29.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/199

—

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Banku iestādes 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A8-0079/2017),

A.

tā kā saskaņā ar Eiropas Banku iestādes (“Iestāde”) finanšu pārskatiem tās 2015. finanšu gada galīgais budžets bija EUR 33 419 863, kas ir par 0,54 % mazāk nekā 2014. gadā, jo Iestāde tika izveidota nesen; tā kā Iestādi finansē ar Savienības iemaksu (EUR 13 367 600 jeb 40 %) un dalībvalstu iemaksām (EUR 20 051 400 jeb 60 %);

B.

tā kā Revīzijas palāta ziņojumā par Eiropas Banku iestādes 2015. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Iestādes 2015. finanšu gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

C.

tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir sevišķi svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz darbības rezultātiem balstītas budžeta plānošanas koncepciju un labu cilvēkresursu pārvaldību,

1.

atgādina, ka Eiropas Parlaments bija viens no virzītājspēkiem, veidojot jaunu un visaptverošu Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu (EFUS), tostarp trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI), lai nodrošinātu labāku finanšu uzraudzības sistēmu pēc finanšu krīzes;

2.

pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu konstatē, ka attiecībā uz vienu komentāru, kurš bija sniegts Revīzijas palātas 2012. gada ziņojumā attiecībā uz izglītības ieguldījumu un kuram Revīzijas palātas 2013. un 2014. gada ziņojumā bija pievienota atzīme “ieviešana ir sākta”, Iestāde ir veikusi koriģējošus pasākumus un ar 20 (no 21) skolām, kuras apmeklē darbinieku bērni, tika parakstīti līgumi;

3.

tomēr norāda, ka Revīzijas palātas novērtējums ir ļoti īss un tajā sniegts maz ierosinājumu tam, kā Iestādes budžeta pārvaldību padarīt efektīvāku;

4.

pieņem zināšanai, ka 2015. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,34 %, kas ir par 0,47 % mazāk nekā 2014. gadā, un ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 89,70 %, kas ir par 5,76 % vairāk nekā 2014. gadā; pēc iepazīšanās ar Iestādes sniegto informāciju konstatē, ka augstais izpildes līmenis ir saistīts gan ar labu budžeta plānošanu un uzraudzību, gan ar Iestādes budžeta nepietiekamību; konstatē, ka dažus Iestādes darba programmas elementus nācās atlikt uz 2016. gadu vai izpildīt mazākā apjomā veikto budžeta samazinājumu dēļ;

5.

norāda, ka Parlaments un Padome samazināja Iestādes 2015. gada finanšu resursus par 6 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, neskatoties uz to, ka tika piešķirts lielāks skaits darbinieku; norāda, ka, lai īstenotu šos samazinājumus, Iestādei bija jāsamazina sava darba programma un izmaksas tādās jomās kā operatīvie komandējumi un sanāksmes, operatīvie IT projekti un darbinieku apmācība; turklāt atzīst, ka gada laikā euro zaudēja ievērojamu vērtību attiecībā pret Lielbritānijas sterliņu mārciņu, piespiežot Iestādi pieprasīt budžeta grozījumu EUR 1,9 miljonu apmērā, kas tika pieņemts 2015. gada augustā, lai tā varētu izpildīt savas finanšu saistības;

6.

uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai, piešķirot resursus, tiktu atbilstoši noteiktas prioritātes un panākta efektivitāte; šajā sakarībā uzskata, ka sākotnēji paredzēto budžeta samazinājumu nevajadzēja īstenot, atliekot uz vēlāku laiku standartu un pamatnostādņu publicēšanu vai ierobežojot dalību Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) darba grupās; uzsver, ka līdztekus jebkādam iespējamam Iestādes līdzekļu palielinājumam ir jāveic attiecīgi prioritāšu noteikšanas pasākumi; tā kā Iestādes darba uzdevumi mainās, uzraudzības konverģences un izpildes nodrošināšanas uzdevumiem ņemot aizvien lielāku pārsvaru pār likumdošanas uzdevumiem, ierosina atbilstoši pielāgot Iestādes budžetu un cilvēkresursus;

7.

atzinīgi vērtē to, ka Iestādes 2016. gada budžets tika ievērojami uzlabots, jo Iestāde, kā arī Parlaments un Padome ņēma vērā atziņas, kas gūtas iepriekšējā gadā, līdz ar to budžets palielinājās par 20 % salīdzinājumā ar sākotnējo 2015. gada budžetu;

8.

norāda, ka Iestāde ir vēl vairāk samazinājusi to apropriāciju vispārējo līmeni, par kurām uzņemtas saistības un kuras tika pārnestas, – no 15,90 % 2014. gadā līdz 9,7 % 2015. gadā; pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu konstatē, ka to II sadaļā (administratīvie izdevumi) bija augsts pārnesto apropriāciju līmenis, par kurām uzņemtas saistības, un tas sasniedza EUR 1 487 794 jeb 28 % no visām apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības šajā sadaļā, salīdzinājumā ar EUR 3 431 070 jeb 48 % 2014. gadā; konstatē, ka šajos pārvietojumos ietilpst neatrisināts jautājums par PVN, kas vēl jāmaksā par Iestādes jaunās ēkas balansēšanas maksu, un rēķins par darījumu tarifiem, ko sagatavojis Apvienotās Karalistes Vērtēšanas birojs;

9.

atzinīgi vērtē to, ka Iestāde ir samazinājusi pārnesumus uz 2016. gadu par 40 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, 0,5 % apmērā samazinot kopējo budžetu no viena gada uz otru; atzīst, ka tas liecina par to, ka 2015. gada beigās attiecībā uz pārnesumiem notika atgriešanās normālākā līmenī pēc lielā pārnesuma 2014. gadā, kas bija saistīts ar Iestādes pārcelšanos uz jaunām telpām 2014. gada decembrī;

10.

pēc iepazīšanās ar Iestādes galīgajiem pārskatiem konstatē, ka 2015. gadā tā veica 30 budžeta pārvietojumus; norāda, ka Iestādes Finanšu regulas 27. pantā minētais 10 % ierobežojums tika pārsniegts tikai vienā gadījumā; ar gandarījumu konstatē, ka 2015. gadā veikto pārvietojumu apmērs un raksturs atbilda finanšu noteikumiem;

11.

norāda, ka Iestādes kopējais darbinieku skaits no 146 darbiniekiem 2014. gadā ir pieaudzis līdz 156 darbiniekiem 2015. gadā un 45 % no tiem bija sievietes un 55 % vīrieši; pieņem zināšanai, ka kopējā darbinieku mainība saistībā ar atkāpšanos no amata vai līguma termiņa nepagarināšanu vai beigšanos bija 10,3 %, kas ir par 2,6 % mazāk nekā 2014. gadā; ar gandarījumu norāda, ka Iestāde, tāpat kā iepriekšējos gados, veica darba pienākumu pārbaudi, konstatējot, ka 80,1 % darbvietu ir saistītas ar pamatdarbību, proti, tieši vērstas uz Iestādes pilnvaru īstenošanu, 12,5 % bija sadaļā “Administrācija un koordinācija” un 7,4 % bija klasificētas kā neitrālas; norāda, ka uz katrām četrām ar Iestādes pilnvaru tiešu īstenošanu saistītām štata vietām ir tikai viena administrācijas štata vieta;

12.

norāda, ka Iestādei jānodrošina ģeogrāfiskais un dzimumu līdzsvars un iespēju vienlīdzības principa ievērošana saskaņā Civildienesta noteikumu 1.d un 27. pantu; norāda, ka Iestāde visas vakances ir publicējusi savā tīmekļa vietnē;

13.

norāda, ka Iestāde 2014. gada oktobrī pieņēma interešu konfliktu politiku un kopš 2012. gada pastāv ētikas vadlīnijas; piekrīt, ka darbā pieņemšanas procedūras laikā topošajiem darbiniekiem ir jādeklarē iespējami interešu konflikti papildus viņu CV izvērtējumam; ņem vērā to, ka visiem darbiniekiem katru gadu ir jādeklarē iespējamie interešu konflikti un Iestādes ētikas jomā pilnvarotais ierēdnis tos izvērtē; norāda, ka Uzraudzības padomes locekļiem un viņu aizstājējiem arī ir jādeklarē to faktiskie vai iespējamie interešu konflikti, tostarp ekonomiskās intereses, jo īpaši līdzdalība finanšu iestāžu akcijās; turklāt norāda, ka visas šīs deklarācijas, kā arī Iestādes augstākā līmeņa vadītāju deklarācijas tiek publicētas Iestādes tīmekļa vietnē un atjauninātas katru gadu; tomēr pauž nožēlu par to, ka Iestādes tīmekļa vietnē nav publicēti ne Valdes, ne Uzraudzības padomes locekļu CV; aicina Iestādi publicēt šos dokumentus pēc iespējas drīz, lai nodrošinātu nepieciešamo publisko uzraudzību un kontroli pār tās vadību;

14.

konstatē, ka Iestāde ir pieņēmusi krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas bija pilnībā jāīsteno līdz 2016. gada beigām; ar gandarījumu konstatē, ka 2016. gadā Iestāde veica sākotnējo krāpšanas riska novērtējumu visos departamentos, kā arī tās iekštīklā izveidoja specializētu sadaļu par krāpšanas apkarošanu ar saziņas kanālu trauksmes cēlējiem;

