 1. tabulu ziņojuma 11. lappusē, kas pieejams šeit: http://fra.europa.eu/sites/default/files/fra_uploads/fra-december-2016-monthly-migration-report-separated-childr.pdf .

(18)

     Grieķijas iestādes un Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM) neizmanto vienu nepavadītu nepilngadīgo definīciju; tā rezultātā Grieķijas iestāžu un IOM ziņotie skaitļi atšķiras. Saskaņā ar IOM sniegtajiem datiem kopējais pārskata periodā pārcelto nepilngadīgo skaits ir 51.

(19)

     934 personas uz Vāciju, 13 uz Kipru, 21 uz Igauniju, 355 uz Franciju, 171 uz Īriju, 48 uz Latviju, 10 uz Lihtenšteinu, 44 uz Lietuvu, 29 uz Luksemburgu, 172 uz Nīderlandi, 184 uz Norvēģiju, 231 uz Portugāli, 26 uz Rumāniju, 252 uz Spāniju, 18 uz Somiju, kā arī 50 personas uz Šveici.

(20)

     493 personas uz Vāciju, 1 uz Latviju, 21 uz Luksemburgu, 92 uz Nīderlandi, 335 uz Norvēģiju, 10 uz Portugāli, 2 uz Rumāniju, 94 uz Spāniju, kā arī 207 personas uz Šveici.

(21)

     Vācija — 1000 no Itālijas un 1000 no Grieķijas, Beļģija — 35 no Itālijas un 65 no Grieķijas, Igaunija — 58 no Grieķijas, Francija — 50 no Itālijas un 400 no Grieķijas, Horvātija — 20 no Itālijas un 30 no Grieķijas, Īrija — 80 no Grieķijas, Latvija — 30 no Itālijas un 60 no Grieķijas, Lietuva — 10 no Itālijas un 40 no Grieķijas, Luksemburga — 50 no Grieķijas, Malta — 15 no Grieķijas, Nīderlande — 100 no Itālijas un 200 no Grieķijas, Slovēnija — 15 no Itālijas un 35 no Grieķijas un Somija — 50 no Itālijas un 100 no Grieķijas.

(22)

     Norvēģija — 250 no Itālijas un 200 no Grieķijas un Šveice — 200 no Itālijas un 320 no Grieķijas.

(23)

     Saskaņā ar Padomes 2016. gada 10. marta Lēmumu (ES) 2016/408 Austrijai pagaidu kārtā atļauts apturēt līdz 30 % patvēruma meklētāju pārcelšanu, kas tai iedalīti ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1601. Tāpēc 1065 pieteikuma iesniedzēju pārcelšana uz Austriju ir apturēta līdz 2017. gada 11. martam. Tomēr uz Austriju joprojām attiecas Lēmuma 2015/1601 pienākumi attiecībā uz atlikušā iedalījuma pārcelšanu, tādēļ saistības un pārcelšana joprojām tiek sagaidītas.

(24)

     Aprīļa sākumā Polija apturēja to 73 pārcelšanas pieprasījumu apstrādi, ko Grieķijas Patvēruma dienests nosūtīja Polijai, pamatojoties uz Polijas 2015. gada 16. decembrī iesniegtajām saistībām, tādējādi trīs ar pusi mēnešus pēc saistību iesniegšanas de facto apturot pārcelšanas procedūru. Tas pats attiecas uz pieprasījumiem no Itālijas.

(25)

     Kopumā par 193 ekspertiem, kā tas paredzēts jaunajā darbības plānā.

(26)

     Grieķijas Patvēruma dienests pieprasīja divus papildu ekspertus Dublinas vienībai, ciktāl tie ir pieejami.

(27)

     Šis skaits ietver vietas, kuras nodrošinātas UNHCR īres programmas ietvaros, un organizētās uzņemšanas vietas, kuras nodrošina Grieķijas iestādes Grieķijas kontinentālajā daļā un karstajos punktos.

http://mindigital.gr/images/prosfygiko/REFUGEE_FLOWS-07-02-2017.pdf.

(28)

     2016. gada janvārī ar UNHCR panāktais deleģēšanas nolīgums par 20 000 vietu īres programmā pirmām kārtām sniedz priekšrocības patvēruma meklētājiem, kas var pretendēt uz pārcelšanu. Deleģēšanas nolīgums tika pārskatīts 2016. gada jūlijā, lai tekstā būtu skaidrāks, ka izmitināšanas programma ietver arī iespēju izveidot vietas UNHCR pārvaldītajos pārcelšanas centros un izmitināšanas programmas mērķgrupa ietver ne tikai pārcelšanas kandidātus, bet arī citus patvēruma meklētājus. UNHCR piekrita īres programmas ietvaros piešķirt 6000 vietu pārcelšanas centriem, lai izmitinātu visus pilnībā reģistrētos pārcelšanas pieteikuma iesniedzējus.

(29)

     UNHCR dati: 393 vietas nepavadītiem bērniem finansē citi līdzekļu devēji.

(30)

     309 vietas nepavadītiem nepilngadīgajiem finansē citi līdzekļu devēji.

