EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 18.5.2016
COM(2016) 322 final
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS
par Beļģijas 2016. gada valsts reformu programmu
un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Beļģijas 2016. gada stabilitātes programmu
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52016DC0322
Recommendation for a COUNCIL RECOMMENDATION on the 2016 national reform programme of Belgium and delivering a Council opinion on the 2016 stability programme of Belgium
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Beļģijas 2016. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Beļģijas 2016. gada stabilitātes programmu
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Beļģijas 2016. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Beļģijas 2016. gada stabilitātes programmu
COM/2016/0322 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 18.5.2016
COM(2016) 322 final
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS
par Beļģijas 2016. gada valsts reformu programmu
un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Beļģijas 2016. gada stabilitātes programmu
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS
par Beļģijas 2016. gada valsts reformu programmu
un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Beļģijas 2016. gada stabilitātes programmu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu 1 un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu 2 ,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas 3 ,
ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,
ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,
ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,
ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,
ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,
tā kā:
(1)Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu 4 , iezīmējot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17. un 18. martā. 2015. gada 26. novembrī, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, Komisija pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu 5 , kurā tā noteica, ka Beļģija ir viena no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu attiecībā uz Padomes ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku 6 . Šo ieteikumu Eiropadome atbalstīja 2016. gada 18. un 19. februārī, un Padome to pieņēma 2016. gada 8. martā. Tā kā Beļģijas valūta ir euro, Beļģijai būtu jānodrošina pilnīga un laicīga ieteikuma īstenošana, ņemot vērā arī ciešo savstarpējo saistību starp tautsaimniecībām ekonomiskajā un monetārajā savienībā.
(2)2016. gada ziņojums par Beļģiju 7 tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā izvērtēts Beļģijas progress, īstenojot valstij adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma 2015. gada 14. jūlijā, kā arī ietverts padziļināts pārskats saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Ar padziļinātā pārskata rezultātiem 8 Komisija iepazīstināja 2016. gada 8. martā. Komisijas veiktā analīze ļauj secināt, ka Beļģijā nav makroekonomikas nelīdzsvarotības. Pavājināta ārējā darbība apvienojumā ar lielu valsts parādu varētu radīt risku nākotnē. Tomēr jaunākās attīstības tendences norāda uz konkurētspējas uzlabošanos. Ar korektīviem pasākumiem, kas ietver algu pieauguma ierobežošanu un sociālā nodrošinājuma iemaksu samazināšanu, ir panākta darbaspēka izmaksu pieauguma palēnināšanās. Valsts parāds nesamazinās, taču īstermiņa riski šķiet nelieli.
(3)Beļģija 2016. gada 29. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.
(4)Plānojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus 2014.–2020. gadam, tika ņemti vērā attiecīgie konkrētām valstīm adresētie ieteikumi. Kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerības nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Detalizētāku skaidrojumu par to, kā tā izmantotu šo noteikumu, Komisija ir sniegusi norādēs par minēto pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību. 9
(5)2016. gada stabilitātes programmā norādīts, ka bēgļu ārkārtas pieplūduma 2015. un 2016. gadā un 2016. gadā ieviesto ārkārtas drošības pasākumu ietekme uz budžetu ir ievērojama, un sniegti atbilstoši pieradījumi par šo papildu budžeta izmaksu apmēru un būtību. Saskaņā ar Komisijas datiem attiecināmie papildu izdevumi saistībā ar bēgļiem 2015. gadā bija 0,03 % no IKP, savukārt pieaugošā ietekme uz budžetu saistībā ar bēgļiem un drošības pasākumiem 2016. gadā tiek lēsta attiecīgi 0,17 % un 0,12 % no IKP apmērā. Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktā un 6. panta 3. punktā iestrādātie noteikumi ļauj segt šos papildu izdevumus, jo bēgļu pieplūdums, kā arī spēcīgie terorisma draudi ir ārkārtas notikumi, to ietekme uz Beļģijas publiskajām finansēm ir ievērojama, un ilgtspēja netiktu apdraudēta, pieļaujot pagaidu novirzi no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai. Tādējādi nepieciešamās korekcijas 2015. gada vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai ir samazinātas, lai ņemtu vērā papildu izmaksas saistībā ar bēgļiem. 2017. gada pavasarī, pamatojoties uz Beļģijas iestāžu sniegtajiem datiem, tiks veikts galīgais novērtējums par 2016. gadu, tostarp par attiecināmajiem izdevumiem.
