Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52015BP0930(11)

    Eiropas Parlamenta Rezolūcija (2015. gada 29. aprīlis) ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IX iedaļa – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

    OV L 255, 30.9.2015, p. 139–141 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    ELI: http://data.europa.eu/eli/res/2015/930(11)/oj

    30.9.2015   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 255/139


    EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

    (2015. gada 29. aprīlis)

    ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IX iedaļa – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

    EIROPAS PARLAMENTS,

    ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IX iedaļa – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs,

    ņemot vērā Eiropas Ombuda 2015. gada 26. februāra lēmumu slēgt pašiniciatīvas izmeklēšanu OI/1/2014/PMC attiecībā uz ziņošanu,

    ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

    ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A8-0118/2015),

    1.   

    pauž gandarījumu par Revīzijas palātas secinājumu, ka kopumā 2013. gada 31. decembrī slēgtajā finanšu gadā izdarītajos maksājumos, kas saistīti ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (turpmāk “Uzraudzītājs”) administratīvajiem un citiem izdevumiem, būtisku kļūdu nav un ka pārbaudītās administratīvo un citu izdevumu pārraudzības un kontroles sistēmas ir efektīvas;

    2.   

    konstatē, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā par 2013. gadu nav atklājusi nekādus vērā ņemamus trūkumus attiecībā uz revidētajiem Uzraudzītāja cilvēkresursiem un iepirkumiem;

    3.   

    konstatē, ka 2013. gadā Uzraudzītājam piešķirtais kopējais budžets bija EUR 7 661 409 (2012. gadā – EUR 7 624 090) un izlietojuma līmenis bija 84,7 % (2012. gadā – 83,2 %); uzskata, ka tās ir pozitīvas pārmaiņas, un aicina veikt papildu darbu, lai uzlabotu izlietojuma līmeni;

    4.   

    uzsver, ka Uzraudzītāja budžets ir paredzēts tikai administratīvām vajadzībām; ņem vērā, ka izpildes līmenis attiecībā uz izdevumiem par iestādē strādājošajām personām ir 93,41 % (1. sadaļa) un ka attiecībā uz izdevumiem par ēkām, aprīkojumu un saistībā ar iestādes darbību tas ir 99,14 % (2. sadaļa);

    5.   

    ņem vērā Uzraudzītāja apņemšanos turpināt savas sistēmas uzlabošanu, lai savlaicīgi uzraudzītu un kontrolētu darbā pieņemšanas un iepirkuma procedūras; atbalsta Uzraudzītāju apņemšanos arī turpmāk uzraudzīt piemaksu pārvaldību un uzlabot tā darbības rādītājus;

    6.   

    ar gandarījumu konstatē, ka Uzraudzītāja iekšējās revīzijas dienesta veiktā pēcpārbaudes revīzija, kas norisinājās 2013. gada jūnijā, ļāva secināt, ka lielākā daļa pasākumu un formulēto ieteikumu, kas attiecās uz administratīvajām procedūrām, bija izpildīti un 2013. gada 31. decembrī vairs nebija nepieciešams formulēt konkrētus ieteikumus;

    7.   

    ņem vērā, ka 2013. gada jūnijā, kad tika veikta pēcpārbaudes revīzija, vēl nebija pilnībā īstenots ieteikums attiecībā uz sūdzībās iekļauto datu drošības garantēšanu, kas bija skaidrojams ar kavēšanos lietu uzskaites sistēmas (CMS) ieviešanā; norāda – bija paredzams, ka šo ieteikumu pilnībā varēs īstenot 2014. gadā, ņemot vērā, ka CMS darbojas kopš 2013. gada oktobra;

    8.   

    pieņem zināšanai deleģētā kredītrīkotāja viedokli, ka pārvaldības un kontroļu līmenis ir pienācīgs un ka turpinās tā uzlabošana, un ka, sagatavojot pārskata ziņojumu par 2013. gadu, netika konstatētas nedz būtiskas kļūdas, nedz nepieciešamība formulēt atrunas attiecībā uz ex ante pārbaudēm;

    9.   

    atgādina, ka ar Lisabonas līgumu Uzraudzītāja pilnvaras tika paplašinātas, attiecinot datu aizsardzību uz visām Savienības politikas jomām; norāda, ka Padomē joprojām risinās sarunas par jauno datu aizsardzības tiesisko regulējumu (kuru Komisija ierosināja 2012. gada 25. janvārī);

    10.   

    ņem vērā, ka Uzraudzītāja budžetā tika iekļauta jauna 3. sadaļa, paredzot atsevišķa sekretariāta izveidi jaunajai Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai; atzīst, ka šai sadaļai apropriācijas netiks piešķirtas, kamēr netiks pieņemts tiesiskais regulējums;

    11.   

    ņem vērā, ka nesen tika apstiprināts jauns instruments, proti, uz darbības jomām balstīta izmaksu aprēķināšana, kuras mērķis ir uzlabot līdzekļu piešķiršanas efektivitāti, un tā tiks īstenota 2015. gadā;

    12.   

    prasa informēt Parlamentu par Uzraudzītāja sekretariāta reorganizācijas ietekmi uz budžetu;

    13.   

    norāda, ka Iekšējās revīzijas dienests (IAS) ir secinājis, ka kopš pēdējās riska novērtēšanas 2011. gadā ir panākti ievērojami uzlabojumi; mudina Uzraudzītāju turpināt iesākto darbu, lai pievērstos vēl neīstenotajiem ieteikumiem;

    14.   

    ņem vērā videokonferenču sistēmas ierīkošanu Uzraudzītāja jaunajās telpās; prasa informēt Parlamentu par to, cik sanāksmēm 2013. gadā minētā sistēma ir tikusi izmantota;

    15.   

    pilnībā atbalsta galveno darbības rādītāju izstrādi, lai novērtētu resursu izmantošanas efektivitāti; aicina Uzraudzītāju gada darbības pārskatā arī turpmāk iekļaut izpildes rādītāju tabulu;

    16.   

    prasa Uzraudzītāja gada darbības pārskatam pievienot tā nekustamā īpašuma politiku, jo īpaši tādēļ, ka ir svarīgi, lai šīs politikas izmaksas būtu pienācīgi racionalizētas un nebūtu pārāk lielas;

    17.   

    atkārtoti pauž pagājušā gada izteikto prasību izveidot visaptverošu tabulu, kurā tiktu iekļauti visi Uzraudzītāja rīcībā esošie cilvēkresursi, norādot personu amata pakāpi, dzimumu un valstspiederību; norāda, ka šāda tabula būtu automātiski jāiekļauj iestādes gada darbības pārskatā;

    18.   

    pauž bažas par sieviešu trūkumu vadošajos amatos; prasa ieviest vienlīdzīgu iespēju plānu, kas jo īpaši būtu vērsts uz vadošajiem amatiem, lai pēc iespējas ātrāk novērstu šo līdzsvara trūkumu;

    19.   

    uzskata, ka krīzes un vispārēju budžeta samazinājumu laikā ir jāsamazina Savienības iestāžu darbinieku izbraukuma sanāksmju izmaksas un šiem pasākumiem pēc iespējas būtu jānotiek pašu iestāžu telpās, jo izrietošā pievienotā vērtība neattaisno augstās izmaksas;

    20.   

    ar bažām atzīmē milzīgās rakstiskās tulkošanas izmaksu atšķirības dažādās Savienības iestādēs; tādēļ prasa, lai iestāžu darba grupa rakstiskās tulkošanas jautājumos noteiktu šo atšķirību cēloņus un ierosinātu risinājumus nolūkā likvidēt atšķirības un saskaņot tulkošanas izmaksas, vienlaikus arī turpmāk pilnībā nodrošinot kvalitāti un valodu daudzveidību; ņemot to vērā, norāda – darba grupai būtu jāatsāk iestāžu sadarbība, lai dalītos ar labāko praksi un rezultātiem un noteiktu jomas, kurās sadarbību vai nolīgumus starp iestādēm var vēl vairāk pilnveidot; atzīmē, ka darba grupas mērķim vajadzētu būt arī vienotas metodikas izstrādei rakstiskās tulkošanas izmaksu aplēšanā, ko varētu izmantot visas iestādes, un tādējādi izmaksu analīze un salīdzināšana būtu vienkāršāka; atzīmē, ka darba grupai šie atzinumi būtu jāiesniedz līdz 2015. gada beigām; aicina visas iestādes uzņemties aktīvu lomu iestāžu darba grupā; šajā sakarā atgādina par daudzvalodības būtisko nozīmi Savienības iestādēs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgas iespējas visiem Savienības pilsoņiem;

    21.   

    pilnībā atbalsta Eiropas Ombuda biroja ieteikto pārredzamības politiku un aicina ieviest kārtību, kādā tiktu iepriekš novērtēta atsevišķu publikāciju iespējamā ietekme nolūkā tās publicēt kopā ar paskaidrojuma rakstu, lai šīs publikācijas nevarētu izmantot tendenciozi; norāda, ka šāda procedūra Ombudam būtu jāsāk sadarbībā ar Uzraudzītāju, Komisiju un iestādi, par kuru ir attiecīgā publikācija;

    22.   

    pauž bažas par iekšējo ziņošanas noteikumu novēlotu pieņemšanu; aicina Uzraudzītāju ieviest šos noteikumus bez turpmākas kavēšanās;

    23.   

    atzinīgi vērtē to, ka Uzraudzītājs, izstrādājot stratēģiju laikposmam no 2013. līdz 2014. gadam, ir ņēmis vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu attiecībā uz 2010. un 2012. finanšu gadu izklāstītos konstatējumus un ka šīs stratēģijas īstenošanā gūti pozitīvi rezultāti;

    24.   

    kopumā uzskata, ka Uzraudzītājam lielāka uzmanība būtu jāvelta pareizas finanšu pārvaldības principam, ievērojot budžeta gada pārskata principu, proti, tam jāpievērš lielāka uzmanība apropriāciju ekonomiskam, efektīvam un lietderīgam izlietojumam, veicot savus pienākumus.


    Top