EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 26.2.2016

COM(2016) 112 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTAI, PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Dalībvalstu atbildes par Revīzijas palātas 2014. gada pārskatu

{SWD(2016) 48 final}

SATURS

1.    Ziņojuma darbības joma    

2.    Revīzijas palātas 2014. gada pārskata galvenās iezīmes    

3.    Dalībvalstu sniegto atbilžu kopsavilkums    

3.1.    Darbības rezultātu novērtēšana    

3.2.    Skaitļos izsakāmu kļūdu veidi    

3.3.    Pareiza finanšu pārvaldība    

4.    Secinājumi    

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Dalībvalstu atbildes par Revīzijas palātas 2014. gada pārskatu

1.Ziņojuma darbības joma

Saskaņā ar Finanšu regulas 1 162. panta 5. punktu pēc Palātas gada pārskata par 2014. budžeta gadu publicēšanas Komisija attiecīgi informēja dalībvalstis par pārskata datiem.

Šī informācija tika sniegta vēstulē, un katrai dalībvalstij bija jāaizpilda trīs pielikumi. Kopā ar vēstuli tika nosūtītas arī vadlīnijas par atbilžu sagatavošanu un iesniegšanu, izmantojot anketas. I pielikums bija anketa par pārskata punktiem, kuri attiecas uz atsevišķām dalībvalstīm, II pielikums bija anketa par revīzijas konstatējumiem, kuri attiecas uz katru dalībvalsti, un III pielikums bija anketa par aktuālākajiem konstatējumiem par dalīto pārvaldību saistībā ar 2014. gada deklarāciju par pārskatu ticamību.

Šā gada ziņojumā uzmanība vērsta uz trīs galvenajiem tematiem. Tie ir šādi: 1) darbības rezultātu novērtēšana; 2) skaitļos izsakāmu kļūdu veidi – valsts atbalsta un publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi; 3) pareiza finanšu pārvaldība. Ziņojumam pievienots arī dienestu darba dokuments (SWD), kurā ietvertas I un III pielikuma anketās sniegtās dalībvalstu atbildes.

2.Revīzijas palātas 2014. gada pārskata galvenās iezīmes

Veidojot 2014. gada pārskatu, Palāta ir izmantojusi atjauninātu revīzijas pieeju un pārskata struktūru. Galvenās pārmaiņas pieejā ir publiskā iepirkuma noteikumu nopietnu pārkāpumu izteikšana skaitļos un attiecīga 2013. un 2012. gada skaitļu pielāgošana, kas nepieciešama, lai rezultāti būtu salīdzināmi 2 . Pārskata jaunā struktūra (5.–9. nodaļa) atbilst 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) kategorijām.

Palātas veiktās 2014. gada revīzijas rezultātos pausts, ka pārskatos nav būtiski nepareizu ziņu, tāpēc Palāta ir sniegusi atzinumu bez iebildēm par pārskatu ticamību 3 , kā tas darīts kopš 2007. gada. Palātas aplēstais kļūdu apjoms izdevumos 2014. gadā ir 4,4 %, un tas ir tuvu 2013. gada apjomam (4,5 %) 4 . Visās izdevumu kategorijās, izņemot DFS 5. kategoriju “Administrācija”, kļūdu apjoms ir būtisks. Kategorijās “Konkurētspēja”, “Kohēzija” un “Globālā Eiropa” aplēstais kļūdu apjoms ir attiecīgi 5,6 %, 5,7 % un 2,7 % — visās šajās kategorijās tas ir lielāks nekā 2013. gadā 5 . Tomēr kategorijā “Dabas resursi” aplēstais kļūdu apjoms ir 3,6 %, un tas ir mazāks nekā attiecīgais 2013. gada rezultāts. Kategorija “Kohēzija” veido lielāko daļu kopējā kļūdu apjoma, un nākamās kategorijas ar lielāko īpatsvaru ir “Dabas resursi”, “Konkurētspēja” un “Globālā Eiropa”. Turpmāk diagrammā attēlots katras DFS kategorijas īpatsvars kopējā 2014. gadam aplēstajā kļūdu apjomā 6 .

Palātas pārskatā arī nošķirti divi izdevumu programmu veidi — maksājumtiesību programmas un izmaksu atlīdzināšanas shēmas — un katram no tiem ir savas raksturīgās riska iezīmes 7 . Pārskatā norādīts, ka lielākā daļa 2014. gadā atklāto kļūdu ir attiecināmības kļūdas izmaksu atlīdzināšanas shēmās. Izmaksu atlīdzināšanas jomā lielākā daļa kļūdu ir nopietni publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi piedāvājumu iesniegšanas posmā un līguma izpildes gaitā. Saistībā ar maksājumtiesību programmām tipiskas kļūdas ir pārāk lielas lauksaimnieku deklarētās platības un maksājumos lauksaimniekiem pieļautās administratīvās kļūdas 8 . Turpmāk diagrammā attēlots kopējā aplēstā kļūdu apjoma sastāvs pēc kļūdu veida.

3.Dalībvalstu sniegto atbilžu kopsavilkums

3.1.Darbības rezultātu novērtēšana

Gada pārskata 3. nodaļā “Rezultātu sasniegšana ar ES budžetu” 9 Palāta analizējusi darbības rezultātus stratēģijas “Eiropa 2020” kontekstā un aplūkojusi ar darbības rezultātiem saistītos elementus, kas ieviesti ar jauno 2014.–2020. gada DFS. Dalībvalstīm tika jautāts, vai tās jau izmanto vai plāno izmantot piecu ES fondu kopīgos rādītājus. Attiecībā uz četriem no šiem fondiem (Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai — ELFLA, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu — EJZF, Eiropas Sociālo fondu — ESF, Eiropas Reģionālās attīstības fondu — ERAF) atbildes liecina, ka gandrīz visas dalībvalstis jau izmanto vai plāno izmantot kopīgos rādītājus. Attiecībā uz Kohēzijas fondu 57 % dalībvalstu norādījušas, ka tās izmanto kopīgos rādītājus, un 14 % norādījušas, ka kopīgo rādītāju izmantošana nav nepieciešama. Turpmāk tabulā apkopotas dalībvalstu sniegtās atbildes.

Par papildu rādītāju izmantošanu vairākas dalībvalstis — Apvienotā Karaliste, Francija, Grieķija, Lietuva, Luksemburga un Spānija 10  — atbildējušas, ka tās izmanto konkrētām programmām piemērojamus vai papildu rādītājus, kurus daudzos gadījumos noteikušas vadošās iestādes un kuri iekļauti darbības programmu darbības rezultātu satvarā. Dažos gadījumos papildus kopīgajiem rādītājiem tiek izmantoti valsts rādītāji. Piemēram, Polija 11 attiecībā uz ERAF, Kohēzijas fondu un ESF izmanto:

“tādu rādītāju kopumu, ko piemēro projektu līmenī un kas izvēlēti no galveno rādītāju kopējā saraksta, kuru sagatavo reģionālās attīstības ministrs. Sarakstā iekļauti Eiropas līmeņa kopīgie rādītāji, kas noteikti fondu noteikumos, un galvenie rādītāji, kas noteikti valsts līmenī.”

Portugāle 12 norādījusi, ka 2014.–2020. gada perioda darbības programmām ar līdzīgiem mērķiem izmantojamie rādītāji ir saskaņoti un ka “papildus Kopienas kopīgo rādītāju sarakstam ir izveidots saskaņotu valsts rādītāju saraksts”.

Dalībvalstis arī iesniegušas sarakstus un precīzāku informāciju par dažādiem konkrētām programmām noteiktiem rādītājiem, ko izmanto saistībā ar dažādajiem fondiem. Zviedrija 13 informējusi, ka deviņām ERAF programmām tiek izmantoti aptuveni 35 iznākumu rādītāji un “aptuveni 30 darbības rezultātu rādītāji, kas saistīti ar ieguldījumu prioritātēm un programmu konkrētajiem mērķiem”. Dānija 14 iesniegusi sarakstu ar ietekmes, iznākumu un rezultātu rādītājiem, ko izmanto saistībā ar ELFLA, ESF un EJZF. Slovākija 15 uzskaitījusi rādītājus, ko noteikusi centrālā koordinācijas iestāde attiecībā uz dažādām programmām, kā arī iesniegusi saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) izmantoto rādītāju sarakstu.

Visbeidzot, dalībvalstīm tika jautāts, vai tās spēs iesniegt lietderīgus rādītāju datus, ko varētu izmantot DFS vidusposma pārskatīšanā, kura plānota 2017. gadā. Dažas dalībvalstis, tostarp Dānija, Francija un Grieķija, 16 atbildējušas, ka nebūs iespējams nodrošināt lietderīgus datus līdz 2017. gadam, galvenokārt tādēļ, ka noteiktu darbības programmu īstenošanas apmērs būs pārāk mazs un tādējādi dati būs maznozīmīgi. Grieķija 17 atbildējusi:

“Informācija par stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu izpildi būs pieejama ESS 18 progresa ziņojumā 2017. gadā (un 2019. gadā). Tomēr, tā kā darbības programmu īstenošana līdz ziņojuma iesniegšanai 2017. gadā nebūs pabeigta, paredzams, ka DFS vidusposma pārskatīšanai būtiski dati nebūs pieejami.”

Portugāle 19 un Polija 20 uzsvērušas, ka ir ieviesta visaptveroša ziņošanas sistēma, kas nodrošina regulārus kvalitatīvus ziņojumus. Taču, kā uzsvērusi Polija, 21

“kopsavilkums par ES fondu ietekmi 2014.–2020. gada finanšu periodā nebūs iespējams, kamēr nebūs īstenots pietiekams progress, tāpēc 2017. gadā vēl būs par agru izdarīt gala secinājumus”.

Vairākas citas dalībvalstis, piemēram, Austrija, Čehija, Horvātija, Īrija un Slovēnija, 22 ir pārliecinātas, ka līdz 2017. gadam ir iespējams nodrošināt lietderīgus datus par dažu fondu programmām. Čehija 23 ziņojusi, ka tā

“spēs sniegt lietderīgus datus, pamatojoties uz Čehijā ieviesto sistēmu ziņošanai par novērtēšanu, progresu un attīstību”.

Horvātija arī ziņojusi, ka tā sniegs visaptverošus datus un papildus:

“var izmantot novērtējumu rezultātus, kam jāveicina vadības un kontroles sistēmu uzlabošana un iespējama vienkāršošana”.

3.2. Skaitļos izsakāmu kļūdu veidi – valsts atbalsta un publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi

Palāta 2014. gada pārskatā konstatējusi, ka 14 ERAF/Kohēzijas fonda projektos astoņās dalībvalstīs ir pārkāpti ES valsts atbalsta noteikumi. Palāta norādījusi, ka skaitļos izteiktās kļūdas, kas ir valsts atbalsta noteikumu pārkāpumi, veido aptuveni 1,5 procentpunktus no aplēstā kļūdu apjoma reģionālās politikas un pilsētpolitikas jomā 24 . Dalībvalstīm tika lūgta informācija par valsts atbalsta noteikumu pārkāpumiem un par īstenotajiem preventīvajiem pasākumiem.

Dalībvalstu atbildes liecina, ka dažos gadījumos, piemēram, Francijā, Latvijā un Slovēnijā, 25 ESI fondu jomā nav sistēmisku problēmu vai nepilnību saistībā ar valsts atbalsta noteikumiem, tomēr, iespējams, ir bijuši atsevišķi pārkāpumi. Bulgārija 26 norādījusi divus šādus neatbilstības gadījumus, kuri abi atklāti revīziju laikā. Pirmais bija saistīts ar darbības programmu “Bulgārijas ekonomikas konkurētspējas uzlabošana 2007.–2013. gadā”, un otrais — ar vadības sistēmām, kas izveidotas iniciatīvas “Eiropas apvienotie resursi mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem” (JEREMIE) ietvaros. Abos gadījumos revīzijas iestāde informējusi attiecīgi vadošo iestādi un finanšu starpniekus par atbilstošiem koriģējošiem pasākumiem.

Lai gan sistēmiskas problēmas vai nepilnības, šķiet, nav bieži sastopamas, dažas dalībvalstis ziņojušas par veiktajiem preventīvajiem pasākumiem.

Ungārija 27 ziņojusi, ka

“uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un prioritāru projektu gadījumā Valsts atbalsta uzraudzības birojs, kas strādā premjerministra biroja pakļautībā, veic iepriekšēju pārbaudi par atbilstību valsts atbalsta noteikumiem, vai arī pirmā līmeņa pārbaužu ietvaros to pārbauda starpniekstruktūras/vadošās iestādes, pamatojoties uz pretendentu deklarācijām”.

Francija 28 norādījusi, ka CGET 29 ir veicis dažādus pasākumus saistībā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu, tostarp izveidojis valsts mācību programmu un reģionālo ekspertu tīklu ar specializāciju valsts atbalsta noteikumos.

Luksemburga un Slovēnija 30 norādījušas, ka būtisks elements to preventīvajos pasākumos ir kontrolsaraksti, savukārt Spānija 31 informējusi, ka papildus kontrolsarakstiem tiek izmantota arī “riska novērtēšanas matrica”.

Palāta ir atjauninājusi metodi publiskā iepirkuma noteikumu nopietnu pārkāpumu izteikšanai skaitļos, un iepirkuma kļūdas ir biežākais kļūdu veids ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas jomā 32 . Dalībvalstīm tika lūgta informācija par valsts līmenī noteiktiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērtēt un izteikt skaitļos neatbilstību iepirkuma noteikumiem. Dažas dalībvalstis — Īrija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija un Slovēnija 33  — norādījušas, ka valsts tiesību akti ir pieņemti un ES tiesību akti ļoti bieži ir transponēti valsts tiesību aktos vai ir to pamatā. Lietuvā 34 Publiskā iepirkuma birojs ir kopumā atbildīgs par atbalstu darbības programmu pareizai īstenošanai atbilstoši ES noteikumu prasībām un par pārkāpumu novēršanu. Latvija 35 informējusi, ka

“iepirkumi tiek īstenoti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuri izstrādāti, pamatojoties uz ES tiesību aktiem vai transponējot to noteikumus”.

Visbeidzot, Īrija 36 ziņojusi:

“Attiecībā uz jautājumu par valsts pasūtījuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas uzraudzību — publiskā iepirkuma norisi revidē un rūpīgi pārbauda saskaņā ar 1993. gada Kontrolieru un revidentu vispārējo (grozīto) likumu un 2014. gada Pašvaldību reformas likumu, un grāmatveži ir atbildīgi par izdevumiem, kas radušies.”

Palāta pārskatā norādījusi iepirkuma noteikumu neievērošanas gadījumus dažās dalībvalstīs 37 . Attiecīgajām dalībvalstīm tika lūgts sniegt informāciju par tādiem iespējamiem trūkumiem un nepilnībām to attiecīgajās iekšējās kontroles sistēmās, kas varētu būt šo pārkāpumu iemesls, kā arī informāciju par veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem. Bulgārija un Francija 38 norādījušas, ka pārkāpumu iemesls ir sarežģītās publiskā iepirkuma procedūras un kvalificētu darbinieku trūkums darbam ar šiem iepirkuma jautājumiem. Rumānija 39 ziņojusi, ka

“publiskā iepirkuma jomā saņēmēju līmenī ieviestās iekšējās kontroles sistēmas ir sadrumstalotas un daļēji pārmērīgas, un tās vērstas vairāk uz formāliem procedūru atbilstības aspektiem, nevis uz kvalitātes aspektu objektīvu novērtēšanu”.

Lai risinātu šo situāciju, Rumānija ir ieviesusi “publiskā iepirkuma valsts stratēģiju 2014.–2020. gadam”, kurā “paredzēti pasākumi ar mērķi nodrošināt publiskā iepirkuma procedūras atbilstību un kvalitāti”.

Francija, Polija un Spānija 40 visas atzinušas, ka viens no galvenajiem pasākumiem labākas pārvaldības nodrošināšanai iepirkuma jomā ir īpašas mācību programmas, kas izstrādātas darbiniekiem, kuri strādā ar iepirkuma jautājumiem.

3.3. Pareiza finanšu pārvaldība

Dalībvalstis turpina centienus sekmēt pareizu finanšu pārvaldību ar vienkāršoto izmaksu iespēju (SCO) plašu lietojumu, uzlabotām vadības pārbaudēm un labāku ziņošanu par finanšu instrumentiem.

Pārskata 6. nodaļā 41 Palāta ieteikusi dalībvalstīm vairāk izmantot iespējas, kas 2014.–2020. gada periodam izklāstītas Kopīgo noteikumu regulā un ESF regulā saistībā ar SCO.

Lielākā daļa dalībvalstu, tostarp Apvienotā Karaliste, Francija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Somija, Ungārija un Vācija, 42 ziņojušas, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā SCO, cik iespējams, tiek izmantotas visiem fondiem. Lietuva 43 informējusi, ka 2015. gadā vadošā iestāde organizējusi konferenci “Iespējas piemērot vienkāršotu procedūru izmaksu norēķiniem 2014.–2020. gadā”, kurā tās dalībnieki informēti par

“iespējām piemērot vienkāršotu procedūru izmaksu norēķiniem un par šādas procedūras sniegtajiem ieguvumiem ES struktūrfondu administrēšanas procesā”.

Grieķija 44 uzsvērusi, ka tā informē visus operatorus par jaunumiem SCO jomā un apmāca tos SCO izmantošanā, savukārt Polija 45 norādījusi, ka ir radīta iespēja izmantot SCO, tomēr “to izmantošana nav obligāta, un galīgo lēmumu šajā jautājumā pieņem katra vadošā iestāde”.

Zviedrija 46 uzsvērusi, ka tā ir ieviesusi vienkāršošanas modeli attiecībā uz ESF un ka “valdība aktīvi atbalsta vienkāršošanu”.

Visbeidzot, Portugāle 47 ir izveidojusi Attīstības un kohēzijas aģentūrai (AD&C) pakļautu Vienkāršošanas centru. Tā uzdevums ir “informēt vadošās iestādes par attiecīgajiem šīs jomas aspektiem, lai sekmētu vienkāršoto izmaksu iespēju plašu lietojumu saistībā ar dažādiem kohēzijas fondiem (ERAF, ESF un Kohēzijas fondu)”.

Reģionālās politikas, nodarbinātības un sociālo lietu jomā 48 tāpat kā iepriekšējos gados Eiropas Revīzijas palāta ziņojusi, ka lielā daļā gadījumu, kad darījumos pieļautas skaitļos izsakāmas kļūdas, dalībvalstu iestādēm ir bijusi pieejama pietiekama informācija, lai varētu novērst, atklāt un izlabot šīs kļūdas pirms izdevumu apstiprināšanas Komisijai. Dalībvalstīm tika lūgts skaidrot, vai tās ir ieviesušas pasākumus vadības pārbaužu uzlabošanai un to pārbaužu efektivitātes paaugstināšanai, kuras veic pirms izdevumu apstiprināšanas Komisijai.

Saistībā ar dažiem veiktajiem vadības pārbaužu uzlabojumiem Luksemburga 49 iesniegusi ar ERAF un ESF saistīto pasākumu sarakstu, kurā minēta arī jauna ex post kontrolsaraksta un norādījumu dokumenta ieviešana, apmācība un sanāksmes, kuru mērķis ir uzlabot informētību par vienkāršotajām izmaksu iespējām.

Portugāle 50 norādījusi, ka dažos gadījumos īstenots rīcības plāns, un turklāt informē, ka sertifikācijas iestāde pirms maksājuma pieprasījumu iesniegšanas Eiropas Komisijai veic virkni pārbaužu. Ja rodas šaubas par

“apstiprināmo izdevumu likumību un pareizību, piesardzības pasākums ir attiecīgo summu atskaitīšana līdz jautājumu noskaidrošanai”.

Arī Spānija 51 ziņojusi, ka ir īstenoti rīcības plāni un ka

“ir ieviesti procedūru uzlabojumi atlīdzināšanas deklarāciju atlasē un apstiprināšanā, kontrolsarakstu pilnveidošanā, dažādu vietējo iestāžu iepirkuma dokumentu pārskatīšanā u. c. jomās”.

Kipra 52 informējusi, ka lielākā daļa kļūdu rodas

“būvniecības līgumos, ko īsteno vietējās iestādes, un programmatūras izstrādes līgumos, ko īsteno valsts universitātes, un ka līgumslēdzējas iestādes var vērsties Grozījumu un pretenziju centrālajā komisijā, kura izskata šādu līgumu grozījumu priekšlikumus, sniedz ieteikumus un atzinumus, kā arī darbojas kā starpnieks, lai izšķirtu strīdus ar līgumslēdzējiem”.

Saistībā ar ziņošanas par finanšu instrumentiem kvalitāti dažas dalībvalstis (piemēram, Kipra, Slovēnija un Zviedrija 53 ) atbildējušas, ka tās ir ievērojušas Komisijas vadlīnijas un izmantojušas jaunās veidnes un ka noteiktos gadījumos nav nepieciešami nekādi uzlabojumi, jo ziņošanas kvalitāte ir laba.

Citas dalībvalstis atzīmējušas veiktos uzlabojumus. Francija 54 2015. gada novembrī ir izveidojusi finanšu instrumentu jomas darba grupu, kuras mērķis ir sekot līdzi saistībā ar instrumentiem sasniegtajam progresam un apkopot informāciju. Bulgārija 55 ir ieviesusi plašu pusgada un gada ziņojumu sistēmu attiecībā uz finanšu instrumentu JESSICA.

4.Secinājumi

Komisija ir jau apņēmusies izpildīt ES budžetu, galveno uzmanību pievēršot rezultātiem, un tas atbilst tai “pilnīgi jaunajai pieejai” ES ieguldījumiem un izdevumiem, uz kuru Palāta aicinājusi 2014. gada pārskatā 56 . Viena no šīs jaunās pieejas galvenajām iezīmēm ir darbības rezultātu novērtēšana, pamatojoties uz pareizas finanšu pārvaldības principiem 57 .

Pielikumu anketās sniegtās dalībvalstu atbildes liecina, ka notiek pastāvīgi centieni īstenot pareizu finanšu pārvaldību, aktīvi veicinot SCO izmantošanu, uzlabojot vadības pārbaudes un ziņošanu par finanšu instrumentiem. Daudzas dalībvalstis norādījušas, ka iepirkuma jomas problēmas tiek risinātas arī, saskaņojot valsts un ES tiesību aktus. Beļģija, Čehija, Horvātija, Somija un Vācija apliecina, ka gadījumos, kad publiskā iepirkuma jomā konstatētas nepilnības, to novēršanai tiek veikti tādi pasākumi kā mācību programmas, biežākas pārbaudes uz vietas un līdzekļu atgūšana 58 .

Turklāt dalībvalstu atbildes šogad liecina, ka pieaug izpratne par nepieciešamību radīt patiesu darbības rezultātu kultūru un galveno uzmanību pievērst rezultātiem. Gandrīz visas dalībvalstis ziņojušas, ka tās darbā ar dažādajiem fondiem darbības rezultātu novērtēšanai izmanto gan kopīgos, gan specifiskos rādītājus valsts un reģionu līmenī. Tomēr, tā kā programmu īstenošana ir sākta nesen, līdz 2017. gadā plānotajai DFS vidusposma pārskatīšanai varētu nebūt pieejami lietderīgi dati par darbības rezultātiem. Lietderīgāki dati par daudzām programmām, visticamāk, būs pieejami 2018. vai 2019. gadā, kā paredzēts darbības rezultātu satvarā. Latvija 59 rezumējusi situāciju šādi:

“Pieejamo datu par sasniegtajiem rezultātiem daudzums dažādos prioritārajos virzienos var atšķirties atkarībā no konkrētā fonda, ex ante nosacījumu izpildes un normatīvo tiesību aktu izstrādes valsts līmenī.”

Dānija nobeigumā secinājusi, ka dalībvalstis acīmredzot ir apņēmušās pievērsties darbības rezultātiem un ES budžetam, kurš vērsts uz rezultātiem 60 :

“ES budžeta apmierinošā izpildē būtisks aspekts ir rezultātu gūšana un nodrošināšana, ka ar šiem rezultātiem tiek atbalstīti vispārējie politikas mērķi. Tāpēc Dānijai ir svarīgi arī turpmāk pievērsties tāda regulējuma izveidei, kas nodrošina uz rezultātiem orientētu sistēmu, kurā lielāka uzmanība pievērsta ES projektu rezultātiem un ietekmei. Tādēļ Dānija atzinīgi vērtē to, ka gada pārskatā šim jautājumam veltīta īpaša uzmanība.”

(1) 162. panta 5. punkts: Tiklīdz Palāta ir iesniegusi savu gada ziņojumu, Komisija nekavējoties informē attiecīgās dalībvalstis par tām minētā ziņojuma daļām, kuras attiecas uz to līdzekļu pārvaldību, par kuriem tās atbildīgas. Dalībvalstis 60 dienu laikā sniedz atbildi, un Komisija nosūta šo atbilžu kopsavilkumu Revīzijas palātai, Eiropas Parlamentam un Padomei līdz nākamā gada 28. februārim.

(2)  Revīzijas palātas 2014. gada pārskats, 20.–21. lpp.

(3)  Revīzijas palātas 2014. gada pārskats, 15. lpp.

(4)  Revīzijas palātas 2014. gada pārskats, 17. lpp.

(5)  Revīzijas palātas 2014. gada pārskats, 26.–27. lpp.

(6)  Revīzijas palātas 2014. gada pārskats, 22. lpp.

(7)  Revīzijas palātas 2014. gada pārskats, 19. lpp.

(8)  Revīzijas palātas gada pārskats, 22.–23. lpp.

(9)  Revīzijas palātas gada pārskats, 83. lpp.

(10)  SWD, 149., 159., 171., 175., 204., 207. lpp.

(11)  SWD, 180. lpp.

(12)  SWD, 186. lpp.

(13)  SWD, 206. lpp.

(14)  SWD, 144. lpp.

(15)  SWD, 196. lpp.

(16)  SWD, 144., 149., 159. lpp.

(17)  SWD, 159. lpp.

(18)  ESS — Eiropas Statistikas sistēma.

(19)  SWD, 186. lpp.

(20)  SWD, 180.–181. lpp.

(21)  SWD, 181. lpp.

(22)  SWD, 107., 122., 130., 164., 201. lpp.

(23)  SWD, 130. lpp.

(24)  Revīzijas palātas 2014. gada pārskats, 182. lpp.

(25)  SWD, 152., 170., 203. lpp.

(26)  SWD, 120.–121. lpp.

(27)  SWD, 169. lpp.

(28)  SWD, 153. lpp.

(29)  CGET — Commissariat général à l'égalité des territoires.

(30)  SWD, 170., 203. lpp.

(31)  SWD, 205. lpp.

(32)  Revīzijas palātas gada pārskats, 176. lpp.

(33)  SWD, 165., 169., 172., 179., 183., 202., 203. lpp.

(34)  SWD, 172. lpp.

(35)  SWD, 169. lpp.

(36)  SWD, 165.–166. lpp.

(37)  Revīzijas palātas gada pārskats, 240. lpp.

(38)  SWD, 116., 150. lpp.

(39)  SWD, 191. lpp.

(40)  SWD, 150., 151., 181., 182., 205. lpp.

(41)  Revīzijas palātas gada pārskats, 203. lpp.

(42)  SWD, 129., 148., 153., 158., 163., 170., 174., 176., 209. lpp.

(43)  SWD, 174.–175. lpp.

(44)  SWD, 161. lpp.

(45)  SWD, 184. lpp.

(46)  SWD, 207. lpp.

(47)  SWD, 188. lpp.

(48)  Revīzijas palātas gada pārskats, 185., 202. lpp.

(49)  SWD, 176. lpp.

(50)  SWD, 188. lpp.

(51)  SWD, 203. lpp.

(52)  SWD, 128. lpp.

(53)  SWD, 128., 202., 206. lpp.

(54)  SWD, 150. lpp.

(55)  SWD, 115. lpp.

(56)  Revīzijas palātas priekšsēdētāja Vítor Manuel da Silva Caldeira uzruna Budžeta kontroles komitejai Briselē 10.11.2015.

(57)  Revīzijas palātas gada pārskats, 84. lpp.

(58)  SWD, 55., 122.–126., 64. lpp.

(59)  SWD, 168. lpp.

(60)  SWD, 211.–212. lpp.