(6)Uz Beļģiju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa, un tai piemēro pārejas noteikumu par parādu. Komisija 2016. gada 18. maijā sagatavoja ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu, jo Beļģija nebija guvusi pietiekamus panākumus ceļā uz atbilstību parāda noteikumam 2015. gadā. Analīzē tika secināts, ka parāda kritērijs būtu jāuzskata par izpildītu. Savā 2016. gada stabilitātes programmā valdība plāno pakāpenisku nominālās bilances uzlabojumu no deficīta 2,6 % no IKP apmērā 2015. gadā līdz -0,2 % no IKP 2019. gadā. Sagaidāms, ka pārskatītais vidēja termiņa budžeta mērķis, kas noteikts kā līdzsvarots budžeta stāvoklis strukturālā izteiksmē, tiks sasniegts līdz 2018. gadam. Tomēr pārrēķinātā 10 strukturālā bilance joprojām liecina par strukturālo deficītu 0,4 % no IKP apmērā 2018. gadā. Saskaņā ar stabilitātes programmu valsts parādsaistību attiecība pret IKP 2016. gadā sasniegs maksimumu – 106,2 % no IKP, bet līdz 2019. gadam tā samazināsies līdz 99,6 %. Šo budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomikas scenārijs ir ticams. Tomēr nav pietiekami konkretizēti pasākumi, kas ļautu atbalstīt plānotos deficīta mērķus, sākot ar 2017. gadu. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, pastāv risks, ka būs ievērojama novirze no ieteiktās korekcijas 2016. gadā, kā arī kopumā 2016. un 2017. gadā, ja politika netiks mainīta. Gadījumā, ja bēgļu ārkārtas pieplūdumu un ārkārtas drošības pasākumu ietekme uz budžetu netiktu iekļauta novērtējumā, prognozētā novirze 2016. gadā vairs nebūtu ievērojama. Netiek prognozēts, ka Beļģija 2016. gadā izpildīs pārejas noteikumu par parādu un pēc pārejas perioda beigām – parāda samazināšanas kritēriju 2017. gadā. Pamatojoties uz stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka pastāv risks, ka Beļģija neizpildīs Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tādēļ būs nepieciešami turpmāki pasākumi, lai nodrošinātu izpildi 2016. un 2017. gadā.
(7)Liels valsts parāds ir apvienots ar vāju eksportu un konkurētspējas sniegumu. Kā to parāda zaudētā globālā tirgus daļa, kopš 2000. gada ārējā darbība ir pavājinājusies, un to vēl vairāk pasliktināja eksports, kas galvenokārt vērsts uz mazāk dinamiskiem tirgiem. Lai arī negatīvās tendences tirgus daļas zaudēšanā pēdējos gados ir apturētas, akumulētie zaudējumi ir ievērojami. Valsts eksporta spējai traucē arī specializācija tirgus segmentos, kuri ir vairāk pakļauti cenu konkurencei. To ir jo īpaši grūti līdzsvarot ar augstajām darbaspēka izmaksām valstī. Darbaspēka izmaksas ir strauji palielinājušās ražīguma lēnā pieauguma dēļ un jo īpaši straujā algu pieauguma dēļ. Algu pieaugums saistīts ar algu noteikšanas sistēmas konkrētiem aspektiem. No vienas puses, reālo algu pieauguma robežas atkārtoti tika noteiktas pārāk augstā līmenī. No otras puses, inflācija atkārtoti pārsniedza prognozes un inflācijas līmeni kaimiņvalstīs. Strukturālās atšķirības pamata inflācijas rādītājos starp Beļģiju un kaimiņvalstīm galvenokārt rada lielāks pakalpojumu cenu pieaugums un mazumtirdzniecības tirgus suboptimāla darbība. Ar vispārpieņemto automātiskās algu indeksācijas praksi šī inflācija tika pārnesta uz algu pieaugumu. Visi šie faktori kopā samazināja augstākā mērā koordinētās algu noteikšanas sistēmas efektivitāti. Lai apturētu konkurētspējas samazināšanos un tās negatīvo ietekmi uz eksporta rādītājiem un nodarbinātību, Beļģijas iestādes pēdējos gados ir iejaukušās algu noteikšanas procesos. Ir ieviesti pasākumi algu mērenības nodrošināšanai, tostarp noteikti ierobežojumi faktisko algu palielinājumam un atceltas algu indeksācijas shēmas. Papildus iepriekš minētajam tiek samazinātas sociālā nodrošinājuma iemaksas. Tomēr, lai nodrošinātu korekcijas noturību, ir nepieciešamas algu noteikšanas sistēmas strukturālas reformas, ko īstenotu saskaņā ar Padomes iepriekšējo gadu ieteikumiem. Lai arī valdība gatavojas pārskatīt Loi relative à la promotion de l’emploi et à la sauvegarde préventive de la compétitivité ("1996. gada likums"), kas kalpo par pamatu tam, kā sociālie partneri reizi divos gados nosaka standartalgu, līdz šim ir gūts vien neliels progress. Formālākas saiknes starp algām un ražīgumu nodrošināšana palīdzētu nostiprināt jaunākos ieguvumus un novērst agrāko problēmu atkārtošanos.
