EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 29.11.2016

COM(2016) 742 final

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar
Nīderlandes pieteikumu EGF/2016/005 NL/Drenthe Overijssel Retail

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.Noteikumi, kas piemērojami finansiālajiem ieguldījumiem no Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF), ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 1 ("EGF regula").

2.Nīderlande 2016. gada 12. jūlijā iesniedza pieteikumu EGF/2016/005 NL/ Drenthe Overijssel Retail, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF pēc darba ņēmēju atlaišanas 2 saimnieciskās darbības nozarē, kas klasificēta NACE 2. redakcijas 47. nodaļā (Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus), NUTS 2. līmeņa reģionos Drentē (NL13) un Overeiselā (NL21), Nīderlandē.

3.Pēc šā pieteikuma izvērtēšanas Komisija saskaņā ar visiem EGF regulas piemērojamiem noteikumiem secināja, ka nosacījumi finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF ir izpildīti.

PIETEIKUMA KOPSAVILKUMS

PIETEIKUMA IZVĒRTĒJUMS

Procedūra

4.Pieteikumu EGF/2016/005 NL/Drenthe Overijssel Retail Nīderlande iesniedza 12 nedēļu laikā no dienas, kad bija izpildīti EGF regulas 4. pantā minētie intervences kritēriji, t. i., 2016. gada 12. jūlijā. Komisija tajā pašā dienā apstiprināja minētā pieteikuma saņemšanu un 2016. gada 15. jūlijā pieprasīja Nīderlandei papildu informāciju. Šī papildu informācija tika sniegta sešu nedēļu laikā no pieprasījuma dienas. Termiņš, līdz kura beigām Komisijai būtu jāizvērtē pieteikuma atbilstība finansiālā ieguldījuma piešķiršanas nosacījumiem, proti, 12 nedēļas no pilnīga pieteikuma saņemšanas dienas, beidzas 2016. gada 29. novembrī.

Pieteikuma atbilstība

Attiecīgie uzņēmumi un atbalsta saņēmēji

5.Pieteikums attiecas uz 1096 darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba saimnieciskās darbības nozarē, kas klasificēta NACE 2. red. 47. nodaļā (Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus). Atlaišana veikta NUTS 2. līmeņa reģionos – Drentē (NL13) un Overeiselā (NL21).

Intervences kritēriji

6.Nīderlande iesniedza pieteikumu saskaņā ar EGF regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto intervences kritēriju, kas nosaka vismaz 500 darba ņēmēju atlaišanu deviņu mēnešu pārskata perioda laikā uzņēmumos, kuri darbojas vienā saimnieciskās darbības nozarē, kas definēta NACE 2. red. nodaļas līmenī, un kuri atrodas divos dalībvalsts kaimiņu reģionos, kas definēti NUTS 2. līmenī. NUTS 2. līmeņa reģionos Drentē (NL13) un Overeiselā (NL21) kopumā bija 1096 atlaišanas gadījumi. Pieteikuma deviņu mēnešu pārskata periods ir no 2015. gada 1. augusta līdz 2016. gada 1. maijam.

Atlaisto darba ņēmēju skaita un darbības beigšanas aprēķināšana

7.Visi 1096 atlaišanas gadījumi pārskata periodā ir aprēķināti, sākot no kolektīvās atlaišanas paziņojuma dienas, kad darba devējs saskaņā ar Padomes Direktīvas 98/59/EK 6 3. panta 1. punktu rakstiski paziņoja kompetentajai valsts iestādei par plānoto kolektīvo atlaišanu. Nīderlande pirms Komisijas veiktā izvērtējuma pabeigšanas dienas apstiprināja, ka šie 1096 atlaišanas gadījumi ir faktiski notikuši.

Atbalsttiesīgie saņēmēji

8.Kopējais atbalsttiesīgo saņēmēju skaits ir 1096.

Saikne starp darba ņēmēju atlaišanu un globālo finanšu un ekonomikas krīzi, kas aplūkota Regulā (EK) Nr. 546/2009

9.Lai noteiktu saikni starp darba ņēmēju atlaišanu un globālo finanšu un ekonomikas krīzi, kas aplūkota Regulā (EK) Nr. 546/2009, Nīderlande norāda, ka mazumtirdzniecība ir krīzē nonākusi nozare. Nozarei bija jāsaskaras ar būtiskām pārmaiņām, un tai joprojām ir grūtības tikt galā ar šīm pārmaiņām. Grūtības būtiski un negatīvi iespaidoja nodarbinātību nozarē.

