EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.11.2016

COM(2016) 854 final

2016/0364(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Pēdējos gados ES īstenoja finanšu pakalpojumu regulējuma būtisku reformu, lai uzlabotu to iestāžu (t. i., kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību) noturību, kas darbojas ES finanšu sektorā, lielākoties balstoties uz globālajiem standartiem, par ko vienošanās panākta ar ES starptautiskajiem partneriem. Konkrēti, reformu pakete ietvēra Regulu (ES) Nr. 575/2013 (Kapitāla prasību regula jeb KPR) un Direktīvu 2013/36/ES (Kapitāla prasību direktīva jeb KPD) par prudenciālajām prasībām iestādēm un to uzraudzību, Direktīvu 2014/59/ES (Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva jeb BAND) par iestāžu atveseļošanu un noregulējumu un Regulu (ES) Nr. 806/2014 par vienoto noregulējuma mehānismu (VNM).

saistošs sviras rādītājs, kas neļaus iestādēm pārmērīgi palielināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru, piemēram, ar mērķi kompensēt zemu rentabilitāti;

saistošs neto stabila finansējuma rādītājs (NSFR), kas izmantos iestāžu uzlabotos finansēšanas profilus un izveidos saskaņotu standartu attiecībā uz to, cik daudz stabilu, ilgtermiņa finansējuma avotu iestādei ir nepieciešami, lai izturētu tirgus un finansējuma spriedzes periodus;

riska pakāpei atbilstošākas pašu kapitāla (t. i., kapitāla) prasības iestādēm, kas lielā mērā tirgojas ar vērtspapīriem un atvasinātajiem instrumentiem, kā rezultātā tiks novērstas pārāk lielas atšķirības minētajās prasībās, kuru pamatā nav iestāžu riska profili;

visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — jauni standarti attiecībā uz globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu (G-SNI) kopējo zaudējumu absorbcijas spēju, ar ko minētajām iestādēm pieprasīs lielāku zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju, uzlabos savstarpējos savienojumus globālajos finanšu tirgos un vēl vairāk stiprinās ES spēju glābt grūtībās nonākušās globāli sistēmiski nozīmīgās iestādes, vienlaikus samazinot riskus nodokļu maksātājiem.

Komisija savā 2015. gada 24. novembra paziņojumā atzina par nepieciešamu turpmāk samazināt risku un apņēmās izstrādāt tiesību akta priekšlikumu, kurā izmantoti iepriekš minētie starptautiskie nolīgumi. Šādi riska samazināšanas pasākumi ne tikai vēl vairāk stiprinās Eiropas banku sistēmas noturību un tirgus uzticēšanos tai, bet arī nodrošinās pamatu turpmākai virzībai banku savienības izveides pabeigšanā. Nepieciešamība precizēt turpmākos likumdošanas pasākumus, kas jāveic riska samazināšanas nolūkos finanšu sektorā, ir atzīta arī Ekonomikas un finanšu padomes 2016. gada 17. jūnija secinājumos. Eiropas Parlamenta 2016. gada 10. marta rezolūcija par banku savienību – 2015. gada ziņojumā arī norādītas dažas jomas pašreizējā tiesiskajā regulējumā, kam varētu turpmāk pievērst uzmanību.

Tajā pašā laikā Komisijai bija jāņem vērā spēkā esošais tiesiskais regulējums un jaunās regulatīvās norises starptautiskā līmenī un jāreaģē uz izaicinājumiem, kas ietekmē ES ekonomiku, jo īpaši uz vajadzību veicināt izaugsmi un nodarbinātību neskaidru ekonomikas perspektīvu laikā. Lai stiprinātu Savienības ekonomiku, ir sāktas dažādas politikas pamatiniciatīvas, piemēram, Investīciju plāns Eiropai (ESIF) un kapitāla tirgu savienība. Ir jāuzlabo iestāžu spēja veicināt ekonomikas vajadzību finansēšanu, neskarot tiesiskā regulējuma stabilitāti. Lai nodrošinātu, ka nesenās reformas finanšu sektorā saskaņoti mijiedarbojas savstarpēji un ar jaunām politikas iniciatīvām, bet arī ar plašākām jaunākajām reformām finanšu sektorā, Komisija, pamatojoties uz aicinājumu sniegt pierādījumus, veica pamatīgu spēkā esošā finanšu pakalpojumu regulējuma (tostarp KPR, KPD, BAND un VNMR) visaptverošu novērtējumu. Globālo standartu gaidāmā pārskatīšana arī tika novērtēta no plašākas ekonomiskās ietekmes perspektīvas.

Turklāt, balstoties uz aicinājumu sniegt pierādījumus, minēto priekšlikumu mērķis ir uzlabot esošos noteikumus. Komisijas analīzē norādīts, ka pašreizējo regulējumu var piemērot samērīgākā veidā, ņemot vērā jo īpaši mazāku un mazāk sarežģītu iestāžu situāciju, kurās dažas no pašreizējām informācijas atklāšanas, ziņošanas un sarežģītajām ar portfeli saistītajām prasībām šķiet nepamatotas ar prudenciāliem apsvērumiem. Turklāt Komisija ir ņēmusi vērā risku, kas saistīts ar aizdevumiem MVU un infrastruktūras projektu finansēšanai, un secinājusi, ka attiecībā uz dažiem no minētajiem aizdevumiem būtu pamatoti piemērot zemākas pašu kapitāla prasības nekā tās, kas tiek piemērotas patlaban. Līdz ar to pašreizējie priekšlikumi ieviesīs korekcijas minētajās prasībās un uzlabos prudenciālās uzraudzības regulējuma proporcionalitāti. Tādējādi tiks uzlabotas iestāžu spējas finansēt ekonomiku, neskarot tiesiskā regulējuma stabilitāti.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Četrus gadus pēc tam, kad Eiropas valstu un valdību vadītāji vienojās par banku savienības izveidi, ir ieviesti divi banku savienības pīlāri – vienota uzraudzība un noregulējums –, kas balstās uz visu ES iestāžu vienotā noteikumu kopuma stabilā pamata. Lai arī ir gūti būtiski panākumi, ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai pabeigtu banku savienības, kā arī vienotās noguldījumu garantiju shēmas izveidi.

KPD un KPR pārskatīšana ir daļa no risku samazināšanas pasākumiem, kuri ir nepieciešami, lai vēl vairāk stiprinātu banku sektora noturību, un kurus veic paralēli Eiropas noguldījumu apdrošināšanas shēmas (EDIS) pakāpeniskajai ieviešanai. Tajā pašā laikā pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu vienotu noteikumu kopumu visām ES iestādēm banku savienībā vai ārpus tās. Šīs iniciatīvas vispārējais mērķis, kā aprakstīts iepriekš, ir pilnībā konsekvents un saskanīgs ar ES pamatmērķiem veicināt finansiālo stabilitāti, samazinot iespējamību, ka ir nepieciešams nodokļu maksātāju atbalsts, un samazinot minētā atbalsta apmēru situācijā, kad ir jāveic kādas iestādes noregulēšana, kā arī veicināt saskaņotas un ilgtspējīgas saimnieciskās darbības finansēšanu, kas rada augsta līmeņa konkurētspēju un patērētāju aizsardzību.

Šie vispārējie mērķi arī atbilst citās galvenajās ES iniciatīvās noteiktajiem mērķiem, kā aprakstīts iepriekš.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Ierosinātajiem grozījumiem ir tāds pats juridiskas pamats kā tiesību aktiem, kurus groza, t. i., LESD 114. pants priekšlikumam regulai, ar ko groza KPR, un LESD 53. panta 1. punkts priekšlikumam direktīvai, ar ko groza KPD IV.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvai kompetencei)

Ierosināto pasākumu mērķis ir papildināt jau spēkā esošos ES tiesību aktus, un tādēļ to vislabāk var sasniegt ES līmenī, nevis ar atšķirīgām valstu iniciatīvām. Valstu pasākumi, kuru mērķis ir, piemēram, samazināt iestāžu aizņemto līdzekļu īpatsvaru, nostiprināt to stabila finansējuma un tirdzniecības portfeļiem piemērojamās kapitāla prasības, nevarētu tik efektīvi nodrošināt finansiālo stabilitāti kā ES noteikumi, ņemot vērā iestāžu brīvību veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs un no tā izrietošo pārrobežu pakalpojumu sniegšanas, kapitāla plūsmu un tirgus integrācijas pakāpi. Gluži pretēji – valstu pasākumi varētu kropļot konkurenci un ietekmēt kapitāla plūsmas. Turklāt valstu pasākumu pieņemšana būtu juridiski sarežģīta, ņemot vērā to, ka KPR jau regulē banku jomas jautājumus, tostarp sviras rādītāja prasības (ziņošanu), likviditāti (īpaši likviditātes seguma rādītāju jeb LCR) un tirdzniecības portfelim piemērojamās prasības.

•Proporcionalitāte

Proporcionalitāte ir svarīga daļa ietekmes novērtējumā, kas pievienots šim priekšlikumam. Ir atsevišķi novērtēti ne tikai visi ierosinātie risinājumi atšķirīgās regulējuma jomās, tos salīdzinot ar proporcionalitātes mērķi, bet arī esošo noteikumu proporcionalitātes trūkums ir norādīts kā atsevišķa problēma, un ir analizēti konkrēti risinājumi, kuru mērķis ir samazināt administratīvās un atbilstības nodrošināšanas izmaksas mazākām iestādēm (skatīt ietekmes novērtējuma 2.9. un 4.9. iedaļu).

•Juridiskā instrumenta izvēle

Pasākumus ir ierosināts īstenot, izdarot grozījumus KPR un KPD, attiecīgi ar regulas un direktīvas starpniecību. Ierosinātie pasākumi patiešām skar vai vēl vairāk attīsta jau esošos noteikumus, kas ir iestrādāti minētajos juridiskajos instrumentos (likviditāte, aizņemto līdzekļu īpatsvars, atlīdzība, proporcionalitāte).

Attiecībā uz jauno Finanšu stabilitātes padomes saskaņoto standartu par kopējo zaudējumu absorbcijas spēju ir ierosināts lielu daļu standarta iestrādāt KPR, jo tikai ar regulu var panākt nepieciešamo vienotu piemērošanu, tikpat lielā mērā kā esošās uz risku balstītās pašu kapitāla prasības. Veidojot prudenciālās prasības kā grozījumu KPR, tiks nodrošināts tas, ka minētās prasības būs faktiski tieši piemērojamas globāli sistēmiski nozīmīgām iestādēm. Tas novērsīs to, ka dalībvalstis īsteno atšķirīgas valstu prasības jomā, kurā ir vēlama pilnīga saskaņošana, lai novērstu nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. Tomēr būs nepieciešama pašreizējo tiesību aktu pielāgošana BAND ietvaros, lai pārliecinātos, ka kopējās zaudējumu absorbcijas spējas prasības un minimālā prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL) ir pilnībā savstarpēji saskaņotas un konsekventas.

Daži no ierosinātajiem grozījumiem KPD, kas ietekmē proporcionalitāti, sniegtu dalībvalstīm zināmu elastību saglabāt atšķirīgus noteikumus posmā, kad tos transponē valstu tiesību aktos. Tas dotu dalībvalstīm iespēju paredzēt stingrākus noteikumus tādos konkrētos jautājumos, kā piemēram, atalgojums un ziņošana.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisija īstenoja dažādas iniciatīvas, lai novērtētu, vai spēkā esošais prudenciālais satvars un globālo standartu gaidāmā pārskatīšana ir vispiemērotākie instrumenti, lai nodrošinātu prudenciālus mērķus ES iestādēm, un arī vai tās turpinātu sniegt nepieciešamo finansējumu ES ekonomikai.