(8)Ir panākts zināms progress darba tirgus vispārējā darbībā. Darba stimuli ir pastiprināti ar pasākumiem, ar kuriem samazina nodokļu īpatsvaru, un izmaiņām bezdarbnieku pabalstu sistēmā. Tomēr lielas nodarbinātības atšķirības starp konkrētām iedzīvotāju grupām joprojām rada problēmu – pastāvīgu darbaspēka nepilnīgu izmantošanu, īpaši mazkvalificētu jaunu cilvēku, vecāka gadagājuma cilvēku un migrantu izcelsmes personu vidū. Turklāt nodokļu robežlikmes, iesaistoties vai atgriežoties darba tirgū, samazina aktivitāti un rada maza atalgojuma slazdus otro pelnītāju vidū un konkrētiem mājsaimniecību veidiem, piemēram, neprecētiem cilvēkiem vai vientuļiem vecākiem. Tādēļ ir svarīgi precīzi reglamentēt un īstenot politiku, kuras mērķis ir veicināt izvēli par labu nodarbinātībai pretstatā bezdarbībai vai bezdarbam. Ar sociālekonomisko fonu saistītā nevienlīdzība izglītības jomā ir viena no visaugstākajām ES, un vājas sekmes izglītībā daļēji izskaidro migrantu izcelsmes personu un mazkvalificētu jaunu cilvēku zemo sniegumu. Pašlaik īstenotās izglītības reformas ir īpaši izstrādātas, lai vērstos pret priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un sekmētu pirmsskolas aprūpi un izglītību. To mērķis ir arī uzlabot arodmācības sistēmas kvalitāti un nozīmību. Šīs reformas varētu veicināt raitāku pāreju uz zinātnesietilpīgu ekonomiku, kas aizvien vairāk vērsta uz pakalpojumiem, un mazināt prasmju neatbilstību un pastāvīgu darbaspēka trūkumu noteiktās profesijās. Turklāt vecāka gadagājuma darba ņēmēju ļoti zemi aktivitātes un nodarbinātības rādītāji liecina par to, ka nepieciešama politika, ar kuru veicināt aktīvas vecumdienas un atbalstīt darba tirgus pieprasījumu pēc vecāka gadagājuma darba ņēmējiem. Visbeidzot, varētu nodrošināt papildu nodokļu pasākumus, lai veicinātu iesaistīšanos darba tirgū.
(9)Joprojām ir plašas iespējas uzlabot to ārējās konkurētspējas aspektu, kas nav saistīts ar izmaksu līmeni. Lai saglabātu un uzlabotu pašreizējo labklājības līmeni, lielāks uzsvars būtu jāliek uz produktivitātes pieaugumu un ieguldījumiem uz zinātību balstītā kapitālā. Lai to sasniegtu, ir nepieciešama pastāvīga virzība uz produktiem un ar tiem saistītiem pakalpojumiem augstāk vērtības ķēdē, pamatojoties uz labākiem rezultātiem inovācijas jomā un pētniecības un izstrādes rezultātu izmantošanu. Neraugoties uz augstas kvalitātes publiskās pētniecības sistēmu, Beļģijai ir salīdzinoši maz strauji augošu uzņēmumu inovatīvās nozarēs. Turklāt darījumdarbības videi traucē administratīvais un regulējuma slogs, kas kavē uzņēmumu izveidi un paplašināšanos. Prasības attiecībā uz līdzdalību kapitālā un ierobežojumi attiecībā uz balsstiesībām, juridisko formu un daudznozaru darbībām kavē darījumdarbības pakalpojumu tirgus dinamiku. Darbības ierobežojumiem un ierobežojumiem attiecībā uz to, kur mazumtirgotāji var ierīkot savas darbības vietas, ir tāda pati ietekme uz mazumtirdzniecību. Turklāt tiesu sistēma darbojas ar nepilnībām, tajā vāji tiek izmantotas informācijas un sakaru tehnoloģijas. Visi šie faktori kopā rada būtiskus šķēršļus privātiem ieguldījumiem. Nestandarta infrastruktūra un ilgstošas vājās vietas arī mazina ražīguma izaugsmi un ieguldījumus. Transporta tīkls ir joma, kurā ieguldījumi ir nepieciešami vissteidzamāk. Beļģijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta un starptautisko organizāciju pārstāvniecību klātbūtne ir ļāvusi valstij piesaistīt daudzus sadales centrus, loģistikas bāzes un dažādu uzņēmumu starptautiskās galvenās mītnes. Tomēr pastāv arvien pieaugoša problēma ar satiksmes pārslodzi sastrēgumstundās, kas mazina valsts pievilcību ārvalstu ieguldītāju acīs un rada lielas izmaksas ekonomikai un videi. Tāpat sagaidāms, ka Beļģija līdz 2020. gadam neizpildīs savu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķi, un valsts cieš no būtiskām ar gaisa piesārņojumu saistītām problēmām. Ņemot vērā ekonomiskās darbības blīvo koncentrāciju ap galvaspilsētu un ostām, vissteidzamāk risināmās problēmas ir dzelzceļa un autotransporta pamatinfrastruktūras uzlabošana un trūkstošo saišu izveide starp galvenajiem saimnieciskās darbības centriem. Vienlaikus ir svarīgi risināt satiksmes pārslodzi sastrēgumstundās, uzlabojot sabiedriskā transporta pakalpojumus, optimizējot satiksmes pārvaldību un likvidējot tirgus izkropļojumus un kaitīgus nodokļu atvieglojumus, piemēram, labvēlīgo režīmu attiecībā uz dienesta automašīnām.
(10)Vēl viena problēma ir saistīta ar vietējo elektroenerģijas ražošanu un energoapgādes drošību kopumā. Cīnoties ar atkārtotiem darbības pārtraukumiem, Beļģijas novecojušās kodoliekārtas ir kļuvušas neuzticamas kā enerģijas avoti, savukārt atkārtoti pārskatītais grafiks, lai pakāpeniski atteiktos no kodolenerģijas ražotņu izmantošanas, ir radījis atmosfēru, kas neveicina lēmumus par ilgtermiņa ieguldījumiem. Tas atspoguļojas pieaugošajos enerģijas importa rādītājos un aizvien sliktākā energoapgādes drošībā. Lai arī īstermiņa piegāžu riski ir samazināti, ilgtermiņa ieguldījumu nepieciešamība joprojām ir liela. Turklāt papildus būtiskām jaunām iekšzemes ražošanas jaudām un savstarpējās savienojamības turpmākai palielināšanai ir nepieciešami viedtīkli, lai attīstītu pieprasījuma pārvaldību. Ņemot vērā to, ka enerģētikas nozarē lielos projektos jārēķinās ar ilgu laiku [no ieguldījuma līdz rezultātiem], un to, ka nākamajos desmit gados būs ļoti liela nepieciešamība aizvietot jaudas, ir jārīkojas ātri, jo īpaši pieņemot atbilstošu tiesisko regulējumu, kas veicina ražošanas jaudu palielināšanu.
