Kopsavilkuma lapa

Ietekmes novērtējums par PVN likmēm, ko piemēro grāmatām, laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem

A. Rīcības nepieciešamība

Kāpēc? Kāda problēma tiek risināta?

Padomes Direktīva 2006/112/EK (PVN direktīva) ir skaidri noteikts, ka elektroniski sniegti pakalpojumi, tostarp elektroniski piegādātas grāmatas, laikraksti un periodiski izdevumi (“e-publikācijas”), ir izslēgtas no samazinātu PVN likmju piemērošanas jomas, bet dalībvalstis var piemērot samazinātu PVN likmi grāmatām, laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem visa veida fiziskā formātā.

Tas rada situāciju, kad dalībvalstīm ir atļauts piemērot samazinātas PVN likmes vai pat zemākas likmes nekā 5 % (īpaši samazinātas un nulles likmes) noteiktām drukātām publikācijām, vienlaikus piemērojot PVN pamatlikmi e-publikācijām. Rezultātā PVN režīms e-publikācijām ir ievērojami mazāk labvēlīgs salīdzinājumā ar drukātām publikācijām. Turklāt, ņemot vērā vairākas atkāpes no PVN direktīvas, tikai 10 no 28 dalībvalstīm var piemērot īpaši samazinātas vai nulles likmes noteiktām drukātām publikācijām, bet citām dalībvalstīm nav tādas pašas iespējas.

Vienlīdzīgas attieksmes trūkums starp formātiem ir noteikts PVN direktīvā un neļauj dalībvalstīm samazināt PVN likmes e-publikācijām.

Ko paredzēts panākt ar šo iniciatīvu?

Šīs iniciatīvas konkrētie mērķi ir ļaut dalībvalstīm saskaņot PVN likmes e-publikācijām ar PVN likmes, ko tās pašlaik piemēro drukātām publikācijām.

Kāda ir ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība? 

Dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt atbilstību PVN direktīvai, un PVN direktīva liedz dalībvalstīm piešķirt elektroniski sniegtām publikācijām tādas pašas PVN likmes, kuras pašlaik piemēro drukātām publikācijām. To apstiprināja EST 2015. gada 5. marta spriedumā C-479/13 un spriedumā C-502/13. Tiesa skaidri paziņoja, ka saskaņā ar spēkā esošo PVN direktīvu dalībvalstis nevar piemērot samazinātu PVN likmi e-grāmatām, un tāpēc PVN direktīvas interpretācija vien vai ieteikuma tiesību iniciatīvas nevar labot šo situāciju. Tāpēc, lai risinātu šo problēmu, ir nepieciešama ES līmeņa likumdošanas iniciatīva nolūkā grozīt PVN direktīvu.

B. Risinājumi

Kādas normatīvas un nenormatīvas politikas iespējas ir apsvērtas? Vai kādai iespējai tiek dota priekšroka? Kāpēc?

Tika apsvērtas divas politikas iespējas. Kā paskaidrots iepriekšējā iedaļā, nenormatīvās politikas iespējas ir neefektīvas, jo visas iespējas paredz izdarīt grozījumus PVN direktīvā.

1. iespēja ļautu dalībvalstīm piemērot samazinātas likmes e-publikācijām un 19 no 28 dalībvalstīm saskaņot PVN likmes publikācijām. Saskaņā ar 2. iespēju, kas ļautu dalībvalstīm piemērot arī samazinātas un nulles likmes e-publikācijām, visas 28 dalībvalstis varētu saskaņot PVN likmes publikācijām. Izvēlētajai 2. iespējai ir papildu priekšrocība, ka tā pilnībā saskan ar rīcības plānu PVN jomā, proti, ka izņēmumi (īpaši samazinātas un nulles likmes), kas ir pieejami tikai dažām dalībvalstīm, būtu jāpiešķir visām dalībvalstīm galīgajā PVN režīmā.

Kuru iespēju atbalsta katra grupa?

Atklātās sabiedriskās apspriešanas respondenti gandrīz vienprātīgi atbalstīja iespēju dalībvalstīm piemērot samazinātas PVN likmes e-publikācijām – to nodrošina abas politikas iespējas. Atbalsts tam, lai ļautu visām dalībvalstīm piemērot īpaši samazinātas vai nulles likmes visām publikācijām, bija mazāks – 40 % no visiem respondentiem, bet joprojām bija vēlamākā iespēja, jo īpaši ieinteresētām personām no poligrāfijas un izdevējdarbības nozares (66 %).

C. Vēlamākās iespējas ietekme

Kādus ieguvumus nodrošinās  vēlamākā iespēja (ja tāda ir, pretējā gadījumā – galvenās iespējas)?

Izvēlētā iespēja sekmīgi atceļ ierobežojumus dalībvalstīm, kas vairs nav pamatoti atbilstīgi uz galamērķi balstītai nodokļu uzlikšanai (nodokļu uzlikšana klienta pastāvīgās uzturēšanās vietā), un ļauj dalībvalstīm saskaņot PVN likmes publikācijām neatkarīgi no formāta.

Kādas ir vēlamākās iespējas izmaksas (ja tāda ir, pretējā gadījumā – galveno iespēju izmaksas)?

Ja dalībvalstis samazinās e-publikācijām piemērotās PVN likmes, PVN ieņēmumi samazināsies. Ja visas dalībvalstis tām piemērotu tādas pašas likmes, kādas tās pašlaik piemēro drukātām publikācijām, PVN ieņēmumu zaudējumi saskaņā ar izraudzīto iespēju varētu sasniegt ne vairāk kā 4,7 miljardus euro gadā.

Nav ietekmes uz ES pašu resursiem.

Kā tas ietekmēs uzņēmumus, MVU un mikrouzņēmumus?

Izdevējdarbības nozares uzņēmumu, no kuriem 99 % ir MVU, rentabilitāte palielinātos, ja PVN likmes būtu zemākas. Fizisku publikāciju ierobežota aizstāšana ar elektroniskām publikācijām var radīt zināmu spiedienu uz poligrāfijas un (nedigitālu) mazumtirdzniecības nozari, bet abās nozarēs jau tiek īstenotas stratēģijas, lai risinātu problēmu saistībā ar e-publikācijām.

Vai tiks būtiski ietekmēts dalībvalstu budžets un administrācijas?

Kā norādīts iepriekš, dalībvalstīm rastos PVN ieņēmumu samazinājums, ja tās nolemj saskaņot PVN likmes e-publikācijām ar pašlaik spēkā esošajām PVN likmēm drukātām publikācijām. Tomēr izvēlētās iespējas neliek tām mainīt PVN likmes. Tādējādi dalībvalstis noteiks ietekmi uz budžetu vai pat izvairīsies no tās vispār.

Vai būs vēl kāda cita būtiska ietekme? 

Jebkuras iespējas, un jo īpaši izvēlētās iespējas, īstenošana palielinās PVN sistēmas komplicētību sakarā ar mazāk saskaņotām PVN likmēm ES līmenī.

D. Turpmākā rīcība

Kad politika tiks pārskatīta?

Tiks uzraudzīta PVN direktīvas pareiza piemērošana, un Komisija savā rīcības plānā PVN jomā paziņoja par priekšlikumu veikt PVN likmju vispārējo reformu jau 2017. gada beigās.