Komisija 2015. gada jūlijā sāka sabiedrisko apspriešanu par KPR un KPD iespējamo ietekmi uz banku finansējumu ES ekonomikā, īpašu uzmanību veltot MVU un infrastruktūras finansēšanai un 2015. gada septembra aicinājumā sniegt pierādījumus 1 apskatot ES finanšu tiesību aktus kopumā. Abu iniciatīvu mērķis bija apkopot empīriskus pierādījumus un konkrētas atsauksmes par i) noteikumiem, kas ietekmē ekonomikas spēju finansēt sevi un izaugsmi, ii) liekajiem regulatīvajiem slogiem, iii) noteikumu mijiedarbībām, neatbilstībām un nepilnībām, kā arī iv) noteikumiem, kas rada neparedzētas sekas. Turklāt Komisija apkopoja ieinteresēto personu viedokļus, veicot konkrētu analīzi par noteikumiem, ar ko regulē atalgojumu 2 , un par KPR un KPD ietverto noteikumu proporcionalitāti. Visbeidzot, tika sākta sabiedriskā apspriešana saistībā ar Komisijas pasūtīto pētījumu, lai novērtētu KPR ietekmi uz banku finansējumu ekonomikā 3 .

Visas iepriekš minētās iniciatīvas sniedz nepārprotamu pierādījumu par vajadzību atjaunināt un pilnveidot pašreizējos noteikumus, lai i) vēl vairāk samazinātu riskus banku sektorā un līdz ar to samazinātu paļaušanos uz valsts atbalstu un nodokļu maksātāju naudu krīzes gadījumā, un ii) vairotu iestāžu spēju novirzīt pietiekamu finansējumu ekonomikai.

Ietekmes novērtējuma 1. un 2. pielikumā ir sniegts konsultāciju, pārskatīšanu un ziņojumu kopsavilkums.

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējums 4 tika apspriests ar Regulējuma kontroles padomi un noraidīts 2016. gada 7. septembrī. Pēc noraidījuma ietekmes novērtējumu nostiprināja, pievienojot i) labāku paskaidrojumu par priekšlikuma politikas kontekstu (t. i., attiecībā gan uz starptautiskajām, gan ES politikas norisēm), ii) vairāk informācijas par ieinteresēto personu viedokļiem un iii) turpmākus pierādījumus par ietekmi (ieguvumu un izmaksu ziņā), ko rada dažādie politikas risinājumi, kas ir izskatīti ietekmes novērtējumā. Regulējuma kontroles padome 2016. gada 27. septembrī sniedza labvēlīgu atzinumu 5 par atkārtoti iesniegto ietekmes novērtējumu. Priekšlikumam ir pievienots ietekmes novērtējums. Priekšlikums joprojām atbilst ietekmes novērtējumam.

Kā parādīja simulācijas analīze un makroekonomikas modelēšana, kas izstrādāta ietekmes novērtējumā, ierobežotas izmaksas ir gaidāmas saistībā ar jauno prasību ieviešanu, jo īpaši jaunajiem Bāzeles standartiem, piemēram, sviras rādītāju un tirdzniecības portfeli. Aplēstā ilgtermiņa ietekme uz bruto iekšzemes kopproduktu (IKP) svārstās starp -0,03 % un -0,06 %, savukārt finansēšanas izmaksu palielinājums banku sektoram ir lēsts zem 3 bāzes punktiem ārkārtas scenārija gadījumā. Raksturojot ieguvumus, simulācijā norādīts, ka publiskie līdzekļi, kas nepieciešami, lai atbalstītu banku sistēmu tādas finanšu krīzes gadījumā, kuras apmērs līdzinātos 2007.-2008. gada krīzei, samazinātos par 32 %, kas ir samazinājums no EUR 51 miljarda līdz EUR 34 miljardiem.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Paredzams, ka vienkāršoto pieeju saglabāšana, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, nodrošinās mazākām iestādēm piemērojamo noteikumu nepārtrauktu proporcionalitāti. Turklāt papildu pasākumiem, lai palielinātu dažu prasību proporcionalitāti (attiecībā uz ziņošanu, informācijas atklāšanu un atalgojumu), būtu jāsamazina administratīvais un atbilstības nodrošināšanas slogs minētajām iestādēm.

Paredzams, ka attiecībā uz MVU pašu kapitāla prasību ierosinātā pārkalibrēšana iestāžu riska darījumiem ar MVU pozitīvi ietekmēs MVU finansēšanu. Tas galvenokārt ietekmētu MVU, kuriem patlaban ir riska darījumi, kas pārsniedz EUR 1,5 miljonus, jo šādi riska darījumi negūst labumu no MVU atbalsta faktora saskaņā ar esošajiem noteikumiem.

Paredzams, ka pārējie priekšlikuma elementi, jo īpašie tie, kuru mērķis ir uzlabot iestāžu noturību pret turpmākām krīzēm, palielinās aizdevumu sniegšanas MVU ilgtspējību.

Visbeidzot, gaidāms, ka pasākumi, kuru mērķis ir samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas iestādēm, jo īpaši mazākām un mazāk sarežģītām iestādēm, samazinās aizņēmumu izmaksas MVU.

Attiecībā uz trešām valstīm šis priekšlikums uzlabos ES finanšu tirgu stabilitāti, tādējādi samazinot potenciālās negatīvās ietekmes iespējamību un izmaksas pasaules finanšu tirgiem. Turklāt ierosinātie grozījumi vēl vairāk saskaņos tiesisko regulējumu visā Savienībā, tādējādi ievērojami samazinot administratīvās izmaksas trešo valstu iestādēm, kas darbojas ES.

Šis priekšlikums atbilst Komisijas prioritātei attiecībā uz digitālo vienoto tirgu.

•Pamattiesības

ES ir apņēmusies ievērot augstus pamattiesību aizsardzības standartus un ir parakstījusi plašu konvenciju kopumu cilvēktiesību jomā. Šajā kontekstā šim priekšlikumam, visticamāk, nebūs tiešas ietekmes uz minētajām tiesībām, kā minēts galvenajās ANO konvencijās par cilvēktiesībām, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kas ir ES līgumu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECTK) būtiska daļa.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

5.CITI JAUTĀJUMI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

Plānots, ka ierosinātie grozījumi stāsies spēkā agrākais 2019. gadā. Minētie grozījumi ir cieši savstarpēji saistīti ar jau spēkā esošajiem KPR un KPD noteikumiem, kurus uzrauga kopš 2014. gada.

Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS) un EBI turpinās apkopot nepieciešamos datus par sviras rādītāja un jauno likviditātes pasākumu uzraudzību, lai rastu iespēju veikt jauno politikas instrumentu turpmāku ietekmes novērtējumu. Regulārās uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas process (SREP) un stresa testi arī palīdzēs uzraudzīt jauno ierosināto pasākumu ietekmi uz skartajām iestādēm un novērtēt elastīguma un proporcionalitātes piemērotību saistībā ar mazāku iestāžu īpatnībām. Turklāt Komisijas dienesti turpināspiedalīties BCBS darba grupās un Eiropas Centrālās bankas un EBI izveidotajā kopīgajā darba grupā, kas uzrauga iestāžu pašu kapitāla un likviditātes pozīciju dinamiku attiecīgi visā pasaulē un ES.

Indikatoru kopumu, lai uzraudzītu to rezultātu progresu, kas izriet no vēlamo risinājumu īstenošanas, veido šādi elementi.

Par saistošu neto stabila finansējuma rādītāju (NSFR):

Par sviras rādītāju:

Par MVU:

Par kopējo zaudējumu absorbcijas spēju:

Par tirdzniecības portfeli:

Par atalgojumu:

Par proporcionalitāti:

Šā priekšlikuma ietekmes novērtējumu veiks piecus gadus pēc ierosināto pasākumu piemērošanas dienas, balstoties uz metodoloģiju, kas tiks saskaņota ar EBI drīz pēc pieņemšanas. EBI tiks piešķirtas pilnvaras definēt un apkopot datus, kas nepieciešami, lai uzraudzītu iepriekš minētos indikatorus, kā arī citus indikatorus, kas nepieciešami grozīto KPR un KPD novērtēšanai. Minēto metodoloģiju varētu izstrādāt atsevišķiem risinājumiem vai savstarpēji saistītu risinājumu kopumam, atkarībā no attiecīgajiem apstākļiem pirms novērtējuma sākšanas un atkarībā no uzraudzības indikatoru rezultātiem.

Ja nepieciešams, tiks regulāri nodrošināta atbilstība un izpilde, Komisijai sākot pienākumu neizpildes procedūru par netransponēšanu vai nepareizu transponēšanu, vai piemērojot leģislatīvus pasākumus. Ziņošanu par ES tiesību aktu pārkāpumiem var veikt ar Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS), tostarp valstu kompetento iestāžu un EBI, kā arī ECB starpniecību. EBI arī turpinās publicēt savus regulāros ziņojumus par ES banku sistēmas uzraudzību "Bāzele III" ietvaros. Sagatavojot ziņojumus, tiek uzraudzīta "Bāzele III" prasību ietekme (kā īstenots, izmantojot KPR un KPD) uz ES iestādēm, jo īpaši attiecībā uz iestāžu kapitāla rādītājiem (uz risku balstītiem un uz risku nebalstītiem) un likviditātes rādītājiem (LCR, NSFR). To veic paralēli BCBS veiktajai uzraudzībai.

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Sabiedrības, kam piemēro atbrīvojumu

Tiek grozīts KPD 2. panta 5. punkts, lai pievienotu iestādes Horvātijā, kuras bija atbrīvotas no KPD un KPR piemērošanas saskaņā ar Pievienošanās līgumu.

Publiskām attīstības bankām un kredītiestāžu apvienībām konkrētās dalībvalstīs jau piemēro atbrīvojumu no KPD un KPR tiesiskā regulējuma. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, visām dalībvalstīm būtu jāspēj gūt labums no iespējas ļaut šādiem sabiedrību veidiem darboties tikai saskaņā ar valstu regulatīvajiem aizsardzības pasākumiem samērīgi ar riskiem, kas tām rodas. Šajā nolūkā Komisija savā 2015. gada 30. septembra Rīcības plānā kapitāla tirgu savienības izveidei ir apņēmusies izpētīt iespēju, ka visas dalībvalstis var piešķir atļauju kredītiestāžu apvienībām darboties ārpus bankām paredzētā ES kapitāla prasību regulējuma. Saskaņā ar šādu apņemšanos un pēc Nīderlandes pieprasījuma kredītiestāžu apvienības Nīderlandē arī ir ietvertas KPD 2. panta 5. punkta iestāžu sarakstā. Turklāt nolūkā veicināt to, ka no KPD un KPR tiesiskā regulējuma tiek atbrīvotas iestādes citās dalībvalstīs, kas ir līdzīgas tām, kuras jau ir ietvertas minētajā sarakstā, KPD pievieno 2. panta 5.a punktu un 2. panta 5.b punktu. Ar minētajiem pantiem Komisija tiek pilnvarota konkrētas iestādes vai iestāžu kategorijas atbrīvot no KPD, ja tās atbilst skaidri definētiem kritērijiem. Šādus jaunus atbrīvojumus tikai atsevišķos gadījumos var piešķirt publiskām attīstības bankām vai visam kredītiestāžu apvienību sektoram kādā dalībvalstī.

Direktīvas 9. panta 2. punktu groza, lai labāk formulētu izņēmumus attiecībā uz aizliegumu, ka personas vai uzņēmumi, kas nav kredītiestādes, pieņem noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no klientiem. Ir precizēts, ka aizliegumu nepiemēro personām vai uzņēmumiem, uz kuru uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu attiecas Savienības tiesību akti, kas nav KPD, tiktāl, ciktāl to darbības, kam piemēro šādus citus Savienības tiesību aktus, var kvalificēt kā noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšanu no klientiem. Tam nebūtu jāliedz uz sabiedrību attiecināt noteikumu par atļaujas piešķiršanu saskaņā ar KPD un šādiem citiem Savienības tiesību aktiem. Turklāt ir precizēts, ka tikai tās sabiedrības, kas uzskaitītas KPD 2. panta 5. punktā, ir atbrīvotas no KPD 9. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma saistībā ar to, ka tām piemēro konkrētus valstu tiesiskos regulējumus, tādējādi novēršot neskaidrības pašreizējā formulējumā.