(11)Beļģija ir panākusi zināmu progresu, īstenojot nodokļu sistēmas reformas, jo īpaši novirzot nodokļus no darbaspēka uz citām nodokļu bāzēm, kas pamazām samazinās nodokļu īpatsvaru darbaspēka izmaksās. Iedzīvotāju ienākumu nodokļu un darba devēju sociālā nodrošinājuma iemaksu samazināšana arī palīdzēs samazināt plaisu. Tomēr nodokļu sistēma joprojām ir sarežģīta, nodokļu bāzes tiek samazinātas ar īpašiem atbrīvojumiem, atskaitījumiem un samazinātām likmēm. Daži no tiem izpaužas kā ieņēmumu zudums, ekonomikas izkropļojumi un smags administratīvais slogs. Turklāt no budžeta viedokļa nodokļu novirzīšana nešķiet neitrāla. Joprojām ir būtiskas iespējas uzlabot nodokļu sistēmas struktūru, turpinot paplašināt nodokļu bāzes, kas dotu iespēju tiesību aktos noteikt zemākas likmes un radītu mazāk izkropļojumu. Tāpat pastāv liels potenciāls "zaļai" nodokļu novirzīšanai, kas citstarp izriet no labvēlīgā nodokļu režīma attiecībā uz dienesta automašīnām un degvielas kartēm, kas veicina piesārņojumu, sastrēgumus un siltumnīcefekta gāzu emisijas.
(12)Pēdējos gados Beļģija ir guvusi ievērojamu progresu, reformējot pensiju sistēmu. 2015. gada 10. augusta likumā par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, priekšlaicīgas pensionēšanās nosacījumiem un minimālo vecumu apgādnieka zaudējuma pensijai ir noteikti jauni kritēriji – minimālais vecums un darba stāžs – parastās pensijas saņemšanai. Tomēr pat pēc jaunākajām reformām paredzamais to izdevumu īpatsvara palielinājums, kas saistīti ar pensijām, joprojām ir būtisks. Automātiska piesaiste pie izmaiņām paredzamajā dzīves ilgumā, kas jau tika ieteikta iepriekš, samazinātu vidēja termiņa un ilgtermiņa ilgtspējas riskus. Šajā sakarā valdība ir paziņojusi par savu nodomu ieviest uz kredītpunktiem balstītu pensiju sistēmu, kas ļautu izmantot automātiskus korekcijas mehānismus, reaģējot uz demogrāfiskajām norisēm. Šie jautājumi arī turpmāk tiks cieši uzraudzīti Eiropas pusgada ietvaros.
(13)Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Beļģijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un to publicējusi 2016. gada ziņojumā par valsti. Komisija ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Beļģijai adresētajiem ieteikumiem. Komisija ir ņēmusi vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Beļģijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā to, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos ievērojot ES līmeņa norādes. Ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti no pirmā līdz trešajam ieteikumam.
(14)Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums 11 ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,
AR ŠO IESAKA Beļģijai 2016. un 2017. gadā rīkoties šādi.
1.Panākt ikgadējo fiskālo korekciju vismaz 0,6 % no IKP apmērā vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai 2016. un 2017. gadā. Izmantot neplānotos ieņēmumus, lai paātrinātu valsts parāda attiecības samazināšanos. Vienoties par fiskālo mērķu realizējamu sadalījumu starp visiem valdības līmeņiem. Vienkāršot nodokļu sistēmu un novērst kropļojošus nodokļu izdevumus.
2.Apspriežoties ar sociālajiem partneriem, veikt plānoto 1996. gada likuma par konkurētspēju un nodarbinātību pārskatīšanu. Nodrošināt, ka algu pieaugums var notikt saskaņā ar ražīgumu. Nodrošināt darba tirgus aktivizēšanas politikas efektivitāti. Turpināt izglītības un arodmācības reformas un sniegt atbalstu mācībām, jo īpaši migrantu izcelsmes personām.
3.Atbalstīt inovācijas spējas, jo īpaši veicinot ieguldījumus uz zinātību balstītā kapitālā. Palielināt konkurenci darījumdarbības pakalpojumu jomā un mazumtirdzniecībā, atceļot nepamatotus darbības un izveides ierobežojumus. Risināt problēmu saistībā ar nepietiekamo ieguldījumu transporta infrastruktūrā un enerģijas ražošanas jaudā.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs