20.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 264/110

Ziņotājs:

Mário SOARES

1.1.

Ar pārskatīto Valsts iepirkuma nolīgumu, kā arī tirdzniecības sarunās ar trešām valstīm un ar nesen noslēgtajiem ES tirdzniecības nolīgumiem Eiropas Savienība ir panākusi Eiropas publiskā iepirkuma lielāku liberalizāciju un integrāciju. Šīs reformas veicinājušas Eiropas publiskā iepirkuma tirgu lielāku atvērtību uzņēmumiem no attīstītajām un jaunietekmes valstīm, tomēr minētās valstis, reaģējot uz šo tirgu atvēršanu, nav izteikušas līdzvērtīgu piedāvājumu, un Eiropas uzņēmumi joprojām saskaras ar ierobežojošu un diskriminējošu praksi trešās valstīs. Publiskā iepirkuma tirgu atvēršana vajadzīga vēl jo vairāk tāpēc, ka publiskais iepirkums veido 20 % no pasaules IKP un pašreizējās krīzes apstākļos publiskā sektora ieguldījumi infrastruktūrā, būvdarbu un piegādes līgumos attīstīto un jaunietekmes valstu ekonomikā ir viena no galvenajām svirām ekonomikas izaugsmei turpmākajos gados.

1.2.

Vairākos atzinumos Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir paudusi atbalstu Eiropas Savienības izvirzītajam mērķim panākt, lai visu valstu publiskā iepirkuma tirgi būtu atvērtāki starptautiskajai konkurencei. Komiteja arī uzsvēra nepieciešamību vienkāršot publiskā iepirkuma noteikumus, jo īpaši attiecībā uz MVU, un ievērot pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principus. Komiteja vairākkārt prasījusi stiprināt sociālo un vides dimensiju, kā arī cilvēka pamattiesību un patērētāju tiesību aizsardzību Eiropas tirdzniecības politikas īstenošanā saskaņā ar Līguma par ES darbību 207. pantu, kurā aicināts tiekties pēc lielākas saskaņotības ar Savienības principiem un mērķiem.

1.3.

Komiteja saprot Komisijas vēlmi nodrošināt ES uzņēmumiem plašāku piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem un atzīst, ka to var sekmēt grozītais priekšlikums regulai par trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi Savienības publiskā iepirkuma iekšējam tirgum, par kuru sagatavots šis atzinums.

1.4.

Komiteja uzskata, ka regulas priekšlikums var būt pirmais solis ceļā uz lielākas publiskā iepirkuma atvērtības nodrošināšanu, īpaši pašreizējās sarunās, piemēram, ES un ASV sarunās par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP), kā arī sarunās par tirdzniecības nolīgumu ar Japānu vai arī sarunās par Ķīnas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgumam par valsts iepirkumu, jo šo valstu publiskā iepirkuma tirgi ir mazāk atvērti nekā Eiropas Savienības tirgus, kā arī attiecībā uz valstīm, kuras nav parakstījušas Valsts iepirkuma nolīgumu, t. i., Krieviju, Brazīliju un Argentīnu.

1.5.

Tomēr komiteja apzinās, ka Padomē un Eiropas Parlamentā pastāv dziļas nesaskaņas gan par regulas priekšlikuma piemērotību, gan par tā efektivitāti.

1.6.

Komiteja uzsver, ka publiskā iepirkuma jomā ir obligāti jānodrošina brīva un netraucēta konkurence ar trešo valstu uzņēmumiem. Tomēr EESK apšauba, ka ar pašreizējo regulas priekšlikumu varēs sasniegt izvirzīto mērķi, proti, līdzsvarotu publiskā iepirkuma tirgu atvēršanu trešās valstīs. Komiteja uzskata, ka jaunais regulas priekšlikums nav pietiekami tālejošs, jo regulas darbības jomā ietverta vienīgi cenu korekcija tādiem līgumiem, kuru vērtība ir EUR 5 000 000 vai vairāk, un norāda, ka tikai 7 % no visiem publiskajiem iepirkumiem pārsniedz EUR 5 000 000 vērtību. Komiteja arī uzskata, ka paredzētais sodanaudas apmērs līdz pat 20 % no attiecīgo piedāvājumu cenas nav pietiekams un tas jāizskata katrā gadījumā atsevišķi. Komiteja iesaka piemērot cenu korekcijas pasākumus tiem iepirkumiem, kuru aplēstā vērtība ir vienāda ar vai lielāka par EUR 2 500 000.

1.7.

Komiteja vēlas noskaidrot, vai aizliegums dalībvalstīm piemērot ierobežojošus pasākumus, kuri nav paredzēti regulā, nenozīmē publiskā iepirkuma, kura vērtība ir mazāka nekā EUR 5 000 000, de facto atvēršanu trešo valstu uzņēmumiem, turklāt bez kompensācijas. Tādēļ komiteja prasa nodrošināt līdzsvarotu un savstarpēju ES un trešo valstu publiskā iepirkuma tirgu atvēršanu.

1.8.

Komiteja pauž nožēlu, ka regulas priekšlikumā nav nevienas atsauces uz ilgtspējīgas attīstības mērķi, kaut gan Komisija to kā svarīgu elementu ir iekļāvusi savā paziņojumā “Tirdzniecība visiem” un vairākkārt paziņojusi, ka tā ņems vērā ilgtspējīgu attīstību visās attiecīgajās brīvās tirdzniecības nolīgumu sadaļās (enerģētika, izejvielas un publiskais iepirkums) (1).

1.9.

Komiteja pauž nožēlu, ka ar jauno regulu ir svītrots Direktīvas 2014/25/ES 85. un 86. pants, jo to noteikumi ir tālejoši un vairāk atbilst mērķim ņemt vērā ilgtspējīgu attīstību – tajos ietverta sociālā dimensija, kas saistīta ar grūtībām, kas jāpārvar Eiropas uzņēmumiem, lai iegūtu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības trešās valstīs, jo tajās netiek ievēroti starptautiskie darba tiesību noteikumi. Turklāt komiteja uzskata, ka būtu lietderīgi apsvērt iespēju iekļaut šajā regulas priekšlikumā dažus minēto pantu elementus.

1.10.

Komiteja uzskata, ka regulā ir vajadzīga tālejošāka pieeja ilgtspējīgas attīstības, pamattiesību ievērošanas un patērētāju tiesību aizsardzības mērķu veicināšanai publiskā iepirkuma procedūrā trešās valstīs. Pēc komitejas domām, šo pamatnoteikumu neievērošana var negatīvi ietekmēt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, un uzskata, ka priekšlikuma 2. pantā jēdziena “ierobežojošs un/vai diskriminējošs iepirkumu pasākums vai prakse” definīcijā jāiekļauj arī šo pamatnoteikumu neievērošana. Komiteja arī uzskata, ka Komisijas ziņojumā, kas jāiesniedz ne vēlāk kā 2018. gada 31. decembrī un vismaz reizi trijos gados (priekšlikuma 16. pants), jāizvērtē ne tikai ekonomikas dalībnieku piekļuve publiskā iepirkuma procedūrām trešās valstīs, bet arī tas, kā trešo valstu iepirkuma procedūrās tiek ievēroti sociālie un vides noteikumi, cilvēka pamattiesības un patērētāju tiesību aizsardzība; turklāt minētie aspekti ir pienācīgi jāņem vērā arī Komisijas ziņojumos par regulas īstenošanu.

1.11.

EESK pieprasa, lai izskatāmajā regulas priekšlikumā tiktu atgādināta prasība, ka trešo valstu uzņēmumiem, kas piedalās ES publiskā iepirkuma procedūrās ir jāievēro noteikumi, kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību un stiprināt sociālo un vides dimensiju, kā arī cilvēka pamattiesības, patērētāju tiesību aizsardzību, personu ar invaliditāti sociālo un profesionālo integrāciju vai reintegrāciju, kā noteikts Direktīvā 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES par publisko iepirkumu. Minēto noteikumu ievērošanai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu brīvu un netraucētu konkurenci iekšējā tirgū.

1.12.

Komiteja pilnīgi piekrīt, ka regula nav jāpiemēro vismazāk attīstītajām un visneaizsargātākajām VPS regulas valstīm (2), bet atgādina Komisijai, ka ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai veicinātu vismazāk attīstīto un visneaizsargātāko valstu līdzdalību ES publiskā iepirkuma tirgū.

1.13.

Komiteja arī atbalsta regulas nepiemērošanu Eiropas MVU. Tomēr Komiteja vēlas norādīt Komisijai, ka MVU ir vajadzīgs īpašs atbalsts, lai piekļūtu “pārrobežu” tirgiem Eiropas Savienībā un publiskā iepirkuma tirgiem trešās valstīs.

2.1.

EESK ir saņēmusi no Eiropas Komisijas un Parlamenta atzinuma pieprasījumu par tematu “Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi Eiropas Savienības publiskā iepirkuma iekšējam tirgum un par procedūrām, kas atbalsta sarunas par Savienības preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem”.

2.2.

Parasti tiek lēsts, ka publiskajam iepirkumam paredzētie izdevumi veido aptuveni 20 % no pasaules IKP. Pašreizējās krīzes apstākļos publiskā sektora ieguldījumi infrastruktūrā, būvdarbu un piegādes līgumos attīstīto un jaunietekmes valstu ekonomikā ir viena no galvenajām svirām ekonomikas izaugsmei turpmākajos gados.

2.3.

ES ir pakāpeniski integrējusi publiskā iepirkuma tirgu un atvērusi to, pateicoties ES publiskā iepirkuma tirgus lielākai liberalizācijai, kas panākta ar pārskatīto PTO Valsts iepirkuma nolīgumu, kas stājās spēkā 2014. gada aprīlī, un tirdzniecības sarunās ar trešām valstīm (tostarp saistībā ar nesen noslēgtajiem ES tirdzniecības nolīgumiem (piemēram, ar Koreju, Centrālamerikas valstīm, Kolumbiju/Peru, Moldovu, Gruziju un Ukrainu)).

2.4.

Tomēr Eiropas uzņēmumi joprojām saskaras ar ierobežojošu un diskriminējošu praksi trešās valstīs. Par iemeslu tam ir vairāki faktori:

2.5.

Jāatzīmē arī, ka daudzi ES tirdzniecības partneri priekšroku dod attiecīgās valsts ražotājiem vai produkcijai, vai arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (piemēram, Buy American Act ASV, Buy Chinese Policy Ķīnā, Brazīlijas likumdošanā noteiktās preferenču robežas, nacionālās preferences reģionālajā līmenī Austrālijā), faktiski liedzot ES uzņēmumiem iespēju piedalīties šajos publiskajos iepirkumos (3).

2.6.

Runājot par konkurencei atvērtiem publiskā iepirkuma tirgiem trešās valstīs, Eiropas uzņēmumu efektīvu dalību publiskā iepirkuma konkursos bieži vien apgrūtina šķēršļi, kas “sniedzas pāri robežām” (piemēram, atšķirīgi sertifikācijas un standartizācijas noteikumi, licencēšanas procedūras, nepārredzamas vai diskriminējošas procedūras u. c.) un ir vēl sarežģītāki, un rada tehniskas problēmas, jo šādu šķēršļu noskaidrošana, analīze un novēršana ir laikietilpīgāka un ar tiem saistītie standarti un prakse ir ierobežojoši. Komiteja to jau ir norādījusi vienā no iepriekšējiem atzinumiem.

2.7.

Šādos sarežģītos apstākļos, kad trūkst sviras, lai panāktu publiskā iepirkuma tirgu plašu atvēršanu trešās valstīs, Eiropas Savienība jau vairākus gadus cenšas izstrādāt instrumentu, kas paredzētu iespēju piemērot ierobežojumus gadījumos, kad nav savstarpības vai trešās valstis Eiropas uzņēmumiem piemēro ierobežojošus vai diskriminējošus pasākumus.

2.8.

Tomēr jāatzīmē, ka ES rīcībā bija un joprojām ir iespēja ierobežot piekļuvi Eiropas Savienības publiskā iepirkuma tirgum to valstu uzņēmumiem, kas nepiemēro tādu pašu režīmu, kādu ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu publiskā iepirkuma jomā Eiropas Savienībā piemēro šo valstu uzņēmumiem. Taču ES nekad nav izmantojusi šādu iespēju. Direktīvā 2004/17/EK (kas grozīta ar Direktīvu 2014/25/ES, kas stājas spēkā 2016. gada 18. aprīlī) paredzēta iespēja noraidīt piedāvājumu, kurā vairāk nekā 50 % produktu ir no kādas trešās valsts, ar kuru Savienība nav noslēgusi starptautiskas saistības (58. pants), un Komisijai dota iespēja (59. pants) ierosināt Padomei pieņemt lēmumu uz laiku apturēt vai ierobežot piekļuvi Eiropas Savienības publiskajam iepirkumam to valstu uzņēmumiem, kuras nepiemēro tādu pašu režīmu, kādu šo valstu uzņēmumiem piemēro Eiropas Savienībā, vai valstīm, kurās šādas grūtības radušās starptautisko darba standartu neievērošanas dēļ. Šie noteikumi pārņemti Direktīvas 2014/25/ES 85. un 86. pantā.

2.9.

Savukārt Vispārējā direktīvā 2004/18/EK par publisko iepirkumu (kas pārskatīta ar Direktīvu 2014/24/ES) nav paredzēti līdzīgi noteikumi; tādēļ dalībvalstīs bija un joprojām ir atšķirīga prakse attiecībā uz ārvalstu pretendentiem vai piedāvājumiem, kuros ietvertas preces vai pakalpojumi no trešām valstīm. Dažas dalībvalstis piemēroja vienlīdzīgu attieksmi, citas – atkarībā no starptautisko saistību esamības vai neesamības saistībā ar PTO Valsts iepirkuma nolīgumu vai divpusējiem līgumiem.

2.10.

Lai novērstu noteikumu trūkumu vispārējā direktīvā par publisko iepirkumu, kā arī apstākli, ka dažas trešās valstis nevēlas atvērt savus publiskā iepirkuma tirgus starptautiskajai konkurencei, bet izmanto salīdzinoši vieglu piekļuvi Eiropas tirgum, Komisija 2012. gadā sagatavoja priekšlikumu regulai ar mērķi panākt zināmu savstarpīgumu attiecībā uz piekļuvi publiskajam iepirkumam.

2.11.

Komisijas pirmajā priekšlikumā 2012. gadā vispirms norādīts uz vispārējo principu, ka ES iekšējā tirgū ārvalstu precēm un pakalpojumiem, uz kuriem attiecas ES tirgus piekļuves saistības, piemēro tādus pašus iepirkuma procedūras noteikumus kā ES izcelsmes precēm un pakalpojumiem, turklāt attiecinot to arī uz precēm un pakalpojumiem no vismazāk attīstītajām valstīm.

—

Decentralizētais līmenis (6. pants), kas ļauj līgumslēdzējai iestādei paziņot Komisijai par savu nodomu noraidīt piedāvājumu, kurā preces un pakalpojumi, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības starptautiskās saistības, veido vairāk nekā 50 % no piedāvājumā iekļauto preču un pakalpojumu kopējās vērtības. Komisija var dot savu piekrišanu, ja trūkst reālas savstarpības starp ES un preču un pakalpojumu izcelsmes valsti. Komisija var apstiprināt izslēgšanu arī tad, ja starptautiskā nolīgumā uz attiecīgajām precēm un pakalpojumiem attiecas ES tirgus atruna.

