Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52016IR5114

    Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Autortiesības digitālajā vienotajā tirgū”

    OV C 207, 30.6.2017, p. 80–86 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    30.6.2017   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 207/80


    Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Autortiesības digitālajā vienotajā tirgū”

    (2017/C 207/14)

    Ziņotājs:

    Mauro D'Attis (IT/PPE), Brindizi padomes loceklis

    Atsauces dokumenti:

    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kā digitālajā vienotajā tirgū veicināt taisnīgu, efektīvu un konkurētspējīgu, uz Eiropas autortiesībām balstītu ekonomiku”

    COM(2016) 592 final

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū

    COM(2016) 593 final

    I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

    1. grozījums

    Priekšlikums direktīvai

    13. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Sakarā ar izņēmuma dabu un tvērumu kaitējumam vajadzētu būt minimālam , tāpēc par izmantošanu, kas notiek saskaņā ar šīs direktīvas ieviesto tekstizraces un datizraces izņēmumu, kompensāciju tiesību īpašniekiem paredzēt nav nepieciešam s.

    Arī tad, ja sakarā ar izņēmuma dabu un tvērumu kaitējums ir minimāls, tas tomēr ietver konkrētus ieguvumus tiem, kas no šā izņēmuma gūst labumu , tāpēc par izmantošanu, kas notiek saskaņā ar šīs direktīvas ieviesto tekstizraces un datizraces izņēmumu, dalībvalstis var paredzēt kompensāciju tiesību īpašniekiem.

    Pamatojums

    Komisijas dokumenta 10. apsvērumā starp labumguvējiem minētas arī tās pētniecības organizācijas, kas iesaistītas “publiskā un privātā sektora partnerībās”. No tā izriet, ka, pateicoties izņēmumam, privātais sektors var iegūt netiešas priekšrocības. Tāpēc Komisijai jautājumā par kompensāciju nevajadzētu izslēgt atvērtāku pieeju.

    2. grozījums

    Priekšlikums direktīvai

    24. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Minētajos licencēšanas mehānismos liela nozīme ir stingrai un labi funkcionējošai kolektīvā pārvaldījuma sistēmai . Konkrētāk, minētajā sistēmā ietilpst Direktīvā 2014/26/ES paredzētie noteikumi par labu pārvaldību, pārredzamību un paziņošanu, kā arī par atsevišķiem tiesību īpašniekiem pienākošos summu regulāru, pienācīgu un precīzu sadalīšanu un samaksu. Vajadzētu būt tā, ka attiecīgi papildu aizsardzības mehānismi ir pieejami visiem tiesību īpašniekiem, kuriem būtu jāsaņem iespēja izslēgt šādu mehānismu piemērošanu saviem darbiem vai citiem tiesību objektiem. Šo mehānismu pavadnosacījumi nedrīkstētu ietekmēt to praktisko nozīmību attiecībā uz kultūras mantojuma iestādēm.

    Minētajos licencēšanas mehānismos un iesaistīto tiesību īpašnieku interesēs ir svarīgi izveidot stingru un labi funkcionējošu kolektīvā pārvaldījuma sistēmu . Konkrētāk, minētās sistēmas pamatā būtu Direktīvā 2014/26/ES paredzētie noteikumi par labu pārvaldību, pārredzamību un paziņošanu, kā arī par atsevišķiem tiesību īpašniekiem pienākošos summu regulāru, pienācīgu un precīzu sadalīšanu un samaksu ; šajā nolūkā jāizmanto pieejamie tehnoloģiskie sasniegumi . Vajadzētu būt tā, ka attiecīgi papildu aizsardzības mehānismi ir pieejami visiem tiesību īpašniekiem, kuriem būtu jāsaņem iespēja izslēgt šādu mehānismu piemērošanu saviem darbiem vai citiem tiesību objektiem. Šo mehānismu pavadnosacījumi nedrīkstētu ietekmēt to praktisko nozīmību attiecībā uz kultūras mantojuma iestādēm.

    Pamatojums

    Komisija uzsver kolektīvā pārvaldījuma organizāciju būtisko nozīmi, taču tai būtu skaidri jāatbalsta vērienīgāka šo organizāciju modernizācija. Šis apsvērums izteikts, ņemot vērā tehnoloģiskos sasniegumus, kuri, ja pārvaldījuma organizācijas tos pieņem un pilnībā izvērš to pielietojumu, pirmām kārtām uzlabotu pašreizējos licenču saņemšanas, tiesību apkopošanas un sadalīšanas procesus un tādējādi paaugstinātu dalībnieku labklājības līmeni.

    3. grozījums

    Priekšlikums direktīvai

    38. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Ja informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji glabā ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus tiesību objektus vai dara tos publiski piekļūstamus, tādējādi nodrošinot vairs ne tikai fizisku infrastruktūru vien un veicot publiskošanas aktu, tiem ir pienākums ar tiesību īpašniekiem slēgt licencēšanas nolīgumus, ja vien uz tiem neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK (1) 14. pantā paredzētais atbrīvojums no atbildības.

    Attiecībā uz 14. pantu nepieciešams verificēt, vai pakalpojumu sniedzējam ir aktīva loma, tostarp vai tas optimizē augšupielādēto darbu vai citu tiesību aktu pasniegšanu vai tos reklamē, neatkarīgi no tā, kāda veida līdzekļus šīm darbībām izmanto.

    Lai nodrošinātu jebkāda licencēšanas nolīguma funkcionēšanu, informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kas lielā apjomā glabā un sabiedrībai piekļūstamus dara ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus to lietotāju augšupielādētus tiesību objektus, būtu jāveic atbilstīgi un samērīgi pasākumi, kas nodrošinātu darbu vai citu tiesību objektu aizsardzību, piemēram, jāievieš produktīvas tehnoloģijas. Šādam pienākumam vajadzētu būt spēkā arī, ja informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi uz Direktīvas 2000/31/EK 14. pantā paredzēto atbrīvojumu no atbildības.

    Ja informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji glabā ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus tiesību objektus vai dara tos publiski piekļūstamus, tādējādi nodrošinot vairs ne tikai fizisku infrastruktūru vien un veicot publiskošanas aktu, tiem ir pienākums ar tiesību īpašniekiem slēgt licencēšanas nolīgumus, ja vien uz tiem neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK (1) 14. pantā paredzētais atbrīvojums no atbildības.

    Attiecībā uz 14. pantu nepieciešams verificēt, vai pakalpojumu sniedzējam ir aktīva loma, tostarp vai tas optimizē augšupielādēto darbu vai citu tiesību aktu pasniegšanu vai tos reklamē, neatkarīgi no tā, kāda veida līdzekļus šīm darbībām izmanto.

    Lai nodrošinātu jebkāda licencēšanas nolīguma funkcionēšanu, informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kas lielā apjomā glabā un sabiedrībai piekļūstamus dara ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus to lietotāju augšupielādētus tiesību objektus, būtu jāveic atbilstīgi un samērīgi pasākumi, kas nodrošinātu darbu vai citu tiesību objektu aizsardzību, piemēram, jāievieš produktīvas tehnoloģijas , kuru mērķis ir panākt vērtības taisnīgu pārdali par labu tiesību īpašniekiem . Šādam pienākumam vajadzētu būt spēkā arī, ja informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi uz Direktīvas 2000/31/EK 14. pantā paredzēto atbrīvojumu no atbildības.

    Pamatojums

    13. panta 3. punktā Komisija pareizi norāda uz prakses definēšanas nozīmi satura atpazīšanā.

    Ar šo aspektu cieši saistīts jautājums ir reiz atpazītu darbu radītās vērtības pārdale par labu tiesību īpašniekiem. Lai palielinātu saskaņotību starp abiem punktiem (38. apsvērumu un 13. panta 3. punktu), tekstā vajadzētu precīzi norādīt uz šo detaļu, jo vienkārši darbu atpazīšana ir tikai pirmais posms vērtību ķēdē.

    4. grozījums

    Priekšlikums direktīvai

    3. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   Attiecībā uz Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā paredzētajām tiesībām dalībvalstis nosaka izņēmumu, kas attiecas uz reproducēšanu un ekstrahēšanu, kuru pētniecības organizācijas veikušas, lai izdarītu tekstizraci un datizraci darbos vai citos tiesību objektos, kas tiem ir likumīgi piekļūstami zinātniskas pētniecības vajadzībām.

    1.   Attiecībā uz Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā paredzētajām tiesībām dalībvalstis nosaka izņēmumu, kas attiecas uz reproducēšanu un ekstrahēšanu, kuru pētniecības organizācijas veikušas, lai izdarītu tekstizraci un datizraci darbos vai citos tiesību objektos, kas tiem ir likumīgi piekļūstami zinātniskas pētniecības vajadzībām.

    2.   Nevar likt pildīt līgumiskus noteikumus, kas ir pretrunā 1. punktā noteiktajam izņēmumam.

    2.   Nevar likt pildīt līgumiskus noteikumus, kas ir pretrunā 1. punktā noteiktajam izņēmumam.

    3.   Tiesību īpašniekiem atļauj veikt pasākumus, kas darbus vai citus tiesību objektus mitinošajiem tīkliem un datubāzēm nodrošina drošību un integritāti . Šādi pasākumi nepārsniedz minētā mērķa sasniegšanai vajadzīgo.

    3.   Tiesību īpašniekiem atļauj veikt pasākumus, kas darbus vai citus tiesību objektus mitinošajiem tīkliem un datubāzēm nodrošina drošību integritātes, pieejamības un konfidencialitātes ziņā . Šādi pasākumi nepārsniedz minētā mērķa sasniegšanai vajadzīgo.

    4.   Dalībvalstis tiesību īpašniekus un pētniecības organizācijas rosina attiecībā uz 3. pantā minēto pasākumu piemērošanu definēt tādas labās prakses, par kurām panākta kopīga vienošanās.

    4.   Dalībvalstis tiesību īpašniekus un pētniecības organizācijas rosina attiecībā uz 3. pantā minēto pasākumu , tostarp to, kuru mērķis ir panākt vērtības taisnīgu pārdali par labu tiesību īpašniekiem, piemērošanu definēt tādas labās prakses, par kurām panākta kopīga vienošanās.

    Pamatojums

    Datu drošības tradicionālajā modelī ir noteikti trīs mērķi: konfidencialitāte, integritāte un pieejamība. Katrs mērķis attiecas uz datu aizsardzības citu aspektu. Šajā punktā Komisija varētu konkretizēt skaidru mērķi: sekmēt pasākumus, ar ko koriģē nevienlīdzīgu vērtības sadali starp pakalpojumu sniedzējiem un tiesību īpašniekiem, kuru darbi tiek izmantoti.

    5. grozījums

    Priekšlikums direktīvai

    10. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Sarunu mehānisms

    Sarunu mehānisms

    Dalībvalstis gādā, lai puses, kas vēlas slēgt nolīgumu par to, lai audiovizuālus darbus darītu pieejamus pieprasījumvideo platformās, bet saskaras ar tiesību licencēšanas grūtībām, varētu paļauties, ka tām palīdz neitrāla institūcija ar attiecīgu pieredzi. Šī institūcija palīdz risināt sarunas un panākt vienošanos.

    Dalībvalstis gādā, lai puses, kas vēlas slēgt nolīgumu par to, lai audiovizuālus darbus darītu pieejamus pieprasījumvideo platformās, bet saskaras ar audiovizuālo tiesību licencēšanas grūtībām, varētu paļauties, ka tām palīdz neitrāla institūcija ar attiecīgu pieredzi. Šī institūcija palīdz risināt sarunas un panākt vienošanos.

    Dalībvalstis 1. punktā minēto institūciju Komisijai paziņo vēlākais [date mentioned in Article 21(1)].

    Dalībvalstis 1. punktā minēto institūciju Komisijai paziņo vēlākais [date mentioned in Article 21(1)].

    Pamatojums

    Sākotnējais panta formulējums ir pārprotams, ja netiek precizēts, ka runa ir vienīgi par audiovizuālajām tiesībām, bet nevis, piemēram, par tiesībām uz muzikālajiem darbiem, kas iekļauti audiovizuālajā materiālā. Ierosinātais grozījums ļauj novērst sākotnējo pārprotamo formulējumu.

    6. grozījums

    Priekšlikums direktīvai

    13. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kas lielā apjomā glabā savu lietotāju augšupielādētus darbus vai citus tiesību objektus, sadarbībā ar tiesību īpašniekiem veic pasākumus, kuri nodrošina, ka funkcionē ar tiesību īpašniekiem slēgtie nolīgumi par viņu darbu vai citu tiesību objektu izmantošanu vai ka pakalpojumos nav pieejami darbi vai citi tiesību objekti, ko sadarbībā ar pakalpojumu sniedzējiem identificējuši tiesību īpašnieki. Minētie pasākumi, piemēram, rezultatīvu satura atpazīšanas tehnoloģiju izmantošana, ir lietderīgi un samērīgi. Pakalpojumu sniedzēji tiesību īpašniekiem sniedz atbilstīgu informāciju par minēto pasākumu funkcionēšanu un to ieviešanu, kā arī attiecīgā gadījumā atbilstīgi ziņo par darbu un citu tiesību objektu atpazīšanu un izmantošanu.

    1.   Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kas lielā apjomā glabā savu lietotāju augšupielādētus darbus vai citus tiesību objektus, sadarbībā ar tiesību īpašniekiem veic pasākumus, kuri nodrošina, ka funkcionē ar tiesību īpašniekiem slēgtie nolīgumi par viņu darbu vai citu tiesību objektu izmantošanu vai ka pakalpojumos nav pieejami darbi vai citi tiesību objekti, ko sadarbībā ar pakalpojumu sniedzējiem identificējuši tiesību īpašnieki. Minētie pasākumi, piemēram, rezultatīvu satura atpazīšanas tehnoloģiju izmantošana, ir lietderīgi un samērīgi , kā arī vērsti uz vērtības taisnīgu pārdali par labu tiesību īpašniekiem . Pakalpojumu sniedzēji tiesību īpašniekiem sniedz atbilstīgu informāciju par minēto pasākumu funkcionēšanu un to ieviešanu, kā arī attiecīgā gadījumā atbilstīgi ziņo par darbu un citu tiesību objektu atpazīšanu un izmantošanu.

    Pamatojums

    13. panta 3. punktā Komisija pareizi norāda uz prakses definēšanas nozīmi satura atpazīšanā.

    Ar šo aspektu cieši saistīts jautājums ir reiz atpazītu darbu radītās vērtības pārdale par labu tiesību īpašniekiem. Lai nodrošinātu saskaņotību starp abiem punktiem (13. panta 1. un 3. punktu), uzskatām, ka tekstā vajadzētu precīzi norādīt uz šo detaļu, jo vienkārši darbu atpazīšana ir tikai pirmais posms vērtību ķēdē.

    7. grozījums

    Priekšlikums direktīvai

    14. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   Dalībvalstis gādā, lai autori un izpildītāji no tiem, kam ir licencējuši vai nodevuši savas tiesības, regulāri un katras nozares īpatnībām atbilstoši saņemtu savlaicīgu, atbilstīgu un pietiekamu informāciju par savu darbu un izpildījumu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz izmantošanas veidiem, gūto peļņu un sev pienākošos atlīdzību.

    1.   Dalībvalstis gādā, lai autori un izpildītāji no tiem, kam ir licencējuši vai nodevuši savas tiesības, vismaz vienu reizi gadā un katras nozares īpatnībām atbilstoši saņemtu savlaicīgu, atbilstīgu un pietiekamu informāciju par savu darbu un izpildījumu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz izmantošanas veidiem, gūto peļņu un sev pienākošos atlīdzību.

    2.   Šā panta 1. punktā minētais pienākums ir samērīgs un iedarbīgs un katrā nozarē nodrošina pienācīgu pārredzamības līmeni. Tomēr, ja, ņemot vērā no darba vai izpildījuma izmantošanas gūtos ieņēmumus, 1. punktā minētais pienākums radītu nesamērīgu administratīvo slogu, dalībvalstis šo pienākumu var koriģēt, ja vien pienākums joprojām ir spēkā un nodrošina pienācīgu pārredzamības līmeni.

    2.   Šā panta 1. punktā minētais pienākums ir samērīgs un iedarbīgs un katrā nozarē nodrošina pienācīgu pārredzamības līmeni. Tomēr, ja, ņemot vērā no darba vai izpildījuma izmantošanas gūtos ieņēmumus, 1. punktā minētais pienākums radītu nesamērīgu administratīvo slogu, dalībvalstis šo pienākumu var koriģēt, ja vien pienākums joprojām ir spēkā un nodrošina pienācīgu pārredzamības līmeni.

    3.   Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minētais pienākums nav piemērojams tad, ja autora vai izpildītāja ieguldījums kopējā darbā vai izpildījumā ir nebūtisks.

    3.   Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minētais pienākums nav piemērojams tad, ja autora vai izpildītāja ieguldījums kopējā darbā vai izpildījumā ir nebūtisks.

    Pamatojums

    1. punktā minētais jēdziens “regulāri” varētu būt neskaidrs. Pamatojoties uz nozares praksi, piemērots šķiet 12 mēnešu periods, neizslēdzot to, ka, protams, ir vēlama un bieži vien arī iespējama biežāka informācijas sniegšana.

    8. grozījums

    Priekšlikums direktīvai

    15. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Līgumu koriģēšanas mehānisms

    Līgumu koriģēšanas mehānisms

    Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja atlīdzība, par kuru sākumā noslēgta vienošanās, salīdzinājumā ar vēlāk no darbu vai izpildījumu izmantošanas gūtajiem attiecīgajiem ienākumiem un labumiem ir nesamērīgi maza, autoriem un izpildītājiem no puses, ar ko viņi ir stājušies līgumattiecībās par tiesību izmantošanu, ir tiesības pieprasīt pienācīgu papildatlīdzību.

    Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja atlīdzība, par kuru sākumā noslēgta vienošanās, salīdzinājumā ar vēlāk no darbu vai izpildījumu izmantošanas gūtajiem attiecīgajiem ienākumiem un labumiem ir nesamērīgi maza, autoriem un izpildītājiem no puses, ar ko viņi ir stājušies līgumattiecībās par tiesību izmantošanu, ir tiesības pieprasīt pienācīgu papildatlīdzību. Šāda mehānisma uzdevums ir garantēt taisnīgu atlīdzību, ņemot vērā dažādu nozaru īpatnības.

    Pamatojums

    Pastāv risks, ka šāds mehānisms varētu radīt juridisko nenoteiktību, ja to piemērotu visās radošās nozares jomās vienādi, kā Komisija to jau minējusi 42. apsvērumā.

    II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

    EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

    Ievadpiezīmes

    1.

    apstiprina, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir nozīmīga loma un potenciāls digitālo pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem, kā arī digitālās infrastruktūras izveidē un pārvaldībā, bieži vien pārrobežu vai starpreģionālās sadarbības ietvaros ar mērķi likvidēt šķēršļus pārrobežu darbībām tiešsaistē;

    2.

    atzinīgi vērtē priekšlikumus par pasākumiem iekšējā elektronisko sakaru tirgū, ar kuriem iespējams paātrināt dinamisku un ilgtspējīgu izaugsmi visās tautsaimniecības nozarēs un radīt jaunas darbvietas, kā arī nodrošināt tiesību aktu par autortiesībām modernizēšanu, ņemot vērā digitālo revolūciju un izmaiņas patērētāju uzvedībā;

    3.

    atbalsta pasākumu izstrādi tiesību īpašnieku stāvokļa uzlabošanai saistībā ar sarunām par viņu radītā satura izmantošanu, it īpaši, ja to izmanto tiešsaistes pakalpojumos, kas ļauj piekļūt lietotāju augšupielādētam saturam un dažreiz nenodrošina taisnīgu atalgojumu par šādu izmantošanu; tomēr uzsver, ka reģionālā un vietējā līmeņa dalībnieku, jaunuzņēmumu un mazu uzņēmumu iespējas panākt sev izdevīgus nosacījumus ir mazākas nekā lielajiem tiesību īpašniekiem, un tos nedrīkst nepamatoti ierobežot;

    4.

    norāda, ka Komisija izvirza pilnīgi pārliecinošus argumentus par pievienoto vērtību, kāda var būt ES līmeņa regulatīvai darbībai šajā jomā, un ka tādējādi šī darbība atbilst subsidiaritātes principam. To pašu var teikt par sniegtajiem argumentiem attiecībā uz proporcionalitātes principu (1);

    Autortiesības digitālajā tirgū

    5.

    atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir piešķīrusi dalībvalstīm rīcības brīvību attiecībā uz izņēmumu piemērošanu aizsargāto darbu izmantošanai izglītības nolūkā. Šādi tiek respektēta nacionālā, reģionālā un vietējā identitāte un ar to saistītie pastāvošie īpašie licenču veidi, kuri radušies atšķirīgos politiskajos un sociālajos apstākļos;

    6.

    aicina padziļināti pievērsties kolektīvā pārvaldījuma organizāciju lomai autortiesību īstenošanā, kas vienlaikus būtu taisnīga, mūsdienīga un efektīva;

    7.

    vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi, lai digitālos mācību materiālus varētu izmantot arī, piemēram, tālmācībā vai uz laiku uzturoties ārzemēs, un ne tikai dalībvalstī, kurā atrodas mācību iestāde;

    8.

    īpaši iesaka, lai Komisija atkārtoti uzsver, ka bez mērķtiecīgiem ieguldījumiem modernizācijas instrumentos pārvaldījuma organizācijas liegs tirgum un saviem locekļiem pakalpojumu, ar ko uzlabo gan licencēšanas sistēmas, gan ieņēmumu iekasēšanu un sadali;

    9.

    atbalsta aicinājumu ieviest pārredzamību tirgū, kurā ilgu laiku tās ir pietrūcis un kurā tika veicinātas privileģētu kategoriju intereses, bieži noslēdzot satura radītājiem neizdevīgu līgumisku vienošanos;

    10.

    pauž nožēlu arī par nodomu ieviest atkāpi no pārredzamības pienākuma, ja autora vai izpildītāja ieguldījums ir nebūtisks. Ar pašreizējām repertuāra atpazīšanas un dokumentēšanas tehnoloģijām ir iespējams pietiekami precīzi noteikt darba un dažādu ieinteresēto personu kopējo vērtību neatkarīgi no individuālā ieguldījuma apjoma;

    11.

    piekrīt nostādnei, ka pārredzamības klauzulu nostiprināšana līgumos starp satura radītājiem un viņu partneriem galvenokārt ir paredzēta, lai līdzsvarotu sarunu pozīcijas autoriem neizdevīgās situācijās. Tādēļ Komiteja norāda, ka šāda iejaukšanās nav līgumslēgšanas brīvības pārkāpšana un respektē tirgus lomu attiecīgo subjektu prasībām atbilstoša piedāvājuma apzināšanā;

    12.

    ierosina: lai nodrošinātu lielāku efektivitāti un labāku sadarbspēju, Komisijai jāmudina vērtības ķēdē iesaistītie pakalpojumu sniedzēji un organizācijas kopīgi veidot standartformātus, kas ļautu apmainīties ar informāciju par darbu izmantošanu;

    Kultūras mantojuma saglabāšana

    13.

    atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pievērsusi uzmanību to darbu saglabāšanai, kurus skar tehnoloģiska novecošana vai sākotnējā datneša nolietošanās. Komiteja ir pārliecināta, ka šis izņēmums atvieglos dalībvalstu kultūras un mākslas bagātību saglabāšanas procedūru, un pauž cerību, ka tas rosinās veidot partnerības, kuru mērķis ir saglabāšana sabiedrības interesēs un kurās iesaistīsies kultūras mantojuma iestādes un pētniecības organizācijas (2);

    Eiropas audiovizuālo darbu kataloga izaugsme

    14.

    atzinīgi vērtē Komisijas nodomu palielināt Eiropas audiovizuālo darbu kataloga klātbūtni dažādās digitālajās platformās, it īpaši ņemot vērā tādu darbu ierobežoto klātbūtni, kuriem to nelielās ekonomiskās vērtības dēļ ir grūti atrast vietu tradicionālajos izplatīšanas kanālos;

    15.

    atbalsta to, ka vairs netirgotu darbu kolektīvās licencēšanas piemērošana tiek paplašināta, to attiecinot arī uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un kultūras mantojuma saglabāšanas iestādēm. RK īpaši norāda uz šādu pasākumu lietderību, jo tie nodrošina pienācīgu atlīdzību tiesību subjektiem, kā arī juridisko noteiktību iestādēm;

    16.

    tomēr pauž nožēlu, ka tekstā nav minēts šo darbu vietējais un reģionālais raksturs. Īpaši jānorāda, ka bez biežas sadarbības starp māksliniekiem, uzņēmējiem un vietējām pašvaldībām, kas nodrošina subsīdijas kultūrai, daudzi no šiem darbiem nebūtu tapuši;

    Izdevēju loma

    17.

    uzskata, ka kvalitatīvu publikāciju apritē ir jāaizstāv izdevēju nozīmīgā funkcija, kuriem ir nepieciešami ievērojami ieguldījumi, lai saglabātu neatkarību un integritāti;

    18.

    atzinīgi vērtē Komisijas atbalstu izdevējiem, lai tiem būtu piemēroti instrumenti, ar ko konkurēt digitālajā jomā.

    Briselē, 2017. gada 8. februārī

    Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

    Markku MARKKULA


    (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

    (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

    (1)  Saskaņā ar RK subsidiaritātes ekspertu grupas ziņojumu, kura pamatā ir 2016. gada 4.–14. oktobrī notikusī apspriešanās.

    (2)  Jau 1996. gadā Milānas Universitātes mūzikas datorzinātnes laboratorijas (Laboratorio di Informatica Musicale – LIM) un Milānas teātra Teatro alla Scala sadarbības rezultātā tika digitalizēts vairāk nekā 5 000 magnētisko lenšu no fonotēkas arhīva, tādējādi padarot tās pastāvīgi un augstā kvalitātē pieejamas nākamajām paaudzēm.


    Top