(31)

      http://www.libertaciviliimmigrazione.dlci.interno.gov.it/sites/default/files/allegati/hotspots_sops_-_english_version.pdf .

(32)

     Grieķijas Patvēruma dienests Aleksandrupolē plānotās reģistrēšanas pārcēla uz biroju Salonikos, sākot no 6. februāra.

(33)

     Līdz šim grupa ir aptvērusi 26 vietas visā Itālijā.

(34)

     Šis skaits, kas publicēts iepriekšējā ziņojumā, bija jākoriģē, ņemot vērā atjaunināto informāciju, kas pēc tam tika saņemta no pārmitināšanas valstīm. Pareizais līdz 2016. gada 5. decembrim pārmitināto personu skaits ir 13 055 personas, nevis 13 887 , kā paziņots.

(35)

     Kaut gan Norvēģija attiecībā uz pārmitināšanu no Turcijas, par ko ir noslēgta vienošanās mehānisma “viens pret vienu” darbības jomā, piemēro standarta operāciju procedūras, uz Norvēģiju “viens pret vienu” mehānisma ietvaros pārmitināto personu skaitu neatskaita no to sīriešu skaita, kas pārcelti no Grieķijas.

(36)

     OV L 268, 1.10.2016., 82.–84. lpp.

(37)

     COM(2016) 468 final.

(38)

     Ceturtais ziņojums par ES un Turcijas paziņojuma īstenošanā gūto progresu (COM(2016) 792 final).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.2.2017

COM(2017) 74 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Devītais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu

1. pielikums. Pārcelšana no Grieķijas līdz 2016. gada 7. februārim

(1)

Saskaņā ar Padomes lēmuma 5. panta 2. punktu, izmantojot DubliNet.

(2)

     Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2016/408 (2016. gada 10. marts) par to, lai pagaidu kārtā apturētu 30 % to pieteikuma iesniedzēju pārcelšanu, kuri Austrijai iedalīti saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/1601, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā.

(3)

     Padomes Lēmums (ES) 2016/946 (2016. gada 9. jūnijs), ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Zviedrijas labā saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/1523 9. pantu un Lēmuma (ES) 2015/1601 9. pantu, ar kuriem nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.2.2017

COM(2017) 74 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Devītais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu

2. pielikums. Pārcelšana no Itālijas līdz 2016. gada 7. februārim

(1)

Saskaņā ar Padomes lēmuma 5. panta 2. punktu, izmantojot DubliNet.

(2)

     Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2016/408 (2016. gada 10. marts) par to, lai pagaidu kārtā apturētu 30 % to pieteikuma iesniedzēju pārcelšanu, kuri Austrijai iedalīti saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/1601, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā.

(3)

     Padomes Lēmums (ES) 2016/946 (2016. gada 9. jūnijs), ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Zviedrijas labā saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/1523 9. pantu un Lēmuma (ES) 2015/1601 9. pantu, ar kuriem nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.2.2017

COM(2017) 74 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Devītais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu

3. pielikums. Pārmitināšanas situācija 2016. gada 6. februārī saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija secinājumiem
un mehānismu “viens pret vienu” ar Turciju (piemēro kopš 2016. gada 4. aprīļa)

(1)

     Šis skaits ietver gadījumus saskaņā ar Austrijas Humanitārās uzņemšanas programmu.

(2)

  Šis skaits ietilpst Somijas valsts kvotā 2016. gadam, proti, jāpārmitina 750 personas.

(3)

     Šis skaits neietver 162 sīriešus, kas pārmitināti no Turcijas saskaņā ar mehānismu “viens pret vienu”, un to paveica Somijas valsts shēmas ietvaros.

(4)

     Šis skaits neietilpst Francijas valsts gada kvotā un iepriekšējās saistībās.

(5)

228 sīrieši, kas pārmitināti no Turcijas ārpus 20. jūlija shēmas, jāuzskaita saskaņā ar Lēmumu (ES) 2016/1754.

(6)

Islande kopumā pārmitinājusi 97 personas; visas no Libānas.

(7)

Lai gan vēl nav veikta pārmitināšana saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija secinājumiem, 98 sīrieši ir pārmitināti saskaņā ar Luksemburgas valsts programmu mehānisma “viens pret vienu” ietvaros, un tie jāuzskaita saskaņā ar Lēmumu (ES) 2016/1754.

(8)

  Norvēģija kopš 2016. gada 4. aprīļa no Turcijas pārmitinājusi 150 sīriešus, pārmitināšanā no Turcijas piemērojot standarta operāciju procedūras mehānisma “viens pret vienu” darbības ietvaros. To personu skaitu, kas uz Norvēģiju pārmitināti mehānisma “viens pret vienu” ietvaros, neatskaita no sīriešu skaita, kas atgriezti no Grieķijas.

(9)

     Zviedrija 2015. gadā pārmitināja 1900 personas saskaņā ar savu valsts programmu, ārpus 2015. gada 20. jūlija shēmas.

(10)

Līdz 2016. gada jūnijam uz Apvienoto Karalisti kopumā tika pārmitinātas 3439 personas saskaņā ar spēkā esošajām Apvienotās Karalistes valsts pārmitināšanas shēmām.