10.Dažos pēdējos gados ievērojami mainījās patērētāju noskaņojums, piemēram, samazinājās pārdošanas apjomi vidējā cenu kategorijā, un pieaugošu popularitāti ieguva iepirkšanās internetā. Situāciju tradicionālajā mazumtirdzniecības nozarē negatīvi ietekmēja arī jaunu iepirkšanās centru izveide daudzās Nīderlandes pilsētās ārpus pilsētu centriem un patērētāju uzticības mazināšanās 7 ekonomikai.

11.Nīderlande norāda, ka Nīderlandes finanšu sektoram kā pasaulē nozīmīgam dalībniekam saistoši ir starptautiskie noteikumi, tostarp noteikumi par finanšu rezervēm, lai atbilstu jaunajiem starptautiskajiem standartiem. Rezultātā bankām ir mazāki ekonomikas finansēšanas resursi nekā iepriekš.

12.Nīderlande apgalvo, ka bankas kļuva kritiskākas jautājumā par kredītu izsniegšanu uzņēmumiem 8 . Nevienā bankrota gadījumā mazumtirdzniecības jomā vairs nevarēja vienoties par papildu kredītu vai kredīta pārstrukturēšanu. Tas bija saistīts ar stingrākiem banku noteikumiem, kas tika ieviesti finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā. Kāda nesen veikta analīze uzrāda lielāko Nīderlandes banku izsniegto kredītu samazināšanās tendenci 9 .

13.Lielāko universālveikalu vājais finanšu stāvoklis neļāva ieguldīt citos veikalu modeļos, lai panāktu vajadzīgās pārmaiņas un atgūtu konkurētspēju.

14.Uz NACE 47. nodaļu līdz šim attiecas 6 EGF pieteikumi, kuri visi pamatoti ar globālo finanšu un ekonomikas krīzi 10 .

Notikumi, kas izraisījuši darba ņēmēju atlaišanu un darbības beigšanu

15.Lai gan Nīderlandes darba tirgus lēnām atgūstas no krīzes, tās ietekme joprojām ir redzama konkrētās nozarēs. Dažas tādas nozares kā mazumtirdzniecība tikai vēl pavisam nesen sāka patiesi ciest no finanšu un ekonomikas krīzes izraisītajām sekām.

16.Iepriekšminēto mazumtirdzniecības nozares negatīvo tendenču galvenie iemesli ir patērētāju ienākumu negatīvā attīstība, ko izraisījusi finanšu un ekonomikas krīze, un viņu parādsaistības 11 . Līdz ar patērētāju pirktspēju samazinās arī viņu uzticēšanās 12 . Pirmajā periodā no finanšu un ekonomikas krīzes cieta tikai mazāki universālveikali, bet nesenākie dati liecina, ka nu cieš arī lielāki universālveikali 13 .

17.Nīderlandes mazumtirdzniecības nozarē dažos pēdējos mēnešos novērojami daudzi atlaišanas gadījumi. Nozares lielākie universālveikali cieš bankrotu, kas izraisījis kopumā 27 052 14 atlaišanas gadījumus laikposmā no 2011. līdz 2015. gadam.

18.Finanšu un ekonomikas krīzes laikā patērētāju uzticēšanās rādītāji vispirms samazinājās 2011.–2013. gadā. 2014. gadā uzticēšanās mazliet uzlabojās, taču joprojām bija negatīva. 2014. gadā patēriņa preču pārdošana mazumtirdzniecībā mazliet uzlabojās (līdz +1 %) atbilstoši patērētāju uzticēšanās tendencei 15 .

19.Patērētāju uzticēšanās 2016. gadā atkal samazinās 16 . Kas attiecas uz mazumtirdzniecības nozarē pārdoto preču apjomu, bija vērojama līdzīga tendence (no -2 % 2011. gadā līdz -4 % 2013. gadā). 2014. gadā iepirkšanās internetā sekmēja nelielu atgūšanos. Tomēr pirkumi joprojām ir 2,7 % zem 2008. gada līmeņa (minētajā gadā sākās finanšu un ekonomikas krīze) 17 .

