EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.2.2016

COM(2016) 79 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

par tādas finansiālās palīdzības īstenošanu, ko aizjūras zemēm un teritorijām nodrošina saskaņā ar 11. Eiropas Attīstības fondu

Ievads

Ar Lēmumu par aizjūras asociāciju 1 (LAA) izveido tiesisko regulējumu attiecībām starp aizjūras zemēm un teritorijām 2 (AZT), dalībvalstīm, ar kurām tās ir saistītas, un Eiropas Savienību. Pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību 3 (LESD), Lēmuma par aizjūras asociāciju mērķis ir atbalstīt AZT ilgtspējīgu attīstību un veicināt Savienības vērtību izplatīšanu plašākā pasaulē.

Savienība finansiālu atbalstu AZT saistībā ar asociāciju piešķir galvenokārt no Eiropas Attīstības fonda, tostarp EUR 364,5 miljonus no 11. EAF un AZT programmas 2014.–2020. gada plānošanas periodā 4 .

Šā ziņojuma mērķis ir izklāstīt sasniegto saistībā ar 11. EAF piešķiro līdzekļu AZT izmantošanu atbilstoši LAA 91. pantam. Šajā izmantošanas posmā uzmanība aizvien ir pievērsta galvenokārt programmu ievirzei un izstrādei. Tā kā darbību īstenošana paātrināsies un kļūs pieejami dati, turpmākajos ziņojumos arvien lielāka uzmanība būs pievērsta palīdzības rezultātiem un ietekmei, kā norādīts lēmumā.

11. EAF un AZT programmas finanšu līdzekļi

11. EAF un AZT programmas finanšu līdzekļi, kas pieejami AZT, ir sadalīti šādos piešķīrumos, pamatojoties uz Lēmuma par aizjūras asociāciju 2. pielikumu:

EUR 229,5 miljoni teritoriāliem (divpusējiem) piešķīrumiem;

EUR 100 miljoni reģionālajai sadarbībai un integrācijai;

EUR 21,5 miljoni, lai finansētu humāno un ārkārtas palīdzību vai atbalstu eksporta ieņēmumu svārstību gadījumā;

EUR 5 miljoni, lai finansētu procentu subsīdijas un tehnisko palīdzību, izmantojot EIB AZT ieguldījumu mehānismu;

EUR 8,5 miljoni pētījumiem un tehniskajai palīdzībai atbilstoši LAA 81. pantam.

Atbilstoši LAA noteiktajiem kritērijiem sešpadsmit AZT ir uzskatāmas par tiesīgām saņemt teritoriālu piešķīrumu no 11. EAF un AZT programmas 5 . Jānorāda, ka Grenlandi finansē tieši no ES vispārējā budžeta, pamatojoties uz Lēmumu par Grenlandi 6 .

Reģionālo programmu mērķis ir veicināt sadarbību starp viena reģiona AZT un dalīties līdzīgu problēmu un prioritāšu kopumā. Darbības, ko finansē no reģionālā piešķīruma, atbalsta vispusīgu reģionālo programmu, kā arī problēmu novēršanai paredzētu projektu izstrādi un īstenošanu. Aktīvi tiek veicinātas partnerības ar citiem finansējuma avotiem, tostarp citiem Savienības finanšu instrumentiem, sadarbojoties ar kaimiņos esošajām AZT un/vai trešām valstīm, kā arī ES tālākajiem reģioniem.

11. EAF un AZT programmas plānošanas process

LAA 7 ir noteikts plānošanas process, kas ir īpašs attiecībā uz AZT. Atšķirībā no Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas (ĀKK) valstīm plānošanas pamatā ir nevis valstu indikatīvās programmas, bet viena posma process — plānošanas dokumenta izstrāde, kam ir divi komponenti: a) ES reaģēšanas stratēģija un b) rīcības dokuments(-i).

Tiek pieņemts tikai viens oficiāls Komisijas lēmums, lai apstiprinātu AZT plānošanas dokumentus, kuri attiecas gan uz stratēģisko ievirzi, gan programmu sīku izstrādi. Tas nozīmē, ka plānošanas dokumentu nevar apstiprināt, pirms ir izstrādāta un oficiāli apstiprināta stratēģija un rīcības dokuments. Budžeta atbalsts aizvien (tāpat kā 10. EAF) ir īstenošanas kārtība, kurai dod priekšroku AZT.