—

Centralizēts mehānisms (8.–13. pants), kas ļauj Komisijai sākt izmeklēšanu. Šo izmeklēšanu Komisija var sākt pēc pašas iniciatīvas, dalībvalsts vai ieinteresētās personas pieprasījuma, lai pārbaudītu, vai iepirkuma procedūrās trešās valstīs nepiemēro ierobežojošu praksi. Komisija var apspriesties ar attiecīgo valsti, lai atrisinātu šo problēmu un uzlabotu nosacījumus ES uzņēmumu piekļuvei attiecīgās valsts tirgum vai, ja tas neizdodas, noteikt ierobežojošus pagaidu pasākumus. Ierobežojoši pasākumi principā var būt šādi: vai nu izslēgt atsevišķus piedāvājumus, kuros attiecīgās trešās valsts izcelsmes preču vai pakalpojumu īpatsvars pārsniedz 50 % (Eiropas tirgus slēgšana), vai arī piemērot obligātu naudassodu piedāvājumā iekļautajām attiecīgās valsts izcelsmes precēm un pakalpojumiem. Komisijai izmeklēšana ir jāpabeidz deviņu mēnešu laikā. Pamatotos gadījumos šo termiņu var pagarināt par trijiem mēnešiem.

2.12.

Parlaments 2014. gadā pieņēma ziņojumu (4), kurā izteikti iebildumi attiecībā uz decentralizēto procedūru. Parlaments norāda, ka tikai Komisija, bet ne vietējās iestādes, var pieņemt lēmumu izslēgt kādu piedāvājumu, jo starptautiskā tirdzniecība ir ES ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc tiek ierosināts decentralizēto procedūru iekļaut centralizētajā procedūrā. Parlaments izteica arī citus iebildumus, piemēram, par savstarpīguma trūkumu attiecībā uz sociālo un vides noteikumu un SDO pamatstandartu ievērošanu, būtiskas savstarpības trūkuma definīcijas neesamību; Parlaments ierosināja arī savstarpības trūkuma prezumpciju, ja netiek ievēroti starptautiskie noteikumi darba tiesību jomā. Parlaments pauda bažas, ka regulā nav aizstāvēti Eiropas vides un sociālie noteikumi.

2.13.

Savukārt Padomē pēc pirmā lasījuma lēmums netika pieņemts. Kādas piecpadsmit dalībvalstis nepiekrita priekšlikumam un izveidoja bloķējošo mazākumu. Ietekmīgākās no tām bija Vācija, Lielbritānija, Nīderlande un Zviedrija, kā arī dažas Austrumeiropas valstis. Tās pauda bažas, ka pasaules līmenī šāds instruments tiks uzskatīts par protekcionismu. Valstis, kuras atbalstīja priekšlikumu, ar Franciju priekšgalā panāca, ka 2014. gadā tiek rīkota tehniska apspriešana, un radās cerība, ka Itālijas prezidentūras laikā (2014. gada otrajā pusgadā) būs iespējams panākt vienošanos. Diemžēl tas nenotika, un Komisija janvārī pieņēma pārskatītu priekšlikumu (5) ar cerību, ka situācija Padomē tiks atbloķēta.

3.1.

Komisija norāda, ka jaunais priekšlikums paredzēts, lai labotu dažas negatīvas iepriekšējā priekšlikuma sekas. Ar jauno priekšlikumu Komisija atceļ decentralizēto procedūru, kura tika kritizēta tāpēc, ka uzlika pārāk lielu administratīvo slogu un veicināja iekšējā tirgus zināmu sadrumstalotību. Komisija ir atcēlusi arī iespēju pilnībā slēgt Eiropas tirgu, tomēr saglabājot iespēju pēc Komisijas izmeklēšanas noteikt naudassodu 20 % apmērā piedāvājumiem, kuros vairāk nekā 50 % preču un pakalpojumu ir no valstīm, kuras īsteno ierobežojošu vai diskriminējošu praksi. Šo cenas korekcijas pasākumu piemēro tikai iepirkumiem, kuru aprēķinātā vērtība ir EUR 5 miljoni vai vairāk, tādējādi Komisijas skatījumā samazinot trešo valstu atbildes pasākumu risku. Priekšlikumā ir paredzēts cenas korekcijas pasākumu nepiemērot Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), pretendentiem un ražojumiem, kuru izcelsme ir vismazāk attīstītās un visneaizsargātākās jaunattīstības valstis, kas definētas Vispārējo preferenču sistēmas (VPS) regulā.

3.2.

EESK vairākkārt ir paudusi atbalstu Eiropas Savienības mērķim palielināt visu valstu publiskā iepirkuma tirgu atvērtību starptautiskai konkurencei, bet Komiteja ir arī uzsvērusi nepieciešamību par prioritāriem noteikt tādus principus kā publiskā iepirkuma noteikumu vienkāršošana, pārredzamība, nediskriminēšana, vienāda attieksme, atbildība sociālajā un vides jomā, kā arī pamattiesību ievērošana (6).

3.3.

Komiteja izprot Komisijas raizes un vēlmi nodrošināt trešo valstu iepirkuma tirgu pēc iespējas lielāku atvērtību Eiropas uzņēmumiem. Komiteja arī piekrīt viedoklim, ka šādas regulas priekšlikums var būt pirmais solis ES un ASV sarunās par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP), kā arī tirdzniecības sarunās ar Japānu un sarunās par Ķīnas pievienošanos Nolīgumam par valsts iepirkumu, jo šo valstu tirgi ir mazāk atvērti nekā Eiropas Savienības tirgus, kā arī attiecībā uz valstīm, kuras nav parakstījušas Nolīgumu par valsts iepirkumu, piemēram, Krieviju, Brazīliju un Argentīnu.

3.4.

Tomēr EESK apšauba, ka pēc regulas pieņemšanas ar tās palīdzību varēs sasniegt izvirzīto mērķi, proti, publiskā iepirkuma tirgu atvēršanu trešās valstīs. Komiteja uzskata, ka jaunais regulas priekšlikums nav pietiekami tālejošs, jo tā darbības joma ir ierobežota; tās ietekme uz publiskā iepirkuma tirgu atvēršanu trešās valstīs ir ļoti nepārliecinoša un varētu būt arī ļoti ierobežota.

3.5.

Komisijas skatījumā tikai septiņos procentos gadījumu izsludināto iepirkumu vērtība pārsniedz EUR 5 000 000. Tomēr vērtības ziņā šie iepirkumi veido 61 % no ES publiskā iepirkuma. Savukārt, ņemot vērā to, ka šo regulu piemēros tikai tam publiskajam iepirkumam, uz kuru neattiecas Eiropas Savienības starptautiskās saistības, būtu jānoskaidro, uz cik lielu iepirkuma daļu tā attieksies, īpaši pēc Ķīnas iespējamās pievienošanās Nolīgumam par valsts iepirkumu un potenciālajam sarunu noslēgumam ar ASV un Japānu. Varbūtība, ka šī regula tiks piemērota ļoti nelielam iepirkumu skaitam un ļoti mazam valstu skaitam būtiski mazina tās nozīmi. Komiteja iesaka piemērot cenu korekcijas pasākumus tiem iepirkumiem, kuru aplēstā vērtība ir vienāda ar vai lielāka par EUR 2 500 000.

3.6.

Sarūgtina arī fakts, ka regulas priekšlikumā nav nevienas atsauces uz ilgtspējīgu attīstību, kaut gan Komisija to ir uzsvērusi paziņojumā “Tirdzniecība visiem”, kurā tā norāda, ka “ņems vērā ilgtspējīgas attīstības apsvērumus visās svarīgākajās BTN jomās (piemēram, enerģētika, izejvielas un publiskais iepirkums)” (7). Īstenojot Eiropas tirdzniecības politiku, ir pienācīgi jānostiprina sociālā un vides dimensija, kā arī cilvēka pamattiesību un patērētāju tiesību aizsardzība saskaņā ar Līguma par ES darbību 207. pantu, kurā aicināts tiekties pēc lielākas atbilstības Savienības principiem un mērķiem.

3.7.

Jauno direktīvu 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES par publisko iepirkumu un koncesijām mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību un stiprināt sociālo un vides dimensiju, kā arī cilvēka pamattiesību ievērošanu, patērētāju tiesību aizsardzību un cilvēku ar invaliditāti sociālo un profesionālo integrāciju vai reintegrāciju. Minēto noteikumu ievērošanai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu brīvu un netraucētu konkurenci iekšējā tirgū. EESK uzskata, ka būtu lietderīgi šajā regulas priekšlikumā atgādināt, ka trešo valstu uzņēmumiem, kuri piedalās ES iepirkuma procedūrās, ir jāievēro šie noteikumi.

3.8.

Komisija runā par ierobežojošiem pasākumiem vai praksi, taču pilnīgi izpaliek norādes par to, ka trešās valstīs uzvarēt iepirkuma konkursā ir grūti tāpēc, ka konkurējošie uzņēmumi neievēro sociālos un vides noteikumus, cilvēka pamattiesības un patērētāju tiesību aizsardzību. Pēc komitejas domām, šo pamatnoteikumu neievērošana var negatīvi ietekmēt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, un uzskata, ka priekšlikuma 2. pantā jēdziena “ierobežojošs un/vai diskriminējošs iepirkumu pasākums vai prakse” definīcijā jāiekļauj arī šo pamatnoteikumu neievērošana. Komiteja arī uzskata, ka Komisijas ziņojumā, kas jāiesniedz ne vēlāk kā 2018. gada 31. decembrī un vismaz reizi trijos gados (priekšlikuma 16. pants), jāizvērtē ne tikai ekonomikas dalībnieku piekļuve publiskā iepirkuma procedūrām trešās valstīs, bet arī tas, kā trešo valstu iepirkuma procedūrās tiek ievēroti sociālie un vides noteikumi, cilvēka pamattiesības un patērētāju tiesību aizsardzība; turklāt minētie aspekti ir pienācīgi jāņem vērā arī Komisijas ziņojumos par regulas īstenošanu.

3.9.

Šaubas rada jaunās regulas veiksmīga pieņemšana, jo Padomē vērojama šķelšanās, kuras dēļ regulas priekšlikums ir bloķēts. Decentralizētā līmeņa atcelšana varētu kļūt par cēloni atkārtotai bloķēšanai, ņemot vērā visas pārmaiņas.

4.1.

Komiteja atzinīgi vērtē regulas priekšlikuma 1. panta 5. punkta skaidrāku formulējumu, kurā norādīts, ka dalībvalstis trešo valstu ekonomikas dalībniekiem, precēm un pakalpojumiem nevar piemērot ierobežojošus pasākumus, kas ir stingrāki par šajā regulā noteiktajiem. Tas nodrošinās lielāku saskaņotību Eiropas noteikumu par publisko iepirkumu piemērošanā ārvalstu dalībniekiem. Tomēr komiteja vēlas noskaidrot, vai šāds aizliegums nenozīmē publiskā iepirkuma, kura vērtība ir mazāka nekā EUR 5 000 000, de facto atvēršanu trešo valstu uzņēmumiem bez jebkādas kompensācijas. Dažas dalībvalstis pašlaik piemēro ierobežojumus tiem iepirkumiem, uz kuriem neattiecas starptautiskās saistības, un Direktīvas 2014/25/ES par publisko iepirkumu ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs 85. pantā ir skaidri paredzēta iespēja noraidīt piedāvājumus, kuros vairāk nekā 50 % no produktiem ir no valstīm, ar kurām ES nav noslēgusi starptautiskas saistības. Ar ierosināto regulu šis pants tiks svītrots.

4.2.

Komiteja pilnībā atbalsta regulas nepiemērošanu VPS regulā noteiktajām vismazāk aizsargātajām jaunattīstības valstīm (4. pants) un, lai šis izņēmums efektīvi darbotos un būtu labvēlīgs jaunattīstības valstīm un to uzņēmumiem, aicina Komisiju iekļaut skaidrojumus par publisko iepirkumu Eiropas Savienībā, kā arī saiti uz publikācijām Oficiālajā Vēstnesī (TED) Export Helpdesk vietnē, kas paredzēta jaunattīstības valstīm, kā arī nodrošināt tehnisko palīdzību tām jaunattīstības valstīm, kuras vēlas iegūt informāciju par to, kā tiek piemēroti publiskā iepirkuma noteikumi Eiropas Savienībā.

4.3.

Komiteja arī atbalsta regulas nepiemērošanu Eiropas MVU (5. pants). Tomēr Komiteja vēlas norādīt Komisijai, ka MVU ir vajadzīgs īpašs atbalsts, lai piekļūtu “pārrobežu” tirgiem Eiropas Savienībā un publiskā iepirkuma tirgiem trešās valstīs. Šī pieeja atbilst īpašajai uzmanībai, ko paziņojumā “Tirdzniecība visiem” Komisija ir pievērsusi MVU. Mērķis uzlabot MVU piekļuvi publiskajam iepirkumam ir jānostiprina, pirmkārt, TTIP sadaļā par MVU, kā arī turpmākajos tirdzniecības nolīgumos, kuros ir tāda sadaļa. EESK jau ir iebildusi pret to, ka MVU tiktu ieviestas kvotas publiskā iepirkuma jomā, pamatojoties uz ASV Mazās uzņēmējdarbības aktu (Small Business Act), bet atbalsta uz brīvprātības principu balstītu MVU iesaistīšanās atbalsta politiku, kas šiem uzņēmumiem dotu iespēju piekļūt lielākam skaitam publisko iepirkumu (8). Komiteja arī norādījusi, ka ir jāuzlabo Komisijas Tirgus piekļuves datubāze (Market access Data base), lai, pirmkārt, tajā būtu atrodama uzticama un pieejama informācija par iepirkuma konkursiem, formalitātēm un specifikācijas tehniskajām īpatnībām, kas traucē dalībai konkursos trešās valstīs, un, otrkārt, lai tajā būtu statistikas dati un rādītāji par traucējumu ietekmi (9).

4.4.

Komiteja izprot Komisijas raizes par tāda juridiska instrumenta neesamību, kas nodrošinātu Eiropas uzņēmumiem faktisku piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem, jo Regulu (ES) Nr. 654/2014 par Savienības tiesību īstenošanu starptautiskās tirdzniecības noteikumu piemērošanai un izpildei nepiemēro, ja nav starptautiska līguma. Savukārt regulas 6.–8. pantā paredzētā izmeklēšanas procedūra šķiet ļoti lēna un neefektīva. Pirmkārt, Komiteja pauž neizpratni par Komisijai piešķirto plašo rīcības brīvību lemt par to, vai izmeklēšanu veikt vai neveikt. Otrkārt, saistībā ar izmeklēšanas ilgumu Komiteja konstatē, ka, pretēji Komisijas apgalvotajam, jaunajā priekšlikumā tās termiņš nav saīsināts un tās kopējais ilgums joprojām ir 12 mēneši. Tas ir ļoti ilgs termiņš, jo daudzos gadījumos un īpaši tad, kad Komisija izmeklēšanu sāk pēc pašas iniciatīvas, tās rīcībā jau ir virkne konkrētu elementu un bieži vien tā šo jautājumu jau ir apspriedusi izveidotajā dialogā ar trešām valstīm. Komiteja saprot, ka izmeklēšana tiek pārtraukta laikā, kad notiek tirdzniecības sarunas. Tomēr, ņemot vērā tirdzniecības sarunu ilgumu un to īstenošanu, būtu vēlams noteikt, ka pārtraukums nedrīkst pārsniegt divus gadus.

4.5.

Komitejas uzskata par nepietiekamu to, ka izmeklēšanas rezultātā ir iespējams tikai pielāgot cenu 20 % robežās līgumiem, kuru vērtība pārsniedz EUR 5 000 000, un ka šā noteikuma piemērošana ir saistīta ar daudziem izņēmumiem, mazinot tādējādi regulas efektivitāti.

4.6.

Komiteja pauž nožēlu, ka ar jauno regulu ir svītrots Direktīvas 2014/25/ES 85. un 86. pants, jo tie ir tālejošāki un vairāk atbilst mērķim ņemt vērā ilgtspējīgu attīstību, jo tajos ietverta sociālā un vides dimensija. Turklāt komiteja uzskata, ka būtu lietderīgi apsvērt iespēju iekļaut šajā regulas priekšlikumā dažus minēto pantu elementus.