This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52015DC0080
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE, THE COMMITTEE OF THE REGIONS AND THE EUROPEAN INVESTMENT BANK A Framework Strategy for a Resilient Energy Union with a Forward-Looking Climate Change Policy
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAI Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAI Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku
/* COM/2015/080 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAI Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku /* COM/2015/080 final */
1. KĀPĒC MUMS VAJADZĪGA ENERĢĒTIKAS
SAVIENĪBA Mērķis izveidot spēcīgu
Enerģētikas savienību, kuras centrā ir vērienīga
klimata politika, ir nosprausts, lai ES patērētājiem —
mājsaimniecībām un uzņēmumiem — nodrošinātu
drošu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu enerģiju
par pieejamu cenu. Lai šo mērķi sasniegtu, būtiski
jāpārveido Eiropas energosistēma. Mūsu redzējumā
Enerģētikas savienība ir savienība, kurā
dalībvalstis, pirmkārt, apzinās, ka garantēt
iedzīvotājiem enerģijas piegādi tās var tikai tad, ja
rīkojas kopīgiem spēkiem, valdot patiesai solidaritātei un
uzticībai, un, otrkārt, pasaules mērogā risināmos
jautājumos tās pauž vienotu nostāju. Mēs vēlamies izveidot integrētu
energosistēmu, kura aptvertu visu kontinentu, kurā enerģijas
plūsmas tiktu brīvi pārvadītas pāri robežām,
kuras pamatā būtu konkurence un resursu pēc iespējas
labāks izmantojums un kuru vajadzības gadījumā
papildinātu efektīvs enerģijas tirgu regulējums ES līmenī. Mēs vēlamies, lai
Enerģētikas savienība būtu ilgtspējīga,
mazoglekļa un klimatam draudzīga ekonomika, kas būvēta
ilgam laikam. Mēs vēlamies redzēt
spēcīgus, inovatīvus un konkurētspējīgus Eiropas
uzņēmumus, kuri Eiropā un aiz tās robežām radītu
energoefektivitātei vajadzīgus rūpniecības ražojumus un
tehnoloģijas un mazoglekļa tehnoloģijas. Mēs vēlamies, lai Eiropas
darbaspēkam būtu tās prasmes, kas nepieciešamas, lai izveidotu
un pārvaldītu nākotnes energosistēmu. Mēs vēlamies iegūt investoru
uzticību, ar cenām signalizējot ilgtermiņa vajadzības
un politikas mērķus. Taču visvairāk vēlamies, lai
Enerģētikas savienība būtu savienība, kuras
uzmanības centrā ir iedzīvotāji, kurā
iedzīvotāji iesaistītās enerģētikas
pārkārtošanā, izmanto labumu, ko sniedz jaunās
tehnoloģijas, kuras palīdz samazināt rēķinus par
energopatēriņu, un aktīvi līdzdarbojas tirgū un
kurā mazaizsargātajiem patērētājiem ir
nodrošināta aizsardzība. Lai šo mērķi īstenotu, mēs
vairs nevaram darboties tādas ekonomikas apstākļos, kura
balstīta uz fosilo kurināmo, kurā piemēro centralizētu
un uz enerģijas piegādi vērstu pieeju un kurā lieto vecas
tehnoloģijas un novecojušus darbības modeļus. Jāpaplašina
patērētāju iespējas rīkoties, proti, jāsniedz
tiem informācija, izvēles iespējas un izdevība elastīgi
regulēt pieprasījumu un piegādi. Jāatsakās no
sadrumstalotas sistēmas, kurā valstu rīcībpolitikas nav
saskaņotas, pastāv tirgus šķēršļi un
enerģētiski izolētas teritorijas. Eiropas energosistēma skaitļos Jaunākie dati rāda, ka ES ir importējusi 53 % energoresursu, par kuriem samaksāti aptuveni 400 miljardi euro, tādējādi tā uzskatāma par lielāko enerģijas importētāju pasaulē. Sešas dalībvalstis pilnībā visus gāzes resursus saņem no viena ārējā piegādātāja, kas nozīmē, ka piegādes traucējumu gadījumā tās ir ļoti neaizsargātas. Ir arī aplēsts, ka katrs papildus ietaupītais 1 % enerģijas samazinātu gāzes importu par 2,6 %[1]. 75 % mājokļu nav energoefektīvi. 94 % transportlīdzekļu ir darbināmi ar naftas produktiem, no kuriem 90 % ir importēti. Kopumā ES katru gadu enerģētikas subsīdijās, kas bieži bijušas nepamatotas, tieši vai netieši ir iztērēti vairāk nekā 120 miljardi euro[2]. ES tikai laikposmā līdz 2020. gadam vien enerģētikā jāiegulda 1 triljons euro[3]. Eiropas valstu elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas ir zemas, tomēr joprojām par 30 % augstākas nekā ASV. Tajā pašā laikā elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām pēc nodokļiem laikposmā no 2012. gada līdz 2013. gadam vidēji pieaugušas par 4,4 %. Gāzes vairumtirdzniecības cenas joprojām ir vairāk nekā divas reizes augstākas nekā ASV[4]. Šī cenu starpība ar citām tautsaimniecībām ietekmē rūpniecības, jo īpaši energoietilpīgo nozaru, konkurētspēju. Eiropas atjaunojamo energoresursu uzņēmumu kopējais gada apgrozījums ir 129 miljardi euro, un tie nodarbina vairāk nekā vienu miljonu cilvēku[5]. ES uzņēmumiem pieder 40 % no visiem tehnoloģiju patentiem atjaunojamo energoresursu jomā[6]. Mums jādomā par to, kā saglabāt Eiropas vadošo lomu pasaules mēroga investīcijās atjaunojamajos energoresursos[7]. Pašreiz Eiropas
Savienībai ir Eiropas līmeņa enerģētikas noteikumi,
bet praksē tajā darbojas 28 dalībvalstu tiesiskais
regulējums. Tas nevar turpināties. Integrēts enerģijas
tirgus ir nepieciešams, lai palielinātu konkurenci, uzlabotu tirgus
efektivitāti, labāk izmantojot enerģijas ražošanas iekārtas
visā ES, un patērētājiem piedāvātu pieejamas
cenas. Mazumtirdzniecības
tirgus darbojas nepilnvērtīgi. Daudzām
mājsaimniecībām ir ļoti ierobežotas enerģijas
piegādātāju izvēles iespējas un niecīga kontrole
pār enerģijas izmaksām. Pārāk daudzas Eiropas
mājsaimniecības nevar samaksāt savus rēķinus par
energopatēriņu. Energoinfrastruktūra
noveco, un tā nav piemērota aizvien pieaugoša atjaunojamo
energoresursu apjoma uzņemšanai. Ir jāpiesaista investīcijas,
taču pašreizējais tirgus modelis un valstu rīcībpolitikas
nesniedz atbilstošus stimulus un nenodrošina pietiekamu paredzamību
potenciālajiem investoriem. Joprojām pastāv
enerģētiski izolētas teritorijas, jo vēl arvien daudzi
tirgi nav pietiekami savienoti ar kaimiņu tirgiem. Tas palielina izmaksas
patērētājiem un rada neaizsargātību enerģētiskās
drošības ziņā. Mums joprojām
ir vadošā loma inovācijā un atjaunojamo energoresursu jomā,
taču pārējā pasaule strauji mūs panāk;
turklāt attiecībā uz dažām mazpiesārņojošām
un mazoglekļa tehnoloģijām ir mūs jau apsteigusi. Stabilu
rīcībpolitiku īstenošana ar mērķi palielināt
investīcijas augsto tehnoloģiju uzņēmumos, kas ir
globāli konkurētspējīgi, veicinās darbvietas un
izaugsmi Eiropā. Radīsies jaunas nozares, jauni darbības modeļi
un jauni darba profili. Šādas pārmaiņas būtiski
ietekmē visu energosistēmā iesaistīto personu (tostarp
patērētāju) lomu. Ir pienācis
brīdis, kad Eiropai jāizdara pareizā izvēle. Ja
turpināsim ierasto ceļu, neizbēgamo nepieciešamību
pāriet uz mazoglekļa ekonomiku apgrūtinās
saimnieciskās, sociālās un vides izmaksas, ko rada sadrumstalotie
valstu enerģijas tirgi. Kamēr vien iespējams, jāizmanto
apstāklis, ka pašreizējās naftas un gāzes cenas ir zemas —
apvienojumā ar mazākpiesārņojošas enerģijas cenu
kritumu, spēcīgu ES klimata politiku un jauno tehnoloģiju
parādīšanos tā ir vēsturē vēl nebijusi
izdevība ES enerģētikas politiku ievirzīt pareizajās
sliedēs, proti, izveidot Enerģētikas savienību. 2. TURPMĀKAIS VIRZIENS Enerģētikas savienības
stratēģiju veido pieci savstarpēji papildinoši un cieši
saistīti aspekti, kuri ir svarīgi enerģētiskās
drošības, ilgtspējas un konkurētspējas palielināšanai: – enerģētiskā drošība,
solidaritāte un uzticēšanās; – pilnībā integrēts Eiropas
enerģijas tirgus; – energoefektivitāte, kas palīdz
iegrožot pieprasījumu; – ekonomikas dekarbonizācija un – pētniecība, inovācija un
konkurētspēja. 2.1. Enerģētiskā drošība,
solidaritāte un uzticēšanās 2014. gada maijā Komisija
Enerģētiskās drošības stratēģijā[8] aprakstīja to, cik
lielā mērā ES ir neaizsargāta pret ārējiem
satricinājumiem enerģētikas jomā un aicināja politikas
veidotājus valstu un ES līmenī skaidrot iedzīvotājiem,
kādas ir iespējas samazināt atkarību no konkrētiem
kurināmā veidiem, enerģijas piegādātājiem un
piegādes ceļiem. Šī stratēģija ir pamats
Enerģētikas savienības izveidei. Enerģētiskās
drošības pamatnosacījumi ir iekšējā enerģijas tirgus
izveides pabeigšana un enerģijas efektīvāka izmantošana. Lai to
īstenotu, ir vajadzīga lielāka pārredzamība, kā
arī lielāka solidaritāte un uzticēšanās starp
dalībvalstīm. ES enerģētiskā drošība ir cieši
saistīta ar tās kaimiņvalstīm. Kopīgas pieejas
enerģētikas jomā var stiprināt visu Eiropas Savienību
kopumā, piemēram, nepietiekamu piegāžu vai piegādes
traucējumu gadījumā. Pienākums ievērot
solidaritāti enerģētikas jomā ir skaidri norādīts
Līgumā, un tas ir viens no Enerģētikas savienības
pamatprincipiem. Enerģijas piegādes
dažādošana (enerģijas avoti, piegādātāji un
piegādes ceļi) Politiskās
problēmas pēdējos mēnešos ir apliecinājušas, ka ir
ļoti svarīgi dažādot enerģijas avotus,
piegādātājus un piegādes ceļus, lai garantētu
drošu un stabilu enerģijas piegādi Eiropas iedzīvotājiem un
uzņēmumiem, kuri vēlas saņemt enerģiju par
pieejamām un konkurētspējīgām cenām jebkurā
brīdī. Gāzes piegādes dažādošanai
ir aktīvāk jāstrādā pie Dienvidu gāzes koridora
izveides, lai Vidusāzijas valstis varētu eksportēt gāzi uz
Eiropu. Ziemeļeiropā enerģijas piegādes drošību
būtiski palielina tādu sašķidrinātās gāzes mezglu
izveide, kuros piegādes piedāvā vairāki
piegādātāji. Šādus mezglus vajadzētu veidot arī
Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Vidusjūras
reģionā, kurā jau top Vidusjūras reģiona gāzes
mezgls. Jaunas infrastruktūras
būvniecība ar mērķi nodrošināt ES piekļuvi
jauniem gāzes avotiem nozīmē, ka ir jāsadarbojas ar
daudziem partneriem, un tā ir gan sarežģīta, gan dārga. Šo
problēmu risināšanai ir vajadzīga apņēmīga
rīcība ES līmenī. Komisija
pastiprinās atbalstu šim procesam, izmantojot visus
Savienībā pieejamos finansēšanas instrumentus, jo īpaši
iecerēto Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), un
pilnībā iesaistot Eiropas finanšu iestādes. Tomēr
jānodrošina, lai arī ES iekšēinē būtu
izbūvēta nepieciešamā infrastruktūra, tostarp
nodrošināta reverso plūsmu iespēja, kas ļaus gāzi piegādāt
tur, kur tā nepieciešama. Tiks izpētīts viss
sašķidrinātās dabasgāzes potenciāls, tostarp tās
izmantošana par rezerves risinājumu krīzes situācijās, kad
pa esošo cauruļvadu sistēmu Eiropa nesaņem pietiekami daudz
gāzes. Sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecības apjomu
pieaugums palīdzēs tuvināt dabasgāzes cenas pasaulē.
Pēdējos gados sašķidrinātās dabasgāzes cenas ir
bijušas augstākas par cauruļvadu gāzes cenām; tam par
iemeslu ir augstās sašķidrināšanas, regazifikācijas un
transportēšanas izmaksas un pieprasījums Āzijā. Lai
risinātu šos jautājumus, Komisija izstrādās visaptverošu
sašķidrinātās dabasgāzes stratēģiju, kurā
aplūkos arī kāda transportēšanas infrastruktūra
nepieciešama, lai savienotu sašķidrinātās dabasgāzes
termināļus ar iekšējo tirgu. Šajā saistībā
uzmanība tiks pievērsta arī gāzes uzglabāšanas
potenciālam Eiropā un tiesiskajam regulējumam, kas
vajadzīgs, lai nodrošinātu pietiekamus gāzes krājumus
ziemai. Komisija arī centīsies novērst šķēršļus
sašķidrinātās dabasgāzes importam no ASV un citiem sašķidrinātās
dabasgāzes ražotājiem. Ņemot ES
atkarību no importa un globālās klimata pārmaiņu
problēmas, jāveic papildu pasākumi naftas patēriņa
samazināšanai. Naftas cenas pašreiz ir zemas, jo ir pārprodukcija,
kā arī ir samazinājies patēriņš un uzlabojusies energoefektivitāte[9]. ES ir lielā
mērā atkarīga no kodoldegvielas un un saistīto pakalpojumu
importa uz dalībvalstīm, kuru energoresursu struktūrā
ietilpst kodolenerģija. Enerģiju dažādošana ir svarīga, lai
nodrošinātu piegādes drošību. Komisija atjauninās un uzlabos prasības
attiecībā uz informāciju, kas saskaņā ar Euratom
līguma 41. pantu jāsniedz par kodoliekārtu projektiem.
Uz vietas saražota
enerģija palīdz arī samazināt Eiropas atkarību no
enerģijas importa. Tas jo īpaši attiecas uz atjaunojamajiem
energoresursiem, kas nepieciešami dekarbonizācijai, kā arī
tradicionālo un netradicionālo (tajās dalībvalstīs,
kas to izvēlējušās) fosilo kurināmo. Vēl viena
iespēja ir naftas un gāzes ieguve Eiropā no
netradicionāliem avotiem, piemēram, slānekļa gāzes,
taču pirms tam jāatrisina problēmas, kas saistītas ar
sabiedrības atbalsta saņemšanu un vidisko ietekmi.
Sadarbība enerģijas piegādes
drošības jomā
Dalībvalstīm,
pārvades sistēmu operatoriem, enerģētikas nozarei un
visām pārējām ieinteresētajām personām cieši
jāsadarbojas, lai nodrošinātu augsta līmeņa enerģētisko
drošību Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Attiecībā uz
naftu daži svarīgi pasākumi jau ir veikti ar 2009. gada Naftas
rezezrvju direktīvu[10],
kurā dalībvalstīm noteikti pienākumi izveidot un
uzturēt jēlnaftas un naftas produktu rezervju minimumu. Dalībvalstīm
būtu jābūt pārliecībai, ka ierobežotas piegādes
gadījumā tās var paļauties uz kaimiņvalstīm.
Komisija 2014. gada ziņojumā par gāzes sistēmas
īstermiņa izturētspēju[11]
uzsvēra, ka ir jāpastiprina sadarbība attiecībā uz
spēju reaģēt uz iespējamiem piegādes traucējumiem.
Lai ieviestu kopīgus krīžu pārvarēšanas pasākumus,
Komisija iesniegs priekšlikumus preventīvas un ārkārtas
rīcības plāniem reģionālā un ES līmenī,
tostarp iekļaujot arī Enerģētikas kopienas
līgumslēdzējas puses. Ir jāstiprina dalībvalstu
solidaritāte, jo īpaši enerģijas piegādes krīzes
apstākļos. Minētie problēmjautājumi un pieredze, kas
gūta, īstenojot minēto regulu, tiks ņemti vērā,
ierosinot pārskatīt Gāzes piegādes drošības regulu. Komisija
izvērtēs brīvprātīgu pieprasījuma
agregēšanas mehānismu variantus, ko izmantot kolektīvai
gāzes iegādei krīzes apstākļos un tad, ja
dalībvalstis ir atkarīgas no viena piegādātāja. Tiem
vajadzētu būt pilnīgi saskanīgiem ar PTO noteikumiem un ES
konkurences noteikumiem. Daudzās
dalībvalstīs patlaban nav izstrādāts pārliecinošs
elektroenerģijas piegādes drošības satvars, un
elektroenerģijas piegādes drošības novērtēšanai
tās izmanto novecojušas un nekonsekventas pieejas. Sadarbojoties ar
dalībvalstīm, Komisija izstrādās virkni pieņemama
riska līmeņu attiecībā uz piegādes pārtraukumiem
un objektīvu ES mēroga enerģijas piegādes drošības
novērtējumu, kurš būs balstīts uz faktiem un kurā
būs novērtēta situācija dalībvalstīs. Tajā ņems
vērā pārrobežu plūsmas, no atjaunojamajiem energoresursiem
saražotās enerģijas mainīgo apjomu, pieprasījuma reakciju
un akumulācijas iespējas. Jaudas mehānismus vajadzētu
izstrādāt tikai, lai risinātu piegādes drošības
jautājumu, ja reģionālās sistēmas pietiekamības
novērtējumā konstatēta šāda vajadzība, un
vajadzētu ņemt vērā energoefektivitātes
potenciālu un pieprasījuma puses reakciju[12]. Eiropas lomas nostiprināšana pasaules
enerģijas tirgos Enerģētikas
savienība nav iekšupvērsts projekts. Spēcīgāka un
vienotāka ES varētu konstruktīvāk sadarboties ar saviem
partneriem, no kā iegūtu visas puses. Enerģētikas
politiku bieži vien izmanto kā ārpolitikas instrumentu, jo īpaši
lielākās enerģijas ražotājvalstis un tranzītvalstis.
Apspriežot Eiropas ārējo enerģētikas politiku, šis fakts
jāņem vērā. Tāpēc Eiropas Savienībai prasmīgāk
jāizmanto sava ietekme pasaules
enerģijas tirgos. Kopā ar nozīmīgākajiem partneriem
Eiropas Savienība strādās, lai uzlabotu globālo
enerģijas pārvaldības sistēmu, kas palīdzētu virzīties uz konkurenci vairojošiem
un pārredzamākiem pasaules enerģijas tirgiem. ES tirdzniecības politika palīdz uzlabot
enerģētisko drošību un dažādot enerģijas
piegādes, jo tirdzniecības nolīgumos, kas tiek parakstīti
ar ES partneriem, iekļauj ar enerģētiku saistītus noteikumus.
Kad ES risinās sarunas par nolīgumu noslēgšanu ar valstīm,
kas ir nozīmīgas enerģijas piegādes drošības
ziņā, Komisija prioritāri centīsies vienoties par
tādiem enerģētikas noteikumiem, kuri palīdzētu
nostiprināt enerģētisko drošību un sasniegt
Enerģētikas savienības ilgtspējīgas
enerģētikas mērķus. Kopumā
Komisija turpinās īstenot aktīvu
tirdzniecības un investīciju programmu enerģētikas
jomā, tostarp risinās jautājumus par Eiropas
energotehnoloģiju un energopakalpojumu piekļuvi ārvalstu tirgiem[13]. Ar jaunu sparu
īstenojot Eiropas enerģētikas un klimata diplomātiju, ES
izmantos visus ārpolitikas instrumentus, lai noslēgtu
stratēģiskas partnerības enerģētikas jomā ar
tādām aizvien nozīmīgākām enerģijas
ražošanas un tranzīta valstīm vai reģioniem kā
Alžīrija un Turcija, Azerbaidžāna un Turkmenistāna, Tuvo
Austrumu valstis un Āfrikas valstis, kā arī citiem
potenciālajiem piegādātājiem. ES arī turpmāk
stiprinās partnerību ar Norvēģiju, ES otro lielāko
jēlnaftas un dabasgāzes piegādātāju. ES turpinās
Norvēģiju pilnībā integrēt iekšējā enerģētikas
politikā. ES arī veidos partnerību ar tādām
valstīm kā ASV un Kanāda. Ja būs attiecīgi
apstākļi, ES apsvērs
iespēju pārskatīt attiecības ar Krieviju
enerģētikas jomā, balstoties uz līdzvērtīgiem
nosacījumiem attiecībā uz tirgus atvēršanu, godīgu
konkurenci, vides aizsardzību un drošību, no kā labumu gūs
abas puses. Īpaša uzmanība
tiks pievērsta tam, lai uzlabotu stratēģisko partnerību
enerģētikas jomā ar Ukrainu. Tādējādi tiks
risināti jautājumi, kas saistīti ar Ukrainas kā
tranzītvalsts nozīmi un Ukrainas enerģijas tirgus reformām,
piemēram, tās gāzes tīkla modernizācija, atbilstoša
tiesiskā regulējuma izstrāde elektroenerģijas tirgus
regulēšanai un energoefektivitātes palielināšana Ukrainā,
lai samazinātu tās atkarību no enerģijas importa. Attiecībā uz tuvākajām kaimiņvalstīm
Komisija rosinās nostiprināt Enerģētikas kopienu, nodrošinot ES enerģētikas, vides un konkurences tiesību
aktu faktisku īstenošanu un enerģijas tirgus reformas
realizāciju un investīciju piesaisti enerģētikas
nozarē. Mērķis ir panākt ES un Enerģētikas
kopienas enerģijas tirgu ciešāku integrāciju. Pārskatot
Eiropas kaimiņattiecību politiku, uzmanība tiks pievērsta
attiecību veidošanai ar partnervalstīm konkrēti
enerģētikas jomā. Lielāka
pārredzamība gāzes piegādes jomā Attiecībā uz
enerģijas (jo īpaši gāzes) piegādes drošību ir
ļoti svarīgi, lai tiktu nodrošināts, ka ar enerģijas
iegādi saistītie nolīgumi ar trešām valstīm ir
pilnīgi saskanīgi ar ES tiesību aktiem. Šādas
starpvaldību nolīgumu un saistīto komerclīgumu
atbilstības pārbaudes, kuru pamatā ir attiecīgais lēmums[14], pašreiz veic pēc
tam, kad dalībvalsts ir parakstījusi nolīgumu ar trešo valsti.
Esam pieredzējuši, ka praksē šādu nolīgumu
pārskatīšana ir ļoti sarežģīta. Parakstītāju
nostāja jau tikusi apstiprināta, kas rada politisko spiedienu
nemainīt nevienu nolīguma aspektu. Nākotnē informācija
par starpvaldību nolīgumu sarunām Komisijai būtu
jāsaņem jau agrīnā posmā, lai tā varētu
labāk ex ante novērtēt nolīguma atbilstību
iekšējā tirgus noteikumiem un piegādes drošības
kritērijiem. Komisijas līdzdalība šādās sarunās
ar trešām valstīm un virzība uz standartizētām
līguma klauzulām varētu arī sekmīgāk novērst
nevajadzīgu spiedienu un nodrošināt saskanību ar Eiropas
tiesību aktiem. Tādēļ Komisija pārskatīs
minēto Starpvaldību nolīgumu lēmumu un sniegs priekšlikumus,
kā nodrošināt, ka ES sarunās ar trešām valstīm pauž
vienotu nostāju. Saistībā ar
Gāzes piegādes drošības regulas pārskatīšanu Komisija
arī ierosinās, lai tiktu nodrošināta to gāzes piegādes
komerclīgumu pienācīga pārredzamība, kas varētu
ietekmēt ES enerģētisko drošību, taču vienlaikus
jāaizsargā sensitīvās informācijas
konfidencialitāte. 2.2. Pilnīgi integrēts
iekšējais enerģijas tirgus Neraugoties uz pēdējos gados
gūtajiem panākumiem, Eiropas energosistēma joprojām
nesniedz apmierinošus rezultātus. Pašreizējais tirgus modelis
neveicina pietiekamas investīcijas; joprojām problemātiski
aspekti ir tirgus koncentrācija un vājā konkurence, un Eiropas
enerģētikas nozare joprojām ir pārāk sadrumstalota.
Mums jāraida jauns politiskais impulss, lai tiktu pabeigta
iekšējā enerģijas tirgus izveide. Iekšējā
tirgus tehniskā puse: tirgu savienošana ar starpsavienojumu
palīdzību Pašlaik Eiropas
elektroenerģijas un gāzes pārvades sistēmas, it
sevišķi pārrobežu savienojumi, nespēj nodrošināt
apmierinošu iekšējā enerģijas tirgus darbību un
enerģētiski izolēto teritoriju pievienošanu galvenajam
elektroenerģijas un gāzes tīklam. Pēdējos
gados darbs pie infrastruktūras projektiem ir ievērojami
paātrinājies, jo īpaši pēc nesenajiem notikumiem pie
Eiropas Savienības austrumu robežas. 2013. gadā Eiropas
Savienība 248 energoinfrastruktūras projektus klasificēja
kā kopīgu interešu projektus. Šogad saraksts tiks
pārskatīts un atjaunināts, bet pēc tam tas tiks darīts
reizi divos gados[15].
2014. gadā Eiropas enerģētiskās drošības stratēģijā
33 infrastruktūras projektus atzina par tādiem, kas ir
būtiski enerģijas piegādes drošības uzlabošanai un
enerģijas tirgu labākai savienošanai. Attiecībā
uz elektroenerģiju ir noteikts konkrēts minimālais
starpsavienojumu mērķrādītājs — vismaz 10 % no
dalībvalstīs uzstādītajām elektroenerģijas
ražošanas jaudām; šis rādītājs būtu jāsasniedz
līdz 2020. gadam. Attiecīgie pasākumi šā 10 %
mērķrādītāja sasniegšanai ir izklāstīti
Komisijas paziņojumā, kas iesniegts kopā ar šo
Enerģētikas savienības stratēģisko satvaru. Komisija
2016. gadā ziņos par pasākumiem, kas vajadzīgi, lai
līdz 2030. gadam sasniegtu 15 %
mērķrādītāju. Pārejai uz
drošāku un ilgtspējīgāku energosistēmu būs
vajadzīgas apjomīgas investīcijas tādās jomās
kā ražošana, tīkli un energoefektivitāte. Tiek lēsts, ka
nākamo desmit gadu tas nozīmēs 200 miljardus euro gadā[16]. Lai gan
lielākā daļa šo investīciju nāks no privātā
sektora, svarīgs faktors būs piekļuve finansējumam.
Finansējumu jau sniedz Eiropas Investīciju banka, Eiropas infrastruktūras
savienošanas instruments un Eiropas strukturālie un investīciju
fondi. Turklāt papildu atbalstu sniegs jaunizveidojamais Eiropas
Stratēģisko investīciju fonds, tādējādi
projektiem, kuri ir nozīmīgi Eiropas mērogā (piemēram,
projekti energotīklu, atjaunojamo energoresursu un
energoefektivitātes jomā), būs vēl lielākas
iespējas piekļūt finansējumam. Komisija izvērtēs
priekšlikumus enerģētikas investīciju režīmiem, kuru
mērķis ir apvienot resursus ekonomiski dzīvotspējīgu
investīciju finansēšanai, un raudzīsies, lai tie nerada tirgus
kropļojumu un sadrumstalotību. Investori savā
darbībā varēs balstīties uz informāciju, kas būs
pieejama izveides stadijā esošajā Investīciju portālā,
kurš būs Eiropas Stratēģisko investīciju fonda daļa un
kura mērķis ir palielināt plānoto ES investīciju
projektu pārredzamību un sniegt investoriem iespējas
piekļūt informācijai. Komisija arī apkopos informāciju
par infrastruktūras projektiem, ko finansē par Eiropas
infrastruktūras savienošanas instrumenta un ES kohēzijas politikas
fondu līdzekļiem, lai nodrošinātu lielāku
saskaņotību starp daudzajām finansēšanas shēmām
un pēc iespējas palielinātu to ietekmi. Komisija
regulāri izvērtēs to, kā tiek īstenoti lieli,
Enerģētikas savienībai nozīmīgi infrastruktūras
projekti; konkrētāk, tas tiks veikts kopīgu interešu projektu
novērtēšanas pasākumu ietvaros. Izvērtēšanā
ietilps ikgadējs ziņojums par gūto progresu elektrotīklu
starpsavienojumu 10 % mērķrādītāja
sasniegšanā, īpaši koncentrējoties uz reģionālo
rīcības plānu īstenošanu. Visbeidzot, Komisija arī
organizēs īpašu Energoinfrastruktūras forumu, kurā
gūto progresu paredzēts apspriest ar dalībvalstīm,
attiecīgajām reģionālajām sadarbības grupām,
kā arī ar ES iestādēm. Pirmais forums notiks
2015. gada beigās. Iekšējā enerģijas tirgus
regulatīvās puses īstenošana un modernizācija Spēkā
esošo enerģētikas un saistīto tiesību aktu pilnīga
īstenošana un precīza izpilde ir galvenais priekšnosacījums
Enerģētikas savienības izveidei. Nav
jēgas izstrādāt jaunas rīcībpolitikas un pieejas uz nestabiliem
pamatiem. Komisija šajā sakarā izmantos visus
pieejamos politikas instrumentus un uzstās, lai dalībvalstis
pilnībā īsteno trešo iekšējā enerģijas tirgus
tiesību aktu paketi un nodrošina tās izpildi, jo īpaši
attiecībā uz atsaistīšanu un regulatoru neatkarību. Lai
enerģētikas investīciju līdzfinansēšanai varētu
izmantot Eiropas strukturālo un investīciju fondu
līdzekļus, ir jāizpilda konkrēti ex ante
nosacījumi. Tas palīdzēs nodrošināt atbilstību ES
enerģētikas tiesību aktiem. Precīza Līguma konkurences noteikumu
izpilde palīdzēs nodrošināt, ka uzņēmumi nekropļo
iekšējo enerģijas tirgu. Pretmonopola noteikumu izpilde
nodrošinās, ka enerģija var brīvi plūst, proti, tiks
risināti piegādes līgumu teritoriālo ierobežojumu
jautājumi, kā arī jautājumi, kas saistīti ar
augšposma/lejasposma darbībām un piekļuves tīklam
ierobežošanu. Komisija, piemērodama konkurences tiesību aktus,
arīdzan izvērtēs enerģijas cenu veidošanu un izmaiņas
tajās. Lai iekšējais enerģijas tirgus
funkcionētu sekmīgi, tam ir vajadzīgs efektīvs tiesiskais
regulējums. Ar trešo iekšējā enerģijas tirgus tiesību
aktu paketi izveidoja struktūras, kuru mērķis ir nodrošināt
sadarbību starp pārvades sistēmu operatoriem un regulatoriem.
Apspriedēs par tirgus modeli nostiprinās šo struktūru darbību.
Patlaban šo struktūru lēmumi atspoguļo nacionālās
nostājas. Pārvades sistēmām būs
jākļūst daudz lielākā mērā
integrētākām, lai tās palīdzētu risināt
pārveidotās energosistēmas problēmjautājumus. Ar trešo
iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktu paketi izveidoja
arī elektroenerģijas un gāzes pārvades sistēmu
operatoru Eiropas tīklus (ENTSO-E un ENTSO-G), kas
jāpilnveido, lai tie varētu pildīt tiem uzticēto lomu.
Jāizveido reģionāli operatīvie centri, kuri efektīvi
plānos un pārvaldīs elektroenerģijas un gāzes
pārrobežu plūsmas. Tāpat ar trešo iekšējā
enerģijas tirgus tiesību aktu paketi izveidoja Energoregulatoru
sadarbības aģentūru (ACER), kuras uzdevums ir
palīdzēt valstu regulatoriem, jo īpaši pārrobežu
jautājumos. Tomēr pašreiz ACER darbības pamatforma ir
ieteikumu un atzinumu izdošana. Tai ir ļoti ierobežotas lēmumu
pieņemšanas tiesības, piemēram, tā var tikai pieņemt
lēmumus pēc valstu regulatoru lūguma vai ja tie nepieņem
lēmumu noteiktā termiņā. Vienotā tirgus
regulējums ES līmenī būtu jāstiprina, būtiski
nostiprinot ACER pilnvaras un neatkarību regulatīvo funkciju
veikšanā Eiropas līmenī, lai tā varētu efektīvi
pārraudzīt iekšējā enerģijas tirgus un saistīto
tirgus noteikumu attīstību un lai risinātu pārrobežu
jautājumus, kas ir svarīgi vienota iekšējā tirgus izveidei[17]. Trešā iekšējā
enerģētikas tirgus tiesību aktu pakete arī paredz
tīkla kodeksu pieņemšanu ar mērķi palīdzēt
saskaņot elektroenerģijas un gāzes plūsmu dažādās
pārvades sistēmās. Šis darbs jāpabeidz, lai
nodrošinātu pārrobežu enerģijas tirgu labāku darbību.
Lai atjaunojamo elektroenerģijas resursu
ražošanu integrētu tirgū, ir vajadzīgi elastīgi tirgi —
pirmkārt, piegādes un pieprasījuma ziņā un,
otrkārt, dalībvalstīs un aiz to robežām. Tālab
būtiski jāattīsta elektrotīkli. Ir nepieciešams
paplašināt decentralizētās ražošanas un pieprasījuma
pārvaldības iespējas, tostarp tekošās dienas tirgus, lai
izveidotu jaunus augstsprieguma tālsavienojumus (supertīklus) un
izstrādātu jaunas akumulācijas tehnoloģijas. Komisija sagatavos vērienīgu
leģislatīvo priekšlikumu, kura mērķis būs
pārkārtot elektroenerģijas tirgus modeli un savienot
vairumtirgus ar mazumtirgiem. Tas palielinās enerģijas piegādes
drošību un nodrošinās to, ka elektroenerģijas tirgus būs
labāk pielāgots enerģētikas pārkārtošanai, kas
piesaistīs daudzus jaunus ražotājus, jo īpaši atjaunojamo
energoresursu ražotājus, kā arī ļaus
patērētājiem pilnīgi iesaistīties tirgū ar
pieprasījuma reakcijas palīdzību. Ciešāka integrācija,
tostarp reģionu līmenī, aktīvāka pārrobežu
tirdzniecība un tādu īstermiņa un ilgtermiņa tirgu
izveide, kuros būtu nodrošināta efektīva cenu veidošana, dos
pareizos investīciju signālus, kā arī elastību, kas
vajadzīga jaunu energoresursu integrācijai tirgū. Pilnībā funkcionējošs
iekšējais enerģijas tirgus, kas raida iedarbīgus
investīciju signālus, ir labākais veids, kā samazināt
vajadzību pēc jaudas mehānismiem. Komisija jau ir
izstrādājusi pamatnostādnes[18]
un noteikumus[19],
kuru mērķis ir ierobežot negatīvo ietekmi, ko varētu
radīt nepārdomāta, sadrumstalota un nesaskaņota
publiskā intervence. Tomēr šo nostādņu sekmīga
piemērošana var būt tikai pirmais solis uz to, lai nodrošinātu,
ka atšķirīgi valstu tirgus pasākumi, piemēram, jaudas
mehānismi un nesaskaņotas atjaunojamo energoresursu atbalsta
shēmas, kļūst saderīgāki ar iekšējo tirgu[20]. Lai gan dažos
gadījumos intervence bijusi nepieciešama un pamatota, lai risinātu
tirgus nepilnības, dažas publiskās intervences formas ir būtiski
kaitējušas sekmīgai iekšējā enerģijas tirgus
darbībai. Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai
nodrošinātu, ka jaudas mehānismi un atbalsts atjaunojamu
elektroenerģijas resursu ražošanai ir pilnībā saskanīgi ar
spēkā esošajiem noteikumiem un nekropļo iekšējo
enerģijas tirgu. Pakāpeniski pavisam jāatsakās no
subsīdijām, kurām ir negatīva vidiskā ietekme[21]. Pareizus
investīciju signālus palīdzēs dot arī
reformētā emisijas kvotu tirdzniecības sistēma. Visbeidzot, Komisija nodrošinās, ka
enerģijas izmaksu un cenu veidošana ir pārredzamāka,
izstrādājot regulāras un detalizētas pārraudzības
un ziņošanas pasākumus, tostarp par to, kā enerģijas
izmaksas un cenas ietekmē konkurētspēju. Īpaša
uzmanība tiks pievērsta tādiem publiskās intervences
pasākumiem kā tarifu regulēšana, enerģijas nodokļi un
publiskā atbalsta apjoms, kā arī šo pasākumu ietekmei uz
cenu noteikšanas mehānismiem, tostarp elektroenerģijas tarifu
deficīts. Uzlabota reģionālā
sadarbība vienotā ES satvarā Enerģētikas savienībā
dalībvalstīm, izstrādājot savu enerģētikas
politiku, savas darbības jākoordinē ar kaimiņvalstīm,
kā arī jāsadarbojas ar tām. Dažādo Enerģētikas
savienības stratēģijas elementu tehniskā īstenošana
būs ļoti sarežģīta. Daži elementi, piemēram, jauni
tirgus pasākumi gāzes un elektroenerģijas īstermiņa
tirgiem vai pārvades sistēmu operatoru darbību
integrēšanai, būtu jāizstrādā un jāīsteno
reģionālā līmenī, virzoties uz pilnīgu ES
mēroga tirgus integrāciju. To darot, par pamatu jāizmanto
esošās iniciatīvas, piemēram, Piecpusējais
enerģētikas forums vai Baltijas enerģijas tirgus
starpsavienojuma plāns (BEMIP). Šajos reģionos gūtajiem
panākumiem būtu jādarbojas kā katalizatoram citos
reģionos. Komisija nodrošinās, ka visas
reģionālās iniciatīvas tiek izstrādātas
saskaņoti un nodrošina virzību uz pilnībā integrētu
vienotu enerģijas tirgu. Ņemot vērā, ka reģions ir
ļoti vārīgs, ir nepieciešams uzlabot sadarbību,
solidaritāti un uzticēšanos Eiropas centrālajā un
dienvidaustrumu daļā. Šo tirgu labāku integrāciju
plašākā Eiropas enerģijas tirgū palīdzētu
paātrināt īpaši sadarbības pasākumi; tā
rezultātā tiktu uzlabota energosistēmas likviditāte un
noturība un varētu pilnībā izmantot reģiona
energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu potenciālu. Komisija
šajā sakarā kā neatliekamu prioritāti izvirzīs
konkrētu iniciatīvu pieņemšanu. Attiecībā uz Ziemeļjūras
un Baltijas jūras reģioniem Komisija sadarbosies ar
dalībvalstīm un nozares pārstāvjiem, lai samazinātu to
atkrastes energosistēmu izmaksas. Jauns piedāvājums
patērētājiem Enerģētikas savienībā
vienas dalībvalsts patērētājiem vajadzētu būt
iespējai izdarīt apzinātu izvēli un brīvi un
netraucēti pirkt enerģiju no uzņēmuma citā
dalībvalstī. Tas nozīmē, ka jāveic papildu
izmaiņas pašreiz spēkā esošajā valstu tiesiskajā
regulējumā, jo lielākā daļa Eiropas
mājsaimniecību joprojām ir pasīvas
patērētājas. Dažās dalībvalstīs
patērētājiem ir ierobežotas piegādātāju
izvēles iespējas un pāreja pie cita piegādātāja
ir diezgan sarežģīta. Lai dotu patērētājiem
lielāku rīcības brīvību, dalībvalstīm un to
iestādēm pilnībā jāīsteno Eiropas noteikumi,
tostarp patērētāju aizsardzības noteikumi, un
jānodrošina to izpilde. Attiecīgi atbalsta pasākumi jāveic
arī reģionālajām un vietējām iestādēm,
lai patērētāji varētu piekļūt saprotamai un
viegli pieejamai informācijai, lietotājdraudzīgiem rīkiem
un tiem tiktu piedāvāti finansiāli stimuli enerģijas
taupīšanai. Viedās tehnoloģijas
palīdzēs patērētājiem un tos apakalpojošiem
energopakalpojumu uzņēmumiem izmantot enerģijas tirgus
sniegtās iespējas, proti, kontrolēt energopatēriņu
(un, iespējams, energoresursu pašražošanu). Tas tirgū nodrošinās
lielāku elastību, un, iespējams, samazinās
patērētāju rēķinus. Komisija turpinās uzstāt uz
standartizāciju, atbalstīs viedo uzskaites mēraparātu
izvēršanu dalībvalstīs[22]
un veicinās turpmāku viedo ierīču un viedtīklu
attīstīšanu, lai elastīgi enerģijas
patērētāji būtu ieguvēji. Tā veidos
sinerģijas starp Enerģētikas savienību un
Digitālā vienotā tirgus programmu un veiks pasākumus ar
mērķi nodrošināt privātuma aizsardzību un
garantēt kiberdrošību. Tomēr tas būs iespējams tikai
tad, ja tirgus cenas dos pareizus signālus. Vairākās
dalībvalstīs regulēti tarifi joprojām ierobežo faktiskas
konkurences rašanos, kas kavē investīciju piesaisti un jaunu tirgus
dalībnieku rašanos. Galapatērētājiem noteiktās cenas
bieži tiek regulētas, lai aizsargātu mājsaimniecības vai
pat patērētājus, kas nav mājsaimniecības, no
enerģijas izmaksu pieauguma. Šādu pasākumu sekas izjūt
patērētāji, kam nav noteiktas regulētas cenas,
elektroenerģijas uzņēmumi un/vai publiskais finansējums, ja
ir radies elektroenerģijas tarifu deficīts. Tomēr
ilgtermiņā šādi pasākumi kaitē to
patērētāju interesēm, kuriem no tiem būtu
vajadzējis gūt labumu. Komisija ar konkurences un ekonomikas
pārvaldības regulējuma palīdzību centīsies
pakāpeniski novērst, ka regulētās cenas ir zemākas par
izmaksām. Tā arī rosinās, lai dalībvalstis
izstrādā ceļvedi regulēto cenu pakāpeniskai
atcelšanai. Mazaizsargāto
patērētāju aizsardzība Enerģētiskā nabadzība
negatīvi ietekmē dzīves apstākļus un veselības
stāvokli. Tai ir vairāki cēloņi — galvenokārt to rada
zemi ienākumi un vispārēja nabadzība kombinācijā
ar zemas energoefektivitātes mājokļiem un mājokļu
apsaimniekošanas sistēmu, kas neveicina energoefektivitāti.
Enerģētisko nabadzību var risināt tikai ar kompleksiem
pasākumiem, galvenokārt sociālajā jomā un valsts, reģionālo
vai vietējo iestāžu kompetences ietvaros. Pakāpeniski
atceļot regulētas cenas, dalībvalstīm jāsniedz
priekšlikums par mehānismu neaizsargāto patērētāju
aizsardzībai, ko vēlams īstenot ar vispārējās
labklājības sistēmas starpniecību. Ja palīdzību sniedz
ar enerģijas tirgus palīdzību, to varētu īstenot,
izmantojot tādas shēmas kā solidāri tarifi vai atlaide
maksai par patērēto enerģiju. Šādu shēmu izmaksas
jāsedz kopīgi patērētājiem, kas nav tiesīgi uz
šādu palīdzību. Tāpēc ir svarīgi, ka šāda
sistēma ir precīzi orientēta, lai kopējās izmaksas
būtu zemas un tiktu ierobežots kropļojums, ko rada regulētas
cenas (piem., lai tarifu deficīts dalībvalstīs
nepalielinātos vēl vairāk). 2.3. Energoefektivitāte kā
līdzeklis enerģijas pieprasījuma ierobežošanai 2014. gada oktobrī Eiropadome noteica
indikatīvu ES mēroga mērķrādītāju, proti,
līdz 2030. gadam energoefektivitāti uzlabot vismaz par
27 %. Šis mērķrādītājs tiks pārskatīts
līdz 2020. gadam, tiecoties uz 30 % ietaupījumu ES
mērogā. Šajā sakarā ir būtiski jāpārskata
attieksme pret energoefektivitāti un jāattiecas pret to kā
pilnvērtīgu energoresursu. Tirgus modeļa pārskatīšanas
ietvaros Komisija nodrošinās, ka energoefektivitātei un pieprasījuma
puses reakcijai tiek pievērsta tikpat liela uzmanība kā ražošanas
jaudai. Lielākais darbs jāveic valsts,
reģionālā un vietējā līmenī, taču
Komisija to var būtiski ietekmēt, izstrādājot
piemērotu sistēmu progresa veicināšanai. Tādēļ
Komisija mudinās dalībvalstis to rīcībpolitikās
energoefektivitātei piešķirt prioritāti. ES jau ir ieviesusi pasākumus, kam
pasaulē nav līdzvērtīgu, ar mērķi enerģiju
tērēt efektīvāk. Energomarķējuma un ekodizaina
tiesību aktu prasības nozīmē, ka patērētāji
var izdarīt apzinātas izvēles attiecībā uz
energopatēriņu. Lai gan enerģija jātērē lietderīgāk
visās ekonomikas nozarēs, Komisija pievērsīs īpašu
uzmanību tām nozarēm, kurās ir milzīgs
energoefektivitātes potenciāls, jo īpaši transporta un
būvniecības nozarei. Komisija turpinās veidot sinerģijas
starp energoefektivitātes rīcībpolitikām, resursefektivitātes
rīcībpolitikām un aprites ekonomiku. Tā ietvaros tiks
izpētītas iespējas atkritumus pārvērst
enerģijā. Energoefektivitātes
paaugstināšana ēku sektorā Siltumapgāde un dzesēšana ir
lielākais enerģijas pieprasījuma avots Eiropā un
patērē lielāko daļu Eiropas gāzes importa.
Joprojām ir iespējams ievērojami uzlabot energoefektivitāti
attiecībā uz centralizēto siltumapgādi un dzesēšanu;
šis jautājums tiks apskatīts Komisijas stratēģijā. Dalībvalstīm ir jāveic
darbības, jo īpaši vietējā un reģionālā
līmenī, lai izmantotu ēku energoefektivitātes
potenciālu. Nepieciešamo investīciju piesaiste vajadzīgajā
apjomā joprojām ir problemātisks jautājums, jo īpaši
vietējā līmenī, galvenokārt tāpēc, ka
trūkst izpratnes un speciālo zināšanu neliela apjoma finansējuma
sniegšanā. Komisija palīdzēs vienkāršot piekļuvi
esošajam finansējumam un attiecībā uz Eiropas strukturālo
un investīciju fondu finanšu instrumentiem iestādēm, kas
pārvalda to līdzekļus, un ieinteresētajām
personām piedāvās standartizētus finansējuma
modeļus, veicinās jaunas finansēšanas shēmas, kas
balstītas uz riska un ieņēmumu dalīšanu,
izstrādās jaunas finansēšanas metodes un sniegs atbalstu
tehniskās palīdzības veidā. Finansiālais atbalsts
jāsniedz kopā ar tehnisko atbalstu, lai palīdzētu maza
mēroga projektus apvienot lielākās programmās, kas var
samazināt darījumu izmaksas un piesaistīt lielāku
privātā sektora atbalstu. Darbs, kas paveikts saistībā ar
progresīvo pilsētu un pašvaldību, kā arī Pilsētas
mēru pakta iniciatīvām, kuras lielākoties virza mēri,
pilsoniskās sabiedrības organizācijas, investori, finanšu
iestādes un pakalpojumu sniedzēji, ir svarīgs, lai panāktu
progresu attiecībā uz energoefektivitāti ES teritorijā un ārpus
tās. Komisija šim darbam pauž stingru atbalstu. Komisija arī
izstrādās iniciatīvu “pasaules mēroga izcilība
energoefektivitātes rīcībpolitikas veidošanā”, kas būs
ieguldījums G20 energoefektivitātes rīcības plāna
īstenošanā. Tā nešaubīgi veicinās vērienīgu
energoefektivitātes mērķu un
mērķrādītāju pieņemšanu tādos forumos
kā ANO iniciatīva “Ilgtspējīga enerģija visiem” un
Starptautiskās enerģētikas aģentūra. Tā kā
ES ir pasaules līdere energoefektivitātes tehnoloģiju jomā,
tam vajadzētu veicināt eksportu un izaugsmi un nodarinātību
ES. ES fondiem un EIB finansējumam var
būt milzīga ietekme. Eiropas Stratēģisko investīciju
fonds dod iespēju piesaistīt apjomīgas investīcijas
ēku renovācijai. Investīcijas šajā jomā var dot
lieliskus rezultātus izaugsmes un nodarbinātības ziņā. Ceļā uz energoefektīvu un
dekarbonizētu transporta nozari Transporta nozares patēriņš veido
vairāk nekā 30 % no enerģijas galapatēriņa
Eiropā. Tās energoefektivitātes potenciāla īstenošanai
jāturpina noteikt stingrākus CO2 emisijas standartus
vieglajiem automobiļiem un furgoniem arī pēc 2020. gada un
jākoncentrējas uz pasākumiem degvielas patēriņa
efektivitātes palielināšanai CO2 emisijas
samazināšanai no smagdarba transportlīdzekļiem un autobusiem.
Būtu jāveicina arī labāka satiksmes pārvaldība,
jo tas ir moderns un tālredzīgs instruments, kā samazināt
CO2 emisijas. Iepriekš minētais būtu
jāpapildina ar pasākumiem, kuru mērķis ir labāk
izmantot vienotā tirgus potenciālu un ārējo izmaksu
internalizācija. Komisija veicinās, ka tiek izmantotas ceļu nodevu
iekasēšanas sistēmas, kas balstītas uz principu, ka maksā
piesārņotājs un lietotājs, un pastiprinās centienus
izveidot vienotu Eiropas transporta telpu, kuras pamatā ir
transportlīdzekļu optimāls izmantojums. Vēl viens veids,
kā varētu būtiski ietaupīt degvielu, ir novērst
šķēršļus tādu transporta veidu izmantošanai, kuri rada
mazāku siltumnīcefekta gāzu apjomu, piemēram,
dzelzceļš, jūras un iekšzemes ūdensceļu transports, kā
arī padarīt šos transporta veidus pievilcīgākus un rentablākus.
Komisija turpinās veicināt inciatīvu “Shift 2Rail”[23]. Komisija turpinās veikt darbības ar
mērķi dekarbonizēt transporta nozari, kurā galvenais
energoresurss joprojām ir naftas produkti. Lai to izdarītu, būs
pakāpeniski jāpārveido visa transporta sistēma, kā
arī pastiprināti jāattīsta un plaši jāievieš
alternatīvās degvielas. Komisija turpinās veikt darbības,
lai veicinātu vajadzīgās infrastruktūras (t. i.,
uzpildes un uzlādes staciju) strauju izvēršanu. [24] Šādu
transportlīdzekļu popularitātes pieaugums tirgū ir
atkarīgs no infrastruktūras, kas nozīmē, ka
transportlīdzekļi un degviela jāizvērš vienlaikus. Transporta elektrifikācija ir
svarīga, lai mazinātu transporta nozares atkarību no naftas un
to dekarbonizētu; jo īpaši tas attiecas uz autotransportu (īsa
un vidēja attāluma) un dzelzceļa transportu. Eiropai
jāpaātrina automobiļu un citu transportlīdzekļu
elektrifikācija un jāizvirzās priekšgalā
elektromobilitātes un enerģijas akumulācijas tehnoloģiju
jomā. Tas nozīmē, ka elektrotransportlīdzekļi ir
pilnīgi jāintegrē pilsētu mobilitātes
rīcībpolitikās un elektrotīklā gan kā
enerģijas patērētāji, gan potenciālas enerģijas
akumulatori. 2.4. Ekonomikas dekarbonizācija Vērienīga klimata politika ir viens
no Enerģētikas savienības pamatelementiem. ES klimata politikas
pamatā ir ES mēroga oglekļa tirgus (ES emisiju kvotu tirdzniecības
sistēma), vērienīgi, bet taisnīgi valsts
siltumnīcefekta gāzu samazināšanas
mērķrādītāji nozarēm, uz kurām neattiecas
emisiju kvotu tirdzniecības sistēma, un enerģētikas
politika, kuras mērķis ir padarīt Eiropas Savienību par
līderi atjaunojamo energoresursu jomā. Vērienīga
ES klimata politika Saskaņā ar vienošanos par klimata un
enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam ES ir
apņēmusies savā teritorijā samazināt
siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40 %
salīdzinājumā ar 1990. gadu. Tas ir vērienīgs
ieguldījums starptautiskajās sarunās par klimatu, kuru
mērķis ir 2015. gadā panākt saistošu vienošanos
klimata jautājumos. Šis ieguldījums ir sīkāk
aprakstīts paziņojumā “Ceļā uz Parīzi”, kas
iesniegts vienlaikus ar šo Enerģētikas savienības
stratēģisko satvaru. Komisija kopā ar dalībvalstīm
uzsāks sarunas ar citām lielākajām
tautsaimniecībām, lai pārliecinātu tās pievienoties
Eiropas izvirzītajiem mērķiem. Tas tiks darīts ar
aktīvu Eiropas klimata diplomātiju, pilnīgi izmantojot
tirdzniecības un attīstības instrumentu sniegtās
iespējas. Eiropas klimata politikas galvenais elements
ir labi funkcionējoša ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma.
Līdz ar tirgus stabilitātes rezerves ieviešanu un pasākumiem,
kas jāīsteno, lai sasniegtu augstāku mērķrādītāju,
ko paredz 2030. gada satvars, ES emisijas kvotu tirdzniecības
sistēmā oglekļa dioksīda emisijām tiks noteikta
jēgpilna cena un stimulēts izmaksefektīvs siltumnīcefekta
gāzu emisijas samazinājums. Eiropas Komisija vēlas, lai ES
emisijas kvotu tirdzniecības sistēma pilnībā īstenotu
savu uzdevumu — būt tehnoloģiski neitrālam un
izmaksefektīvam instrumentam, kas ES mērogā veicina
investīcijas mazoglekļa risinājumos. Ar cenu veidošanu ES līmenī
tā nostiprina iekšējā enerģijas tirgus darbību un
veicina atjaunojamo energoresursu un citu mazoglekļa un
energoefektīvu tehnoloģiju izmantojumu.
Rīcībpolitikās, kuru mērķis ir novērst
oglekļa emisiju pārvirzi, būtu jāatspoguļo citu lielo
tautsaimniecību pūliņu apmērs. Nozarēm, kas nav iekļautas ES
emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, joprojām
jānosaka valstu mērķi, un zemes izmantojuma un
mežsaimniecības nozare tiks iekļauta ES 2030. gada satvarā,
nodrošinot, ka arī šīm nozarēm ir tiek doti pareizi stimuli ar
mērķi mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un
sekmēt cīņu pret klimata pārmaiņām. Ceļā uz vadošo lomu atjaunojamo
energoresursu jomā Eiropas Savienība ir apņēmusies
kļūt par pasaules līderi atjaunojamo energoresursu jomā,
proti, kļūt par globāli nozīmīgu centru, kurā
izstrādā jaunas paaudzes tehniski uzlabotus un
konkurētspējīgus atjaunojamos energoresursus. ES ir arī
noteikusi ES mērķrādītāju — panākt, lai līdz
2030. gadam atjaunojamo energoresursu daļa veidotu 27 % no visas
patērētās enerģijas. ES jau ir ceļā, lai sasniegtu
2020. gadam noteikto mērķrādītāju (atjaunojamo
energoresursu īpatsvars energoresursu struktūrā — 20 %), —
galvenokārt pateicoties ES lielajam ieguldījumam, ir būtiski
samazinājušās jaunuzstādīto vēja un saules
enerģijas jaudu izmaksas un ir sekmīgi sākta atbalsta shēmu
reforma ar mērķi vēl vairāk samazināt izmaksas.
Taču, lai sasniegtu 27 % mērķrādītāju,
jārisina jauni problēmjautājumi. Lai pakāpeniski un efektīvi
integrētu atjaunojamos energoresursus tirgū, kurš veicina
konkurētspējīgus atjaunojamos energoresursus un inovāciju,
jānodrošina, lai enerģijas tirgi un energotīkli būtu tiem
gatavi[25].
Ir pilnīgi jāīsteno spēkā esošie tiesību akti un
jauni tirgus noteikumi, tādējādi nodrošinot jauno viedtīklu
tehnoloģiju un pieprasījuma reakcijas izvēršanu, lai
enerģētikas pārkārtošana būtu sekmīga. Saskaņā ar Pamatnostādnēm
par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai
atjaunojamo energoresursu ražošana ir jāatbalsta, izmantojot
tirgbalstītas shēmas, kuru mērķis ir novērst tirgus
nepilnības, nodrošināt izmaksu efektivitāti un nepieļaut
pārmērīgas kompensācijas vai kropļojumus. Zemu izmaksu
finansējums kapitālietilpīgiem atjaunojamajiem energoresursiem
ir atkarīgs no stabilas investīciju sistēmas, kas samazina
regulatīvo risku. Tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu investoru
uzticēšanos un piesaistītu investīcijas no starptautiskajiem
fondiem, liela mēroga projektu virzītājiem un kooperatīviem
un mājsaimniecībām tirgbalstītā sistēmā, kas
nodrošina, ka kapitāla izmaksas nav pārlieku augstas. Komisija
sekmēs, lai starp valstu atbalsta shēmām veidotos sadarbība[26] un konverģence,
kas veicinātu lielāku pārrobežu atvērtību,
tāpēc Komisija ar dalībvalstīm izvērsti diskutēs
par attiecīgajām Komisijas vadlīnijām[27] un
Pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un
enerģētikai. Pieņemot lēmumus par investīcijām
elektroenerģijas ražošanā no atjaunojamajiem energoresursiem,
jāņem vērā resursu fiziskā pieejamība, kā
arī fiziskais tīkls; sabiedrības attieksme;
patērētāju atrašanās vieta un administratīvie
šķēršļi. Turklāt izmaksas, ko rada atjaunojamo elektroenerģijas
resursu integrācija iekšējā enerģijas tirgū,
vajadzētu pazemināt arī jaunas infrastruktūras (jo
īpaši starpsavienojumu) būvniecībai. ES ir jāinvestē modernā un
ilgtspējīgā alternatīvajā kurināmajā,
tostarp biokurināmā ražošanas procesā, un bioekonomikā
kopumā. Tas ļaus saglabāt vadošo lomu tehnoloģiskajā
un rūpnieciskajā ziņā un sasniegt klimata
pārmaiņu jomā noteiktos mērķus. ES būs
jāņem vērā arī bioenerģijas ietekme uz vidi,
zemes izmantošanu un pārtikas ražošanu. Vajadzīgo finansējumu
varētu palīdzēt nodrošināt ES Investīciju plāns,
kā arī citi ES finansējuma avoti. 2.5. Enerģētikas savienība
pētniecībai, inovācijai un konkurētspējai Svarīgs Enerģētikas
Savienības elements ir jauna pētniecības un inovācijas
stratēģija. Lai Eiropas Enerģētikas savienība
būtu pasaules līdere atjaunojamo energoresursu jomā, tai
jāuzņemas vadošā loma nākamās paaudzes atjaunojamo
energoresursu tehnoloģiju, kā arī energoresursu
glabāšanas/akumulācijas risinājumu jomā. Tāpat ES jākļūst par
līderi tādās jomās kā viedtīkli un viedās
mājokļa tehnoloģijas, mazpiesārņojošs transports,
kā arī nepiesārņojošs fosilais kurināmais un tās
kodolenerģijas ražošanas iekārtas būtu drošākās pasaulē,
ir būtiska nozīme, lai Enerģētikas savienība
veicinātu darbvietu un konkurences rašanos. Lai gan ir panākts būtisks progress
Eiropas pētniecības programmu efektivitātes uzlabošanā,
vēl ir daudz lietu, ko varētu darīt. Joprojām vēl
tāls ceļš ejams, lai pētniecība būtu pilnībā
koordinēta un precīzi orientēta, sekmīgi apvienojot ES un
dalībvalstu programmas, lai tām būtu kopēji mērķi
un nodevumi. Ja vēlamies sasniegt mērķus, mums
jāpanāk, lai katrs ieguldītais euro dotu maksimālu
rezultātu visā ES. Tas nozīmē, ka ir jāizmanto
integrēta pieeja, lai veidotu sinerģijas, kopīgs darbs, lai
koordinētu centienus un gūtu rezultātus, efektīvāku
saikņu veidošana starp pētniecību un rūpniecību,
tādējādi ES tirgū laižot jaunas tehnoloģijas. Lai to īstenotu, jaunajai Eiropas
enerģētikas pētniecības un inovācijas pieejai[28] būtu
jāpaātrina energosistēmas pārkārtošana. Tai par
pamatu vajadzētu izmantot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, un
tajā vajadzētu iesaistīties visām dalībvalstīm,
ieinteresētajām personām un Komisijai. Darbības vajadzētu vērst
četros prioritāros virzienos, kurus dalībvalstis un Komisija
apņemtos ievērot: –
ieņemt vadošo lomu pasaulē jaunas
paaudzes atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izstrādē, tostarp
biomasas un biokurināmā ražošanā un izmantošanā vidi
saudzējošā veidā, kā arī enerģijas
glabāšanas/akumulācijas risinājumu izstrādē; –
sekmēt patērētāju
līdzdalību enerģētikas pārkārtošanā,
izmantojot viedtīklus, viedas mājsaimniecības ierīces un
mājokļa automatizācijas sistēmas un veidojot progresīvas
pilsētas; –
veidot efektīvas energosistēmas un
izmantot tehnoloģijas, lai ēku fondu padarītu par
enerģētiski neitrālu, un –
veidot ilgtspējīgākas transporta
sistēmas, izstrādājot un izvēršot plašā
mērogā inovatīvas tehnoloģijas un pakalpojumus ar
mērķi palielināt energoefektivitāti un samazināt
siltumnīcefekta gāzu emisijas. Bez minētajām četrām kopīgajām
prioritātēm ir arī citas pētniecības prioritātes,
attiecībā uz kurām Komisijai vajadzētu sadarboties daudz
ciešāk ar dalībvalstīm, kuras vēlas izmantot šādas tehnoloģijas: –
tālredzīga pieeja oglekļa
dioksīda uztveršanai un uzglabāšanai (CCS) un oglekļa
dioksīda uztveršanai un izmantošanai (CCU) elektroenerģijas
ražošanas un rūpniecības nozarēs, kas būs kritiski
svarīgas tehnoloģijas 2050. gada klimata mērķu
sasniegšanai izmaksefektīvā veidā. Tam būs nepieciešams
attiecīgs politiskais satvars, tostarp emisijas kvotu tirdzniecības
sistēmas reforma un jaunais Inovācijas fonds, lai vairotu
skaidrību uzņēmējos un investoros, kas ir svarīgi šo
tehnoloģiju turpmākai izstrādei. –
Kodolenerģijas īpatsvars
elektroenerģijas ražošanā ES šobrīd ir 30 %[29].
ES jānodrošina, ka dalībvalstis piemēro augstākos
drošības, atkritumu apsaimniekošanas un kodolieroču
neizplatīšanas standartus. ES vajadzētu nodrošināt
tehnoloģiskās līderības saglabāšanu kodolenerģijas
jomā, tostarp ar ITER[30]
palīdzību, lai nepalielinātu enerģētisko un
tehnoloģisko atkarību. Inovācijā balstīta pāreja
uz mazoglekļa ekonomiku sniedz ir lieliska iespēja izaugsmei un
darbvietu radīšanai. Radīsies jaunas nozares, jauni darbības
modeļi un jauni darba profili. Ir ne tikai jānodrošina
tehnoloģiskā līderība, bet arī jāattīsta
rūpnieciskās ražošanas jaudas vai tehnoloģiju piegādes
ķēdes visā Eiropā. Tas nozīmē, ka
pētniecības, rūpniecības un finanšu nozarei un
publiskā sektora iestādēm jāsadarbojas. Efektīva
rūpniecības stratēģija, kurā būtu ņemts
vērā iepriekš minētais, dos ES rūpniecībai celmlauža
priekšrocības gan iekšzemes, gan starptautiskajos tehnoloģiju tirgos,
kas pozitīvi atsauksies uz konkurētspēju un
nodarbinātību. Komisija izpētīs, kā
varētu izmantot publiskā iepirkuma potenciālu būt par
katalizatoru inovācijai rūpniecībā un
uzņēmējdarbībā un vidi saudzējošai izaugsmei ES
un ārpus tās. Tā pilnībā izmantos ES
tirdzniecības politiku, lai uzlabotu Enerģētikas savienībā
svarīgu tehnoloģiju un pakalpojumu piekļuvi ārvalstu
tirgiem, kā arī lai aizsargātu ES tirgu pret negodīgu
tirdzniecības praksi, un atbalstīs citu valstu centienus izveidot
modernas un ilgtspējīgas energosistēmas. Komisija sadarbosies ar
dalībvalstīm un reģioniem, lai nodrošinātu sinerģiju
veidošanu starp dažādiem ES fondiem un pilnībā izmantotu
kohēzijas politikas finansējuma potenciālu inovācijā. Izmaiņas nozīmē arī to, ka
dažās nozarēs, darbības modeļos vai darba profilos būs
nepieciešami pielāgojumi. Lai apmācītu darbiniekus jaunajiem vai
pielāgotajiem darba profiliem, jāizstrādā jaunas
profesionālās un citu veidu apmācības programmas, kuras
atbilstu darba vajadzībām un sniegtu iedzīvotājiem
pamatīgas profesionālās prasmes. Tāpēc godīgai un
taisnīgai enerģētikas pārkārtošanai būs
vajadzīgs, lai konkrētās nozarēs darba
ņēmēji pārkvalifikācējas vai paaugstina
kvalifikāciju, un vajadzības gadījumā tas jāpapildina
ar atbilstošiem sociālajiem pasākumiem. Šajā saistībā
ir ļoti svarīgi, lai sociālie partneri zināšanas un
pieredzi būtu ieguvuši nepastarpināti. Komisija informēs
sociālos partnerus un aicinās tos iekļaut enerģētikas
pārkārtošanu sociālajā dialogā Eiropas
līmenī. 3. Enerģētikas savienības pārvaldība Lai
pārliecinātos, ka visi ar enerģētiku saistītie
pasākumi Eiropas, reģionālā, valstu un vietējā
līmenī sekmē Enerģētikas savienības mērķu
sasniegšanu, Enerģētikas savienībai ir arī vajadzīgi
integrēti pārvaldības un uzraudzības procesi.
Pārvaldības procesam vajadzētu būt šādiem
mērķiem: -
apvienot darbības enerģētikas, klimata un
citās saistītās politikas jomās, lai palielinātu
politikas jomu saskaņotību ilgākā termiņā. Tas
arī investoriem sniegtu pārliecību ilgtermiņā un
iezīmētu perspektīvu par tālāku nākotni; -
nodrošināt iekšējā enerģijas tirgus
izveidi un 2030. gada enerģētikas un klimata politikas satvara
īstenošanu, jo īpaši 2030. gada apstiprināto
mērķrādītāju sasniegšanu attiecībā uz
atjaunojamajiem energoresursiem, energoefektivitāti, nozarēm, kas
neietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, un
starpsavienojumiem; -
racionalizēt
pašreizējās plānošanas un ziņošanas prasības,
novēršot nevajadzīgu administratīvo slogu; -
veidot
dialogu ar ieinteresētajām personām par enerģētikas
jautājumiem, lai politikas veidotāji būtu labāk
informēti un lai veicinātu aktīvu līdzdarbību
enerģētikas pārkārtošanā; -
padziļināt
dalībvalstu savstarpējo sadarbību, tostarp
reģionālā līmenī, un sadarbību ar Komisiju; -
sakopojot
attiecīgās zināšanas un atvieglojot to pieejamību
ieinteresētajām personām, uzlabot datus, analīzi un
izlūkdatus, kas vajadzīgi Enerģētikas savienības
darbībai, un -
reizi
gadā iesniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par
Enerģētikas savienības darbību, lai risinātu galvenos
problēmjautājumus un iezīmētu virzienu politiskajām
debatēm. Komisija
attiecībā uz Eiropas Enerģētikas savienību sāks
dinamiskas pārvaldības procesu. Lai gan starp šo
pārvaldības procesu un Eiropas pusgadu būs skaidra saikne, abi
procesi tiks pārvaldīti atsevišķi. 4. Enerģētikas savienības izveide Enerģētikas
savienības izveide nozīmē, ka ir jāīsteno šajā
stratēģijā aprakstītās darbības, kuras apkopotas
15 punktos. Pievienotajā ceļvedī ir izklāstītas
iniciatīvas, kas jāizstrādā šīs stratēģijas
ietvaros, un tajā sniegts skaidrs pieņemšanas un īstenošanas
grafiks, kā arī noteikti attiecīgi pienākumi. Komisija
iniciatīvas uzskata par savstarpēji saistītām un to
vērienu par pietiekamu, lai ES varētu pārveidot Eiropas
energosistēmu. Sekmīga
īstenošana ir atkarīga no visu iesaistīto dalībnieku, tai
skaitā ES iestāžu, dalībvalstu, Eiropas Investīciju bankas
un citu ieinteresēto personu, politiskās gribas, tostarp reģionālajā
un vietējā līmenī saskaņā ar
subsidiaritātes, proporcionalitātes un labāka regulējuma
principiem. ES
jāspēj reaģēt uz negaidītiem notikumiem, izmantot
jaunas iespējas, kā arī prognozēt nākotnes tendences
un pielāgoties tām. Komisija vajadzības gadījumā izmantos
savas iniciatīvas tiesības, lai sniegtu priekšlikumu atbilstošai
reakcijai uz notikumiem. Komisija aicina
Eiropas Parlamentu un Padomi apstiprināt šo stratēģiju
Enerģētikas savienības izveidei, un aktīvi
iesaistīties tās īstenošanā, cieši sadarbojoties ar
visām ieinteresētajām personām. * * * Enerģētikas savienība 15 rīcības punktos 1. Spēkā esošo enerģētikas un saistīto tiesību aktu pilnīga īstenošana un precīza izpilde ir galvenais priekšnosacījums Enerģētikas savienības izveidei. Ø Komisija izmantos visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai dalībvalstis pilnīgi īstenotu enerģētikas tiesību aktus, jo īpaši trešo iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktu paketi, un nodrošinās stingru Līguma konkurences noteikumu izpildi. 2. ES jādažādo gāzes piegādes un jāpadara tās noturīgākas pret piegādes traucējumiem. Ø Komisija pēc pašreiz spēkā esošās gāzes piegādes regulas pārskatīšanas 2015. un 2016. gadā iesniegs priekšlikumu gāzes piegādes stabilitātes un dažādošanas paketei. Ø Komisija sagatavos visaptverošu sašķidrinātās dabasgāzes un tās glabāšanas stratēģiju. Ø Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai rastu piekļuvi citiem piegādātājiem, tostarp Dienvidu gāzes koridora maršrutā un no Vidusjūras reģiona un Alžīrijas, nolūkā samazināt pašreizējo atkarību no individuāliem piegādātājiem. 3. Starpvaldību nolīgumiem vajadzētu būt pilnīgi saskanīgiem ar ES tiesību aktiem, un tiem jābūt pārredzamākiem. Ø Komisija ierosinās 2016. gadā pārskatīt Starpvaldību nolīgumu lēmumu, lai nodrošinātu nolīgumu saderību ar ES tiesību aktiem, pirms tiek sāktas sarunas, iesaistītu Komisiju šādās sarunās un izstrādātu standartizētas līguma klauzulas, kas aptvertu ES noteikumus un padarītu gāzes piegādes komerclīgumus pārredzamākus. 4. Enerģijas tirgus izveides pabeigšanas priekšnosacījums ir atbilstoša infrastruktūra, kurā būtu integrēti atjaunojamie energoresursi un garantēta piegādes drošība. Ø Komisija atbalstīs lielu infrastruktūras projektu (jo īpaši kopīgu interešu projektu) īstenošanu, izmantojot pieejamos finanšu līdzekļus, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, Eiropas strukturālos un investīciju fondus un jaunizveidojamo Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, lai piesaistītu nepieciešamo privātā un publiskā sektora finansējumu. Ø Komisija apkopos informāciju par ES finansētajiem infrastruktūras projektiem, lai nodrošinātu lielāku saskaņotību un pēc iespējas palielinātu to ietekmi. Ø Komisija izveidos īpašu Energoinfrastruktūras forumu, kurā tā ar dalībvalstīm, reģionālajām sadarbības grupām un ES iestādēm apspriedīs progresu, kas gūts lielajos infrastruktūras projektos. Pirmais forums notiks 2015. gada beigās. 5. Tāda vienota iekšējā enerģijas tirgus izveide, kas dod labumu iedzīvotājiem, piegādes drošības garantēšana, atjaunojamo energoresursu integrācija tirgū un jaudas mehānismu līdz šim nekoordinētās izstrādes saskaņošana dalībvalstīs prasa pašreizējā tirgus modeļa pārskatīšanu. Ø Komisija 2016. gadā iesniegs priekšlikumus tiesību aktiem par elektroenerģijas piegādes drošību. Ø Komisija 2015. gadā iesniegs priekšlikumu jaunam Eiropas elektroenerģijas tirgus modelim, kam 2016. gadā sekos tiesību aktu priekšlikumi. 6. Tiesisko regulējumu, kas izveidots ar trešo iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktu paketi, ir jāturpina pilnveidot, lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu baudīt priekšrocības, ko sniedz vienots iekšējais enerģijas tirgus. Ø Regulējumu, jo īpaši attiecībā uz ACER un pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu darbību, Komisija 2015. un 2016. gadā pārskatīs un sniegs priekšlikumu atbilstošām darbībām, kā nostiprināt Eiropas tiesisko regulējumu. 7. Reģionālas pieejas tirgus integrācijai ir svarīgs solis virzībā uz pilnībā integrētu ES mēroga enerģijas tirgu. Ø Komisija izstrādās reģionālās sadarbības pamatnostādnes un aktīvi iesaistīsies reģionālās sadarbības struktūrās kopā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām. 8. Lielāka enerģijas izmaksu un cenu, kā arī publiskā atbalsta pārredzamība veicinās tirgus integrāciju un ļaus apzināt iekšējo tirgu kropļojošas darbības. Ø Komisija reizi divos gados sagatavos ziņojumu, sniedzot pārskatu par enerģijas cenām, detalizēti analizēs nodokļu, nodevu un subsīdiju nozīmi un centīsies pakāpeniski izskaust regulētās cenas, kuras ir zemākas par izmaksām. Ø Valstu un vietējā līmenī vajadzētu aizsargāt mazaizsargātus patērētājus, par līdzekli izmantojot sociālās rīcībpolitikas. 9. ES ir nospraudusi mērķrādītāju — līdz 2030. gadam panākt vismaz 27 % enerģijas ietaupījumu. Ø Komisija 2015. un 2016. gadā pārskatīs visus attiecīgos energoefektivitātes tiesību aktus un vajadzības gadījumā ierosinās grozījumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu 2030. gada mērķrādītāja sasniegšanu. Ø Dalībvalstīm un reģioniem vajadzētu vairāk izmantot Eiropas fondus mājokļu renovācijai. 10. Ēku sektorā ir milzīgs energoefektivitātes paaugstināšanas potenciāls. Ēku modernizācija, lai padarītu tās energoefektīvas, un ilgtspējīgu telpu apkures un dzesēšanas risinājumu pilnvērtīga izmantošana samazinās ES tēriņus par enerģijas importu, palielinās enerģētisko drošību un samazinās enerģijas izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Ø Komisija izstrādās iniciatīvu “Vieds finansējums energoviedām ēkām”, kuras mērķis būs esošo ēku energoefektivitātes paaugstināšana un esošo finansēšanas instrumentu piekļūstamības sekmēšana. Ø Komisija iesniegs priekšlikumu stratēģijai, kā veicināt investīcijas siltumapgādē un dzesēšanā. 11. ES ir jāpaātrina energoefektivitātes un dekarbonizācijas centieni transporta nozarē, pakāpeniska pāreja uz alternatīvajām degvielām un energosistēmu un transporta sistēmu integrācija. Ø Komisija sniegs priekšlikumu visaptverošai autotransporta tiesību aktu paketei, ar kuru veicinās efektīvākas infrastruktūras cenas, intelektisku transporta risinājumu izvēršanu un energoefektivitātes uzlabošanu. Ø Komisija veiks turpmākas darbības, lai izveidotu atbilstošus tirgus apstākļus alternatīvo degvielu izvēršanai plašākā mērogā un veicinātu mazpiesārņojošu transportlīdzekļu iepirkšanu. Iepriekš minēto īstenos ar dažādiem valsts, reģionāla un vietēja mēroga pasākumiem, kurus atbalstīs ES. 12. Eiropadomes oktobra sanāksmē ES vienojās par klimata un enerģētikas satvaru 2030. gadam. Tagad tas ir jāīsteno. ES sniegs vērienīgu ieguldījumu starptautiskajās sarunās par klimata politiku. Ø Komisija sniegs priekšlikumu tiesību aktiem, kā izpildīt Eiropadomes 2014. gada oktobrī apstiprināto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērķrādītāju gan emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, gan nozarēs, kuras tā neaptver. 13. ES ir vienojusies par mērķrādītāju attiecībā uz atjaunojamajiem energoresursiem, proti, līdz 2030. gadam to īpatsvaram jāsasniedz 27 %. Ø Komisija 2016. un 2017. gadā sniegs priekšlikumu jaunai atjaunojamo energoresursu paketei. Tie ietvers jaunu rīcībpolitiku attiecībā uz ilgtspējīgu biomasu un biodegvielām, kā arī tiesību aktus ES 2030. gada mērķrādītāja sasniegšanai izmaksefektīvā veidā. 14. ES ir jāizstrādā tālredzīga enerģētikas un klimata pētniecības un inovācijas stratēģija, kuras mērķis būs saglabāt Eiropas vadošo pozīciju tehnoloģiju jomā un paplašināt eksporta iespējas. Ø Komisija 2015. un 2016. gadā iesniegs priekšlikumu Eiropas enerģētikas pētniecības un inovācijas pieejai, kas ietvers atjauninātu Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu un stratēģisku transporta pētniecības un inovācijas programmu, kurai būs tikai dažas pamatprioritātes un skaidri formulēti mērķi. Ø Komisija izstrādās iniciatīvu pasaules mēroga līderībai tehnoloģijās un inovācijā klimata un enerģētikas jomā, kas veicinās darbvietu rašanos un izaugsmi. 15. ES izmantos visus tās rīcībā esošos ārpolitikas instrumentus, lai nodrošinātu, ka ES sarunās ar partneriem par klimata un enerģētikas jautājumiem ir spēcīga un vienota un rīkojas konstruktīvi un saskaņoti. Ø Komisija kopā ar Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un dalībvalstīm ar jaunu sparu īstenos ES klimata un enerģētikas diplomātiju. Ø Komisija kopā ar Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci izstrādās aktīvu programmu, kā nostiprināt ES sadarbību ar trešām valstīm enerģētikas jautājumos, tostarp atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes jomā. Ø Komisija pilnvērtīgi izmantos ES ārējās tirdzniecības politiku, lai veicinātu piekļuvi energoresursiem un Eiropas energotehnoloģiju un energopakalpojumu piekļuvi ārvalstu tirgiem. [1] Paziņojums “Energoefektivitāte un tās
ieguldījums enerģētiskajā drošībā un klimata un
enerģētikas politikas satvarā 2030. gadam” (COM(2014)520). [2] Eiropas enerģētiskās drošības
stratēģija (COM(2014) 330). [3] Komisijas aplēses. Starptautiskā Enerģētikas
aģentūra (IEA) lēš, ka līdz 2025. gadam
energoresursu ražošanā, pārvadē un sadalē jāiegulda
1,3 triljoni euro. [4] Enerģētikas ĢD aprēķini, pamatojoties
uz aģentūras Platts tirgus ziņojumiem un IEA
datiem par 2014. gada pirmo pusi. [5] Eur'Observeur 2014. gada ziņojums. [6] Salīdzinājumam — ES pieder 32 % no visiem
pasaules patentiem. [7] UNEP-BNEF, “Global Trends in Renewable Energy Investments 2014”. [8] COM(2014)330. [9] ES priekšzīme palīdzēs visā pasaulē
panāktu attiecīgo standartu piemērošanu un lielāku
efektivitāti, kā rezultātā nākotnē
samazināsies naftas patēriņš un tādējādi ES
atkarība. [10] 2009. gada 14. septembra Direktīva 2009/119/EK, ar
ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas
un/vai naftas produktu obligātas rezerves. [11] COM(2014) 654 final. [12] Sk. paziņojumu “Iekšējā elektroenerģijas
tirgus darbība un optimāla publiskā intervence” (C(2013)7243). [13] Tādas iniciatīvas kā “vidi saudzējošu ražojumu
tirdzniecība” palīdzēs popularizēt tādus ražojumus,
kas palīdz samazināt CO2 emisijas, mazina kaitējumu
videi un rada darbvietas un izaugsmi ES. [14] Lēmums Nr. 994/2012/ES, ar ko izveido informācijas
apmaiņas mehānismu attiecībā uz starpvaldību
nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm
enerģētikas jomā. [15] Veicot atjaunināšanu, sarakstā tiks iekļauti
stratēģiski projekti, kuri ir Enerģētikas kopienas
interesēs un kuri ir svarīgi piegādes drošības uzlabošanai
Enerģētikas savienībā, ja tie turklāt atbildīs
kopīgu interešu projektu kritērijiem. [16] Paziņojums “Investīciju plāns Eiropai”
(COM(2014)903). [17] Piemēram, tie varētu būt lēmumi, kas attiecas
uz tādas jaunas infrastruktūras izveidi, kas skar vairāk
nekā divas dalībvalstis, lēmumi par atbrīvojumiem
attiecībā uz fiziskām divvirzienu plūsmām
saskaņā ar Gāzes piegādes drošības regulu,
pārrobežu izmaksu sadalījumu saskaņā ar TEN-E regulu
vai līdzīgi. [18] Sk. paziņojumu “Iekšējā elektroenerģijas
tirgus darbība un optimāla publiskā intervence” (C(2013)7243). [19] Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un
enerģētikai (EEAG) (OV C 200, 28.6.2014.,
1.–55. lpp.). [20] EEAG piemērošana līdz šim
apstiprinātajām atbalsta shēmām ir daļēji
mazinājusi sadrumstalotības negatīvās sekas, tomēr ir
vajadzīgi arī citi pasākumi. [21] Sk. paziņojumu “Ceļvedis par resursu efektīvu
izmantošanu Eiropā” (COM(2011)571) un 2012. gada paziņojumu
“Kā panākt, lai iekšējais enerģijas tirgus patiešām
funkcionētu” (COM(2012)663), kā arī saskaņā ar
G20 saistībām. [22] Sk. ziņojumu “Salīdzinošs novērtējums par
viedo uzskaites mēraparātu ieviešanu 27 ES dalībvalstīs,
īpaši pievēršoties elektroenerģijai” (COM(2014)356). [23] Regula (ES) Nr. 642/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu
Shift2Rail. [24] Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra
Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras
ieviešanu. [25] Tirgu pielāgošana atjaunojamajiem energoresursiem
nozīmē, ka īstermiņa tirgiem jākļūst
dziļākiem, likvīdākiem un reāllaikā
funkcionējošiem. Esošo elektrotīklu struktūra un
ekspluatācija ir domāta vienā valstī tradicionāli
ražotai elektroenerģijai, līdz ar to tie nav sevišķi
piemēroti nākotnes apstākļiem, kad ievērojami pieaugs
no atjaunojamiem energoresursiem ražotas enerģijas apjomi un nebūs
iespējas iztikt bez balansēšanas, lai kompensētu šādu
piegāžu nepastāvīgumu. [26] Vairākas dalībvalstis izvērtē iespēju
izmantot Atjaunojamo energoresursu direktīvā paredzētos
sadarbības mehānismus, lai izmaksefektīvi sasniegtu savus
mērķrādītājus. Komisija ir sniegusi atbalstu šajā
procesā, palīdzot dalībvalstīm risināt tehniskos un
finansiālos jautājumus, kas aktuāli saistībā ar šiem
pārrobežu mehānismiem. [27] European Commission guidance for the design of renewables
support schemes (SWD(2013)439); Guidance on the use of renewable energy
cooperation mechanism (SWD(2013)440). [28] Tostarp vajadzētu atjaunināt Eiropas energotehnoloģiju
stratēģisko plānu un izstrādāt stratēģisku
transporta pētniecības un inovācijas programmu. [29] Sk. Eiropas enerģētiskās drošības
stratēģiju (COM(2014) 330). Enerģētikas savienības ceļvedis Apzīmējumi. PD: piegādes
drošība / IET: iekšējais enerģijas tirgus / EE:
energoefektivitāte / SEG: siltumnīcefekta gāzes / PI:
pētniecība un inovācija Darbības || Atbildīgā persona || Grafiks || PD || IET || EE || SEG || PI Infrastruktūra || || || || || || || Elektrotīklu starpsavienojumu 10 % mērķrādītāja sekmīga īstenošana || Komisija Dalībvalstis Valstu regulatīvās iestādes Pārvades sistēmu operatori || 2015–2020 || X || X || || X || Otrais kopīgu interešu projektu saraksts, kam sekos Komisijas deleģētais akts || Komisija Dalībvalstis || 2015 || X || X || || X || Paziņojums par paveikto virzībā uz svarīgāko energoinfrastruktūras projektu pabeigšanu un pasākumiem, ko nepieciešams īstenot, lai līdz 2030. gadam sasniegtu elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītāju 15 % || Komisija || 2016 || X || X || || || Energoinfrastruktūras foruma izveide || Komisija Dalībvalstis || 2015 || X || X || || || Elektroenerģija || || || || || || || Iniciatīva par tirgus modeli un reģionālajiem elektroenerģijas tirgiem, jaudu koordinēšana ar mērķi nodrošināt piegādes drošību, pārrobežu tirdzniecības apjomu palielināšana un atjaunojamo energoresursu integrēšanas sekmēšana || Komisija || 2015–2016 || X || X || X || X || Elektroenerģijas piegādes drošības pasākumu direktīvas pārskatīšana || Komisija || 2016 || X || X || || X || Mazumtirgi || || || || || || || Jauns piedāvājums enerģijas patērētājiem: patērētāju iespēju paplašināšana, izvēršot pieprasījuma puses reakciju; viedo tehnoloģiju izmantošana; vairumtirgu un mazumtirgu sasaistīšana; pakāpeniska atteikšanās no regulētajām cenām; papildpasākumi mazaizsargātu patērētāju aizsardzībai || Komisija Dalībvalstis || 2015–2016 || || X || X || X || X Gāze || || || || || || || Gāzes piegādes drošības regulas pārskatīšana || Komisija || 2015–2016 || X || X || || || Sašķidrinātās dabasgāzes un tās uzglabāšanas stratēģija || Komisija || 2015–2016 || X || || || || Tiesiskais regulējums || || || || || || || Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) darbības un enerģētikas tiesiskā regulējuma pārskatīšana || Komisija || 2015–16 || X || X || || X || Atjaunojamie energoresursi || || || || || || || Atjaunojamo energoresursu pakete: jauna atjaunojamo energoresursu direktīva laikposmam līdz 2030. gadam; paraugprakse atjaunojamo energoresursu pašpatēriņa un atbalsta shēmu jomā; bioenerģijas ilgtspējas rīcībpolitika. || Komisija || 2015–2017 || X || X || || X || Paziņojums par atkritumu pārvēršanu enerģijā || Komisija || 2016 || X || || || X || Klimata pasākumi || || || || || || || Tiesību akta priekšlikums ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanai (2021–2030) || Komisija || 2015 || X || X || || X || Tiesību aktu priekšlikumi kopīgo centienu lēmumam un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) iekļaušanai 2030. gada klimata un enerģētikas satvarā || Komisija || 2016 || || || || X || Transporta pasākumi || || || || || || || Taisnīgu un efektīvu cenu noteikšana ilgtspējīgam transportam — Eirovinjetes direktīvas pārskatīšana un satvars Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektronisko iekasēšanas sistēmu veicināšanai || Komisija || 2016 || || || X || X || Tirgus piekļūstamības noteikumu pārskatīšana attiecībā uz autotransportu ar mērķi uzlabot tā energoefektivitāti || Komisija || 2016 || || || X || X || Ģenerālplāns sadarbspējīgu intelektisko transporta sistēmu izvēršanai || Komisija Dalībvalstis Nozares pārstāvji || 2016 || || || X || X || X Emisijas standartu regulas pārskatīšana ar mērķi vieglajiem automobiļiem un autofurgoniem noteikt mērķrādītājus laikposmam pēc 2020. gada || Komisija || 2016–2017 || || || X || X || X Uzraudzības un ziņošanas sistēmas izveide attiecībā uz smagdarba transportlīdzekļiem (kravas automašīnām un autobusiem) ar mērķi uzlabot pircējiem pieejamo informāciju || Komisija || 2016–2017 || || || X || X || X Tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanas direktīvas pārskatīšana || Komisija || 2017 || || || X || X || Paziņojums par transporta nozares dekarbonizāciju, tostarp rīcības plāns attiecībā uz otrās un trešās paaudzes biodegvielām un citām ilgtspējīgām alternatīvajām degvielām || Komisija || 2017 || || || X || X || X Energoefektivitāte || || || || || || || Energoefektivitātes direktīvas pārskatīšana || Komisija || 2016 || X || || X || X || X Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšana, tai skaitā iniciatīva “Vieds finansējums energoviedām ēkām” || Komisija || 2016 || X || || X || X || X Ražojumu energoefektivitātes regulējuma — Energomarķējuma direktīvas un Ekodizaina direktīvas — pārskatīšana || Komisija || 2015 || X || || X || X || X Finanšu instrumentu mērķorientētas izmantošanas nostiprināšana ar mērķi atbalstīt investīcijas energoefektivitātē || Komisija || 2015– || || || X || X || Siltumapgāde un dzesēšana || || || || || || || ES stratēģija attiecībā uz siltumapgādi un dzesēšanu — siltumapgādes un dzesēšanas sektora ieguldījums ES klimata un enerģētikas mērķu īstenošanā || Komisija || 2015 || X || X || X || X || X Enerģētikas un klimata ārpolitika || || || || || || || ES klimata un enerģētikas politikas diplomātija || Komisija Augstā pārstāve un priekšsēdētāja vietniece Dalībvalstis || 2015 || X || X || || X || X Lēmuma, ar ko izveido informācijas apmaiņas mehānismu attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā, pārskatīšana || Komisija Augstā pārstāve un priekšsēdētāja vietniece || 2016 || X || X || || || Jauna un ciešāka dialoga veidošana ar valstīm, kas ir nozīmīgas ES enerģētikas politikas kontekstā || Komisija Augstā pārstāve un priekšsēdētāja vietniece || 2015– || X || X || X || X || X Saprašanās memorands par uzlabotu stratēģisko partnerību ar Ukrainu || Komisija Augstā pārstāve un priekšsēdētāja vietniece Eiropas Parlaments Padome || 2015 || X || X || || || Trīspusējs saprašanās memorands par Kaspijas jūras cauruļvadu ar Azerbaidžānu un Turkmenistānu || Komisija Augstā pārstāve un priekšsēdētāja vietniece Eiropas Parlaments Padome || 2015 || X || X || || || Iniciatīva Enerģētikas kopienas nostiprināšanai || Komisija Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses Augstā pārstāve un priekšsēdētāja vietniece || 2015 || X || X || || || Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu (Euromed) sadarbības nostiprināšana gāzes, elektroenerģijas, energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā || Komisija Augstā pārstāve un priekšsēdētāja vietniece || 2015–2016 || X || X || || || Jaunas starptautiskas Enerģētikas hartas pieņemšana un parakstīšana ES un Euratom vārdā || Komisija Augstā pārstāve un priekšsēdētāja vietniece || 2015 || X || X || || || Rūpniecības konkurētspēja || || || || || || || Jauna Eiropas enerģētikas pētniecības un inovācijas pieeja, kuras mērķis ir pārkārtot energosistēmu un kura ietver: – integrētu energotehnoloģiju stratēģisko plānu un – stratēģisku transporta pētniecības un inovācijas programmu || Komisija || 2015–2017 || || || || || X Enerģijas cenu un izmaksu (tostarp nodokļus un subsīdiju) analīze || Komisija || 2016. gads un pēc tam ik pēc diviem gadiem || || X || || || Iniciatīva pasaules mēroga līderībai tehnoloģijās un inovācijā klimata un enerģētikas jomā, kuras mērķis ir veicināt darbvietu rašanos un izaugsmi || Komisija || 2015–2016 || || || X || X || X Tirdzniecības politikas pilnveidošana ar mērķi sekmēt ES tehnoloģiju eksportu || Komisija || 2015–2019 || X || X || || || X Transversāli pasākumi || || || || || || || Pamatnostādņu par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai pārskatīšana || Komisija || 2017–2019 || X || X || X || X || X Ziņojums par Eiropas enerģētiskās drošības stratēģiju, tai skaitā Euromed platforma un ceļvedis un sašķidrinātās dabasgāzes, enerģijas uzglabāšanas/akumulācijas un Dienvidu gāzes koridora stratēģijas || Komisija || 2015–2016 || X || X || X || X || X Dati, analīze un izlūkdati Enerģētikas savienībai: iniciatīvu apvienošana un visu attiecīgo zināšanu vieglāka pieejamība Komisijai un dalībvalstīm || Komisija || 2016 || X || X || X || X || X Kodolenerģija || || || || || || || Padomes Regula, ar ko atjauninās Euratom līguma 41. panta informācijas prasības, ņemot vērā Eiropas enerģētiskās drošības stratēģiju || Komisija || 2015 || X || X || || || Paziņojums par kodolenerģijas pārskata programmu (PINC), ar ko īstenos Euratom līguma 40. pantu || Komisija || 2015 || X || || || X ||