AZT ir primāri atbildīgas par plānošanas dokumentu izstrādi, tostarp prioritātēm, kas ir to stratēģiju pamatā, un par vajadzīgo apspriešanos vietējā līmenī.

Notikusī apspriešanās

Ir notikusi plaša apspriešanās starp AZT un Komisiju.

AZT plānošanas process sākās ar 12. AZT un ES forumu, kas notika 2013. gada decembrī, pēc tam, kad bija pieņemts Lēmums par aizjūras asociāciju un attiecīgais finanšu regulējums. Komisija informēja AZT un dalībvalstis, ar kurām tās ir saistītas, par indikatīvajiem finanšu piešķīrumiem un plānošanas norādījumiem un sāka apspriešanās procesu, lai vienotos par iespējamām sadarbības nozarēm.

Pēc tam notika īpaši semināri, lai apspriestu kopīgās prioritātes un mērķus. Reģionālās AZT konferences notika Klusā okeāna valstu reģionā un Karību jūras reģionā attiecīgi 2014. gada novembrī un 2015. gada februārī, un tās vadīja Komisija, bet piedalījās ĀKK valstis, reģionālās organizācijas un atbilstošos gadījumos tālākie reģioni. Konferences beidzās ar konkrētiem AZT priekšlikumiem attiecībā uz iespējamām koncentrācijas nozarēm, iespējamiem apakškomponentiem un uzlabotu reģionālo sadarbību ārpus AZT, jo visas reģionālās iesaistītās puses izrādīja lielu interesi par kopīgiem mērķsadarbības projektiem.

Arī asociācijā, ko izveidoja atbilstoši LAA, paātrinājās apspriešanās par stratēģiskajām prioritātēm un koncentrācijas nozarēm. Tehniskā līmenī 2014. un 2015. gadā notika deviņas trīspusējās sanāksmes, kurās piedalījās Komisija, AZT pārstāvji un dalībvalstis, ar kurām tās ir saistītas, nodrošinot iespēju dialogam starp Komisiju un AZT.

2015. gada janvārī tika izveidota partnerības darba grupa saistībā ar vides un klimata pārmaiņu jautājumiem, nodrošinot platformu tematisko programmu sākotnējai apspriešanai AZT starpā.

Politiskā līmenī 13. AZT un ES forums notika 2015. gada februārī. Apspriedēs divās apaļā galda sanāksmēs bija iespējams dialogs par tematisko programmu, un pēc tās AZT vienojās par piedāvātajām koncentrācijas nozarēm šajā saistībā, ko pieminēja secinājumos par šo forumu.

Turklāt foruma ietvaros notika trīspusējas sanāksmes starp Komisiju, AZT teritoriālajiem/reģionālajiem kredītrīkotājiem un dalībvalstīm, ar kurām ir saistītas AZT. Šī apspriešanās bija iespēja informēt par finanšu līdzekļu izlietojumu un plānot nākamos posmus atsevišķās AZT, kā arī reģionālā līmenī, un pēc tās tika iecelti reģionālo, kā arī tematisko programmu reģionālie kredītrīkotāji.

Plānošanas procesu aktīvi atbalsta arī, piešķirot tehnisko palīdzību. Līdz šim trīspadsmit valstis un teritorijas ir guvušas labumu no šādas tehniskās palīdzības vai gatavojas to darīt. To finansē no 10. un 11. EAF un AZT programmas līdzekļiem, un par 11. EAF un AZT programmas līdzekļiem tika pieņemts pirmais finansēšanas lēmums — iemaksa EUR 3 miljonu apmērā no instrumenta 8 , ko izveidoja atbilstoši LAA 81. panta noteikumiem.

Situācija 2015. gadā

Pamatojoties uz šo apspriešanos un sniegto tehnisko palīdzību, 2015. gadā ir sasniegts būtisks progress sākotnējos plānošanas posmos. Ir noteikta programmu stratēģiskā ievirze, un ir piedāvātas koncentrācijas nozares visām programmām, gan teritoriālajām, gan reģionālajām/tematiskajām.

Attiecībā uz teritoriālajiem piešķīrumiem vairums AZT piedāvāja budžeta atbalstu kā īstenošanas kārtību. Tam pamatā ir situācija, kāda bija 10. EAF un AZT programmā, bet dažos gadījumos ir vērojama pozitīva novirze no iepriekš izmantotās projektu īstenošanas kārtības, proti, Bonaires, Kirasao, Francijas Polinēzijas, Sabas, Sintēstatiusas, Volisas un Futunas Salu gadījumā. Jebkurā gadījumā atbilstības kritērijus, kas saistīti ar budžeta atbalsta programmas izmantošanu, novērtēs Komisija.

Piedāvātās teritoriālo piešķīrumu koncentrācijas nozares ir saistītas galvenokārt ar svarīgākajiem tematiem, kas vispārīgi ietver:

vides jautājumus, klimata pārmaiņas, atjaunojamos energoresursus un katastrofu riska mazināšanu (5 no 16 AZT ar indikatīviem teritoriāliem piešķīrumiem, kas veido 21 % kopējo 11. EAF un AZT programmas teritoriālo piešķīrumu);

sociālo attīstību (jaunieši) vai nodarbinātību/ profesionālo iekļaušanu un izglītību/ profesionālo izglītību (5 no 16 AZT, kas veido 33 % kopējo 11. EAF un AZT programmas indikatīvo teritoriālo piešķīrumu);

ilgtspējīgu tūrismu (3 no 16 AZT, kas veido 26 % 11. EAF un AZT programmas indikatīvo teritoriālo piešķīrumu);

savienojamību un pieejamību/ digitālo attīstību (3 no 16 AZT, kas veido 20 % 11. EAF un AZT programmas indikatīvo teritoriālo piešķīrumu).

Šīs prioritātes atbilst ilgtspējīgas attīstības mērķim, tādējādi ir vērstas uz trīs attīstības pīlāriem — ekonomikas attīstību, sociālo attīstību un vides aizsardzību —, kas izklāstīti Lēmuma par aizjūras asociāciju mērķos.

Svarīgi, ka šīs prioritātes skaidri atbilst Savienības politikas prioritātēm, kas izklāstītas stratēģijā “Eiropa 2020” 9  — ES darbavietu radīšanas un izaugsmes stratēģijā desmit gadiem, kuras mērķis ir sasniegt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi.

Līdzīgi reģionālo programmu gadījumā ir priekšlikums iezīmētai līdzekļu koncentrācijai atbilstoši ierobežotam prioritāšu kopumam; protams, šie abi priekšlikumi pēc būtības ir pārrobežu un transversāli. Turklāt jānorāda, ka, pamatojoties uz koncentrācijas nozarēm, ko AZT ir piedāvājušas Komisijai, visās ģeogrāfiskajās reģionālajās programmās uzmanība ir pievērsta videi un ilgtspējīgai dabas resursu izmantošanai. Tas ļautu būtiski papildināt tematisko komponentu, kā arī citas Savienības finansētas programmas, piemēram, “BEST 2.0”, ko finansē saistībā ar programmu “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas”.

Svarīgākie priekšlikumi koncentrācijas nozarēm ir šādi:

Karību jūras reģionā — ilgtspējīga enerģija un jūras bioloģiskā daudzveidība;

Klusā okeāna valstu reģionā — vide un dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība (apakšnozares ir klimata pārmaiņas un bioloģiskā daudzveidība);

Indijas okeāna valstu reģionā — sauszemes un jūras ekosistēmas uzraudzība, pārvaldība un saglabāšana;

tematiskā programma (visās AZT) — dabas resursu ilgtspējīga izmantošana. Apakšnozares ir šādas: a) klimata pārmaiņas, tostarp katastrofu riska mazināšana, un b) ilgtspējīga enerģija.

Eiropas Investīciju banka

AZT investīciju jeb ieguldījumu mehānismā 10 piešķīrumu EUR 5 miljonu apmērā pārvalda EIB, lai finansētu procentu subsīdijas un tehnisko palīdzību (no 11. EAF un AZT programmas finansējuma). EIB 2015. gadā noslēdza vienu aizdevuma līgumu ar Jaunkaledoniju par procentu subsīdijām EUR 20 miljonu apmērā slimnīcu modernizēšanas projektam.

LAA arī paredzēts EIB papildu finansējums (līdz EUR 100 miljoniem) no saviem līdzekļiem 11 . Lai gan saistībā ar šo finansējumu nav pieņemti nekādi lēmumi, ir sākti iekšējie lēmumu pieņemšanas procesi par reģionālu kredītlīniju AZT, kā arī ieguldījumiem Sentmartēnā, un tos ir plānots pabeigt 2016. gadā.

Nākotnes perspektīva

Pamatojoties uz līdz šim sasniegto, noteiktais mērķis pieņemt finansēšanas lēmumus un apstiprināt AZT plānošanas dokumentus 2016. gada ceturtajā ceturksnī ir reāls. Tomēr, lai ievērotu šo termiņu, būs ļoti svarīgi uzturēt darbības ātrumu 2016. gadā; AZT ir jānodrošina, lai iesniegtie plānošanas dokumentu projekti būtu labā kvalitātē un to pamatā būtu labi izstrādātas programmas un pareizs vietējais politikas un stratēģiskais regulējums. Tas ir sevišķi svarīgi reģionālo un tematisko programmu gadījumā, kad būs vajadzīga uzlabota koordinācija starp attiecīgajām AZT.

(1)

Padomes Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību.

(2)

ES aizjūras zemes un teritorijas ir Grenlande, Jaunkaledonija un Francijas jurisdikcijā esošas teritorijas, Francijas Polinēzija, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Teritorijas, Volisa un Futunas Salas, Senpjēra un Mikelona, Senbartelmī Kopiena, Aruba, Bonaire, Kirasao, Saba, Sintēstatiusa, Sentmartēna, Angilja, Kaimanu Salas, Folklenda (Malvinu) Salas, Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas, Montserrata, Pitkērna, Svētās Helēnas, Debesbraukšanas un Tristana da Kuņas Salas, Britu Antarktiskā Teritorija, Britu Indijas Okeāna Teritorija, Tērksas un Kaikosas Salas, Britu Virdžīnu Salas, Bermudu Salas.

(3)

Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturtā daļa (C 326/47, 26.10.2012.).

(4)

Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējais nolīgums par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu (L 210/1, 6.8.2013.).

(5)

 Šā ziņojuma 1. pielikumā ir indikatīvu individuālo teritoriālo un reģionālo piešķīrumu saraksts.

(6)

Ar Padomes Lēmumu 2014/137/ES par attiecībām starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses, piešķir EUR 217,8 miljonus laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam sadarbībai starp Savienību un Grenlandi savstarpējo interešu jomā.

(7)

Lēmuma par aizjūras asociāciju ceturtā daļa.

(8)

Komisijas lēmums par individuālu pasākumu, kas labvēlīgs aizjūras zemēm un teritorijām, lai Tehniskās sadarbības instrumentu varētu finansēt no Eiropas Attīstības fonda pagaidu mehānisma, C(2015) 307 final, 20.1.2015.

(9)

Komisijas paziņojums ““Eiropa 2020” — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020 galīgā redakcija.

(10)

Izveidots saskaņā ar Lēmuma 2001/822/EK II.C pielikumu ar EAF līdzekļiem, lai atbalstītu komerciāli stabilus uzņēmumus.

(11)

LAA III pielikums.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.2.2016

COM(2016) 79 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

par tādas finansiālās palīdzības īstenošanu, ko aizjūras zemēm un teritorijām nodrošina saskaņā ar 11. Eiropas Attīstības fondu

1. pielikums. 11. EAF un AZT programmas finansējuma indikatīvo piešķīrumu sadalījums un piedāvātās koncentrācijas nozares

a)11. EAF un AZT programmas indikatīvie teritoriālie piešķīrumi

b)11. EAF un AZT programmas indikatīvie reģionālie piešķīrumi

c)11. EAF un AZT programmas Tehniskās sadarbības instruments

LAA ir noteiktas kopējās piešķirtās summas teritoriālajām un reģionālajām programmām, kā arī tehniskajai palīdzībai.

Īpašo teritoriālo piešķīrumu indikatīvajā sadalījumā ir ņemts vērā iedzīvotāju skaits, iekšzemes kopprodukta līmenis, līdzšinējais EAF piešķīrumu līmenis un ierobežojumi ģeogrāfiskās nošķirtības dēļ, kā noteikts LAA 9. pantā.

Īpašo reģionālo piešķīrumu indikatīvais sadalījums liecina, ka ir vajadzīga kritiskā masa, lai nodrošinātu ietekmi, un ir jāveicina sadarbība starp AZT, tālākajiem reģioniem, kā arī trešām valstīm, kā uzsvērts LAA.