Kapitāla prasības un pamatnostādnes 2. pīlārā

Pašreizējais noteikumu formulējums par papildu kapitāla prasībām, ko nosaka kompetentās iestādes saskaņā ar 104. pantu, ļauj dažādi interpretēt gadījumus, kuros var piemērot minētās prasības, un veidu, kādā šādas prasības piemēro attiecībā uz Kapitāla prasību regulas (KPR) 92. pantā izklāstītajām minimālā kapitāla prasībām un apvienoto rezervju prasību (128. pants). Šo minēto dažādo interpretāciju rezultātā atsevišķām iestādēm visās dalībvalstīs ir noteiktas ievērojami atšķirīgas kapitāla summas un dažādi piemērošanas sākumpunkti attiecībā uz ierobežojumiem par peļņas sadali, kā noteikts 141. pantā. Turklāt pašreizējā tekstā nekas nav minēts par iespēju kompetentajām iestādēm paziņot par to, ka tās sagaida, lai iestādēm būtu pašu kapitāls, kas pārsniedz minimālā kapitāla prasības, papildu pašu kapitāla prasības un apvienoto rezervju prasība. Grozītajā 104. pantā paralēli citām kompetento iestāžu pilnvarām ir uzskaitīta iespēja noteikt papildu pašu kapitāla prasības. Jaunajā 104.a pantā ir precizēti noteikumi attiecībā uz papildu pašu kapitāla prasību noteikšanu un uzsvērts iestādei specifiskais minēto prasību raksturs. Ir pievienots jauns 104.b pants, lai izklāstītu kapitāla pamatnostādņu galvenās iezīmes, un tiek grozīts 113. pants, lai nodrošinātu, ka kapitāla pamatnostādnes tiek izskatītas arī uzraudzības iestāžu kolēģijās. Ir ievietots jauns 141.a pants, lai, nosakot ierobežojumus par sadali, labāk precizētu attiecību starp papildu pašu kapitāla prasībām, minimālajām pašu kapitāla prasībām, pašu kapitālu un atbilstīgo saistību prasību, MREL un apvienoto rezervju prasību (tā dēvētais "prasījumu uzskaitījums"). Visbeidzot, 141. pants tiek grozīts, lai atspoguļotu prasījumu uzskaitījumu maksimālās sadalāmās summas aprēķināšanā.

Ziņošana un informācijas atklāšana 2. pīlārā

Lai samazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu samērīgāku ziņošanas un informācijas atklāšanas kārtību 2. pīlāra ietvaros, ar šo priekšlikumu groza KPD 104. panta 1. punktu, lai ierobežotu kompetento iestāžu rīcības brīvību, nosakot iestādēm papildu ziņošanas vai informācijas atklāšanas pienākumus. Kompetentajām iestādēm būs tiesības izmantot šīs uzraudzības pilnvaras tikai tad, ja būs izpildīts jaunajā 104. panta 2. punktā noteiktais juridiskais pamatojums.

Uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesa (SREP) un 2. pīlāra ierobežošana mikroprudenciālos nolūkos

Jaunākā pieredze liecina par to, ka būtu lietderīgi precīzāk noteikt atbildības jomas starp kompetentajām un norīkotajām iestādēm. Tas attiecas jo īpaši uz uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu (SREP) un attiecīgajām uzraudzības prasībām. Kompetentās iestādes ir atbildīgas par SREP un attiecīgo iestādei specifisko uzraudzības prasību noteikšanu (tā dēvētās 2. pīlāra prasības). Šajā saistībā tās arī var novērtēt sistēmisko risku, kas izriet no konkrētas iestādes, un varētu novērst šādu risku, šai iestādei nosakot uzraudzības prasības. 2. pīlāra pasākumu izmantošana šajā kontekstā var apdraudēt citu makroprudenciālu instrumentu lietderību un efektivitāti. Ņemot vērā iepriekšminēto, šajā priekšlikumā noteikts, ka SREP un attiecīgās uzraudzības prasības būtu jāierobežo tikai līdz mikroprudenciālam līmenim. Attiecīgi groza 97., 98., 99. un 105. pantu. Svītro 103. pantu un ietver precizējumu jaunajā 104.a panta 1. punktā, nodrošinot, ka 104. panta a) apakšpunktā minētās papildu pašu kapitāla prasības neuzliek, lai segtu makroprudenciālo vai sistēmisko risku.

Pielāgotas sistēmas ieviešana attiecībā uz procentu likmju risku

Pēc norisēm starptautiskā mērogā attiecībā uz procentu likmju risku mērīšanu groza šīs direktīvas 84. un 98. pantu un KPR 448. pantu, lai ieviestu pārskatītu sistēmu procentu likmju risku apzināšanai attiecībā uz bankas portfeļa pozīcijām. Grozījumi ietver kopīgas standartizētas pieejas, ko iestādes varētu izmantot, lai apzinātu minētos riskus, vai ko kompetentās iestādes var pieprasīt iestādei izmantot, ja attiecīgās iestādes izstrādātās sistēmas šādu risku apzināšanai nav apmierinošas, uzlabotu galējo punktu testu un informācijas atklāšanas prasību ieviešanu. Turklāt EBI ar KPD 84. pantu tiek pilnvarota izstrādāt sīku informāciju par standartizēto metodoloģiju attiecībā uz kritērijiem un nosacījumiem, kas iestādēm būtu jāievēro, lai identificētu, novērtētu, pārvaldītu un mazinātu procentu likmju riskus. Ar KPD 98. pantu EBI ir arī pilnvarota definēt sešus uzraudzības satricinājuma scenārijus, ko piemēro procentu likmēm, un kopīgo pieņēmumu, kas iestādēm ir jāizmanto galējo punktu testam.

Finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības

ES mātes starpniekuzņēmums

Lai ES tiesību aktos veicinātu starptautiski saskaņotu standartu īstenošanu par iekšējo zaudējumu absorbcijas spēju attiecībā uz ārpus ES esošām globāli sistēmiski nozīmīgām iestādēm, un plašākā mērā lai vienkāršotu un stiprinātu trešo valstu grupu, kas veic nozīmīgas darbības ES, noregulējuma procesu –, KPD 21.b pantā ir ieviesta jauna prasība par ES mātes starpniekuzņēmuma izveidošanu, kur divām vai vairāk iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību ES, ir tas pats galvenais mātesuzņēmums trešajā valstī. ES mātes starpniekuzņēmums var būt vai nu pārvaldītājsabiedrība, kurai piemēro KPR un KPD prasības, vai arī ES iestāde. Šo prasību piemēros tikai trešo valstu grupām, kas ir noteiktas kā ārpus ES esošas globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes vai kam ir tādas sabiedrības ES teritorijā, kuru kopējie aktīvi ir vismaz EUR 30 miljardi (aprēķinā tiks ņemti vērā minēto trešās valsts grupu meitasuzņēmumu un filiāļu aktīvi).

Atalgojums

Grozījumu mērķis attiecībā uz noteikumiem par atalgojumu ir arī novērst vēl vienu vajadzību pēc samērīgākiem noteikumiem, kas konstatēta Komisijas pārskatīšanā, ļaujot biržas sarakstā iekļautām iestādēm izmantot ar akcijām saistītus instrumentus, lai izpildītu KPD prasības.

2016/0364 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu 6 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 7 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES 8 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 9 ir pielāgota, reaģējot uz finanšu krīzi, kas sākās 2007.-2008. gadā. Minētie juridiskie pasākumi ir būtiski palīdzējuši stiprināt finanšu sistēmu Savienībā un padarījuši iestādes noturīgākas pret iespējamiem turpmākajiem satricinājumiem. Lai arī minētie pasākumi ir ļoti visaptveroši, tie nenovērsa visas konstatētās nepilnības, kas ietekmē iestādes. Turklāt dažiem no sākotnēji ierosinātajiem pasākumiem ir piemērotas pārskatīšanas klauzulas, vai tie nav bijuši pietiekami konkrēti, lai tos varētu vienmērīgi īstenot.

(2)Šīs direktīvas mērķis ir risināt jautājumus, kas attiecas uz noteikumiem, kuri ir izrādījušies nepietiekami skaidri un tāpēc ir dažādi interpretēti, vai ir secināts, ka tie ir pārāk apgrūtinoši konkrētām iestādēm. Tā arī ietver Direktīvas 2013/36/ES pielāgojumus, kas ir nepieciešami, ņemot vērā citu attiecīgo Savienības tiesību aktu pieņemšanu, piemēram Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES 10 , vai izmaiņas, kas paralēli ierosinātas Regulā (ES) Nr. 575/2013. Visbeidzot, ierosinātie grozījumi labāk saskaņo pašreizējo tiesisko regulējumu ar starptautiskajām norisēm, lai veicinātu konsekvenci un salīdzināmību starp jurisdikcijām.

(3)Finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības varētu būt banku grupu mātesuzņēmumi, un ir paredzēta prudenciālo prasību piemērošana, pamatojoties uz šādu pārvaldītājsabiedrību konsolidēto situāciju. Tā kā iestāde, ko kontrolē šādas pārvaldītājsabiedrības, iespējams, ne vienmēr atbilst prasībām konsolidētā līmenī, konsolidācijas darbības jomas ietvaros ir konsekventi, ka finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības tiek ietvertas Direktīvas 2013/36/ES un Regulas (ES) Nr. 575/2013 tiešas piemērošanas jomā. Tādēļ ir nepieciešams ieviest konkrētu atļauju piešķiršanas procedūru finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kā arī uzraudzību, ko veic kompetentās iestādes. Tas nodrošinātu to, ka konsolidētās prudenciālās prasības tieši izpilda pārvaldītājsabiedrība, uz kuru neattieksies prudenciālās prasības, ko piemēro atsevišķi.

(4)Konsolidētās uzraudzības iestādei ir uzticēti galvenie pienākumi attiecībā uz uzraudzību konsolidētā līmenī. Tādēļ ir nepieciešams, lai konsolidētās uzraudzības iestādei tiktu piešķirtas prudenciālās atļaujas piešķiršanas un uzraudzības pilnvaras attiecībā uz finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām. Eiropas Centrālajai bankai, veicot savu uzdevumu uzraudzīt kredītiestāžu mātes sabiedrības konsolidētā veidā saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 11 4. panta 1. punkta g) apakšpunktu, arī vajadzētu būt atbildīgai par atļauju piešķiršanu finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu parvaldītājsabiedrībām un to uzraudzību.

(5)Komisijas 2016. gada 28. jūlija ziņojumā COM(2016)510 norādīts, ka, daži principi, ko piemēro mazām un nesarežģītām iestādēm, proti, prasības par atliktajiem maksājumiem un izmaksām instrumentos, kā izklāstīts Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 1. punkta l) un m) apakšpunktā, ir pārāk apgrūtinoši un nesamērīgi ar to prudenciālajiem ieguvumiem. Līdzīgi, tika secināts, ka minēto prasību piemērošanas izmaksas pārsniedz to prudenciālos ieguvumus attiecībā uz personālu, kam ir zems mainīgā atalgojuma līmenis, jo šādi mainīgā atalgojuma līmeņi rada nelielus stimulus personālam uzņemties pārmērīgu risku vai nerada tos vispār. Tādēļ, lai arī kopumā visām iestādēm būtu jāpieprasa piemērot visus principus attiecībā uz personālu, kura profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz to riska profilu, direktīvā ir nepieciešams mazām un nesarežģītām iestādēm un personālam, kam ir zems mainīgā atalgojuma līmenis, noteikt atbrīvojumu no principiem par atliktajiem maksājumiem un izmaksu instrumentos.

(6)Precīzi, konsekventi un saskaņoti kritēriji mazu un nesarežģītu iestāžu, kā arī zema mainīgā atalgojuma līmeņa noteikšanai ir nepieciešami, lai nodrošinātu uzraudzības konverģenci un veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iestādēm un pienācīgu aizsardzību noguldītājiem, ieguldītājiem un patērētājiem visā Savienībā. Tajā pašā laikā ir lietderīgi kompetentajām iestādēm piedāvāt zināmu elastību pieņemt stingrāku pieeju, ja tās to uzskata par vajadzīgu. 

(7)Direktīvā 2013/36/ES noteikts, ka būtisku daļu un jebkurā gadījumā vismaz 50 % no jebkura mainīgā atalgojuma veido akciju līdzsvars vai līdzvērtīgas īpašumtiesību daļas, ievērojot attiecīgās iestādes juridisko struktūru, vai ar akcijām saistīti instrumenti vai līdzvērtīgi bezskaidras naudas instrumenti biržas sarakstā neiekļautas iestādes gadījumā; un, ja iespējams, alternatīvi pirmā līmeņa vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem. Šis princips ierobežo ar akcijām saistītu instrumentu izmantošanu biržas sarakstā neiekļautām iestādēm un pieprasa biržas sarakstā iekļautām iestādēm izmantot akcijas. Komisijas 2016. gada 28. jūlija ziņojumā COM(2016) 510 secināts, ka akciju izmantošana var radīt ievērojamu administratīvo slogu un izmaksas biržas sarakstā iekļautajām iestādēm. Tajā pašā laikā līdzvērtīgus prudenciālos ieguvumus var panākt, ļaujot biržas sarakstā iekļautajām iestādēm izmantot ar akcijām saistītus instrumentus, kas ataino akciju vērtību. Tādēļ iespēja izmantot ar akcijām saistītus instrumentus būtu jāattiecina uz biržas sarakstā iekļautām iestādēm.

(8)Pašu kapitāla palielinājums, ko nosaka kompetentās iestādes, ir būtisks virzītājspēks iestādes vispārējam pašu kapitāla līmenim un svarīgs tirgus dalībniekiem, jo noteiktais papildu kapitāla līmenis ietekmē sākumpunktu ierobežojumiem attiecībā uz dividenžu maksājumiem, prēmiju izmaksām un maksājumiem par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem. Būtu jānosaka precīza definīcija nosacījumiem, saskaņā ar kuriem būtu jānosaka kapitāla palielinājumi, lai nodrošinātu, ka noteikumi tiek vienmērīgi piemēroti visās dalībvalstīs, un nodrošinātu tirgus pareizu darbību.

(9)Kompetento iestāžu noteiktie pašu kapitāla palielinājumi būtu jānosaka attiecībā uz iestādes konkrēto situāciju un tiem vajadzētu būt pienācīgi pamatotiem. Minētās prasības nebūtu jāizmanto, lai novērstu makroprudenciālus riskus, un tās būtu jāizklāsta pašu kapitāla prasību uzskaitījumā virs minimālās pašu kapitāla prasības un zem apvienoto rezervju prasības.

(10)Sviras rādītāja prasība ir paralēla prasība uz risku balstīta pašu kapitāla prasībai. Tādēļ jebkādi pašu kapitāla palielinājumi, ko nosaka kompetentās iestādes nolūkā novērst pārmērīgas sviras risku, būtu jāpievieno minimālā sviras rādītāja prasībai un nevis minimālā uz risku balstīta pašu kapitāla prasībai. Turklāt jebkādu pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko iestādes izmanto, lai izpildītu savas ar aizņemto līdzekļu īpatsvaru saistītās prasības, var izmantot, lai izpildītu arī savas uz risku balstītās pašu kapitāla prasības, tostarp apvienoto rezervju prasību.

(11)Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai paziņot iestādei par visiem turpmākajiem pielāgojumiem kapitāla apjomā, kas pārsniedz minimālā pašu kapitāla prasības, papildu kapitāla prasības un apvienoto rezervju prasību, ko tās sagaida, ka šāda iestāde turēs, lai pārvaldītu provizoriskas un attālas situācijas. Tā kā šis norādījums veido kapitāla mērķi, tas būtu jāuzskata par noteiktu virs pašu kapitāla prasībām un apvienoto rezervju prasību tādā nozīmē, ka nespēja izpildīt šo mērķi nerada ierobežojumus attiecībā uz sadali, kā minēts šīs direktīvas 141. pantā, un šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 575/2013 nevajadzētu izklāstīt obligātos informācijas atklāšanas pienākumus attiecībā uz pamatnostādnēm. Ja iestāde atkārtoti neizpilda kapitāla mērķi, kompetentajai iestādei vajadzētu būt tiesībām veikt uzraudzības pasākumus un, ja nepieciešams, noteikt papildu kapitāla prasības.

(12)Respondenti, kas piedalījās Komisijas aicinājumā sniegt pierādījumus par ES tiesisko regulējumu finanšu pakalpojumu jomā, norādīja, ka ziņošanas slogu paaugstina sistemātiska ziņošana, ko pieprasa kompetentās iestādes un kas pārsniedz Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktās prasības. Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums, nosakot minētās papildu sistemātiskas ziņošanas prasības, un jānovērtē, vai tās atbilst vienotajam noteikumu kopumam par uzraudzības pārskatu sniegšanu.

(13)Šīs Direktīvas 2013/36/ES noteikumi par procentu likmju risku, kas rodas no netirdzniecības portfeļa darbībām, ir saistīti ar attiecīgajiem noteikumiem [Regulā XX, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013, kam ir nepieciešams ilgāks īstenošanas periods attiecībā uz iestādēm. Lai saskaņotu noteikumu piemērošanu par procentu likmju risku, kas rodas no netirdzniecības portfeļa darbībām, noteikumi, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas attiecīgos noteikumus, būtu jāpiemēro no tās pašas dienas, no kuras piemēro attiecīgos noteikumus Regulā (ES) Nr. [XX].

(14)Lai saskaņotu no netirdzniecības portfeļa darbībām izrietošā procentu likmju riska aprēķināšanu, ja attiecīgās iestādes iekšējās sistēmas riska mērīšanai nav apmierinošas, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz sīkas informācijas izstrādi par standartizētu pieeju ar regulatīvo tehnisko standartu starpniecību, kā izklāstīts šīs direktīvas 84. panta 4. punktā, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

(15)Lai kompetentās iestādes varētu labāk noteikt tās iestādes, kurām, iespējams, var rasties pārmērīgi zaudējumi darbībās ar netirdzniecības portfeli saistībā ar iespējamajām procentu likmju izmaiņām, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz sešiem uzraudzības satricinājumu scenārijiem, kas visām iestādēm ir jāpiemēro, lai aprēķinātu izmaiņas pašu kapitāla ekonomiskajā vērtībā, kā minēts 98. panta 5. punktā, attiecībā uz kopējiem pieņēmumiem, kas iestādēm ir jāīsteno savās iekšējās sistēmās tā paša aprēķina nolūkā, un attiecībā uz iespējamās vajadzības noteikšanu pēc konkrētiem kritērijiem, lai noteiktu iestādes, kam var būt nepieciešami uzraudzības pasākumi pēc samazinājuma neto procentu ienākumos procentu likmju izmaiņu rezultātā, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

(16)Lai sniegtu norādes kompetentajām iestādēm attiecībā uz situācijām, kurās būtu jānosaka konkrētai iestādei piemērojami kapitāla palielinājumi, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz to, kā būtu jāmēra riski vai risku elementi, kas nav ietverti vai kas ir nepietiekami ietverti pašu kapitāla prasībās, kuras izklāstītas Regulā (ES) Nr. 575/2013, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

(17)Valsts attīstības bankas un kredītiestāžu apvienības konkrētās dalībvalstīs vēsturiski ir bijušas atbrīvotas no Savienības tiesību aktiem par kredītiestādēm. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, vajadzētu būt iespējai ļaut arī pārējās valsts attīstības bankas un kredītiestāžu apvienības atbrīvot no Savienības tiesību aktiem par kredītiestādēm un darboties tikai saskaņā ar valstu regulatīvajiem aizsardzības pasākumiem samērīgi ar riskiem, kas tām rodas. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir jāizklāsta precīzi kritēriji šādiem papildu atbrīvojumiem un jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai noteiktu, vai konkrētas iestādes vai iestāžu kategorijas atbilst minētajiem definētajiem kritērijiem.

(18)Pirms aktu pieņemšanas saskaņā ar LESD 290. pantu, ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(19)Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, pastiprināt un precizēt jau esošos Savienības tiesības aktus, nodrošinot vienotas prudenciālās prasības, ko piemēro kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām visā Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to apmēra un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(20)Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu.

(21)Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2013/36/ES,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants
Grozījumi Direktīvā 2013/36/ES

Direktīvu 2013/36/ES groza šādi:

(1)direktīvas 2. pantu groza šādi:

(a)panta 5. punktu groza šādi:

(1)16) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"16) Nīderlandē – "Netherlandse Investeringsbank voor Ontwikkelingslanden NV", "NV Noordelijke Ontwikkelingsmaatschappij", "NV Industriebank Limburgs Instituut voor Ontwikkeling en Financiering", "Overijsselse Ontwikkelingsmaatschappij NV" un kredietunies;";

(2)pievieno šādu 24) apakšpunktu:

"24) Horvātijā – “kreditne unije” un “Hrvatska banka za obnovu i razvitak.”;

(b)iekļauj šādu 5.a un 5.b punktu:

"5.a    Šī direktīva neattiecas uz iestādi, ja Komisija, balstoties uz tai pieejamo informāciju, ir saskaņā ar 148. pantu pieņemtajā deleģētajā aktā noteikusi, ka attiecīgā iestāde atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem, neskarot valsts atbalsta noteikumu piemērošanu:

(a)to saskaņā ar publiskajām tiesībām ir izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība, reģionālā valdība vai pašvaldība;

(b)likumi un tiesību normas, kas regulē attiecīgo iestādi, apstiprina, ka tās darbība attiecas tikai uz konkrētu mērķu sasniegšanu atbilstīgi valsts finanšu, sociālajai vai ekonomikas politikai saskaņā ar likumiem un tiesību normām, kas regulē minēto iestādi, bez konkurences un ne peļņas nolūkā. Minētajos nolūkos publiskās politikas mērķi var ietver finansējuma nodrošināšanu veicināšanas vai attīstības mērķiem konkrētām saimnieciskajām darbībām vai attiecīgās dalībvalsts ģeogrāfiskiem apgabaliem; 

(c)tai piemēro pienācīgas un efektīvas prudenciālās prasības, tostarp minimālā pašu kapitāla prasības, un pienācīgu uzraudzības regulējumu, kam ir līdzīga ietekme kā regulējumam, kas izveidots saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

(d)attiecīgā gadījumā centrālajai valdībai, reģionālajai valdībai vai pašvaldībai ir pienākums aizsargāt attiecīgās iestādes dzīvotspēju vai tieši vai netieši garantēt vismaz 90 % iestādes pašu kapitāla prasības, finansējuma prasības vai riska darījumu;

(e)tā nedrīkst pieņemt segtos noguldījumus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES 12 2. panta 1. punkta 5) apakšpunktā; 

(f)tā var veikt darbības tikai dalībvalstī, kurā atrodas tās galvenais birojs;

(g)iestādes aktīvu kopējā vērtība nepārsniedz EUR 30 miljardus;

(h)iestādes kopējo aktīvu īpatsvars attiecīgās dalībvalsts IKP ir mazāks nekā 20 %;

(i)iestādei nav būtiskas nozīmes attiecībā uz konkrētās dalībvalsts iekšzemes ekonomiku.

Komisija regulāri pārskata, vai iestāde, uz kuru attiecas saskaņā ar 148. pantu pieņemtais deleģētais akts, joprojām izpilda pirmajā daļā minētos nosacījumus.

5.b    Šī direktīva neattiecas uz iestāžu kategorijām dalībvalstī, ja Komisija saskaņā ar 148. pantu pieņemtajā deleģētajā aktā, pamatojoties uz tai pieejamo informāciju, ir noteikusi, ka attiecīgās iestādes, kas ietvertas šādā kategorijā, ir kvalificējamas kā kredītiestāžu apvienības atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem un atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

(a)tās ir finanšu iestādes, kas orientētas uz sadarbību;

(b)dalība tajās aprobežojas ar noteiktu locekļu kopumu, kuriem ir kopīgas konkrētas iepriekš definētas personiskas pazīmes vai intereses;

(c)tās drīkst izsniegt kredītu un nodrošināt finanšu pakalpojumus tikai saviem locekļiem;

(d)tās drīkst pieņemt noguldījumus vai atmaksājamus līdzekļus tikai no saviem locekļiem, un šādi noguldījumi ir kvalificējami kā segtie noguldījumi saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 5. apakšpunktu;

(e)tās drīkst veikt tikai tās darbības, kas uzskaitītas šīs direktīvas I pielikuma 1. līdz 6. un 15. punktā;

(f)tām piemēro pienācīgas un efektīvas prudenciālās prasības, tostarp minimālā pašu kapitāla prasības un uzraudzības regulējumu, kam ir līdzīga ietekme kā regulējumam, kas izveidots saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

(g)šīs iestāžu kategorijas aktīvu apkopotā vērtība nepārsniedz 3 % no attiecīgās dalībvalsts IKP un atsevišķu iestāžu aktīvu kopējā vērtība nepārsniedz EUR 100 miljonus;

(h)tās var veikt darbības tikai dalībvalstī, kurā atrodas to galvenais birojs.