20.Mazumtirdzniecības preču patēriņš, jo īpaši vidēju cenu produktu kategorijā, joprojām cieš no krīzes 18 . Galvenais tā iemesls ir patērētāju ienākumu stāvokļa pasliktināšanās un viņu samazinātās iespējas pirkt patēriņa preces 19 . Kā redzams, dinamiskā pirktspējas attīstība joprojām nav atguvusies no negatīvās ienākumu attīstības 2008.–2013. gadā.

21.Šo samazinātās pirktspējas negatīvo ietekmi pastiprina vidusmēra Nīderlandes mājsaimniecības augstais parāda līmenis. Lielākā daļa šo parādu attiecas uz hipotekārajiem kredītiem 20 . Mājsaimniecību parādsaistības un uzticēšanās samazinājums ļoti negatīvi ietekmēja mazumtirdzniecības nozari.

22.Kopš krīzes sākuma ir bankrotējuši 5200 21 mazumtirdzniecības veikalu, no tiem lielākie universālveikali tika skarti tikai nesen.

23.Daži lielākie mazumtirdzniecības veikali bankrotēja 2015. gada beigās. Analīze parāda 10 lielākos bankrota gadījumus mazumtirdzniecības nozarē gadu laikā, slēgto filiāļu/veikalu skaitu un zaudēto darbvietu skaitu 22 . Bankrota tendence jau turpinājās krīzes vidusposmā (2011.–2013. gadā), vispirms skarot mazākās mazumtirdzniecības ķēdes un tagad (2015.–2016. gadā) — lielākās 23 .

Paredzamā atlaišanas ietekme uz ekonomiku un nodarbinātību vietējā, reģionālā un valsts līmenī

24.Abās provincēs mazumtirdzniecības nozare ir viena no lielākajām reģionālās ekonomikas nozarēm 24 . Dati liecina, ka tirdzniecības nozare (kas ietver mazumtirdzniecības nozari) ir otra liekākā nozare Drentē (7800 filiāļu un 37 410 darbvietu 2015. gadā) un lielākā nozare Overeiselā (19 400 filiāļu un 104 000 darbvietu). Sākot no 2013. gada, filiāļu skaita tendence Drentē ir negatīva.

25.Gan Drente, gan Overeisela ievērojami cieš, jo īpaši no bankrota gadījumiem mazumtirdzniecības nozarē. Šīs nozares nodarbinātības īpatsvars abās provincēs ir ievērojams, un tāpēc darbvietu zaudēšana ļoti negatīvi ietekmē abu reģionu ekonomiku. Jo īpaši veikalu slēgšana pilsētu centrālajās daļās 25 ļoti negatīvi ietekmē reģiona ekonomiku.

26.Overeiselas provincē tirdzniecība uzrāda nelielu uzlabošanās tendenci vairākās nozarēs, kā arī attiecībā uz darbvietām. Tomēr šai tendencei par iemeslu galvenokārt ir pārtikas nozares, lielveikali un pārdošana internetā. Atlaišanu izraisa citas mazumtirdzniecības sektora nozares, piemēram, nepārtikas mazumtirdzniecība, kultūras un atpūtas preces, informācijas un komunikāciju aprīkojuma veikali, mājsaimniecības preču veikali 26 .

27.Kopējais darbvietu skaits Drentē joprojām samazinās, turpretī Overeiselā 2015. gadā novērojama neliela darbvietu skaita palielināšanās salīdzinājumā ar 2013. gadu, kad bija vislielākais darbvietu zudums.

28.Bankrotu skaits mazumtirdzniecības nozarē būtiski ietekmē ekonomiku un darba tirgu abās provincēs. Mazumtirdzniecības nozares īpatsvars Drentes un Overeiselas kopējā nodarbinātībā ir 17–19 % 27 . Darbvietu izveide (2015.–2016. gadā) klientu apkalpošanas nozarē, kurā ietilpst mazumtirdzniecība, Drentes un Overeiselas reģionā atpaliek no Nīderlandes vidējā rādītāja par 1 % 28 .

29.Gan Drentē, gan Overeiselā samazinājās kopējais darbvietu skaits. Atlaišanas gadījumi mazumtirdzniecības nozarē pastiprināja šo tendenci 29 .