15.

pēc iepazīšanās ar Iestādes sniegto informāciju konstatē, ka tā cieši sadarbojas ar visām dalībvalstīm normatīvajos aktos paredzēto pārskatu sagatavošanā savā kompetences jomā, kurus tā regulāri publicē; ar gandarījumu konstatē, ka Iestāde ir īstenojusi pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz publiskās runas pasākumiem un ieinteresētajām personām, ar kurām tās darbinieki tiekas;

16.

uzskata, ka publiski pieejamos Uzraudzības padomes un ieinteresēto personu grupu sanāksmju protokolus vajadzētu publicēt uzreiz pēc sanāksmes, saīsinot pašreizējo līdz trim mēnešiem ilgo laikposmu starp sanāksmes norisi un protokolu publiskošanu un sniedzot labāku pārskatu par notikušajām diskusijām, locekļu ieņemtajām nostājām un rīcību balsojot; uzskata, ka saziņu ar Savienības pilsoņiem būtu iespējams uzlabot arī ar pārraidēm tiešsaistē; pauž bažas par to, ka iekšējo sanāksmju dokumenti un informācija faktiski nav vienādā mērā pieejami dažādām ieinteresētajām personām, tostarp Eiropas Parlamentam; atzinīgi vērtē to, ka no visu Eiropas uzraudzības iestāžu vidus informāciju par iestādes darbinieku sanāksmēm ar ieinteresētajām personām vispienācīgākajā apjomā sniedz Iestāde; uzskata, ka Iestādei savu turpmāko gadu darba programmas satvarā būtu jāizveido drošs kanāls saziņai ar trauksmes cēlējiem;

17.

norāda, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IAS) veica pēcpārbaudi attiecībā uz ierobežotu pārbaudi par IT projektu vadību, kas sākotnēji ietvēra četrus ieteikumus; turklāt norāda, ka viens ieteikums, kas tika novērtēts kā svarīgs, jau tika slēgts 2015. gada februārī, pamatojoties uz IAS veiktu dokumentu pārbaudi;

18.

konstatē, ka IAS veica revīziju par cilvēkresursu pārvaldību, kā rezultātā tika sniegti seši ieteikumi, divi no kuriem tika atzīmēti kā ļoti svarīgi, četri – kā svarīgi un neviens ieteikums netika atzīmēts kā ārkārtīgi būtisks; atzinīgi vērtē to, ka Iestāde ir pieņēmusi visus konstatējumus un ieteikumus un ir izstrādājusi atbilstīgus rīcības plānus, kuru ieviešanu Iestāde regulāri uzrauga;

19.

pieņem zināšanai, ka Iestāde cieši sadarbojas ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) attiecībā uz visām atbalsta funkcijām, lai pēc iespējas samazinātu administratīvās izmaksas, gūtu labumu no sinerģijas un dalītos paraugpraksē; ar nepacietību gaida, ka Iestāde veiks turpmākus centienus, lai pastiprinātu sadarbību ar citām decentralizētām aģentūrām un vēl vairāk samazinātu pieskaitāmās un administratīvās izmaksas;

20.

norāda, ka 2016. gada 23. jūnijā Apvienotās Karalistes pilsoņi nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības; uzsver, ka Līguma par Eiropas Savienību 50. pantā ir noteikts, ka dalībvalsts, kura nolemj izstāties, par savu nodomu paziņo Eiropadomei un Savienība risina sarunas un noslēdz līgumu ar šo valsti, nosakot tās izstāšanās kārtību; pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu konstatē, ka Iestādes (tā atrodas Londonā) pārskati un ar tiem saistītie paskaidrojumi tika sagatavoti, izmantojot informāciju, kura bija pieejama minēto pārskatu parakstīšanas dienā, kad referenduma rezultāti vēl nebija zināmi un oficiāls paziņojums par 50. panta piemērošanu nebija iesniegts;

21.

pieņem zināšanai, ka pēc Apvienotās Karalistes 2016. gada 23. jūnija referenduma iznākuma Iestāde sagatavoja ietekmes novērtējumus par visām atbalsta jomām, proti, IT, cilvēkresursiem, iepirkumu, korporatīvajiem pakalpojumiem un sakariem, kuri tiks atjaunināti saskaņā ar notikumu attīstību;

22.

atzinīgi vērtē detalizēto informāciju, ko Iestāde ir sniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par savām esošajām līgumsaistībām un saistībām, kas saistītas ar tās fizisko atrašanos Apvienotajā Karalistē; norāda, ka, izņemot īres līgumu, Iestādes maksimālais iespējamais līgumsaistību vai saistību apmērs ir EUR 33,16 miljoni, bet nebūs finansiālu sankciju par šo līgumu pirmstermiņa izbeigšanu, ja būs ievēroti piemērojamie uzteikuma termiņi no viena līdz trim mēnešiem; tomēr pauž bažas par iespējamajiem operacionālajiem un darbības nepārtrauktības riskiem un ar pārcelšanas lēmumu saistītajām izmaksām, piemēram, papildu darbs ar iepirkumiem, ko var būt vajadzība veikt īsā laikā, ja nav laika veikt apmierinošu pārcelšanos uz jaunu vietu;

23.

norāda, ka Iestāde ir parakstījusi 12 gadu īres līgumu, kas beigsies 2026. gada 8. decembrī, un ka parasti saskaņā ar līguma nosacījumiem ir pienākums maksāt īres maksu pilnā apmērā visā laika periodā; tomēr konstatē, ka Iestāde līguma termiņa vidū apsprieda līguma laušanas klauzulu, kas nozīmē, ka, ja šī klauzula ir jāpiemēro, Iestāde būtu atbrīvota no pienākuma maksāt īres maksu par sešiem gadiem; turklāt norāda, ka, ja līguma laušanas klauzula tiks aktivizēta, Iestādei ir pienākums atmaksāt pusi no stimula (32 mēneši bez nomas maksas), kuru tā jau bija saņēmusi un kura pamatā bija līgums uz visiem 12 gadiem; norāda, ka Iestāde ir atbildīga par to, lai aizejot īpašums tiktu atjaunots tā sākotnējā stāvoklī, kas šajā gadījumā nozīmē, ka Iestādei ir pienākums maksāt par to, lai tiktu izņemts biroja iekārtojums, kurš ir uzstādīts tās telpās; norāda, ka precīzā summa ir atkarīga no ekspertu aplēsēm un turpmākām sarunām; aicina Iestādi informēt Parlamentu par summu, kad tā būs zināma;

24.

tā kā Apvienotās Karalistes valdība ir uzsākusi 50. pantā minēto procedūru, aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, lai visu “par” un “pret” apspriešana un lēmumu pieņemšana par Iestādes pārvietošanu uz citu vietu būtu pārredzama un demokrātiska;

25.

atgādina, ka Iestādes jauktā finansēšanas kārtība, kas lielā mērā ir atkarīga no valstu kompetento iestāžu iemaksām, ir neatbilstoša, neelastīga un apgrūtinoša un var apdraudēt Iestādes neatkarību; tādēļ aicina Komisiju 2016. gada 2. ceturksnī plānotajā Baltajā grāmatā un likumdošanas priekšlikumā, kas jāiesniedz līdz 2017. gadam, ierosināt citu finansēšanas mehānismu, kurš balstītos uz atsevišķu budžeta pozīciju Savienības budžetā un uz valstu iestāžu iemaksu pilnīgu aizstāšanu ar maksu, ko veic tirgus dalībnieki;

26.

uzsver, ka Iestādei ir jānodrošina, lai visi uzdevumi tiktu īstenoti pilnībā un ievērojot termiņus, un vienlaikus tai būtu rūpīgi jāpieturas tikai pie tiem uzdevumiem, ko tai uzticējis Eiropas Parlaments un Padome; uzskata, ka Iestādei būtu pilnībā jāizmanto savas pilnvaras, lai efektīvi veicinātu proporcionalitāti; norāda, ka ikreiz, kad Iestāde tiek pilnvarota izstrādāt otrā un trešā līmeņa pasākumus, tai, izstrādājot minētos standartus, būtu jāpievērš īpaša uzmanība dažādo valstu tirgu īpatnībām un ka standartu noteikšanas procesā, kā arī izstrādes un īstenošanas posmos jau no sākuma vajadzētu iesaistīt attiecīgos tirgus dalībniekus un patērētāju aizsardzības organizācijas;

27.

ar bažām norāda, ka Iestāde neīsteno visas savas prerogatīvas, kas noteiktas tās tiesiskajā regulējumā; uzsver, ka Iestādei būtu jānodrošina, ka tā maksimāli izmanto resursus, lai pilnībā izpildītu savas likumīgās pilnvaras; šajā sakarībā norāda, ka, vairāk koncentrējoties uz to pilnvaru pildīšanu, kuras tai piešķīruši Eiropas Parlaments un Padome, tai varētu izdoties lietderīgāk izmantot līdzekļus un efektīvāk sasniegt mērķus; uzsver, ka Iestādei, veicot savus pienākumus un jo īpaši sagatavojot tehniskos standartus un tehniskas konsultācijas, ir laikus, regulāri un vispusīgi jāinformē par savām darbībām Eiropas Parlaments un Padome;

28.

attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju (1) par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli.