29.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/347

—

ņemot vērā lēmumu par kopuzņēmuma ECSEL 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0113/2017),

A.

tā kā 2014. gada 7. jūnijā uz laikposmu līdz 2024. gada 31. decembrim kopuzņēmums ECSEL tika izveidots kā kopuzņēmums Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. panta nozīmē, lai īstenotu kopīgo tehnoloģiju ierosmi “Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai” (ECSEL);

B.

tā kā publiskā un privātā sektora partnerībai elektronisko komponentu un sistēmu jomā būtu jāapvieno finansiālie un tehniskie līdzekļi, kas ir svarīgi, lai spētu kontrolēt sarežģīto situāciju saistībā ar inovācijām, kuru attīstības temps šajā jomā kļūst arvien straujāks;

C.

tā kā Kopuzņēmums tika izveidots 2014. gada jūnijā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 561/2014, lai aizstātu ENIAC kopuzņēmumu un ARTEMIS kopuzņēmumu un turpinātu to darbu;

D.

tā kā Kopuzņēmuma locekļi ir Savienība, dalībvalstis un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” asociētās valstis (“iesaistītās valstis”), pamatojoties uz brīvprātības principu, kā arī asociācijas kā privāti locekļi (“privāti locekļi”), kuras pārstāv tās veidojošos uzņēmumus, un citas organizācijas, kuras aktīvi darbojas elektronisko komponentu un sistēmu nozarē Savienībā; tā kā Kopuzņēmumam vajadzētu būt atvērtam jaunu locekļu uzņemšanai;

E.

tā kā, vērtējot Kopuzņēmuma vispārējo ietekmi, būtu jāņem vērā tā mērķu sasniegšanai nodrošinātie ieguldījumi no visiem tiesību subjektiem, kuri nav Savienība vai iesaistītās valstis; tā kā paredzams, ka šie kopējie ieguldījumi varētu sasniegt vismaz EUR 2 340 000 000;

F.

tā kā ieguldījumi Kopuzņēmumā, kuri plānoti visam “Apvāršņa 2020” darbības periodam, ir EUR 1 184 874 000 no Savienības, EUR 1 170 000 000 – no iesaistītajām valstīm un EUR 1 657 500 000 – no privātiem locekļiem;

G.

tā kā pāreja no ENIAC kopuzņēmuma un ARTEMIS kopuzņēmuma uz Kopuzņēmumu būtu jāsaskaņo un jāsinhronizē ar pāreju no Septītās pamatprogrammas uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, lai nodrošinātu pētniecībai pieejamā finansējuma optimālu izmantošanu,

1.

norāda, ka saskaņā ar “Apvāršņa 2020” noteikumiem Kopuzņēmums savā gada darbības pārskatā ir iekļāvis konkrētus darbības rezultātu rādītājus;

2.

norāda, ka Revīzijas palātas ziņojumā par Kopuzņēmuma 2015. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir konstatēts, ka Kopuzņēmuma gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2015. gada 31. decembrī un tā darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to paredz Kopuzņēmuma finanšu noteikumi un Komisijas grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi;

3.

norāda, ka Kopuzņēmuma 2015. finanšu gada galīgais budžets ietvēra saistību apropriācijas EUR 108 500 000 apmērā un maksājumu apropriācijas EUR 168 000 000 apmērā; norāda arī to, ka 2015. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 100 % un maksājumu apropriāciju izpildes līmenis – 90,95 %;

4.

pauž nožēlu, ka Revīzijas palāta atkal sniedza vien atzinumu ar iebildēm par gada pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību, pamatojoties uz administratīvajiem nolīgumiem, kas parakstīti ar dalībvalstu finansēšanas iestādēm attiecībā uz projektu maksājumu ex post revīzijām, un to, ka Kopuzņēmuma revīzijas stratēģijas lielā mērā bija atkarīgas no dalībvalstu finansēšanas iestādēm;

5.

pauž bažas par to, ka Revīzijas palātas ziņojumā ir konstatēts, ka Kopuzņēmums nespēj aprēķināt ne ticamu svērto kļūdu īpatsvaru, ne atlikušo kļūdu īpatsvaru, jo dalībvalstu finansēšanas iestādes izmanto ļoti atšķirīgas metodes un procedūras, tāpēc Revīzijas palāta nevarēja secināt, vai ex post revīzijas darbojas efektīvi un vai šis svarīgais kontroles mehānisms sniedz pietiekamu pārliecību par Septītās pētniecības pamatprogrammas projektiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību; atzīst, ka šī problēma ir saistīta ar Septītās pamatprogrammas tiesisko regulējumu un tātad to neizraisa Kopuzņēmuma darbības rezultāti;

6.

norāda, ka Kopuzņēmums ir veicis dalībvalstu pārliecības gūšanas sistēmu paplašinātu novērtējumu un secinājis, ka revīzijas ziņojumi var nodrošināt pietiekamu aizsardzību tā locekļu finanšu interesēm; norāda arī to, ka pēc tam, kad 2014. gadā tika atlikta lēmuma pieņemšana par budžeta izpildes apstiprināšanu, Kopuzņēmums aicināja dalībvalstu finansēšanas iestādes rakstiski apliecināt, ka valsts procedūru īstenošana sniedz pamatotu pārliecību par darījumu likumību un pareizību; budžeta izpildes apstiprinātājiestāde pagarinātās budžeta izpildes apstiprināšanas laikā ņēma vērā šīs dalībvalstu finansēšanas iestāžu deklarācijas un 2016. gada oktobrī sniedza Kopuzņēmumam apstiprinājumu par budžeta izpildi; atzīst, ka Kopuzņēmums, ņemot vērā labo piemēru no iepriekšējā gada, 2017. gada janvārī aicināja dalībvalstu finansēšanas iestādes sagatavot līdzīgus rakstiskus apliecinājumus iesniegšanai budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

7.

uzsver, ka problēma, ko rada dalībvalstu finansēšanas iestāžu izmantoto metožu un procedūru atšķirības, vairs neskar “Apvāršņa 2020” projektu īstenošanu;

8.

norāda, ka līdz 2015. gada beigām to Kopuzņēmuma maksājumu apmērs, kuri bija jāfinansē no Septītās pamatprogrammas, sasniedza EUR 293 000 000 (t. i., 47 % no pamatdarbībai paredzētajām apropriācijām);

9.

norāda, ka no kopējiem resursiem, kuri paredzēti pamatdarbības un administratīvo izmaksu segšanai, ko finansē Savienība saskaņā ar “Apvārsni 2020”, Kopuzņēmums bija uzņēmies saistības par EUR 257 500 000 (22 % no kopējā finansējuma) un veicis maksājumus EUR 56 000 000 apmērā (t. i., par 22 % no saistībām); norāda, ka Savienības skaidras naudas ieguldījums Kopuzņēmuma administratīvo izmaksu segšanai bija EUR 1 400 000;

10.

pauž nožēlu par to, ka no 28 iesaistītajām valstīm, kurām bija jāveic finanšu ieguldījums Kopuzņēmuma pamatdarbības izmaksu segšanā tādā apmērā, kas būtu samērojams ar Savienības finanšu ieguldījumu, tikai 11 paziņoja par maksājumiem kopumā EUR 15 800 000 apmērā;

11.

norāda, ka tika sagaidīts, ka pārējie privātie locekļi veiks ieguldījumus natūrā vismaz EUR 1 657 500 000 apmērā, un ka prognozētie privāto locekļu ieguldījumi natūrā 2015. gadā bija EUR 58 700 000; šajā sakarībā akceptē to, ka Komisija 2016. gadā izdeva vadlīnijas, kurās atļauts finanšu ieguldījumu projektos noteikt tikai projekta beigās, kad privātie locekļi var aprēķināt savus attiecīgos ieguldījumus natūrā; norāda arī to, ka 2015. gada beigās privāto locekļu skaidras naudas ieguldījumi Kopuzņēmuma administratīvo izmaksu segšanā sasniedza EUR 3 600 000;

12.

norāda, ka Kopuzņēmums izveidoja ex ante kontroles procedūras, kuru pamatā ir finanšu un pamatdarbības dokumentu pārbaude; norāda, ka šīs pārbaudes ir galvenie darījumu likumības un pareizības novērtēšanas instrumenti un ka Kopuzņēmums izstrādāja “Apvāršņa 2020” finansējuma saņēmēju ex post pārbaudes;

13.

norāda, ka Kopuzņēmums izsludināja divus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kas attiecās uz pētniecības un inovācijas darbībām (RIA) un inovācijas darbībām (IA), un ka 2015. gadā tas saņēma 76 prasībām atbilstošus projektu kopsavilkumus un 62 prasībām atbilstošus pilnus projektu priekšlikumus (2014. gadā – 48); norāda arī to, ka 2015. gadā sekmīgo projektu īpatsvars pētniecības un inovācijas darbību gadījumā bija 13 % (2014. gadā – 18 %) un inovācijas darbību gadījumā – 33 % (2014. gadā – 43 %); norāda, ka sekmīgo projektu īpatsvaru 2015. gadā pazemināja tas, ka tika iesniegts lielāks skaits projektu;

14.

norāda, ka projektu portfelis 2015. gadā ietvēra 25 Kopuzņēmuma projektus, no kuriem 13 bija atlasīti 2015. gadā un 60 bija pārņemti no ARTEMIS kopuzņēmuma un ENIAC kopuzņēmuma; norāda arī to, ka Kopuzņēmuma izsludinātajos uzaicinājumos mazu un vidēju uzņēmumu līdzdalības īpatsvars bija 32 %;

15.

norāda, ka svarīgākie Kopuzņēmuma valdes pieņemtie lēmumi ietvēra lēmumus par krāpšanas apkarošanas stratēģiju, Civildienesta noteikumiem un visaptverošu interešu konfliktu politiku;

16.

norāda, ka 2015. gadā Iekšējās revīzijas dienests (IAS) veica Kopuzņēmuma riska novērtējumu, un ir nobažījies par tajā konstatēto, proti, to, ka diviem Kopuzņēmuma administratīvajiem procesiem (tā riska pārvaldībai un krāpšanas apkarošanas stratēģijai) ir raksturīga “liela ietekme/augsts risks” un diviem Kopuzņēmuma pamatdarbības procesiem (ex post pārbaudēm un CSC instrumentu koordinēšanai/ieviešanai) ir raksturīgs “augsts risks/liela ietekme”; tomēr atzinīgi vērtē to, ka Kopuzņēmums jau ir veicis pasākumus un turpina veikt pasākumus, lai mazinātu minētos riskus;

17.

norāda, ka atbilstīgi Revīzijas palātas ziņojumam Kopuzņēmuma finanšu noteikumi paredz, ka Kopuzņēmuma budžets tiks izpildīts, piemērojot efektīvus un lietderīgus iekšējās kontroles standartus, tostarp krāpšanas un pārkāpumu novēršanu, atklāšanu, labošanu un pēcpārbaudi;

18.

norāda, ka 2016. gadā Kopuzņēmums apņēmās arī turpmāk veikt pasākumus, lai uzlabotu iekšējās kontroles vidi, kā noteikts iekšējā krāpšanas apkarošanas stratēģijā;

19.

pieņem zināšanai, ka Kopuzņēmuma valde 2015. gada maijā apstiprināja atjaunināto kopējo krāpšanas apkarošanas stratēģiju pētniecības jomā un, pamatojoties uz šo stratēģiju, 2016. gadā pieņēma krāpšanas apkarošanas plānu; turklāt norāda, ka Kopuzņēmums 2016. gada decembrī atjaunināja savu ex post kontroles stratēģiju;

20.

norāda, ka Revīzijas palātas ziņojumā teikts, ka Kopuzņēmums jau bija ieviesis iekšējās kontroles procedūras, kuras sniedz pamatotu pārliecību par krāpšanas un pārkāpumu novēršanu (tostarp maksājumu ex ante pārbaudes, interešu konflikta politiku un dotāciju saņēmēju ex post revīzijas);

21.

aicina Komisiju nodrošināt tiešu Kopuzņēmuma iesaisti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vidusposma novērtēšanā attiecībā uz kopuzņēmumiem piemērojamo procedūru turpmāku vienkāršošanu un saskaņošanu.