30.Mazumtirdzniecības nozarē 2015. gadā bezdarbnieku pabalstu skaita kopējais pieaugums Drentē bija 410 un Overeiselā 905. 2016. gadā līdz martam šis pieaugums bija 711 Drentē un 1435 Overeiselā 30 . Vairāki universālveikali bankrotēja no 2015. gada beigām līdz 2016. gada sākumam. 2016. gada pirmajos trijos mēnešos vērojams straujš bezdarbnieku pabalstu kāpums salīdzinājumā ar visu 2015. gadu. 15 mēnešu laikposmā kopumā 1121 bezdarbniekam Drentē un 2340 bezdarbniekiem Overeiselā bija jāpiesakās bezdarbnieku pabalsta saņemšanai. Ja ņem vērā tirdzniecības nozari, tostarp mazumtirdzniecību, rādītāji ir pat vēl satraucošāki.

31.Kopējais to personu skaits, kas kļuva par bezdarbniekiem pagājušajā gadā, Overeiselā pieauga būtiskāk nekā Drentē 31 . Kas attiecas uz mazumtirdzniecības nozari, atlaišana bija negaidīta. Daži lielākie universālveikali agrāk cieta no finanšu un ekonomikas krīzes negatīvajām sekām, bet to bankrots bija pilnīgi negaidīts, jo īpaši tik īsā laikā un ar tik lielu atlaišanas gadījumu skaitu.

Paredzētie atbalsta saņēmēji un ierosinātās darbības

Paredzētie atbalsta saņēmēji

32.Aprēķinātais atlaisto darba ņēmēju skaits, kuri varētu piedalīties pasākumos, ir 800. Minētos darba ņēmējus pēc to dzimuma, valstspiederības un vecuma grupas var iedalīt šādi:

*:% ir noapaļoti.

Ierosināto darbību attiecināmība

33.Aprakstītās ierosinātās darbības ir aktīvi darba tirgus pasākumi atbilstīgi EGF regulas 7. pantā noteiktajām darbībām, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu. Šīs darbības neaizstāj pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus.

34.Individualizētie pakalpojumi, kas sniedzami atlaistajiem darba ņēmējiem, sastāv no šādām darbībām.

–Reģistrācija: šajā pasākumā tiks veikta dalībnieku uzskaite pēc viņu spējām, potenciāla un darba iespējām. Katru reģistrāciju noslēgs ar konsultāciju.

–Palīdzība darba meklēšanā un lietu pārvaldība: šā pasākuma sākumā tiks piedāvāta pielāgota programma. Cita starpā tajā ietilps pārcelšanas dokumentu sagatavošana, intensīva apmācība par darba pieteikumu sagatavošanu, darba tirgu organizēšana un intensīva saziņa ar darba devējiem.

–Darbinieku mobilitātes grupa: šā pasākuma mērķis ir elastīga grupa, ko varētu izmantot gan darba meklētāji, gan darba dēvēji, kuri var piedāvāt pagaidu darbvietas. Šo pakalpojumu var izmantot elastīgai darbaspēka izvietošanai. Šis pasākums nodrošinās darba pieredzi (pārkvalificētiem) darbiniekiem un palīdzēs viņiem iepazīstināt ar sevi jaunos darba devējus.

–Pārcelšanas atbalsts: šis pasākums piedāvās profesionālo ievirzi, konsultāciju darba jautājumos un kompetences apmācību.

–Apmācība un pārkvalifikācija: šis pasākums nodrošinās apmācību, pārkvalifikāciju un citas izglītības iespējas mazumtirdzniecības nozarē un jaunās profesiju grupās, piemēram, transports, IT pakalpojumi, tehniskās profesijas u. c.

–Uzņēmējdarbības veicināšanas apmācība un kursi: daži dalībnieki var izmantot savas komercprasmes un pieredzi, lai uzsāktu savu uzņēmējdarbību. Šis pasākums nodrošinās viņiem apmācību un kursus, kas paredzēti tam, lai pilnveidotu viņu prasmes, izstrādātu ilgtspējīgu uzņēmējdarbības plānu un palīdzētu orientēties likumdošanas procedūrās.

–Uzņēmējdarbības veicināšanas dotācija: šis pasākums sniegs dotāciju ieguldījumu izmaksu segšanai, ja dalībnieks iegūs vajadzīgās prasmes un viņam būs ilgtspējīgs uzņēmējdarbības plāns.

