EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.9.2016

COM(2016) 597 final

2016/0276(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu

{SWD(2016) 297 final}
{SWD(2016) 298 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Kopš 2014. gada novembrī tika publiskots Investīciju plāns Eiropai, investīciju pieauguma nosacījumi ir uzlabojušies un atgriežas pārliecība par Eiropas ekonomikas spēku un izaugsmi. Šobrīd Savienībā ceturto gadu notiek mērena atveseļošanās, un IKP 2015. gadā ir pieaudzis par 2 %. Ar investīciju plānu sāktie visaptveroši centieni jau sniedz konkrētus rezultātus, neskatoties uz to, ka lielāku investīciju projektu makroekonomiskā ietekme nav tūlītēja. Tiek prognozēts, ka investīcijas pakāpeniski palielināsies 2016. un 2017. gada laikā, lai gan tās joprojām ir zemākas par vēsturisko līmeni.

1 Komisija 2016. gada 1. jūnijā nāca klajā ar paziņojumu “Eiropa atkal investē. Novērtējums par Investīciju plānu Eiropai”, kurā izklāstīti investīciju plāna līdzšinējie sasniegumi un paredzētie turpmākie pasākumi, tostarp Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) termiņa pagarināšana, pārsniedzot sākotnējo triju gadu periodu, MVU klases palielināšana saskaņā ar spēkā esošo regulējumu un EIKC nostiprināšana. Eiropadome 2016. gada 28. jūnijā secināja, ka: “Investīciju plāns Eiropai, jo īpaši ESIF, jau ir devis konkrētus rezultātus un ir būtisks solis, lai palīdzētu piesaistīt privātās investīcijas, vienlaikus viedi izmantojot ierobežotos budžeta resursus. Komisija plāno drīz nākt klajā ar priekšlikumiem par ESIF nākotni, kuri Eiropas Parlamentam un Padomei būtu steidzami jāizskata.”

ESIF tika izveidots uz trīs gadu sākotnējo termiņu un ar mērķi mobilizēt vismaz EUR 315 miljardus investīcijās. Ņemot vērā tā panākumus, Komisija ir apņēmusies dubultot ESIF gan tā ilguma, gan finansiālās spējas ziņā. Šodien iesniegtais tiesību aktu paplašinājuma priekšlikums attiecas uz pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu un tam būtu jānodrošina kopumā vismaz pustriljons euro investīcijām līdz 2020. gadam. Priekšlikums ir saskaņā ar pārskatīto Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par Finanšu regulu, atbilstīgi kam Komisija ierosina vienlaicīgi izveidot noturīgu sistēmu ES finanšu saistību pārvaldībai. Lai vēl vairāk uzlabotu ESIF rīcībspēju un dubultotu investīciju mērķi, Komisija aicina dalībvalstis arī palīdzēt prioritārā kārtā. Šajā saistībā Komisija šodien ir pieņēmusi priekšlikumu, lai veicinātu iemaksas ESIF riska uzņemšanās spējas līmenī, paredzot dalībvalstu iespēju pārvietot līdzekļus no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi), kas tiem piešķirti saskaņā ar kopīgu īstenošanu, lai vēl vairāk uzlabotu ESIF rīcībspēju.

Attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada Komisija plāno iesniegt vajadzīgos priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka stratēģiskās investīcijas turpinās ilgtspējīgā līmenī.

Kopš tā darbības uzsākšanas pirms gada ESIF, ko īsteno un līdzsponsorē Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa, kura ir Komisijas stratēģiskais investīciju partneris, ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu mērķi mobilizēt vismaz EUR 315 miljardus papildu investīciju reālajā ekonomikā līdz 2018. gada vidum, tajā pašā laikā cenšoties palielināt privātā sektora ieguldījumus. Apgūšana tirgū ir īpaši strauji notikusi mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) klasē, kur ESIF rezultāti krietni pārsniedz gaidītos. Lai nodrošinātu, ka ir pieejami pietiekami līdzekļi, lai turpinātu finansēt MVU ar ESIF atbalstu, spēkā esošās Regulas (ES) Nr. 2015/1017 parametru ietvaros 2016. gada jūlijā MVU klase tika palielināta par EUR 500 miljoniem. Paredzams, ka projekti, ko EIB grupa līdz 2016. gada jūlijam apstiprinājusi kā sedzamus ar ESIF līdzekļiem, mobilizēs investīcijas EUR 115,7 miljardu apmērā visās 26 dalībvalstīs un sniegs atbalstu aptuveni 200 000 MVU, tādējādi veicinot turpmāku darbvietu radīšanu Eiropā, tostarp veicinot jaunatnes nodarbinātību, izaugsmi un konkurētspēju. Arī Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC) un Eiropas Investīciju projektu portāls (EIPP) ir veiksmīgi sākuši darbību. EIKC jau ir izskatījis aptuveni 230 iesniegumus no 27 dalībvalstīm, un EIPP kopš tā darbības uzsākšanas 2016. gada 1. jūnijā jau ir publicējis vairāk nekā 100 investīciju projektu, ļaujot investoriem nekavējoties piekļūt investīciju iespējām visā Eiropā.

Eiropas investīciju vides uzlabošanas centienu ietvaros Komisija ir pieteikusi vairākas iniciatīvas, kas palīdz atbalstīt investīcijas un atvieglināt reālās ekonomikas finansēšanu, kā, piemēram, samazināt kapitāla prasības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumiem attiecībā uz investīcijām infrastruktūrā un pieņemt praktiskas vadlīnijas, kā piemērot valsts atbalsta noteikumus kopsakarā ar infrastruktūras publisko finansēšanu. Turklāt īpaši pasākumi, kas, — ja tos pilnībā īstenos, — likvidēs konkrētus šķēršļus un vēl vairāk uzlabos investīciju vidi, ietilpst arī tādās stratēģijās kā Enerģētikas savienība, Kapitāla tirgu savienība, Vienotais tirgus un Digitālais vienotais tirgus, kā arī Aprites ekonomikas paketē. Piemēram, turpmākajos priekšlikumos, kas attiecas uz iekšējo elektroenerģijas tirgu, atjaunojamie energoresursi un enerģētikas savienības pārvaldība ilgtermiņā radīs lielāku tiesisko skaidrību un stabilitāti, veicinot investīcijas enerģētikas nozarē. Šajā kontekstā Komisija atzīmē, ka EIB ir kļuvusi par pasaules līderi zaļo obligāciju emisijā, lai palīdzētu finansēt ilgtspējīgus projektus. Kapitāla tirgu savienība palīdzēs novērst finanšu šķēršļus investīcijām, vienotā tirgus stratēģija veicinās efektīvākus publiskā iepirkuma tirgus un digitālā vienotā tirgus stratēģija uzlabos tiesisko noteiktību digitālajā nozarē.

ESIF finansējums neaizstāj dalībvalstu nepieciešamību īstenot vajadzīgās reformas, lai novērstu Eiropas pusgada ietvaros identificētos šķēršļus investīcijām tādās jomās kā maksātnespēja, publiskais iepirkums, tiesu sistēmas un valsts pārvaldes efektivitāte vai nozaru regulējums. Komisija jau ir izstrādājusi vairākus konkrētām valstīm adresētus ieteikumus par reformām investīciju jomā. Minētās reformas ir obligāts priekšnoteikums tam, lai saglabātu un palielinātu investīciju līmeni dalībvalstīs.

Investīciju plāna radītais pozitīvais impulss būtu jāsaglabā un būtu jāturpina centieni, lai investīcijas atkal kļūtu ilgtermiņā ilgtspējīgas. Investīciju plāna mehānismi darbojas, un tie būtu jānostiprina, lai turpmāk mobilizētu privātā sektora investīcijas Eiropas nākotnei svarīgās nozarēs un jomās, kur tirgus joprojām pastāv tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas. ESIF mērķis joprojām ir atbalstīt investīcijas, kuras bez ESIF atbalsta EIB, EIF vai spēkā esošie Savienības finanšu instrumenti nevarētu veikt tādā pašā laikposmā vai tādā pašā apmērā.

Atbilstīgi sākotnējam investīciju periodam būtu maksimāli jāpiesaista privātās investīcijas, un MVU gūs galveno labumu no atbalsta, kas sniegts saskaņā ar šo priekšlikumu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta arī projektiem, kas palīdz sasniegt COP 21 mērķus. ESIF termiņa pagarināšana ļaus ne tikai pagarināt veiksmīgu shēmu, bet tā arī nodos svarīgu vēstījumu projektu virzītājiem un aicinās tos iesniegt projektus EIB.

Priekšlikuma galvenais elements ir turpināt nostiprināt papildvērtību projektiem, kurus atbalsta ESIF ietvaros. Vēl skaidrāks ticis padarīts tas, ka ESIF atbalstītie projekti risina nepietiekamu investīciju situācijas un tirgus nepilnības, jo tas ietilpst projektu atbilstības kritērijos. Ņemot vērā to, cik nozīmīgi tie ir Eiropai, pārrobežu infrastruktūras projekti, tostarp ar tiem saistītie pakalpojumi, ir īpaši identificēti kā tādi, kas nodrošina papildvērtību.

Papildus ESIF termiņa pagarināšanai priekšlikumā paredzēti vairāki ESIF un EIKC tehniski uzlabojumi, iekļaujot ESIF īstenošanas pirmajā gadā gūto pieredzi.

Svarīgs priekšlikuma mērķis ir pastiprināt ESIF apgūšanu mazāk attīstītos reģionos un pārejas reģionos. Šajā ziņā atvieglota citu Savienības finansējuma avotu, piemēram, “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, apvienošana ar ESIF atbalstu ir būtisks elements un palīdz mobilizēt papildu investīcijas no privātā sektora. Vienlaikus Komisija šodien pieņēma priekšlikumu, kura mērķis ir vienkāršot Kopīgo noteikumu regulu, lai atvieglotu šādu kombinēšanu. Šajā saistībā būtu lietderīgi ļaut kontroles un nodrošināšanas mehānismus, kas saistīti ar darbībām, kuras saņem ESIF atbalstu, izmantot, lai izpildītu attiecīgās prasības saskaņā ar citu ES finansējumu vienam un tam pašam projektam ar mērķi vienkāršot procedūras un palielināt efektivitāti.

Atbalsts mazāk attīstītiem reģioniem un pārejas reģioniem Eiropā ir palielināts, iekļaujot skaidru atsauci uz nozari, kas citādi netiktu iekļauta vispārējos mērķos. Turklāt ESIF atbalstītās investīcijas autoceļos, no kurām kopumā būtu jāizvairās, saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem tiktu atļautas kohēzijas valstīs.

Komisija arī ierosina ESIF vairāk pievērsties ES politiskajām prioritātēm saistībā ar klimata pārmaiņām, piemēram, nosakot minimālo mērķi klimatam labvēlīgiem projektiem un ierobežojot atbalstu autoceļiem līdz vienīgi tādiem projektiem, kas saistīti ar privātā sektora investīcijām kohēzijas valstīs, vai līdz pārrobežu transporta projektiem, kuros iesaistīta vismaz viena kohēzijas valsts. Turklāt Komisija atzīst, cik svarīgi ir izmantot to daļu no Savienības budžeta (piemēram, kas pieejama EISI ietvaros), kas pieejama dotāciju veidā apvienošanai ar ESIF. Dotāciju un ESIF kombinācijas izmantošana palīdzēs projektiem kļūt ekonomiski un finansiāli dzīvotspējīgiem, tādējādi sekmējot Savienības izdevumu pievienoto vērtību ar papildu resursu piesaisti no privātiem ieguldītājiem. Turklāt, ņemot vērā ievērojamo ekonomikas multiplikatora efektu, kas investīcijām aizsardzības nozarē piemīt attiecībā uz saistītu uzņēmumu veidošanu un tehnoloģiju pārnesi uz citām nozarēm, kā arī darbavietu izveidi, būtu lietderīgi apsvērt ar aizsardzību saistītu investīciju projektu iekļaušanu ESIF un līdz ar to apsvērt EIB aizdevumu politikas atbilstības kritēriju mainīšanu šajā saistībā.

Attiecībā uz EIKC priekšlikumā paredzēti mērķtiecīgāki tehniskās palīdzības pakalpojumi projektiem, kuros iesaistītas vairākas dalībvalstis, projektiem, kas palīdz sasniegt COP 21 mērķus, un citām Savienības finansējuma avotu kombinācijām, piemēram, Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fondu, programmas “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu kombinēšanai ar ESIF. Minētais atbalsts būs vērsts uz vajadzībām, kuras netiek pietiekami segtas spēkā esošo pasākumu ietvaros.

Turklāt priekšlikumā paredzēts, ka EIKC būtu aktīvi jāveicina ESIF nozaru un ģeogrāfiskās diversifikācijas mērķis, nepieciešamības gadījumā atbalstot EIB projektu izstrādē.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem politikas jomā

Komisija 2014. gada 26. novembrī nāca klajā ar Investīciju plānu Eiropai, kas ir visaptveroša stratēģija, ar ko novērst Eiropas investīciju plaisu, kura izveidojās ekonomikas un finanšu krīzes rezultātā. Priekšlikums paplašināt ESIF ir pilnībā saderīgs ar spēkā esošajiem noteikumiem politikas jomā, jo īpaši ar ESIF un citiem Savienības finansējuma avotiem, kas pievēršas investīcijām dalībvalstu infrastruktūrā. Šādu fondu kombinēšana ar ESIF ir iespējama, un Komisija ierosina izmaiņas tiesību aktos, lai veicinātu šādu kombinēšanu.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šis priekšlikums saskan ar galvenajām ES politikas prioritātēm un veicina tās, piemēram, 2020., 2030. un 2050. klimata un enerģētikas sistēma, tostarp Enerģētikas savienība un saistības, ko ES uzņēmusies Parīzes Klimata konferencē (COP 21), Aprites ekonomikas tiesību aktu kopums, stratēģija “Eiropa 2020”, digitālais vienotais tirgus, kapitāla tirgu savienība, vienotā tirgus stratēģija, vienotā Eiropas transporta telpa, “Jaunā prasmju programma Eiropai” un citas ES ilgtermiņa stratēģiskās prioritātes.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 172. pants, 173. pants, 175. panta 3. punkts un 182. panta 1. punkta trešā daļa. Šajā priekšlikumā izklāstīts tiesiskais regulējums, kas nepieciešams, lai pagarinātu ESIF līdz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas termiņa beigām, kā arī EIKC tehniskās izmaiņas.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Ierosinātās rīcības mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un tāpēc tos var labāk sasniegt Savienības līmenī. Atšķirīgas dalībvalstu fiskālās spējas rīkoties dēļ rīcība Savienības līmenī var labāk sasniegt izvirzītos mērķus, ņemot vērā tās mērogu un ietekmi. Konkrēti, rīcība Savienības līmenī ļaus panākt mēroga radītus ietaupījumus, izmantojot Savienības budžeta līdzekļus kombinācijā ar EIB grupas finansējumu, darbojoties kā katalizatoram privātu investīciju piesaistē visā Savienībā un pēc iespējas labāk izmantojot Eiropas iestādes un to pieredzi un zināšanas šim nolūkam. Daudzkāršojošā ietekme un ietekme konkrētajā vietā tādējādi būs daudz lielāka, nekā to varētu panākt, investējot atsevišķā dalībvalstī vai dalībvalstu grupā. Savienības vienotais tirgus, kā arī tas, ka nebūs konkrētai valstij vai nozarei specifisku projektu piešķīrumu, nodrošinās lielāku pievilcību investoriem un zemāku kopējo risku.

•Proporcionalitāte

Priekšlikuma mērķis ir turpināt uzlabot Eiropas ilgtermiņa izaugsmes perspektīvas, mobilizējot privātos līdzekļus stratēģiskām investīcijām ierobežotu budžeta resursu kontekstā. Priekšlikums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

3.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN NOVĒRTĒJUMI

Pēc tam, kad priekšsēdētājs Junkers 2014. gada 26. novembrī Eiropas Parlamentu iepazīstināja ar investīciju plānu Eiropai, Eiropadome 2014. gada decembrī plānu apstiprināja ar visām tā sastāvdaļām, mudinot nodrošināt ātru tā izpildi. EIB grupa atsaucās uz Eiropadomes aicinājumu un 2015. gada janvārī sāka investīciju operācijas. Pēc tam Eiropas Parlaments un Padome ārkārtīgi ātri 2015. gadā pieņēma vajadzīgo tiesisko regulējumu (Regula (ES) Nr. 2015/1017). Komisija 2016. gada 1. jūnijā nāca klajā ar paziņojumu “Eiropa atkal investē. Novērtējums par Investīciju plānu Eiropai”, kurā izklāstīti investīciju plāna līdzšinējie sasniegumi un paredzētie turpmākie pasākumi, tostarp ESIF termiņa pagarināšana, pārsniedzot sākotnējo triju gadu periodu, MVU klases palielināšana saskaņā ar spēkā esošo regulējumu un EIKC nostiprināšana. Eiropadome 2016. gada 28. jūnijā secināja, ka “(..) ESIF jau ir devis konkrētus rezultātus (..)”, un aicināja Eiropas Parlamentu un Padomi “steidzami” izskatīt Komisijas priekšlikumus par ESIF nākotni.

Izstrādājot šo priekšlikumu, Komisija ir izmantojusi apspriedes, kas regulāri notika Eiropadomē, Eiropas Parlamentā un Ministru padomē. Priekšlikums tika apspriests arī ar EIB grupu un ar publiskā un privātā sektora pārstāvjiem, un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Ieinteresēto personu tikšanās norisinājās 2016. gada 7. septembrī.

Ieinteresētās personas ir uzsvērušas, cik svarīgi ir stingri kvalitātes kritēriji un lielāka pārredzamība, izraugoties projektus, kuri tiks atbalstīti ar ES garantiju, it sevišķi attiecībā uz papildvērtības nodrošināšanu. Turklāt tika atbalstīts plašāks ESIF ģeogrāfiskais un nozaru aptvērums, īpašu uzmanību pievēršot projektiem, kas sniedz ieguldījumu COP 21 mērķu sasniegšanā, kā arī projektiem, kuri saistīti ar infrastruktūras investīcijām vairākās dalībvalstīs. Ieinteresētās personas arī lūdza aktīvāku EIKC iesaistīšanos konkrētās jomās, kā arī nepieciešamības gadījumā vispārīgāku spēju sniegt ieguldījumu projektu veidošanā. Šajā priekšlikumā ir ņemtas vērā saņemtās atsauksmes.

Turklāt Komisija par ESIF termiņa pagarināšanu ir ieguvusi ievērojamu papildu ieskatu no tās veiktā novērtējuma, kas attiecībā uz ES garantijas izmantošanu un garantiju fonda darbību tika pieprasīts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2015/1017 18. panta 2. punktu.

Papildus minētajam iekšējam novērtējumam ārējie eksperti pašlaik veic Regulas (ES) Nr. 2015/1017 piemērošanas novērtējumu. Paredzams, ka rezultāti būs pieejami novembrī, lai minētā novērtējuma saturu varētu izmantot kā informāciju likumdošanas apspriedēs.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

ES garantija, kas sniegta ESIF, tiks palielināta no EUR 16 miljardiem līdz EUR 26 miljardiem. No EUR 26 miljardiem ne vairāk kā EUR 16 miljardi būs pieejami pieprasījuma garantijām pirms 2018. gada 6. jūlija. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2015/1017 18. panta 2. punktā paredzēto novērtējumu, kas pievienots šim priekšlikumam, ES garantiju fonda finansējums līdz 2020. gadam tiks samazināts līdz 35 % no kopējām ES garantiju saistībām. Tajā pašā laikā, lai visā investīciju periodā sniegtu garantiju EUR 26 miljardu apmērā, garantiju fonds būtu jāpalielina par EUR 1,1 miljardu, tādējādi kopā sasniedzot EUR 9,1 miljarda apmēru.

Garantiju fonda maksājumi 2016. gadā sasniegs EUR 500 miljonus, 2017. gadā — EUR 2,3 miljardus, 2018. gadā — EUR 1,6 miljardus, 2019. gadā — EUR 1,4 miljardus, 2020. gadā — EUR 2 miljardus, 2021. gadā — EUR 450 miljonus un 2022. gadā — EUR 400 miljonus. Saistību apropriācijas 2015. gadā sasniegs EUR 1,35 miljardus, 2016. gadā — EUR 2,104 miljardus, 2017. gadā — EUR 2,641 miljardus, 2018. gadā — EUR 2,010 miljardus, 2019. gadā — EUR 167 miljonus un 2020. gadā — EUR 378 miljonus. Garantiju fonda pakāpeniskam finansējumam nevajadzētu radīt riskus ES budžetam pirmajos gados, jo varbūtēji garantijas prasījumi par ciestajiem zaudējumiem īstenosies tikai laika gaitā. Ir pastiprināta iespēja nepieciešamības gadījumā ierosināt ārkārtas pasākumus.

Tāpat kā gadījumā ar EIB pašreizējām operācijām, saņēmējiem ir jāsedz EIB operāciju izmaksas saskaņā ar ESIF. Šādām operācijām un ES garantiju fonda līdzekļu investīcijām būtu jārada neto pozitīvi ienākumi, kas pašlaik tiek lēsti EUR 450 miljonu apmērā un tiks izmantoti, lai izveidotu garantiju fondu. Darbības apropriācijas saistībā ar šo priekšlikumu pilnībā finansē saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. 1.a izdevumu kategorijā no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finanšu instrumentiem tiks pārdalīti EUR 500 miljoni un EUR 150 miljoni tiks finansēti no nepiešķirtās rezerves.

Lai veiktu pārdali no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, ir nepieciešams grozīt Regulas (ES) Nr. 1316/2013 5. pantu, kā minēts 2. pantā priekšlikumā.

Finansējums transporta un enerģētikas nozarei, kas noteikts šajā 5. pantā, būtu jāsamazina par attiecīgi EUR 155 miljoniem un EUR 345 miljoniem.

Juridiskās konsekvences labad šis grozījums saskaņā ar 2. pantu ietver arī finansējuma palielinājumu telekomunikāciju nozarei EUR 50 miljonu apmērā, kā tas minēts Komisijas priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 attiecībā uz interneta piekļuves veicināšanu vietējās kopienās 2 .

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas prasības ir pienācīgi paredzētas Regulā (ES) 2015/1017. Šis priekšlikums koriģē novērtēšanu un ziņošanu, lai ņemtu vērā investīciju perioda termiņa pagarinājumu.

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

Šis priekšlikums grozīt Regulu (ES) Nr. 2015/1017 ietver šādus galvenos elementus.

a) Finansējums

–ESIF termiņa pagarinājums līdz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas beigām, proti, līdz 2020. gada 31. decembrim, lai attiecībā uz visu investīciju periodu sasniegtu privātās un publiskās investīcijas vismaz EUR 500 miljardu apmērā.

–ES garantijas palielinājums līdz EUR 26 miljardiem, no kuriem ne vairāk kā EUR 16 miljardi ir pieejami pieprasījuma garantijām pirms 2018. gada 6. jūlija.

–ES garantiju fonda mērķa likmes pielāgošana līdz 35 % no kopējām ES garantiju saistībām.

–EIB ieguldījuma palielinājums no EUR 5 miljardiem līdz EUR 7,5 miljardiem visā investīciju periodā. Attiecīgajām EIB lēmumu pieņēmējām struktūrām ir jāapstiprina gan šis pieaugums, gan EIB ieguldījumu sadale starp infrastruktūras un inovācijas klasi un MVU klasi.

–Turpmāks Savienības vispārējā budžeta ieguldījums ES garantiju fondā attiecībā uz investīcijām, kas jāveic visā investīciju periodā, pārvedot EUR 500 miljonus no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta pieejamā finansējuma finanšu instrumentiem un EUR 150 miljonus no nepiešķirtās rezerves.

–Aptuveni EUR 450 miljoni neto pozitīvo ienākumu no izmaksām, kas iekasētas no saņēmējiem, un garantiju fonda investīciju līdzekļi tiks izmantoti, lai izveidotu garantiju fondu.

b) Pārvaldība un projektu atlase

–Uzlabota papildvērtība, jo saskaņā ar ESIF veiktas operācijas atbilstības kritēriju ietvaros risina skaidri apzinātas tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas. Priekšlikumā ietverta arī sīkāka papildvērtības definīcija un ņemti vērā tādi projekti infrastruktūras un inovācijas klasē, kuros sasaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, lai izpildītu papildvērtības prasību, ņemot vērā tām raksturīgo sarežģītību un to augsto Savienības pievienoto vērtību.

–Papildu uzmanība projektiem, kas palīdz sasniegt Parīzes klimata konferencē izvirzītos ES vērienīgos mērķus (COP 21). Arvien vairāk uzmanības tiks veltīts energotīklu starpsavienojumu prioritārajiem projektiem un energoefektivitātes projektiem. Turklāt priekšlikumā paredzēts, ka būtu jāizvairās no ESIF atbalsta autoceļiem, izņemot tad, ja tas ir nepieciešams, lai kohēzijas valstīs vai pārrobežu transporta projektos, kuros iesaistīta vismaz viena kohēzijas valsts, atbalstītu privātās investīcijas transporta nozarē. Priekšlikumā arī paredzēts skaidri iekļaut lauksaimniecību, zivsaimniecību un akvakultūru vispārējos mērķos kā nozares, kuras var pretendēt uz ESIF atbalstu. Turklāt lielāka finansējuma daļa tiks novirzīta MVU, ņemot vērā ārkārtīgu tirgus pieprasījumu pēc MVU finansējuma ESIF ietvaros: 40 % no ESIF riska uzņemšanās spējas pieauguma būtu jānovirza uz to, lai palielinātu MVU piekļuvi finansējumam.

–Lielāka pārredzamība, uzliekot Investīciju komitejai pienākumu savos lēmumos, kas ir publiskoti un darīti pieejami, paskaidrot iemeslus, kāpēc tā uzskata, ka konkrētai operācijai būtu jāpiešķir ES garantija, un publicēt darbības rezultātu rādītājus, tiklīdz ir parakstīta operācija ES garantijas ietvaros. Priekšlikumā ietverts arī EIB un EIF pienākums informēt galīgos saņēmējus, tostarp MVU, par ESIF atbalstu.

–Korekcijas un stingrāki noteikumi attiecībā uz noteikumiem par atbilstību Savienības labas nodokļu pārvaldības principiem, lai ņemtu vērā jaunākās politikas norises šajā jomā.

–Ierobežoti tehniska rakstura skaidrojumi saistībā ar: i) Komisijas un EIB noslēgtā līguma saturu par ESIF pārvaldību, ES garantijas piešķiršanu un segtajiem instrumentiem, jo īpaši subordinēto finansējumu, un ii) zaudējumu, kas konkrētās situācijas radušies valūtas maiņas svārstību rezultātā, segumu.

c) Eiropas Investīciju konsultāciju centrs

–Mērķtiecīgāki tehniskās palīdzības pakalpojumi projektiem, kuros iesaistītas vairākas dalībvalstis, projektiem, kas veicina COP 21 mērķu sasniegšanu, digitālajai infrastruktūrai un citu Savienības finansējuma avotu kombinācijai ar ESIF. Minētais atbalsts būs vērsts uz vajadzībām, kuras netiek pietiekami segtas spēkā esošo pasākumu ietvaros. Turklāt priekšlikumā paredzēts, ka EIKC būtu aktīvi jāveicina ESIF nozaru un ģeogrāfiskās diversifikācijas mērķis.

2016/0276 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. un 173. pantu, 175. panta trešo daļu un 182. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Kopš 2014. gada novembrī tika publiskots Investīciju plāns Eiropai 3 , investīciju pieauguma nosacījumi ir uzlabojušies un atgriežas pārliecība par Eiropas ekonomikas spēku un izaugsmi. Šobrīd Savienībā ceturto gadu notiek mērena atveseļošanās, un iekšzemes kopprodukts 2015. gadā ir pieaudzis par 2 %. Ar investīciju plānu sāktie visaptveroši centieni jau sniedz konkrētus rezultātus, neskatoties uz to, ka lielāku investīciju projektu makroekonomiskā ietekme nav tūlītēja. Tiek prognozēts, ka investīcijas pakāpeniski palielināsies 2017. un 2016. gada laikā, lai gan tās joprojām ir zemākas par vēsturisko līmeni.

(2)Pozitīvais impulss būtu jāsaglabā un būtu jāturpina centieni, lai investīcijas atkal kļūtu ilgtermiņā ilgtspējīgas. Investīciju plāna mehānismi darbojas, un tie būtu jānostiprina, lai turpmāk mobilizētu privātā sektora investīcijas Eiropas nākotnei svarīgās nozarēs un jomās, kur tirgus joprojām pastāv tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas.

(3)Komisija 2016. gada 1. jūnijā nāca klajā ar paziņojumu “Eiropa atkal investē. Novērtējums par Investīciju plānu Eiropai”, kurā izklāstīti investīciju plāna līdzšinējie sasniegumi un paredzētie turpmākie pasākumi, tostarp Eiropas Stratēģisko investīciju (ESIF) pagarināšana, pārsniedzot sākotnējo triju gadu periodu, mazo un vidējo uzņēmumu klases palielināšana saskaņā ar spēkā esošo regulējumu un Eiropas Investīciju konsultāciju centra (EIKC) nostiprināšana.

(4)ESIF, ko īsteno un līdzfinansē EIB grupa, ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu mērķi mobilizēt vismaz EUR 315 miljardus papildu investīciju reālajā ekonomikā līdz 2018. gada vidum. Apgūšana tirgū ir īpaši strauji notikusi MVU klasē, kur ESIF rezultāti krietni pārsniedz gaidītos. MVU klase 2016. gada jūlijā tika palielināta par EUR 500 miljoniem pašreizējo Regulas (ES) Nr. 2015/1017 parametru ietvaros. Lielāka finansējuma daļa tiks novirzīta MVU, ņemot vērā ārkārtīgu tirgus pieprasījumu pēc MVU finansējuma ESIF ietvaros: 40 % no ESIF palielinātās riska uzņemšanās spējas būtu jānovirza uz to, lai palielinātu MVU piekļuvi finansējumam.

(5)Eiropadome 2016. gada 28. jūnijā secināja, ka: “Investīciju plāns Eiropai, jo īpaši Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), jau ir devis konkrētus rezultātus un ir būtisks solis, lai palīdzētu piesaistīt privātās investīcijas, vienlaikus viedi izmantojot ierobežotos budžeta resursus. Komisija plāno drīz nākt klajā ar priekšlikumiem par ESIF nākotni, kuri Eiropas Parlamentam un Padomei būtu steidzami jāizskata.”

(6)ESIF tika izveidots uz trīs gadu sākotnējo termiņu un ar mērķi mobilizēt vismaz EUR 315 miljardus investīcijās. Ņemot vērā tā panākumus, Komisija ir apņēmusies dubultot ESIF gan tā ilguma, gan finansiālās spējas ziņā. Tiesību aktu paplašinājuma priekšlikums attiecas uz pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu un tam būtu jānodrošina kopumā vismaz pustriljons euro investīcijām līdz 2020. gadam. Lai vēl vairāk uzlabotu ESIF rīcībspēju un dubultotu investīciju mērķi, dalībvalstīm vajadzētu sniegt palīdzību arī prioritārā kārtā.

(7)Attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada Komisija plāno iesniegt vajadzīgos priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka stratēģiskās investīcijas turpinās ilgtspējīgā līmenī.

(8)Paplašinātajam ESIF būtu jāpievēršas atlikušo tirgus nepilnību un nepietiekamu investīciju situāciju risināšanai un jāturpina mobilizēt privātā sektora finansējums investīcijām, kas ir būtiskas Eiropas nākotnes darbavietu radīšanai — tostarp jauniešu darbavietu radīšanai —, izaugsmei un konkurētspējai ar pastiprinātu papildvērtību. Tas ietver investīcijas šādās jomās: enerģētika, vide un rīcība klimata politikas jomā, sociālā un cilvēkkapitāla joma un ar to saistītā infrastruktūra, veselības aprūpe, pētniecība un inovācija, pārrobežu un ilgtspējīgs transports, kā arī digitālā pārveide. Jo īpaši būtu jānostiprina ESIF atbalstīto operāciju investīcijas tajā, lai sasniegtu Parīzes Klimata konferencē izvirzītos Savienības vērienīgos mērķus (COP 21). Arvien vairāk uzmanības būtu jāvelta energotīklu starpsavienojumu prioritārajiem projektiem un energoefektivitātes projektiem. Turklāt būtu jāizvairās no ESIF atbalsta autoceļiem, izņemot tad, ja tas ir nepieciešams, lai kohēzijas valstīs vai pārrobežu transporta projektos, kuros iesaistīta vismaz viena kohēzijas valsts, atbalstītu privātās investīcijas transporta nozarē. Skaidrības labad, lai gan tie jau ir atbilstīgi, būtu skaidri jānosaka, ka projekti tādās jomās kā lauksaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra, ietilpst vispārējos mērķos, kas var pretendēt uz ESIF atbalstu.

(9)Turklāt projektu atlasē būtu jānostiprina viena ESIF būtiska iezīme. Proti, operācijām vajadzētu būt tiesīgām pretendēt uz ESIF atbalstu, ja tās risina skaidri apzinātas tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas. Tādas operācijas infrastruktūras jomā infrastruktūras un inovācijas klases ietvaros, kas sasaista divas vai vairākas dalībvalstis, tostarp e-infrastruktūra, būtu jāuzskata par operācijām ar papildvērtību, ņemot vērā tām raksturīgo sarežģītību un to augstu pievienoto vērtību Savienībai.

(10)Ņemot vērā to potenciālu palielināt ESIF līdzdalības efektivitāti, būtu jāmudina apvienot tādas operācijas, kuras veido Savienības budžeta neatmaksājama atbalsta un/vai finanšu instrumentu (piemēram, to, kas pieejami Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros) kombinācija ar EIB finansējumu, tostarp ESIF (kā arī citi ieguldītāju) piešķirtu EIB finansējumu. Apvienošanas mērķis ir uzlabot Savienības izdevumu pievienoto vērtību, piesaistot papildu resursus no privātiem ieguldītājiem, un nodrošināt to, ka atbalstītās darbības kļūst ekonomiski un finansiāli dzīvotspējīgas.

(11)Lai palielinātu ESIF izmantošanu mazāk attīstītos un pārejas reģionos, būtu jāpaplašina to vispārīgo mērķu darbības joma, kas var pretendēt uz ESIF atbalstu.

(12)Savienībai attiecībā uz visu investīciju periodu vajadzētu piešķirt Savienības garantiju (“ES garantija”), kura nevienā brīdī nedrīkstētu pārsniegt EUR 26 000 000 000, lai ļautu ESIF atbalstīt investīcijas, no kurām ne vairāk kā EUR 16 000 000 000 vajadzētu būt pieejamiem pirms 2018. gada 6. jūlija.

(13)Paredzams, ka tad, kad ES garantija tiek kombinēta ar EUR 7 500 000 000, ko sniedz EIB, ESIF atbalstam būtu jārada EUR 100 000 000 000 papildu investīciju no EIB un EIF. Paredzams, ka summa EUR 100 000 000 000 apmērā, ko atbalsta ESIF, līdz 2020. gada beigām radīs vismaz EUR 500 000 000 000 papildu investīcijas reālajā ekonomikā.

(14)Lai daļēji finansētu Savienības vispārējā budžeta ieguldījumu ES garantijas fondā papildu investīciju veikšanai, būtu jāpārved pieejamais finansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1316/2013 4 . Turklāt apropriācijas EUR 1 145 797 000 apmērā būtu jāpārved no EISI finanšu instrumentiem uz EISI dotāciju daļu, lai atvieglotu apvienošanu ar ESIF vai ar citiem attiecīgiem instrumentiem, jo īpaši tiem, kas vērsti uz energoefektivitāti.

(15)Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar ESIF atbalstītajām investīcijām, garantijas fonda mērķapjomam vajadzētu būt 35 % no kopējām ES garantijas saistībām, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzības līmeni.

(16)Saskaņā ar ārkārtīgu tirgus pieprasījumu pēc MVU finansējuma ESIF ietvaros, par kuru paredzams, ka tas turpināsies, būtu jāuzlabo ESIF MVU klase. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sociālajiem uzņēmumiem, tostarp izstrādājot un ieviešot jaunus instrumentus.

(17)EIB un EIF būtu jānodrošina, ka galīgie finansējuma saņēmēji, tostarp MVU, ir informēti par ESIF atbalstu, lai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2015/1017 veicinātu informētību par ES garantiju.

(18)Lai uzlabotu ESIF operāciju pārredzamību, Investīciju komitejai savos lēmumos, kas ir publiski un pieejami, būtu jāpaskaidro iemesli, kāpēc tā uzskata, ka operācijai būtu jāpiešķir ES garantija, īpašu uzmanību pievēršot atbilstībai papildvērtības kritērijam. Rezultātu pārskats būtu jāpublisko, tiklīdz operācija ir parakstīta ES garantijas ietvaros.

(19)ESIF atbalstītajām operācijām būtu jāievēro Savienības labas nodokļu pārvaldības principi.

(20)Turklāt ir lietderīgi veikt dažus tehniskus precizējumus saistībā ar nolīgumu par ESIF pārvaldību, par ES garantijas piešķiršanu un par instrumentiem, uz ko tā attiecas, tostarp valūtas maiņas kursa risku segumu dažās situācijās. Saskaņā ar šo regulu būtu jāpieņem nolīgums ar EIB par ESIF pārvaldību un par ES garantijas piešķiršanu.

(21)Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC) būtu jāuzlabo un tā darbības būtu jāpievērš vajadzībām, kuras nav pietiekami segtas saskaņā ar pašreizējo kārtību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš projektu, kuros iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, un projektu, kas palīdz sasniegt COP 21 mērķus, sagatavošanas atbalstam. Neatkarīgi no mērķa izmantot esošos EIB un Komisijas konsultāciju pakalpojumus, lai attiecībā uz projektu finansēšanu Savienībā darbotos kā vienots tehnisko konsultāciju centrs, EIKC vajadzētu arī aktīvi sekmēt to ESIF nozaru un ģeogrāfiskās diversifikācijas mērķi un vajadzības gadījumā atbalstīt EIB saistībā ar projektu izveidi. Tam būtu arī aktīvi jāsekmē investīciju platformu izveide un jāsniedz konsultācijas par citu Savienības finansējuma avotu kombinēšanu ar ESIF.

(22)Tādēļ Regula (ES) Nr. 1316/2013 un Regula (ES) Nr. 2015/1017 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 2015/1017 groza šādi:

(1)regulas 4. panta 2. punktu groza šādi:

a)punkta a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:

“ii)    summu, kas nav mazāka par EUR 7 500 000 000, galvojumos vai skaidrā naudā, un EIB ar ESIF starpniecību piešķiramā finanšu ieguldījuma noteikumiem;”;

b)punkta c) apakšpunktā i) punktu aizstāj ar šādu:

“i)    saskaņā ar 11. pantu — sīki izstrādātus noteikumus par ES galvojuma sniegšanu, tostarp noteikumus par tās segumu, tās definēto segumu attiecībā uz noteiktu instrumentu veidu portfeļiem un attiecīgajiem notikumiem, kas izraisītu iespējamu pieprasījumu izlietot ES galvojumu;”;

(2)regulas 5. panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Lai labāk reaģētu uz tirgus nepilnībām vai nepietiekamu investīciju situācijām, EIB īpašajām darbībām, ko atbalsta ESIF, parasti ir tādas iezīmes kā subordinācija, līdzdalība riska dalīšanas instrumentos, pārrobežu iezīmes, pakļautība īpašiem riskiem vai citi nosakāmi aspekti, kā turpmāk norādīts II pielikumā.

ESIF var atbalstīt EIB projektus, ar kuriem saistītais risks ir zemāks nekā EIB īpašo darbību minimālais risks, ja ES galvojuma izmantošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu papildvērtību, kā definēts šā punkta pirmajā daļā.

Lai nodrošinātu papildvērtību, ņem vērā arī ESIF atbalstītos projektus, kas ietver fizisko infrastruktūru, kura sasaista divas vai vairākas dalībvalstis, vai fiziskās infrastruktūras vai ar fizisko infrastruktūru saistīto pakalpojumu paplašināšanu no vienas dalībvalsts uz vienu vai vairākām dalībvalstīm.”;

(3)regulas 6. panta 1. punkta ievadvārdus aizstāj ar šādu tekstu:

“ESIF nolīgumā paredz, ka ESIF atbalsta projektus, kas novērš tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas un kas:”;

(4)7. pantu groza šādi:

(a)panta 8. punktu groza šādi:

i)punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"e)    klimata politika, vides aizsardzība un pārvaldība;";

ii)pievieno šādu l) apakšpunktu:

"l)    lauksaimniecība, un zivsaimniecība un akvakultūra.";

(b)panta 10. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

"Katrs Investīciju komitejas loceklis nekavējoties sniedz Valdei, rīkotājdirektoram un rīkotājdirektora vietniekam visu informāciju, kas vajadzīga, lai pastāvīgi pārliecinātos, ka nav izveidojies interešu konflikts.";

(c)panta 11. punktā pievieno šādu teikumu:

"Rīkotājdirektors ir atbildīgs par Valdes informēšanu attiecībā uz jebkādu šādu pienākumu nepildīšanu, kas viņam kļūst zināma, un ierosina atbilstīgus pasākumus.";

(d)panta 12. punkta otrās daļas otro teikumu aizstāj ar šādu:

"Lēmumi par ES galvojuma izmantošanu ir publiski un pieejami un ietver lēmuma pamatojumu, īpaši koncentrējoties uz atbilstību papildvērtības kritērijam. Publikācijā neiekļauj sensitīvu komercinformāciju. Pieņemot lēmumu, Investīciju komiteja to pamato ar EIB sniegto dokumentāciju.";

(5)9. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktā pievieno šādu h) un i) apakšpunktu:

"h)    lauksaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra;

i)    mazāk attīstītiem reģioniem un pārejas reģioniem, kuri uzskaitīti Komisijas Īstenošanas Lēmuma 2014/99/ES 5 attiecīgi I un II pielikumā, — citas rūpniecības nozares un pakalpojumi, kuri ir atbilstīgi EIB atbalsta saņemšanai.";

(b)panta 2. punktā pievieno šādu daļu:

"EIB nosaka mērķi, ka vismaz 40 % no ESIF finansējuma infrastruktūras un inovācijas atbalsta klases ietvaros atbalsta projektus ar komponentiem, kas veicina klimata politikas pasākumus atbilstīgi COP 21 saistībām. Valde sniedz sīki izstrādātus norādījumus, lai to panāktu.";

(c)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3.    Investīciju periods, kurā var piešķirt ES galvojumu, lai atbalstītu finansēšanas un investīciju operācijas, uz ko attiecas šī regula, beidzas:

a)    2020. gada 31. decembrī – EIB operācijām, par kurām EIB un saņēmējs vai finanšu starpnieks parakstījuši līgumu līdz 2022. gada 31. decembrim;

b)    2020. gada 31. decembrī – EIF operācijām, par kurām EIF un finanšu starpnieks parakstījuši līgumu līdz 2022. gada 31. decembrim.";

(d)svītro 5. punktu;

(6)10. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"a)EIB aizdevumi, galvojumi, pretgalvojumi, kapitāla tirgus instrumenti, jebkura cita veida finansējums vai kredītkvalitātes uzlabošanas instruments, tostarp pakārtotais parāds, dalība kapitālā vai kvazikapitālā, tai skaitā valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu, investīciju platformu vai fondu labā;";

(7)11. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1.    ES galvojums nekad nepārsniedz EUR 26 000 000 000, no kuriem daļu var piešķirt EIB finansējumam vai galvojumiem EIF saskaņā ar 3. punktu. Kopējie neto maksājumi no Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar ES galvojumu nepārsniedz EUR 26 000 000 000 un nepārsniedz EUR 16 000 000 000 pirms 2018. gada 6. jūlija.";

(b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3.    Ja EIB piešķir finansējumu vai galvojumu EIF, lai veiktu EIB finansēšanas un investīciju operācijas, ES galvojums nodrošina pilnu galvojumu šādam finansējumam vai galvojumam ar noteikumu, ka EIB piešķir finansējuma vai galvojuma summu vismaz EUR 4 000 000 000 apmērā bez ES galvojuma seguma, nepārsniedzot sākotnējo limitu EUR 6 500 000 000. Neskarot 1. punktu, Valde attiecīgā gadījumā var pielāgot minēto limitu.

(c)panta 6. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

"a)regulas 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem parāda instrumentiem – pamatsummu un visus procentus un summas, kas pienākas EIB, bet ko tā nav saņēmusi saskaņā ar finansēšanas operāciju noteikumiem līdz saistību nepildīšanas brīdim; zaudējumus, kas rodas no valūtu, kas nav euro, svārstībām tirgos, kuros ilgtermiņa riska ierobežošanas iespējas ir limitētas; attiecībā uz pakārtoto parādu par saistību neizpildes gadījumu uzskata maksājuma atlikšanu, samazināšanu vai izbeigšanas pieprasīšanu;

b)dalībai kapitālā vai kvazikapitālā, kā minēts 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā, — ieguldītās summas un saistītās finansējuma izmaksas un zaudējumus, kas rodas no valūtu, kas nav euro, svārstībām;";

(8)12. pantu groza šādi:

(a)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

"5.Šā panta 2. punktā minētās iemaksas galvojuma fondā izmanto, lai sasniegtu attiecīgu līmeni ("mērķapjoms"), kas atspoguļo kopējās ES galvojuma saistības. Mērķapjomu nosaka 35 % apmērā no kopējām ES galvojuma saistībām.";

(b)panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

"7.No 2018. gada 1. jūlija, ja galvojumu pieprasījumu rezultātā ES galvojuma fonda līmenis kļūst mazāks par 50 % no mērķapjoma vai ja tas saskaņā ar Komisijas veikto riska novērtējumu gada laikā var noslīdēt zem šā līmeņa, Komisija iesniedz ziņojumu par ārkārtas pasākumiem, kas varētu būt vajadzīgi.";

(c)panta 8., 9. un 10. punktu aizstāj ar šādiem:

"8.    Pēc pieprasījuma izlietot ES galvojumu 2. punkta b) un d) apakšpunktā paredzētās iemaksas galvojuma fondā, kuras pārsniedz mērķapjomu, 9. pantā noteiktajā investīciju laikposmā izmanto, lai atjaunotu ES galvojumu līdz tā pilnai summai.

9.    Šā panta 2. punkta c) apakšpunktā minētās iemaksas galvojuma fondā izmanto, lai atjaunotu ES galvojumu līdz tā pilnai summai.

10.Ja ES galvojums ir pilnībā atjaunots EUR 26 000 000 000 apmērā, jebkuru summu no galvojuma fonda, kas pārsniedz sākotnējo summu, iemaksā Savienības vispārējā budžetā kā iekšējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 21. panta 4. punktu, lai papildinātu tās budžeta pozīcijas, kuras varētu būt izmantotas līdzekļu pārdalīšanai, pārvietojot tos uz galvojuma fondu.";

(9)14. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu groza šādi:

i)pirmajā daļā otro teikumu aizstāj ar šādu:

"Šāds atbalsts ietver mērķtiecīgu atbalstu tehniskās palīdzības izmantošanai projektu strukturēšanā, inovatīvu finanšu instrumentu izmantošanai un publiskā un privātā sektora partnerību izmantošanai, ņemot vērā to, kāda ir dalībvalstu ar mazāk attīstītiem finanšu tirgiem specifika un vajadzības.";

ii)otrajā daļā pievieno šādu teikumu:

"Tas arī palīdzēs sagatavot klimata politikas un aprites ekonomikas projektus vai to komponentus, jo īpaši saistībā ar COP 21, sagatavot digitālās nozares projektus, kā arī 5. panta 1. punkta piektajā daļā minētos projektus.";

(b)panta 2. punktu groza šādi:

i)punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"c)izmanto vietējās zināšanas, lai sekmētu ESIF atbalstu visā Savienībā un, ja iespējams, sekmētu ESIF nozaru un ģeogrāfiskās diversifikācijas mērķa sasniegšanu, kā minēts II pielikuma 8. iedaļā, atbalstot EIB operāciju izstrādē;";

ii)punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"e)sniedz aktīvu atbalstu investīciju platformu izveidei;";

iii)pievieno šādu f) apakšpunktu:

"f)sniedz konsultācijas par citu Savienības finansējuma avotu (piemēram, Eiropas strukturālie un investīciju fondi, "Apvārsnis 2020" un Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments) kombinēšanu ar ESIF.";

(c)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

"5.Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi un atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu vietējā līmenī, EIKC cenšas izmantot EIB, Komisijas, valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu un Eiropas strukturālo un investīciju fondu vadošo iestāžu pieredzi.";

(d)panta 6. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

Sadarbība starp EIKC, no vienas puses, un valsts attīstību veicinošu banku vai iestādi, starptautisku finanšu iestādi vai iestādi vai vadošo iestādi (tostarp tādu, kas darbojas kā valsts konsultants), kurai ir speciālās zināšanas, kas ir būtiskas EIKC mērķiem, no otras puses, var būt līgumiskas partnerības veidā.

(10)18. pantu groza šādi:

a)panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

"6.Komisija līdz 2018. gada 30. jūnijam un 2020. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ietver neatkarīgu novērtējumu par šīs regulas piemērošanu.";

b)panta 7. un 8. punktu svītro;

(11)regulas 19. pantam pievieno šādu punktu:

"EIB un EIF informē vai uzliek par pienākumu finanšu starpniekiem informēt par ESIF atbalsta esību gala saņēmējus, tostarp MVU.";

(12)regulas 22. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1.    Īstenojot savas finansēšanas un investīciju operācijas, uz kurām attiecas šī regula, EIB, EIF un finanšu starpnieki neatbalsta nekādas darbības, kas tiek veiktas nelikumīgiem mērķiem, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu, organizēto noziedzību, krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, korupciju un krāpšanu, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

Jo īpaši EIB un EIF nepiedalās nekādās finansēšanas un investīciju operācijās, izmantojot sabiedrību, kas atrodas jurisdikcijā, kura nesadarbojas ar Savienību saistībā ar starptautiski saskaņotiem nodokļu standartiem attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu.

Īstenojot savas finansēšanas un investīciju operācijas, uz kurām attiecas šī regula, EIB un EIF neizmanto un neiesaistās nodokļu apiešanas struktūrās, jo īpaši agresīvas nodokļu plānošanas shēmās, vai praksēs, kas neatbilst ES labas nodokļu pārvaldības principiem, kā izklāstīts Savienības tiesību aktos, tostarp Komisijas ieteikumos un paziņojumos.

Komisija sniedz sīki izstrādātus norādījumus, ja tādi ir vajadzīgi.";

(13)regulas 23. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo un otro teikumu aizstāj ar šādu tekstu:

Pilnvaras pieņemt šīs regulas 7. panta 13. un 14. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no 2015. gada 4. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām.";

(14)regulas II pielikumu groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Regulu (ES) Nr. 1316/2013 groza šādi:

1)    regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1.    Finansējums EISI īstenošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 29 992 259 000 faktiskajās cenās. Minēto summu sadala šādi:

a)    transporta nozare: EUR 23 895 582 000, no kuriem EUR 11 305 500 000 pārvieto no Kohēzijas fonda, lai atbilstīgi šai regulai izmantotu vienīgi tajās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda;

b)    telekomunikāciju nozare: EUR 1 091 602 000;

c)    enerģētikas nozare: EUR 5 005 075 000.

Minētās summas neskar saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013(*) paredzēto elastības mehānismu.

________________

(*)    Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).".

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 6  

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 7  

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Atbalstīt izaugsmi veicinošas investīcijas saskaņā ar Savienības budžeta prioritātēm, jo īpaši šādās jomās:

1)    stratēģiskā infrastruktūra (investīcijas digitālajā un enerģētikas jomā saskaņā ar ES politiku)

2)    transporta infrastruktūra rūpniecības centros, izglītība, pētniecība un inovācija

3)    investīcijas, kas veicina nodarbinātību, jo īpaši, izmantojot MVU finansējumu un pasākumus attiecībā uz jauniešu nodarbinātību

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–◻    ◻Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    ◻Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

X Neierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 9  

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība

–X ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ◻ko veic izpildaģentūras

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā "Piezīmes".

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Komisija līdz 2018. gada 30. jūnijam un 2020. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ietver neatkarīgu novērtējumu par šīs regulas piemērošanu. Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.3.Pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu un pārkāpumus, kas apdraud Savienības finanšu intereses

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

Ar šo priekšlikumu netiks palielināts 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas 1.a izdevumu kategorijā plānoto izdevumu kopējais līmenis, jo Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums tiks samazināts, lai finansētu ieguldījumu no ES budžeta Eiropas Stratēģisko investīciju fondā.

                                               EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Lai novērstu nesakritību katrā konkrētajā budžeta gadā starp finansējuma avotiem un plānoto saistību grafiku, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai Nr. 2015/1017 (ESIF) pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā iekļautais saistību grafiks ir jāgroza šādi:

                                               EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻    ◻Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–X    Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas milj. EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–X    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas, pārsniedzot tās, kas jau bija iekļautas Regulai 2015/1017 pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā.

–◻    ◻Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–X    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot cilvēkresursus, pārsniedzot tos, kas jau bija iekļauti Regulai 2015/1017 pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā.

–◻    ◻Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–X    Priekšlikums/iniciatīva atbilst pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai.

–◻    ◻Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

–◻    ◻Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–X Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–◻    ◻Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–X    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

pašu resursus

Xdažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir "piešķirtie ieņēmumi", norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

01 04 05 ESIF Garantiju fonda finansējums. Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1) COM(2016)359 final.

(2) COM(2016)589 final.

(3) COM(2014) 903 final.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

(5) Komisijas 2014. gada 18. februāra Īstenošanas lēmums Nr. 2014/99/ES, kurā 2014. līdz 2020. gadam noteikts to reģionu saraksts, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda, un to dalībvalstu saraksts, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, OV L 50, 20.2.2014., 22. lpp.

(6) ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(7) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.

(8) COM(2014) 903 final.

(9) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx  

(10) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās "BA" pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(11) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(12) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.9.2016

COM(2016) 597 final

PIELIKUMI

dokumentam

priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu

{SWD(2016) 297 final}
{SWD(2016) 298 final}

PIELIKUMI

dokumentam

priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu

Pielikums

(1)2. iedaļu groza šādi:

a)iedaļas b) apakšpunktā pievieno šādu otro daļu:

“Izvairās no ESIF atbalsta autoceļiem, izņemot, ja tas ir vajadzīgs, lai atbalstītu privātās investīcijas transportā kohēzijas valstīs vai pārrobežu transporta projektos, kuros iesaistīta vismaz viena kohēzijas valsts.”;

b)iedaļas c) apakšpunktā pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Šajā saistībā ir paredzams, ka EIB sniegs ESIF finansējumu, lai sasniegtu kopējo mērķi — vismaz EUR 500 000 000 000 publiskās vai privātās investīcijās, tostarp finansējums, ko ar EIF starpniecību mobilizēs ESIF operāciju ietvaros saistībā ar 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem instrumentiem, valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm —, un nodrošināt labāku piekļuvi finansējumam sabiedrībām, kurās nav vairāk kā 3000 darbinieku.”;

(2)3. iedaļā pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d) viena vai vairākas no turpmāk norādītajām iezīmēm parasti būtu par iemeslu, lai operāciju klasificētu kā īpašu darbību:

–pakārtotība attiecībā pret citiem aizdevējiem, tostarp valsts attīstību veicinošām bankām un privātiem aizdevējiem;

–līdzdalība riska dalīšanas instrumentos, ja ieņemtā pozīcija pakļauj EIB augsta līmeņa riskam;

–pakļautība specifiskiem riskiem, kā, piemēram, sevi vēl nepierādījusi tehnoloģija, atkarība no jauniem, nepieredzējušiem vai augstam riskam pakļautiem sadarbības partneriem, jaunas finanšu struktūras vai risks EIB, konkrētā nozare vai ģeogrāfiskā atrašanā vieta;

–pašu kapitāla tipa riski, piemēram, ar rezultātiem saistīti maksājumi, vai

–citi nosakāmi aspekti, kas saskaņā ar EIB Kredītriska politikas vadlīnijām rada lielāku pakļautību riskam;”;

(3)5. iedaļā pievieno šādu teikumu:

“Rezultātu pārskatu, izņemot sensitīvu komercinformāciju, publisko, tiklīdz ir parakstīta kāda operācija ar ES galvojumu.”;

(4)6. iedaļu groza šādi:

(a)iedaļas b) apakšpunktu groza šādi:

i)pirmā ievilkuma pirmo un otro teikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Parāda finansēšanas operācijām EIB vai EIF veic savu standarta riska novērtējumu, veicot saistību nepildīšanas varbūtības un atgūšanas likmes aprēķinu. Pamatojoties uz šiem parametriem, EIB vai EIF kvantificē risku katrai operācijai.”;

ii)otrā ievilkuma pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Katrai parāda finansēšanas operācijai piešķir riska klasifikāciju (aizdevumu darījuma klasifikācija) saskaņā ar EIB vai EIF aizdevumu klasifikācijas sistēmu.”;

iii)trešā ievilkuma pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Projektiem jābūt ekonomiski un tehniski dzīvotspējīgiem, un EIB finansējumu strukturē, ievērojot pareizas banku darbības principus, un tas atbilst augsta līmeņa riska pārvaldības principiem, ko EIB vai EIF ir noteikuši savās iekšējās pamatnostādnēs.”;

(b)iedaļas c) apakšpunktu groza šādi:

i)pirmā ievilkuma otro teikumu aizstāj ar šādu:

“To, vai operācijai ir vai nav pašu kapitāla tipa riski, neatkarīgi no operācijas juridiskās formas un nomenklatūras, nosaka, pamatojoties uz EIB vai EIF standarta novērtējumu.”;

ii)otrā ievilkuma pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“EIB pašu kapitāla tipa operācijas veic saskaņā ar EIB vai EIF iekšējiem noteikumiem un procedūrām.;

(5)7. iedaļas c) apakšpunktā svītro vārdu “sākotnējā”;

(6)8. iedaļu groza šādi:

(a)pirmās daļas otrajā teikumā svītro vārdu “sākotnējā”;

(b)a) apakšpunkta pirmās daļas pirmajā teikumā svītro vārdu “sākotnējā”;

(c)b) apakšpunkta pirmajā teikumā svītro vārdu “sākotnējā”.