17.11.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 383/44

Ziņotāja:

An LE NOUAIL MARLIÈRE

1.1.

EESK iesaka Savienības Vidusjūrai un ES dalībvalstīm apstiprināt ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), par kuriem panākta vienošanās, ratificējot attiecīgās starptautiskās konvencijas.

1.2.

EESK iesaka Savienības Vidusjūrai un ES dalībvalstīm stingri aizsargāt tās publiskās investīcijas, kas nepieciešamas IAM īstenošanai.

1.3.

EESK iesaka Savienības Vidusjūrai un ES dalībvalstīm plānot īstenošanu, pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem iesaistot pilsonisko sabiedrību un vietējās pašvaldības.

1.4.

Komiteja ir iepazinusies ar Ārlietu un starptautisko attiecību Padomes 2015. gada 26. maija secinājumiem un ar Eiropas Komisijas 2015. gada ziņojumu par ES un dalībvalstu saistībām oficiālās attīstības palīdzības jomā un par tajā gūtajiem rezultātiem.

1.5.

Komiteja tomēr pauž nožēlu, ka ES ir paredzējusi tikai 2030. gadā sasniegt 0,7 % no IKP mērķi (1).

1.6.

Komiteja atbalsta ES vēlmi stiprināt nefinanšu aspektus (starptautisku juridisku instrumentu ratifikāciju un finanšu noziegumu apkarošanu).

1.7.

Tā mudina Komisiju pieņemt konsekventu nostāju, kurā ņemtas vērā divu, vairāku un daudzu pušu komercintereses un ilgtspējīgas attīstības mērķi, lai saglabātu minēto mērķu un Eiropas atbalsta ticamību.

1.8.

Komiteja iesaka pagarināt sociālo partneru un Eiropas iestāžu dialogu par arodmācībām un mūžizglītību, kurā tā tika atbilstīgi uzaicināta piedalīties un kuru tā palīdzēja izveidot (2), kā arī rīcības programmas šajā jomā.

1.9.

Komiteja aicina iekļaut šos ieteikumus ES programmā un kaimiņattiecību politikā: tirdzniecības politikas, ārpolitikas, attīstības politikas, demokrātijas un cilvēktiesību finansēšanas un aizsardzības saskaņotība atbilstoši pilsoniskajai sabiedrībai sniegtajām saistībām, ko Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federica Mogherini uzņēmās 2015. gada 28. maijā (3).

2.1.

Eiropas un pasaules darba kārtībā turpmākajos gados aktuālas būs debates par ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) laikposmam pēc 2015. gada. Eiropas un Vidusjūras reģionam ir dažas specifiskas kopējas iezīmes, kas liek apsvērt, kā ilgtspējīgas attīstības mērķus integrēt Eiropas kaimiņattiecību politikā un Vidusjūras dienvidu reģiona valstu politikā. Pārtikas nodrošinājums, nabadzība un sociālā atstumtība, ierobežota piekļuve ūdenim, īpašā situācija reģiona valstīs, kurās notiek demokrātiskā un ekonomiskā pāreja, kā arī nepieciešamība atjaunot mieru un drošību ir iemesli, kādēļ EESK ir jāsagatavo atzinums ar mērķi definēt atsevišķas pamatnostādnes programmas laikposmam pēc 2015. gada īstenošanai un pārraudzībai Vidusjūras reģionā.

2.2.

Palīdzot apzināt reālās problēmas un izvirzot priekšlikumus Eiropas un Vidusjūras reģionam kopīgi ar pilsonisko sabiedrību, EESK var sniegt lietderīgus padomus šī smagi skartā reģiona valdībām un Eiropas iestādēm.

2.3.

Ar šo atzinumu EESK vēlas arī turpināt darbu, ko tā ir paveikusi saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem kopumā, kā arī mērķiem, kuri attiecas uz konkrēto ģeogrāfisko reģionu – Vidusjūras piekrastes apgabaliem.

2.4.

ANO ģenerālsekretārs sniedza kopsavilkuma ziņojumu par priekšlikumiem, ko iesniedza atklātā darba grupa, kuras uzdevums bija pārbaudīt vispārējos ilgtspējīgas attīstības mērķus laikposmam pēc 2015. gada, pamatojoties uz valdību deklarācijas “Kādu nākotni mēs vēlamies?” pieņemšanu pēc konferences “Rio+20”, un kurā bija iekļauts lēmums pārveidot jaunattīstības valstīm noteiktos tūkstošgades mērķus par vispārējiem, bet diferencētiem mērķiem, kas būtu attiecināmi uz visu cilvēci gan rūpnieciski attīstītajās, gan attīstības, jaunattīstības vai vismazāk attīstītajās valstīs. Dažādos reģionu un apakšreģionu līmeņos ir notikušas plašas apspriešanās, un ANO pārstāvētajām galvenajām organizētas pilsoniskās sabiedrības grupām bija iespēja tajās piedalīties un paust savas intereses. Attiecībā uz “īstenošanas līdzekļiem un globālo partnerību ilgtspējīgai attīstībai” tika noteikti 17 mērķi un 169 uzdevumi.

2.5.

2015. gadā ir plānoti divi ievērojami notikumi, kuri nav nošķirami no ilgtspējīgas attīstības mērķiem laikposmam pēc 2015. gada: starptautiska konference par attīstības finansēšanu, kas 2015. gada jūlijā notiks Adisabebā, un 21. Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konference, kas plānota 2015. gada beigās Parīzē.

2.6.

Šīs ilgtspējīgas attīstības programmas laikposmam pēc 2015. gada mērķis ir izveidot satvaru ANO turpmākām darbībām attiecīgajā valstī, izmantojot jaunu pieeju, kas vērsta uz vienlīdzību, sociālo integrāciju un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, vienlaikus saglabājot ilgtspējīgus ienākumu avotus strādājošajiem, vidi, kā arī bioloģisko un dabas resursu atjaunošanās tempu. Tomēr šīs programmas pamatā ir fakts, ka ekonomikas paradigma, kas valda mūsu sabiedrībā nav ilgtspējīga. Tas nozīmē, ka pasaules līderiem būs jāsaglabā liela mērķtiecība. Pašreizējā situācija ekonomikas, sociālajā, vides un, galu galā, arī politiskajā jomā daudzās pasaules vietās ir absolūti neciešama, un tas jo īpaši attiecas uz Eiropas un Vidusjūras reģionu. Daudzi uzskata, ka IAM sasniegšanas nolūkā būtu vismaz jāpielāgo ekonomikas un finanšu principi, kuri pašlaik virza ekonomiku, lai mainītu pašreizējo situāciju.

2.7.

Eiropas dienvidu valstīs ir tāda situācija ekonomikas un sociālajā jomā, ko iedzīvotāji vairs nevar pieņemt un kuras dēļ nav iespējams risināt akūtas vides un klimata problēmas, kas pavērtu Eiropas iedzīvotājiem perspektīvu veidot citādu vides, ekonomikas un sociālo telpu. Jauniešiem, neraugoties uz ieguldījumiem, ko viņu izglītībā ir devusi valsts vai Eiropas sistēma, nav iespēju viņu potenciāla attīstībai un viņi nevar iesaistīties ES ekonomiskās, sociālās un vides konkurētspējas stiprināšanā.

2.8.

Kopš 2008. gada ir radīts maz darbvietu, turklāt daudzas darbvietas ir likvidētas un jaunu darbvietu radīšanas temps neatbilst ne demogrāfiskajai attīstībai, ne arī diplomus ieguvušo personu ienākšanai darba tirgū, un šā iemesla dēļ rodas pretestība neperspektīvai taupības politikai. Izglītības, veselības aizsardzības, transporta un mājokļu politika un sabiedriskie pakalpojumi cieš no taupības pasākumiem, lai gan nolūkā sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus minētie pakalpojumi būtu tieši jāpastiprina. Bezpajumtnieku un sliktos apstākļos dzīvojošo personu skaits 28 dalībvalstu ES arvien pieaug; lielākā daļa radīto darbvietu ir pārmērīgi elastīgas, nestabilas un bez nākotnes izredzēm. To praktikantu skaits, kas saņem nelielu vai nepietiekamu samaksu dramatiski pieaug, vērojama Eiropas sabiedrības radikalizācija, rodas neiecietība, naidīgums pret citiem, nesapratne, pieaug paaudžu plaisa, savukārt individuālisms un izdzīvošanas prasības izraisa šķelšanos starp profesionālajiem politiķiem un neapmierinātajiem iedzīvotājiem.

2.9.

Vidusjūras dienvidu piekrastē tika gāztas diktatūras, kuras iedzīvotājiem liedza saimnieciskos ieguvumus, vārda brīvību un vienlīdzību. Daudzas valstis ir mainījušas savu pārejas veidus, kuru piemēru spektrs sniedzas no cerībām uz nacionālu vienotību demokrātijas atbalstam līdz autoritārai varas pārņemšanai, ko īsteno visspēcīgi militāristi. Tikmēr radikālie grupējumi ir izmantojuši situāciju, lai veiktu bruņotu okupāciju vai lai no jauna paplašinātu savu ietekmi noziedzīgos režīmos. Vienā Āfrikas daļā pašlaik valda šādi pastāvīgi draudi, Tuvajos Austrumos vienlaikus notiek gan lielākā iedzīvotāju pārvietošanās, gan arī militārās un politiskās ietekmes pārdalīšana. Īsi sakot, iedzīvotājiem nav laika atvilkt elpu.

2.10.

Maz ticams, ka šajos apstākļos kāds ilgtspējīgas attīstības mērķi var būt ticams kā veids miera atjaunošanai, materiālās labklājības līmeņa paaugstināšanai un reģiona ekonomikas attīstīšanai. Nav iespējams ilgstoši piesaistīt, saglabāt un rezultatīvi izmantot investīcijas reģionos, kuri ir nestabili no demokrātijas, sociālā un vides viedokļa. Tā kā turklāt ekonomikas attīstība daudzas desmitgades ir sniegusi labumu tikai nelielai daļai ģimeņu, personu vai diktatoru, iestādes, kas spēj darboties taisnīgi, pārredzami un demokrātiski, ir apdraudētas.

3.1.

Fakti liecina, ka Eiropas Vidusjūras reģions ir neaizsargāts pret dabas katastrofām uz sauszemes un jūrā. Kā norādīts ziņojumā (2013), Vidusjūras piekrastes vide nodrošina iztiku vismaz 150 miljoniem cilvēku. Šajā ziņojumā minēti no dati ANO Vides programmas, kurā Vidusjūras krastā identificētas 13 gāzes rūpnīcas, 55 naftas pārstrādes rūpnīcas, 180 elektrostacijas, 750 jahtu ostas, 286 tirdzniecības ostas, 112 lidostas un 238 atsāļošanas rūpnīcas – lielākā daļa no tām ir potenciāls vides katastrofu avots. Ziņojumā norādīts arī, ka viena no svarīgākajām visa šā reģiona prioritātēm (4) ir tādu pasākumu izveide, kas būtu piemēroti seku mazināšanai dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas gadījumā.

4.1.

Komisārs Johannes Hahn savā 28. maija uzrunā uzsvēra nepieciešamību radīt 5 miljonus jaunu darbvietu katru gadu, lai nodarbinātu aizvien pieaugošo darbaspēku un lai nodrošinātu sociālo iekļautību. Viņš arī uzsvēra, ka šā mērķa sasniegšanas nolūkā reģionā jānodrošina izaugsmes līmenis, kas ir augstāks par 6 %.

4.2.

Šā mērķa sasniegšana jābalsta uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātības (8. mērķis) veicināšanu, jo zemas kvalitātes nodarbinātība (nestabila, ar zemu atalgojumu, bez ilgtspējīgas un vispārējas sociālās aizsardzības) ir viens no nabadzības cēloņiem. Tāpēc no jauna ir jāpievēršas izaugsmes kvalitātei, nodarbinātības nosacījumu un darba apstākļu drošumam un nekaitīgumam, strādājošo un viņu ģimeņu sociālajai aizsardzībai, kas ir būtisks līdzeklis nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai.

5.1.

Lai privātā sektora ieguldījums rūpnieciskās attīstības komerciālajās partnerībās būtu produktīvs un efektīvs, tas ir jāpapildina ar pienācīga darba nodrošināšanas programmu, kas ir stingrāka nekā līdz šim attiecībā uz pienācīgiem darba apstākļiem. Izveidotajām darbvietām jābūt kvalitatīvākām nekā iepriekš, labi apmaksātām, saudzīgām pret vidi un cilvēka veselību, kā arī ar garantētu efektīvu sociālo aizsardzību (5). Īpaši svarīgi tas ir Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionam, kurā ir visaugstākais jauniešu bezdarba līmenis pasaulē, kas joprojām paaugstinās, un tāpēc šajā reģionā ievērojama daļa jaunu cilvēku darbaspējīgā vecumā ir bezdarbnieki, neizglītojas un nav iesaistīti apmācībā. Lai nodrošinātu sociālo un politisko stabilitāti un novērstu konfliktus, ir svarīgi nodrošināt vismaz minimālu ienākumu drošību cilvēkiem neoficiālajā sektorā, jo tas mazina radikālismu un ekstrēmismu, vienlaikus stiprinot politisko stabilitāti un drošību (6). Sākotnējā un turpmākā izglītība, vienlīdzība, jauniešu un sieviešu līdzdalība darba tirgū, iedzīvotāju vēlme tikt cienītiem, tiesības paust savus uzskatus, pienācīgas algas, drošība, vides un sabiedrības veselības aizsardzība, agrīnā pirmsskolas izglītība un paaudžu solidaritāte ir kopēji mērķi abos Vidusjūras krastos. Valdībām jāspēj garantēt minēto vēlmju nodrošināšana bez pārvalstiskas arbitrāžas riska, kas vienpusēji aizsargātu īpašas intereses, pievēršot visu nepieciešamo uzmanību starptautiskajai tirdzniecībai, lai finansētu universālus mērķus (7).

6.1.

Daudzpusējās sarunās Pasaules Tirdzniecības organizācijā tirdzniecība ir uzsvērta kā efektīvs ilgtspējīgas attīstības īstenošanas līdzeklis. Tomēr vairākas pašlaik notiekošās sarunas liecina par konsekvences trūkumu starp dažiem brīvās tirdzniecības mērķiem un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Tas attiecināms uz šādiem aspektiem: nolīgumi par pakalpojumiem, kuros paredzēts liberalizēt vai privatizēt daudzus publiskos pakalpojumus, kas pieejami lielam iedzīvotāju skaitam un ir nepieciešami mērķu sasniegšanai; nolīgumi par vides precēm, tehnoloģiju nodošanu, rūpnieciskā īpašuma tiesībām; nolīgumi par jaunajām informācijas tehnoloģijām, ieguves rūpniecību un kalnrūpniecību un par iestādēm strīdu izšķiršanai starp daudznacionāliem uzņēmumiem un valstīm. Ir daudz tādu jomu, kurās cēli mērķi ir diskreditēti valstu un komercinterešu spiediena dēļ.

6.2.

Tirdzniecības politikā jaunattīstības valstīm ir jāatstāj zināma politiska rīcības brīvība – tostarp spēja koncentrēties uz to, kāda ir ietekme uz bezdarbu, mazaizsargātām personām, dzimumu līdztiesību un ilgtspējīgu attīstību –, nevis jāstiprina liberalizācija kā pašmērķis. Tāpēc mēs iesakām pilnībā pārskatīt visus tirdzniecības un ieguldījumu līgumus, lai konstatētu visas jomas, kurās tie var ierobežot jaunattīstības valstu spēju novērst un pārvaldīt krīzes, regulēt kapitāla plūsmas, aizsargāt tiesības uz iztiku un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, stiprināt taisnīgu nodokļu uzlikšanu, sniegt pamata sabiedriskos pakalpojumus un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību.

6.3.

Valdībām vajadzētu obligāti novērtēt, kā vairāku, daudzu un divu pušu tirdzniecības un ieguldījumu līgumi ietekmē cilvēktiesības, īpašu uzmanību veltot tiesībām uz attīstību un specifiskām tiesībām uz pārtiku, veselības aizsardzību un iztiku, ņemot vērā ietekmi uz marginālām grupām. Šajā nolūkā būtu jāīsteno rezolūcijas projekts, ko 2014. gada jūnijā Ženēvā pieņēma ANO Cilvēktiesību padome, un jāizveido darba grupa, kuras uzdevums būtu sagatavot juridisku instrumentu, ar kuru starptautiskām korporācijām tiek noteikti obligāti pienākumi starptautisko cilvēktiesību jomā.

6.4.

Laika posmā, kurš vēl ir jānosaka un kurā varētu uzskatīt, ka pasaule atgūstas pēc 2008. gada (finanšu) krīzes un pēc 2011. gada (demokrātijas) krīzes, investīcijas, kas ir lietderīgas nodarbinātībai un videi un ir saistītas ar attīstības mērķiem laikposmam pēc 2015. gada, nebūtu jāiekļauj valsts budžeta deficīta uzskaitē un būtu jāuzskata par vispārējiem, ilgstošiem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem kopīgās interesēs, un tās būtu jāfinansē ar nulles likmi un jāaizliedz izmantot riska ieguldījumu fondos.

6.5.

Cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, pret nelikumīgām finanšu plūsmām ar mērķi legalizēt nelikumīgi, tostarp nedeklarētā darbā, migrantu ļaunprātīgā izmantošanā un eksportējot nepārstrādātus atkritumus, iegūtus līdzekļus vajadzētu nodrošināt tos papildu līdzekļus, kas nepieciešami IAM īstenošanai (8).

6.6.

Visbeidzot, būtu jāuzskata, ka spēkā esošie starptautiskie tiesību instrumenti arī ir īstenošanas līdzekļi, un ja atsevišķas konvencijas – SDO pamatkonvencijas, ar darbu saistītās konvencijas, ANO 1979. gada 18. decembra Konvencija par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu, Starptautiskā konvencija par visu migrējošu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību, Konvencija Nr. 189 par mājsaimniecībās nodarbinātajiem, Konvencija Nr. 184 par drošību un veselības aizsardzību lauksaimniecības nozarē, Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un tā fakultatīvais protokols, kas ir tikai daži no piemēriem – tiktu ratificētas un transponētas visu Savienības Vidusjūrai dalībvalstu tiesību aktos, tās būtu prioritāri ar finansēm nesaistīti īstenošanas līdzekļi un jau paši par sevi nodrošinātu cilvēku tiesību aizsardzību (de jure), kas ir nepieciešama un būtiski svarīga, lai reāli (de facto) sasniegtu daudzus no ilgtspējīgas attīstības mērķiem:

Ilgtspējīgas attīstības mērķi (9)

6.7.

Reģionu komiteja un Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2015. gada 28. maijā kopīgi ar Eiropas Komisiju rīkoja Euromed pilsoniskās sabiedrības forumu, kurā uzstājās komisārs Johannes Hahn, Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federica Mogherini, kā arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs.

6.8.

Šajā forumā, kas paredzēts ES jaunās kaimiņattiecību politikas vadlīniju apspriešanai, komisārs Johannes Hahn atgādināja dažādos fondus, kas ir tieši piešķirti Sīrijas un tās kaimiņvalstu humanitārās krīzes risināšanai – tie ir 52 miljoni euro no Pilsoniskās sabiedrības kaimiņattiecību instrumenta – un raksturoja jau paveikto darbu, kam vēl jāpieskaita EUR 40 miljoni, kuri novirzīti no ES reģionālā ieguldījumu fonda.

6.9.

Visbeidzot jāpievēršas Eiropas programmai migrācijas jomā, ko Eiropas Komisija publicēja divas nedēļas pēc valdību vadītāju samita un kurā ir ierosināts konkrēts plāns sadalīt bēgļu pārvietošanas un uzņemšanas pasākumus, ievērojot LESD 78. panta 3. punktu (11).