35.Iepriekšminētais pasākumu kopums ir papildus regulārajiem pakalpojumiem, ko sniedz no darba atlaistajām personām. Šie pasākumi ir individualizēti un vērsti uz atlaistajiem darbiniekiem.

Paredzamais budžets

36.Paredzamās kopējās izmaksas ir EUR 3 031 250, kas ietver izdevumus par individualizētajiem pakalpojumiem EUR 2 910 000 apmērā un izdevumus par sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kā arī kontroles un ziņošanas pasākumiem EUR 121 250 apmērā.

37.Kopējais finansiālais ieguldījums, kas pieprasīts no EGF, ir EUR 1 818 750 (60 % no kopējām izmaksām).

*: skaitļi ir noapaļoti.

38.Nīderlande apstiprināja, ka tā neparedz pabalstus un izmaksu subsīdijas.

39.Nīderlande apstiprināja, ka ieguldījumu izmaksas pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbības sākšanai un darba ņēmēju pārņemšanai nepārsniegs EUR 15 000 vienam atbalsta saņēmējam.

Izdevumu atbilstības periods

40.Nīderlande sāka sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem 2016. gada 22. augustā. Tāpēc par izdevumiem saistībā ar šīm darbībām ir tiesības saņemt EGF finansiālu ieguldījumu no 2016. gada 22. augusta līdz 2018. gada 12. jūlijam.

41.Nīderlandei administratīvie izdevumi, lai īstenotu EGF, sāka rasties 2016. gada 22. augustā. Tāpēc par izdevumiem saistībā ar sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un publicitātes, kontroles un ziņošanas darbībām ir tiesības saņemt EGF finansiālu ieguldījumu no 2016. gada 22. augusta līdz 2019. gada 12. janvārim.

Papildināmība ar darbībām, ko finansē no valsts vai Savienības fondiem

42.Valsts līdzfinansējuma avoti ir abu attiecīgo provinču pašvaldības un nozares pārstāvji. Tie līdzfinansēs 40 % izmaksu.

43.Nīderlande ir apstiprinājusi, ka iepriekš aprakstītie pasākumi, kas saņem EGF finansiālu ieguldījumu, nesaņems finansiālus ieguldījumus no citiem Savienības finanšu instrumentiem.

Procedūras, ko ievēro, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai viņu pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem, kā arī vietējām un reģionālām iestādēm

44.Nīderlande ir norādījusi, ka pieteikums, jo īpaši individualizēto pakalpojumu saskaņotais kopums, ir izstrādāts, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, sociālajiem partneriem, mazumtirdzniecības nozares un reģionu pārstāvjiem 32 .

45.Darba ņēmēju apdrošināšanas aģentūra (UWV), kas ir atbildīga par atlaisto darbinieku reģistrāciju, apspriedās ar atlaistajiem darbiniekiem. Kopā ar UWV tika sagatavota problēmas veida un apmēra uzskaite.

46.Notika vairākas sanāksmes ar nozares un reģionu (provinču) pārstāvjiem. Tika arī sagatavots plāns, lai palielinātu atlaisto darbinieku iespējas tikt no jauna pieņemtiem darbā.

Pārvaldības un kontroles sistēmas

47.Pieteikums ietver pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu, kurā norādīti iesaistīto struktūru pienākumi. Tā struktūra ir identiska ESF. Ar šīm darbībām saistītās izmaksas ir ietvertas kopējās projekta izmaksās. Nīderlande ir paziņojusi Komisijai, ka pārvaldību uzņemsies Sociālo lietu un nodarbinātības ministrijas aģentūra (Agentschap SZW).

48.Finanšu kontroli veiks Nīderlandes Uzņēmumu aģentūras (RVO, Rijksdienst voor Ondernemend Nederland) ģenerāldirektors, kurš ir sertifikācijas amatpersona. Neatkarīgā revīzijas amatpersona būs Finanšu ministrijas Revīzijas aģentūras direktors.

49.Sociālo lietu un nodarbinātības ministrija projekta politikas daļai nav piešķīrusi atsevišķu budžetu. To uzskata par daļu no viņu darba. Kopumā par EGF atbildīga ir Darba ņēmēju regulējuma nodaļa.

Attiecīgās dalībvalsts uzņemtās saistības

50.Nīderlande ir sniegusi visus nepieciešamos apliecinājumus tam, ka:

–piekļuvē ierosinātajām darbībām un to īstenošanai tiks piemēroti vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi,

–ir ievērotas valstu un ES tiesību aktos paredzētās prasības par kolektīvo atlaišanu,

–ierosinātās darbības nesaņems finansiālu atbalstu no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem, kā arī tiks novērsta jebkāda dubulta finansēšana,

–ar ierosinātām darbībām papildinās no struktūrfondiem finansētās darbības,

–EGF finansiālais ieguldījums atbildīs procesuālajiem un materiālajiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.

IETEKME UZ BUDŽETU

Budžeta priekšlikums

51.EGF nepārsniedz maksimālo gada apjomu EUR 150 miljonu apmērā (2011. gada cenās), kā paredzēts 12. pantā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam 33 .

52.Pēc pieteikuma izskatīšanas attiecībā uz EGF regulas 13. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem un ņemot vērā paredzēto atbalsta saņēmēju skaitu, ierosinātās darbības un aplēstās izmaksas, Komisija ierosina izmantot EGF līdzekļus EUR 1 818 750 apmērā, kas veido 60 % no kopējām ierosināto darbību izmaksām, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar pieteikumu.

53.Ierosināto lēmumu izmantot EGF kopīgi pieņems Eiropas Parlaments un Padome, kā paredzēts 13. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 34 .

Saistītie tiesību akti

54.Vienlaikus ar priekšlikumu lēmumam par EGF izmantošanu Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegs priekšlikumu par līdzekļu pārvietošanu uz attiecīgo budžeta pozīciju EUR 1 818 750 apmērā.

55.Tajā pašā laikā, kad Komisija pieņems šo priekšlikumu lēmumam par EGF izmantošanu, tā ar īstenošanas aktu pieņems lēmumu par finansiālo ieguldījumu, kas stāsies spēkā dienā, kad Eiropas Parlaments un Padome pieņems ierosināto lēmumu izmantot EGF.

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar
Nīderlandes pieteikumu EGF/2016/005 NL/Drenthe Overijssel Retail

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 35 , un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 36 un jo īpaši tā 13. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) mērķis ir sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze vai ir sākusies jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)EGF var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 150 miljonus gadā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 37 12. pantā.

(3)Nīderlande 2016. gada 12. jūlijā iesniedza pieteikumu EGF izmantošanai saistībā ar darba ņēmēju atlaišanu saimnieciskās darbības nozarē, kas atbilstoši saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai Eiropas Kopienā (NACE) klasificēta 2. red. 47. nodaļā (Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus), kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 38 2. līmeņa reģionos Drentē (NL13) un Overeiselā (NL21), Nīderlandē. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktu par pieteikumu tika sniegta papildu informācija. Šis pieteikums atbilst Regulas (ES) Nr. 1309/2013 13. pantā noteiktajām prasībām par EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanu.

(4)Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu EUR 1 818 750 apmērā saistībā ar Nīderlandes iesniegto pieteikumu.

(5)Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs EGF izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai piešķirtu EUR 1 818 750 saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no [tā pieņemšanas dienas] 39*.

Briselē,

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

(2) EGF regulas 3. panta nozīmē.

(3) Komisijas 2012. gada 8. novembra Regula (ES) Nr. 1046/2012, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi attiecībā uz jaunā reģionālā sadalījuma laikrindu nosūtīšanu (OV L 310, 9.11.2012., 34. lpp.).

(4) OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.

(5) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 7. panta 4. punktu.

(6) Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu (OV L 225, 12.8.1998., 16. lpp.).

(7)

    https://www.cbs.nl/nl-nl/nieuws/2016/11/consumentenvertrouwen-daalt-opnieuw.

(8) Nīderlandes Valsts banka (DNB): http://www.dnb.nl/nieuws/nieuwsoverzicht-en-archief/statistisch-nieuws-2015/dnb333575.jsp#.

(9) Nīderlandes Valsts bankas (DNB) sniegtie dati: http://www.dnb.nl/nieuws/nieuwsoverzicht-en-archief/statistisch-nieuws-2015/dnb333575.jsp#.

(10) EGF/2010/010_CZ/Unilever, EGF/2010/016_ES/Aragón retail, EGF/2011/004_EL/ALDI Hellas, EGF/2014/009_EL/Sprider stores, EGF/2014/013_EL/Odyssefs Fokas, EGF/2015/011_GR/Supermarket Larissa.

(11) CBS 2015. gada 8. jūlija paziņojums presei par Nīderlandes mājsaimniecību parādu situāciju: http://www.cbs.nl/nl-NL/menu/themas/macro-economie/publicaties/artikelen/archief/2015/4505-schulden-huishoudens-nemen-weer-iets-toe.htm.

(12) Retail sector prognoses, Economic Agency ABN-AMRO Sonny Duijn. 2016. gada 22. janvāris.

(13) Retail sector prognoses, Economic Agency ABN-AMRO Sonny Duijn. 2016. gada 22. janvāris.

(14) http://www.consultancy.nl/nieuws/11992/de-25-grootste-faillissementen-van-retailketens-en-winkels.

(15) CBS rādītāji par "koopkrachtontwikkeling" 2016. gada martā: http://statline.cbs.nl/Statweb/publication/?DM=SLNL&PA=71015NED&D1=0&D2=0,72,76-77&D3=a&HDR=T&STB=G1,G2&VW=G.

(16)

    https://www.cbs.nl/nl-nl/nieuws/2016/11/consumentenvertrouwen-daalt-opnieuw.

(17) Focus on consumption, Economic Agency ABN-AMRO Mathijs Deguelle and Nico Klene. Volume development retail sector, 2014. gada 24. janvāris. Retail sector prognoses, Economic Agency ABN-AMRO Sonny Duijn, 1. punkts, 2016. gada 22. janvāris.

(18) CBS rādītāji par "koopkrachtontwikkeling" 2016. gada martā: http://statline.cbs.nl/Statweb/publication/?DM=SLNL&PA=71015NED&D1=0&D2=0,72,76-77&D3=a&HDR=T&STB=G1,G2&VW=G.

(19) CBS 2015. gada 8. jūlija paziņojums presei par Nīderlandes mājsaimniecību parādu situāciju: http://www.cbs.nl/nl-NL/menu/themas/macro-economie/publicaties/artikelen/archief/2015/4505-schulden-huishoudens-nemen-weer-iets-toe.htm.

(20) https://www.cbs.nl/nl-nl/nieuws/2015/28/schulden-huishoudens-nemen-weer-iets-toe. https://www.cbs.nl/en-gb/news/2015/28/overall-household-debt-marginally-up.

(21) http://www.consultancy.nl/nieuws/11992/de-25-grootste-faillissementen-van-retailketens-en-winkels.

(22) http://www.consultancy.nl/nieuws/11992/de-25-grootste-faillissementen-van-retailketens-en-winkels.

(23) http://overijssel.databank.nl/jive/jivereportcontents.ashx?report=home , tēma "Ekonomika".

(24) http://www.lisa.nl/data/gratis-data/overzicht-lisa-data-per-provincie.

(25) Focus on consumption, Economic Agency ABN-AMRO Mathijs Deguelle and Nico Klene. Volume development retail sector, 2014. gada 24. janvāris.

(26) http://statline.cbs.nl/Statweb/publication/?DM=SLNL&PA=81804NED&D1=a&D2=0-2,5,29&D3=172-188&VW=T.

(27) http://www.lisa.nl/include/nl/bibliotheek/4._LISA_Groot-_en_detailhandel_2014.pdf.

(28) UWV Labour Market Prognoses 2015-2016, 52. lpp.

(29) UWV sniegtie dati (2016. gada aprīlis).

(30) UWV sniegtie dati (2016. gada aprīlis).

(31) UWV sniegtie dati (2016. gada aprīlis).

(32) Organizācijas, ar ko apspriedās: Nīderlandes Darba devēju/uzņēmēju savienība, Darba ņēmēju apdrošināšanas aģentūra, mazumtirdzniecības sektora nozaru organizācija, Nīderlandes Arodbiedrību federācijas Drentes nodaļa, Kristīgo arodbiedrību valsts federācija, reģionālās iestādes.

(33) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(34) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(35) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

(36) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(37) Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(38) Komisijas 2012. gada 8. novembra Regula (ES) Nr. 1046/2012, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi attiecībā uz jaunā reģionālā sadalījuma laikrindu nosūtīšanu (OV L 310, 9.11.2012., 34. lpp.).

(39)  Date to be inserted by the Parliament before the publication in OJ.