Komisija regulāri pārskata, vai iestāžu kategorija, uz kuru attiecas saskaņā ar 148. pantu pieņemtais deleģētais akts, joprojām atbilst pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.";

(c)panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

"6. Šā panta 5. punkta 1. apakšpunktā un 3. līdz 24. apakšpunktā un saskaņā ar šā panta 5.a un 5.b punktu pieņemtajos deleģētajos aktos minētās sabiedrības uzskata par finanšu iestādēm 34. panta un VII sadaļas 3. nodaļas vajadzībām.";

(d)pievieno šādu 7. punktu:

"Līdz [piecus gadus pēc stāšanās spēkā] Komisija pārskata 2. panta 5. punktā izklāstīto sarakstu, apsverot to, vai iemesli, kā rezultātā sabiedrības tika ietvertas attiecīgajā sarakstā, vēl ir derīgi, sarakstā ietvertajām sabiedrībām piemērojamo valsts juridisko regulējumu un uzraudzību, sarakstā ietverto sabiedrību noguldījuma seguma veidu un kvalitāti un attiecībā uz 2. panta 5.a un 5.b punktā precizētajiem sabiedrību veidiem ņemot vērā arī minētajos punktos aprakstītos kritērijus.";

(2)direktīvas 3. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

"60) "noregulējuma iestāde" ir noregulējuma iestāde, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 18) apakšpunktā;

61) “globāli sistēmiski nozīmīga iestāde” (G-SNI) ir globāli sistēmiski nozīmīga iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 132) apakšpunktā;

62) “ārpus ES esoša globāli sistēmiski nozīmīga iestāde” (ārpus ES esoša G-SNI) ir ārpus ES esoša globāli sistēmiski nozīmīga iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 133) apakšpunktā;

63) “grupa” ir grupa, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 137) apakšpunktā;

64) "trešās valsts grupa" ir grupa, kuras mātesuzņēmums veic uzņēmējdarbību kādā trešā valstī.";

(b)pievieno šādu 3. punktu:

"3. Lai konsolidētā veidā piemērotu šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 575/2913 prasības un lai veiktu konsolidētu uzraudzību saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013, jēdzienus "iestāde", "dalībvalsts mātes iestāde", "ES mātes iestāde" un "mātesuzņēmums" piemēro arī finanšu pāravaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, uz kurām konsolidēti attiecas šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktās prasības un kurām piešķirta atļauja saskaņā ar 21.a pantu.";

(3)direktīvas 4. panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

"8. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja iestādēm, kas nav kompetentās iestādes, ir noregulējuma pilnvaras, šādas iestādes cieši sadarbojas un apspriežas ar kompetentajām iestādēm attiecībā uz noregulējuma plānu sagatavošanu un visos pārējos gadījumos, ja tas ir pieprasīts šajā direktīvā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES 13 vai Regulā (ES) Nr. 575/2013.";

(4)direktīvas 8. panta 2. punktu groza šādi:

(a)punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

" a) informāciju, kas jāsniedz kompetentajām iestādēm kredītiestādes atļaujas pieteikumā, tostarp 10. pantā paredzēto darbības programmu un informāciju, kas nepieciešama atļaujas prasībām, ko noteikušas dalībvalstis un par ko paziņots EBI saskaņā ar 1. punktu;";

(b)punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"b) prasības, kas piemērojamas akcionāriem un dalībniekiem, kuriem ir būtiska līdzdalība, vai ja nav būtiskas līdzdalības, 20 lielākajiem akcionāriem vai dalībniekiem saskaņā ar 14. pantu; un";

(5)direktīvas 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšanu, ko veic kāds no turpmāk minētajiem:

(a)dalībvalsts;

(b)dalībvalsts reģionālā valdība vai pašvaldība;

(c)starptautiskās publiskās organizācijas, kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir locekles;

(d)personas vai uzņēmumi, uz kuru uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu nepārprotami attiecas Savienības tiesību akti, kas nav šī direktīva un Regula (ES) Nr. 575/2013;

(e)2. panta 5. punktā minētās sabiedrības, kuru darbības regulē valsts tiesību akti.";

(6)direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu:

10. pants
Darbības programma un organizatoriskā struktūra

Dalībvalstis pieprasa, lai kopā ar atļaujas pieteikumu iesniedz darbības programmu, kurā izklāstīti paredzētās uzņēmējdarbības veidi un kredītiestādes organizatoriskā struktūra, tostarp norāde uz mātesuzņēmumiem, finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām grupas ietvaros.";

(7)direktīvas 14. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Kompetentās iestādes atsaka piešķirt atļauju kredītiestādes darbības sākšanai, ja, ņemot vērā vajadzību nodrošināt kredītiestādes pārdomātu un piesardzīgu pārvaldību, tās nav pārliecinātas par akcionāru vai dalībnieku piemērotību saskaņā ar 23. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. Piemēro 23. panta 2. un 3. punktu un 24. pantu.";

(8)direktīvas 18. panta d) punktu aizstāj ar šādu punktu:

"d) vairs neatbilst prudenciālajām prasībām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā vai Sestajā daļā, izņemot Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a un 92.b panta prasības, vai kas noteiktas saskaņā ar šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 105. pantu, vai arī ja vairs nevar paļauties, ka tā pildīs savas saistības pret kreditoriem, un jo īpaši – tā vairs negarantē drošību aktīviem, ko tai uzticējuši noguldītāji.";

(9)iekļauj šādu 21.a un 21.b pantu:

“21.a pants
Atļaujas piešķiršana finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām

1.Dalībvalstis pieprasa finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām iegūt atļauju no konsolidētās uzraudzības iestādes, kas noteikta saskaņā ar 111. pantu.

Ja konsolidētās uzraudzības iestāde atšķiras no kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā tika izveidota finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, konsolidētās uzraudzības iestāde apspriežas ar kompetento iestādi.

2.1. punktā minētais atļaujas pieteikums ietver informāciju par:

(a)tās grupas strukturālo organizāciju, kuras daļa ir finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, precīzi norādot filiāles un, ja nepieciešams, mātesuzņēmumus;

(b)atbilstību uzņēmējdarbības faktiskās vadības un galvenā biroja vietas prasībām, kā noteikts 13. pantā;

(c)atbilstību akcionāru un dalībnieku prasībām, kā noteikts 14. pantā.

3.Konsolidētās uzraudzības iestāde var piešķirt atļauju tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a)finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai piemēro šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktās prasības, spēj nodrošināt atbilstību minētajām prasībām;

(b)finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība netraucē meitas iestāžu vai mātes iestāžu efektīvu uzraudzību.

4.Konsolidētās uzraudzības iestādes pieprasa finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām iesniegt informāciju, kas tām ir nepieciešama, lai uzraudzītu grupas strukturālo organizāciju un atbilstību atļaujas izsniegšanas prasībām, kā minēts šajā pantā.

5.Konsolidētās uzraudzības iestādes var atsaukt atļauju, kas piešķirta finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai tikai tad, ja šāda finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība:

(a)neizmanto atļauju 12 mēnešu laikā, nepārprotami atsakās no atļaujas vai ir pārdevusi visus savus meitasuzņēmumus, kas ir iestādes;

(b)ir saņēmusi atļauju, iesniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;

(c)vairs neatbilst nosacījumiem, ar kādiem atļauja piešķirta;

(d)ir pakļauta prasībām, kas noteiktas šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 575/2013 konsolidētā veidā un vairs neatbilst prudenciālajām prasībām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā vai Sestajā daļā vai kas noteiktas saskaņā ar šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 105. pantu, vai arī ja vairs nevar paļauties, ka tā pildīs savas saistības pret kreditoriem;

(e)atbilst kādam no citiem gadījumiem, kuros attiecīgās valsts tiesību akti paredz atļaujas atsaukšanu; vai

(f)izdara kādu no 67. panta 1. punktā minētajiem pārkāpumiem.

21.b pants
ES mātes starpniekuzņēmums

1.Dalībvalstis pieprasa, lai divām vai vairāk tādām iestādēm Savienībā, kas ir daļa no tās pašas trešās valsts grupas, būtu ES mātes starpniekuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

2.Dalībvalstis pieprasa ES mātes starpniekuzņēmumam Savienībā iegūt atļauju kā iestādei saskaņā ar 8. pantu vai kā finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai saskaņā ar 21.a pantu.

3.Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja trešās valsts grupas kopējā aktīvu vērtība Savienībā nepārsniedz EUR 30 miljardus, izņemot, ja trešās valsts grupa ir ārpus ES esoša globāli sistēmiski nozīmīga iestāde.

4.Šajā pantā trešās valsts grupas aktīvu kopējā vērtība Savienībā ietver turpmāk minēto:

(a)trešās valsts grupas katras iestādes kopējie aktīvi Savienībā, kas izriet no to konsolidētās bilances; kā arī

(b)trešās valsts grupas katras filiāles, kurai Savienībā piešķirta atļauja, kopējie aktīvi.

5.Kompetentās iestādes ziņo EBI par katru saskaņā ar 2. punktu piešķirto atļauju.

6.EBI savā tīmekļa vietnē publicē visu ES mātes starpniekuzņēmumu sarakstu, kuriem ir piešķirta atļauja Savienībā.

Kompetentās iestādes nodrošina, ka visām iestādēm, kas ir daļa no tās pašas trešās valsts grupas, ir atsevišķs ES mātes starpniekuzņēmums.";

(10)direktīvas 23. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"b) jebkura vadības struktūras locekļa, kurš plānotās iegādes rezultātā vadīs kredītiestādes darbību, reputācija, zināšanas, iemaņas un pieredze, kā izklāstīts 91. panta 1. punktā;";

(11)direktīvas 47. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Kompetentās iestādes paziņo EBI par turpmāk minēto:

(a)par visām atļaujām attiecībā uz filiālēm, kas piešķirtas kredītiestādēm, kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī;

(b)par to kredītiestāžu filiāļu, kurām piešķirta atļauja, kopējiem aktīviem un saistībām, kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī, kā regulāri ziņots.

EBI savā tīmekļa vietnē publicē visu trešās valsts filiāļu sarakstu, kurām piešķirta atļauja darboties dalībvalstīs, norādot konkrēto dalībvalsti un katras filiāles kopējos aktīvus.";

(12)direktīvas 75. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Kompetentās iestādes apkopo informāciju, kas atklāta atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 450. panta 1. punkta g), h), i) un k) apakšpunktā noteiktajiem informācijas atklāšanas kritērijiem, un to izmanto, lai novērtētu atalgojuma tendences un praksi. Kompetentās iestādes minēto informāciju sniedz EBI.";

(13)direktīvas 84. pantu aizstāj ar šādu:

"84. pants
Procentu likmes risks, kas izriet no netirdzniecības portfeļa darbībām

1.Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes ievieš iekšējās sistēmas vai izmanto standartizēto metodoloģiju, lai identificētu, novērtētu, pārvaldītu un mazinātu riskus, kas izriet no iespējamajām procentu likmju izmaiņām, kuras ietekmē gan pašu kapitāla ekonomisko vērtību, gan iestādes netirdzniecības portfeļa darbību neto procentu ienākumus.

2.Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes ievieš iekšējās sistēmas, lai novērtētu un uzraudzītu riskus, kas izriet no iespējamajām kredītriska starpības izmaiņām, kuras ietekmē gan pašu kapitāla ekonomisko vērtību, gan iestādes netirdzniecības portfeļa darbību neto procentu ienākumus.

3.Kompetentās iestādes var pieprasīt iestādēm izmantot 1. punktā minēto standartizēto metodoloģiju, ja iestāžu izmantotās iekšējās sistēmas 1. punktā minēto risku novērtēšanai nav apmierinošas.

4.EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai šā panta nolūkā precizētu informāciju par standartizēto metodoloģiju, ko iestādes var izmantot, lai novērtētu 1. punktā minētos riskus.

EBI [vienu gadu pēc spēkā stāšanās dienas] minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

5.EBI izdod pamatnostādnes, lai precizētu:

(a)kritērijus, ko izmanto iestādes iekšējā sistēma, lai novērtētu 1. punktā minētos riskus;

(b)kritērijus, ar ko iestādes nosaka, pārvalda un samazina 1. punktā minētos riskus;

(c)kritērijus, ar ko iestādes novērtē un uzrauga 2. punktā minētos riskus;

(d)kritērijus, ar ko nosaka, kuras iestāžu 1. punkta nolūkā īstenotās iekšējās sistēmas nav apmierinošas, kā minēts 3. punktā;

EBI izdod minētās pamatnostādnes līdz [viens gads pēc spēkā stāšanās dienas].";

(14)direktīvas 85. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes īsteno politiku un procesus, lai novērtētu un pārvaldītu operacionālo risku, tostarp modeļa risku un riskus, kas izriet no ārpakalpojumu izmantošanas, ietverot retus notikumus ar būtisku ietekmi. Iestādes precizē, kas ir operacionālais risks šīs politikas un šo procedūru vajadzībām.";

(15)direktīvas 92. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu svītro;

(b)panta 2. punktā ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

"Kompetentās iestādes nodrošina, ka, izstrādājot un piemērojot kopējo atalgojuma, tostarp algu un diskrecionāru pensiju, politiku attiecībā uz darba ņēmēju kategorijām, tostarp augstāko vadību un tām personām, kas uzņemas risku vai veic kontroli, kā arī attiecībā uz visiem tiem darba ņēmējiem, kuru kopējais atalgojums liek iekļaut tos šajā atalgojuma grupā un kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu, iestādes ievēro šādus principus tādā veidā, kas atbilst to lielumam, iekšējai struktūrai un to darbības veidam, mērogam un sarežģītībai:

(16)direktīvas 94. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punkta l) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:

"i) akcijas vai atkarībā no attiecīgās iestādes juridiskās struktūras – līdzvērtīgas īpašumtiesības daļas; vai ar akcijām saistīti instrumenti vai – atkarībā no attiecīgās iestādes juridiskās struktūras – līdzvērtīgi bezskaidras naudas instrumenti;";

(b)pantam pievieno šādus punktus:

"3. Atkāpjoties no 1. punkta, l) un m) apakšpunktā un o) apakšpunkta otrajā daļā izklāstītos principus nepiemēro:

(a)iestādei, kuras aktīvu vērtība vidēji ir līdzvērtīga vai mazāka par EUR 5 miljardiem četru gadu laikposmā, kas ir tieši pirms pašreizējā finanšu gada;

(b)personāla loceklim, kura gada mainīgais atalgojums nepārsniedz EUR 50,000 un neveido vairāk nekā vienu ceturto daļu no personāla locekļa gada kopējā atalgojuma.

Atkāpjoties no a) apakšpunkta, kompetentā iestāde var izlemt, ka iestādēm, kuru kopējā aktīvu vērtība ir zemāka par a) apakšpunktā minēto robežvērtību, nepiemēro atkāpi to darbību rakstura un tvēruma, to iekšējās organizācijas vai, ja piemērojams, grupas, kurai tās pieder, īpatnību dēļ.

Atkāpjoties no b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var izlemt, ka personāla locekļiem, kuru gada mainīgais atalgojums nepārsniedz robežvērtību un b) apakšpunktā minēto daļu, nepiemēro atkāpi saistībā ar valsts tirgus īpatnībām attiecībā uz atalgojuma praksēm vai saistībā ar minēto personāla locekļu pienākumu raksturu vai darba profilu.

4. Līdz [četrus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija, cieši sadarbojoties ar EBI, pārskata 3. punkta piemērošanu, sagatavo par to ziņojumu un iesniedz minēto ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzīgas gadījumā tam pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

5. EBI pieņem pamatnostādnes, kas veicina 3. punkta īstenošanu un nodrošina tā konsekventu piemērošanu.";

(17)direktīvas 97. panta 1. punktā svītro b) apakšpunktu;

(18)direktīvas 98. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punkta j) apakšpunktu svītro;

(b)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

"5. Kompetento iestāžu veiktajā pārbaudē un novērtēšanā iekļauj iestāžu pakļautību procentu likmju riskam, ko rada netirdzniecības portfeļa darbības. Ir nepieciešams veikt uzraudzības pasākumus vismaz gadījumā, kad 84. panta 1. punktā minētā iestāžu ekonomiskā vērtība pazeminās par vairāk nekā 15 % no to pirmā līmeņa kapitāla, jo ir notikušas procentu likmju pēkšņas un negaidītas izmaiņas kādā no sešiem uzraudzības satricinājuma scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm.";

(c)pantā iekļauj šādu 5.a punktu:

"5.a EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai 5. punkta nolūkā precizētu:

(a)sešus uzraudzības satricinājuma scenārijus, kas jāpiemēro procentu likmēm katrai valūtai;

(b)kopējos modelēšanas un parametru pieņēmumus, ko iestādes atspoguļo savā pašu kapitāla ekonomiskās vērtības aprēķinā saskaņā ar 5. punktu;

(c)to, vai ir nepieciešami uzraudzības pasākumi arī gadījumā, ja samazinās iestāžu neto procentu ienākumi, kā minēts 84. panta 1. punktā, saistībā ar iespējamajām procentu likmju izmaiņām.

EBI [vienu gadu pēc spēkā stāšanās dienas] minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantā.";

(19)direktīvas 99. panta 2. punktā svītro b) apakšpunktu;

(20)direktīvas 103. pantu svītro;

(21)direktīvas 104. pantu groza šādi:

(a)ar šādu tekstu aizstāj 1. un 2. punktu:

"1. Šīs direktīvas 97. panta, 98. panta 4. punkta, 101. panta 4. punkta, un 102. panta un Regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanas nolūkā kompetentajām iestādēm ir vismaz šādas pilnvaras:

(a)pieprasīt iestādēm turēt papildu pašu kapitālu, kas pārsniedz Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasības, saskaņā ar 104.a pantā izklāstītajiem noteikumiem;

(b)pieprasīt pastiprināt plānus, procesus, mehānismus un stratēģijas, kas ieviesti saskaņā ar 73. un 74. pantu;

(c)pieprasīt iestādēm iesniegt plānu ar mērķi atjaunot atbilstību uzraudzības prasībām saskaņā ar šo direktīvu un ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un noteikt termiņu tā īstenošanai, tostarp šā plāna uzlabojumus attiecībā uz darbības jomu un termiņu;

(d)pieprasīt iestādēm piemērot īpašu uzkrājumu politiku vai procedūras attiecībā uz aktīviem saistībā ar pašu kapitāla prasībām;

(e)ierobežot vai sašaurināt iestāžu uzņēmējdarbību, operācijas vai tīklu vai pieprasīt atbrīvoties no darbībām, kuras rada pārmērīgu risku iestādes stabilitātei;

(f)pieprasīt mazināt risku, kas saistīts ar iestāžu darbībām, produktiem un sistēmām, tostarp ārpakalpojumā uzticētajām darbībām;

(g)pieprasīt iestādēm ierobežot mainīgo atalgojumu, kas veido kopējā neto ieņēmumu procentuālo daļu, ja tas nesaskan ar stabilas kapitāla bāzes saglabāšanu;

(h)pieprasīt iestādēm izmantot neto peļņu, lai stiprinātu pašu kapitālu;

(i)ierobežot vai aizliegt iestādes veiktu peļņas sadali vai procentu maksājumus kapitāla daļu īpašniekiem, dalībniekiem vai pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu turētājiem, ja atcelšana nerada iestādes saistību neizpildes gadījumu;

(j)uzlikt papildu vai biežākas pārskatu sniegšanas prasības, tostarp pārskatu sniegšanu par kapitāla un likviditātes pozīcijām;

(k)noteikt īpašas likviditātes prasības, tostarp ierobežojumus termiņu nesakritībai starp aktīviem un saistībām;

(l)pieprasīt papildu informācijas atklāšanu tikai tādā gadījumā, ja tas ir vajadzīgs.

2. Šā panta 1. punkta j) apakšpunkta nolūkā kompetentās iestādes var noteikt papildu vai biežākas ziņošanas prasības iestādēm tikai tad, ja paziņojamā informācija nedublējas un ir izpildīts viens no turpmākajiem nosacījumiem:

(a)kāds no 102. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;

(b)kompetentā iestāde uzskata par samērīgu noteikt minētās prasības, lai iegūtu 102. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos pierādījumus:

(c)ir nepieciešama papildu informācija uz iestādes uzraudzības pārbaudes programmas laiku saskaņā ar 99. pantu.

Informāciju, ko var pieprasīt no iestādēm, uzskata par tādu, kas dublējas, kā minēts pirmajā daļā, ja kompetentajai iestādei jau ir pieejama tā pati vai pamatā tā pati informācija, kompetentā iestāde to var sagatavot vai iegūt, izmantojot citus līdzekļus, nevis pieprasto iestādei to paziņot. Ja kompetentajai iestādei informācija ir pieejama atšķirīgā formātā vai granularitātes pakāpē nekā paziņojamā papildu informācija, kompetentā iestāde nepieprasa papildu informāciju, ja minētais atšķirīgais formāts vai granularitāte to nekavē sagatavot būtiski līdzīgu informāciju.";

(b)panta 3. punktu svītro;

(22)direktīvai pievieno šādu 104.a, 104.b un 104.c pantu:

“104.a pants
Papildu pašu kapitāla prasība

1.Kompetentās iestādes nosaka 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto papildu pašu kapitāla prasību tikai gadījumā, ja, pamatojoties uz saskaņā ar 97. un 101. pantu veiktajām pārbaudēm, tās ir pārliecinājušās par atsevišķas iestādes kādu no turpmāk minētajām situācijām:

(a)iestādes ir pakļautas riskiem vai risku elementiem, kas nav segti vai ir nepietiekami segti pašu kapitāla prasībās, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā, Piektajā un Septītajā daļā, kā precizēts 2. punktā;

(b)iestāde neatbilst šīs direktīvas 73. un 74. pantā vai Regulas (ES) Nr. 575/2013 393. pantā izklāstītajām prasībām, un, visticamāk, citu administratīvo pasākumu piemērošana vien pietiekami neuzlabos plānus, procesus, mehānismus un stratēģijas pienācīgā termiņā;

(c)98. panta 4. punktā minētās korekcijas uzskata par nepietiekamām, lai ļautu iestādei pārdot tās pozīcijas vai ierobežot to risku īsā laikposmā bez materiālu zaudējumu rašanās parastos tirgus apstākļos;

(d)novērtēšanā, kas minēta 101. panta 4. punktā, tiek atklāts, ka neatbilstība prasībām, lai piemērotu atļauto pieeju, varētu radīt nepiemērotas pašu kapitāla prasības;

(e)iestāde nav atkārtoti izveidojusi vai uzturējusi papildu pienācīgu pašu kapitāla līmeni, kā izklāstīts 104.b panta 1. punktā.

Kompetentās iestādes nenosaka 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās papildu pašu kapitāla prasības, lai segtu makroprudenciālos vai sistēmiskos riskus.

2.Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā uzskata, ka risks vai riska elementi nav pietiekami segti pašu kapitāla prasībās, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā, Piektajā un Septītajā daļā, ja tās kapitāla summas, veidi un sadale, ko kompetentā iestāde uzskata par piemērotu pēc iestāžu saskaņā ar 73. panta pirmo daļu veiktās novērtēšanas uzraudzības pārbaudes, ir augstāka par iestādes pašu kapitāla prasībām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā, Piektajā un Septītajā daļā.

Pirmās daļas nolūkā kapitāls, ko uzskata par piemērotu, sedz visus būtiskos riskus vai šādu risku elementus, uz kuriem neattiecas konkrēta pašu kapitāla prasība. Tas var ietvert riskus vai risku elementus, kas ir tieši izslēgti no pašu kapitāla prasībām, kuras izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā, Piektajā un Septītajā daļā.

Procentu likmju risks, kas rodas no netirdzniecības pozīcijām, tiek uzskatīts par būtisku tikai tad, ja pašu kapitāla ekonomiskā vērtība samazinās par vairāk nekā 15 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla jebkurā no 98. panta 5. punktā minēto sešu uzraudzības satricinājuma scenāriju rezultātā, ko piemēro procentu likmēm, vai jebkurā citā gadījumā, ko saskaņā ar 98. panta 5. punkta c) apakšpunktu noteikusi EBI.

Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie riski neietver riskus, attiecībā uz kuriem šajā direktīvā vai Regulā (ES) Nr. 575/2013 ir noteikts pārejas režīms, vai riskus, kam piemēro pārejas noteikumus.

3.Kompetentās iestādes nosaka papildu pašu kapitāla līmeni, kas pieprasīts saskaņā ar 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kā starpību starp kapitālu, ko saskaņā ar 2. punktu uzskata par piemērotu, un pašu kapitāla prasībām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā, Piektajā un Septītajā daļā.

4.Attiecīgā iestāde atbilst 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajai papildu pašu kapitāla prasībai, ja pašu kapitāla instrumentiem piemēro šādus nosacījumus:

(a)vismaz trīs ceturtdaļas no papildu pašu kapitāla prasības nodrošina ar pirmā līmeņa kapitālu;

(b)vismaz trīs ceturtdaļas no pirmā līmeņa kapitāla veido pirmā līmeņa pamata kapitāls.

Pašu kapitālu, ko izmanto 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā papildu pašu kapitāla prasības izpildei, neizmanto, lai izpildītu jebkuras no Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām prasībām vai šīs direktīvas 128. panta 6. punktā definēto apvienoto rezervju prasību.

Atkāpjoties no otrās daļas, pašu kapitālu, ko izmanto, lai izpildītu 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto papildu pašu kapitāla prasību, ko noteikušas kompetentās iestādes, lai novērstu riskus vai riska elementus, uz kuriem pietiekamā mērā neattiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunkts, var izmantot, lai izpildītu šīs direktīvas 128. panta 6. punktā definēto apvienoto rezervju prasību.

5.Kompetentā iestāde katrai iestādei rakstveidā pienācīgi pamato savu lēmumu noteikt papildu pašu kapitāla prasību saskaņā ar 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu, sniedzot precīzu pārskatu par vismaz 1. līdz 4. minēto elementu pilnu novērtēšanu. Tas 1. punkta d) apakšpunktā minētajā gadījumā ietver konkrētu paziņojumu par iemesliem, kuru dēļ kapitāla pamatnostādņu noteikšana vairs netiek uzskatīta par pietiekamu.

6.EBI izstrādā tehnisko standartu projektu, precizējot, kā mēra 2. punktā minētos riskus un risku elementus.

EBI nodrošina, ka regulatīvo tehnisko standartu projekts ir samērīgs, ņemot vērā:

(a)īstenošanas slogu iestādēm un kompetentajām iestādēm, kā arī

(b)iespēju, ka vispārējais augstāks kapitāla prasību līmenis, ko piemēro, ja iestādes neizmanto iekšējos modeļus, var attaisnot zemāka kapitāla prasību noteikšanu, saskaņā ar 2. punktu novērtējot riskus un riska elementus.

EBI [vienu gadu pēc spēkā stāšanās dienas] minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt 6. punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

104.b pants
Pamatnostādnes par papildu pašu kapitālu

1.Saskaņā ar 73. pantā minētajām stratēģijām un procesiem un pēc apspriešanās ar kompetento iestādi iestādes nosaka piemērotu pašu kapitāla līmeni, kas pietiekamā mērā pārsniedz Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā, Piektajā un Septītajā daļā un šajā direktīvā izklāstītās prasības, tostarp papildu pašu kapitāla prasības, ko noteikušas kompetentās iestādes saskaņā ar 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lai nodrošinātu, ka:

(a)cikliskas ekonomikas svārstības nerada minēto prasību pārkāpumu; kā arī

(b)iestādes pašu kapitāls, nepārkāpjot pašu kapitāla prasības, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā, Piektajā un Septītajā daļā, un papildu pašu kapitāla prasības, ko saskaņā ar 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu noteikušas kompetentās iestādes, var absorbēt iespējamos zaudējumus, kas konstatēti saskaņā ar 100. pantā minētajiem uzraudzības stresa testiem.

2.Kompetentās iestādes regulāri pārskata pašu kapitāla līmeni, ko katra iestāde noteikusi saskaņā ar 1. punktu, ņemot vērā saskaņā ar 97. un 101. pantu veikto pārskatu un novērtējumu iznākumu, tostarp 100. pantā minēto stresa testu rezultātus.

3.Kompetentās iestādes paziņo iestādēm pārskatīšanas rezultātu, kā noteikts 2. punktā. Ja nepieciešams, kompetentās iestādes var iestādēm paziņot par jebkurām gaidāmajām korekcijām pašu kapitāla līmenī, kas noteikts saskaņā ar 1. punktu.

4.Kompetentās iestādes nepaziņo iestādēm par gaidāmajām korekcijām pašu kapitāla līmenī saskaņā ar 3. punktu, ja papildu pašu kapitāla prasību nosaka saskaņā ar 104.a pantu.

5.Iestādei, kas neatbilst 3. punktā minētajām gaidām, nepiemēro 141. pantā minētos ierobežojumus.

104.c pants
Sadarbība ar noregulējuma iestādēm

1.Kompetentās iestādes apspriežas ar noregulējuma iestādēm pirms jebkādu 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto papildu pašu kapitāla prasību noteikšanas un pirms paziņošanas iestādēm par gaidāmajām korekcijām pašu kapitāla līmenī saskaņā ar 104.b pantu. Šādos nolūkos kompetentās iestādes sniedz noregulējuma iestādēm visu pieejamo informāciju.

2.Kompetentās iestādes paziņo attiecīgajām noregulējuma iestādēm par papildu pašu kapitāla prasību, kas noteikta iestādēm saskaņā ar 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu un par jebkurām gaidāmajām korekcijām pašu kapitāla līmenī, par ko iestādēm paziņots saskaņā ar 104.b pantu.";

(23)direktīvas 105. pantā svītro d) apakšpunktu;

(24)direktīvas 108. pantā svītro 3. punktu;

(25)direktīvas 109. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

"2. Kompetentās iestādes pieprasa, lai mātesuzņēmumi un meitasuzņēmumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, šīs nodaļas II iedaļā noteiktos pienākumus izpildītu konsolidētā vai subkonsolidētā veidā nolūkā nodrošināt, ka plāni, procesi un mehānismi, kas prasīti šīs nodaļas II iedaļā, ir konsekventi un kārtīgi saskaņoti un ka ir iespējams sagatavot jebkurus datus un informāciju, kas nepieciešami uzraudzības mērķiem. Jo īpaši tās nodrošina, ka mātesuzņēmumi un meitasuzņēmumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, īsteno šos plānus, procesus un mehānismus savos meitasuzņēmumos, uz kuriem šī direktīva neattiecas, tostarp tajos, kas veic uzņēmējdarbību ārzonas finanšu centros. Minētie plāni, procesi un mehānismi ir arī konsekventi un kārtīgi saskaņoti, un minētie meitasuzņēmumi spēj arī sagatavot jebkurus datus un informāciju, kas nepieciešami uzraudzības mērķiem.

3. Pienākumi, kas izriet no šīs nodaļas II iedaļas un kas attiecas uz meitasuzņēmumiem, uz kuriem šī direktīva neattiecas, nav piemērojami, ja ES mātes iestāde var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka II iedaļas piemērošana ir nelikumīga saskaņā ar tās trešās valsts tiesību aktiem, kurā attiecīgais meitasuzņēmums veic uzņēmējdarbību.";

(26)direktīvas 113. pantu aizstāj ar šādu:

"113. pants
Kopīgi lēmumi par iestādes specifiskajām prudenciālajām prasībām

1.Konsolidētās uzraudzības iestāde un kompetentās iestādes, kas dalībvalstī atbild par ES mātes iestādes vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumu uzraudzību, veic visus to kompetencē esošos pasākumus, lai panāktu kopīgu lēmumu:

(a)par 73. un 97. panta piemērošanu, lai noteiktu iestāžu grupas pašu kapitāla konsolidētā līmeņa pietiekamību, ņemot vērā tās finanšu stāvokli un riska profilu, un nepieciešamo pašu kapitāla līmeni 104. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanai katrai iestāžu grupā ietilpstošajai sabiedrībai un konsolidēti;

(b)par pasākumiem, lai risinātu jebkurus nozīmīgus jautājumus un būtiskus konstatējumus, kas attiecas uz likviditātes uzraudzību, tostarp tos, kas attiecas uz risku pārvaldības organizatorisko struktūru un procedūru pietiekamību, kā tas ir prasīts saskaņā ar 86. pantu un saistībā ar to, ka saskaņā ar šīs direktīvas 105. pantu ir nepieciešamas iestādes specifiskās likviditātes prasības;

(c)par jebkurām gaidāmajām korekcijām pašu kapitāla konsolidētajā līmenī saskaņā ar 104.b panta 3. punktu.

2.Šā panta 1. punktā minētos kopīgos lēmumus panāk:

(a)1. punkta a) apakšpunkta nolūkā četru mēnešu laikā pēc tam, kad konsolidētās uzraudzības iestāde citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm iesniegusi ziņojumu par iestāžu grupas riska novērtējumu saskaņā ar 104.a pantu;

(b)1. punkta b) apakšpunkta nolūkā četru mēnešu laikā pēc tam, kad konsolidētās uzraudzības iestāde ir iesniegusi ziņojumu, kurā ir iekļauts iestāžu grupas likviditātes riska profila novērtējums saskaņā ar 86. un 105. pantu;

(c)1. punkta c) apakšpunkta nolūkā četru mēnešu laikā pēc tam, kad konsolidētās uzraudzības iestāde iesniegusi ziņojumu par iestāžu grupas riska novērtējumu saskaņā ar 104.b pantu.

Pieņemot kopīgos lēmumus, pienācīgi ņem vērā arī meitasuzņēmumu riska novērtējumu, kuru saskaņā ar 73., 97.,104.a un 104.b pantu veic attiecīgās kompetentās iestādes.

1. punkta a) un b) apakšpunktā minētos kopīgos lēmumus izklāsta dokumentos, kuros iekļauj pilnu pamatojumu, un konsolidētās uzraudzības iestāde tos iesniedz ES mātes iestādei. Domstarpību gadījumā konsolidētās uzraudzības iestāde pēc jebkuras citas attiecīgās kompetentās iestādes pieprasījuma apspriežas ar EBI. Konsolidētās uzraudzības iestāde var apspriesties ar EBI pēc pašas iniciatīvas.

3.Ja kompetentās iestādes šādu kopīgu lēmumu nepieņem laikposmos, kas minēti 2. punktā, lēmumu par 73., 86. un 97. panta, 104. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 104.b panta un 105. panta piemērošanu konsolidēti pieņem konsolidētās uzraudzības iestāde pēc tam, kad tā ir pienācīgi ņēmusi vērā meitasuzņēmumu riska novērtējumu, ko veikušas attiecīgās kompetentās iestādes. Ja 2. punktā minēto termiņu beigās kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu jautājumu ir nodevusi EBI, konsolidētās uzraudzības iestāde atliek savu lēmumu un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Šā panta 2. punktā minētos laikposmus uzskata par samierināšanas laikposmiem Regulas (ES) Nr. 1093/2010 nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Pēc četru mēnešu perioda beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas jautājumu EBI neiesniedz.

Lēmumu par 73., 86. un 97. panta, 104. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 104.b panta un 105. panta piemērošanu individuāli vai subkonsolidēti pieņem attiecīgās kompetentās iestādes, kas atbild par ES mātes kredītiestādes vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumu uzraudzību, pēc tam, kad tās ir pienācīgi ņēmušas vērā konsolidētās uzraudzības iestādes pausto viedokli un atrunas. Ja kāda 2. punktā minētā laikposma beigās kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu jautājumu ir nodevusi EBI, kompetentās iestādes atliek savu lēmumu un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI pieņem saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Šā panta 2. punktā minētos laikposmus uzskata par samierināšanas laikposmiem minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc četru mēnešu beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas.

Lēmumus izklāsta dokumentā, kurā iekļauj pilnu pamatojumu, un tajos ņem vērā pārējo kompetento iestāžu veikto riska novērtējumu, kā arī to viedokļus un atrunas, kas izteiktas 2. punktā minētajos termiņos. Šo dokumentu konsolidētās uzraudzības iestāde iesniedz visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un ES mātes iestādei.

Gadījumos, kad notikusi apspriešanās ar EBI, visas kompetentās iestādes ņem vērā tās ieteikumu un paskaidro jebkuru būtisku novirzi no tā.

4.Šā panta 1. punktā minētie kopīgie lēmumi un lēmumi, kurus kompetentās iestādes pieņem gadījumos, kad nav pieņemts kopīgs lēmums, kā minēts 3. punktā, tiek uzskatīti par galīgiem, un tos piemēro kompetentās iestādes attiecīgajās dalībvalstīs.

Šā panta 1. punktā minētos kopīgos lēmumus un jebkuru lēmumu, kas saskaņā ar 3. punktu pieņemts, ja nav kopīga lēmuma, atjaunina ik gadu vai izņēmuma gadījumos, proti, ja kompetentā iestāde, kura atbild par ES mātes iestādes vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumu uzraudzību, iesniedz rakstisku un pilnīgi pamatotu lūgumu konsolidētās uzraudzības iestādei atjaunināt lēmumu par 104. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 104.b panta un 105. panta piemērošanu. Otrajā gadījumā atjauninājums var būt divpusējs starp konsolidētās uzraudzības iestādi un lūgumu iesniegušo kompetento iestādi.

5.EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šajā pantā minēto kopīgo lēmuma pieņemšanas procesu piemērošanai, attiecībā uz 73., 86. un 97. panta, 104. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 104.b panta un 105. panta piemērošanu ar mērķi veicināt kopīgu lēmumu pieņemšanu.

EBI līdz 2014. gada 1. jūlijam iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā izklāstīto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.";

(27)direktīvas 116. panta pirmajai daļai pievieno šādu teikumu:

"Uzraudzības iestāžu kolēģijas arī izveido, ja ES mātes iestādes, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības visi meitasuzņēmumi atrodas trešā valstī.";

(28)direktīvas 119. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Ievērojot 21.a pantu, dalībvalstis pieņem pasākumus, lai iekļautu finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētajā uzraudzībā.";

(29)direktīvas 120. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Ja uz jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību attiecas līdzvērtīgi noteikumi saskaņā ar šo direktīvu un saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK, jo īpaši saistībā ar uz risku balstītu uzraudzību, konsolidētās uzraudzības iestāde, vienojoties ar apdrošināšanas nozares grupas uzraudzības iestādi, var šai jauktajai finanšu pārvaldītājsabiedrībai piemērot vienīgi tās direktīvas noteikumus, kura saistīta ar nozīmīgāko finanšu nozari, kā noteikts Direktīvas 2002/87/EK 3. panta 2. punktā.";

(30)direktīvas 131. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Dalībvalstis norīko valsts iestādi, kas ir atbildīga par to, lai konsolidēti apzinātu tādas globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes (G-SNI) un attiecīgā gadījumā individuāli, subkonsolidēti vai konsolidēti apzinātu tādas citas sistēmiski nozīmīgas iestādes (C-SNI), kas ir saņēmušas atļauju to jurisdikcijā. Minētā valsts iestāde ir kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde. Dalībvalstis var norīkot vairāk nekā vienu valsts iestādi.

G-SNI ir jebkuras no turpmāk minētajām:

(a)grupa, ko vada ES mātes iestāde, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība; vai

(b)iestāde, kas nav ES mātes iestādes, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums.

C-SNI var būt grupa, ko vada ES mātes iestāde, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai iestāde.";

(31)direktīvas 141. panta 1. līdz 6. punktu aizstāj ar šādiem:

"1. Iestāde, kas atbilst apvienoto rezervju prasībai, neīsteno peļņas sadali saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitālu, ciktāl tas samazinātu tās pirmā līmeņa pamata kapitālu tā, ka vairs nebūtu nodrošināta atbilstība apvienoto rezervju prasībai.

2. Iestāde, kas neatbilst apvienoto rezervju prasībai, aprēķina maksimālo sadalāmo summu (MSS) saskaņā ar 4. punktu un par minēto MSS paziņo kompetentajai iestādei.

Ja ir piemērojama pirmā daļa, iestāde, pirms tā ir aprēķinājusi MSS, neuzņemas nevienu no turpmāk uzskaitītajām darbībām:

(a)veikt peļņas sadali saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitālu;

(b)radīt saistības, kas paredz maksāt mainīgu atalgojumu vai diskrecionārus pensijas pabalstus vai maksāt mainīgu atalgojumu, ja maksāšanas saistības tika radītas laikā, kad iestāde neatbilda apvienoto rezervju prasībai;

(c)izmaksāt pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus.

3. Ja iestāde neatbilst apvienoto rezervju prasībai vai nepārsniedz to, tā neveic peļņas sadali attiecībā uz summu, kas pārsniedz MSS, kuru aprēķina saskaņā ar 4. punktu, veicot jebkuru 2. punkta otrās daļas a), b) un c) apakšpunktā minēto darbību. Iestāde neveic nevienu no 2. punkta otrās daļas a) vai b) apakšpunktā minētajām darbībām, pirms tā nav veikusi maksājumus par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem.

4. Iestādes aprēķina MSS, reizinot summu, kas aprēķināta saskaņā ar 5. punktu, ar koeficientu, kurš noteikts atbilstīgi 6. punktam. Jebkura no 2. punkta otrās daļas a), b) vai c) apakšpunktā minētajām darbībām samazina MSS.

5. Summu, ko reizina saskaņā ar 4. punktu, veido:

(a)pirmā līmeņa pamata kapitālā neietvertā starpposma peļņa saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punktu, kura ir gūta kopš pēdējā lēmuma pieņemšanas par peļņas sadali vai par jebkuru no šā panta 2. punkta otrās daļas a), b) vai c) apakšpunktā minētajām darbībām;

kam pieskaita

(a)pirmā līmeņa pamata kapitālā neietverto gada beigu peļņu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punktu, kura ir gūta kopš pēdējā lēmuma pieņemšanas par peļņas sadali vai par jebkuru no šā panta 2. punkta otrās daļas a), b) vai c) apakšpunktā minētajām darbībām;

mīnus

(b)(summas, kas būtu maksājamas kā nodokļi, ja tiktu paturēti šā punkta a) un b) apakšpunktā norādītie posteņi.

6. Koeficientu nosaka šādi:

(a)koeficients ir 0, ja iestādes uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu kādu no pašu kapitāla prasībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantu un 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu, saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.c un 45.d pantu un saskaņā ar šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un kas izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, ir apvienoto rezervju prasības pirmās (t. i., zemākās) kvartīles robežās;

(b)koeficients ir 0,2, ja iestādes uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu kādu no pašu kapitāla prasībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantu un 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu, saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.c un 45.d pantu un saskaņā ar šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un kas izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, ir apvienoto rezervju prasības otrās kvartīles robežās;

(c)koeficients ir 0,4, ja iestādes uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu pašu kapitāla prasību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantu un 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu, saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.c un 45.d pantu un saskaņā ar šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un kas izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, ir apvienoto rezervju prasības trešās kvartīles robežās;

(d)koeficients ir 0,6, ja iestādes uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu pašu kapitāla prasību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantu un 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu, saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.c un 45.d pantu un saskaņā ar šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un kas izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, ir apvienoto rezervju prasības ceturtās (t.i., augstākās) kvartīles robežās.

Apvienoto rezervju prasības katras kvartīles zemāko un augstāko robežu aprēķina šādi:

"Q" ir attiecīgās kvartīles kārtas numurs.";

(32)direktīvā iekļauj šādu 141.a pantu:

“141.a pants
Neatbilstība apvienoto rezervju prasībai

1.Uzskata, ka iestāde neatbilst apvienoto rezervju prasībai 141. panta nolūkā, ja tai nav tāda apmēra un kvalitātes pašu kapitāla un atbilstīgo saistību, kas nepieciešamas, lai vienlaikus izpildītu 128. panta 6. punktā definēto prasību un katru no turpmāk minētajām prasībām, kas noteiktas:

(a)Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā un šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

(b)Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā un šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

(c)Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā un šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

(d)Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a panta un Direktīvas 2014/59/ES 45.c un 45.d pantā.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, uzskata, ka iestāde atbilst apvienoto rezervju prasībai 141. panta nolūkā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a)iestāde atbilst 128. panta 6. punktā minētajai apvienoto rezervju prasībai un katrai no 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām prasībām;

(b)nespēja panākt atbilstību 1. punkta d) apakšpunktā minētajām prasībām ir saistīta vienīgi ar iestādes nespēju aizstāt saistības, kas vairs neatbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b un 72.c pantā noteiktajiem atbilstības vai termiņa kritērijiem;

(c)nespēja panākt atbilstību 1. punkta d) apakšpunktā minētajām prasībām nepārsniedz 6 mēnešus.";

(33)direktīvas 145. pantā pievieno šādu j) un k) punktu:

"j) 2. panta 5.a punkta un 2. panta 5.b punkta papildināšanu, pamatojoties uz tai pieejamo informāciju nosakot

i)vai iestādes vai iestāžu kategorijas atbilst minēto pantu noteikumiem; vai

ii)vai iestādes vai iestāžu kategorijas vairs neatbilst minēto pantu noteikumiem;

k) grozījumus 2. panta 5. punktā minētajā sarakstā:

i)svītrojot iestādes vai iestāžu kategorijas, ja attiecīgā iestāde vai iestāžu kategorijas vairs nepastāv;

ii)veicot nepieciešamās izmaiņas, ja attiecīgās iestādes vai iestāžu kategoriju nosaukums ir mainīts.";

(34)direktīvā svītro 146. panta a) apakšpunktu;

(35)direktīvas 161. pantā pievieno 10. punktu:

"10. Komisija līdz 2023. gada 31. decembrim pārskata 104. panta 1. punkta j) un l) apakšpunktā minēto uzraudzības pilnvaru īstenošanu un piemērošanu, sagatavo par to ziņojumu un šo ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. ".

2. pants
Transponēšana

1.Dalībvalstis vēlākais līdz [viens gads pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Tās piemēro minētos noteikumus no [viens gads + 1 diena pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Tomēr noteikumus, kas nepieciešami, lai panāktu atbilstību grozījumiem, kuri izklāstīti 1. panta 13. un 18. punktā, kas ietver grozījumus Direktīvas 2013/36/ES 84. un 98. pantā, piemēro no [divi gadi pēc šīs direktīvās stāšanās spēkā].

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants
Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants
Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

(1) Skatīt http://ec.europa.eu/finance/consultations/2015/long-term-finance/docs/consultation-document_en.pdf un http://ec.europa.eu/finance/consultations/2015/financial-regulatory-framework-review/docs/consultation-document_en.pdf . Aicinājums sniegt pierādījumus tika sagatavots, lai segtu visu finanšu pakalpojumu regulas spektru. Ietekmes novērtējumā ir apskatīti jautājumi, kas attiecas tikai uz banku darbības jomu. Pārējos jautājumus, kas ietver pārējos segmentus ES tiesību aktu finanšu jomā, izskatīs atsevišķi.

(2) Komisijas 2016. gada 28. jūlija ziņojums COM(2016)510 Eiropas Parlamentam un Padomei – Direktīvas 2013/36/ES un Regulas (ES) Nr. 575/2013 noteikumu par atalgojumu izvērtējums.

(3) Saite uz sabiedrisko apspriešanu pieejama tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/finance/consultations/2015/long-term-finance/index_en.htm.

(4) Ievietojiet saiti uz ietekmes novērtējumu.

(5) Ievietojiet saiti uz atzinumu.

(6) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(7) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(11) Padomes 2013. gada 15. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām (pārstrādāta versija) (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).